Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 30. maija "Balto grāmatu par Eiropas stratēģiju attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos" (COM(2007)0279),

–   ņemot vērā 2007. gada 1. februāra rezolūciju par veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu(1),

–   ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) otro Eiropas rīcības plānu par pārtikas un uztura politiku 2007.–2012. gadam, kuru PVO Eiropas reģionālā komiteja pieņēma Belgradā 2007. gada 17.–20. septembrī, kā arī Eiropas Hartu par aptaukošanās novēršanu, kuru 2006. gadā pieņēma PVO reģionālais birojs,

–   ņemot vērā mērķus, kurus 2006. gada 15.–17. novembrī Stambulā notikušajā PVO Eiropas ministru konferencē pieņēma līdz ar Eiropas Hartu par aptaukošanās novēršanu,

–   ņemot vērā Uztura, fizisko aktivitāšu un veselības globālo stratēģiju, kuru 2004. gada 22. maijā pieņēma 57.   Pasaules veselības asamblejā,

–   ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes 2005. gada 3. jūnija secinājumus par aptaukošanos, uzturu un fizisko aktivitāti,

–   ņemot vērā secinājumus, kurus izdarīja 2007. gada 5. un 6. decembra Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padome "Eiropas stratēģijas attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos, izmantošana",

–   ņemot vērā PVO Reģionālā Eiropas biroja 2006. gada ziņojumu "Fiziskā aktivitāte un veselība Eiropā ‐ fakti rīcībai",

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. jūlija "Balto grāmatu par sportu" (COM(2007)0391),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. septembra Zaļo grāmatu "Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru" (COM(2007)0551),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0256/2008),

A.   tā kā liekais svars un aptaukošanās, kā arī ar uzturu saistītas slimības jau kļūst par epidēmiju un ir galvenais nāves un saslimšanas cēlonis Eiropā;

B.   tā kā zinātniski ir pierādīts, ka vīriešus un sievietes nepareiza uztura sekas un tā izraisīto slimību smagums ietekmē atšķirīgi,

C.   tā kā saskaņā ar PVO datiem vairāk nekā 50 % pieaugušo Eiropā cieš no liekā svara vai aptaukošanās;

D.   tā kā no aptaukošanās cieš 5 miljoni bērnu un liekais svars ir vairāk nekā 22 miljoniem bērnu, un šie skaitļi strauji pieaug, kas nozīmē, ka līdz 2010. gadam šo bērnu skaits, kuri cieš no liekā svara un aptaukošanās, katru gadu pieaugs par 1,3 miljoniem;

E.   tā kā tiek uzskatīts, ka ar aptaukošanos un lieko svaru saistītām slimībām tērē līdz pat 6 % no valsts veselības aprūpes kopējiem izdevumiem dažās dalībvalstīs; tā kā šo slimību netiešās izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar mazāku produktivitāti un darbā neierašanos slimības dēļ, ir ievērojami augstākas;

F.   tā kā vēdera aptaukošanās ir zinātniski atzīta kā viens no galvenajiem faktoriem, kas liecina par vairākām ar svaru saistītām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām un 2. tipa diabētu;

G.   tā kā bērnībā iegūti ēšanas ieradumi bieži tiek saglabāti arī pieauguša cilvēka dzīvē, un pētījumi ir parādījuši, ka aptaukojušies bērni visbiežāk izaug par pieaugušajiem ar aptaukošanās problēmām;

H.   tā kā Eiropas iedzīvotāji dzīvo vidē, kurā pastiprināti draud aptaukošanās, jo sēdošs dzīvesveids paaugstina risku aptaukoties;

I.   tā kā neveselīgs uzturs ir galvenais riska faktors citām ar uzturu saistītām slimībām, kuras ir galvenie nāves cēloņi ES, ietverot koronāro sirds slimību, vēžus, diabētus un trieku;

J.   tā kā PVO 2005. gada ziņojumā par veselību Eiropā analītiski parādīts, ka lielu skaitu nāves gadījumu un slimību izraisa septiņi galvenie riska faktori, no kuriem seši (hipertonija, holesterīns, ķermeņa masas indekss, nepietiekams augļu un dārzeņu patēriņš, fizisko aktivitāšu trūkums un pārmērīgs alkohola patēriņš) ir saistīti ar uzturu un fiziskām aktivitātēm, un tā kā šie veselību noteicošie faktori jārisina vienlaikus, cenšoties novērst lielu nāves gadījumu un slimību skaitu;

K.   tā kā fiziskā aktivitāte un veselīgs, līdzsvarots uzturs ir galvenais profilakses līdzeklis cīņā pret lieko svaru; tā kā ir satraucoši, ka katrs trešais eiropietis brīvajā laikā ar fiziskām aktivitātēm nenodarbojas nemaz un ka vidējais eiropietis vairāk nekā 5 stundas dienā pavada sēžot; tā kā daudzi eiropieši nepatērē līdzsvarotu uzturu;

L.   tā kā sportam veltīto stundu skaits ir samazinājies pēdējā desmitgadē gan sākumskolās, gan vidusskolās un pastāv ievērojamas nesakritības dalībvalstīs attiecībā uz sporta objektiem un aprīkojumu;

M.   tā kā PVO ar Eiropas Hartu par aptaukošanās novēršanu ir noteikusi mērķi gūt ievērojamus panākumus bērnu aptaukošanās apkarošanā tuvāko četru vai piecu gadu laikā un vēlākais līdz 2015. gadam panākt pretēju tendenci;

N.   tā kā par veselīgu uzturu jāuzskata uzturs, kas nodrošina noteiktas kvantitātes un kvalitātes priekšnosacījumus cilvēka vajadzībām un vienmēr stingri atbilst uztura principiem;

O.   tā kā uzturā, lai to uzskatītu par veselīgu, jāietver šādi kritēriji: 1) uzturvielu un enerģētiskais saturs (uzturvērtība), 2) veselības un toksoloģija (pārtikas nekaitīgums), 3) pārtikas produkta dabīgās īpašības ("estētiskās/garšas" un "sagremojamības" īpašības), 4) pārtikas ražošanas ekoloģiskās iezīmes (ilgtspējīga lauksaimniecība);

P.   tā kā liekā svara un aptaukošanās problēma jārisina ar holistisku pieeju, šo jautājumu iekļaujot valstu politikas jomās un dažādos pārvaldes līmeņos, īpaši valsts, reģionālā un vietējā līmenī, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti;

Q.   tā kā nedrīkst ignorēt alkohola, kam ir augsts kaloriju līmenis, un cigarešu nozīmi, kuru abu lietošana mazina apetīti un slāpes pēc citiem dzērieniem, kā arī ir saistīta ar vairākiem veselības riskiem,

R.   uzskatot sociālo dimensiju par problēmu, jo lielākajā vairumā gadījumu no liekā svara un aptaukošanās cieš zemāko sociālekonomisko grupu pārstāvji; ar bažām atzīmējot, ka rezultātā var pastiprināties sociālekonomiskā nevienlīdzība, jo īpaši visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, piemēram, invalīdiem;

S.   tā kā sociālekonomiskā nevienlīdzība vēl vairāk pieaug izejvielu (piemēram, graudaugu produkti, sviests, piens utt.) cenu paaugstināšanās dēļ, kas ir jauna tendence gan attiecībā uz skarto produktu skaitu, gan cenu pieauguma apmēru;

T.   tā kā augstākas neapstrādātu izejvielu cenas kopā ar vairumtirdzniecības noteikumu neskaidrību dažās dalībvalstīs ir novedis pie pamata pārtikas produktu ar augstu uzturvērtību, piemēram, augļu un dārzeņu, kā arī piena produktu bez cukura cenu paaugstināšanās, kas ietekmē lielākās daļas ES mājsaimniecību budžetus, un tā kā ES jāsāk risināt šis izaicinājums;

U.   tā kā invalīdi veido 15 % no aktīvās sabiedrības daļas ES; tā kā turklāt pētījumi rāda, ka invalīdi pakļauti lielākam aptaukošanās riskam, cita starpā, patofizioloģisku izmaiņu enerģijas metabolismā un ķermeņa stāvokļa dēļ, kā arī muskuļu atrofijas un fiziskās bezdarbības dēļ;

V.   tā kā ir jāveicina visas iniciatīvas, kurās ir iesaistītas daudzas ieinteresētās puses, lai uzlabotu dialogu, paraugprakses apmaiņu un pašregulējumu, piemēram, ES Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformu, kā arī Sporta un veselības darba grupu un Eiropas Veselību veicinošo fizisko aktivitāšu tīklu (HEPA);

W.   tā kā ir jāveicina dažādi tradicionālie ēdieni kā mūsu kultūras mantojuma daļa, bet vienlaikus jārīkojas, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir informēti par to patieso ietekmi uz veselību, lai sekmētu informētu lēmumu pieņemšanu;

X.   tā kā Eiropas patērētājiem jābūt piekļuvei nepieciešamajai informācijai, lai viņi varētu izvelēties labākos uzturvielu avotus optimālam uzturam atbilstīgi viņu individuālajam dzīves veidam un veselības stāvoklim;

Y.   tā kā pēdējās nozares iniciatīvās par pašregulācijas reklamēšanu runās par pārtikas līdzsvarotību un iezīmēm, kā arī dzērienu reklāmu; tā kā pašregulācijas pasākumos ir jāietver visi reklāmas veidi, jo īpaši internetā un citos jaunos plašsaziņas līdzekļos; tā kā apmēram puse no reklāmām, kuras televīzijā pārraida laikā, kad to skatās bērni, ir pārtikas reklāmas un ka pastāv nepārprotamas liecības, ka televīzijas reklāma ietekmē īstermiņa patēriņa iezīmes bērniem 2 līdz 11 gadu vecumā; tā kā Parlaments ar bažām atzīmē jaunu reklāmas veidu rašanos, izmantojot visas tehniskās iespējas, jo īpaši tā sauktās "reklāmspēles" mobilajos telefonos, tūlītējā ziņojumapmaiņā, videospēlēs un interaktīvajās spēlēs internetā; tā kā vairāki pārtikas ražotāji, reklāmas un mārketinga firmas, kā arī veselības un patērētāju aizsardzības apvienības jau veic ievērojamu ieguldījumu ES rīcības programmā sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai un var jau norādīt uz veiksmīgiem pētījumiem un projektiem;

Z.   tā kā nepilnvērtīgs uzturs, kas jo īpaši ietekmē vecāka gada gājuma cilvēkus, Eiropas veselības aprūpes sistēmai izmaksā līdzīgu summu tai, ko izmaksā aptaukošanās un liekā svara ārstēšana;

1.   atzinīgi vērtē Balto grāmatu par uzturu kā nozīmīgu soli vispārējā stratēģijā, lai apturētu aptaukošanās un liekā svara pieaugumu un risinātu ar uzturu saistītu hronisku slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību (arī sirds slimības un sirdslēkmes) problēmu Eiropā;

2.   atgādina aicinājumu visām dalībvalstīm atzīt aptaukošanos par hronisku slimību; uzskata, ka jāpievērš uzmanība, lai izvairītos no "kauna zīmes uzspiešanas" atsevišķiem cilvēkiem vai cilvēku grupām, kas ir pakļautas ar uzturu, lieko svaru un aptaukošanos saistītām veselības problēmām kultūras aspektu dēļ, piemēram, tādas slimības kā diabēts, vai patoloģisks pārtikas patēriņš, piemēram, anoreksija vai bulīmija, un aicina dalībvalstis nodrošināt šiem cilvēkiem pieeju atbilstošai ārstniecībai valsts veselības aprūpes sistēmā;

3.   uzskata, ka visaptveroša daudzlīmeņu pieeja ir labākais veids, kā apkarot ES iedzīvotāju aptaukošanos, un norāda, ka ir daudzas Eiropas programmas (par pētījumiem, veselību, izglītību, mūžizglītību), kas var palīdzēt risināt šo reālo postu;

4.  uzskata, ka pārtikas kvalitātes nodrošināšanai paredzēta politika var veikt ievērojamu ieguldījumu veselības sekmēšanā un aptaukošanās samazināšanā un ka visaptveroša informācija marķējumos ir galvenais aspekts, lai ļautu patērētājiem izvēlēties starp labu, labāku un ne tik labu uzturu;

5.   atzinīgi vērtē Augsta līmeņa grupas pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos un tādu Eiropas Uzraudzības sistēmu veselības apsekojumiem, kur tiks vākti daži fiziskie un bioloģiskie mērījumi, izveidošanu, piemēram, Veselības izmeklējumu apsekojums (HES) un Uzraudzības sistēma veselības apsekojumiem interviju veidā (EHIS), jo tie ir efektīvi politikas veidotāju un visu iesaistīto pušu instrumenti zināšanu uzlabošanai un paraugprakses apmaiņai cīņā pret aptaukošanos;

6.   prasa Komisijai nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību turpmākajā augsta līmeņa darba grupā par uzturu un fizisko aktivitāti, lai labāk varētu noteikt problēmas un piedāvāt labākos risinājumus, ņemot vērā dzimuma aspektu, proti, atsevišķi sievietēm un vīriešiem;

7.   atzīst pašregulācijas ievērojamo lomu cīņā pret aptaukošanos, un uzsver, ka ir jānosaka skaidri un konkrēti mērķi visām iesaistītajām pusēm, kā arī ar šo mērķu neatkarīga uzraudzība; atzīmē, ka dažreiz ir nepieciešams regulējums, lai nodrošinātu patstāvīgas un jēgpilnas izmaiņas visos nozares sektoros, jo īpaši tad, kad tas skar bērnus, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un augstus sabiedrības veselības standartus; ar lielu interesi atzīmē 203 pasākumus, kuri ir uzsākti saistībā ar ES rīcības programmu sabalansēta uztura, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšanai un kuru mērķis ir produktu sastāva pārveidošana, bērniem paredzētas reklāmas samazināšana un sabalansēta uztura veicināšana, izmantojot marķējumus; uzskata, ka šī rīcības programma jāpaplašina, lai ietvertu datorspēļu un pulšu ražotājus, kā arī interneta pakalpojumu sniedzējus;

8.   tomēr prasa īstenot reālākus pasākumus, kuri ir īpaši paredzēti bērniem un riska grupām;

9.   mudina Komisiju piemērot holistiskāku pieeju uzturam un nepilnvērtīgam uzturam, ietverot aptaukošanās problēmu, kas ir galvenā prioritāte uztura un veselības jomās, to, kad vien iespējams, iekļaujot ES finansētās pētniecības iniciatīvās un ES līmeņa partnerībās;

10.   uzskata, ka Eiropas patērētājiem jābūt piekļuvei informācijai, kas nepieciešama, lai viņi varētu izvēlēties vislabākos uztura avotus, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu un uzturētu optimālu uzņemto uzturvielu daudzumu, kas ir vispiemērotākais katra individuālajam dzīvesveidam un veselībai; uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš pilsoņu izglītības veselības jautājumos uzlabošanai, lai viņi spētu pieņemt efektīvus lēmumus par viņu pašu un savu bērnu uzturu; uzskata, ka vecāku informēšana un izglītošana par uztura jautājumiem jāveic, izmantojot attiecīgos profesionāļus (skolotājus, kultūras pasākumu organizētājus, veselības nozares profesionāļus) piemērotās vietās; ir pārliecināts, ka patērētāju informēšanai, izglītošanai uztura jautājumos un pārtikas marķēšanai jābūt pamatotai ar pētījumiem par patērētāju vēlmēm;

11.   šajā sakarā vērš uzmanību, cik svarīgi ir piesaistīt izstrādājamo skolas augļu programmu plašākai izglītības stratēģijai, piemēram, pamatskolā ieviešot diētas un veselības stundas;

12.   uzsver vecāku īpašo lomu izglītošanā uztura jautājumos ģimenē un viņu noteicošo ieguldījumu aptaukošanās novēršanā;

13.   aicina dalībvalstis, reģionus un pašvaldības izstrādāt fiziskām aktivitātēm paredzētas apdzīvotas vietas, īpaši saistībā ar pilsētplānošanu, lai pašvaldības savā ikdienas darbā iekļautu fizisko aktivitāšu jautājumus un radītu iespējas vietējā vidē, kuras motivētu cilvēkus brīvajā laikā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm; to var panākt, ieviešot vietējus pasākumus, kuri samazina automašīnu izmantošanu un veicina staigāšanu ar kājām, un organizēti apvienojot tirdzniecības un dzīvojamo zonu attīstību, attīstot sabiedrisko transportu, parkus un visiem pieejamas sporta iespējas, kā arī ierīkojot riteņbraucēju celiņus un gājēju pārejas; aicina pašvaldības veicināt "Pilsētas veselīgam dzīvesveidam" tīklu, kopīgi rīkojoties, lai cīnītos pret aptaukošanos;

14.   mudina dalībvalstis pieņemt "aktīvo pārvietošanās veidu" jēdzienu gan skolēniem, gan strādājošiem; mudina pašvaldības uzskatīt šo jēdzienu par prioritāti, novērtējot pilsētas transportu un plānošanu;

15.   atzīmē, ka tādu teritoriju nodrošināšana, kur bērni un jaunieši var pavadīt laiku pie dabas, sniedz viņiem alternatīvu tradicionālajām izklaides nodarbēm un vienlaikus uzlabo iztēli un radošumu, kā arī vēlmi izpētīt;

16.   prasa sporta asociācijām īpašu vērību veltīt tam, ka jaunas meitenes pēc pusaudžu vecuma bieži pārtrauc sporta aktivitātes; uzskata, ka šīm apvienībām ir svarīga loma, lai saglabātu jauno meiteņu un sieviešu interesi par dažādām sporta aktivitātēm;

17.   uzsver, ka privātajam sektoram ir jāuzņemas loma cīņā pret aptaukošanos, izstrādājot jaunus un veselīgākus produktus, bet to nepieciešams turpmāk mudināt, lai izstrādātu informācijas sistēmas un uzlabotu marķējumu, kurš ļauj patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;

18.   uzsver to, ka Eiropas Savienībai ir jāuzņemas galvenā loma kopējas pieejas izveidē un nodrošinot saskaņošanu un labāko praksi dalībvalstu vidū; ir pārliecināts, ka nozīmīgu pievienoto vērtību Eiropā var dot tādās jomās kā patērētāju informēšana, izglītošana uztura jautājumos, reklāma plašsaziņas līdzekļos, lauksaimniecības produktu un pārtikas marķēšana, norādot transtaukvielu saturu; prasa izstrādāt tādus Eiropas rādītājus kā vidukļa apkārtmērs un jebkurš cits riska faktors, kas saistīts ar aptaukošanos (jo īpaši vēdera aptaukošanos).

Mūsu prioritāte ‐ bērni

19.   aicina Komisiju un visas ieinteresētās puses par prioritāti noteikt cīņu pret aptaukošanos jau no dzīves pirmajiem gadiem, paturot prātā, ka ēšanas ieradumi, kas iegūti bērnībā, nereti tiek saglabāti vēl daudzus turpmākos gadus;

20.   prasa organizēt informācijas kampaņas, lai nodrošinātu grūtnieču informētību par līdzsvarota un veselīga uztura un optimāla konkrētu uzturvielu patēriņa grūtniecības laikā nozīmi, kā arī sieviešu un viņu partneru informētību par to, cik svarīgi ir barot ar krūti; atgādina, ka barošana ar krūti, bērna neatradināšana no krūts vismaz līdz sešu mēnešu vecumam, bērnu iepazīstināšana ar veselīgu pārtiku un porciju lieluma kontrolēšana var palīdzēt novērst lieko svaru un aptaukošanos bērniem; tomēr uzsver, ka barošana ar krūti nav vienīgais līdzeklis cīņā ar aptaukošanos un ka līdzsvarotas ēšanas ieradumus iegūst ilgstoša laika gaitā; uzsver, ka informācijas kampaņās ir jāatgādina, ka barošana ar krūti ir privāts jautājums un ir jāņem vērā sievietes brīva griba un izvēle;

21.   aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tam, ka nepieciešams, lai valsts veselības aprūpes dienesti veicinātu īpašu uztura konsultāciju pakalpojumu attīstību, kas domāti grūtniecēm, sievietēm menopauzes periodā, jo grūtniecība un menopauze ir divi ļoti svarīgi posmi sievietes dzīvē, kuru laikā pieaug liekā svara risks;

22.   mudina dalībvalstis noteikt speciālistu izstrādātās pamatnostādnes par to, kā uzlabot fiziskās aktivitātes jau pirmsskolas vecumā un kā sekmēt izglītošanu par uzturu jau tik agrā vecumā;

23.   uzskata, ka galvenokārt tieši skolā ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka fiziskās aktivitātes un līdzsvarots uzturs kļūtu par bērna dzīvesveida daļu; aicina Augsta līmeņa grupu pārtikas un fizisko aktivitāšu jautājumos izstrādāt pamatnostādnes uztura politikai skolās un izglītošanas par uzturu veicināšanai, kā arī tās turpināšanai pēc skolas; prasa dalībvalstīm skolu mācību programmās ietvert līdzsvarota uztura un fizisko aktivitāšu priekšrocības;

24.   turklāt aicina dalībvalstis, pašvaldības un skolu vadītājus uzraudzīt un uzlabot skolu un bērnudārzu ēdnīcās pasniegtā ēdiena kvalitāti un uzturvērtības standartus, nodrošinot īpašu apmācību un pamatnostādnes skolu ēdnīcu personālam, kvalitātes pārbaudes ēdnīcām un pamatnostādnes veselīgai pārtikai ēdnīcās; uzsver, ka ir jāpārskata porciju lielums un maltītēs jāiekļauj augļi un dārzeņi; prasa paplašināt izglītošanu par līdzsvarotu uzturu un aicina pilnīgi aizliegt skolās pārdot pārtiku un dzērienus ar lielu tauku, sāls un cukura daudzumu, kā arī ar mazu uzturvērtību; atbalsta svaigu augļu un dārzeņu lielāku pieejamību tirdzniecības vietās; aicina saskaņā ar Baltās grāmatas par sportu mērķiem atbildīgās iestādes nodrošināt, ka skolu mācību programmās vismaz trīs stundas nedēļā tiek paredzētas fiziskām aktivitātēm, prasa šīm iestādēm sagatavot plānus jaunu sabiedrisku, invalīdiem pieejamu sporta objektu celtniecībai un skolu sporta objektu aizsardzībai; atzinīgi vērtē iespējamo "Augļi skolās" projektu, ko finansiāli atbalstīs ES un kurš ir līdzīgs pašlaik notiekošajai skolu piena programmai; aicina rast risinājumus, lai turpinātu bezmaksas augļu un dārzeņu nodrošināšanu skolām un labdarības iestādēm 2008. gadā, kā to pieprasījušas dažas dalībvalstis, gaidot skolu augļu shēmas piemērošanu 2009. gada 1. janvārī;

25.   aicina dalībvalstu vietējās iestādes sekmēt atpūtas centru pieejamību un cenu mērenību, kā arī sekmēt iespēju nodrošināšanu vietējā vidē, kas motivē cilvēkus brīvo laiku pavadīt aktīvi;

26.   aicina dalībvalstis, vietējās iestādes un skolas pārvaldes nodrošināt, ka skolās tirdzniecības automātos ir pieejams veselīgas pārtikas piedāvājums; uzskata, ka zemas uzturvērtības tā saukto HSSF produktu sponsorēšanai un reklāmai skolu telpās ir obligāti jāprasa atļauja vai ir jāsaņem skaidri izteikta atļauja no skolas vadības, kā arī šīs darbības ir jāuzrauga skolēnu un vecāku asociācijām; uzskata, ka sporta organizācijām un komandām ir jākalpo par piemēru attiecībā uz vingrošanu un veselību uzturu; mudina visas sporta organizācijas un komandas brīvprātīgi līdzdarboties, lai veicinātu līdzsvarotu uzturu un fiziskās aktivitātes īpaši bērnu vidū; pieņem, ka visas sporta organizācijas un komandas popularizē līdzsvarotu uzturu un fiziskās aktivitātes; turklāt uzsver, ka Eiropas sporta kustība nav jāvaino par liekā svara un aptaukošanās problēmu Eiropā;

27.   atzinīgi vērtē Kopējās lauksaimniecības politikas (KAP) tirgus kopīgas organizācijas reformu, ar kuru paredz skolās vairāk pasniegt augļus un dārzeņus, nodrošinot, ka tiek pārbaudīta šo produktu kvalitāte un nekaitīgums;

28.   mudina ES un jo īpaši ECOFIN padomi būt elastīgākām attiecībā pret dalībvalstu rīcību, piemērojot zemākas PVN likmes sociāliem, ekonomikas, vides un ar veselību saistītiem nolūkiem; šajā saistībā aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pazemināt PVN augļiem un dārzeņiem, atgādinot, ka Kopienas tiesību akti ļauj to darīt; turklāt aicina grozīt spēkā esošos Kopienas tiesību aktus, lai ļautu augļiem un dārzeņiem gūt labumu no ļoti zemas PVN likmes (zem 5 %);

29.   atzinīgi vērtē tādas ES iniciatīvas kā interneta vietnes "ES mazie šefpavāri" izveidošanu un "ES veselīgas pārtikas un gatavošanas dienas" sarīkošanu 2007. gada 8. novembrī; ierosina rīkot informācijas kampaņas, lai uzlabotu zināšanas par saikni starp enerģētiski bagātiem produktiem un attiecīgi nepieciešamo laiku fiziskajām aktivitātēm, kāds ir nepieciešams, lai šīs kalorijas patērētu;

Apzināta izvēle un veselīgu produktu pieejamība

30.   uzskata, ka produktu piedāvājuma nomaiņa ir iedarbīgs līdzeklis, lai samazinātu tauku, cukura un sāls patēriņu uzturā, un mudina pārtikas ražotājus turpināt iesaistīties enerģētiski pārbagātu un uzturvielas nesaturošu produktu sastāva pārveidošanā, lai samazinātu tauku, cukura un sāls saturu un palielinātu šķiedrvielu, augļu un dārzeņu saturu; atzinīgi vērtē ražotāju brīvprātīgos centienus pārtikas sagatavošanā ievērot uzturvērtības kritērijus;

31.   uzsver, ka uzturvērtības marķējuma jābūt obligātai prasībai un tam jābūt nepārprotamam, lai palīdzētu patērētājiem veikt veselīgas pārtikas izvēli;

32.   prasa visā ES aizliegt mākslīgās trans-taukskābes un mudina ES dalībvalstis ievērot paraugpraksi pārtikas satura (piemēram, sāls satura) kontrolē un prasa Komisijai izstrādāt programmu paraugprakses apmaiņai starp ES dalībvalstīm; norāda, ka īpaši izņēmumi ir jānodrošina ACN (aizsargātiem cilmes nosaukumiem) un AĢN (aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm) un GTĪ (garantētas tradicionālās īpatnības), kā arī citiem tradicionālo produktu veidiem, lai saglabātu oriģinālreceptes; šajā nolūkā liek lielas cerības uz topošo Zaļo grāmatu par kvalitātes politiku lauksaimniecībā saistībā ar labāku ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu shēmu kvalitāti;

33.   uzsver pašreizējo zinātnisko zināšanu mācību, ka pārmērīgs transtaukskābju patēriņš (pārsniedzot 2 % no kopējā enerģētisko vielu patēriņa) ir saistīts ar ievērojami augstāku sirds un asinsvadu slimību risku; tādēļ izsaka dziļu nožēlu, ka līdz pat šim brīdim tikai dažas Eiropas valstu valdības ir rīkojušās, lai samazinātu Eiropas patērētāju kopīgo risku saistībā ar transtaukskābju un piesātināto taukskābju klātbūtni vairākos apstrādātos produktos ar zemu uzturvērtību;

34.   uzsver, ka rūpnieciski apstrādātas transtauksābes rada nopietnus, plaši dokumentētus un nevajadzīgus draudus eiropiešu veselībai un ka to jautājums jārisina ar piemērotu likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir efektīvi likvidēt rūpnieciski apstrādātas transtauksābes no pārtikas produktiem;

35.   aicina analizēt, cik liela nozīme ir mākslīgajiem garšas pastiprinātājiem, piemēram, glutamātiem, guanilātiem un inozinātiem, kurus lielā daudzumā var atrast neskaitāmos pārtikas produktos, jo īpaši jau lietošanai gatavajos ēdienos un rūpnieciski apstrādātajos pārtikas produktos, lai noteiktu to ietekmi uz patēriņa modeļiem;

36.   aicina pārtikas uzņēmumus pārskatīt vienai personai paredzēto porciju lielumu, piedāvājot plašāku klāstu mazāku porciju;

37.   atzinīgi vērtē Komisijas jauno priekšlikumu pārskatīt Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu(2); mudina Komisiju nodrošināt, ka patērētājam marķējumi ir redzami, skaidri un viegli saprotami,

38.   turklāt aicina Komisiju uzņemties veikt visaptverošu pārskatu par KLP ietekmi uz veselību, lai novērtētu, vai varētu veikt politikas izmaiņas, kas sekmētu uzlabojumus uzturā Eiropā;

Plašsaziņas līdzekļi un reklāma

39.   aicina visus plašsaziņas līdzekļus, sadarbojoties ar dalībvalstīm un sporta organizācijām, radīt papildu stimulus fiziskām aktivitātēm un iekļaut sportu visos plašsaziņas līdzekļos;

40.   ir informēts, ka plašsaziņas līdzekļiem ir liela loma patērētāju informēšanā, izglītošanā un pārliecināšanā par veselīgu un līdzsvarotu uzturu, kā arī atgādina to lomu stereotipu par ķermeni radīšanā; uzskata, ka direktīvā par Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem(3) pieņemtā brīvprātīgā pieeja par pārtikas ar zemu uzturvērtību reklamēšanu bērniem ir solis pareizā virzienā, kas ir īpaši jāuzrauga, un aicina Komisiju ierosināt stingrākus priekšlikumus, ja 2011. gada direktīvas pārskatā atklātos, ka brīvprātīgā pieeja nav izdevusies; aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējus izstrādāt rīcības kodeksus attiecībā uz nepiemērotu audiovizuālo komerciālo saziņu, kas saistīta ar pārtikas un dzērienu produktiem un mudina tirgus dalībniekus ierosināt konkrētu rīcību valsts līmenī, lai īstenotu vai stiprinātu šo direktīvu;

41.   aicina pārtikas uzņēmumus pievērst īpašu uzmanību, reklamējot pārtikas produktus, kas paredzēti bērniem; prasa ierobežot laiku, kurā tiek pārraidītas neveselīgas pārtikas reklāmas, kuru mērķauditorija ir bērni, kā arī aizliegt šādas reklāmas; šāds aizliegums ietver arī tādus plašsaziņas līdzekļu jaunos veidus kā tiešsaistes spēles, uznirstošie dialogi un īsziņas;

Veselības aprūpe un izpēte

42.   atzīst, ka veselības jomas profesionāļi, īpaši pediatri un farmaceiti, ir jāinformē par nozīmīgo lomu, kāda viņiem ir, lai agrīni konstatētu, kuriem cilvēkiem draud liekais svars un kardiovaskulāra slimība, un uzskata, ka viņiem jābūt galvenajiem, kas cīnās pret aptaukošanās epidēmiju un nelipīgajām slimībām; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt Eiropas antropometriskos rādījumus un pamatnostādnes par kardiometaboliskajiem riskiem, kas saistīti ar aptaukošanos; uzsver, ka ir svarīgi veikt sistemātiskus rutīnveida mērījumus saistībā ar citu kardiometabolisko riska faktoru pārbaudi, lai novērtētu liekā svara/aptaukošanās blakus saslimšanas pirmajā veselības aprūpes posmā;

43.   vērš uzmanību uz nepilnvērtīga uztura problēmu, stāvokli, kurā trūkumam, pārmērībai vai nelīdzsvarotībai uzturā ir ievērojama negatīva ietekme uz audiem, ķermeņa formu un ķermeņa funkcijām; atzīmē arī, ka nepilnvērtīgs uzturs ir smaga nasta gan indivīda labklājībai, gan sabiedrībai, jo īpaši veselības aprūpes sistēmai, un ka tas noved pie saslimšanas gadījumu skaita palielināšanās, garākiem slimnīcā uzturēšanās periodiem, smagākiem sarežģījumiem un samazinātas dzīves kvalitātes pacientiem; atgādina, ka papildu dienas slimnīcā un nepilnvērtīga uztura dēļ radušos sarežģījumu ārstēšana valsts budžetā izmaksā miljardus eiro katru gadu;

44.   uzsver aprēķinus, kas rāda, 40 % slimnīcu pacientu un apmēra 40 un 80 % vecāka gada gājuma cilvēku aprūpes mājās saņem nepilnvērtīgu uzturu; aicina dalībvalstis uzlabot slimnīcu un aprūpes māju pārtikas kvantitāti un kvalitāti, kas novedīs pie slimnīcā pavadīta laika samazināšanās;

45.   ir pārliecināts, ka pilnībā jāreglamentē tādu medicīnas speciālistu kā diētas ārstu un uztura speciālistu kvalifikācija;

46.   aicina Komisiju veicināt medicīnas paraugpraksi, piemēram, izmantojot ES Veselības forumu un informācijas kampaņas par aptaukošanās draudiem un īpaši vēdera aptaukošanos, īpaši uzmanību uz sirds un asinsvadu slimībām; mudina Komisiju izplatīt informāciju par pašrocīgu diētu radītajiem draudiem, īpaši, ja šajās diētās lieto pretaptaukošanās zāles bez ārsta norādījuma; aicina Komisiju veltīt vairāk uzmanības nepietiekamam un nepilnvērtīgam uzturam, kā arī dehidrācijai;

47.   prasa dalībvalstīm pienācīgi īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem(4);

48.   aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt pētījumus par saiknēm starp aptaukošanos un tādām hroniskām slimībām kā vēzis un diabēts, jo epidemioloģiskajiem pētījumiem jānosaka faktori, kas visbiežāk ir saistīti ar aptaukošanās gadījumu skaita palielināšanos, piemēram, daudzvariāciju biorādītāju priekšmetu apakšgrupās identificēšana un novērtēšana, lai parādītu bioloģisko mehānismu, kurš izraisa aptaukošanos; aicina arī veikt pētījumus, kuri salīdzina un novērtē dažādu iejaukšanos efektivitāti, tostarp psiholoģisko izpēti; aicina dalībvalstis izveidot sistēmu, lai nodrošinātu piekļuvi preventīviem pakalpojumiem un to piegādes kvalitāti, kā arī lai nodrošinātu liekā svara, aptaukošanās un saistīto hronisko slimību pārbaudi un pārvaldību;

49.   atzinīgi vērtē, ka diabēts un aptaukošanās kā prioritāras jomas ir ietvertas Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7) veselības sadaļā;

50.   mudina veikt turpmākus zinātniskus pētījumus par vēdera aptaukošanos, kā arī to uzraudzīt saistībā ar FP7;

51.   aicina Komisiju visa Eiropā veikt informācijas kampaņas, kuru mērķauditorija būtu plaša sabiedrība, jo īpaši, mediķi, lai sekmētu informētību par vēdera aptaukošanās radītajiem riskiem;

52.   prasa uztura jautājumam piešķirt svarīgu nozīmi visās Eiropas politikas jomās un virzienos;

o
o   o

53.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem un Pasaules Veselības organizācijai.

(1) OV C 250 E, 25.10.2007., 93. lpp. (2) OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. (3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/65/EK (OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp.). (4) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.