Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmība Eiropas Kopienas dalībvalstīs ***I |
| ||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0680), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 150. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0398/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0132/2008), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūru veterinārijas un zootehnikas jomā vienkāršošana * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0120), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0156/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0160/2008), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| No dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0873) Eiropas Parlamentam un Padomei, – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0025/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0152/2008), 1. apstiprina pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu padomdevējas grupas ieteikuma pielāgoto Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Kopuzņēmuma izveide kurināmā elementu un ūdeņraža jomā * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0571), – ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1) (Finanšu regula), un jo īpaši tās 185. pantu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2), un jo īpaši tā 47. pantu, – ņemot vērā EK līguma 171. un 172. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0446/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0145/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai atsauces summai jāatbilst pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas 2007.-2013. gadam 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punkta noteikumiem; norāda, ka, nosakot finansējumu laikam pēc 2013. gada, jāņem vērā sarunas par nākamo finanšu shēmu; 3. norāda, ka Budžeta komitejas atzinums nemazina 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. punktā noteiktās procedūras rezultātu nozīmi, kas attiecas uz kopuzņēmuma izveidi kurināmā elementu un ūdeņraža jomā; 4. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK Līguma 250. panta 2. punktu; 5. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 6. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopienas tabakas fonds * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0051), – ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punkta trešo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0062/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0164/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. uzskata, ka jebkurai paredzamajai summai jābūt saderīgai ar daudzgadu finanšu shēmas 2007-2013. gadam 2. izdevumu kategorijas maksimālo robežu, un norāda, ka par ikgadējo summu jālemj saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru un tā jānovērtē daudzgadu kontekstā; 3. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 4. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 5. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Programmas PEACE novērtējums un nākotnes stratēģija |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā EK līguma 158. pantu, – ņemot vērā Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem(1), – ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2052/88 par struktūrfondu uzdevumiem un to efektivitāti, kā arī par to darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību(2), – ņemot vērā Padomes 1993. gada 20. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2082/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 4253/88, ar ko nosaka Regulas (EEK) Nr. 2052/88 piemērošanas noteikumus, attiecībā uz dažādu struktūrfondu darbības iekšēju saskaņošanu un saskaņošanu ar Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību(3), – ņemot vērā Padomes 2000. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 214/2000 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā(4), – ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2236/2002 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2003.–2004.)(5), – ņemot vērā Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 1105/2003, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem(6), – ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 173/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem, saistībā ar programmas PEACE darbības termiņa pagarināšanu un jaunu saistību apropriāciju piešķiršanu(7), – ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. janvāra Regulu (EK) Nr. 177/2005 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2005.–2006.)(8), – ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1968/2006 par Kopienas finanšu iemaksām Starptautiskajā Īrijas fondā (2007.–2010. gads)(9), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(10), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Īpaša atbalsta programma mieram un saskaņai Ziemeļīrijā" (COM(1994)0607), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ziņojums par Starptautisko Īrijas fondu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 177/2005 5. pantu" (COM(2006)0563), – ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 7/2000 par Starptautisko Īrijas fondu un Īpašo programmu mieram un saskaņai Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos (1995.–1999. gads), ar Komisijas atbildēm (58. punkts)(11), – ņemot vērā atklāto uzklausīšanu par programmas PEACE novērtējumu un nākotnes stratēģiju, ko Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komiteja organizēja 2007. gada 20. novembrī, – ņemot vērā darba grupu Ziemeļīrijas jautājumā (TFNI), kuru izveidoja pēc Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barosso Belfāstas apmeklējuma 2007. gada maijā, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0133/2008), A. tā kā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1105/2003 un Nr. 173/2005 finansēto ES programmu PEACE I un PEACE II mērķis bija nodrošināt mieru un tās ietvēra divus galvenos elementus, proti, miera radīto iespēju izmantošanu un konflikta un vardarbības seku novēršanu; B. tā kā ES dalībai programmās PEACE bija un ir liela pozitīva nozīme un ES iesaistīšanās šādos miera veicināšanas projektos ne tikai nodrošināja finanšu instrumentu, bet arī parādīja, cik liela nozīme ir ES kā neitrālai kompetentai instancei ar ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz programmas izstrādi; C. tā kā izlīguma process notiek dažādos līmeņos un tā kā tas ir jāveicina, bet to nevar uzspiest(12), D. tā kā miera veidošana un izlīguma veicināšana ir riskants uzdevums, bet tam ir būtiska nozīme politisko, ekonomisko un sociālo problēmu pārvarēšanā šajā reģionā, un tā kā uzticēšanās veicināšanas projektos darba uzsākšanas nolūkos jāpieļauj improvizācijas un jauninājumu iespējas; E. tā kā konflikts Ziemeļīrijā ir sašķēlis kopienas, radot dziļas sociālas, ekonomiskas un politiskas plaisas; F. tā kā kontakti un uzticības veicināšana var mainīt negatīvos viedokļus un tā kā savstarpējas izpratnes veicināšana jauniešu vidū nākotnē palīdzēs nākamajiem vadītājiem izprast abu kopienu vēsturi un kultūru; G. tā kā sadarbība ar vietējām kopienām var prasīt vairāk laika un tā ietver lielāku skaitu dalībnieku un procedūru, tomēr ir skaidrs, ka šādi panāktajam papildu ieguvumam ir būtiska nozīme ‐ jo zemāk tiek deleģēta pārvaldība un jo lielāka līdzdalība, jo lielāka informētība gan par programmu, gan ES; H. tā kā iepriekš sociāli atstumtām grupām un konflikta un vardarbības būtiski ietekmētiem cilvēkiem programmas PEACE devušas iespēju aktīvi piedalīties miera veidošanā; tā kā programmu PEACE projekti paredzēti sociāli visvairāk atstumtajām sabiedrības daļām, nodrošinot pasākumus gan atsevišķiem cilvēkiem, gan grupām, piemēram, konfliktā cietušajiem, gados vecākiem un mazaizsargātiem cilvēkiem, invalīdiem, no vardarbības ģimenē cietušajiem, bijušajiem ieslodzītajiem un jauniešiem bezdarbniekiem(13); I. tā kā daudzi, kas strādājuši miera un izlīguma veicināšanas projektos, to ir darījuši kā brīvprātīgie; J. tā kā arī pēc tam, kad PEACE paredzētais finansējums būs izlietots, ir ļoti svarīgi turpināt finansiāli atbalstīt miera veidošanas programmas, it īpaši tās, kurās iesaistītas sabiedriskās apvienības un brīvprātīgo grupas; K. tā kā brīvprātīgo un sabiedriskais sektors ir plaši pazīstami ar saviem panākumiem sociālās lejupslīdes un tās seku novēršanas darbā, kā arī atrodas izdevīgā pozīcijā, lai attīstītu un uz vietas nodrošinātu vismazāk aizsargātākajai sabiedrības daļai paredzētus pakalpojumus, un tā kā sievietēm ir ļoti pozitīva nozīme miera veidošanā; L. tā kā programma PEACE ir palīdzējusi projektu veidošanā ekonomikas jomā, dibinot jaunus uzņēmumus atpalikušos rajonos; M. tā kā daudzas no PEACE II finansētas sabiedriskās un brīvprātīgo iniciatīvas darbojas pastāvīgi, nodrošinot būtiskākos sabiedriskos pakalpojumus, it īpaši sociāli atstumtajām grupām, un gaida apstiprinājumu par finansējuma turpmāku saņemšanu, lai varētu turpināt sniegt šos pakalpojumus; N. tā kā saskaņā ar programmām PEACE sniegtā atbalsta izraisītās ekonomikas attīstības viens no aspektiem bija pozitīva ietekme gan uz pilsētu, gan lauku rajoniem; O. tā kā Starptautiskā Īrijas fonda (IFI) finansējums bieži tiek piešķirts kā papildu finansējums un abas programmas ‐ IFI un PEACE ‐ nodrošināja projektiem iespēju piekļūt citam ES finansējumam, piemēram, Interreg; P. tā kā daudzas PEACE apakšprogrammu, IFI programmu, kā arī Kopienas iniciatīvas Interreg darbības tomēr ir izrādījušās ļoti līdzīgas un atsevišķos gadījumos ievērojami pārklājās; Q. tā kā atbildība un pārredzamība, līdzdalība, visu cilvēku savstarpējās saistības atzīšana, veiksmīga nevienlīdzības novēršana, daudzveidības veicināšana un uzmanības pievēršana mazāk aizsargātām grupām un iespēju vienlīdzībai ir būtiski miera un izlīguma veicināšanas elementi; R. tā kā ziņojumā, ko sagatavoja pagaidu komisārs cietušo un izdzīvojušo jautājumos(14), bija konstatēts, ka atbalsta grupas cietušajiem un izdzīvojušajiem ir atkarīgas no vienreizēja PEACE finansējuma un ka nav skaidrs, kā tiks turpināti ar cietušajiem un izdzīvojušajiem saistītie projekti, kad PEACE finansējums vairs nebūs pieejams, un tā kā Ziemeļīrijas premjerministrs un premjerministra vietnieks nesen ir iecēluši četrus jaunus komisārus cietušo jautājumos; S. tā kā cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana ir neatņemama daļa miera veidošanas procesā un konfliktos cietušas sabiedrības atjaunošanā; 1. uzsver, ka būtisks miera veidošanas aspekts ir līdzlemšanas tiesību nodrošināšana vietējā līmenī un ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība uzlabo politikas veidošanu un sabiedrības pārvaldes veidu; 2. norāda, ka dažādu īstenošanas mehānismu izveide kopā ar brīvprātīgo sektoru, nevalstiskajām organizācijām un vietējām varasiestādēm ir sniegusi plašu pieredzi darbā ar ES finansējumu; cer, ka šādus augšupējas finansēšanas mehānismus varēs izmantot citu finansēšanas programmu īstenošanā; 3. atzinīgi vērtē programmu PEACE un IFI ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā; norāda, ka pirms IFI īstenošanas viens trūcīgā rajonā izveidots uzņēmējdarbības centrs ar IFI un vietējās rajona padomes atbalstu ir pārtapis 32 uzņēmējdarbības centru tīklā, palīdzot veicināt iesaistīto dalībnieku uzticēšanos un cerību; 4. uzsver, ka to dalībnieku sadarbībai, kuri piedalās PEACE un IFI finansētās programmās, nevajadzētu beigties, beidzoties programmām; aicina valsts pārvaldes iestādes turpināt efektīvo darbu, lai nodrošinātu šim nenovērtējamajam darbam finansējuma piešķiršanu arī pēc PEACE finansējuma beigām; 5. aicina gan Apvienotās Karalistes, gan Īrijas valdību īpaši nodrošināt pagaidu finansējuma režīmu sabiedriskajām un brīvprātīgo grupām, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu laikā starp PEACE II finansēto programmu beigām un PEACE III finansēto programmu uzsākšanu; 6. aicina Komisiju un Apvienotās Karalistes un Īrijas valdību saistīties ar komisāriem cietušo un izdzīvojušo jautājumos, lai izveidotu mehānismu cietušo un izdzīvojušo atbalsta grupām turpināt saņemt finansējumu pēc visa PEACE finansējuma beigām; 7. aicina Komisiju saistībā ar TNFI turpmāku iniciatīvu izstrādē izmantot aktīvas pilsonības pieeju, kas bija iekļauta programmā PEACE I un PEACE II; atgādina, cik nozīmīga miera procesa stabilizēšanā ir līdzsvarota reģionālā attīstība, kurā jāpievērš uzmanība infrastruktūrai, kas ir samērā neattīstīta salīdzinājumā ar citiem ES reģioniem, un aicina TFNI vairāk atbalstīt infrastruktūras uzlabošanu; 8. aicina turpināt attīstīt pārrobežu darbu, ņemot vērā, ka pārrobežu darbam ir bijusi galvenā nozīme pilsētu un lauku kopienu atjaunošanā pierobežā; mudina turpināt attīstīt vietējo tirdzniecības palātu un valsts sektora struktūrvienību sadarbību, kā arī brīvprātīgā un sabiedriskā sektora forumus robežas abās pusēs un to brīvprātīgo organizāciju forumus, kuru darbs jau noris pāri robežām; 9. aicina Īrijas valdību nekavējoties īstenot Regulu (EK) Nr. 1082/2006; 10. mudina finansēšanas programmās plaši izmantot konsultācijas, aptverot lielus un nelielus apjomus un ņemot vērā vietējos apstākļus, un uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt sistēmu, kas ļauj apstiprināt nelielu dotāciju piešķiršanu, lai finansētu steidzamus darbus un tādus, kuru apjomu nav viegli kvantitatīvi novērtēt, kā arī programmas, kas nodrošina ilgtermiņa ilgtspējību un dod ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā; 11. aicina vienkāršot administratīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka mazi projekti nav neizdevīgākā stāvoklī; 12. atzīst, ka miera veidošana ir ilgtermiņa process, kas attīstās, un ka stabilai attīstībai miera un izlīguma virzienā vajadzīgs laiks; aicina individuālas dotācijas piešķirt uz ilgāku laiku, lai projektiem nodrošinātu iespēju dot rezultātus; atzīst, ka ne tikai ekonomiskas iniciatīvas, bet arī iniciatīvas kultūras un sporta jomā var dot ievērojamu ieguldījumu miera un izlīguma sekmēšanā, tādēļ tās jāturpina veicināt; 13. norāda, ka sociālās ekonomikas sektors ir brīvprātīgo un sabiedriskā sektora apakšsektors un ka ir svarīgi konsultēties ar tā pārstāvjiem, lai izstrādātu vietējas stratēģijas un pasākumu jomas; uzskata, ka arī citi vietēji uzņēmumi ir nozīmīgi dalībnieki; 14. uzsver, ka lauku rajonu attīstībai ir nepieciešama lielāka sinerģija starp lauksaimniecībai, laukiem un reģionālajai attīstībai paredzēto finansējumu, kā arī starp dabas resursu saglabāšanu, ekotūrismu un atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, nekā ir bijis līdz šim; 15. uzsver, ka informācijai par PEACE I un PEACE II finansētu projektu, kā arī par IFI finansētu projektu panākumiem jābūt cilvēkiem viegli pieejamai; uzskata, ka šajos projektos gūtajā pieredzē jādalās ar citiem starptautiskā miera veidošanas darbā iesaistītajiem; šajā sakarā aicina izveidot datubāzi, kas būtu mācību līdzeklis miera un izlīguma veicināšanas darbā vietēji un ārzemēs; turklāt aicina iekļaut visu līmeņu dalībniekus, veidojot reģionālos un pilsētu sadarbības tīklus; 16. iesaka izstrādāt visaptverošas stratēģijas, lai nodrošinātu ne tikai labas prakses piemēru pieejamību, bet arī to izmantošanu visos projekta cikla posmos, t. i., projekta izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; 17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Statistika gaļas un mājlopu jomā ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0129), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz tam priekšlikumu (C6-0099/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0130/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 20. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par statistiku mājlopu un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu Nr. 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. ...) | ||||||||
| Nodarbinātības politikas pamatnostādnes * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0803 V daļa), – ņemot vērā EK līguma 128. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0031/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0172/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2009. gada budžets - Parlamenta ieņēmumi un izdevumi |
| ||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā EK līguma 272. panta 2. punktu, – ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un jo īpaši tās 31. pantu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(2), – ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par 2009. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm – I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļa(3), – ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta provizorisko tāmes projektu 2009. finanšu gadam, – ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs izstrādājis 2008. gada 21. aprīlī saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 22. panta 6. punktu un 73. pantu, – ņemot vērā Reglamenta 73. pantu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0181/2008), A. tā kā ir nolemts īstenot izmēģinājuma procesu, kas paredz ikvienā 2009. finanšu gada budžeta procedūras posmā piemērot pastiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas ciešāku un savlaicīgu sadarbību visos jautājumos, kam ir nozīmīga finansiāla ietekme; B. tā kā Parlamenta pilnvaras attiecībā uz budžeta pieņemšanu tiks pilnībā saglabātas saskaņā ar Līguma noteikumiem un Reglamentu, C. tā kā 2008. gada 16. aprīlī notika Prezidija un Budžeta komitejas delegāciju iepriekšējas saskaņošanas sanāksme, kurā abas delegācijas apsprieda vairākus būtiskus jautājumus, 1. atgādina, ka 2009. gada budžetam jādod iespēja īstenot vairākus svarīgus uzdevumus, kā noteikts iepriekšminētajā 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par budžeta procedūras pamatnostādnēm, bet vienlaikus jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu izlietojumu, un jāpārbauda visi izdevumi nolūkā noteikt iespējas veikt ietaupījumus; uzsver lielo vienprātību šādās jomās:
2. pieņem zināšanai plašo dialogu, kura rezultātā tika sagatavota 2009. gada tāme, un īpaši atzinīgi vērtē izmēģinājuma procesu par ciešāku iekšējo sadarbību, tostarp Prezidija un Budžeta komitejas iepriekšējas saskaņošanas sanāksmi, pirms Prezidijs pieņem tāmes provizorisko projektu, šīs tikšanās laikā izskatot ar iepriekš minētajām prioritātēm saistītus budžeta jautājumus; 3. norāda, ka Prezidija ierosinātais 2009. gada budžeta kopējais apjoms nepārsniegs tradicionālos un brīvprātīgi pieņemtos 20 % no daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi); 4. uzsver, ka iepriekšējas saskaņošanas laikā svarīgākie jautājumi attiecās uz cilvēkresursiem un kopējiem resursiem ar Lisabonas stratēģiju saistītiem uzdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs ņēmis vērā bažas, kuras izraisīja ierosināto 65 amata vietu iekļaušana tāmē (2009. gadā tas atbilst EUR 2 020 023), bet vienlaikus 15 % šo apropriāciju iekļāva rezervē, līdz ne vēlāk kā 2008. gada jūnija beigās tiek iesniegta papildu informācija, t. i., analītisks, detalizēts un pārskatāms amatu saraksts, kurā novērtēta cilvēkresursu sadale un izmantošana Parlamenta sekretariātā, tostarp arī izsmeļošs ziņojums par 2008. gadā veikto un 2009. gadā plānoto pārcelšanu citā amatā, norādot pozitīvās un negatīvās prioritātes; uzskata, ka tajā jāietver izmaiņas ģenerāldirektorātos un ģenerāldirektorātu starpā, kā arī iespējas veicināt galvenos likumdošanas pasākumus un deputātiem sniegtos pakalpojumus; uzskata, ka ir jāsniedz informācija par darbiniekiem, kuri nav ierēdņi, lai varētu pilnībā novērtēt vajadzību pēc personāla; 5. uzsver, ka Prezidija un Budžeta komitejas sadarbība, kopīgi cenšoties nodrošināt šādus papildu precizējumus, ir jauna un pozitīvi vērtējama parādība; uzsver, cik svarīga ir iepriekšēja un savlaicīga apspriešanās ar Budžeta komiteju jautājumos, kuriem ir būtiska finansiāla ietekme; 6. piekrīt principam, ka Prezidija sagatavotajā tāmes provizoriskajā projektā jāiekļauj visas paredzamās vajadzības, tostarp "Lisabonas rezerve" EUR 2 miljonu apmērā līdz tālāka izvērtējuma saņemšanai un Prezidija priekšlikums, kurā ņemti vērā rezultāti, ko sasniegusi darba grupa cilvēkresursu un finanšu resursu jomā, kurai uzticēti ietekmes analīzes jautājumi; atkārtoti pauž viedokli, ka īpaši svarīgi ir noteikt uzdevumus un pienākumus, kurus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā patiešām varēs uzskatīt par jauniem, kā arī pasākumus, ko var pārtraukt vai pārvērtēt; 7. uzsver, ka jaunais Lisabonas līgums izvirza uzdevumus arī politiskajām grupām; atzīst, ka, sniedzot atbalstu Parlamenta administrācijas pamatuzdevumu veikšanā, arī politiskajām grupām būs jāpiešķir vairāk darbinieku, bet vienlaikus apdomīgi jārīkojas ar budžeta līdzekļiem; 8. atzīmē arī to, ka Prezidijs ir norādījis ‐ saistībā ar Apmeklētāju centru var rasties papildu vajadzības, kas pašlaik nav iekļautas budžetā; norāda, ka tas ir konstatēts vēlu un apzinās, ka līdzekļi būs vajadzīgi vairākus gadus; atgādina vēlmi ‐ par ko izmēģinājuma procesa laikā tika panākta vienošanās ‐ panākt savlaicīgu apspriešanos ar Budžeta komiteju jautājumos, kuriem ir nozīmīgas finansiālās sekas; 9. ņem vērā priekšlikumu turpināt trīsgadu plānu kompetences atgūšanai IT jomā, samazinot atkarību no ārējiem konsultantiem vairākās būtiskās jomās, un priekšlikumu palielināt amata vietu skaitu šajā jomā; piekrīt izskatīt šādu pieeju, bet uzskata ‐ lai šādus palielinājumus saglabātu budžeta galīgajā variantā, ir jāuzrāda ietaupījumi, ko tas nodrošinās salīdzinājumā ar pašreizējām izmaksām par konsultantiem; aicina administrāciju līdz 2008. gada septembrim iesniegt pilnīgu situācijas novērtējumu, tostarp arī atbilstīgu stratēģiju IT jomā; 10. norāda, ka ilgtermiņa stratēģisko plānu par ēku politiku, tostarp uzturēšanas izmaksas un ar vidi saistītus jautājumus, iesniegs līdz 2008. gada maija beigām; uzsver, cik svarīga ir pamatīga diskusija šajā jautājumā, lai pēc iespējas drīzāk pieņemtu atbilstīgus lēmumus par turpmāko attīstību un apropriāciju izlietojumu; vēlas saņemt informāciju par to, kā noris Prezidija un Komisijas darbs, izstrādājot vienošanos par ēku iegādi un izmaksām; gaidot šo informāciju, pieņem zināšanai, ka tāmes projektā iekļautā ēkām paredzētā rezerve ir EUR 30 miljoni, kas nozīmē palielinājumu par EUR 10 miljoniem salīdzinājumā ar 2008. gadu; nolemj iekļaut rezervē EUR 3 400 000, ko Prezidijs iekļāvis provizoriskajā tāmes projektā, līdz tiek saņemta tehniska, administratīva un finansiāla rakstura informācija par ierosinātajiem azbesta likvidācijas darbiem SDM ēkā Strasbūrā; 11. apstiprina apņemšanos turpināt finansēt prioritātes, kas noteiktas 2008. gada budžetā, it īpaši uzlabot pakalpojumus deputātiem saistībā ar mutisko tulkošanu un bibliotēkas analītisko dienestu; 12. uzsver, cik liela nozīme ir ES iestāžu, it īpaši Parlamenta, Padomes un Komisijas, labai sadarbībai informācijas un saziņas politikas jomā; 13. pauž gandarījumu par konstruktīvajiem aprēķiniem attiecībā uz izdevumiem, kuri saistīti ar jauno Deputātu nolikumu; uzstāj, ka informācija par izmaiņām skaitļos jāsniedz pēc iespējas drīzāk, un uzsver iespēju vēlākā posmā precizēt attiecīgās apropriācijas; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra apņemšanos sniegt Prezidijam un Budžeta komitejai jebkādu jaunu informāciju no dalībvalstīm par to plānoto iesaistīšanos un/vai izvēles tiesību izmantošanu, tiklīdz šāda informācija būs pieejama; 14. atzinīgi vērtē arī to, ka ir nodibināti kontakti ar dalībvalstīm, Padomi, kā arī pašreizējo un turpmākajām Padomes prezidentvalstīm saistībā ar vienošanos par deputātu palīgu nolikumu; šajā sakarā atgādina par savām pamatnostādnēm un vēlreiz uzsver, cik lielu nozīmi tas piešķir šī jautājuma atrisināšanai; 15. ar nepacietību gaida priekšlikumu par zināšanu pārvaldības sistēmu, kuru jāiesniedz Prezidijam turpmākajās dažās nedēļās; atkārtoti apliecina, ka cieši sekos līdzi šim jautājumam, kā arī apstiprina ieteikumu Prezidijam līdz 2008. gada jūlija vidum pieņemt nepieciešamos lēmumus; 16. neskarot ciešākos sadarbības līdzšinējos pozitīvos rezultātus un it īpaši iepriekšējas saskaņošanas sanāksmes rezultātus, uzsver, ka ir jāveic atsevišķu budžeta posteņu sīkāka analīze pirms budžeta pirmā lasījuma 2008. gada rudenī; tādēļ tad arī veiks izpēti un pieņems galīgos lēmumus budžeta jomā; 17. pieņem Prezidija 2008. gada 21. aprīlī apstiprināto 2009. gada tāmes projektu; atgādina, ka budžeta projekta pieņemšana notiks pirmajā lasījumā 2008. gada oktobrī atbilstīgi Līgumā noteiktajai balsošanas procedūrai; 18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tāmi Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||
| Izejvielu un preču tirgus |
| |||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā 2002. gada 3. septembra rezolūciju par tirdzniecību un attīstību, lai izskaustu nabadzību(1), 2003. gada 30. janvāra rezolūciju par badu pasaulē un šķēršļiem, kas jānovērš tirdzniecībā ar nabadzīgākajām valstīm(2), 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par krīzi starptautiskajā kafijas tirgū(3), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību ‐ tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(4), 2007. gada 15. februāra rezolūciju par energoresursu cenu pieauguma makroekonomisko ietekmi(5), 2007. gada 22. maija rezolūciju ‐ Eiropa globalizācijas kontekstā ‐ konkurētspējas ārējie aspekti(6), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai(7) un 2007. gada 29. novembra rezolūciju par tirdzniecību un klimata pārmaiņām(8), – ņemot vērā 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) kā kritēriji, kurus starptautiskā sabiedrība izstrādājusi, lai izskaustu nabadzību, un tās pārskatīto un precizēto variantu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas 2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmē 2005. gada 14. –16. septembrī, – ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) triju darba grupu 2007. gadā publicētos ziņojumus: "Eksakto dabaszinātņu pamats", "Ietekme, pielāgošana un neaizsargātība" un "Klimata pārmaiņu mazināšana", – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Lauksaimniecības preču ķēdes, atkarība un nabadzība ‐ priekšlikums ES rīcības plānam" (COM(2004)0089), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Globālā Eiropa ‐ Konkurence pasaulē. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567) un "Globālā Eiropa ‐ spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par metālrūpniecības konkurētspēju ‐ ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā (COM(2008)0108), – ņemot vērā 1995. gada 15. septembrī ANO Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemto Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, – ņemot vērā 2006. gadā publicēto Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) ziņojumu "Lopkopības garā ēna", – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) darbu, kā arī Akras vienošanos un deklarāciju, ko pieņēma UNCTAD XII konferencē 2008. gada 25. aprīlī Akrā, Ganā, – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 21. decembrī publicēto paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ‐ Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai (COM(2005)0670), – ņemot vērā G8 augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju "Izaugsme un atbildība pasaules ekonomikā", kas parakstīta 2007. gada 7. jūnijā Hailigendammā, un jo īpaši tās nodaļu "Atbildība par izejvielām ‐ pārredzamība un ilgtspējīga izaugsme", kurā norādīts, ka "brīvi, pārredzami un atvērti tirgi ir būtiski, lai panāktu vispārēju izaugsmi, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību", – ņemot vērā Augsta līmeņa grupas konkurētspējas, enerģētikas un vides jautājumos 2007. gada 11. jūnija ceturto ziņojumu, kurā izteikts atbalsts tādas izejvielu politikas attīstībai, kuras pamatā ir teicami funkcionējošs brīvs un godīgs pasaules mēroga izejvielu tirgus, izmantojot tirdzniecības politikas instrumentus, jo īpaši starptautiskus daudzpusējus un divpusējus nolīgumus, lai nodrošinātu, ka ES un trešās valstis atbalsta atvērtus un netraucētas konkurences tirgus, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0134/2008), A. tā kā ar izejvielām un neapstrādātām precēm jāsaprot lauksaimniecības pārtikas produkti, neapstrādātas lauksaimniecības preces, metāli, minerāli un enerģētikas produkti, kurus izmanto kā izejvielas rūpniecības preču ražošanā, apstrādāti, neapstrādāti vai pārstrādāti produkti, piemēram, metāllūžņi; B. tā kā kopš 2002. gada cenu indekss precēm, kas nav degviela, ir pieaudzis par 159 %, metālu un minerālu cenas ir pieaugušas par 285 % un lauksaimniecības izejvielu cenas ir pieaugušas par 133 %; C. tā kā Eiropas Savienības ekonomika lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa no trešām valstīm, un izejvielu pieejamībai ir izšķiroša nozīme ES konkurētspējas nodrošināšanā; D. tā kā nesenā izejvielu cenu pieauguma rezultātā Eiropas Savienībā nav izdevies nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi un tā kā tas apdraud ES konkurētspēju; E. tā kā ir gaidāms turpmāks cenu pieaugums saistībā ar izejvielu pieprasījumu visā pasaulē; tā kā šo pieaugumu noteiks ekonomiskā izaugsme jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; F. tā kā iepriekš izejvielu un neapstrādātu preču cenu īstermiņa svārstības ir bijušas ļoti nepastāvīgas, un ar laiku situācija kļūst sliktāka, pārprodukcijas fāzēm nomainoties ar deficīta periodiem; G. tā kā nesenajam cenu pieaugumam starptautiskajos tirgos nedrīkst aizēnot faktu, ka izejvielu un neapstrādātu preču cenas salīdzinājumā ar apstrādāto preču cenām raksturo ilgtermiņa lejupslīdes tendence; H. tā kā šis cenu pieaugums ‐ jo īpaši, ja to rūpniecības mērķiem noteikušas jaunās tirgus ekonomikas valstis ‐ ir radījis konkurētspējas problēmas ES ražošanas nozarei un ilgtermiņa sarežģījumus, kas saistīti ar izejvielu piegādes drošību; I. tā kā 95 no 141 jaunattīstības valstīm vismaz 50 % no sava eksporta ieņēmumiem iegūst no neapstrādātu preču eksporta; J. tā kā Eiropas Savienība ir galvenā konkurente izejvielu un neapstrādātu preču starptautiskās tirdzniecībā, un šajā sakarā nav mazsvarīgs apstāklis, ka tā ir galvenais izejvielu importētājs; K. tā kā Eiropas Savienība tās rūpnieciskā pamata raksturīgāko pazīmju dēļ lielā mērā ir atkarīga no izejvielu importa, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju un ekonomisko attīstību; L. tā kā ir daudzi piemēri par trešo valstu politiku un īstenotajiem pasākumiem, kā arī tendencēm radīt šķēršļus, kas kavē brīvu un godīgu piekļuvi izejvielām jaunattīstības valstīs, kā rezultātā tiek ierobežota ES uzņēmumu piekļuve izejvielām un neapstrādātām precēm; M. tā kā pētniecības un jauninājumu stiprināšanai ir būtiska nozīme ilgtspējīgu izejvielu piegāžu veicināšanā; N. tā kā STABEX, SYSMIN un FLEX sistēmas atspoguļo Eiropas Savienības centienus pagātnē un pašlaik, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, kuras skar cenu un ienākumu nestabilitāte; O. tā kā nesenais izejvielu un neapstrādātu preču cenu pieaugums starptautiskajos tirgos radies tāpēc, ka ievērojami pieaudzis pieprasījums jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Ķīnā, Indijā un Brazīlijā, mainījušies klimatiskie apstākļi, dažas eksportētājvalstis noteikušas atsevišķus ierobežojošus pasākumus, strauji attīstās agrodegvielu un lopkopības produkcijas tirgus, kā arī notiek spekulācijas vērtspapīru tirgū; P. tā kā sievietes veido pasaules trūcīgo iedzīvotāju ievērojamu vairākumu, kas bieži ir atkarīgas no izejvielu un neapstrādātu preču iegādes, ražošanas un pārstrādes, lai izdzīvotu un nodrošinātu iztiku; Q. tā kā starptautiskā sabiedrība konstatējusi, ka nepieciešami starptautiski centieni, lai novērstu nabadzību, nosakot konkrētus Tūkstošgades attīstības mērķu pasākumus, kuriem jābūt īstenotiem līdz 2015. gadam; tā kā pietiekama uzmanība jāpievērš neapstrādāto preču jautājuma vitālajam svarīgumam jaunattīstības valstīm; R. tā kā dabas resursu ilgtspējīga izmantošana var samazināt nabadzību un veicināt ekonomisko izaugsmi, ja tiek sekmēta laba pārvaldība; tā kā vāja pārvaldība tajās valstīs, kam ir bagātīgi dabas resursi, arī var izraisīt nabadzību, korupciju un konfliktus; S. tā kā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un iekultivētas zemes resursiem ir būtiska nozīme jebkuras ekonomikas turpmākai pastāvēšanai uz Zemes; tā kā attiecībā uz izejvielu jebkāda veida ieguvi jāpatur prātā šīs prasības; T. tā kā notiek klimata pārmaiņas, un to cēlonis daļēji ir cilvēku darbība; tā kā izejvielu un neapstrādātu preču ieguve, ražošana un pārstrāde rada nozīmīgu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju; tā kā ES rūpniecībā aizvien vairāk tiek noteikti ierobežojumi, lai risinātu šo jautājumu uz tās konkurētspējas rēķina; U. tā kā Eiropas Savienībai patlaban nav saskaņotas stratēģijas, lai risinātu tās ekonomikas konkurētspējas problēmas, kuras radījusi palielināta konkurence izejvielu pieejamībā, 1. mudina Komisiju un ES tirdzniecības partnerus visās sarunās par tirdzniecības nolīgumiem nopietni risināt jautājumus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu prasībām par dabas resursu iegūšanas un izmantošanas strauju ierobežošanu, un sekmēt enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģiju izplatīšanos; Drošas izejvielu piegādes Eiropas Savienībai un izejvielu pieejamības nodrošināšana pasaules tirgos 2. uzsver brīvas un godīgas izejvielu pieejamības nozīmi, lai sekmētu ES ekonomikas konkurētspēju, jo ES nespēj nodrošināt vairāku izejvielu piegādi no pašu resursiem; 3. ar bažām norāda, ka perspektīvā pasaules tirgos pieaugs pieprasījums pēc izejvielām; pauž satraukumu par izpētes iespēju robežām tuvākajā nākotnē; norāda ES uzņēmumu ierobežoto iesaistīšanos izejvielu izpētē trešās valstīs; 4. pauž bažas par tendenci ierobežot izejvielu brīvu pieejamību trešās valstīs, izmantojot tirdzniecību traucējošus pasākumus, tomēr atzīst valstu tiesības ierobežot piekļuvi izejvielām, lai vajadzības gadījumā aizsargātu vidi vai risinātu jautājumus, kas saistīti ar piegāžu ievērojamu deficītu; šīs tiesības jāīsteno saistībā ar citiem iekšzemes pasākumiem; 5. pauž bažas par to ieguldījumu darbību, kuras mērķis ir nodrošināt izejvielu labāku pieejamību, kas neatbilst ne brīvas un godīgas konkurences standartiem, ne labas pārvaldības un ilgtspējības principiem; 6. lūdz Komisiju veicināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā to tehnoloģiju jomā, kas ir saistītas ar izejvielu pārstrādi un efektīvu un ekonomisku izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar pētniecības pasākumiem pievērst lielāku uzmanību šī mērķa sasniegšanai; 7. mudina Komisiju arī turpmāk risināt jautājumus par izejvielu tirgu brīvu un godīgu pieejamību saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) darbību, jo īpaši saistībā ar patlaban notiekošo Dohas sarunu kārtu; lūdz Komisiju aktīvi īstenot mērķi, kas izejvielu nozarē paredz tirdzniecību traucējošu pasākumu daudzpusēju atcelšanu, vienlaicīgi pilnībā ievērojot ierobežojumus, kas noteikti, lai veicinātu vismazāk attīstīto valstu izaugsmi; 8. lūdz Komisiju visās divpusējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem vienoties izejvielu tirgu nediskriminējošu pieejamību, no savas puses piedāvājot piekļuvi enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģijām nosaka mērķi par atteikšanos no visiem tirdzniecību traucējošiem pasākumiem, kas izraisa izejvielu izmantošanas un patēriņa palielināšanos, ņemot vērā, ka šis mērķis tā svarīguma dēļ jāiekļauj visos iespējamajos nolīgumos, pilnībā respektējot uzdevumus attīstības jomā; 9. lūdz Komisiju izejvielu jautājumu iekļaut tirgus piekļuves stratēģijā; atzinīgi vērtē apspriedes par izejvielu piegādi; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu stratēģiju par izejvielu piegādi; atgādina, ka Parlamentu jāiesaista visos šīs darbības posmos; Iespēja jaunattīstības valstīm un īpaši vismazāk attīstītām valstīm gūt peļņu no izejvielām 10. izsaka nožēlu, ka daudzas jaunattīstības valstis aprobežojas ar izejmateriālu un neapstrādātu preču ražošanu un eksportu, kuru nepastāvīgās cenas ilgtermiņā samazinājušās, kas rada nopietnu šķērsli nabadzības mazināšanai, kā arī tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, bet atzīst, ka pieaugošās neapstrādātu preču cenas ir sekmējušas ievērojamus uzlabojumus dažu to jaunattīstības valstu ārējo maksājumu bilancē, kuras ir atkarīgas no pamatproduktiem; uzsver ražotājvalstu iespējas, kas ļauj tām pašām veikt izejmateriālu krājumu izpēti un īstenot pārvaldību, ja tiek ievēroti pamatnoteikumi par pārredzamību un godīgu konkurenci; 11. aicina Komisiju mēģināt efektīvi novērst traucējumu iemeslus, mērķtiecīgi ietverot šos jautājumus divpusējās apspriedēs un sarunās, kā arī veicināt jauno PTO noteikumu izstrādi daudzpusējā līmenī; 12. atbalsta pašreizējos centienus jaunattīstības valstīs dažādot to ekonomiku un attīstīt ekonomisko darbību ražošanas procesa progresīvākās fāzēs, lai iekļautu arī apstrādi un realizāciju un uzlabotu kvalitāti, ražīgumu un preču ražošanu, kurām augstāka pievienotā vērtība; mudina Komisiju atbalstīt atsevišķo valstu preču attīstības un diversifikācijas stratēģijas ar atbalstu no Eiropas Attīstības fonda, ja nepieciešams; 13. uzskata, ka īpaša nozīme reģionālo jāpiešķir ekonomikas sistēmu izveidei un ciešākai reģionālajai sadarbībai jaunattīstības valstu starpā, lai panāktu šo valstu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību; šajā sakarā uzsver, cik svarīga ir tirdzniecība starp dienvidu valstīm, lai panāktu šo valstu ekonomisko attīstību; 14. uzskata, ka ilgtermiņā ir jāveicina reģionālā ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, kuras rezultātā varētu noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus; vienlaikus norāda, ka dažādās reģionālās situācijās brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanā rodas sarežģījumi; uzskata, ka Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumiem jāpiešķir prioritāte, ņemot vērā izejvielu tirdzniecības nozīmi šajā reģionā; 15. mudina jaunattīstības valstis un jo īpaši mazattīstības valstis nodrošināt nepieciešamās investīcijas un konsolidēt ekonomisko diversifikāciju, nostiprinot infrastruktūru un uzlabojot institucionālo spēju, sekmējot labu pārvaldību saistībā ar ekonomiskās attīstības pārvaldību, kā arī atvieglinot mazo ražotāju ražoto preču piekļuvi vietējiem tirgiem un izplatīšanu tajos, kas arī stiprinās reģionālo integrāciju un ekonomikas, mudina Komisiju izmantot tirdzniecībai paredzēto atbalstu kā svarīgu instrumentu tehnoloģiju nodošanas mehānismu izstrādei un pašreizējo mehānismu nostiprināšanai, it īpaši kā līdzekli klimata pārmaiņu pārvaldīšanai; lūdz Komisiju veicināt to ieņēmumu pārredzamību, ko gūst no izejvielu tirdzniecības, izmantojot tādas programmas kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI); 16. mudina Komisiju un ES uzņēmumus veicināt videi nekaitīgu tehnoloģiju izplatīšanu un izdarīt ieguldījumus šajā jomā; 17. uzskata, ka Dohas Attīstības programmai visos izejvielu tirgos jānodrošina godīgas, līdzsvarotas, atbilstīgas un tirgus atvēršanu nosakošas saistības; 18. atzīst, ka Dohas attīstības programmas sarunu rezultāti ievērojami samazinās tarifu eskalāciju; norāda, ka Eiropas Savienība jau ir atteikusies no lauksaimniecības produktu tarifu piemērošanas vismazāk attīstītajām valstīm (izmantojot iniciatīvu "Viss, izņemot ieročus") un daudzām ĀKK valstīm (izmantojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus), kā arī atbalsta jaunattīstības valstis, identificējot un ieviešot noteikumus par īpašām precēm un efektīviem drošības mehānismiem to tirgu un produkcijas ilgtspējībai; 19. lūdz Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī to partnerus visā pasaulē, tostarp jaunās tirgus ekonomikas valstis, ratificēt galvenos Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) darba standartus un atbilstošās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz izejvielu izpēti un pārstrādi; uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības un valstu parlamentu iesaistīšana ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu ekoloģiski un sociālekonomiski ilgtspējīgu attīstību; 20. norāda, ka spekulācija spēcīgi ietekmē izejvielu un preču cenu veidošanos un līdz ar to palielinās nestabilitāte; 21. aicina Komisiju ieviest visaptverošu un līdzsvarotu stratēģiju attiecībā uz izejvielu pieejamību, ņemot vērā gan ES rūpniecības uzņēmumu, gan jaunattīstības valstu intereses; 22. aicina Komisiju pārskatīt tās piemērojamo kompensējošo finansējumu sistēmu FLEX, lai nodrošinātu, ka tā ir atbilstoša un efektīva, atbalstot jaunattīstības valstis un jo īpaši vismazāk attīstītās valstis; uzskata, ka ir nepieciešami atbilstoši pasākumi, kas jāīsteno valsts līmenī , lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) darbu; 23. aicina Komisiju vākt datus un apkopot statistiku par izejvielu un neapstrādātu preču starptautisko tirdzniecību reālā izteiksmē; uzskata, ka ir jāgūst skaidrs priekšstats par tādu izejvielu un neapstrādātu preču pasaules tirdzniecības plūsmām, neņemot vērā pilnībā spekulatīvus darījumus, lai tādējādi mērķtiecīgāk izmantotu ekonomikas politikas pasākumus; 24. atzīst, ka lauksaimniecības pārtikas produktu un lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizācija sīkzemniekiem jaunattīstības valstīs un jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs izraisījusi daudz jaunas problēmas; tā kā sīkzemnieki galvenokārt ir sievietes, tas viņas var nesamērīgi negatīvi ietekmēt, ja viņas nespēs tikt galā ar ārējo konkurenci; 25. uzsver, ka tiesības uz pārtiku ir pamattiesības un ka piekļuve pārtikai jāuzlabo tā, lai ikviens vienmēr saņemtu pietiekamu daudzumu pārtikas un varētu dzīvot aktīvu un veselīgu dzīvi; 26. tādēļ noteikti iesaka veikt visus vajadzīgos pasākumus Eiropas un plašākā starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu mērenas cenas, kas būtu tūlītējs pārtikas krīzes risinājums; ilgākā termiņā ir vajadzīgs atbilstošs regulējums cīņai pret spekulācijām; turklāt iesaka pārbaudīt valstu un starptautisko uzraudzības iestāžu varu un kompetenci pārtikas preču jomā, lai nodrošinātu, ka nākotnē tiek garantēta tirgu stabilitāte un drošība un ka ar spekulācijām netiek pārkāptas tiesības uz pārtiku; 27. atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ANO darba grupa, kurai ir plašas pilnvaras un kura nodarbojas ar pašreizējās pārtikas krīzes un tās radītās nabadzības novēršanu. Mudina pasaules lielāko valstu vadītājus piedalīties Augsta līmeņa konferencē par pārtikas drošību pasaulē, kas notiks Romā (2008. gada 3.–5. jūnijā); 28. atbalsta jaunattīstības valstis centienos nodrošināt pārtikas pieejamību vietējiem iedzīvotājiem; uzskata, ka jāturpina nostiprināt dzīvotspējīgu politisko telpu, lai veicinātu valstu noteikumus un pasākumus šīs nozares attīstībai, kā arī atbalstītu sievietes, kas veic galveno pienākumu ‐ savu ģimeņu un vietējās sabiedrības nodrošināšanu ar pārtiku; 29. norāda, ka paaugstinātas lauksaimniecības pārtikas produktu un preču cenas var nelabvēlīgi ietekmēt attīstības valstu pārtikas nodrošinājumu un pašreizējo piekļuvi pārtikai, radot bada, pārtikas nepietiekamības un pārtikas karu draudus attīstības valstu nabadzīgāko iedzīvotāju vidū; steidzami aicina palielināt humāno palīdzību, lai mazinātu pārtikas krīzi, kura apdraud 100 miljonu cilvēku dzīvības; 30. aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Eiropas Savienības parakstītie daudzpusējie, reģionālie un divpusējie tirdzniecības nolīgumi atbilstu mērķim par ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju veikt nepieciešamos likumdošanas pasākumus, lai nodrošinātu tās tirdzniecības ilgtspējīgas ietekmes novērtējumu (SIA) integrāciju Eiropas Savienības tirdzniecības politikas izstrādē, it īpaši no klimata, dzimumu un ilgtspējīgas attīstības perspektīvas; 31. atzinīgi vērtē Komisijas izteikumu par to, ka tā 2008. gadā tā iesniegs paziņojumu, kura mērķis būs uzlabot nosacījumus saistībā ar minerālu un otrreizējo izejvielu ilgtspējīgu pieejamību ES un starptautiskā līmenī; 32. norāda uz pieaugušo kritiku, kas saistīta ar ieguvumu ekonomiskas un vides jomā no agrodegvielas ražošanas ; aicina Komisiju veicināt pētniecību un jauninājumus saistībā ar ilgtspējīgu izejvielu piegādi, izmantojot efektīvu resursu ieguvi un attīstību, kā arī efektīvi izlietojot un reģenerējot materiālus; 33. uzskata, ka izejvielu un neapstrādātu preču ieguvei, savākšanai un ražošanai jānotiek saskaņā ar ilgtspējības principu, ievērojot ekosistēmu dabiskos procesus, nevis mainot tos; 34. mudina Komisiju pastiprināt centienus panākt starptautisku nolīgumu par konfliktu resursiem, kura galvenais mērķis būtu aizliegt visu to resursu tirdzniecību, kas stimulē bruņotus konfliktus vai rodas no tiem, tajā pašā laikā neatlaidīgi pieprasa izstrādāt regulu, kas aizliedz konflikta resursu tirdzniecību un realizāciju Eiropas Savienībā un mudina visas valstis, kas iesaistītas dimantu tirdzniecībā, pilnībā atbalstīt Kimberlijas sertifikācijas shēmu starptautiskajai tirdzniecībai ar neapstrādātajiem dimantiem; aicina veicināt pārredzamību, izmantojot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un citas iniciatīvas; 35. atkārto savu aicinājumu Padomei un Komisijai veicināt godīgu tirdzniecību un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, kas palīdz attīstīt sociālos un vides standartus, atbalstot mazos un marginalizētos ražotājus jaunattīstības valstīs, mudina valsts iestādes Eiropas Savienībā integrēt godīgas tirdzniecības un ilgtspējības kritērijus tās rīkotajos atklātajos konkursos, kā arī iepirkumu politikā; 36. pauž bažas, ka zemes resursu pieaugoša daļa tiek izmantota lopu audzēšanai; atgādina iepriekšminēto ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2006. gada novembra ziņojumu "Lopkopības garā ēna", kurā novērtēts, ka gaļas rūpniecība un lopu audzēšana izraisa 18 % no pasaules kopējās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas paātrina arī mežu izciršanu jaunattīstības valstīs; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus šajā nozarē, kā arī saistībā ar starptautiskajām sarunām par klimata pārmaiņām izveidot stimulējošus mehānismus, lai novērstu mežu izciršanu; 37. uzskata, ka ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva (EITI), kuras mērķis ir stiprināt pārvaldību, uzlabojot pārredzamību un atbildību ieguves nozarē, ir jāīsteno visā pasaulē, lai jaunattīstības valstīm nodrošinātu labākas iespējas saņemt līdzvērtīgu cenu par saviem dabas resursiem; 38. uzsver, ka augstas naftas cenas pastiprina nepieciešamību enerģētikas politikā izmantot steidzamu un atšķirīgu pieeju, kuras mērķis ir uzlabot energoefektivitāti un palielināt citu enerģijas avotu, starp tiem arī atjaunīgo enerģijas avotu, izmantošanu; 39. saprot, ka klimata pārmaiņas visasāk skars sabiedrības, kas jau saskaras ar ievērojamām sociālām un ekonomiskām problēmām; izprot, ka sievietes ir īpaši neaizsargāta grupa; mudina pielikt pūliņus, lai pielāgotos vietējam līmenim, izmantojot atbilstošu finanšu un tehnisko starptautisko palīdzību; 40. pauž bažas, ka Ķīna neļauj ārvalstu uzņēmumiem iegādāties kontrolpaketi tādās nozarēs kā tērauda rūpniecība un ir ieviesusi dažādus mehānismus, kas ierobežo metālu izejvielu eksportu vai nodrošina valdības atbalstu šo izejvielu iegādei no ārējiem avotiem; atzīst, ka šāda prakse rada nopietnus sarežģījumus ES rūpniecības interesēm, respektējot mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām un eksportējot enerģijas taupīšanas, atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanas un resursu efektīvas lietošanas tehnoloģijas, un ka šis jautājums jārisina, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp veicinot tehnoloģijas nodošanu, gan ar politiskiem līdzekļiem, gan finansiāli; 41. norāda, ka dažu jauno tirgus ekonomikas valstu, īpaši Ķīnas, jaunajai tirdzniecības politikai visā pasaulē, īpaši Āfrikā, kurus nav iespējams saglabāt līdzšinējā apmērā, vislielākā mērā, turklāt negatīvi, ietekmē piekļuves nodrošinājumu neapstrādātām precēm visā pasaulē; uzsver nepieciešamību pārvarēt pašreizējo pieeju, kuras pamatā ir dalībvalstu "viens pret vienu" attiecības, neņemot vērā atsauces uz cilvēktiesībām, korporatīvo sociālo atbildību, kā arī vides un sociālajiem standartiem, lai tās vietā izmantotu daudzpusēju pieeju, kuras pamatā ir resursu pietiekamības un izmantošanas ilgtspējības kritērijs; 42. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt visu pašreizējo instrumentu izmantošanu, lai novērstu tādu tirdzniecības praksi kā starptautisku tirdzniecības nolīgumu pārkāpšanu, kā tas norādīts iepriekš minētajā paziņojumā par metālrūpniecības konkurētspēju; o 43. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, piemēram, UNCTAD, PTO, Pasaules Bankai, Kopējam plaša patēriņa preču fondam (CFC) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijai (FAO).
| ||||||||||||||||||||||||
| Stratēģija attālākajiem reģioniem: novērtējums un perspektīvas |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, - ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. septembra paziņojumu "Stratēģija nomaļajiem reģioniem: sasniegumi un perspektīvas"(COM(2007)0507)", 2004. gada 12. maija (COM(2004)0343) un 2004. gada 23. augusta paziņojumus "Uzlabota partnerība nomaļajiem reģioniem: kopsavilkums un perspektīvas" (COM(2004)0543), - ņemot vērā EK līguma 299. panta 2. punktu, ko pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā aizstāj ar Līguma par ES darbību 349. un 355. punktu par nomaļāko reģionu specifiku, kā arī Līguma par ES darbību 107. panta 3. punkta a) apakšpunktu, - ņemot vērā Briseles 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumu 60. punktu, - ņemot vērā nomaļāko reģionu priekšsēdētāju 13. konferences nobeiguma deklarāciju, kas parakstīta Madeirā 2007. gada 5. oktobrī, - ņemot vērā 2000. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu par pasākumiem 299. panta 2. punkta īstenošanai: Eiropas Savienības nomaļie reģioni(1), 2005. gada 7. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības nozarē Eiropas Savienības attālāko reģionu atbalstam(2) un 2005. gada 28. septembra rezolūciju par par ciešākām partnerattiecībām nomaļajiem reģioniem(3), - ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, - ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0158/2008), A. tā kā Azoru salām, Kanāriju salām, Gvadelupai, Gajānai, Madeirai, Martinikai, Reinjonai raksturīga nelabvēlīgo apstākļu pastāvība, intensitāte un kumulatīvā ietekme, tostarp liels attālums no Eiropas kontinenta, tas, ka tās ir salas vai mazas teritorijas, sarežģīts klimats un reljefs, tirgus ierobežotība; B. tā kā Senmartēna un Sentbartolomeja, kas gan administratīvi, gan politiski ir atdalītas no Gvadelupas, kā jaunie nomaļie rajoni (NR) tiek minēti Līguma par ES darbību 349. un 355. punktā (EK līgums, kas grozīts ar Lisabonas līgumu), C. tā kā NR tautsaimniecības struktūra, ko raksturo cieša saistība ar lauksaimniecību un zivsaimniecību, kas kopā ar pakalpojumiem (jo īpaši tūrismu) ir tautsaimnieciska darbība, kura ir ļoti svarīga rezerve nodarbinātības ziņā šajos reģionos; D. tā kā sociāli ekonomiskā ziņā NR ir atkarīgi no šo reģionu ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) zivsaimniecības resursiem un tā kā šo reģionu zvejas apgabali bioloģiskā ziņā ir ļoti neaizsargāti, E. tā kā NR tiešo ģeogrāfisko vidi raksturo ļoti ierobežota tirgus iespēja, savukārt NR tirgi ir ļoti pievilcīgi trešām kaimiņvalstīm; F. tā kā NR atrodas pilnīgā atkarībā no transporta līdzekļiem un papildizmaksas, kas saistītas ar cilvēku un preču pārvadājumiem, nepietiekamais transporta biežums un pārklājums, paaugstinātie tarifi, grūtības ieviest vai uzturēt transportu reģionālā līmenī ir galvenie šķēršļi NR tautsaimniecības attīstībai un piekļuvei NR; G. tā kā pēdējo trīs gadu laikā NR tieši skar svarīgas Kopienas reformas, tostarp finanšu plāna, reģionālās politikas 2007.–2013. gadam, Eiropas Zivsaimniecības fonda, Eiropas Lauksaimniecības un lauku attīstības fonda, valsts atbalsta, cukura un banānu koptirgus organizāciju, Īpašās izvēles programmas atkarībā no attāluma un novietojuma (POSEI) reformas attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību, tā kā šīm izmaiņām bieži vien bija nopietnas sekas šajos reģionos, H. tā kā Eiropas Savienības politiskās prioritātes, kurām jāatbilst aizvien stingrākām starptautiskām saistībām, ko uzspiež globalizācija, jo īpaši attiecībā uz PTO, dažkārt ir pretrunā īpašajai intervencei, kas ieviesta NR labā; I. tā kā NR īpatsvars ir ievērojami samazinājies Eiropas Savienībai paplašinoties no 12 līdz 27 dalībvalstīm; J. tā kā NR tēls, ko bieži vien pielīdzina tādiem reģioniem, kuros tiek ieguldīts Kopienas vai valsts finansējums, neparādot šā finansējuma pozitīvo ietekmi, netiek kompensēta ar to patieso pievienoto vērtību, ko tie Eiropas Savienībai sniedz vides, kultūras, ģeostratēģijas, kā arī kosmosa jomā, kas ir priekšrocības, kuras nav pamanāmas uzreiz; K. tā ka NR rada Eiropai ļoti izdevīgu pozīciju Karību reģiona centrā, kaimiņos Mercosur, gar Āfrikas krastiem, Indijas un Atlantijas okeānā, kas dod iespēju ES pretendēt uz plašāko pasaules jūras telpu ar 25 miljoniem km2 ekskluzīvas tautsaimnieciskas teritorijas, kas bagāta visa veida resursiem, Ciešākas partnerības ar nomaļākajiem reģioniem kopsavilkums 1. pozitīvi vērtē, ka trīs gadus pēc tik nozīmīgu politisku dokumentu publicēšanas par ciešāku sadarbību ar nomaļākajiem reģioniem, Komisija iesniedz jaunu paziņojumu par šo jautājumu; 2. prasa, lai, ņemot vērā izskatāmo jautājumu apjomu un attiecīgo politikas jomu sarežģītību, Komisijā tiktu saglabāts Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, kas atbild par NR, lai tiktu palielināts tās darbinieku skaits, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus tās uzdevumu veikšanai; 3. atzīmē, ka paziņojumā sniegts ļoti pozitīvs Komisijas darbības kopsavilkums, lai gan daudzi pasākumi, par kuriem tā ir gandarīta, tikai daļēji atbilst NR vajadzībām (jo īpaši transporta un pieejamības jomā, pētniecības, zivsaimniecības vai reģionu sadarbības jomā), ka nav nekādas atsauces par to, ko paveikuši NR, piemēram, atjaunojot valsts atbalsta sistēmas; 4. konstatē, ka struktūrfondu intervence joprojām sekmē NR attīstību; tomēr pauž vēlmi, lai kohēzijas pasākuma līmenis, kas sasniegts šajos reģionos, tiktu novērtēts, izmantojot citus rādītājus, nevis tikai NKP attiecībā uz vidējo Kopienā, kā arī, lai kohēzijas politika tiktu labāk daudzpusīgi apvienota ar citām Kopienas politikas jomām, lai stiprinātu sinerģiju; prasa Komisijai parādīt lielāku elastību un aizvien labāk tās pašreizējās politikas jomas piemērot NR realitātei, pamatojoties uz EK līguma 299. panta 2. punktu; 5. pieņem zināšanai apmierinošos rezultātus saistībā ar POSEI (lauksaimniecība un zivsaimniecība) un cukurniedru, ruma un banānu nozarē; aicina patiesi ņemt vērā tās finansiālās sekas, ko šīm lauksaimniecības nozarēm varētu radīt pašreizējās starptautiskās pārrunas, ko uzsākusi PTO; joprojām saglabā modrību attiecībā uz POSEI vidusposma pārskatu un diferencēto nodokļu sistēmu novērtējumu; 6. atbalsta to, ka NR specifika prasa tādu stratēģiju, kuras pamatā ir tāda politika un tādi pasākumi, kas nav pakļauti pārejas kritērijiem, ne bagātības konjunktūras izmaiņās, kas piemērotas to atšķirīgajām vajadzībām, un kura reaģēs uz nepārtrauktām grūtībām, kurām ir pakļauti NR. 7. prasa Komisijai, lai tā, ņemot vērā NR īpatnības un to atšķirības, no vienas puses, un nozīmi, kāda tiem ir kopīgajā ES jūras politikā, no otras puses, savā plānā iekļauj šo reģionu zivsaimniecības nozaru atbalsta pasākumus; uzskata, ka Komisijai būs jānodrošina NR zvejas flotēm tā sauktā pozitīvā diskriminācija attiecībā uz zivsaimniecības resursu pieejamību šo reģionu ūdeņos un patiešām īpaša uzmanība jāvelta nerūpnieciskās zvejas ilgtspējīgai saglabāšanai; Nobriešanas posms ciešākai partnerībai ar nomaļākajiem reģioniem 8. pauž nozēlu, ka Komisijas izvirzītie priekšlikumi saistībā ar nobriešanas posmu visvairāk attiecas uz jau esošajiem pasākumiem vai tiem, kuri atrodas nobeiguma posmā (Eiropas transporta infrastruktūra, Eiropas enerģētikas tīkli, Septītā pamatprogramma pētniecības un tehnoloģiju attīstībai, Pamatprogramma par jauninājumiem un konkurētspēju vai reģionālo politiku); gaida izskaidrojumu saistībā ar konkrētiem un operatīviem līdzekļiem, kas piedāvāti nomaļajiem reģioniem, lai attīstītu to iespējas; 9. pauž bažas par to, ka Komisija aizvien lielāku nozīmi piešķir Kopienas NR politikas novērtēšanas instrumentiem, kā arī nelabvēlīgo apstākļu kvantitatīvi aprēķināmās ietekmes novērtēšanai šajos reģionos, lai izstrādātu ar attālinātību saistīto papildizmaksu kompensācijas metodes; 10. pauž vēlmi, lai šī tendence ņemt vērā aizvien matemātiskākus pasākumu pamatojumus nekļūst par ieganstu ES NR politikas daļas pārskatīšanai vai par ieganstu tam, ka prasot no viņiem apvienot pārāk grūti apvienojamus noteikumus, NR iestāžu darbinieki un uzņēmēji zaudē motivāciju; 11. pauž nožēlu par intereses zudumu, ko iesākumā izrādīja Tirdzniecības ģenerāldirektorāts attiecībā uz NR specifikas ievērošanu, apspriežot EPN, neatlaidīgi prasa Komisijai meklēt kompromisu, kurā saistībā ar galīgajiem nolīgumiem, kas tiks slēgti ar ĀKK valstīm, būtu ņemtas vērā attiecīgo NR intereses; 12. aicina Komisiju sniegt pierādījumus par patiesu nodomu veicināt NR iekļaušanu, lai piešķirtu nozīmi tam rīcības plānam kaimiņattiecību jomā, ko tā apsolīja 2004. gadā; 13. pauž bažas par dažiem Komisijas ieteiktajiem pasākumiem transporta nozarē, jo īpaši specifisko vajadzību novērtēšanā vai vides ārējo izpausmju ievērošanā; atkārtoti apstiprina diferencētas attieksmes nepieciešamību attiecībā uz NR šajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar civilās aviācijas iekļaušanu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, lai netiktu apdraudēts tas, kas ir paveikts NR pieejamības deficīta kompensēšanā; 14. uzskata, ka Kopienas intervencei jābūt ierosmes katalizatoram, lai NR būtu iesākums izcilības centriem saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību, par pamatu ņemot nozares, kas liek lietā to priekšrocības un prasmes, piemēram, atkritumu pārvaldību, atjaunojamo enerģiju, enerģētisko pašpietiekamību, bioloģisko dažādību, studentu mobilitāti, pētniecību klimata jomā vai arī krīžu pārvaldību; 15. atgādina, ka vairāki pasākumi un programmas, kas jāturpina un jāuzsāk saistībā ar NR, spēj dot nozīmīgu ieguldījumu noteiktajās Kopienas un starptautiskajās prioritātēs, jo īpaši klimata sasilšanas, bioloģiskās dažādības aizsardzības, atjaunojamās enerģijas jomā, veselības jomā jaunattīstības valstīs, pārtikas, tautsaimnieciskās darbības un ražošanas dažādošanas jomā; pauž gandarījumu, jo īpaši par programmas NET-BIOME īstenošanu, kas ir nozīmīgs paraugs attiecībā uz NR potenciālu zinātniskās pētniecības jomā; tomēr ir neizpratnē par to, ka par spīti daudzajiem projektiem un NR lielajam potenciālam, to iekļaušana Eiropas Pētniecības telpā vēl ir gausa; 15. a {0>demande que les efforts jusqu'ici engagés en direction des RUP soient poursuivis pour accroître la mise en place de dispositifs locaux de recherche à la hauteur des potentiels, d'une part, et favoriser et aider le développement d'universités attractives, performantes, dotées de réels moyens, et à la hauteur des universités présentes sur les territoires de l'Union, d'autre part;<}0{>prasa turpināt līdz šim uzsāktos centienus attiecībā uz īpaši nomaļajiem reģioniem, lai, no vienas puses, paātrinātu potenciālam atbilstošu vietēja līmeņa pētniecības pasākumu kopuma ieviešanu un, no otras puses, veicinātu piesaistošu un efektīvu universitāšu attīstību, kuras būtu nodrošinātas ar reāliem līdzekļiem un atbilstu pašreiz Eiropas Savienības teritorijā darbojošos universitāšu līmenim; Debates par Eiropas Savienības stratēģijas nākotni attiecībā uz NR 16. pauž gandarījumu par Komisijas iniciatīvu uzsākt debates publisku apspriežu veidā par stratēģiju attiecībā uz nomaļajiem reģioniem, kuru rezultāti veicinās jauna priekšlikuma izstrādi pirms 2009. gada; 17. tomēr uzstāj, lai šīs debates neaprobežotos tikai ar minētajām problēmām (klimata pārmaiņas, demogrāfiskā attīstība un migrācijas plūsmu pārvaldība, lauksaimniecība, jūras politika), pat, ja ir skaidrs, ka šīs tēmas nevar neņemt vērā, uzskata, ka debatēs noteikti jāiekļauj Lisabonas stratēģijas ieviešana NR; 18. neatlaidīgi prasa, lai EK līguma 299. panta 2. punkta (pēc tam Līguma par ES darbību 349. panta un 355. panta) piemērošanas lauks, kas ir Eiropas Savienības politikas atbalsta punkts attiecībā uz tās NR un Komisijas dienestu uzmanības pamats, ko tie velta NR, tiktu iekļauts debašu darba kārtībā, lai tām piešķirtu nepieciešamo juridisko, institucionālo un politisko spēku; 19. uzsver publisko pakalpojumu nozīmi NR tautsaimniecības, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo īpaši gaisa transporta un jūras transporta, pasta, enerģētikas un komunikāciju nozarēs; 20. prasa steidzami veikt pasākumus, lai NR novērstu nepārtraukto bezdarbu, nabadzību un nevienlīdzību ienākumu pārdalē, jo tur šajās jomās ir visaugstākais līmenis Eiropas Savienībā; 21. aicina Komisiju sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras plāno īstenot Līguma par Eiropas Savienības darbību 355. panta 6. punkta pārējas klauzulu; 22. uzskata, ka NR sniedz iespēju Eiropas Savienībai pašreizējā diskusijā gan par klimata pārmaiņām, gan par neparedzētu gadījumu uzraudzību, zaudējumu novēršanu, reaģēšanu uz katastrofām, gan par ekosistēmu saglabāšanu; prasa šajā sakarā, lai Padome cik iespējams drīz pieņem priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kurā īpaša vērība veltīta nomaļākajiem reģioniem; pauž vēlmi arī, lai Komisijas priekšlikumos, ar mērķi stiprināt Eiropas Savienības reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos, tiktu izmantota pieredze, kas saistīta ar šo reģionu ģeogrāfisko izvietojumu; 23. aicina nākamajā kopējā imigrācijas politikā īpašu uzmanību veltīt NR situācijai, kuri visi veido Eiropas Savienības ārējo robežu, kuriem kaimiņos ir mazāk labvēlīgas trešās valstis, kuri pakļauti ļoti spēcīgam migrācijas spiedienam, kopā ar demogrāfisko pieaugumu, kas vēl joprojām bieži vien ir augstāks par vidējo pieaugumu Kopienā, izraisot satraucošu tautsaimniecības un sociālo spriedzi šajos reģionos; 24. prasa, lai Kopienas atbalsts NR lauksaimniecībai, kas tiek minēts ne tik izvērsti kā pārējās tēmas, būtu padziļinātas analīzes priekšmets saistībā ar patieso uzdevumu noteikšanu, nepieciešamību attīstīt vietējo pašpietiekamību, lauksaimnieku ienākuma līmeni, atbalstu ražotāju organizācijām, lai veicinātu viņu produktu laišanu tirgū, vides aspekta nozīmi un tiktu ņemta vērā tā tirdzniecības atvērtības ietekme, ko īsteno EPN un tie brīvās tirdzniecības nolīgumi, kuri ir sarunu posmā ar vairākām Latīņamerikas valstīm; 25. uzskata, ka NR jābūt Eiropas Savienības jūras politikas centrā, uzstāj, lai debates par šo jautājumu jo īpaši būtu vērstas uz šo reģionu lomu jūru, okeānu un piekrastes teritoriju ilgtspējīgas izmantošanas jomā, kā arī starptautiskās jūrniecības pārvaldības jomā; 26. prasa Komisijai, Padomei un citām attiecīgajām ES iestādēm efektīvi un atbilstoši nodrošināt Kopienas turpmāko finansējumu Eiropas Savienības palīdzības stratēģijai NR, kā arī to trūkumu kompensācijai, kas saistīt ar to attālinātību; 27. iesaka, līdzīgi kā NR līdzdalību Eiropas Savienības jauninājumu politikā un digitālās plaisas likvidēšanā, lai nodrošinātu šo reģionu iedzīvotājiem pilnīgu piekļuvi tiem plašsaziņas un komunikācijas līdzekļiem, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, piemēram, platjoslas tīmeklim, par prioritārām diskusiju jomām uzskatīt arī līdzekļus vietējo tirgu ierobežotības pārvarēšanai, aizvien atvērtāku konkurētspējīgu vidi, sarežģīto piekļuvi Eiropas kontinentālajiem vai attiecīgajiem reģionālajiem tirgiem, Eiropas reģionālās attīstības fonda/Eiropas attīstības fonda un Eiropas reģionālās attīstības fonda/Attīstības sadarbības finanšu instrumenta finanšu sadales uzlabošanu sadarbības projektiem ar kaimiņvalstīm; 28. uzstāj, lai partnerība, kas nepieciešama, lai debates gūtu panākumus, netiktu attiecināta tikai uz Eiropas, valsts un vietējām iestādēm, bet lai tās būtu iespēja, kā tas bija pagātnē, diskusijā iekļaut nomaļo reģionu tautsaimniecības kopumu, ko pārstāv strukturētas organizācijas, kuras ikdienā sastopas ar Kopienas politikas ietekmi uz vietas; prasa, lai Komisijas organizētās partnerības konferences par NR Eiropas stratēģijas nākotni beigās, kas notika Briselē 2008. gada 14. un 15. maijā, Komisija nevilcinoties publicē jaunu paziņojumu, kurā ņemti vērā tie sasniegumi, kas kļuvuši zināmi debašu laikā; 29. uzskata, ka īpašo NR priekšrocību vērtības palielināšana, jo īpaši to izmantošana par ES priekšposteņiem ārpus Eiropas kontinenta, ir labākā stratēģija, lai nodrošinātu šo reģionu endogēnu un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši izmantojot tūrismu, kurā iekļauta visa šo reģionu vēstures un kultūras, mākslas un arhitektūras mantojuma bagātība, kuras saglabāšana ir Eiropas Savienības uzdevums; o 30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Reģionu komitejai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, NR valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī NR Priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājiem.
| ||||||||||||||
| ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.-2013. gadam |
| |||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai "ES Patērētāju politikas stratēģija 2007.–2013. gadam ‐ patērētāju tiesību nodrošināšana, labklājības uzlabošana, efektīva aizsardzība" (COM(2007)0099), – ņemot vērā Padomes rezolūciju par ES Patērētāju politikas stratēģiju 2007.–2013. gadam, kuru pieņēma 2007. gada 30. un 31. maija sanāksmē, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem(1), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 6. septembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par patērētāju acquis pārskatīšanu(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 4. septembra rezolūciju "Vienotā tirgus pārskatīšana ‐ šķēršļu un neefektivitātes novēršana, uzlabojot īstenošanu un izpildi"(3), – ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par patērētāju uzticēšanos digitālajai videi(4), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai" (COM(2007)0724), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ‐jauns Eiropas uzdevums"(COM(2007)0725), kas pievienots paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Iespējas, pieejamība un solidaritāte: īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai" (COM(2007)0726), – ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Iniciatīvas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā" (SEC(2007)1520), kas pievienots Komisijas paziņojumam par vienotu tirgu 21. gadsimta Eiropai, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0155/2008), Ievads 1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES Patērētāju politikas stratēģiju, kā arī Komisijas centienus ieviest patērētāju kultūru, nodrošinot augstāka līmeņa patērētāju informētību, kas ir pašreizējā tiesiskā regulējuma labākas transponēšanas un īstenošanas pamats; 2. uzskata, ka ir vajadzīga horizontālā pieeja patērētāju politikai un ka ir svarīgi ņemt vērā patērētāju intereses visās attiecīgajās politikas jomās, lai nodrošinātu, ka patērētāji visā ES būtu labi aizsargāti; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver vajadzību nodrošināt, ka iekšējais tirgus lielākā mērā ir pielāgots iedzīvotāju cerībām un interesēm; uzsver, ka patērētāju aizsardzība un iekšējā tirgus izveide nav savstarpēji konkurējoši, bet gan viens otru papildinoši mērķi; šajā sakarā atgādina Komisijai, ka patērētāju politika ir jāievieš visās politikas jomās jau ietekmes novērtēšanas posmā; 3. uzskata, ka patērētāju aizsardzību var nodrošināt ar tiesību aktu palīdzību vienīgi tad, ja tie ir labāki un vienkāršāki, kā arī ja tie ir sagatavoti, iesaistoties visiem kompetentajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem ‐ Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD, Tiesiskuma, brīvības un drošības ĢD, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD un Konkurences ĢD; 4. uzsver to, ka patērētāju acquis pārskatīšanai ir jānoved pie saskaņotāka patērētāju tiesību tiesiskā regulējuma; atgādina savu izvēli pieņemt jauktu pieeju, tas ir, horizontālu instrumentu ar galveno mērķi nodrošināt pašreizējo tiesību aktu saskaņotību un novērst nepilnības, apvienojot konsekventā tiesību aktā starpnozaru jautājumus, kas kopīgi visām direktīvām; uzskata, ka īpašus jautājumus jāturpina izskatīt atsevišķi nozaru direktīvās; ilgu laiku piemērotos patērētāju tiesību principus vajadzētu piemērot arī digitālajā jomā; šajā sakarā mudina īstenot aquis pārskatu, veikt vairāk patērētāju aizsardzības pasākumu, tostarp privātuma un drošības jomā digitālajā pasaulē, tomēr neuzliekot privātajam sektoram papildu nepamatotu slogu; 5. pauž nožēlu par līgumtiesību mazo nozīmi patērētāju aizsardzībā un aicina Komisiju izmantot līgumtiesību projektā panāktos rezultātus, vajadzības gadījumā tos pārorientējot; 6. tā kā mazumtirdzniecības iekšējā tirgus izveidei visvairāk traucē nedrošība attiecībā uz patērētāju līgumiem, atbalsta Komisijas centienus ieviest standarta līgumus un ar tiešsaistē noslēgtiem līgumiem saistītus noteikumus, kuriem būtu vienāds spēks visās dalībvalstīs; 7. uzsver patērētāju organizāciju svarīgo nozīmi patērētāju kultūras uzlabošanā; uzskata, ka spēcīgas un neatkarīgas patērētāju organizācijas ir efektīvas patērētāju politikas stūrakmens; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt šādām organizācijām atbilstošu finansējumu; ierosina Komisijai, izstrādājot likumdošanas priekšlikumus saistībā ar patērētāju aizsardzību, vairāk sazināties ar nevalstiskajām patērētāju organizācijām, kuras var vislabāk noteikt patērētāju patiesās vajadzības; 8. atzinīgi vērtē ierosinājumu Komisijā norīkot sadarbības koordinatorus; mudina visus attiecīgos ģenerāldirektorātus publicēt gada pārskatus par to, kā patērētāju politika tiek integrēta to atbildības jomā; 9. uzskata, ka efektīva patērētāju aizsardzības sistēma, kas darbojas visā Eiropā, dos labumu gan patērētājiem, gan konkurētspējīgiem ražotājiem un tirgotājiem; uzsver to, ka tas radīs stimulu uzņēmējiem ražot un pārdot ilgākai lietošanai paredzētus produktus, kā rezultātā izaugsme būs ilgtspējīgāka; uzsver to, ka ir vajadzīga efektīva un uzlabota patērētāju aizsardzība, lai sasniegtu labāk funkcionējošu iekšējo tirgu; 10. aicina ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka salīdzinoši nelielie 27 valstu tirgi ES tiktu pārveidoti par lielāko mazumtirdzniecības tirgu pasaulē; uzskata, ka, lai to panāktu, iedzīvotājiem ir jājūtas vienlīdz droši, iepērkoties internetā vai vietējā stūra veikalā, un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir jāvar paļauties uz vienādiem vienkāršiem noteikumiem visā iekšējā tirgū; aicina Komisiju izskatīt veidus, kā uzlabot MVU aizsardzību, jo īpaši izmantojot Mazo uzņēmumu aktu; 11. uzsver, ka ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidei ir jābūt prioritātei; atzīst eiro labvēlīgo ietekmi, jo tas palīdz samazināt darījumu izmaksas, ļauj patērētājiem vieglāk veikt cenu pārrobežu salīdzināšanu un palielina iekšējā mazumtirdzniecības tirgus potenciālu; mudina jaunās dalībvalstis turpināt reformu īstenošanu, lai tās spētu ieviest eiro, tiklīdz tās būs panākušas atbilstību Māstrihtas kritērijiem, un lai tādējādi pilnībā baudītu priekšrocības, ko nodrošina vienotās valūtas labvēlīgā ietekme iekšējā tirgū; pieprasa atcelt visus vēl pastāvošos ierobežojumus un šķēršļus, lai garantētu patērētāju uzticēšanos, veicot pārrobežu pirkumus un slēdzot pārrobežu līgumus, sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem, vienlaikus paturot prātā, ka ir jāīsteno īpaša pieeja attiecībā uz valodu, kultūru un patērētājiem tīkamāko izvēli; 12. uzsver, ka Eiropas patērētāju politikas normām un pašregulācijas iniciatīvām jākalpo par piemēru globālajiem standartiem un paraugpraksei un atzinīgi vērtē to, ka Eiropa ir tendences noteicējs, izmantojot savu "maigo varu", lai uzlabotu patērētāju tiesības visā pasaulē; 13. mudina Komisiju arī turpmāk nodrošināt spēcīgu atbalstu patērētāju tiesību ievērošanai attiecībā uz produktu drošību, nodrošinot CE zīmes viengabalainību un uzlabojot tirgus uzraudzību visos attiecīgajos dalībvalstu līmeņos, izmantojot RAPEX sistēmu (Kopienas ātrās ziņošanas sistēmu brīdināšanas sistēmu nepārtikas patēriņa precēm), dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi tirgus uzraudzības jomā; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu pastāvošo tiesību aktu atbilstošu īstenošanu un pilnīgu piemērošanu dalībvalstīs, cita starpā novērtējot iespēju pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību(5) ("Produktu vispārējas drošības direktīvu"); atgādina, ka CE zīmi var kļūdaini interpretēt, to uzskatot par norādi, ka trešā puse ir veikusi pārbaudes, vai izcelsmes norādi, atgādina arī, ka Komisiju lūdza(6) sagatavot patērētāju drošības marķējuma jomas padziļinātu analīzi, kurai vajadzības gadījumā jāpievieno likumdošanas priekšlikumus; 14. atzinīgi vērtē Komisijas centienus starptautiskā līmenī stiprināt sadarbību preču drošības jomā, jo īpaši, sadarbojoties ar Ķīnas, ASV un Japānas iestādēm; atzīmē, ka pastāvīgas sarunas un informācijas apmaiņa par ražojumu drošību ir visu iesaistīto pušu interesēs un tam ir svarīga nozīme patērētāju uzticības veidošanā; mudina Komisiju par šo jautājumu regulāri atskaitīties Parlamentam; Uzlabota zināšanu bāze 15. uzskata, ka parasti var pieņemt, ka pirms pirkuma izdarīšanas patērētāji rīkojas racionāli, vienlaikus neesot pilnīgi informētiem par savām tiesībām problēmu gadījumā; šī iemesla dēļ aicina lielāku uzmanību pievērst patiesajai patērētāju uzvedībai un tajā pašā laikā ņemt vērā neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašās vajadzības; atgādina par nesen pieņemto budžeta pozīciju, ko Parlaments ierosināja pilotprojektam, kura mērķis cita starpā ir izstrādāt patērētāju datubāzi un veikt pētījumus un aptaujas, kā arī salīdzināt dalībvalstu sasniegumus; atzinīgi vērtē Komisijas darbu, sagatavojot patērētāju politikas progresa ziņojumu, kas palīdzēs uzlabot sapratni par, cita starpā, cenu struktūrām, kā arī patērētāju uzvedību un apmierinātību; 16. uzsver, ka visi saskaņošanas pasākumi ir jāveic uzmanīgi, lai risinātu patiesās problēmas, ar ko saskaras patērētāji iekšējā tirgū; uzskata, ka, ja patiesi ir nepieciešama saskaņošana, tai ir jābūt pilnīgai, lai nepieļautu, ka patērētāju aizsardzība ES ir nepilnīga un uzņēmumiem ir grūti to ievērot starptautiskajā tirdzniecībā; norāda, ka esošā situācija rada neapšaubāmu šķērsli MVU, kuri mēģina paplašināt tirdzniecību visā Eiropā, un ir mulsinoša patērētājiem; 17. uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai patērētājiem būtu prasmes un līdzekļi, kas nepieciešami, lai vairotu uzticību digitālai videi; uzsver, ka personas dati ir kļuvuši par tirdzniecības preci, kā arī par tirdzniecības metožu sastāvdaļu, piemēram, gadījumos, kad piedāvājums tiek pielāgots patērētāju uzvedībai; tāpēc uzskata, ka datu aizsardzības un privātuma noteikumi jāiekļauj ikvienā ar patērētājiem saistītā stratēģijā; uzsver, ka dati ir pieejami izmantošanai jebkurā brīdī jebkurā pasaules daļā; uzsver, ka likumdevējiem kopā ar rūpniecības nozaru un patērētāju organizāciju pārstāvjiem steidzami jāizstrādā vispārēji datu aizsardzības standarti; 18. uzsver jaunu un aizvien biežāk lietotu pārdošanas veidu, piemēram, elektroniskās tirdzniecības, nozīmi, stiprinot konkurenci iekšējā tirgū un tā veicinot arī patēriņa spēju; uzskata, ka elektroniskā tirdzniecība ir jo īpaši piemērota finanšu, banku un apdrošināšanas tirgiem, un mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt labvēlīgākus nosacījumus pārrobežu elektronisko pirkumu attīstībai; prasa Komisijai veikt pētījumu par tiem dažādajiem mehānismiem, ko dalībvalstīs izmanto patērētāju un uzņēmumu domstarpību novēršanai, ar šā pētījuma palīdzību cenšoties noskaidrot un veicināt efektīvo mehānismu izmantošanu; mudina veidot stabilu pamatu patērētāju aizsardzībai, kas ir nozīmīga, jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā; 19. atzinīgi vērtē to, ka Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma tiek izmantota kā instruments, lai vēl vairāk uzlabotu analītisko un empīrisko sapratni par patērētāju uzvedību; 20. uzskata, ka patērētāju aizsardzībai jābūt neatņemamai uzņēmumu preču un pakalpojumu plānošanas un projektēšanas daļai, un ka ir svarīgi pārbaudīt tirgus izmaiņas; 21. aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu ES līmeņa dialogu starp patērētāju organizāciju un rūpniecības nozaru pārstāvjiem, vērtību ķēdes procesā iesaistot visus dalībniekus; uzskata, ka labs dialogs, tostarp informācijas par paraugpraksi apmaiņa, varētu samazināt problēmas iekšējā tirgū; atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt patērētāju politikā iesaistīto pušu līdzdalību apspriežu un politikas izstrādes procesā; atzinīgi vērtē centienus stiprināt patērētāju aizsardzību un informētību jaunajās dalībvalstīs; uzsver, cik svarīgi ir arī turpmāk atbalstīt patērētāju organizācijas Eiropas Savienībā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs; 22. uzsver to, ka patērētāju kultūras izveidi veicina sistemātiska patērētāju izglītošana par viņu tiesībām un to aizstāvēšanu; šī iemesla dēļ ES un dalībvalstīm ir jāsniedz lielāks ieguldījums patērētāju informēšanas un izglītošanas kampaņās, pareizajam patērētāju segmentam nodrošinot pareizo informāciju; uzsver, ka patērētāju izglītošanai ir jābūt mūžizglītības daļai un iesaka patērētāju informēšanai izmantot jaunās tehnoloģijas (jo īpaši internetu); 23. uzskata, ka, izstrādājot patērētāju politiku, īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargāto grupu, piemēram, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar noteiktiem spēju traucējumiem, īpašajām vajadzībām un ka jāņem vērā demogrāfiskās izmaiņas; 24. uzsver, ka, izstrādājot rādītājus un statistiku, lai noteiktu atsevišķas problēmu jomas dažādām patērētāju grupām, jāņem vērā dzimuma, kā arī vecuma un etniskie faktori; Pievērst lielāku uzmanību pakalpojumiem 25. atgādina par Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniedzēju pienākumiem; gaida Komisijas darba programmu šajā jautājumā; lūdz Komisiju papildus precizēt savus nolūkus, ja tādi ir, turpmākajām iniciatīvām šajā jomā; 26. īpaši norāda, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu darījumus, lai sniegtu vairāk brīvas izvēles, un uzsver konkurences politikas un pārdomātam patēriņam veltītu izglītojošu pasākumu nozīmi, nodrošinot patērētājiem labākās izvēles iespējas cenas, kvalitātes un sortimenta ziņā, jo īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, piemēram, pārtiku, mājokli, kā arī izglītības, veselības aprūpes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumiem; uzsver, ka pakalpojumu tirgus turpmāka liberalizācija ir jo īpaši vajadzīga, lai veicinātu konkurenci, tā piedāvājot patērētājiem zemākas cenas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jauninājumus finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu patērētājiem labākas izvēles iespējas; 27. uzsver to, ka papildus atbilstošiem un efektīviem pasākumiem patērētāju aizsardzībai jānodrošina laba komunikācija šajā jautājumā, lai patērētājiem būtu skaidrs, kā aizsargāt savas tiesības saskaņā ar iekšējā tirgus tiesību aktiem un citiem tiesību aktiem, no kuriem viņi var gūt labumu; 28. uzskata, ka, pabeidzot finanšu pakalpojumu iekšēja tirgus izveidi, īpaša uzmanība ir jāvelta tam, lai garantētu patērētāju aizsardzību un izvēles tiesības; uzsver, ka finanšu, banku un apdrošināšanas nozares produkti ir ārkārtīgi komplicēti, un, lai iedrošinātu iedzīvotājus vairāk izmantot šos produktus, sevišķi saistībā ar savas nākamās pensijas nodrošinājumu, ir jāīsteno politika patērētāju labākai informētībai un konsultēšanai, šādi garantējot, ka patērētāji apzinās visas izvēles iespējas; tomēr uzsver, ka patērētāju aizsardzība nedrīkst būt protekcionisma attaisnojums; īpaši vērš uzmanību uz to, ka tieši tirgus konjunktūrai ir jāveicina pilnībā integrēts finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības tirgus; 29. uzskata, ka attiecībā uz finanšu tirgiem galvenais uzdevums ir visu ES tiesību aktu transponēšana un pilnīga īstenošana, kā arī to saskaņošana visās dalībvalstīs; iesaka stiprināt pašreiz spēkā esošo tiesību aktu vienveidīgu izpildi, pirms tiek piedāvāti papildu noteikumi; saistībā ar jaunajiem tiesību aktiem mudina Komisiju ievērot labāka regulējuma principu, neradot nepamatotu papildu apgrūtinājumu ne patērētājiem, ne ražotājiem; Uzlabota pārsūdzības pieejamība 30. atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir pievērsta uzmanība labākai izpildei un pārsūdzības mehānismiem, jo tie ir svarīgi faktori, veidojot patērētāju uzticību; uzskata, ka patērētāju uzticības veidošana ir svarīgākais faktors preču un pakalpojumu iekšējā tirgus pabeigšanai; atbalsta turpmāku darbu šajā jautājumā; 31. uzskata, ka domstarpības starp patērētājiem un uzņēmējdarbības pārstāvjiem galvenokārt ir jānoregulē ārpus tiesas, jo risinājums, kas panākts ar ārpustiesas pārsūdzības līdzekļiem, var būt daudz ātrāks un saistīts ar zemākām izmaksām; šim mērķim ir jāstiprina Eiropas patērētāju centri un SOLVIT, kā arī jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi šo centru tīklam; atgādina, ka dalībvalstis var prasīt, lai puse, kas vēlas uzsākt tiesvedību, iepriekš apspriežas ar atbildētāju, lai dotu viņam iespēju pārtraukt pienākumu neizpildes procesu; 32. jāatgādina, ka alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas pēc sava rakstura ir alternatīvs risinājums salīdzinājumā ar tradicionālajiem un formālajiem juridiskajiem mehānismiem; tādēļ stimuls lietot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas ir atkarīgs no tā, vai pastāv juridiski saistošās tiesību normās noteiktas alternatīvas, kuras nodrošina patērētajiem efektīvu, viegli pieejamu un nediskriminējošu kompensācijas mehānismu; 33. atgādina, ka elektroniskās tirdzniecības pieaugums rada nepieciešamību visā ES saskaņot alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas, lai tās atbilstu prasībām, kas iekļautas Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem, kas piemērojami ārpustiesas procedūrām(7); un Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumā 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā(8) ir jāiegulda vēl vairāk darba tiešsaistes strīdu atrisināšanā, ko Parlaments ir prasījis jau vismaz kopš 1999. gada; 34. atgādina, ka no Kopienas tiesību aktiem izrietošo tiesību efektīvas īstenošanas nodrošināšana galvenokārt ir dalībvalstu pienākums; tās ir atbildīgas par valsts procesuālo tiesību aktu pieņemšanu tā, lai šīs tiesības būtu viegli īstenojamas, sniedzot labumu gan patērētājiem, gan uzņēmējiem; pirmkārt, Kopiena nav kompetenta norādīt, kādi noteikumi jāpieņem valsts procesuālajos tiesību aktos, turklāt saskaņā ar Līguma 5. pantu Kopienas rīcība ir samērīga ar Līguma mērķiem; rezultātā saskaņā ar minēto pantu pēc iespējas ir jāņem vērā valstu tiesību sistēmu īpatnības, piedāvājot dalībvalstīm dažādas iespējas ar līdzvērtīgu iedarbību; 35. aicina Komisiju izpētīt iespēju izveidot īpašu Eiropas patērētāju ombudu, kurš nodarbotos ar pārrobežu lietām; atzīmē, ka vairākām dalībvalstīm vairākās nozarēs ir patērētāju ombudi, kuri sniedz palīdzību patērētājiem to attiecībās ar uzņēmumiem; uzskata, ka Komisija varētu izpētīt šādas pieejas izmantošanu katrā valstī atsevišķi; 36. atzīmē, ka dažās, bet ne visās dalībvalstīs jau pastāv specifiski patērētāju pārsūdzības sistēmas elementi, piemēram, vienota rīcība, grupu rīcība, pārstāvju rīcība, pārbaudes lietas un negodīgā ceļā iegūta labuma atgūšanas procedūras; norāda, ka tā rezultātā pārrobežu lietās uz patērētājiem šajā sakarā var attiekties dažādas normatīvās prasības; 37. atgādina, ka jau Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvā 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību(9) mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība; uzsver, ka šajā direktīvā patērētāju organizācijām dotas, cita starpā, tiesības sākt pagaidu tiesiskās aizsardzības procedūras; prasa Komisijai iesniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēts, cik lielā mērā un kāpēc ar šo direktīva panāca vai nepanāca cerētos uzlabojumus saistībā ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību; 38. uzskata, ka pirms uzsākt pārdomu procesu par tiesību aktiem ES līmenī, jāveic padziļināta izpēte par pašreizējām problēmām, ja tādas pastāv, un gaidāmajiem ieguvumiem patērētājiem; 39. uzskata, ka vairākās dalībvalstīs ir konstitucionālas prasības, kas jāņem vērā, izstrādājot patērētāju pārsūdzības Eiropas modeli; turklāt uzskata, ka pilnībā jāievēro Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants; aicina Komisiju iesniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei par to, kā šajā sakarā panākt nepieciešamo līdzsvaru starp patērētāju, to organizāciju un uzņēmumu tiesībām; 40. aicina Komisiju uzmanīgi izvērtēt jautājumu par patērētāju pārsūdzībām dalībvalstīs, paturot prātā, ka jebkuriem jauniem tās priekšlikumiem šajā jomā jābalstās uz padziļinātu pašreizējo problēmu un gaidāmo ieguvumu patērētajiem izpēti un ka attiecībā uz pārrobežu procedūrām un iespējamām kolektīvās pārsūdzības sistēmām jāveic plaši pētījumi, izmantojot pieredzi visā pasaulē, īpaši ņemot vērā paustās bažas par ASV modeļa pārmērībām un trūkumiem, un skaidri izpētot jautājumu par piemērotu juridisko pamatu ES līmenī saistībā ar šādu instrumentu; lūdz Komisiju nepieciešamības gadījumā ierosināt saskaņotu Eiropas līmeņa risinājumu, nodrošinot visiem patērētājiem piekļuvi kolektīvās pārsūdzības mehānismiem, lai risinātu sūdzības pārrobežu lietās; 41. lūdz Komisiju apspriesties ar Parlamentu un dalībvalstīm saistībā ar šādu pētījumu novērtējumu; o 42. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||
| ES sasniegtais progress vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas nodrošināšanā (Direktīvu 2000/43/EK un 2000/78/EK transponēšana) |
| |||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Nediskriminācija un iespēju vienlīdzība visiem ‐ pamatstratēģija" (COM(2005)0224), – ņemot vērā EK līguma 13. pantu, – ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(1), – ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko izveido kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei saistībā ar nodarbinātību un profesiju(2), – ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, piemērošanu (COM(2006)0643), – ņemot vērā Komisijas 2007. gada jūlija ziņojumu par diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem Eiropā ‐ 25 ES dalībvalstu salīdzinājumu, – ņemot vērā valstu ziņojumus par diskriminācijas novēršanas aktu īstenošanu un tematiskos ziņojumus, kurus sagatavojis juridisko ekspertu tīkls diskriminācijas novēršanas jomā un kuros atspoguļota to pienākumu izpilde, ko uzticējusi Komisija, lai sniegtu neatkarīgu informāciju un ieteikumus attiecībā uz atbilstīgiem sasniegumiem dalībvalstīs, – ņemot vērā ANO Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, – ņemot vērā ANO Konvenciju par invalīdu tiesībām, – ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 12. protokolu, – ņemot vērā Komisijas 2007. gada janvāra Eirobarometra īpašo pētījumu par diskrimināciju Eiropas Savienībā, – ņemot vērā to, ka 2007. gadu noteica par Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem un 2008. gadu ‐ par Eiropas Starpkultūru dialoga gadu, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0159/2008), A. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā noteikts, ka Eiropas Savienība ir dibināta, ievērojot tādus dalībvalstu kopīgus principus kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas princips un tiesiskuma princips, un tā kā ir svarīgi, lai politiskās deklarācijas par diskriminācijas apkarošanu atbilstu tiesību aktu un politikas pilnveidošanai un pilnīgai un pareizai to īstenošanai, jo īpaši saistībā ar direktīvām, ar ko aizliedz diskrimināciju, un projektiem, ar kuriem veicina līdztiesību; B. tā kā Līgumā par Eiropas Savienību noteikts arī, ka Eiropas Savienība ievēro pamattiesības, ko nodrošina Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, un tā kā saskaņā ar EK līguma 13. pantu līdztiesības veicināšanai un diskriminācijas novēršanai jābūt prioritātei Eiropas Savienības tiesību aktos un politikas pamatnostādnēs; C. tā kā nodarbinātība ir viena no sociālās integrācijas pamatprasībām, taču bezdarba līmenis daudzām grupām, jo īpaši sievietēm, migrantiem, invalīdiem, mazākumtautību pārstāvjiem, vecākiem cilvēkiem un jauniešiem, kā arī personām, kuru prasmes ir izolētas vai neatzītas, joprojām ir nepieņemami augsts; tā kā bezdarba līmenis ir vēl augstāks to personu vidū, kuras cieš no vairākkārtējas diskriminācijas; D. tā kā vairākumā Kopienas kompetences jomu Kopienas tiesību akti pašlaik neskar diskrimināciju un tā kā Direktīvā 2000/43/EK un Direktīvā 2000/78/EK paredzētie aizsardzības līmeņi ir atšķirīgi, nosakot atšķirīgu aizsargātību pret diskrimināciju, kas ietekmē nodarbinātību; E. tā kā Komisijas pētījums par diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem Eiropā apliecina, ka dalībvalstu tiesību akti, ar kuriem dažādos veidos nosaka aizsardzību pret diskrimināciju, ir ļoti atšķirīgi un ka trūkst vienotas ieviešanas metodes, un tāpēc direktīvu īstenošanā trūkst saskaņotības, kā arī veidojas situācija, ka cilvēki nepietiekami apzinās savas tiesības; F. tā kā neatbilstīgi īstenota politika attiecībā uz diskriminācijas novēršanu dalībvalstīs ir viens no iemesliem, kāpēc Kopienas diskriminācijas novēršanas direktīvas praksē netiek ieviestas, un ko atspoguļo tādi ziņojumi kā, piemēram, ziņojums par diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ izskaušanu nodarbinātības attiecībās: tiesību akti ES 15 dalībvalstīs, ko sagatavoja Eiropas ekspertu grupa jautājumos par diskriminācijas seksuālās orientācijas dēļ izskaušanu; G. tā kā Padome 2007. gada 5. decembra rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas gadu par iespēju vienlīdzību visiem (2007) (3) aicināja dalībvalstis un Komisiju savās kompetences jomās turpināt un pastiprināt invaliditātes jautājuma integrēšanu visās attiecīgajās politiskajās nostādnēs; H. tā kā Komisija šajā sakarā ir taisnīgi sākusi procesu pret vairākām dalībvalstīm, un vajadzības gadījumā tai ir jāturpina šādi rīkoties, 1. aicina dalībvalstis savā likumdošanas praksē pienācīgi ņemt vērā dažādos diskriminācijas veidus, kas izklāstīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā; 2. atgādina, ka Direktīva 2000/43/EK un Direktīva 2000/78/EK nosaka obligātās prasības, un tām jābūt pamatā, veidojot vispusīgāku Kopienas diskriminācijas novēršanas politiku; 3. pauž bažas par trūkumiem Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK transponēšanā un īstenošanā daudzās dalībvalstīs un par to, ka ES pilsoņiem trūkst informācijas par iespējamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem diskriminācijas gadījumos; 4. pauž nožēlu, ka Direktīvā 2000/43/EK un Direktīvā 2000/78/EK nav iekļauti atšķirīgi, uz fiziskiem rādītājiem, piemēram, garumu vai ādas krāsu, pamatoti diskriminējošas attieksmes veidi, jo īpaši attiecībā uz pieejamību darbavietām, kurās nav tiešas saiknes starp šīm fiziskajām īpašībām un konkrēto darbu veikšanai nepieciešamajām prasmēm; 5. aicina dalībvalstis pēc visu Direktīvas 2000/78/EK un Direktīvas 2000/43/EK noteikumu transponēšanas nodrošināt, ka šie noteikumu tiek pilnīgi, pareizi un efektīvi transponēti un īstenoti, bet visi izņēmumi saskaņā ar šiem noteikumiem ir objektīvi attaisnojami; 6. aicina ES, valstu un vietējās kompetentās iestādes uzlabot īstenošanas centienu koordinēšanu; prasa tādu vienotu pieeju diskriminācijas novēršanā, ar kuru vienlaikus aptver un ņem vērā visus diskriminācijas veidus; 7. uzsver, ka valsts iestādēm ir būtiska loma vienlīdzības veicināšanā un diskriminācijas novēršanā, izmantojot savu politiku, pakalpojumu sniegšanu un nodarbinātības praksi; 8. prasa Komisijai apņemties veikt būtisku pārskatīšanu par Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK īstenošanu, kā arī izdot skaidrojošas īstenošanas vadlīnijas, lai nodrošinātu to pilnīgu un pareizu īstenošanu dalībvalstīs; aicina Komisiju jo īpaši novērtēt, kā dalībvalstis ir interpretējušas 6. un 8. pantā paredzētos izņēmumus, transponējot Direktīvu 2000/78/EK valsts tiesību aktos; atgādina, ka abu direktīvu īstenošanai ir vajadzīgs mehānismu un stratēģiju kopums, tostarp attiecībā uz atbilstību, visaptverošu iesaistīšanos un izpildi, kā arī efektīva labākās pieredzes apmaiņa; 9. norāda, ka sankcijām, kas piemērojamas par Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK transponēšanā pieņemto valsts tiesību aktu pārkāpumiem, jābūt efektīvām, proporcionālām un atturošām; 10. mudina Komisiju rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2000/43/EK un Direktīvas 2000/78/EK transponēšanu un saistībā ar transponēšanu izstrādāto tiesību aktu ievērošanu, kā arī ar pārkāpuma un neatbilstības procedūru palīdzību turpināt dalībvalstu mudināšanu ievērot juridiskās saistības, pilnībā un pēc iespējas drīz transponējot šīs direktīvas; uzskata, ka attiecīgajai Parlamenta komitejai jāpiedalās saskaņā ar šīm direktīvām dalībvalstīm uzlikto pienākumu izpildes pastāvīgā uzraudzībā; 11. atgādina Komisijai, ka Direktīvas 2000/78/EK 4. pants pieļauj atkāpes tikai tad, ja, objektīvi raugoties, tās patiesi ir nepieciešamas, lai labi veiktu profesionālo darbību; aicina Komisiju interpretēt šo pantu šauri un sūdzēt Tiesā dalībvalstis, ja tās savos tiesību aktos pieļauj pārāk visaptverošu definīciju; 12. aicina atklātās koordinācijas metodes ietvaros katru gadu novērtēt īstenošanu dalībvalstīs un ik pēc pieciem gadiem veikt šādu tiesību aktu padziļinātu novērtēšanu Sociālās programmas ietvaros; uzskata, ka šādā ikgadējā novērtēšanā ir jāiesaista neatkarīgas struktūras, kuras risina ar diskriminācijas novēršanu saistītus jautājumus, tādas kā Komisijas juridisko ekspertu tīkls un nevalstiskās organizācijas (NVO), kas pārstāv potenciālos diskriminācijas upurus, kā arī jāveic konkrēti pasākumi, lai palielinātu NVO spējas informēt un atbalstīt upurus un sniegt konstruktīvu ieguldījumu ikgadējā novērtēšanā; 13. uzskata, ka dažas invalīdu kategorijas ir izslēgtas no šīs direktīvas tiesiskās aizsardzības tāpēc, ka Direktīvā 2000/78/EK nav noteikuma, kas norādītu uz vajadzību plaši definēt invaliditāti; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami vienoties par šādu plašu invaliditātes definīciju, lai atvieglotu to diskriminācijas novēršanas tiesību aktu saskaņošanu, kuri varētu pamatoties uz Konvenciju par invalīdu tiesībām; 14. uzskata - tā kā nav noteikuma, kurā būtu paredzēts termiņš sūdzības iesniegšanai diskriminācijas gadījumā, dažās dalībvalstīs šis termiņš ir noteikts ļoti īss, kas var traucēt iesniegt šādu sūdzību; 15. uzskata, ka izņēmumi saistībā ar ģimenes stāvokli Direktīvā 2000/78/EK ir ierobežojuši direktīvā paredzēto aizsardzību pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ; 16. mudina dalībvalstis efektīvāk veicināt ES pilsoņu tiesību īstenošanu saskaņā ar Direktīvu 2000/43/EK un Direktīvu 2000/783/EK un mudina Komisiju, dalībvalstis, arodbiedrības un darba devējus, kā arī valsts un nevalstiskās ieinteresētās personas darīt visu iespējamo, lai uzlabotu informētību par tiesībām saskaņā ar minētajām direktīvām, un nodrošināt diskriminācijas upuriem piekļuvi virknei advokātu pakalpojumu, lai viņi spētu saskaņā ar šīm direktīvām efektīvi īstenot savas tiesības; norāda, ka bieži vien ar sūdzības iesniegšanu pret iespējamo pārkāpēju saistītais slogs gulst uz upuri, turklāt bieži nav valsts iestāžu atbalsta un iespējas saņemt juridisko palīdzību; mudina dalībvalstis pilnvarot attiecīgas neatkarīgas struktūras sniegt efektīvu palīdzību diskriminācijas upuriem; 17. pauž bažas par dalībvalstu pilsoņu zemo informētības līmeni attiecībā uz diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem un aicina Komisiju, dalībvalstis, arodbiedrības un darba devējus palielināt centienus šā informētības līmeņa paaugstināšanā; atgādina, ka šīs direktīvas uzliek dalībvalstīm pienākumu, izmantojot visus piemērotos līdzekļus, izplatīt informāciju par attiecīgajiem direktīvu noteikumiem; 18. iesaka dalībvalstīm veikt neatkarīgu pārskatīšanu par to, cik efektīvi ir preventīvie un kompensējošie diskriminācijas novēršanas pasākumi un cik efektīva ir aizsardzība pret viktimizāciju, un nodrošināt pienācīgus resursus reģistrētām un nereģistrētām struktūrām, kuras piedalās diskriminācijas novēršanā un sniedz atbalstu cietušajiem; iesaka arī Komisijai pastāvīgajā uzraudzības darbā ietvert salīdzinošus novērtējumus; 19. iesaka dalībvalstīm piešķirt pienācīgus resursus un pilnvaras neatkarīgām struktūrām, kuras veicina vienlīdzību, lai tās varētu efektīvi un neatkarīgi veikt savus uzdevumus, tostarp sniegt kompetentu viedokli par visiem diskriminācijas veidiem un pienācīgu palīdzību personām, kas cietušas no diskriminācijas; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka šo struktūru uzdevumi aptver visus diskriminācijas veidus, un aicina Komisiju noteikt standartus, ko izmantot uzraudzībā, kā arī nodrošināt šo struktūru efektivitāti un neatkarību; 20. iesaka, lai dalībvalstis un Komisija piešķirtu resursus un pilnvaras NVO, kas pārstāv diskriminētas grupas, un tādām organizācijām, kas aktīvi informē pilsoņus un sniedz juridisku palīdzību saistībā ar diskriminācijas jautājumiem; 21. aicina dalībvalstis Kopienas tiesību aktu pareizas īstenošanas uzraudzībā sadarboties ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem; 22. uzsver, ka dalībvalstīm jebkurā gadījumā automātiski jānodrošina palīdzība tiesvedībā personām, kuras cietušas no diskriminācijas, vajadzības gadījumā valsts juridiskā atbalsta sistēmās piešķirot publisko finansējumu; 23. aicina Komisiju praktiski un efektīvi atbalstīt dalībvalstis, lai tās ar Progress programmas un Eiropas Sociālā fonda palīdzību veiktu pasākumus tādu programmu atbalstam, kas veicina iespēju vienlīdzību un diskriminācijas novēršanu; 24. lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību, iesaka dalībvalstīm pilnvarot asociācijas, organizācijas un citas juridiskas personas iesaistīties tiesas procesos, tostarp cietušo vārdā vai atbalstot viņus; 25. mudina dalībvalstu valdības nodrošināt vienādu attieksmi un iespējas nodarbinātības un sociālās integrācijas politikā un it īpaši novērst nopietnos šķēršļus, ko rada diskriminācija darbā pieņemšanas procedūrās; 26. iesaka dalībvalstīm nodrošināt, ka asociācijas, organizācijas un citas juridiskas personas viena vai vairāku sūdzības iesniedzēju vārdā var iesaistīties jebkurā tiesas procesā, kas saistīts ar šo direktīvu izpildi; 27. aicina dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru regulāri vākt, apkopot vispusīgu, precīzu, salīdzināmu, ticamu un dalītu diskriminācijas statistiku un publicēt to sabiedrībai viegli saprotamā veidā, kā arī veicināt efektīvāku labākās prakses apmaiņu; uzsver, ka jābūt pieejamiem pietiekamiem līdzekļiem, lai to sasniegtu, un ka svarīgi ir izstrādāt metodes, kā vākt datus par diskrimināciju atbilstīgi tiesību aktiem personu datu aizsardzības jomā; 28. aicina izstrādāt valsts integrētos rīcības plānus visu veidu diskriminācijas novēršanai; 29. atzinīgi vērtē Komisijas interesi par datu vākšanu attiecībā uz vienlīdzību, tostarp Eiropas rokasgrāmatas publicēšanu saistībā ar šādiem datiem; aicina Komisiju rūpīgi izpētīt dažādus juridiskos jautājumus un parametrus, kas saistīti ar datu vākšanu, un iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu diskriminācijas gadījumu reģistrēšanu un izskatītu kopējus datu vākšanas standartus; iesaka Komisijai turpināt juridisko mācību sniegšanu tiesnešiem, juristiem, arodbiedrībām un NVO, lai uzlabotu šo direktīvu ilgtermiņa ietekmi, un arī vairāk pētīt un analizēt to tiesību aktu ietekmi, ar ko transponētas šīs direktīvas; 30. atzinīgi vērtē Komisijas interesi par vairākkārtēju diskrimināciju, tostarp uzsākto pētījumu par šo tematu; aicina Komisiju pieņemt līdzsvarotu plašu koncepciju par vairākkārtēju diskrimināciju un mudina Komisiju arī izpētīt un iesniegt datus par to, kā arī par naida izraisītiem noziegumiem; aicina Komisiju vairākkārtējas diskriminācijas novēršanai īpaši paredzētus noteikumus iekļaut jebkuros turpmākajos tiesību aktos, kas tiks pieņemti saskaņā ar EK Līguma 13. pantu, kuru var izmantot par pamatojumu attiecībā uz viena veida vai vairāku veidu diskrimināciju; 31. uzsver, ka ir svarīgi veidot sakarus starp grupām, kas diskriminācijas novēršanas jomā strādā Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī; 32. aicina dalībvalstis izskatīt valsts tiesību aktus un apsvērt to tiesību aktu atcelšanu, kuri neatbilst EK līguma 13. pantam; 33. uzskata Direktīvu 2000/43/EK par pamatu, uz kura var veidot vispusīgu diskriminācijas novēršanas sistēmu, lai izstrādātu pasākumus saistībā ar diskriminācijas aizliegšanu rases vai etniskās izcelsmes dēļ; tomēr uzsver, ka jāņem vērā līdz šim konstatētie problemātiskie aspekti un grūtības, kas dalībvalstīm traucēja efektīvi transponēt un īstenot šīs direktīvas noteikumus; 34. uzsver, ka Komisijai jāsagatavo ES vienota definīcija vai vismaz jāsāk strādāt, lai panāktu vienprātību par to, ko nozīmē "pozitīva rīcība", tādējādi kliedējot neskaidrību ap šo nozīmi un īstenošanu dažās ES dalībvalstīs, it īpaši ņemot vērā tās efektivitāti sekmīgā diskriminācijas novēršanā un vienlīdzības radīšanā dažās dalībvalstīs; 35. atzīmē, ka, iespējams, Komisija paredzējusi tagad izstrādāt tikai likumdošanas priekšlikumu saistībā ar diskriminācijas izskaušanu piekļuves precēm un pakalpojumiem jomā ‐ attiecībā uz dažiem, bet ne visiem diskriminācijas veidiem; atgādina Komisijai par tās apņemšanos iesniegt vispusīgas direktīvas priekšlikumu, kurā aptvertu jautājumus, kas attiecas uz invaliditāti, vecumu, reliģiju vai pārliecību un dzimumorientāciju, lai pabeigtu tiesību aktu kopumu diskriminācijas novēršanas jomā saskaņā ar EK līguma 13. pantu, kā tas paredzēts 2008. gada darba programmā; atkārtoti uzsver, ka politiski, sociāli un juridiski vēlams likvidēt hierarhiju aizsardzībā pret dažādiem diskriminācijas veidiem; pauž stingru pārliecību, ka nav jēgas aizliegt diskrimināciju vienā jomā, vienlaikus pieļaujot to citā; 36. ieinteresēts cer sagaidīt invaliditātes definīcijas izstrādi Kopienas mērogā, lai varētu visiem Eiropas Savienības invalīdiem, lai kur viņi arī atrastos Eiropas Savienībā, nodrošināt vienādas tiesības; 37. uzskata, ka jebkurai ierosinātai direktīvai attiecībā uz diskriminācijas apkarošanu, kā tas paredzēts EK līguma 13. pantā, būs jāaizliedz visu veidu diskriminācija, tostarp tieša un netieša diskriminācija visās jomās, kuras jau aptver Direktīva 2000/43/EK un Direktīva 2000/78/EC, asociatīvā diskriminācija un diskriminācija, kas saistīta ar acīmredzamu piederību aizsargātai grupai, un uzmākšanās; pauž viedokli, ka norādījumi diskriminēt jāuzskata par diskrimināciju un ka nepamatota nespēja izveidot piemērotus apstākļus jāuzskata par diskriminācijas formu; uzskata, ka direktīvā skaidri jānorāda, ka starp diskriminācijas iemesliem nav hierarhijas, un ka visu veidu diskriminācija ir jānovērš vienādi stingri; uzstāj, ka visiem jaunu tiesību aktu priekšlikumiem pienācīgi jāatspoguļo visas attiecīgo diskriminācijas veidu īpatnības; 38. pauž stingru pārliecību, ka jebkuras direktīvas materiāltiesiskās darbības jomai diskriminācijas apkarošanā EK līguma 13. panta izpratnē jābūt plašai, aptverot visas Kopienas kompetencē esošās jomas, kā arī izglītību, mūžizglītību, sociālo aizsardzību, tostarp sociālo drošību, mājokli un veselības aprūpi, diskriminēto grupu tēlus plašsaziņas līdzekļos un reklāmā, invalīdu fizisku piekļuvi informācijai, telekomunikācijām, elektroniskajiem sakariem, dažādiem transporta veidiem un sabiedriskām vietām, sociālās priekšrocības un piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas pieejami sabiedrībai; turklāt uzskata, ka ierosinātajai direktīvai jāpilnveido darbības joma, ko noteica Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem(4), lai saskaņotu to ar citu grupu aizsardzību pret diskrimināciju; 39. pauž stingru pārliecību, ka diskriminācijas novēršanā ir jāizveido holistiska pieeja sabiedrības informēšanai, uzsākot to skolas programmās; 40. aicina Komisiju izpētīt, kā turpmākajos tiesību aktos, kas pamatojas uz 13. pantu, iestrādāt papildu noteikumus, kas veicina nediskriminācijas un vienlīdzības principu īstenošanu neatkarīgi no atsevišķu cietušo iesniegtajām sūdzībām; uzskata, ka šādā pētījumā jānoskaidro, kā turpmākajos tiesību aktos varētu noteikt saistības ieviest pozitīvus pasākumus un/vai pozitīvus pienākumus veicināt vienlīdzību, un izveidot saikni starp pienākumiem attiecībā uz nediskrimināciju un vienlīdzību un valsts publiskā iepirkuma politiku; 41. uzskata, ka atšķirīgi, uz valstspiederību un valodu pamatoti attieksmes veidi, kuri nav ne objektīvi un pamatoti attaisnojami ar tiesisku mērķi, ne sasniedzami ar nepieciešamiem un atbilstīgiem līdzekļiem, var izraisīt netiešu diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ, un tie ir pretrunā Direktīvai 2000/43/EK; 42. uzskata, ka diskriminācija jāuzlūko kā faktors, kas ierobežo četras pamatbrīvības ‐ jo īpaši personu brīvu pārvietošanos ‐, un ka tā traucē iekšējā tirgus darbību; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pārskatīt to pārejas noteikumus, kas reglamentē pieeju šo valstu darba tirgiem, lai šajā jomā novērstu diferenciāciju Eiropas pilsoņu vidū; 43. uzskata, ka minoritāšu kopienām, jo sevišķi romu kopienai, ir nepieciešama īpaša sociālā aizsardzība, jo saistībā ar nesen notikušo Eiropas Savienības paplašināšanos ir kļuvušas pat asākas viņu ekspluatācijas, diskriminācijas un sociālās atstumtības problēmas izglītības, veselības aizsardzības, mājokļu, nodarbinātības un sieviešu tiesību jomā; 44. iesaka attiecībā uz piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai bērniem, kuri nāk no nelabvēlīgām vai romu ģimenēm, un šo bērnu nepamatotu uzskatīšanu par tādiem, kam ir attīstības traucējumi, īpašu uzmanību pievērst izglītības jomā pastāvošo visu diskriminācijas veidu novēršanai; 45. uzsver, ka tiesību akti ir efektīvi tikai tad, ja pilsoņi apzinās savas tiesības un tiesas ir viņiem viegli pieejamas, tāpēc uzskata, ka jaunajā priekšlikumā par direktīvu diskriminācijas novēršanai EK līguma 13. panta nozīmē jāparedz arī aizsardzības līdzekļi un izpilde, un iesaka dalībvalstīm izveidot vienu vai vairākas neatkarīgas struktūras vienlīdzīgu iespēju veicināšanai un dažādu diskriminācijas veidu novēršanai, lai uzdevumi aptvertu visus 13. pantā minētos diskriminācijas veidus un visas Direktīvas 76/207/EEK darbības jomas; uzskata, ka šādu struktūru kompetencē jābūt neatkarīgas palīdzības sniegšanai diskriminācijas upuriem sūdzību iesniegšanā saistībā ar diskrimināciju, neatkarīgu pētījumu veikšanai par tiesību aktu piemērošanu diskriminācijas novēršanas jomā un ieteikumu sniegšanai par visiem jautājumiem, kas saistīti ar diskrimināciju; 46. prasa jebkuros ar EK līguma 13. pantu saistītos turpmākos tiesību aktos iekļaut pienākumu apspriesties ar NVO, neatkarīgām specializētām struktūrām, kas darbojas vienlīdzības jomā, un pārstāvošajām valsts organizācijām un iesaistīt tās šo tiesību aktu sagatavošanā, transponēšanas procesā un īstenošanas uzraudzībā; 47. uzskata, ka jaunajā direktīvā jāiekļauj prasība dalībvalstīm integrēt vienlīdzības principu visā plānošanā, politikas veidošanā un programmu izstrādē direktīvas darbības jomās, prasība pakalpojumu sniedzējiem īstenot organizētu un sistemātisku pieeju vienlīdzībai un prasība pakalpojumu sniedzējiem veikt pielāgojumus un nodrošināt īpašu režīmu, lai panāktu, ka to minoritāšu grupu pārstāvji, kas sastopas ar nevienlīdzību, var piekļūt sniegtajiem pakalpojumiem un izmantot tos; 48. ar bažām atzīmē, ka tikai 5 no dalībvalstīm ir ratificējušas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 12. protokolu, lai gan šo protokolu ir parakstījušas 19 dalībvalstis; 49. prasa turpināt Invalīdu tiesību konvencijas, tostarp tās fakultatīvā protokola parakstīšanas, noslēgšanas un ratifikācijas procesu un atgādina, ka pēc tam, kad konvenciju ratificēs Kopienā, jebkuram ierosinātajam Kopienas tiesību aktam par diskriminācijas novēršanu pilnībā jāatbilst šīs konvencijas prasībām; atgādina Padomei par aicinājumu, ko tā izteica Komisijai 2007. gada jūnijā neformālā ministru konferencē par invaliditāti, izstrādāt Eiropas stratēģiju konvencijas efektīvai īstenošanai ; aicina Komisiju šajā sakarā novērtēt vajadzību grozīt Kopienas sekundāros tiesību aktus vai pielāgot attiecīgo jomu politiku; 50. uzsver, ka ir svarīgi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā horizontāli īstenot un integrēt līgumā iekļauto nediskriminācijas noteikumu, kas uzliek pienākumu Eiropas Savienībai politikas un pasākumu noteikšanā un īstenošanā novērst diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; 51. aicina Komisiju un dalībvalstis iespēju vienlīdzību un diskriminācijas novēršanu integrēt Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai, pamatnostādnēs par atklātās koordinācijas metodi attiecībā uz sociālo integrāciju, kā arī valsts reformu programmās un struktūrfondu noteikumos; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt izaugsmes un nodarbinātības integrētās pamatnostādnes un jo īpaši nodarbinātības pamatnostādnes, lai nodrošinātu un uzlabotu sociālā aspekta integrāciju un redzamību Lisabonas stratēģijas nākamajā ciklā; uzsver ‐ lai vienlīdzības un nediskriminācijas politika būtu efektīva, tā ir stingri jāpiesaista sociālajai politikai, nozīmīgu lomu piešķirot sociālajiem partneriem; 52. aicina Komisiju un dalībvalstis izskaust jebkādu diskrimināciju saistībā ar darba līgumiem, nodrošinot visiem darba ņēmējiem vienlīdzīgu attieksmi, darba ņēmēju veselības un darba drošības aizsardzību un darba un atpūtas laika nosacījumus, biedrošanās un pārstāvniecības brīvību, aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu, sarunas par darba koplīguma slēgšanu un tiesības uz kolektīvu rīcību; uzsver, cik svarīga ir piekļuve apmācībai, kā arī iegūto tiesību pastāvīga aizsardzība, iekļaujot izglītības un apmācības periodus, uzlabotas aprūpes iespējas, iespēja saglabāt būtiski svarīgās sociālās tiesības, piemēram, tiesības uz pensiju, tiesības uz apmācību un tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, mainoties personas nodarbinātības situācijai, pārejot no viena darba līguma uz citu un no atkarīgas nodarbinātības uz neatkarīgu; 53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem un valdībām.
| ||||||||||||||||
| Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575 - SEC(2007)1283), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Secinājumi pēc apspriešanās par Eiropas jūrniecības politiku" (COM(2007)0574), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu kopīgai trīspusējai deklarācijai, ar kuru nosaka "Eiropas jūrniecības dienu" (SEC(2007)1631), – ņemot vērā Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām"(1) (COM(2006)0275) un Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju, – ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmes secinājumus par dokumenta "Eiropadomes rīcības plāns (2007.–2009. gadam) ‐ Eiropas enerģētikas politika" pieņemšanu, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "20 un 20 līdz 2020 ‐ Eiropas izredzes klimata pārmaiņu apstākļos" (COM(2008)0030), – ņemot vērā noteikumus, kas noteikti Konvencijā par darba standartiem jūrniecībā, kuru Starptautiskā Darba organizācija (SDO) pieņēma 2006. gada 23. februārī, vienotā instrumentā apvienojot tās konvencijas par darba standartiem jūrniecībā, ko SDO pieņēmusi kopš 1919. gada, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Reģionālās attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A6-0163/2008), A. tā kā okeāni un jūras ir ārkārtīgi svarīgs ES ekonomiskais un ekoloģiskais faktors; tā kā ES piekrastes un attālākie reģioni veido 320 000 km garu piekrastes līniju un ir mājvieta trešajai daļai Eiropas iedzīvotāju; B. tā kā ar jūru saistītās nozares un pakalpojumi kopā ar piekrastes reģioniem veido 40 % no Eiropas IKP; C. tā kā klimata pārmaiņas ir visu politiku lielākais izaicinājums 21. gadsimtā; ņemot vērā, ka piekrastes reģionus apdraud jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, kuru izraisījušas klimata pārmaiņas un kas plašā mērogā var smagi ietekmēt iedzīvotājus, D. tā kā ES jūras reģioniem un jo īpaši tās attālākajiem reģioniem no vienas puses ir ļoti būtiska nozīme saistībā ar drošumu un drošību attiecībā uz krimināli sodāmām darbībām, piemēram, nelegālo imigrāciju, terorismu un kontrabandu, un, no otras puses, tie ir pakļauti īpašām dabas katastrofām; E. tā kā pēdējā gadā starptautiskajos ūdeņos pie Āfrikas krastiem ir palielinājies noziedzīgu uzbrukumu skaits un biežums Kopienas zvejas kuģiem, kā arī tirdzniecības un pasažieru kuģiem, kas rada lielus draudus kuģu apkalpes locekļu dzīvībai un kuriem ir būtiska negatīva ietekme uz starptautisko tirdzniecību; 1. atzinīgi vērtē Komisijas pieņemtos minētos paziņojumus un rīcības plānu, kas izklāstīti iepriekšminētajā Komisijas dienestu darba dokumentā; 2. atkārtoti apstiprina 2007. gada 12. jūlija rezolūciju un atzinīgi vērtē, ka Komisija vismaz daļēji ir pārņēmusi daļu no Parlamenta prasībām; 3. norāda, ka unikālā jūras dimensija, ko ES piešķir piekrastes un attālākie reģioni, sniedz unikālas iespējas saistībā ar jauninājumiem, izpēti, vidi un bioloģisko daudzveidību, kas ir jāņem vērā integrētā ES jūrniecības politikā un norāda, ka attālākie reģioni turklāt nodrošina īpašas saziņas struktūras transporta un drošības mērķiem ES un pasaules mērogā; 4. atbalsta Komisijas nodomu labāk izmantot dalībvalstu īso jūras pārvadājumu un iekšzemes ūdensceļu transporta potenciālu un tos nekavējoties iekļaut iekšējā tirgū un atzinīgi vērtē Komisijas centienus paātrināt tās priekšlikumus par kopīgas jūras pārvadājumu telpas izveidi kopā ar visaptverošu jūras transporta stratēģiju 2008.–2018. gadam; 5. mudina dalībvalstis stiprināt sadarbību savā starpā un ar kaimiņvalstīm, lai lietderīgi izmantotu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un pārējos Eiropas Savienības finansēšanas mehānismus (piemēram, "Marco Polo" programmu) jūras maģistrāļu un īso jūras pārvadājumu tīklu projektu pilnveidošanai; 6. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu uzlabot ar kuģošanas pārraudzību saistīto Eiropas aģentūru sadarbību un it sevišķi uzsver prettiesisku darbību (cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda, nelegālā imigrācija un terorisma draudi) novēršanu, pievēršot īpašu uzmanību starptautiskajiem ūdeņiem; 7. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu dibināt Eiropas kuģošanas pārraudzības tīklu un veicināt sadarbības uzlabošanu starp dalībvalstu krasta apsardzes iestādēm; aicina Komisiju darīt zināmus priekšizpētes par krasta apsardzi rezultātus, kuri bija jāpublicē un ar kuriem līdz 2006. gada beigām bija jāiepazīstina Parlaments un Padome; 8. uzskata, ka jūrniecības jomu pārstāvošās segmentu grupas ("klasteri") atrodas īpaši izdevīgā pozīcijā, lai dotu ieguldījumu integrētas jūrniecības politikas sasniegšanā; aicina Komisiju nekavējoties uzsākt projektu, kurā paredzēts izveidot dažādas Eiropas jūrniecības jomas pārstāvošo segmentu grupu tīklu; 9. atbalsta priekšlikumu par ikgadējas Eiropas "Jūrniecības dienas" noteikšanu 20. maijā; uzskata, ka šī diena jāizmanto, lai, piedaloties parastajiem pilsoņiem, skolām, universitātēm un nevalstiskajām organizācijām, uzsvērtu jūrniecības politikas nozīmi ārpus speciālistu aprindām; atgādina Komisijai tās priekšlikumu apbalvot priekšzīmīgos jūras reģionus, lai tādā veidā veicinātu labāko praksi; 10. kopumā tomēr uzskata, ka rīcības plānā ir pārāk maz konkrētu pasākumu un mudina Komisiju turpmāk mērķtiecīgāk izmantot instrumentus, kas ir tās rīcībā saskaņā ar līgumiem; 11. pauž nožēlu, ka klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana nav saistošs noteikums Eiropas jūrniecības politikas rīcības plānā; atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka Eiropas jūrniecības politikas uzdevums ir sagatavoties klimata pārmaiņu radītām sekām un steidzami noteikt pielāgošanās pasākumus, jo īpaši ņemot vērā ledāju kušanu, kas izraisa jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, plūdu iespēju ostās un piekrastes reģionos, un tādēļ aicina piesaistīt visus ar jūrniecību saistītos politikas virzienus, it īpaši pētniecību; 12. atgādina, ka ledāju kušana izraisa ne tikai jūras ūdens līmeņa paaugstināšanos, bet arī neatgriezenisku kaitējumu cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ierosināt Arktisko iniciatīvu un aicina zinātnieku aprindas un lēmumu pieņēmējus turpināt polāro ledāju aizsardzības iespēju izpēti; 13. norāda, ka saprātīgas jūru apsaimniekošanas nodrošināšanai ir nepieciešama piekrastes zonu saprātīga apsaimniekošana un tādēļ būvniecības projektos ES piekrastēs visos gadījumos ir jāņem vērā klimata pārmaiņu izraisītās sekas un attiecīgā jūras ūdens līmeņa paaugstināšanās, smilšu aizplūšanas izraisītā erozija un vētru biežuma un stipruma palielināšanās; 14. atbalsta 2007. gada marta Eiropadomes izvirzīto mērķi, lai līdz 2050. gadam panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu uz pusi, un atkārtoti apstiprina savu aicinājumu, ka arī jūrniecības politikai ir jādod būtisks ieguldījums šo emisiju samazināšanā; tas nozīmē kuģniecības iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā un pētniecības darba pastiprināšanu attiecībā uz jūru kā atjaunojamās enerġijas avotu izpēti, un ņemot vērā tīrāku jaunu kuģu piedziņas tehnoloģiju izstrādi; uzskata, ka, ja Eiropa uzņemas līdera lomu cīņā ar klimata pārmaiņām, tas varētu stiprināt un attīstīt tās vadošo lomu vides tehnoloģiju un pētniecības jomā; 15. neatlaidīgi aicina Komisiju izvērst mērķtiecīgāku darbību kuģu radīto sēra un slāpekļa oksīda emisiju, kā arī cieto vielu izmešu apkarošanā; atkārtoti uzsver labākas sadarbības nepieciešamību ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (JSO) un jo īpaši pieprasa:
16. atzinīgi vērtē pasākumus, kas pieņemti, lai ar satelītu palīdzību novērotu nekontrolētu izgāšanu jūrā, ko veic atsevišķi kuģi; tomēr pieprasa, lai tiesību aktos būtu noteikts, ka kuģiem ir jāizmanto neatveramas (un patentētas) iekārtas, kas līdzīgi kā melnās kastes ar īsiem intervāliem reģistrētu to šķidrumu līmeni un veidu, kuri tiek iepildīti rezervuāros un tilpnēs vai kuri no tiem tiek izlieti; uzskata, ka šādi iegūto reģistrācijas datu analīze ļautu noskaidrot, vai ir notikusi piesārņojošu degvielas atlieku nekontrolēta un nelikumīga izgāšana; 17. atgādina savu aicinājumu dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā gaisa piesārņojumu, kas skāris daudzas ostas pilsētas un reģionus, nodrošināt ievērojami labākus stimulus ostās esošo kuģu apgādei ar elektroenerģiju no sauszemes avotiem; tādēļ aicina iesniegt priekšlikumus grozījumiem Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīvai 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai(2), ar kuriem saskaņā tām dalībvalstīm, kas izmanto nodokļu atvieglojumu priekšrocības attiecībā uz bunkuru eļļu saskaņā ar šīs direktīvas 14. pantu, tiktu uzlikts par pienākumu piešķirt nodokļu atvieglojumus elektroenerģijai no sauszemes avotiem tādā pašā mērā; atzīmē, ka vienāda attieksme nodokļu ziņā gan pret elektroenerģiju, gan arī bunkuru eļļu varētu būt galvenais stimuls ostām un kuģu īpašniekiem palīdzēt samazināt gaisa piesārņojumu ostas pilsētās, veicot ieguldījumus ostās esošajiem kuģiem paredzētajām elektroenerģijas piegādēm; 18. atkārtoti uzsver, ka piekrastes radītais jūras piesārņojums veido ievērojamu daļu no Eiropas jūru kopējā piesārņojuma un ka Komisija pievērš šim jautājumam nepietiekamu uzmanību; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju iesniegt rīcības plānu šī piesārņojuma mazināšanai un aicina dalībvalstis bez kavēšanās īstenot attiecīgos tiesību aktus, piemēram, Ūdens pamatdirektīvu(3); uzsver, ka, lai īstenotu Ūdens pamatdirektīvu ir nepieciešams arī rīcības plāns, lai noteiktu un likvidētu iepriekšējo karu laikā Ziemeļu un Baltijas jūrā nogremdētos vecās munīcijas krājumus; 19. aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt plānu avarējušu kuģu vraku un zemūdens teritoriju ar arheoloģisku nozīmi apsekošanai un atzīmēšanai kartē, jo tās ir Kopienas vēstures un kultūras mantojuma daļa, un tādējādi veicināt sapratni un zināšanas par šādām teritorijām un palīdzēt novērst izlaupīšanu, kas šādās teritorijās nereti notiek, tādā veidā nodrošinot tām pienācīgu aizsardzību; 20. aicina iesaistītās iestādes cik iespējams drīz pieņemt Erika III jūrniecības nozares tiesību aktu paketi un aicina dalībvalstis nekavējoties uzsākt tiesību aktu paketes īstenošanu, lai nodrošinātu likumīgus līdzekļus, kas nepieciešami tiesiskajai aizsardzībai nelaimes vai avārijas gadījumos ar katastrofālām sekām jūras reģionu attīstībai, divi šādi piemēri ir "Erika" un "Prestige" kuģu avārijas; 21. uzskata, ka Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvai(4) ir jābūt integrētās ES jūrniecības politikas pamatam vides jomā; piezīmē, ka šī direktīva paredz, ka reģionos, kuros jūras stāvoklis ir kritisks, ir ātrāk jāizstrādā un jāīsteno pasākumi, lai panāktu labvēlīgu jūras vides stāvokli; uzsver, ka šādos reģionos ir īpaši svarīgi, lai Komisija koordinētu atšķirīgas nozares, programmas un stratēģijas un nodrošinātu pietiekamu finansiālo atbalstu; norāda, ka, lai panāktu šādu integrētu jūrniecības politiku, ir nepieciešams tajā ietvert darbības piekrastē, piemēram, lauksaimniecību, notekūdeņu apsaimniekošanu, transportu un enerģijas ražošanu; uzskata, ka šādi reģioni var būt eksperimentālās teritorijas patiesai un pilnībā integrētai jūrniecības politikai; 22. atzinīgi vērtē Komisijas apkopoto informāciju par to Eiropas sociālās un darba drošības noteikumu daļu, kas netiek attiecināti uz jūrniekiem (piemēram, Direktīva 98/59/EK(5) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu, Direktīva 2001/23/EK(6) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, Direktīva 2002/14/EK(7), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, kā arī Direktīva 96/71/EK(8) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā); ierosina, lai šīs direktīvas pārskatītu, cieši sadarbojoties ar sociālajiem partneriem; 23. aicina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Konvenciju par darba standartiem jūrniecībā, to pēc iespējas drīz ratificēt, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus jūrniekiem un novērstu negodīgu konkurenci kuģniecības nozarē, atjauninot un kodificējot spēkā esošo starptautisko darba standartu kopumu; 24. aicina Komisiju atjaunināt acquis communautaire, jo īpaši Direktīvu 1999/95/EK(9) par noteikumu ieviešanu attiecībā uz jūrnieku darba stundām, kā arī tiesību aktus par jautājumiem, kuri ir Komisijas kompetencē, bet nav iekļauti tiesību aktos vai arī ir tikai daļēji iekļauti Kopienas līmenī, piemēram, noteikumi, kas reglamentē pagaidu darbā iekārtošanas aģentūras vai darba ņēmēju tiesības parakstīt darba līgumu; 25. uzskata ‐ lai veiksmīgi īstenotu jūrniecības politiku, ir nepieciešams iesaistīt ieinteresētās personas reģionālajā un vietējā līmenī; tādēļ apgalvo, ka jābūt ciešākai sadarbībai un saistībai starp Eiropas piekrastes reģioniem, kas jāpanāk, sekmējot koordinētas stratēģijas, lai veicinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī efektīvāk savstarpēji saskaņojot dažādus pārvaldības līmeņus; 26. aicina arī turpmāk ES jūrniecības politikā izmantot integrētu pieeju un mudina Komisiju stiprināt tās politisko pamatu, kā arī teritoriālo sociālo un ekonomisko kohēziju, nodrošinot saikni ar Eiropas iekšzemes teritoriju un attiecīgajām politikām; ierosina ik pa diviem gadiem publicēt ziņojumu par Eiropas jūrniecības politiku, kā arī regulāri organizēt sabiedrisku domu apmaiņu ar visām ieinteresētajām pusēm; aicina nākamās Padomes prezidentūras savās darba programmās iekļaut jūrniecības politiku; turklāt aicina Komisiju katru gadu precīzi apkopot informāciju par projektiem, kas saistīti ar jūru un kas saņem ES fondu atbalstu; 27. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt sarunas par labāku jūras sadalījuma pārvaldību ar trešām valstīm un stingri atbalsta sadarbības palielināšanu ar kaimiņvalstīm to jūru aizsardzībai, kuras ir ārpus valstu jurisdikcijas; 28. mudina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar ANO un SJO efektīvi atbalstīt vairāku dalībvalstu izvirzīto iniciatīvu paplašināt tiesības uz jūras teritoriju un gaisa telpu saskaņā ar piekrastes valstu teritoriālajiem ūdeņiem, ja attiecīgās valstis tam piekrīt, kā arī izstrādāt savstarpējas palīdzības mehānismu attiecībā uz jūras pirātisma gadījumiem; 29. prasa Komisijai saskaņā ar jauno integrēto jūrniecības politiku izveidot Kopienas sistēmu koordinēšanai un sasvstarpējai palīdzībai, kas ļautu jūras spēku kuģiem, kuru karoga valsts ir kāda no dalībvalstīm, starptautiskajos ūdeņos tiklīdz tas ir iespējams aizsargāt tirdzniecības un zvejas kuģus no citām dalībvalstīm; 30. uzskata, ka visaptverošai Eiropas stratēģijai zinātniskajai un tehniskajai jūras pētniecībai ir liela nozīme un ka tai jānodrošina pietiekams finansējums jau pašreizējā Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, kā arī turpmākās programmās; 31. ierosina pēc 2013. gada ES budžetā un instrumentos atbilstoši ņemt vērā jūrniecības politiku un aicina to atspoguļot Eiropas jūrniecības politikas regulāro ziņojumu kopsavilkumos; 32. atzinīgi vērtē arī Eiropadomes 2007. gada 14. decembrī pieņemto ieteikumu par to, ka, izstrādājot jūrniecības politiku, jāņem vērā dalībvalstu un piejūras reģionu, tostarp piekrastes reģionu, salu un attālāko reģionu īpatnības; 33. atzīstot dalībvalstu kompetenci šajā jomā, ar interesi gaida, ka Komisija publicēs ceļvedi, lai veicinātu to, ka dalībvalstis attīsta jūras telpisko plānošanu; norāda, ka nepieciešams saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp sociālajiem, teritoriālajiem un ekoloģiskajiem apsvērumiem; 34. uzsver, ka jūrniecības ārkārtējā dimensija, kuru ES piešķir piekrastes reģioni, salas un attālākie reģioni, piedāvā unikālas iespējas novatorisma, pētniecības, vides, bioloģiskās daudzveidības, novatorisku, ar jūrniecību saistītu tehnoloģiju un citās jomās, un ka ar turpmākās Eiropas jūrniecības politikas starpniecību jāizmanto šīs iespējas; atzīst, ka ir lietderīgi izveidot izcilības centrus, un ierosina veicināt un atbalstīt piekrastes reģionos pašreiz jau esošos universitāšu pētniecības centrus; 35. norāda, cik svarīga nozīme ir viļņu enerģijai, kas ir alternatīvs un tīrs enerģijas avots, un aicina Komisiju ņemt vērā šo enerģijas avotu, izstrādājot turpmākos rīcības plānus; 36. uzskata, ka Eiropas integrētas jūrniecības politikas galvenajam mērķim zvejas jomā ir jābūt šīs jomas modernizācijas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, šīs nozares līdzsvarotības un taisnīguma nodrošināšanai visā Eiropas Savienībā, saglabājot tās sociāli ekonomisko dzīvotspēju un resursu pastāvību un garantējot neatkarību un nodrošinātību ar pārtiku, iedzīvotāju apgādi ar zivīm, nodarbinātības saglabāšanos un zvejnieku dzīves apstākļu uzlabošanos; 37. uzskata, ka līdz šim kopējā zivsaimniecības politika nav nodrošinājusi pienācīgas rūpes nedz par jūras resursu ilgtspējību, nedz par zvejas flotu un piekrastes kopienu ekonomisko dzīvotspēju un tāpēc turpmāk integrēto Eiropas jūrniecības politiku vajadzētu attīstīt tā, lai kopējā zivsaimniecības politikā neparādītos tādi trūkumi kā pārmērīga centralizācija un nespēja ņemt vērā Eiropas Savienības ūdeņu reģionālo daudzveidību; 38. uzskata, ka iespējas radīt "vairāk un kvalitatīvākas darbvietas jūrniecības nozarē", īpaši zvejas jomā, ir atkarīgas arī no iespējām šajā jomā strādājošiem nodrošināt taisnīgu un atbilstīgu ienākumu līmeni, pienācīgus darba apstākļus (īpaši no veselības un drošības viedokļa) un piekļuvi apmācībai; 39. aicina dalībvalstis savstarpēji atzīt zvejas kuģu kapteiņu un mehāniķu vidējās profesionālās izglītības diplomus; 40. atgādina, ka ir nepieciešami mehānismi atbalsta vai kompensāciju piešķiršanai tiem zvejniekiem, kurus skārušas sociāli ekonomiskas sekas, ko radījuši zivju krājumu vai ekosistēmu aizsardzībai pieņemtie pasākumi, īpaši nabadzīgākajos reģionos un kopienās, kā arī attālākajos reģionos; 41. apliecina nepieciešamību palielināt atbalstu dažādās dalībvalstīs zvejas jomā notiekošajiem zinātniskajiem pētījumiem saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem; 42. aicina piešķirt kopienas atbalstu efektīvu pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu piemērotus līdzekļus ekipāžu evakuācijas, atbalsta un glābšanas pasākumiem; 43. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī Ekonomikas un sociālo lietu un Reģionu komitejai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |