Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par metāliskā dzīvsudraba eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu (11488/1/2007 – C6-0034/2008 – 2006/0206(COD))

P6_TA(2008)0214 A6-0102/2008

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11488/1/2007 – C6-0034/2008),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0636),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0102/2008),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta otrajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par metāliskā dzīvsudraba un noteiktu dzīvsudraba savienojumu un maisījumu eksporta aizliegumu un drošu glabāšanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta otrā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2008.)

(1) Pieņemtie teksti, 20.6.2007., P6_TA(2007)0267.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību (COM(2007)0051 – C6-0063/2007 – 2007/0022(COD))

P6_TA(2008)0215 A6-0154/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0051),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0063/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0154/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (EK) Nr. .../2008 par vides krimināltiesisko aizsardzību

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2008/.../EK.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (COM(2007)0245 – C6-0127/2007 – 2007/0084(COD))

P6_TA(2008)0216 A6-0061/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0245),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0127/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0061/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2008.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai (COM(2007)0263 – C6-0145/2007 – 2007/0098(COD))

P6_TA(2008)0217 A6-0087/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0263),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0145/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0087/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai un atceļ Padomes Direktīvu 92/26/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā

(1)  Lai izveidotu autopārvadājumu iekšējo tirgu ar godīgiem konkurences noteikumiem, būtu vienveidīgi jāpiemēro kopīgi noteikumi attiecībā uz atļauju veikt kravu vai pasažieru autopārvadātāja profesionālo darbību, še turpmāk "autopārvadātāja profesionālā darbība". Ar šiem kopīgajiem noteikumiem tiktu veicināta autopārvadātāju profesionālās kvalifikācijas celšana, tirgus racionalizācija, sniegtā pakalpojuma kvalitātes uzlabošana pārvadātāju, klientu un visas ekonomikas interesēs, kā arī tiktu sekmēta lielāka ceļu satiksmes drošība. Turklāt šie noteikumi var veicināt pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību faktisku izmantošanu.

(2)  Ar Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvu 96/26/EK par atļaušanu kravu autopārvadātājiem un pasažieru autopārvadātājiem veikt profesionālo darbību un par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu savstarpēju atzīšanu, lai veicinātu šo pārvadātāju tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšzemes un starptautisko autopārvadājumu nozarē(4), noteica minimālās prasības attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu un šim nolūkam nepieciešamo dokumentu savstarpēju atzīšanu. Taču pieredze, kā arī ietekmes novērtējuma un dažādu pētījumu dati liecina, ka dalībvalstīs šo direktīvu piemēro ļoti atšķirīgi. Tas rada vairākas negatīvas sekas, jo īpaši tas traucē konkurencei, tirgus nav pietiekami pārskatāms, pārbaužu līmenis nav vienāds un pastāv risks, ka uzņēmumi ar zemu profesionālās kvalifikācijas līmeni var pavirši un mazāk vērīgi piemērot satiksmes drošības noteikumus un sociālos noteikumus, kā rezultātā tiek nodarīts kaitējums šīs nozares tēlam.

(3)  Šādas sekas ir negatīvas arī tādēļ, ka tās var traucēt iekšējā autopārvadājumu tirgus normālai darbībai. Starptautisko kravas pārvadājumu un dažu kabotāžas darbību tirgus ir atvērts visiem Kopienas uzņēmumiem. Vienīgais nosacījums, kas ir jāizpilda šiem uzņēmumiem, ir Kopienas licences saņemšana, kuru izsniedz, ja uzņēmums atbilst nosacījumiem profesionālās darbības uzsākšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/… [attiecībā uz kravu autopārvadājumiem](5) un ║Eiropas Parlamenta un Padomes ║Regulu (EK) Nr. …/… [attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem](6).

(4)  Tādēļ būtu jāmodernizē spēkā esošie noteikumi, ar kuriem regulē autopārvadātāju profesionālās darbības uzsākšanu, lai nodrošinātu to vienveidīgāku un efektīvāku piemērošanu. Ņemot vērā to, ka šo noteikumu ievērošana ir pamata nosacījums, lai piekļūtu Kopienas tirgum, un to, ka piekļuves tirgum jomā piemērojamie juridiskie instrumenti ir regulas, visatbilstošākais juridiskais instruments, lai regulētu profesionālās darbības uzsākšanu, ir regula.

(5)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, kopīgus noteikumus profesionālās darbības veikšanai būtu jāpiemēro pēc iespējas visiem uzņēmumiem. Tomēr šajā regulā nebūtu jāiekļauj uzņēmumi, kas veic tikai tādus pārvadājumus, kuri minimāli ietekmē pārvadājumu tirgu.

(6)  Uzņēmuma reģistrācijas dalībvalstij būtu jānodrošina, ka uzņēmums nepārtraukti atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, lai šī dalībvalsts vajadzības gadījumā varētu apturēt vai anulēt atļaujas, kuras ļauj šim uzņēmumam darboties tirgū. Profesionālās darbības uzsākšanas nosacījumu ievērošanai un uzticamai kontrolei nepieciešams, lai uzņēmumiem būtu stabila un faktiska uzņēmējdarbība.

(7)  Kompetentajām iestādēm būtu jāsaņem precīza informācija par fiziskajām personām, kuras atbilst prasībām attiecībā uz labu reputāciju un profesionālo kompetenci. Šīm personām, "pārvadājumu vadītājiem", būtu jādzīvo kādā no dalībvalstīm un nepārtraukti un faktiski jāvada autopārvadājumu uzņēmuma pārvadājumu operācijas. Būtu jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem persona uzskatāma par tādu, kas uzņēmumā nepārtraukti un faktiski vada pārvadājumu operācijas.

(8)  Lai pārvadājumu vadītājam būtu laba reputācija, tam nebūtu jābūt notiesātam par smagiem noziegumiem vai pakļautam sankcijām, jo īpaši par Kopienas noteikumu pārkāpumiem autopārvadājumu jomā. Attiecībā uz jomām, kuras regulē Kopienas noteikumi, būtu kopīgi jānosaka pārkāpumu veidi un attiecīgās pārkāpumu smaguma pakāpes, kuru rezultātā var tikt mazināta uzņēmuma labā reputācija.

(9)  Komisijai būtu jāizstrādā noteikums, lai nodrošinātu, ka par smagiem pārkāpumiem piemēro vienādu sodu dažādās dalībvalstīs, un jāveic attiecīgi pasākumi šajā nolūkā.

(10)  Autopārvadājumu uzņēmuma finansiālajam stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu pareizu darbības uzsākšanu un labu uzņēmuma pārvaldīšanu.▐ Būtu jāizmanto skaidri noteikti▐ šim nolūkam piemēroti finanšu rādītāji, kurus var iegūt no gada pārskatiem. Uzņēmumiem, kas to vēlas, būtu jābūt iespējai demonstrēt savu finansiālo stāvokļi ar bankas garantiju vai citu finanšu instrumentu, piemēram, apdrošināšanu, kas šiem uzņēmumiem varētu izrādīties vienkāršāka un lētāka metode.

(11)  Augsts profesionālās kvalifikācijas līmenis varētu palielināt autopārvadājumu nozares sociāli ekonomisko efektivitāti. Tādēļ pretendentiem uz pārvadājumu vadītāja amatu būtu jāpiedalās kvalitatīvos mācību kursos. Lai panāktu lielāku saskaņotību mācību un eksāmenu nosacījumos, kā arī lai pretendentiem nodrošinātu pārskatāmību, būtu jāparedz, ka dalībvalstis saskaņā ar kritērijiem, kuri tām jānosaka pašām, akreditē eksaminācijas un apmācību centrus. ▐Kopš iekšējā tirgus īstenošanas valstu tirgi vairs nav nošķirti. Tādēļ personām, kuras vada pārvadājumu operācijas, būtu jāapgūst nepieciešamās zināšanas gan iekšzemes, gan starptautisko pārvadājumu operāciju vadīšanai. Mācību priekšmetu saraksts, kuri ir jāzina profesionālās kompetences sertifikāta saņemšanai, kā arī eksāmenu organizēšanas kārtība var mainīties līdz ar tehnikas attīstību, tādēļ būtu jāparedz iespēja tos aktualizēt.

(12)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un panāktu autopārvadājumu atbilstību noteikumiem, dalībvalstu uzraudzības un pārraudzības līmenim būtu jābūt saskaņotam. Dalībvalstu iestādēm, kurām ir pienākums uzraudzīt uzņēmumus un to atļauju derīgumu, šajā ziņā ir izšķiroša loma, tādēļ būtu jānodrošina, ka tās vajadzības gadījumā pieņem atbilstošus pasākumus, jo īpaši visnopietnākajos gadījumos, lai apturētu vai anulētu atļaujas vai atzītu par nepiemērotiem paviršus un nevērīgus pārvadājumu vadītājus. Pirms tam šie pasākumi ir jāapsver saskaņā ar proporcionalitātes principu. Taču pirms šādu sankciju piemērošanas uzņēmums būtu jābrīdina un tam būtu jānosaka saprātīgs termiņš situācijas labošanai.

(13)  Labāk organizēta administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm padarītu efektīvāku to uzņēmumu uzraudzību, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs, un samazinātu administratīvās izmaksas. Uzņēmumu elektroniskie reģistri, kuri ir saslēgti Eiropas līmenī, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, atvieglotu minēto sadarbību un samazinātu uzņēmumu un iestāžu izmaksas, kas ir saistītas ar pārbaudēm. Valstu elektroniskie reģistri jau darbojas lielākajā daļā dalībvalstu. Turklāt jau pastāv infrastruktūra saslēgšanas veikšanai starp dalībvalstīm. Valstu uzņēmumu reģistru sistemātiskāka izmantošana un to saslēgšana Eiropas līmenī var tikt veikta ar zemākām izmaksām un attiecīgi palīdzēt ievērojami samazināt ar pārbaudēm saistītas administratīvās izmaksas, uzlabojot pārbaužu efektivitāti.

(14)  Dažiem šajos reģistros iekļautajiem datiem attiecībā uz pārkāpumiem un sankcijām ir personisks raksturs. Tādēļ dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(7), un jo īpaši attiecībā uz šo datu apstrādes kontroli, ko veic publiskās iestādes, attiecīgo personu tiesībām saņemt informāciju, piekļūšanas tiesībām un tiesībām izteikt iebildumus. Šīs regulas nolūkiem šāda rakstura dati būtu jāglabā vismaz divus gadus, lai nepieļautu, ka neatbilstīgi uzņēmumi tiek nodibināti citās dalībvalstīs.

(15)  Valsts reģistru savstarpēja saslēgšana ir vajadzīga gan tādēļ, lai panāktu ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, gan arī, lai nodrošinātu, ka pārvadātāji nemēģina vai neuzdrošinās izdarīt smagus pārkāpumus dalībvalstīs, kuras nav viņu reģistrācijas dalībvalstis. Sasvstarpējas saslēgšanas nolūkam būtu kopīgi jānosaka precīzs apmaināmo datu formāts un apmaiņas tehniskās procedūras.

(16)  Lai dalībvalstu savstarpēja informācijas apmaiņa būtu efektīva, šim uzdevumam būtu jānozīmē valsts kontaktpunkti un būtu jāprecizē dažas kopīgas procedūras attiecībā uz pārsūtāmās minimālās informācijas veidu un termiņiem, kuros jāpārsūta šī informācija.

(17)  Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, būtu jāpieņem, kā pietiekams labas reputācijas apliecinājums, lai uzsāktu attiecīgo darbību uzņēmējā dalībvalstī, autopārvadātāja izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtie attiecīgie dokumenti, pārbaudot, ka attiecīgās personas nav atzītas par nepiemērotām profesionālās darbības veikšanai to izcelsmes dalībvalstī.

(18)  Lai sekmētu uzņēmējdarbības veikšanas brīvību, reģistrācijas dalībvalstij attiecībā uz profesionālo kompetenci kā pietiekams apliecinājums būtu jāpieņem vienota parauga sertifikāts, kas izsniegts saskaņā šo regulu.

(19)  Kopienas līmenī ir nepieciešama stingrāka pārraudzība attiecībā uz šīs regulas noteikumu piemērošanu, kas nozīmē, ka, pamatojoties uz ziņojumiem, kas sagatavoti izmantojot valsts reģistrus, Komisijai būtu regulāri jānosūta ziņojumi par autopārvadājumu nozares uzņēmumu labo reputāciju, finansiālo stāvokli un profesionālo kompetenci.

(20)  Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām būtu jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām.

(21)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, modernizēt noteikumus, ar kuriem regulē autopārvadātāja profesionālās darbības uzsākšanu, lai tos piemērotu saskaņoti un vienādi visās dalībvalstīs, dalībvalstis pilnībā nevar sasniegt, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu atbilstīgi Līguma 5. pantam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(22)  Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(8).

(23)  Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt to pārkāpumu sarakstu, norādot tajā smagu pārkāpumu smaguma kategorijas, veidus un pakāpes, kuru rezultātā autopārvadātājs noteiktos apstākļos var zaudēt nepieciešamo labo reputāciju; pielāgot tehnikas attīstībai šīs regulas pielikumu par to, kādas zināšanas ir jāņem vērā, lai dalībvalstī atzītu pārvadājumu vadītāja profesionālo kompetenci, kā arī pielikumu par profesionālās kompetences sertifikātu; un sagatavot sarakstu ar maksimāliem ▐pārkāpumiem, kuru rezultātā iestādes noteiktos apstākļos un ievērojot proporcionalitāti attiecībā uz pārkāpuma veidu var apturēt vai anulēt atļauju profesionālās darbības veikšanai vai izsniegt nepiemērotības atzinumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, ║jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai aktualizētu profesionālās kompetences sertifikāta paraugu.

(24)  Direktīva 96/26/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šī regula nosaka autopārvadātāju profesionālās darbības uzsākšanu un šīs profesijas veikšanu.

2.  Šo regulu piemēro visiem uzņēmumiem, kuri ir reģistrēti Kopienā un veic autopārvadātāja profesionālo darbību. To piemēro arī uzņēmumiem, kuri paredz veikt autopārvadātāja profesionālo darbību, un ir jāuzskata, ka atsauces uz uzņēmumiem, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, atbilstošos gadījumos ietver arī atsauci uz uzņēmumiem, kuri paredz veikt šāda veida darbības.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro:

2. pants

Definīcijas

h)   "reģistrācijas dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā ir reģistrēts uzņēmums, kura

pārvadājumu vadītāja izcelsme ir vai nav citā dalībvalstī;

▐

3. pants

Prasības attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu

Nosacījumi, kuri jāizpilda, lai atbilstu katrai no šīm prasībām, ir uzskaitīti II nodaļā. Šī regula neliedz dalībvalstīm nolemt par papildus nosacījumu noteikšanu, kuri uzņēmumiem jāizpilda, lai saņemtu atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai.

4. pants

Pārvadājumu vadītājs

1.  Uzņēmums, kas veic autopārvadātāja profesionālo darbību, ▐norāda vismaz vienu fizisko personu, pārvadājumu vadītāju, kura atbilst 3. panta b) un d) punktā paredzētajām prasībām un arī šādiem nosacījumiem:

Uzņēmumam jāpaziņo kompetentajai iestādei par izraudzīto pārvadājumu vadītāju vai vadītājiem.

2.  Ja uzņēmums ▐neatbilst 3. panta d) punktā paredzētajām prasībām attiecībā uz profesionālo kompetenci, kompetentā iestāde drīkst tam izsniegt atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai bez pārvadājumu vadītāja, kas izraudzīts saskaņā ar 1. punktu, ar nosacījumu, ka:

II NODAĻA

Izpildāmie nosacījumi

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par uzņēmējdarbību

6. pants

Nosacījumi attiecībā uz labas reputācijas prasību

1.  Saskaņā ar 3. panta b) punktu un ievērojot 2. punktu, dalībvalstis pieņem nosacījumus, kuriem uzņēmumam un pārvadājumu vadītājam jānodrošina atbilstība, lai tie atbilstu prasībai par labu reputāciju.▐

2.   Šīs regulas 1. punkta b) apakšpunkta nolūkam:

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot attiecībā uz minēto sarakstu, pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.  Uzņēmums turpina neatbilst prasībai attiecībā uz labu reputāciju līdz dienai, kad saskaņā ar attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem notiek viņa reabilitācija vai jebkāds cits pasākums ar līdzvērtīgu iedarbību.

7. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par finansiālo stāvokli

1.  Šīs regulas 3. panta c) punkta nolūkiem uzņēmumam ir jāspēj budžeta gada laikā jebkurā brīdī izpildīt savas finansiālās saistības. Šim nolūkam uzņēmumam, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis auditors vai cita attiecīgi pilnvarota persona, jāuzrāda, ka katru gadu viņa rīcībā ir kapitāls un rezerves līdzekļi, kuru vērtība ir ne mazāk kā EUR 9 000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5 000 par katru papildus izmantoto transportlīdzekli;

Kapitāla resursus uzrāda ar apstiprinātu tirdzniecības bilanci vai bilanci nodokļu vajadzībām. Personām, kas pretendē uz autopārvadātāju profesionālās darbības

veikšanu pirmoreiz, jāiesniedz apstiprināta sākuma bilance.

Šīs regulas nolūkiem EUR vērtība ir noteikta katru gadu to dalībvalstu valūtām, kuras nepiedalās monetārās savienības trešajā posmā. Piemēro valūtas kursus, kuri ir noteikti oktobra pirmajā darbadienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie stājas spēkā nākošā kalendārā gada 1. janvārī.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktos minētie bilances posteņi ir definēti Padomes 1978. gada 25. jūlija Direktīvā 78/660/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem(9).

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmumam apliecināt savu finansiālo stāvokli ar dokumentu, kuru ir izsniegusi viena vai vairākas bankas vai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas sabiedrības, kuras ar bankas garantiju vai jebkuru citu līdzvērtīgu līdzekli solidāri galvo par uzņēmumu attiecībā uz summām, kuras noteiktas 1. punkta a) apakšpunktā. Kompetentā iestāde, kura izsniedz atļauju profesionālās darbības veikšanai, var nobloķēt garantiju vai apdrošināšanu, kuru var atbrīvot tikai ar šīs iestādes piekrišanu. Kompetentā iestāde arī nosaka, ar kādiem nosacījumiem bankas garantiju var nobloķēt un atbrīvot par labu citiem kreditoriem.

3.  Ir jāpārbauda tās ekonomiskās vienības 1. punktā minētie gada pārskati vai 2. punktā minēto garantiju, kas reģistrētas dalībvalstī, kurā ir pieprasīta atļauja, bet ne kādas citas vienības, kas reģistrētas citā dalībvalstī, pārskatus vai garantiju.

8. pants

Nosacījumi attiecībā uz prasību par profesionālo kompetenci

1.  Regulas 3. panta d) punkta nolūkiem attiecīgajai personai vai personām ir I pielikuma I iedaļā minētajam līmenim atbilstošas zināšanas mācību priekšmetos, kas ir uzskaitīti minētajā iedaļā. Profesionālo kompetenci apliecina ▐pēc obligāta rakstiska eksāmena kārtošanas, kuru, ja dalībvalsts tā nolemj, var papildināt ar mutisko eksāmenu. Šos eksāmenus organizē saskaņā ar I pielikuma II iedaļas noteikumiem.

2.  Attiecīgās personas kārto eksāmenu savā dzīvesvietas dalībvalstī.

3.  Rakstiskos un mutiskos eksāmenus profesionālās kompetences apliecināšanai drīkst organizēt tikai tās iestādes un struktūras, kuras šim nolūkam ir akreditējusi dalībvalsts saskaņā ar tās noteiktajiem kritērijiem. Dalībvalstis regulāri pārbauda akreditēto iestāžu vai struktūru organizēto eksāmenu atbilstību I pielikuma noteikumiem.

4.  Dalībvalstis saskaņā ar to noteiktajiem savstarpēji saderīgajiem kritērijiem akreditē iestādes, kuras spēj piedāvāt pretendentiem gan kvalitatīvu apmācību, lai tie varētu labi sagatavoties eksāmenam, kā arī turpmāku apmācību, lai pārvadājumu vadītāji, ja vēlas, varētu aktualizēt savas zināšanas. Dalībvalstis regulāri pārbauda šo iestāžu atbilstību kritērijiem, saskaņā ar kuriem tās saņēma akreditāciju.

5.  Dalībvalstis var atbrīvot no eksāmena personas, kuras pierāda, ka tām ir vismaz desmit gadu ilgs nepārtraukts darba stāžs pārvadājumu uzņēmumā vadītāja līmenī, kas iegūts pirms šīs regulas publicēšanas.

6.  Dalībvalstis var veicināt pārvadājumu vadītāju apmācību, kā aprakstīts I pielikumā, un eksāmenus, kā aprakstīts 8. panta 1. punktā, ik pēc desmit gadiem, lai nodrošinātu, ka vadītāji zina jaunākās izmaiņas attiecīgajā nozarē.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadājumu vadītāji ar profesionālo pieredzi, kuri pēc piecu gadu pārtraukuma atsāk strādāt profesijā, pabeidz pārkvalifikāciju un zināšanu atjaunināšanu, kas nepieciešama, lai pierādītu nepārtrauktu profesionālo pieredzi un zināšanas par pašreizējiem šajā profesijā piemērojamiem tiesību aktiem.

8.  Dalībvalsts var atbrīvot personas, kuras saņēmušas augstākās vai tehniskās izglītības diplomus, kuri izsniegti tajā pašā dalībvalstī, un kas nozīmē piedalīšanos I pielikumā uzskaitīto mācību priekšmetu kursos un kurus tās īpaši norāda šim nolūkam, no apmācības priekšmetos, kas iekļauti šajos diplomos, un no eksāmeniem.

9.  Sertifikāts, ko izsniegusi 3. punktā minētā iestāde vai struktūra, ir uzrādāms, kā profesionālās kompetences apliecinājums. Šis sertifikāts nav nododams nevienai fiziskai vai juridiskai personai. Sertifikāta tiek sagatavots atbilstoši II pielikumā iekļautajam paraugam un tajā jābūt akreditētās izsniedzējas iestādes vai struktūras spiedoga vai zīmoga nospiedumam.

10.  Komisija pielāgo I un II pielikumu tehnikas attīstībai. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru attiecībā uz I pielikumu, un saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru attiecībā uz II pielikumu.

11.  Pieredzes un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm apmācības, eksaminācijas un akreditācijas jomā aktīvi jāveicina, galvenokārt, bet ne tikai izmantojot 24. pantā minētās komitejas un visu iestāžu, kuras Komisija var nozīmēt, starpniecību.

III NODAĻA

Atļauju izsniegšana un uzraudzība

9. pants

Kompetentās iestādes

1.  Katra dalībvalsts nozīmē vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu. Kompetentajām iestādēm ir šādas pilnvaras:

2.  Kompetentās iestādes publisko visas šajā regulā paredzētos nosacījumus, citus valsts normatīvos aktus un procedūras, kuras ieinteresētajiem pretendentiem jāizpilda, kā arī attiecīgus izskaidrojumus.

10. pants

Pieteikumu izskatīšana un reģistrēšana

1.  Pārvadājumu uzņēmumam, kas atbilst 3. pantā noteiktajām prasībām, pēc pieteikuma iesniegšanas izsniedz atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka uzņēmums, kas iesniedz pieteikumu, atbilst prasībām, kas noteiktas minētajā pantā.

2.  Kompetentā iestāde ir atbildīga par 15. pantā minētā elektroniskā reģistra uzturēšanu un atjaunināšanu.

Kompetentā iestāde ieraksta 15. pantā minētajā elektroniskajā reģistrā uzņēmuma oficiālo nosaukumu, uzņēmuma nozīmētā pārvadājumu vadītāja vārdu un norādi par to, vai viņš vai viņa ir piemērots pārvadājumu vadīšanai, uzņēmuma adresi, izmantoto transportlīdzekļu skaitu un, gadījumā, ja atļauja ir derīga starptautiskajiem pārvadājumiem, Kopienas licences un apliecināto kopiju sērijas numuru.

3.  Kompetentā iestāde iespējami drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai.

5.  Uzņēmumi, kuriem ir atļauja pārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, 28 dienu laikā informē kompetento iestādi, kura izsniegusi minēto atļauju, par izmaiņām 2. punktā minētajos datos.

11. pants

Pārbaudes

1.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, nepārtraukti atbilst 3. pantā paredzētajām prasībām. Šim nolūkam tās reizi piecos gados pārbauda uzņēmumu atbilstību katrai no šīm prasībām.

Kopiena nosaka to, cik bieži jāveic pārbaudes par atbilstību tehniskajam progresam, jo īpaši attiecībā uz valstu elektroniskajiem reģistriem, kas paredzēti 15. pantā. Tā kā šie pasākumi ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 24. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.  Papildus 1. punktā paredzētajām pārbaudēm kompetentās iestādes veic kontroles pasākumus, kas mērķē riska uzņēmumus, kuri par tādiem atzīti saskaņā ar sistēmu, ko dalībvalstis ieviesušas piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK(10) 9. pantu. Dalībvalstis šajā riska klasifikācijas sistēmā iekļauj visus pārkāpumus, kas ir norādīti šīs regulas 6. pantā.

3.  Dalībvalsts saskaņā ar Komisijas lūgumu veic nepieciešamus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu, vai konkrēts uzņēmums joprojām izpilda nosacījumus attiecībā uz profesionālās darbības uzsākšanu. Dalībvalsts informē Komisiju gan par minēto kontroles pasākumu rezultātiem, gan arī par pieņemtajiem pasākumiem, ja ticis konstatēts, ka uzņēmums vairs neatbilst šīs regulas paredzētajiem nosacījumiem.

12. pants

Brīdinājuma procedūra un atļauju anulēšana

1.  Kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmumi, kuriem ir apturēta vai atcelta atļauja, pirms jebkādiem reabilitācijas pasākumiem nodrošinātu, ka to pārvadājumu vadītājs apgūst apmācības kursu un nokārto eksāmenu, kas minēts 8. pantā.

c)   ja uzņēmuma finansiālais stāvoklis neatbilst prasībām, ne vairāk kā seši mēneši, lai demonstrētu, pamatojoties uz finanšu plāna reālistiskiem pieņēmumiem, ka no turpmākā finanšu gada tā finansiālais stāvoklis no jauna un nepārtraukti atbildīs prasībām.

3.  Ja kompetentā iestāde konstatē, ka uzņēmums vairs neatbilst vienai vai vairākām no 3. pantā noteiktajām prasībām, tā anulē atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kas uzņēmumam piešķirta vēlāk nekā 1. punktā minētajā termiņā.

13. pants

Atzinums par pārvadājumu vadītāja nepiemērotību

1.  Smagu pārkāpumu gadījumā, kuri minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā un kuru smagumu nosaka to sistemātiskais, apzinātais raksturs vai mēģinājumi noklusēt faktus, un par kuriem ir atbildīgs pārvadājumu vadītājs, kompetentā iestāde atzīst tā uzņēmuma pārvadājumu vadītāju, kura atļauja tika anulēta, par nepiemērotu uzņēmuma pārvadājumu operāciju vadīšanai.

2.  Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai atzītās personas profesionālās kompetences atļauja, kas minēta 8. panta 9. punktā, nav derīga nevienā dalībvalstī līdz dienai, kad tiek piemērots reabilitācijas pasākums saskaņā ar atbilstošajiem valsts tiesību aktiem.

14. pants

Kompetento iestāžu lēmumi un to pārsūdzība

1.  Dalībvalstu kompetento iestāžu saskaņā ar šo regulu pieņemtie negatīvie lēmumi, ieskaitot tos, ar kuriem noraida pieteikumu, aptur vai anulē spēkā esošu atļauju un atzīst pārvadājumu vadītāja nepiemērotību, ir jāpamato.

Šajos lēmumos jāņem vērā tā pieejamā informācija par uzņēmuma vai viena no pārvadājumu vadītājiem izdarītiem pārkāpumiem citās dalībvalstīs, kura var graut uzņēmuma labo reputāciju, kā arī visa cita kompetentās iestādes rīcībā esošā informācija.

║ Tām jāprecizē, kādus reabilitācijas pasākumus var piemērot atļaujas apturēšanas vai atzinuma par nepiemērotību gadījumā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka ▐uzņēmumiem un attiecīgajām personām ir iespēja pārsūdzēt 1. punktā minētos lēmumus, tostarp tiesā.

IV NODAĻA

Vienkāršošana un administratīvā sadarbība

15. pants

Valsts elektroniskie reģistri

1.  Lai īstenotu minēto regulu, jo īpaši tās 10., 11., 12., 13. un 25. panta noteikumus, katra dalībvalsts uztur valsts elektronisko reģistru, kurā tā reģistrē autopārvadājumu uzņēmumus un pārvadājumu vadītājus, kuriem šīs dalībvalsts nozīmētā kompetentā iestāde ir izsniegusi atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai. Šā reģistra datus apstrādā šim nolūkam nozīmētas publiskas iestādes uzraudzībā, kura ir atbildīga arī par šo datu izmantošanu un atjaunināšanu. Dalībvalsts elektroniskajā reģistrā ir publiskā nodaļa un konfidenciālā nodaļa. Elektroniskais reģistrs ir pieejams tiešsaistē visām 9. pantā minētajām šīs dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Elektroniskā reģistra konfidenciālā nodaļa citām iestādēm papildus kompetentajām iestādēm ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā, un to ierēdņi ir zvērināti.

Ne vēlāk kā 2010. gada 1. janvārī Komisija kopā ar dalībvalstīm nosaka minimālo struktūru datiem, kas jāievada dalībvalsts reģistrā.

Dalībvalstis var izvēlēties 3. daļas e) un f) apakšpunktā iekļauto informāciju glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā attiecīgajiem datiem jābūt pieejamiem pēc pieprasījuma vai tiešā veidā pieejamiem visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Pieprasītā informācija jāsniedz 10 darbadienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Jebkurā gadījumā informācija, kas iekļauta 3. daļas e) un f) apakšpunktā, citām iestādēm papildus kompetentajām iestādēm ir pieejama tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai citādā veidā pakļauti oficiālam konfidencialitātes pienākumam.

2.  Dati par uzņēmumu, kura atļauja ir ▐apturēta vai anulēta, reģistrā glabājas divus gadus,▐ skaitot no atļaujas apturēšanas vai anulēšanas datuma, un pēc tam tiek nekavējoties dzēsti.

Datus par jebkuru personu, kas atzīta par nepiemērotu profesionālās darbības veikšanai, reģistrā glabā tik ilgi, kamēr netiek atjaunota šīs personas labā reputācija saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti 6. panta 3. punktā. Pēc šādas reabilitācijas vai pēc tam, kad ir veikti līdzvērtīgi pasākumi, datus nekavējoties dzēš.

Šajos datos norāda iemeslus atļauju apturēšanai vai anulēšanai vai atzinumam par nepiemērotību un atbilstošo termiņu.

3.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai visi un jo īpaši 1. punkta 3. daļas e) un f) apakšpunktā minētie dati, kuri ir iekļauti elektroniskajā reģistrā, būtu patiesi un aktuāli.

4.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim valsts elektroniskie reģistri tiktu savienoti Kopienas līmenī. Savienošana tiek īstenota tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt visu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem. Komisija var uzņemties jebkādu iniciatīvu, lai atvieglotu 4. punkta īstenošanu.

5.  Komisija 4. punkta nolūkiem saskaņā ar 24. panta 2. punktā minēto konsultatīvo procedūru pieņem kopīgu kārtību attiecībā uz formātu datu apmaiņai un tehniskajām procedūrām, lai automātiski piekļūtu citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem.

▐

16. pants

Personas datu aizsardzība

17. pants

Administratīvā sadarbība starp dalībvalstīm

1.  Ja viena dalībvalsts konstatē, ka uzņēmums, kam citas dalībvalsts kompetentā iestāde ir izsniegusi atļauju, ir izdarījis pārkāpumu, kura smagums var izraisīt atļaujas apturēšanu vai anulēšanu saskaņā ar šo regulu, šai dalībvalstij jānosūta attiecīgajai dalībvalstij visu tās rīcībā esošo informāciju par minēto pārkāpumu, kā arī par tās uzliktajām sankcijām.

2.  Dalībvalsts nozīmē valsts kontaktpunktu informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis vēlākais […](11) nosūta Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumu un adresi. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm.

3.  Dalībvalstis informācijas apmaiņai, ko veic saistībā ar šīs regulas piemērošanu, izmanto saskaņā ar 2. punktu nozīmētos valsts kontaktpunktus.

4.  Dalībvalstis, kuras apmainās ar informāciju par 6. panta 2. punktā minētajiem pārkāpumiem vai par pārvadājumu vadītājiem, kuri ir atzīti par nepiemērotiem, ievēro procedūru un termiņus, kas minēti Regulas (EK) Nr. …/2008 [attiecībā uz kravu autopārvadājumiem] 12. panta 1. punktā, vai, atkarībā no konkrētā gadījuma, Regulas (EK) Nr. …/2008 [attiecībā uz pasažieru autopārvadājumiem] 23. panta 1. punktā. Dalībvalsts, kura saņēmusi no citas dalībvalsts paziņojumu par smagu pārkāpumu, kura dēļ radusies sodāmība, reģistrē šo pārkāpumu savā elektroniskajā reģistrā.

V NODAĻA

Sertifikātu un citu dokumentu savstarpēja atzīšana

18. pants

Izziņas un citi dokumenti attiecībā uz labu reputāciju

1.  Neskarot 10. panta 4. punktu, ▐reģistrācijas dalībvalsts kā pietiekamu apliecinājumu labai reputācijai, kas ir vajadzīga autopārvadājumu profesionālās darbības uzsākšanai, pieņem izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tāda nav, citu līdzvērtīgu dokumentu, kuru izsniegusi tās ▐dalībvalsts vai dalībvalstu tiesu vai administratīva iestāde, kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis.

2.   .Ja kāda dalībvalsts saviem valsts piederīgajiem paredzējusi dažus nosacījumus attiecībā uz labu reputāciju, kurus nav iespējams apliecināt ar 1. punktā minēto dokumentu, šī dalībvalsts attiecībā uz citu dalībvalstu valsts piederīgajiem kā pietiekamu apliecinājumu pieņem izziņu, kuru izsniegusi tās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesu vai administratīva iestāde, kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, apliecinot, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajā izziņā ir norādīti konkrēti fakti, kas tiek ņemti vērā reģistrācijas dalībvalstī.

3.  Ja dalībvalsts vai dalībvalstis, kurā(-ās) pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, nav izsniegusi(-šas) saskaņā ar 1. un 2. punktu nepieciešamo dokumentu, to var aizstāt ar paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu, vai ar oficiālu paziņojumu, kuru attiecīgā persona sniedz tās dalībvalsts kompetentai tiesu vai administratīvai iestādei, kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, vai vajadzības gadījumā notāram, kas ar attiecīgu dokumentu apliecina zvēresta vai svinīgā paziņojuma autentiskumu.

4.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu izsniegtos dokumentus nepieņem, ja tos iesniedz vēlāk nekā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas. Šis nosacījums attiecas arī uz 3. punktā minētajiem paziņojumiem.

19. pants

Izziņas par finansiālo stāvokli

Ja dalībvalsts 7. panta nosacījumus par finansiālo stāvokli papildina ar saviem nosacījumiem attiecībā uz tās valsts piederīgajiem, tad šī valsts kā pietiekamu apliecinājumu attiecībā uz citas dalībvalsts valsts piederīgajiem pieņem tās dalībvalsts (-u) kompetento iestāžu izsniegto izziņu, kurā pārvadājumu vadītājs ir dzīvojis, apliecinot, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Šajās izziņās tiek norādīta īpaša informācija, ko ņem vērā jaunajā reģistrācijas dalībvalstī.

20. pants

Profesionālās kompetences sertifikāti

1.  Dalībvalstis atzīst par pietiekamu profesionālās kompetences apliecinājumu sertifikātus, kuri atbilst šīs regulas II pielikumā iekļautajam paraugam un kurus izsniegušas šim nolūkam akreditētās iestādes vai struktūras.

2.  Sertifikāti, kuri ir izsniegti pirms […](12)kā profesionālās kompetences apliecinājums saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā līdz minētajam datumam, ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem sertifikātam, kura paraugs ir iekļauts II pielikumā, un atzīstami kā profesionālās kompetences apliecinājums visās dalībvalstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par sertifikātiem, ko tās atzīst par profesionālās kompetences apliecinājumu saskaņā ar šo pantu.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis nosaka šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemērojamo sankciju sistēmu un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādi paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim paziņo par tās noteikumiem un jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas skar minētos noteikumus, tiklīdz tas iespējams.

2.  Sankcijas, kas minētas 1. punktā, jo īpaši ietver profesionālās darbības veikšanai izsniegtās atļaujas apturēšanu, šo atļauju anulēšanu un atzinumu par apsūdzētā pārvadājumu vadītāja nepiemērotību. Šīs sankcijas ietver arī transportlīdzekļa konfiskāciju, kuru izmanto uzņēmums, kas veic pārvadājumus bez šajā regulā paredzētās atļaujas.

▐

22. pants

Pārejas noteikumi

Uzņēmumi, kuri saņēmuši atļauju autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai pirms šīs regulas spēka stāšanās dienas, vēlākais divus gadus pēc minētās dienas nodrošina to atbilstību šīs regulas noteikumiem.

23. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un sniedz viena otrai palīdzību šīs regulas piemērošanā. Tās, ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību, apmainās ar informāciju par notiesāšanu un sodiem par jebkādiem smagiem pārkāpumiem vai par citiem konkrētiem faktiem, kuru dēļ var rasties sekas attiecībā uz autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanu. ▐

24. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas ir izveidota saskaņā ar Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā(13) 18. panta 1. punktu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus. Termiņš, kas paredzēts Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. panta b) punktā un 4. panta e) punktā, ir viens mēnesis.

25. pants

Ziņojumi par profesionālās darbības veikšanu

1.  Dalībvalstis reizi divos gados sagatavo ziņojumu par kompetento iestāžu darbību un nosūta to Komisijai. Šajā ziņojumā iekļauj:

2.  Komisija reizi divos gados, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavo ziņojumu par autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanu. Šajā ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par to, kā norisinās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm. Šo ziņojumu publicē kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(14) 17. pantā minēto ziņojumu.

3.  Komisija līdz 2009. gada 1. jūnijam ziņo par to, kāda ietekme būtu šīs regulas darbības jomas paplašināšanai, iekļaujot tajā arī komerctransportu ar transportlīdzekļiem, kuri ir uzbūvēti un aprīkoti tā, lai būtu piemēroti vairāk kā deviņu personu pārvadāšanai, ieskaitot šoferi. Komisija vajadzības gadījumā uzņemas attiecīgo iniciatīvu.

26. pants

Kompetento iestāžu saraksti

Katra dalībvalsts līdz 2009. gada 1. jūnijam nosūta Komisijai to kompetento iestāžu sarakstu, kuras tā ir pilnvarojusi izsniegt atļaujas autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanai, kā arī to akreditēto iestāžu vai struktūru sarakstu, kuras organizēs eksāmenus un izsniedz sertifikātus. Konsolidēts saraksts, kurā uzskatītas šīs iestādes un struktūras visā Kopienā, tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Paziņojums par valsts pasākumiem

Dalībvalstis ne vēlāk kā sešas dienas pēc to pieņemšanas dienas un pirmo reizi ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. jūnijam dara Komisijai ▐ zināmus savu tiesību un administratīvo aktu tekstus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula.

28. pants

Atcelšana

Direktīvu 96/26/EK atceļ.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

..

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs […] […]

I PIELIKUMS

I.  REGULAS 8. PANTĀ MINĒTO MĀCĪBU PRIEKŠMETU SARAKSTS

Zināšanas, kuras jāņem vērā, lai dalībvalsts atzītu profesionālo kompetenci, kravu autopārvadātājiem vai attiecīgi pasažieru autopārvadātājiem jāpārbauda vismaz turpmāk uzskaitītajos priekšmetos. Pretendentiem uz autopārvadātāja kvalifikāciju jāsasniedz šajos priekšmetos tāds zināšanu un praktisko spēju līmenis, kāds ir vajadzīgs pārvadājumu uzņēmuma vadīšanai.

Minimālais turpmāk norādīto zināšanu līmenis nedrīkst būt zemāks par Padomes 1985. gada 16. jūlija Lēmuma 85/368/EEK par arodmācībās iegūtas kvalifikācijas pierādījumu salīdzināmību Eiropas Kopienas dalībvalstīs(15) pielikumā noteikto 3. līmeni mācību līmeņu struktūrā, proti, līmeni, ko sasniedz, iegūstot obligāto izglītību, kura ir papildināta vai nu ar profesionālo izglītību un papildu tehnisko izglītību, vai ar vidējo tehnisko izglītību, kas iegūta skolā vai citā mācību iestādē.

A.  Civiltiesības

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

Kravu autopārvadājumi

Pasažieru autopārvadājumi

B.  Komerctiesības

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

C.  Sociālās tiesības

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

D.  Nodokļu tiesības

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

E.  Uzņēmuma komercdarbības un finanšu vadība

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

Kravu autopārvadājumi

Pasažieru autopārvadājumi

F.  Piekļuve tirgum

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

Kravu autopārvadājumi

Pasažieru autopārvadājumi

G.  Tehniskie standarti un pārvadājumu tehniskie aspekti

Kravu un pasažieru autopārvadājumi

Kravu autopārvadājumi

H.  Satiksmes drošība

Kravu autopārvadājumi un pasažieru autopārvadājumi

Pasažieru autopārvadājumi

II.  EKSĀMENA ORGANIZĒŠANA

1.  Dalībvalstis organizē obligātos rakstiskos eksāmenus, kurus tās var papildināt ar mutisko eksāmenu, lai pārbaudītu, vai pretendenti uz autopārvadātāja kvalifikāciju atbilstīgajā līmenī apguvuši zināšanas I daļā uzskaitītajos priekšmetos, un it īpaši viņu spēju pielietot attiecīgās zināšanas un prasmes, un pildīt paredzētus vadītāja un koordinatora pienākumus.

a)  Obligātajā rakstiskajā eksāmenā ir divi pārbaudījumi, proti:

Katrs pārbaudījums ilgst vismaz divas stundas.

b)  Ja tiek organizēts mutiskais eksāmens, dalībvalstis var izvirzīt noteikumu, ka to kārto tikai pēc rakstiskā eksāmena sekmīgas nokārtošanas.

2.  Ja dalībvalstis organizē arī mutisko eksāmenu, katram no trim pārbaudījumiem jāparedz korekcijas koeficients, kas vienam pārbaudījumam ir ne mazāks par 25 % un ne lielāks par 40 % no kopējā novērtējuma.

Ja dalībvalstis organizē tikai rakstisko eksāmenu, katram pārbaudījumam jāparedz korekcijas koeficients, kas vienam pārbaudījumam ir ne mazāks par 40 % un ne lielāks par 60 % no kopējā novērtējuma.

3.  Visos pārbaudījumos kopā pretendentiem jāsaņem vidēji vismaz 60 % no kopējā novērtējuma, turklāt katrā atsevišķā pārbaudījumā jāsaņem ne mazāk par 50 % no tās maksimāli iespējamā novērtējuma. Dalībvalsts drīkst tikai vienam pārbaudījumam samazināt šo koeficientu no 50 % līdz 40 %.

II PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

(Izturīgs dzeltenbrūns papīrs ‐ Formāts DIN A4, sintētisks papīrs 150mg/m2 vai vairāk)

(Teksts (kādā no) sertifikāta izsniedzējas dalībvalsts oficiālajā(-m) valodā(-m))

PROFESIONĀLĀS KOMPETENCES

SERTIFIKĀTS KRAVAS [PASAŽIERU](23) AUTOPĀRVADĀJUMIEM

Mēs, ……………………………………………………………………………………….............................................................

ar šo apliecinām, ka(24) ………………………………………………………………………………………………………

dzimis (dzimšanas vieta) ………………………………… (dzimšanas datums) …………………………………………

Piedalījās apmācībās un ir sekmīgi nokārtojis eksāmena pārbaudījumus (gads: ……………; sesija: …………..)(25), kas nepieciešami, lai saņemtu kravas [pasažieru](26) autopārvadājumu profesionālās kompetences sertifikātu saskaņā ar ………….. Regulu (EK) Nr. ……./…….

(izdošanas vieta)……………………………………..

(izdošanas datums) ……………………………(27)

III PIELIKUMS

Regulas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto pārkāpumu saraksts:

1.  a) pārsniegts maksimālais sešu dienu vai divu nedēļu braukšanas ierobežojums par 25 % vai vairāk;

b)   vienas dienas darbalaika periodā maksimālais dienas braukšanas laika ierobežojums pārsniegts par 50 % vai vairāk bez pārtraukuma vai nepārtraukta atpūtas perioda, pārsniedzot vismaz 4,5 stundas;

2.   nav uzstādīts tahogrāfs vai ātruma ierobežotājs vai ir izmantota ierīce, ar kuru var sagrozīt reģistrējošā aprīkojuma un/vai ātruma ierobežotāja datus, vai ir viltoti [...] reģistra izraksti vai dati, kas lejupielādēti no tahogrāfa un/vai vadītāja kartes;

3.   braukšana bez derīgas pārbaudes par atbilstību ceļu satiksmei vai gadījumos, kad transportlīdzeklim ir ļoti nopietni bojājumi cita starpā bremžu sistēmā, stūrēšanas savienojumos, riteņos/riepās, piekarē vai šasijās, kas var radīt tiešu ceļu satiksmes drošības risku, kura dēļ tiktu pieņemts lēmums par attiecīgā transportlīdzekļa imobilizāciju;

4.   tādu bīstamu vielu pārvadāšana, ko aizliegts pārvadāt, vai tādu bīstamu vielu pārvadāšana, ko aizliegts pārvadāt bez transportlīdzekļa paredzētā marķējuma;

5.   pasažieru vai preču pārvadāšana bez derīgas vadītāja apliecības vai gadījumos, kad to veic uzņēmums, kam nav derīgas Kopienas licences;

6.   vadītājs, kas izmanto vadītāja karti, kura ir viltota vai kas nav izsniegta viņam, vai kas saņemta, pamatojoties uz nepatiesām deklarācijām un/vai viltotiem dokumentiem;

7.   preču pārvadāšana, pārsniedzot maksimālo kravas svaru par 20 % vai vairāk.

(1) OV C ... (2) OV C .. (3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Nostāja. (4) OV L 124, 23.5.1996., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/103/EK (OV L 363, 20.12.2006., 344. lpp). (5) OV L ... (6) OV L ... (7) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. ║ (9) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. ║ (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.). (11) .... (12) (13) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. ║ (14) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp. (15) OV L 199, 31.7.1985., 56. lpp. (16) OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp. (17) OV L 226, 10.9.2003., 4. lpp. (18) Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīva 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (OV L 319, 12.12.1994.). (19) Padomes 1996. gada 3. jūnija Direktīva 96/35/EK par drošības konsultantu iecelšanu bīstamo kravu autopārvadājumu, dzelzceļa pārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu jomā un par šo konsultantu profesionālo kvalifikāciju (OV L 145, 19.6.1996., 10. lpp.) (20) Padomes Regula (EEK) Nr. 259/93 (1993. gada 1. februāris) par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp.). (21) Valsts atšķirības zīme: (B) Beļģija, (BG) Bulgārija, (CZ) Čehija, (DK) Dānija, (D) Vācija, (EST) Igaunija, (GR) Grieķija, (E) Spānija, (F) Francija, (IRL) Īrija, (I) Itālija, (CY) Kipra, (LV) Latvija, (LT) Lietuva, (L) Luksemburga, (H) Ungārija, (NL) Nīderlande, (A) Austrija, (PL) Polija, (P) Portugāle, (RO) Rumānija, (SLO) Slovēnija, (SK) Slovākija, (FIN) Somija, (S) Zviedrija, (UK) Apvienotā Karaliste. (22) Eiropas Kopienas dalībvalsts šā sertifikāta izsniegšanai iepriekš nozīmēta iestāde vai struktūra. (23) Nevajadzīgo svītrot. (24) Uzvārds un vārds; dzimšanas vieta un datums. (25) Eksāmena identifikācija. (26) Nevajadzīgo svītrot. (27) Sertifikāta akreditētās izsniedzējas iestādes vai struktūras amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādātā versija) (COM(2007)0265 – C6-0146/2007 – 2007/0099(COD))

P6_TA(2008)0218 A6-0038/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0265),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0146/2007),

–   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par strukturētāku pārstrādāšanas tehnikas izmantošanu tiesību aktos(1),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2007. gada 20. novembra vēstuli saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0038/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes 1992. gada 26. marta Regulā (EEK) Nr. 881/92 par piekļuvi Kopienas kravu autopārvadājumu tirgum, ja pārvadājumus veic uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, vai arī šķērsojot vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju(5), Padomes 1993. gada 25. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3118/93, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārvalstu pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus(6), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvā 2006/94/EK par kopīgiem noteikumiem dažiem kravu autopārvadājumu veidiem(7) jāizdara vairākas būtiskas izmaiņas. Skaidrības un vienkāršošanas dēļ, šie tiesību akti būtu jāpārstrādā un jāapvieno vienā regulā.

(2)  Kopējās transporta politikas izveidošanai inter alia jāizstrādā kopīgi noteikumi par piekļuvi starptautisko kravu autopārvadājumu tirgum Kopienas teritorijā,  kā arī jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārvalstu kravas pārvadātāji dalībvalstī drīkst sniegt kravu iekšzemes autopārvadājumu pakalpojumus. Šiem noteikumiem jāveicina pārvadājumu iekšējā tirgus  vienmērīga darbība.

(3)  Šajā vienotajā tirgus piekļuves kārtībā paredzēta brīvība sniegt pakalpojumus, atceļot visus pakalpojumu sniedzējiem noteiktos ierobežojumus to valstspiederības dēļ vai tāpēc, ka tie ir reģistrēti citā dalībvalstī nevis tajā, kurā jāsniedz pakalpojumi.

(4)  Lai nodrošinātu starptautisko kravas autopārvadājumu saskaņotu regulējumu visā Kopienā, šī regula  būtu  jāpiemēro visiem starptautiskajiem pārvadājumiem Kopienas teritorijā. Uz pārvadājumiem no dalībvalstīm uz trešām valstīm vēl arvien lielā mērā attiecas divpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un šīm trešām valstīm. Tāpēc šīregula nav jāpiemēro tai brauciena daļai, kas tiek veikta tās dalībvalsts teritorijā, kurā notiek iekraušana vai izkraušana, kamēr nav noslēgti nepieciešamie nolīgumi starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm. Regula tomēr  būtu  jāpiemēro tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā.

(5)  Uz ienākošo vai izejošo kravu autopārvadājumu, kas ir viens posms no kombinētā pārvadājuma, attiecas Padomes 1992. gada 7. decembra Direktīva 92/106/EEK par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm(8), tādēļ kombinēts dzelzceļa/ceļu transports un/vai ūdens/ceļu transports abos virzienos neatbilst kabotāžas definīcijai.

(6)  Saskaņā ar  Direktīvu 2006/94/EK uz zināmu skaitu pārvadājumu veidu neattiecas  Kopienas atļauju un nekāda cita  pārvadājumu atļauju izsniegšanas sistēma.  Ar šo regulu paredzētās tirgus organizācijas ietvaros daži šo pārvadājumu veidi to īpatnību dēļ arī turpmāk, jāatbrīvo no Kopienas atļauju izsniegšanas un jebkādas citas pārvadājumu atļauju izsniegšanas.

(7)  Saskaņā ar Direktīvu 2006/94/EK kravas pārvadājumiem, izmantojot transportlīdzekļus ar maksimālo masu no 3,5 tonnām līdz 6 tonnām, nepiemēroja prasības par Kopienas atļauju. Tomēr Kopienas noteikumus kravas un pasažieru autopārvadājumu jomā parasti piemēro transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa ir 3,5 tonnas vai vairāk. Tāpēc šīs regulas noteikumi būtu jāsaskaņo ar Kopienas autopārvadājumu noteikumu vispārējo piemērošanas jomu un jāparedz izņēmums tikai transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa ir mazāka par 3,5 tonnām.

(8)  Ir jāparedz, ka starptautiskos kravu autopārvadājumus var veikt tikai ar bezkvotu Kopienas  atļaujām. Jānosaka prasība kravas pārvadātājiem, lai katrā to transportlīdzeklī būtu Kopienas licences apliecināta kopija nolūkā palīdzēt izpildiestādēm veikt efektīvu kontroli, jo īpaši ārpus dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs ir reģistrēts. Tādēļ ir jānosaka Kopienas licences un apliecināto kopiju izkārtojuma un citu iezīmju detalizētāka specifikācija.

(9)  Būtu jānosaka Kopienas licenču izdošanas un anulēšanas kārtība, pārvadājumu veidi,  uz ko tās attiecas, to derīguma termiņš un sīki izmantošanas noteikumi.

(10)  Būtu jāievieš arī autovadītāja atestācija, lai dalībvalstīm dotu iespēju efektīvi pārbaudīt, vai autovadītāji no trešām valstīm ir likumīgi nodarbināti pie kravas pārvadātāja, kas atbild par attiecīgo pārvadājumu, vai likumīgi atrodas tā rīcībā. Autovadītāja atestātam būtu jābūt tādam, lai to saprastu visi attiecīgo pārbaužu veicēji.

(11)  Kravas pārvadātājiem , kam ir izsniegtas Kopienas  licences, kas paredzētas regulā, vai arī pārvadātājiem, kam atļauta dažu kategoriju starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu sniegšana, būtu jāatļauj veikt iekšzemes pārvadājumus dalībvalstī, ja šī valsts nav pārvadātāja galvenā uzņēmuma vai tā filiāles reģistrācijas vieta.

(12)  Agrāk šādi iekšzemes pārvadājumi bija atļauti pagaidu kārtā. Praksē bija sarežģīti noteikt, kuri pārvadājumi ir atļauti. Tādēļ ir vajadzīgi skaidri un vienkārši izpildāmi noteikumi. Tomēr ilgākā laikposmā kabotāžas ierobežojumi nav attaisnojami. Tie ir pilnībā jāatceļ, jo šie ierobežojumi neatbilst principiem par iekšējo tirgu bez iekšējām robežām, kur ir garantēta preču un pakalpojumu brīva aprite. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu vienādu piemērošanu visā ES.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā(9) noteikumus piemēro, ja kabotāžas pārvadājumu veikšanai kravas pārvadātāji norīko darba ņēmējus, kuri ir darba attiecībās ar minētajiem kravas pārvadātājiem, no dalībvalsts, kurā tie parasti strādā.

(14)  Ierobežojumu noteikšana kabotāžas pārvadājumu skaitam un ilgumam ir vajadzīgs pagaidu pasākums, kam jāmudina dalībvalstis maksimāli saskaņot fiskālos un darba nosacījumus. Tādēļ ar šo regulu uzliktajiem ierobežojumiem ir pagaidu raksturs un no 2014. gada 1. janvāra tie būtu jāatceļ.

(15)  Starp dažām kaimiņdalībvalstīm pastāv ciešas un sen izveidojušās ekonomiskās saites. Tādēļ vajadzētu atļaut šīm dalībvalstīm nodrošināt kaimiņvalstu pārvadātājiem plašāku piekļuvi kabotāžas pārvadājumiem.

(16)  Ir vēlams, lai dalībvalstis sniegtu cita citai savstarpēju palīdzību nolūkā nodrošināt šīs regulas  pareizu piemērošanu.

(17)  Jācenšas nepieļaut, ka trešo valstu pārvadājumi, t. i., pārvadātāja veiktie starptautiskie pārvadājumi starp divām uzņēmējām dalībvalstīm, neviena no kurām nav pārvadātāja dzīvesvietas valsts, rada apstākļus, kuros pārvadājumu regularitātes, pastāvīguma un/vai sistemātiskuma dēļ tie rada traucējumus tirgū, jo attiecīgie nodarbinātības un darba nosacījumi nav tik labvēlīgi kā nosacījumi, kuri pastāv abās dalībvalstīs, starp kurām notiek šie trešo valstu pārvadājumi.

(18)  Pēc iespējas jāsamazina administratīvās formalitātes, neatsakoties no kontrolēm un sankcijām, ar ko garantē šīs regulas pareizu piemērošanu un efektīvu izpildi. Šajā nolūkā spēkā esošos noteikumus par Kopienas licences anulēšanu jāprecizē un jānostiprina. Spēkā esošos noteikumus būtu jāpielāgo, lai dotu iespēju piemērot efektīvas sankcijas par nopietniem ▐ pārkāpumiem, kuri izdarīti dalībvalstī, kas nav reģistrācijas dalībvalsts. Sankcijām būtu jābūt nediskriminējošām un proporcionālām pārkāpumu smagumam. Būtu jāparedz iespēja tās pārsūdzēt ▐.

(19)  Dalībvalstīm būtu jāievada savas valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā informācija par visiem nopietniem ▐pārkāpumiem, ko izdarījuši pārvadātāji un kā rezultātā piemērota sankcija.

(20)  Lai uzlabotu un veicinātu informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm, dalībvalstīm jāapmainās ar attiecīgo informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulai (EK) Nr. .../2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] (10).

(21)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(11).

(22)  Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot I un II pielikumu tehnikas attīstībai un sagatavot vienotu saskaņotu pavadzīmju modeli. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, papildinot to ar jauniem, nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)  Efektivitātes labad regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi šo pasākumu pieņemšanai būtu jāsaīsina.

(24)  Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām.

(25)  Tā kā veicamās darbības mērķus dalībvalstis pilnībā nevar sasniegt un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, atbilstīgi Līguma 5. pantam. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šo mērķu īstenošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

 I nodaļa.

Vispārēji noteikumi 

1. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz starptautiskajiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu, ko veic Kopienas teritorijā.

2.  Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav  noslēgts nepieciešamais nolīgums  starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.

3.  Līdz  2. punktā minēto  nolīgumu noslēgšanai starp Kopienu un  attiecīgajām  trešām valstīm šī regula neietekmē:

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētos nolīgumus dalībvalstis tomēr pielāgo tā, lai nodrošinātu nediskriminēšanas principa ievērošanu starp Kopienas pārvadātājiem.

4.  Šo regulu piemēro kabotāžas pārvadājumiem.

5.  Šo regulu nepiemēro turpmāk minētajiem pārvadājumu veidiem un braucieniem bez kravas, ko veic saistībā ar šādiem pārvadājumiem, jo uz tiem neattiecas Kopienas licencēšanas sistēma:

Pirmās daļas d) punkta iv) iedaļa  neattiecas uz transportlīdzekli, ar ko aizstāj parasti izmantojamo transportlīdzekli tā īslaicīgu bojājumu laikā.

6.   5.punkta noteikumi  neskar nosacījumus, ar kādiem atsevišķas dalībvalstis reglamentē savu valstspiederīgo iesaistīšanos attiecīgajā punktā  minētajās darbībās.

2. pants

Definīcijas

3.   "uzņēmēja dalībvalsts" ir dalībvalsts, kurā kravas pārvadātājs nodarbojas ar pārvadājumu veikšanu, bet kas nav kravas pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts;

II nodaļa

Starptautiskie pārvadājumi 

3. pants

 Princips 

Starptautiskie pārvadājumi veicami ar Kopienas  licenci un, ja vadītājs ir trešās valsts valstspiederīgais, kopā ar autovadītāja atestātu.

4. pants

 Kopienas licence 

1.  Saskaņā ar šo regulu dalībvalsts piešķir Kopienas licenci visiem pārvadātājiem, kas veic kravu komercpārvadājumus ar autotransportu, ja:

2.  Kopienas licenci uz atjaunojamu piecu gadu laika posmu  izdod tās  reģistrācijas  dalībvalsts kompetentās iestādes. Kopienas licences un apliecinātās kopijas, kas izdotas pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

3.  Atļaujas turētājam  reģistrācijas dalībvalsts  izsniedz Kopienas  licences  oriģinālu, ko glabā transporta uzņēmumā, un apliecinātas kopijas, kuru skaits atbilst Kopienas  licences  turētāja rīcībā esošo transportlīdzekļu skaitam, kas tam pieder pilnībā vai ir viņa rīcībā, piemēram, ar pirkšanas uz nomaksu, nomas vai līzinga līgumu.

4.  Kopienas  licences un apliecinātās kopijas atbilst paraugam I pielikumā, un minētajā pielikumā aprakstīti arī tās izmantošanas nosacījumi.

Komisija pielāgo I pielikumu tehniskajai attīstībai. Tā kā šo pasākumu mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.  Uz Kopienas  licences  un apliecinātajām kopijām ir izdevējas iestādes reljefa zīmoga vai spiedoga nospiedums, kā arī oriģināls paraksts un sērijas numurs. Kopienas  licences  un apliecināto kopiju sērijas numurus, kā daļu no kravas pārvadātāja datu kopuma, ievada valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kas paredzēts ar Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 15. pantā.

6.  Kopienas licenci izdod uz pārvadātāja vārda. Pārvadātājs to nenodod trešām personām. Apliecinātai  Kopienas licences  kopijai jābūt  katrā kravas pārvadātāja  transportlīdzeklī, un tā jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Izmantojot sakabinātu transportlīdzekļu apvienojumu,  apliecinātā  kopijai atrodas sakabē ietilpstošajā mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz  licences  turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.

5. pants

Autovadītāja atestāts

1.  Autovadītāja atestātu  dalībvalsts saskaņā ar šo pantu izsniedz visiem pārvadātājiem:

2.  Autovadītāja atestātu pēc Kopienas licences turētāja lūguma reģistrācijas dalībvasts kompetentās iestādes izsniedz visiem autovadītājiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, kurus Kopienas licences turētājs likumīgi nodarbina vai kuri ir likumīgi nodoti tā rīcībā Autovadītāja atestāts apliecina, ka tajā minētais autovadītājs tiek nodarbināts saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.  Autovadītāja atestāts atbilst II pielikumā parādītajam paraugam.

4.  Komisija pielāgo II pielikumu tehniskajai attīstībai. Tā kā šo pasākumu mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tos pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.  Uz autovadītāja atestāta ir izdevējas iestādes reljefa zīmoga vai spiedoga nospiedums, kā arī oriģinālais paraksts un sērijas numurs. Autovadītāja atestāta sērijas numuru ievada valsts autopārvadājumu uzņēmumu elektroniskajā reģistrā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. .../2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 15. pantā, kā daļu no tā kravas pārvadātāja datu kopuma, kurš to nodod atestātā norādītā vadītāja rīcībā.

6.  Autovadītāja atestāts  pieder pārvadātājam, kurš to nodod tā minētā autovadītāja rīcībā, kad šis vadītājs vada transportlīdzekli ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas  licenci. Autovadītāja atestāta apliecināta  kopija  , ko izdevušas pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes,  glabājas pārvadātāja telpās.  Autovadītāja atestāts  uzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

7.  Autovadītāja atestātu izsniedz uz termiņu, ko nosaka izsniedzēja dalībvalsts, un tās derīgums nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Autovadītāja atestāti, kas izdoti pirms šīs regulas piemērošanas dienas, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

Autovadītāja atestāts ir derīgs, kamēr tiek izpildīti tā izsniegšanai vajadzīgie nosacījumi. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka gadījumā, ja šie nosacījumi vairs netiek izpildīti, pārvadātājs nekavējoties atdod  atestātu  to izsniegušajām iestādēm.

6. pants

Nosacījumu pārbaude

1.  Saņemot pieteikumu saņemt Kopienas licenci – ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās izdošanas un pēc tam vismaz reizi piecos gados – reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda, vai pārvadātājs atbilst 4. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.  Reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes regulāri ar ikgadējām pārbaudēm, kuras aptver vismaz 20 % no šajā dalībvalstī izsniegtajiem derīgajiem atestātiem, pārbauda, vai tiek pildīti 5. panta 1. punktā minētie nosacījumi, ar kuriem autovadītāja atestāts izsniegts.

7. pants

Atteikums piešķirt Kopienas licenci un autovadītāja atestātu un šo dokumentu anulēšana

1.  Ja netiek izpildīti 4. panta 1. punktā vai 5. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi, tās reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes pieteikumu par Kopienas licences vai autovadītāja atestāta izsniegšanu vai pagarināšanu noraida ar motivētu lēmumu.

2.  Kompetentās iestādes anulē Kopienas  licenci vai autovadītāja atestātu, ja tā turētājs

8. pants

Trešo valstu pārvadājumi un nosūtīšana darbā

Ja preču pārvadātājs regulāri, pastāvīgi un/vai sistemātiski veic trešo valstu pārvadājumus starp divām dalībvalstīm, viena no uzņēmējām dalībvalstīm var pieprasīt, lai tiktu piemēroti darba un nodarbinātības nosacījumi, kas minēti šīs regulas 10. pantā.

III nodaļa.

Kabotāža 

9. pants

Princips

1.  Visi pārvadātāji, kuri veic komercpārvadājumus un kuriem ir Kopienas licence, un autovadītāji, ja tie ir trešās valsts  valstspiederīgie, kuriem ir autovadītāja atestāts, ir tiesīgi pēc šās nodaļas noteikumiem veikt kabotāžas pārvadājumus .

2.  Šā panta 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli veikt līdz trīs kabotāžas pārvadājumiem, kas seko starptautiskajam pārvadājumam no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti, kad ir nodota krava, kas tika vesta ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā. Šos kabotāžas pārvadājumus atļauts veikt arī tad, ja transportlīdzeklis nav pilnīgi izkrauts. Pēdējai kravas izkraušanai kabotāžas pārvadājumu laikā pirms izbraukšanas no uzņēmējas dalībvalsts jānotiek septiņu dienu laikā pēc pēdējās kravas izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.

3.  Kabotāžas pārvadājumus drīkst veikt arī dalībvalstī, kas starptautisko pārvadājumu laikā transportlīdzeklim jāšķērso pēc kravas izkraušanas galamērķa dalībvalstī, ar nosacījumu, ka visīsākais atpakaļceļs ved caur šo dalībvalsti un to veic septiņu dienu laikā pēc kravas izkraušanas galamērķa dalībvalstī.

4.  Kabotāžas pārvadājumu skaita un ilguma ierobežojumus pakāpeniski atceļ. Divus gadus pēc šās regulas stāšanās spēkā 2. punktā minētais kabotāžas pārvadājumu skaits palielinās līdz septiņi. Visus kabotāžas pārvadājumu skaita un ilguma ierobežojumus atceļ 2014. gada 1. janvārī.

5.  Kravas iekšzemes autopārvadājumus, kurus uzņēmējā dalībvalstī veic ārvalstu pārvadātājs, uzskata par atbilstīgiem šai regulai, ja pārvadātājs var iesniegt skaidrus pierādījumus par starptautisko pārvadājumu, kura laikā tas ir ieradies uzņēmējā dalībvalstī, un par katru tajā veiktu secīgu kabotāžas pārvadājumu.

Šim nolūkam var izmantot kravas pavadzīmi vai jebkuru citu transporta dokumentu.

6.  Dalībvalstis neprasa īpašu papildu dokumentu vai dokumentu dublikātus, ja ir izpildīti 5. punkta noteikumi. Komisija līdz 2010. gada 1. janvārim saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru sagatavo vienotu saskaņotu pavadzīmju modeli, kas visā Eiropas Savienībā ir spēkā attiecībā uz starptautiskajiem, iekšzemes un kabotāžas pārvadājumiem. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka citu ar trešām valstīm noslēgtu konvenciju noteikumi tiek pieskaņoti šās regulas noteikumiem.

7.  Katram pārvadātājam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt 1. panta 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktos kravas komercpārvadājumus ar autotransportu, ir atļauts saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem nosacījumiem veikt vajadzības gadījumā tā paša veida kabotāžas pārvadājumu operācijas vai kabotāžas pārvadājumu operācijas ar tās pašas kategorijas transportlīdzekļiem.

8.  Atļauja veikt kabotāžas pārvadājumu atbilstīgi pārvadājumu veidiem, kas minēti 1. panta 5. punkta e) apakšpunktā, ir neierobežota.

9.  Katram uzņēmumam, kas reģistrācijas dalībvalstī ir tiesīgs saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem veikt kravas pašpārvadājumus ar autotransportu, kā noteikts 1. panta 5. punkta d) apakšpunktā, ir atļauts veikt kabotāžas pašpārvadājumus.

10.  Šās regulas noteikumi neliedz dalībvalstij atļaut vienas vai vairāku citu dalībvalstu preču pārvadātājiem veikt savā teritorijā neierobežotu kabotāžas pārvadājumu skaitu vai tādu skaitu, kas pārsniedz 2. punktā noteikto, bez laika ierobežojumiem attiecībā uz pēdējo kravas izkraušanu, vai pārsniedzot 2. punktā noteikto termiņu. Atļaujas, kas piešķirtas pirms šās regulas stāšanās spēkā, nezaudē spēku. Dalībvalstis ziņo Komisijai par spēkā esošajām atļaujām un par tām, kuras tiks piešķirtas pēc šās regulas stāšanās spēkā.

11.  Ienākošie un izejošie kravu autopārvadājumi, kas ir viens posms no kombinētā pārvadājuma saskaņā ar Direktīvas 92/106/EEK noteikumiem, neatbilst kabotāžas definīcijai.

10. pants

Kabotāžas pārvadājumiem piemērojamie noteikumi

1.  Kabotāžas pārvadājumu izpildē, izņemot gadījumu, ja Kopienas tiesību aktos paredzēts citādi, ievēro normatīvus un administratīvus aktus, kas uzņēmējā dalībvalstī ir spēkā šādās jomās:

d)  ▐braukšanas laika un atpūtas periodi;

Pirmās daļas b) punktā minētais svars un gabarīti atkarībā no apstākļiem var pārsniegt attiecīgus rādītājus, ko piemēro reģistrācijas dalībvalstī, bet tie nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt uzņēmējas dalībvalsts iekšzemes satiksmē noteiktos ierobežojumus vai tehniskās specifikācijas, kas norādītas Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvas 96/53/EK ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos(13) 6. panta 1. punktā minētajos pierādījumos.

2.  Normatīvo un administratīvo aktu prasības, kas minētas 1. punktā, piemēro ārvalstu pārvadātājiem ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus piemēro attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem, lai novērstu jebkādu diskrimināciju attiecībā uz  valstspiederību vai reģistrācijas veikšanas vietu.

IV nodaļa.

Savstarpēja palīdzība, drošības pasākumi un sankcijas

11. pants

Savstarpēja palīdzība

Dalībvalstis palīdz viena otrai, lai nodrošinātu šīs regulas piemērošanu un uzraudzību. Tās apmainās ar informāciju, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. .../2008, [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai,] 17. pantu.

12. pants

Drošības pasākumi

1.  Ja pēc 9. panta 3. punktā minēto ierobežojumu atcelšanas kādā ģeogrāfiskā apgabalā valsts transporta tirgū rodas nopietni traucējumi, dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu izskatīšanai Komisijā, lai tā noteiktu aizsargpasākumus, un šī dalībvalsts sniedz Komisijai informāciju un paziņo tai par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti.

2.  Šā panta 1. punktā:

3.  Komisija izskata situāciju, jo īpaši pamatojoties uz Padomes 1990. gada 21. decembra Regulas (EEK) Nr. 3916/90 par pasākumiem, kas veicami kravu autopārvadājumu tirgus krīzes gadījumā(14) 5. pantā minētajiem pēdējā ceturkšņa datiem, un pēc apspriešanas ar padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar šīs Regulas 5. pantu, viena mēneša laikā pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas lemj, vai nepieciešami aizsargpasākumi, un paredz tos, ja tie ir nepieciešami. Šie pasākumi var ietvert attiecīgā rajona pagaidu izslēgšanu no šās regulas darbības jomas. Pasākumi, ko ievieš saskaņā ar šo pantu, paliek spēkā laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un šo laikposmu var vienu reizi pagarināt uz tādu pašu derīguma termiņu. Komisija nekavējoties dara zināmu dalībvalstīm un Padomei katru lēmumu, ko tā pieņem saskaņā ar šo punktu.

4.  Ja Komisija pieņem lēmumu veikt aizsargpasākumus attiecībā uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic līdzīgi pasākumi attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un šie pasākumi jādara zināmi Komisijai. Šos pasākumus piemēro vēlākais no dienas, kad sāk piemērot aizsargpasākumus, par kuriem pieņemts Komisijas lēmums.

5.  Jebkura dalībvalsts var iesniegt 3. punktā minēto Komisijas lēmumu Padomes izskatīšanai 30 dienu laikā pēc tā izziņošanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu lēmumu 30 dienu laikā pēc dienas, kad tajā vērsusies dalībvalsts vai, ja tajā vērsušās vairākas dalībvalstis, pēc dienas, kad tajā vērsusies pirmā no tām.

Uz Padomes lēmumu attiecas 3. punktā minētie termiņi. Attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāveic līdzvērtīgi pasākumi attiecībā uz pārvadātājiem, kas ir rezidenti, un par to jāinformē Komisija. Ja Padome nepieņem lēmumu pirmajā daļā noteiktajā laikā, Komisijas lēmums kļūst galīgs.

6.  Ja Komisija uzskata, ka 3. punktā minētie pasākumi jāpagarina, tā iesniedz priekšlikumu Padomē, kura pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

13. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras uzliek reģistrācijas dalībvalsts

1.  Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu  nopietnu pārkāpumu ▐gadījumā, kas veikti vai konstatēti jebkurā dalībvalstī,  reģistrācijas  dalībvalsts kompetentās iestādes izdod brīdinājumu un var cita starpā uzlikt turpmāk minētās administratīvās sankcijas:

Šīs sankcijas nosaka pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, kad pārvadātājam, vairs nav juridisku iespēju to apstrīdēt, ņemot vērā Kopienas atļaujas turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu un starptautisku pārvadājumu veikšanai izsniegto atļaujas apstiprināto norakstu kopējo skaitu.

2.  Nopietna pārkāpuma ▐gadījumā, kas saistīts ar autovadītāja attestātu jebkādu nepareizu izmantošanu, pārkāpēja reģistrācijas  dalībvalsts kompetentās iestādes piemēro attiecīgas sankcijas, piemēram:

Šīs sankcijas nosaka, ņemot vērā Kopienas  licences  turētāja izdarītā pārkāpuma smagumu.

3.  Ja 14. panta 1. punktā minētajā gadījumā konstatē nopietnu pārkāpumu, reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes lemj par to, kādas sankcijas jāpiemēro attiecīgajam pārvadātājam; tās var būt no brīdinājuma līdz pagaidu vai pastāvīgai Kopienas licences anulēšanai. Tās pēc iespējas drīzāk un vēlākais trīs mēnešu laikā pēc tam, kad uzzinājušas par pārkāpumu, paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pārkāpums konstatēts, par to, kuras no šā panta 1. un 2. punktā noteiktajām sankcijām ir uzliktas. Ja nav bijis iespējams uzlikt šādas sankcijas, tās norāda iemeslus.

Ja nav bijis iespējams uzlikt šādas sankcijas, tās norāda iemeslus.

4.  Lēmums par jebkura dokumenta (Kopienas licences, autovadītāja atestāta, apliecināta noraksta) pagaidu anulēšanu nosaka:

5.  Kompetentās iestādes  ņem vērā visas sankcijas, kas uzliktas dalībvalstī,  kurā pārkāpums konstatēts,  un garantē, ka sankcijas, ko tā uzliek attiecīgajam pārvadātājam, ir visumā proporcionālas pārkāpumam vai pārkāpumiem, kas bija šo sankciju uzlikšanas cēlonis.

6.  Pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes var arī, saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, attiecīgo pārvadātāju saukt pie atbildības kompetentā valsts tiesā vai šķīrējtiesā. Tās paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei par saviem lēmumiem, kas pieņemti  šajā nolūkā.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātājiem ir tiesības pārsūdzēt jebkuru administratīvu sankciju, kas tiem uzlikta atbilstīgi šim pantam.

14. pants

Sankcijas par pārkāpumiem, kuras piemēro uzņēmēja dalībvalsts

1.  Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatējušas tās teritorijā šās regulas vai Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietnu pārkāpumu, ko izdarījis ārvalstu pārvadātājs, dalībvalsts, kuras teritorijā pārkāpums ir konstatēts, pēc iespējas drīzāk, bet vēlākais viena mēneša laikā pēc galīgā lēmuma pieņemšanas dienas, kad pārvadātājam, pret kuru sankcijas vērstas, vairs nav juridisku iespēju tās apstrīdēt, nodod reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt , lai reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar 13. pantu piemēro administratīvās sankcijas.

2.  Neskarot dažāda veida kriminālvajāšanu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes ir tiesīgas uzlikt sankcijas ārvalstu pārvadātājam, kas to teritorijā kabotāžas pārvadājumu veikšanas laikā ir pārkāpis šo regulu vai konkrēto valstu vai Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz auto pārvadājumiem. Šīs sankcijas uzliek, ievērojot nediskriminēšanas principu. Šīs sankcijas cita starpā var ietvert brīdinājumu vai nopietna pārkāpuma ▐gadījumā pagaidu aizliegumu veikt kabotāžas pārvadājumus tās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, kurā šie pārkāpumi izdarīti.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvadātāji var pārsūdzēt jebkuru administratīvu sankciju, kas tiem uzlikta atbilstīgi šim pantam.

15. pants

Ierakstīšana valsts reģistrā

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par Kopienas autopārvadājumu tiesību aktu nopietniem pārkāpumiem ▐, ko izdarījuši kravas pārvadātāji, kuri reģistrēti attiecīgās valsts teritorijā, un kā rezultātā jebkura dalībvalsts ir uzlikusi sankcijas, kā arī informācija par uzliktajām sankcijām, pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, kad pārvadātājam vairs nav juridisku iespēju to apstrīdēt, tiek ievadīta attiecīgās valsts autopārvadājumu uzņēmumu reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko nosaka kopīgus noteikumus autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai] 15. pantu. Tie ieraksti reģistrā, kas attiecas uz Kopienas licences pagaidu vai pastāvīgu anulēšanu, jāsaglabā datubāzē vismaz divus gadus.

V nodaļa

Īstenošana

16. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes 1985. gada 20. decembra Regulas (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā(15) 18. panta 1. punktu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā, 4. punkta b) ║un ║e) apakšpunktā noteiktais termiņš ir viens mēnesis.

17. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas noteikumu pārkāpumu gadījumā, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās tiek īstenotas. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais ...(16), un nekavējoties paziņo par visām turpmākām izmaiņām.

Dalībvalstis nodrošina, ka visus šos pasākumus piemēro bez diskriminācijas ‐ neatkarīgi no pārvadātāja valstspiederības vai reģistrācijas vietas.

18. pants

Ziņošana

1.  Katru gadu līdz 31. janvārim dalībvalstis informē Komisiju par to pārvadātāju skaitu, kam iepriekšējā gada 31. decembrī ir bijušas Kopienas licences, un sniedz ziņas par apstiprināto kopiju kopskaitu, kurš atbilst šajā dienā apgrozībā esošajam transportlīdzekļu skaitam.

2.  Dalībvalstis arī informē Komisiju par iepriekšējā kalendārajā gadā izdoto autovadītāja atestātu skaitu, kā arī par to autovadītāja atestātu skaitu, kuri bija apgrozībā attiecīgā gada 31. decembrī.

VI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

19. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 881/92, Regulu (EEK) Nr. 3118/93 un Direktīvu 2006/94/EK atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām un atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

║ […]

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […]

I PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

(a)

Gaiši zils DIN A4 formāta sintētiskais papīrs, 150g/m2 vai vairāk)

(Licences pirmā lappuse)

(Teksts licences izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā (kādā no oficiālajām valodām))

State issuing the licence:

Licences izdevējas valsts atšķirības zīme(1) Kompetentās iestādes vai organizācijas nosaukums

LICENCE Nr.

APLIECINĀTA KOPIJA Nr.

starptautiskiem kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu

Šī licence dod tiesības (2)................................................................................................................................

.....................................................................................................................................................................................

veikt starptautiskus kravu komercpārvadājumus ar autotransportu jebkurā maršrutā, komercpārvadājumu braucienos vai braucienu daļās Kopienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.[…] par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (3) , ievērojot vispārējos šīs licences izmantošanas nosacījumus.

Īpašas piezīmes: ..........................................................................................................................................................

Šī  licence  ir spēka no ................................... līdz ...........................................................................................

Izdota (vieta) .........................................., ................................................................................................... (datums)

(b)

(LICENCES OTRĀ LAPPUSE)

(Teksts licences izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā (kādā no oficiālajām valodām))

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šī licence izdota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. .../2008 [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum].

Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti vai otrādi, šī licence ir derīga brauciena daļai Kopienas teritorijā. Tā ir derīga tās dalībvalsts teritorijā, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, tikai pēc tam, kad starp Kopienu un šo trešo valsti ir noslēgts attiecīgs nolīgums saskaņā ar Regulu (EK) Nr .../2008 [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum].

Licenci var izmantot tikai tās turētājs, un tā nav nododama trešām personām.

Licences oriģināls jāglabā pārvadātāja uzņēmumā.

Apstiprinātai licences kopijai jāatrodas transportlīdzeklī (1). Izmantojot sakabinātus transportlīdzekļus, licencei jābūt mehāniskajā transportlīdzeklī. Sakabinātiem transportlīdzekļiem tā derīga arī tad, ja piekabe vai puspiekabe nav reģistrēta vai tiesības izmantot to autopārvadājumiem nav reģistrētas uz licences turētāja vārda, kā arī tad, ja piekabes ir reģistrētas vai ja tās atļauts izmantot autopārvadājumiem citā dalībvalstī.

Licence jāuzrāda pārbaudei pēc attiecīgi pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

Atrodoties kādā dalībvalstī, licences turētājam jāievēro tajā spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti, īpaši attiecībā uz pārvadājumiem un satiksmi.

__________________________

"Transportlīdzeklis" nozīmē dalībvalstī reģistrētu mehānisku transportlīdzekli vai sakabinātus transportlīdzekļus, no kuriem vismaz sakabē ietilpstošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, ja to izmanto tikai kravu pārvadājumiem.

II PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

(a)

(Sārtā krāsā – DIN A4  formāta sintētiskais papīrs, 150g/m2 vai vairāk )

(Atestāta pirmā lappuse)

(Teksts atestāta izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā (kādā no oficiālajām valodām))

AUTOVADĪTĀJA ATESTĀTS Nr ...

kravu komercpārvadājumiem ar autotransportu saskaņā ar Kopienas  licenci 

(Regula (EK) Nr. .../2008 [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum](2))

 Šis atestāts apliecina, ka, pamatojoties uz dokumentiem, kurus iesniedzis:

(3)……………………………………………………………………………………….............................................................

………..………………………………………………………….……………………………………………………………….

vadītājs:

Uzvārds un vārds: ……………………………………………………………………………………………………………

Dzimšanas datums un vieta ………………………………………………. Valstspiederība……………………………………

Personas apliecības veids un numurs ………………………………………………………………………………………..

Izdošanas datums ………………………………………………. Izdošanas vieta ……………………………………….

Vadītāja apliecības numurs …………………………………………………………………………………………………….

Izdošanas datums ………………………………………………. Izdošanas vieta ……………………………………….

Sociālās apdrošināšanas numurs ………………………………………………………………………………………………

tiek nodarbināts saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un attiecīgā gadījumā koplīgumiem saskaņā ar šīs dalībvalsts noteikumiem par to vadītāju nodarbināšanas kārtību un arodmācību noteikumiem, kuri veic autopārvadājumus šajā valstī:

…………………………………………………………………………………………………………………………………(4)

Īpašas piezīmes: ………………………………………………………………………………………………………………..…………………………………………………………………………………………………………………………………….

Šis atestāts ir derīgs no.……………………………….. līdz..………………………………………………………...

Izdota (vieta) ………………………………………………, (datums) ……………………………………………….

………………..………………………………(5)

_______________

(1) Dalībvalstu atšķirības zīmes: (B) Beļģija, 3 (BG) Bulgārija, 2 (CZ) Čehijas Republika, (DK) Dānija, (D) Vācija, 2 (EST) Igaunija, (IRL) Īrija, (GR) Grieķija, (E) Spānija, (F) Francija, (I) Itālija, 2 (CY) Kipra, (LV) Latvija, (LT) Lietuva, (L) Luksemburga, 2 (H) Ungārija, (MT) Malta, (NL) Nīderlande, 1(A) Austrija, 2 (PL) Polija, (P) Portugāle, 3 (RO) Rumānija, 2 (SLO) Slovēnija, (SK) Slovākija, 1(FIN) Somija, (S) Zviedrija, (UK) Apvienotā Karaliste.

(2) OV L ...

(3) Pārvadātāja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un pilna adrese.

(4) Reģistrācijas dalībvalsts.

(5) Izsniegušās kompetentās iestādes vai organizācijas paraksts un zīmogs.

(Atestāta otrā lappuse)

(Teksts atestāta izdevējas dalībvalsts oficiālajā valodā (kādā no oficiālajām valodām))

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

 Šis atestāts izdots  saskaņā ar ║ Regulu (EK) Nr. .../2008 [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum].

Tas apliecina, ka tajā minētais autovadītājs ir nodarbināts saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un attiecīgā gadījumā koplīgumiem saskaņā ar šīs dalībvalsts noteikumiem par to autovadītāju nodarbināšanas kārtību un arodmācību noteikumiem, kuri veic autopārvadājumus šajā valstī.

Autovadītāja atestāts pieder pārvadātājam, kurš to nodod tajā minētā autovadītāja rīcībā, kad šis autovadītājs, veicot pārvadājumu, vada transportlīdzekli (1) ar šim pārvadātājam izsniegtu Kopienas  licenci. Autovadītāja atestāts  nav nododams citai personai. Autovadītāja atestāts  ir derīgs, kamēr ir izpildīti tā saņemšanas nosacījumi, un pārvadātājam tas nekavējoties jāatdod izsniedzējai iestādei, ja šie nosacījumi vairs netiek pildīti.

A certified true copy of the attestation must be kept by the haulage undertaking;

Apstiprinātu atestāta kopiju glabā transporta uzņēmums; atestāta oriģinālu glabā transportlīdzeklī, un vadītājam tas jāuzrāda pēc pilnvarota kontroles darbinieka pieprasījuma.

_____________________

(1) "Transportlīdzeklis" nozīmē dalībvalstī reģistrētu mehānisku transportlīdzekli vai sakabinātus transportlīdzekļus, no kuriem vismaz sakabē ietilpstošais mehāniskais transportlīdzeklis ir reģistrēts dalībvalstī, ja to izmanto tikai kravu pārvadājumiem.

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp. (2) 2008. gada 12. marta Atzinums (OV vēl nav publicēts). (3) OV C ... (4) Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija Nostāja. (5) OV L 95, 9.4.1992., 1. lpp. ║ (6) OV L 279, 12.11.1993., 1. lpp. ║ (7) OV L 374, 27.12.2006., 5. lpp. (8) OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp. (9) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp. (10) OV L ... (11) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. ║ (12) OV L 33, 4.2.2006., 82. lpp. (13) OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp. ║ (14) OV L 375, 31.12.1990., 10. lpp. (15) OV L 370, 31.12.1985., 8. lpp. (16) * 12 mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu šīm sistēmām (COM(2007)0480 – C6-0257/2007 – 2007/0174(COD))

P6_TA(2008)0219 A6-0077/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0480),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0257/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A6-0077/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 21. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK par sistēmu atlasi mobilo satelītsakaru pakalpojumu (MSP) nodrošināšanai un atļauju piešķiršanu šīm sistēmām

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 626/2008/EK.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija lēmums par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās (2007/2254(INI))

P6_TA(2008)0220 A6-0101/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās" (COM(2007)0394),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Rezultātu Eiropa ‐Kopienas tiesību aktu piemērošana" (COM(2007)0502),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas termiņa vidusposma pārskats" (COM(2007)0592),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus (jautājums par konkurētspēju) tās 2832 sesijā par tēmu "Vienkāršota uzņēmējdarbības vide uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās",

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (IFRS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (IASB) vadību(1), kurā tas kritizēja Starptautisko grāmatvedības standartu padomes priekšlikumu paredzēt IFRS maziem un vidējiem uzņēmumiem un lūdza Komisiju izstrādāt Eiropas Savienības MVU īpaši paredzētu grāmatvedības sistēmu, iespējams, pamatīgi pārskatot esošos tiesību aktus grāmatvedības jomā;

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas atzinumu (A6–0101/2008),

Vispārēji

1.   atzinīgi vērtē minētāja paziņojumā par vienkāršotu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējdarbības tiesību, grāmatvedības un revīzijas jomās ("paziņojums") Komisijas izvirzīto mērķi samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem Eiropā un padarīt tos spējīgus efektīvāk iesaistīties konkurences procesā, kā arī veiksmīgi darboties, izturot sīvu konkurenci globālos apstākļos; vērš uzmanību uz to, ka Komisijai saistībā ar likumdošanas priekšlikumiem, kas attiecas uz vidējiem, maziem un mikrouzņēmumiem, jābalstās uz īstenošanas ietekmes novērtējumu, turklāt nodrošinot arī juridisko noteiktību un Kopienas tiesību kopuma saglabāšanu visā iekšējā tirgū, kā arī pašreizējo saskaņošanas procesu konsekvenci attiecībā uz pārskatu iesniegšanas pienākumu un revīziju; vērš uzmanību arī uz to, ka jāņem vērā visu tirgus dalībnieku, tostarp ieguldītāju, īpašnieku, kreditoru un nodarbināto, intereses, kā arī līdzsvarotā veidā ‐ subsidiaritātes un proporcionalitātes principus;

Attiecībā uz pirmo iespēju

2.   kopumā noraida paziņojumā minēto 1. iespēju novērtēt, vai visas patlaban piemērojamās direktīvas ir joprojām vajadzīgas un vai Kopienas acquis uzņēmējdarbības tiesību jomā ir jāsamazina, saglabājot tikai tos tiesību aktus, kas konkrēti attiecas uz pārrobežu situācijām; tomēr pilnībā neiebilst pret konkrētu normu atcelšanu, kas no ieinteresēto pušu viedokļa vairs nav nepieciešamas, vai arī nenodrošina nekādas priekšrocības no saimnieciskā viedokļa, ja minēto normu atcelšana nav pretrunā sabiedrības interesēm;

3.   saistībā ar pirmo iespēju norāda, ka ar apspriežamajām direktīvām uzņēmējdarbības tiesību jomā ‐ proti, Otro(2), Trešo(3), Sesto(4) un Divpadsmito(5) direktīvu ‐ ir panākta ieguldītāju un kreditoru pārrobežu darbības nozīmīga uzņēmējdarbības salīdzināmība, un tādēļ tās nevajadzētu atkal atcelt;

4.   saistībā ar pirmo iespēju norāda, ka visaptverošā ietekmes novērtējumā par paredzamajiem ietaupījumiem, kas rastos atceļot direktīvas, tie jāsalīdzina ar tāda iekšējā tirgus izmaksām, kuru veido 27 atšķirīgas uzņēmējdarbības tiesību sistēmas;

5.   konstatē, ka lielāko daļu no administratīvā sloga , piemēram vairākkārtēja informācijas pieprasīšana un deklarēšanas pienākums, jo īpaši nodokļu un sociālajā jomā, kopumā rada dalībvalstu pārvaldes iestādes, un tas nav saistīts ar kopienas kompetenci;

Īstenošana dalībvalstīs

6.   izskaidro, ka dalībvalstis bieži neizmanto birokrātijas samazināšanas pasākumus, ja tie nav obligāti, un tādēļ Kopienas tiesību aktos paredzētās vienkāršošanas iespējas netiek piedāvātas uzņēmumiem, bet gluži pretēji ‐ dalībvalstis saistībā ar ES līmeņa nosacījumiem, paredz stingrākus noteikumus valsts līmenī; tomēr lūdz Komisiju pārbaudīt, vai direktīvu, piemēram, Pārredzamības direktīvas(6), īstenošanas rezultātā dalībvalstis ir uzlabojušas situāciju; uzsver, ka Komisijai jāveicina nostiprinātas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, norādot dažādo vienkāršošanas iniciatīvu pozitīvo iedarbību;

7.   ierosina saskaņot dalībvalstu nodokļu pārvalžu rīcību, lai saskaņotu no uzņēmumiem pieprasāmo informāciju ar mērķi nodrošināt vienkāršošanu;

Attiecībā uz otro iespēju

8.   principā atbalsta paziņojumā pieminēto otro iespēju, proti, ka likumdevējam vienkāršošanas procesā jākoncentrējas uz konkrētiem, individuāliem vienkāršošanas pasākumiem; uzskata, ka saistībā ar katru konkrētu vienkāršošanas pasākumu var paredzēt pārbaudīt iespēju atcelt dažas konkrētas, direktīvās noteiktas prasības;

9.   uzsver, ka būs vajadzīgs laiks, lai novērtētu direktīvās veikto izmaiņu ietekmi, un norāda uz to, ka Trešā un Sestā uzņēmējdarbības tiesību direktīva nesen tika grozīta ar Direktīvu 2007/63/EK(7) un ka Direktīvas 2007/63/EK transponēšanas termiņš ir 2008. gada 31. decembris; norāda, ka šo direktīvu turpmāki grozījumi varētu izraisīt saskaņoto pārveidošanas noteikumu būtības zaudēšanu, tomēr uzskata, ka jāturpina atjaunināšana;

10.   vērš uzmanību uz to, ka Otrā uzņēmējdarbības tiesību direktīva nesen tika grozīta ar Direktīvu 2006/68/EK(8) un ka šīs direktīvas īstenošanas termiņš ilgst vēl līdz 2008. gada 15. aprīlim; šajā sakarā norāda uz KPMG veiktā īstenojamības pētījuma rezultātiem par alternatīvu kapitāla saglabāšanas sistēmu;

11.   aicina Komisiju konkretizēt saikni starp uzņēmējdarbības direktīvām, jo īpaši Otro, Trešo un sesto uzņēmējdarbības direktīvu, un starptautiskajiem standartiem attiecībā uz IFRS;

12.   uzsver, ka atklātu sabiedrību revīzija un publicēšanas pienākumi ir ļoti svarīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai un ka jauniem elektroniskiem izplatīšanas veidiem un tehnoloģijām, piemēram, elektroniskajiem pārskatu formātiem (piemēram, XBRL) jānodrošina iespēja ar nelielām izmaksām, efektīvi un ātri izpildīt publicēšanas pienākumu; saistībā ar Pirmās(9) un Vienpadsmitās(10) uzņēmējdarbības tiesību direktīvas vienkāršošanu atzinīgi vērtē informācijas sniegšanas pienākumu samazināšanu; tomēr uzsver, ka publicēšanas pienākumi (tāpat kā tas ir attiecībā uz citiem vienkāršošanas pasākumiem) jāpārbauda katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz konkrētiem un individuāliem vienkāršošanas pasākumiem, izmantojot pamatīgus ietekmes novērtējumus; ierosina atvieglojumus MVU un mikrouzņēmumiem koncentrēt uz administratīvā sloga un izmaksu samazināšanu, tomēr tie nedrīkstētu apdraudēt pamatotas vajadzības sniegt informāciju, kā arī piekļuvi finansēšanas iespējām; mudina apmainīties ar paraugpraksi par ES noteikumu vienkāršošanu un īstenošanu;

13.  13 piekrīt, ka jādod iespēja vienkāršāk reģistrēt uzņēmumus, kā arī sagatavot, iesniegt un publicēt tiesību aktos prasīto informāciju; ierosina tiesību aktos prasītās informācijas sagatavošanu, iesniegšanu un publicēšanu veikt sadarbspējīgā ES mēroga Uzņēmumu reģistrā; stingri atbalsta tādas jaunās tehnoloģijas izmantošanu kā paplašināmu uzņēmējdarbības pārskatu sniegšanas valodu (XBRL); uzsver, ka šādai informācijai ir jābūt viegli pieejamai ieguldītājiem, aizdevējiem, nodarbinātajiem un valsts iestādēm visā Eiropas Savienībā; mudina Komisiju iesniegt pamatnostādnes par pārskatu sniegšanas ieviešanu ES paplašināmu uzņēmējdarbības pārskatu sniegšanas valodā (XBRL);

14.   uzsver, ka pamatojoties uz ES grāmatvedības noteikumu grozījumiem, kas izdarīti 2006. gadā, cita starpā pieprasīta paziņojumu sniegšana par uzņēmumu vadību, kā arī uzlabota informēšana par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību darījumiem, kas neatspoguļojas bilancē; atkārtoti norāda uz to, ka šo noteikumu īstenošanas termiņš beidzas 2008. gada 5. septembrī; aicina dalībvalstis paātrināt šo noteikumu piemērošanu un ieviest tos pirms termiņa beigām; lūdz Komisiju strādāt kopā Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, lai turpinātu uzlabot gada pārskatos iekļautos datus par bilancē neiekļautiem posteņiem;

15.   atzīst vajadzību pārstrādāt Eiropas akciju sabiedrības statūtus, lai tādējādi nodrošinātu Kopienu tiesībās vienotu šo uzņēmumu juridisko formu;

16.   atgādina, ka administratīvā sloga samazināšanas rezultātā mazie un vidējie uzņēmumi jāmudina izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas, īstenojot pārrobežu darbību;

17.   atzinīgi vērtē mikrouzņēmumu ieviešanu, kuri saskaņā ar Eiropas tiesību normām jāatbrīvo no pārskatu sniegšanas, revīzijas un publicēšanas pienākuma; mudina kopumā saglabāt paziņojumā minētas robežvērtības attiecībā uz mikrouzņēmumiem, bet pauž bažas par to, ka visu nosacījumu izpilde var izraisīt grūtības, it īpaši uzņēmumiem, kuru sākotnējās izmaksas ir lielas; ierosina atbilstoši pagarināt pārejas periodu attiecībā uz to uzņēmumu pārskatu iesniegšanas pienākumu, kuri pārsniedz šīs robežvērtības; ierosina pārbaudīt, vai līdzīgi pārejas periodi ir ieviesti attiecībā uz uzņēmumiem, kuru juridiskais statuss mainās;

18.   atgādina, ka saistībā ar robežvērtībām saskaņā ar Ceturto(11) un Septīto(12) uzņēmējdarbības tiesību direktīvu mazo un vidējo uzņēmumu atbrīvošanai no konkrētiem pienākumiem grāmatvedības jomā stabila un paredzama noteikumu politika ietekmē juridisko noteiktību un ierobežo uzņēmumu administratīvās izmaksas; šajā sakarā norāda, ka apspriežamās robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, grozītas tieši ar Direktīvu 2006/46/EK(13) un ka dalībvalstu rīcībā ir laika posms līdz 2008. gada 5. septembrim, lai īstenotu šo direktīvu, un ka turklāt ES paplašināšanās ir palielinājusi Eiropas tautsaimniecību dažādību, un ka revīzija sekmē efektīvas, veselīgas un ar atbildību apveltītas tirgus ekonomikas attīstības veicināšanu;

19.   prasa, lai Komisija pilda Padomes 2007. gada 22. un 23. novembra secinājumos izteiktās prasības aktīvi sekmēt nostiprinātas prakses atklātu apmaiņu dalībvalstu starpā par pārskatu sniegšanas pienākuma samazināšanu un par pastiprinātu elektronisko palīglīdzekļu izmantošanu uzņēmumu un valsts pārvaldes iestāžu starpā, kā arī attiecībās pašu uzņēmumu starpā;

20.   aicina Komisiju mudināt dalībvalstis saskaņot pārskatu sagatavošanas pienākumu sadalīšanu par finanšu informāciju, kā tas cita starpā notiek Nīderlandē, un iestāties par jaunu tehnoloģiju izmantošanu, lai samazinātu izmaksas, kas saistītas ar informācijas sniegšanas pienākumu, neatsakoties no priekšrocībām, ko šie pienākumi nodrošina tirgus dalībniekiem, politikas izstrādātājiem un valsts pārvaldes iestādēm;

Sarbanes-Oxley tiesību akti

21.   prasa, lai papildus paziņojumā minētajām direktīvam tiktu pārbaudītas arī direktīvas un noteikumi, kas pieņemti saistībā ar ASV Sarbanes-Oxley tiesību aktiem, ar mērķi noskaidrot, vai tie neparedz pārmērīgu birokrātisko slogu, piemēram, Pārredzamības direktīvas notikumus, Kopienas tiesību noteikumus par prospektiem(14) vai Ceturto un Septīto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu;

Papildu tiesību akti

22.   uzsver, ka vienkāršotas uzņēmējdarbības vides izveidošana aptver arī jaunu pamatnoteikumu paredzēšanu uzņēmumiem; šajā sakarā norāda uz Četrpadsmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par reģistra atrašanās vietas pārrobežu mainīšanu, izvēles tiesībām starp monistisko un duālo uzņēmējdarbības veidu, kā arī likumdošanas priekšlikumu par Eiropas slēgto sabiedrību, kuru Komisija ir paredzējusi iesniegt līdz 2008. gada vidum;

23.   ir pārliecināts, ka konkrētās jomās ir nepieciešami normatīvi noteikumi, lai radītu uzņēmējdarbību veicinošu vidi, piemēram, institucionālo ieguldītāju pārredzamības jomā;

24.   uzskata, ka uzņēmuma ienākumu nodokļa kopīgas, konsolidētas aprēķināšanas bāzes radīšana Eiropas akciju sabiedrības statūtus padarītu labāk izmantojamus un efektīvākus;

25.   uzskata, ka apslēpto nodokļu iekļaušana bilancē maziem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē nesamērīgi lielu slogu, nedodot ievērojamu labumu gada pārskata adresātiem attiecībā uz saņemamo informāciju; tādēļ ierosina šo noteikumu svītrot;

26.   ierosina piemērot principu ‐ "vienu reizi un vienīgo reizi", lai uzņēmumiem vienu un to pašu informāciju nebūt jāsniedz vairākas reizes vai arī vairākām iestādēm;

27.   iesaka rīkot apspriedes par nepieciešamību un iespējamību izveidot grāmatvedības un revīzijas pakalpojumu regulatoru.

o
o   o

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0183. (2) Padomes 1976. gada 13. decembra Otrā Direktīva Nr. 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.). Grozījumi Direktīvā izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.). (3) Padomes 1978. gada 9. oktobra Trešā Direktīva Nr. 78/855/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 295, 20.10.1978., 36. lpp.). (4) Padomes 1982. gada 17. decembra Sestā Direktīva Nr. 82/891/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.). Grozījumi Direktīvā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/63/EK (OV L 300, 17.11.2007., 47. lpp.). (5) Padomes 1989. gada 21. decembra Divpadsmitā Uzņēmējdarbības Tiesību Direktīva Nr. 89/667/EEK par viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (OV L 395, 30.12.1989., 40. lpp.). Grozījumi Direktīvā izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).Grozījumi Direktīvā izdarīti ar Direktīvu 2008/22/EK (OV L 76, 19.3.2008., 50. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva Nr. 2007/63/EK, ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā (OV L 300, 17.11.2007., 47. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīva 2006/68/EK, ar ko Padomes Direktīvu 77/91/EEK groza attiecībā uz akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu (OV L 264 25.9.2006., 32. lpp.). (9) Padomes 1968. gada 9. marta Pirmā Direktīva Nr. 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK. (10) Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitā Direktīva Nr. 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.). (11) Padomes 1978. gada 25. jūlija Ceturtā Direktīva Nr. 78/660/EK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.). Jaunākie grozījumi Direktīvā izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/46/EK (OV L 224, 16.8.2006., 1. lpp.). (12) Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā Direktīva Nr. 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.). Jaunākie grozījumi Direktīvā izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 224 18.6.2006., 1. lpp.) (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (OV L 345 31.12.2003., 64. lpp.) Grozīta ar Direktīvu 2008/11/EK (OV L 76 19.3.2008., 37. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija rezolūcija par sievietēm un zinātni (2007/2206(INI))

P6_TA(2008)0221 A6-0165/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 20. maija rezolūciju par sievietēm un zinātni(1),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. jūnija rezolūciju par zinātni, sabiedrību un sievietēm zinātnē(2),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas pieejas un līdzdalības nodrošināšanu zināšanu sabiedrībā, kas vērsta uz izaugsmi un jauninājumiem(3),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 18. aprīļa secinājumu par cilvēkresursu stiprināšanu zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropas Pētniecības telpā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(4) (FP7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/73/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem(5),

–   ņemot vērā Komisijas 2001. gada 4. decembra paziņojumu "Zinātnes un sabiedrības rīcības plāns" (COM(2001)0714),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu "Sievietes un zinātne: izcilība un jauninājumi ‐ dzimumu līdztiesība zinātnes jomā" (SEC(2005)0370),

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu "Eiropas Pētniecības telpa: jaunas perspektīvas" (COM(2007)0161) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots iepriekšminētajai Zaļajai grāmatai(SEC(2007)0412),

–   ņemot vērā Parlamenta 2000. gada 3. februāra rezolūciju par Komisijas paziņojumu "Sievietes un zinātne ‐ sieviešu mobilizēšana Eiropas pētniecības bagātināšanai"(6),

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 9. marta rezolūciju par profesionālās, ģimenes un privātās dzīves apvienošanu(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu "Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010" (COM(2006)0092) un Parlamenta attiecīgo 2007. gada 13. marta rezolūciju(8),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā(9),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 27. septembra rezolūciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā ‐ 2007. gads(10),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0165/2008),

A.   tā kā zinātne ir nozīmīga joma Eiropas Savienības ekonomiskajai attīstībai un, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, Eiropas Savienībā darbā jāpieņem vēl 700 000 pētnieku;

B.   tā kā Eiropas Savienībā pētnieku vidū sievietes ir mazākumā, t.i., valsts pārvaldes un augstākās izglītības nozarē apmēram 35 % strādājošo pētnieku ir sievietes, bet privātajā sektorā ‐ tikai, apmēram, 18 %;

C.   tā kā ir vispārēji atzīts, ka dažādība uzņēmējdarbības vidē veicina radošumu, un to var attiecināt arī uz zinātnes jomu;

D.   tā kā sieviešu īpatsvars augstākā līmeņa akadēmiskos amatos reti pārsniedz 20 % un iespēja ieņemt profesora amatu vai līdzvērtīgu amatu vīriešiem ir trīs reizes lielāka nekā sievietēm;

E.   tā kā ES dalībvalstīs ir pieejami maz pa dzimumiem sadalīti dati par pētnieku kvalifikāciju, zinātnes jomu un vecumu;

F.   tā kā sievietēm pētniecēm salīdzinājumā ar vīriešiem pētniekiem ir grūtāk apvienot darba un ģimenes dzīvi;

G.   tā kā sieviešu trūkums vadošos zinātnes amatos vēl joprojām ir ievērojams;

H.   tā kā sieviešu pārstāvība augstskolu lēmumu pieņemšanas struktūrās nav pietiekama, lai varētu īstenot no dzimumu viedokļa līdzsvarotu politiku;

I.   tā kā vairumā valstu sievietes un vīrieši nav līdzvērtīgi pārstāvēti zinātniskajās padomēs;

J.   tā kā viena no ES darbību prioritātēm iepriekšminētajā Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 ir nodrošināt sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp panākt, ka līdz 2010. gadam 25 % vadošo amatu valsts zinātnes jomā ieņem sievietes;

K.   tā kā Eiropas Pētniecības padomē (EPP) nav izdevies panākt dzimumu līdzsvaru, jo no EPP 22 Zinātniskās padomes locekļiem tikai 5 ir sievietes;

L.   tā kā, neskatoties uz to, ka 50 % studentu Eiropas Savienībā ir sievietes un sievietes iegūst 43 % no visiem doktora grādiem Eiropas Savienībā, sievietes ieņem tikai apmēram 15 % no vadošajiem akadēmiskajiem amatiem, un tādējādi viņu ietekme lēmumu pieņemšanas līmenī ir ievērojami mazāka;

M.   tā kā Komisijas 2008. gada ziņojums "Orientēties labirintā: nodrošināt lielāku sieviešu pārstāvību zinātnes jomas augstākajos līmeņos" parāda, ka, lai gan pārredzamas un godīgas novērtēšanas un paaugstināšanas amatā procedūras ir nepieciešami instrumenti, ar to vien nepietiek: lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru zinātnes jomas lēmumu pieņemšanas līmenī, ir jāmaina kultūra;

N.   tā kā FP7 netiek prasīts, lai projektu priekšlikumos obligātā kārtā būtu iekļauts rīcības plāns dzimumu līdztiesībai;

O.   tā kā pētījumi liecina par to, ka pašreizējās novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmas nav neitrālas attiecībā pret dzimumiem,

1.   vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības izglītības sistēmas vēl joprojām veicina ar dzimumiem saistīto stereotipu saglabāšanos, jo īpaši tādās pētniecības nozarēs kā dabaszinātnes;

2.   uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi jau agrīnā posmā popularizēt zinātni kā saistošu darbības jomu abu dzimumu pārstāvjiem; mudina ņemt to vērā, plānojot mācību materiālus un izglītojot skolotājus; aicina augstskolas un fakultātes analizēt atlases procedūras uzņemšanai augstskolā, lai, iespējams, atklātu netiešas dzimumu diskriminācijas izpausmes un attiecīgi koriģētu atlases procedūras;

3.   atzīmē, ka pārāk liela sieviešu daļa laika gaitā atsakās no zinātniskās karjeras; uzskata, ka šī parādība, kura bieži raksturota kā "cauruļvada sūces" modelis, ir jāanalizē, izmantojot dažādus modeļus, tostarp "atgrūžošo un pievelkošo faktoru" modeli; aicina atbildīgās iestādes, piedāvājot risinājumus, ņemt vērā tādus faktorus kā darba vide, profesionālie stereotipi, konkurence, ar mobilitāti saistītās prasības un ģimenes aprūpes pienākumi;

4.   atzīmē, ka vispārpieņemtā pieeja izcilības un sasniegumu novērtēšanai, kad, cita starpā, svarīgs ir publikāciju skaits, ne vienmēr ir neitrāla attiecībā pret dzimumiem, tieši pretēji ‐ tā ir ierobežojoša un tajā netiek ņemti vērā nedz pieejamie resursi, piemēram, līdzekļi, platība, aprīkojums un personāls, nedz visiem pētniekiem būtiskās īpašības, piemēram, organizācijas prasmes un spējas vadīt pētniecības grupu vai apmācīt šādas grupas jaunos dalībniekus;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis, definējot jēdzienus "izcilība" un "labs pētnieks", ņemt vērā atšķirības starp vīriešu un sieviešu karjeru zinātnes jomā; uzsver, ka sievietes pētnieces, piedāvājot citādu redzējumu un izvēloties savādāku pētniecības tematiku, arī sniedz ieguldījumu zinātniskajā pasaulē;

6.   pauž nožēlu par to, ka zinātniskās darbības pārtraukumi, kurus sievietes izmanto ģimenes apstākļu dēļ, negatīvi ietekmē viņu karjeras iespējas, jo vairums vīriešu dzimuma kolēģu šādus pārtraukumus neizmanto, kas ļauj viņiem ieņemt līdzvērtīgu amatu agrākā vecumā un gūt priekšrocības turpmākajā karjeras attīstībā; tādēļ aicina, novērtējot izcilību, līdztekus tādam kritērijam kā vecums ņemt vērā arī ģimenes stāvokli, tostarp apgādājamo skaitu; aicina arī visas ES pētniecības organizācijas un augstskolas izveidot stipendijas doktorantūras studijām, ievērojot valsts noteikumus saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu;

7.   norāda, ka vecuma ierobežojums, ko piemēro stipendiju piešķiršanas procedūrās, nostāda neizdevīgā situācijā jaunus cilvēkus, lielākoties sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamās personas; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis šādu apstākļu gadījumā nodrošināt, ka pastāv tiesību akti šās nepilnības novēršanai, piemēram, iespēja palielināt pieteikšanās vecuma ierobežojumu par tik gadiem, cik pavadīti, aprūpējot apgādājamu personu;

8.   atzīmē, ka mobilitāte ir nozīmīgs veids, kā attīstīt un nodrošināt karjeras izaugsmi pētniecības jomā, un norāda, ka šādu izaugsmi var būt grūti apvienot ar ģimenes dzīvi un ka šī iemesla dēļ ir jāpieņem piemēroti politiski pasākumi, kas to padarītu vieglāk īstenojamu;

9.   uzsver infrastruktūras nozīmi, lai veicinātu ilgtspējīgu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, kā arī to, cik liela nozīme ir zinātnisko karjeru drošības palielināšanai;

10.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot situāciju, integrējot ģimenes aspektu, proti, paredzot elastīga darba laika iespējas, uzlabojot bērnu aprūpes iestādes un nodrošinot sociālās aizsardzības pārrobežu pieejamību; aicina saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājumu radīt tādus nosacījumus, kuri sniegtu sievietēm un vīriešiem patiesu izvēles brīvību; uzsver, ka par ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu ir atbildīgi gan vīrieši, gan sievietes;

11.   atzīmē, ka iepriekš minētajā Komisijas 2008. gada ziņojumā secināts, ka augsta līmeņa apņemšanās ir būtiski svarīga, lai panāktu dzimumu līdztiesību zinātnes jomā, un ka šāda apņemšanās jāpauž arī dalībvalstu un iestāžu līmenī;

12.   aicina dalībvalstis analizēt, kādi iemesli liedz sievietēm ieņemt vadošus amatus augstskolās un izglītības administrācijā, jo šis apstāklis Eiropas Savienībā būtiski mazina sieviešu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos pētniecības jomā, un piedāvāt piemērotus risinājumus;

13.   mudina augstskolas, zinātniskās pētniecības institūtus un privātuzņēmumus savās struktūrās pieņemt un īstenot līdztiesības stratēģijas un lēmumu pieņemšanas procesos izvērtēt attiecīgo pasākumu ietekmi no dzimumu līdztiesības viedokļa;

14.   aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai zinātniskajās aprindās un par politikas izstrādi atbildīgajās iestādēs palielinātu informētību par iespēju vienlīdzību zinātnē un pētniecībā;

15.   aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārredzamākas darbā pieņemšanas procedūras un paredzēt prasību par dzimumu līdzsvara garantēšanu novērtēšanas grupās, atlases komitejās un visās citās komitejās, kā arī ievēlētās grupās un komitejās, izvirzot nesaistošu mērķi, ka šo grupu un komiteju sastāvā gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvaram jābūt vismaz 40 %;

16.   kritiski vērtē netālejošo un nepietiekamo ES mērķi nodrošināt, ka valsts zinātnes jomā 25 % no vadošajiem amatiem ieņem sievietes, un atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka dzimumu paritāte nozīmē sieviešu īpatsvaru vismaz 40 % apmērā;

17.   aicina Komisiju nodrošināt, ka zinātniskās pētniecības programmās uzmanību pievērš jautājumam par sieviešu līdzdalību, piedāvājot apmācību personām, kas ieņem lēmumu pieņemšanas līmeņa amatus, konsultatīvo padomju un novērtēšanas grupu locekļiem, kā arī personām, kas sagatavo konkursu uzaicinājumus un konkursus un risina sarunas par līgumiem, lai ar šādas apmācības palīdzību vairotu informētību par dzimumu līdztiesības jautājumiem;

18.   aicina Komisiju nodrošināt, lai piedāvājumos, kas iesniegti saistībā ar FP7, tiktu pozitīvi novērtēts vīriešu un sieviešu līdzsvars; mudina dalībvalstis paredzēt šādus nosacījumus arī valstu un reģionālajās programmās;

19.   uzskata, ka dzimumu līdztiesības rīcības plānu izstrāde FP7 pieteikumu iesniegšanas un novērtēšanas stadijā ir nozīmīgs elements vispārējā stratēģijā dzimumu vienlīdzības nodrošināšanai un Eiropas Savienības dzimumu līdztiesības politikā; tādēļ uzskata, ka šos rīcības plānus arī turpmāk vajadzētu uzskatīt par priekšnoteikumu, lai saņemtu ES līdzekļus pētniecības finansēšanai;

20.   pauž stingru pārliecību, ka nepieciešams ieviest īpašus personāla atlases, apmācību un sabiedrisko attiecību pasākumus, lai rosinātu plašāku sieviešu iesaistīšanos tādās jomās kā tehnoloģijas, fizika, inženierzinātnes un datorzinātnes, kā arī citās jomās;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot praktiskus pasākumus sieviešu pētnieču atbalstam un turpināt attīstīt atbalsta un mentoringa shēmas, kā arī veicinošu politiku ar skaidri noteiktiem mērķiem; atzīmē, ka atbalsta struktūru izveide profesionālajai orientācijai un padomu sniegšana inter alia sievietēm zinātniecēm ļautu panākt īpaši pozitīvus rezultātus;

22.   aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvus politikas pasākumus, lai likvidētu darba samaksas atšķirības starp dzimumiem; atzīmē, ka zinātnes jomā vienlīdzīga atalgojuma princips ir jāattiecina arī uz dažādām stipendijām;

23.   aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot sievietēm paredzētus pētniecības fondus, lai cīnītos pret to, ka sievietes pētnieces nav pietiekami finansētas;

24.   uzsver, cik nozīmīgi ir rosināt meitenes uzsākt karjeru zinātnes jomā, un iesaka Komisijai un dalībvalstīm to darīt, popularizējot sievietes pētnieces, kuras var būt par paraugu, kā arī īstenojot citus pasākumus šā mērķa panākšanai;

25.   mudina dalībvalstis veicināt izpratnes veidošanas pasākumus, lai informētu meitenes un rosinātu viņas augstskolā izvēlēties dabaszinātņu un tehnoloģiju studijas un iegūt atbilstošu kvalifikāciju; aicina dalībvalstis uzlabot zināšanu apmaiņas procesu, jo izglītības izvēles modeļi dalībvalstu starpā ļoti atšķiras;

26.   vērš uzmanību uz to, ka universitātēs ir nepieciešamas īpašas programmas, lai vairotu meiteņu un sieviešu ieinteresētību uzsākt karjeru zinātnes jomā;

27.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt treniņa un atbalsta programmas jaunām sievietēm pētniecēm, lai viņas mudinātu piedalīties pētniecības programmās un pieteikties finansējuma saņemšanai, tādā veidā viņām palīdzot palikt akadēmiskajās aprindās un turpināt darbību pētniecības jomā;

28.   atzinīgi vērtē nevalstisko organizāciju un aģentūru Eiropas un valsts līmenī īstenotos pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību pētniecībā un palielinātu sieviešu īpatsvaru lēmumu pieņemšanas līmeņa amatos;

29.   aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sadarbības tīklu izveidi starp zinātniecēm dalībvalstu, reģionālā un ES līmenī, jo izrādās, ka šādi tīkli ir nozīmīgs instruments sieviešu nozīmes palielināšanai, vairāk sieviešu piesaistot karjerai zinātnes jomā, un rosinot sievietes zinātnieces piedalīties politiskās debatēs un veicināt savu profesionālo izaugsmi;

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 201, 16.7.1999., 1. lpp. (2) OV C 199, 14.7.2001., 1. lpp. (3) OV C 317, 30.12.2003., 6. lpp. (4) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (5) OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp. (6) OV C 309, 27.10.2000., 57. lpp. (7) OV C 102 E, 28.4.2004., 492. lpp. (8) OV C 301 E, 13.12.2007., 56. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0265. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0423.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija rezolūcija par Zaļo grāmatu par kuģu labāku demontāžu (2007/2279(INI))

P6_TA(2008)0222 A6-0156/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Zaļo grāmatu par kuģu labāku demontāžu (COM(2007)0269), ko Komisija pieņēma 2007. gada 22. maijā,

–   ņemot vērā Līguma 2. un 6. pantu, kuros noteikts, ka Kopienas politikas jomās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu ilgtspējīgu, videi nekaitīgu saimnieciskās darbības attīstību,

–   ņemot vērā 2004. gada martā pieņemtās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatnostādnes attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību, veicot kuģu sadalīšanu lūžņos Āzijas valstīs un Turcijā,

–   ņemot vērā Līguma 175. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem(1) (Atkritumu pārvadāšanas regula),

–   ņemot vērā Bāzeles Bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu un to apglabāšanas kontroles konvenciju (Bāzeles konvencija), kuru ANO pieņēma 1989. gada 22. martā, tādējādi veidojot pamatu bīstamo atkritumu starptautisko pārvadājumu reglamentēšanai,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6–0156/2008),

A.   tā kā gan Dienvidāzijas piekrastē, gan cituviet videi kaitīgos un cilvēka cieņu pazemojošos apstākļos tiek demontēti milzīgi jūras kuģi, un daļa no tiem ir Eiropas Savienības valstu kuģi;

B.   tā kā tādās valstīs kā Bangladeša, Indija, Pakistāna, kur kuģu demontāža saistīta ar ārkārtīgi zemu darba samaksu, pilnīgi neatbilstīgiem drošības noteikumiem un absolūtu vides tiesību aktu trūkumu, par lūžņiem piedāvā salīdzinoši augstu samaksu, un tas mudina daudzus kuģu īpašniekus izdarīt izvēli par labu šīm valstīm;

C.   tā kā Komisija 2000. gada pētījumā(2) aplūkoja kuģu sagriešanas lūžņos ekonomiskos aspektus, taču atturējās no jebkādu darbību veikšanas, jo šajā pētījumā tika secināts, ka būtu ārkārtīgi grūti padarīt kuģu pārstrādi ekonomiski dzīvotspējīgu, vienlaikus ievērojot vides drošības standartus; tā kā šāda īstermiņa ieguvumu prioritāte attiecībā pret cilvēku dzīvībām un vides piesārņojumu ir nepieņemama;

D.   tā kā iespējamā rīcība diemžēl tiek apspriesta tikai pēc tādiem gadījumiem, kam bijusi pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, piemēram, pēc Francijas valdības mēģinājuma atbrīvoties no lidmašīnu bāzes kuģa "Clémenceau" ārpus ES;

E.   tā kā saistībā ar rūpnieciski attīstīto valstu un jaunattīstības valstu politiskajām bažām par bīstamo atkritumu plūsmas pieaugumu no rūpnieciski attīstītām valstīm uz jaunattīstības valstīm, kur tos apsaimnieko nekontrolētā un riskantā veidā, 1995. gadā tika pieņemti grozījumi Bāzeles konvencijā, aizliedzot bīstamo atkritumu eksportu no ESAO valstīm uz valstīm, kas nav minētās organizācijas dalībnieces (Bāzeles aizliegums); tā kā šie grozījumi, kaut arī tie pilnībā iekļauti ES Atkritumu pārvadāšanas regulā, diemžēl vēl nav stājušies spēkā starptautiskā mērogā;

F.   tā kā pastāv iespēja, ka kuģis uzskatāms par atkritumiem Bāzeles konvencijas 2. panta izpratnē, taču vienlaikus to joprojām definē kā kuģi atbilstoši citiem starptautiskajiem noteikumiem; tā kā šī likuma nepilnība tiek regulāri izmantota savtīgos nolūkos, proti, lielāko daļu ES kuģu sagriež lūžņos Āzijas valstīs, pilnībā apejot Bāzeles aizliegumu un attiecīgos Atkritumu pārvadāšanas regulas noteikumus;

G.   tā kā Parlaments jau agrāk ‐ 2003. gadā ‐ aicināja Komisiju izstrādāt pamatnostādnes, lai likvidētu šo likuma nepilnību, pārskatot Atkritumu pārvadāšanas regulu, taču Padome atteicās to pieņemt, tā vietā novilcinot turpmāko rīcību saistībā ar triju starptautisko struktūru (Bāzeles konvencijas, SDO un SJO) kopīgo darbu, izstrādājot visā pasaulē piemērojamas obligātās prasības;

H.   tā kā ikviens kuģis, kurš satur ievērojamu daudzumu bīstamo vielu vai kurš saskaņā ar ESAO atkritumu ierakstu GC 030 un Bāzeles konvencijas sarakstu nav pienācīgi atbrīvots no bīstamām vielām, ir uzskatāms par bīstamiem atkritumiem, un tādēļ saskaņā ar Atkritumu pārvadāšanas regulu, ar ko Kopienas tiesību aktos ir transponēta Bāzeles konvencija, ir aizliegts šādu kuģi demontāžas nolūkos nogādāt no ES uz valsti, kas nav ESAO dalībvalsts;

I.   tā kā par bīstamiem atkritumiem uzskatāmu kuģu demontāža jāveic vai nu videi nekaitīgos apstākļos kādā no ESAO valstīm, vai arī šādus kuģus drīkst nogādāt uz valsti, kas nav ESAO dalībvalsts, ja tie iepriekš atbrīvoti no bīstamām vielām (un tādējādi vairs nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem); tā kā šī prasība tomēr tiek regulāri pārkāpta;

J.   tā kā gan jūras tiesībās, gan SJO konvencijās ir noteikts, ka piekrastes valstu tiesības un pienākums ir pildīt visus ar vides aizsardzību saistītos starptautiskos tiesību aktus; tā kā kuģu sadalīšana lūžņos tomēr visai bieži nenotiek saskaņā ar Bāzeles konvenciju, cita starpā tādēļ, ka trūkst politiskās gribas likvidēt likuma nepilnības un pievērsties strukturālajai atbildības slēpšanai kuģniecības nozarē, kuru vislabāk ilustrē kuģa karoga valsts fenomens;

K.   tā kā Bāzeles konvenciju, tostarp arī jautājumu par nolietotu kuģu eksportu, Eiropas Savienībā īsteno ar Atkritumu pārvadāšanas regulu; tā kā šī regula nav pienācīgi piemērojama attiecībā uz lūžņos sadalāmiem kuģiem, jo Eiropas uzņēmumam piederošs, Eiropas ūdeņos kuģojošs vai ar ES karogu braucošs kuģis dodas pēdējā "parastajā" braucienā un to par atkritumiem nosauc tikai tajā brīdī, kad kuģis izgājis no Eiropas ūdeņiem, un nepastāv turpmāki kontroles mehānismi vai piemērošanas pamatnostādnes, lai apturētu šos starptautisko un Kopienas tiesību aktu pārkāpumus;

L.   tā kā Atkritumu pārvadāšanas regulas preambulā norādīts, ka ir "jānodrošina nekaitīga kuģu demontāža, neapdraudot vidi, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību un vidi";

M.   tā kā SJO patlaban izstrādā konvenciju, kuras mērķis ir likvidēt Bāzeles konvencijā pieļautās likuma nepilnības un risināt šo problēmu pasaules mērogā;

N.   tā kā septītajā Bāzeles konvencijas pušu konferencē puses, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis, lai piemērotu lielāku stingrību attiecībā uz toksisku kuģu eksporta nepieļaušanu, aicināja SJO turpināt apsvērt iespēju iekļaut savos noteikumos obligātas prasības, tostarp atskaites sistēmu kuģiem, kurus paredzēts demontēt, tādējādi nodrošinot Bāzeles konvencijas prasībām līdzvērtīgu kontroles līmeni, un turpināt darbu pie obligāto prasību ieviešanas, lai nodrošinātu videi nekaitīgas kuģu demontāžas pārvaldību, tostarp, iespējams, paredzot kuģu iepriekšēju attīrīšanu no bīstamām vielām;

O.   tā kā SJO konvencijas projekta par kuģu pārstrādi pašreizējā versijā nav paredzēts Bāzeles konvencijas un Atkritumu pārvadāšanas regulas prasībām līdzvērtīgs kontroles līmenis, tāpat arī nav mēģināts novērst toksisko atkritumu eksportu uz jaunattīstības valstīm, nav paredzēti mehānismi, kuru pamatā būtu princips "maksā piesārņotājs" vai aizstāšanas princips videi nekaitīgu kuģu būvniecībai, vai, citu satraucošu jautājumu starpā, auditēti standarti kuģu pārstrādes novietnēm, un jebkurā gadījumā pastāv risks, ka valstis, kurās patlaban notiek kuģu otrreizējā pārstrāde, vai ievērojamas kuģa karoga valstis var neratificēt šo projektu;

P.   tā kā jebkurā gadījumā tiek lēsts, ka šādas SJO konvencijas pieņemšanai būs vajadzīgi vairāki gadi, un pēc tam, ieilgstot ratifikācijas procesam, vēl varētu paiet vairāki gadi, līdz šī konvencija stātos spēkā;

Q.   tā kā Eiropas Savienībai nav pietiekamu iespēju veikt savu kuģu (proti, kuģu, kuru karogs ir ES valsts karogs, vai ES uzņēmējiem piederošu kuģu) pienācīgu demontāžu, un minētais īpaši attiecas uz tirdzniecības flotes kuģiem; tā kā 2010. gadā šī problēma radikāli saasināsies sakarā ar gaidāmo vienkorpusa tankkuģu paātrināto norakstīšanu;

R.   tā kā šā iemesla dēļ ir ārkārtīgi steidzami nepieciešama konkrēta regulatīva rīcība ES līmenī, jo pretējā gadījumā minēto vienkorpusa tankkuģu demontāža turpinātu nodarīt postījumus Dienvidāzijas pludmalēs un upju krastos; tā kā šādas rīcības neuzsākšanai nav nekāda attaisnojuma, vēl jo vairāk tādēļ, ka šie vienkorpusa tankkuģi ir viegli identificējami;

S.   tā kā galvenā kuģu demontāžas tirgus darbība patlaban vairumā gadījumu norisinās visai sliktos apstākļos, nopietni pārkāpjot ES pieņemtos sociālos, vides un veselības aizsardzības principus.

1.   uzskata, ka turpmākas kuģu demontāžas pieļaušana cilvēciski degradējošos un videi kaitīgos apstākļos no morāles viedokļa nav attaisnojama, jo pretējā gadījumā tiek pieļauts, ka Tālajos Austrumos tiek apdraudēta tūkstošiem darba ņēmēju veselība;

2.   atzīst, ka Eiropas Savienība ir daļēji atbildīga par pašreizējām sociālajām un vides problēmām kuģu demontāžas nozarē; tādēļ prasa Eiropas Savienībai sadarbībā ar SJO nekavējoties un konkrēti rīkoties, lai apturētu sociālo apstākļu pasliktināšanos un vides piesārņošanu, kas notiek, pakļaujoties ekonomiskiem apsvērumiem, un panākt globāli ilgtspējīgu risinājumu;

3.   uzskata par ētiski nepieņemamu to, ka daži demontāžas darbu līgumslēdzēji izmanto bērnus smagu un bīstamu darbu veikšanai, kā arī uzskata, ka šiem bērniem ir jānodrošina pietiekamas izglītības un atpūtas iespējas;

4.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas Zaļo grāmatu, kurā ir izklāstītas Dienvidāzijas valstu sociālās un ekoloģiskās problēmas, kas saistītas ar kuģu demontāžu; tomēr uzsver, ka šāda iniciatīva bija vajadzīga vismaz desmit gadus iepriekš;

5.   uzskata, ka strauji jāveic praktiski Eiropas un starptautiska mēroga pasākumi, kuru galvenais mērķis būtu sabiedrības veselības un vides aizsardzība, nenoveļot šo atbildību uz citām valstīm; vislabākā iespēja šā mērķa sasniegšanai būtu starptautiskas konvencijas pieņemšana un īstenošana, nosakot saistošus pienākumus visām kuģu demontāžas procesā iesaistītajām pusēm, tomēr šīs iespējas īstenošanā rodas daudzi šķēršļi un kavēšanās, tāpēc tā nevar aizstāt steidzamu ES rīcību;

6.   uzskata, ka kuģu demontāža arī turpmāk ‐ pat ilgākā termiņā ‐ radīs sociālas un ekoloģiskas sekas, jo īpaši tāpēc, ka gadiem ilgi ir palielinājies būvniecībā esošo kuģu skaits; tādēļ uzver, ka Eiropas kuģubūves nozarē joprojām liela nozīme ir jauninājumu un attīstības pasākumiem, lai radītu labākus un videi mazāk kaitīgus kuģus; tādēļ aicina Komisiju apņēmīgi turpināt programmu "LeaderSHIP 2015";

7.   uzsver, ka šo pasākumu īstenošanai nav atlicis laika, jo 2010. gadā ir plānota gandrīz 800 vienkorpusa tankkuģu demontāža(3); atzīmē, ka šo jautājumu risinās SJO gaidāmajā konvencijā, taču tā, visticamāk, stāsies spēkā ne agrāk kā 2012. gadā; prasa līdz 2010. gadam Eiropas līmenī pieņemt efektīvus pasākumus, pirms pieņem SJO konvenciju un pirms gada, kurā ir gaidāma vienkorpusa tankkuģu paātrināta pakāpeniska norakstīšana;

8.   aicina Komisiju izstrādāt nepieciešamās pamatnostādnes un mehānismus, lai panāktu, ka jebkuru kuģi, kuru plāno nodot metāllūžņos un kurš neatbilst starptautisko konvenciju prasībām, un kuram līdz ar to nav derīga sertifikāta, ko izsniedzis ES atzīts reģistrs, uzskata par "atkritumiem" atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvā 2006/12/EK par atkritumiem(4), lai novērstu Atkritumu pārvadāšanas regulas noteikumu neievērošanu, pārbaudīt, vai dalībvalsti, saskaņā ar Atkritumu pārvadāšanas regulu, var uzskatīt par "eksporta valsti", tostarp ostas valstis, karoga valstis un valstis, kuru jurisdikcijā atrodas kuģu īpašnieki, un lai nodrošinātu kuģu, kuri sasnieguši ekspluatācijas ilguma maksimālo robežu, vienkāršu un drošu izņemšanu no tirgus;

9.   aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot Atkritumu pārvadāšanas regulu efektīvāk, dalībvalstu iestādēm veicot stingrākas pārbaudes un uzraudzību, lai ostas valstīm, karoga valstīm un valstīm, kuru jurisdikcijai ir pakļauti kuģu īpašnieki (atkritumu radītāji), dotu pilnvaras paziņot par to, ka kuģis ir nolietots un tādējādi uzskatāms par atkritumiem, neskatoties uz to, vai kuģis joprojām darbojas;

10.   atbalsta starptautiska līmeņa iniciatīvas, lai sasniegtu saistošus obligātos standartus attiecībā uz kuģu otrreizēju pārstrādi un sekmētu videi nekaitīgu kuģu pārstrādes novietņu izveidošanu, pienācīgi ņemot vērā darba apstākļus un attiecīgos veselības aizsardzības un drošības jautājumus, jo īpaši Dienvidāzijas metāllūžņu novietnēs, lai aizsargātu strādniekus un vidi no negatīvās ietekmes, ko rada bīstamie atkritumi un bīstamas darba metodes;

11.   aicina Komisiju izveidot un uzturēt jūras kuģu sarakstu, kurus pēc dažiem gadiem ir plānots sagriezt lūžņos, un paredzēt mehānismus šādu kuģu uzskatīšanai par "pirmsatkritumu kuģiem", kuriem ‐ pirms tos pārdod sagriešanai lūžņos ‐ ir nepieciešams izstrādāt iznīcināšanas plānu; aicina dalībvalstis un ostu pārvaldes, kuru varā ir apzināt potenciālo norakstāmos kuģus, izmantot šo sarakstu, lai pastiprinātu iespējamai sagriešanai lūžņos paredzēto kuģu kontroli; uzskata, ka šajā sakarībā būtu vēlams strauji pieņemt ierosināto Ostas valsts kontroles direktīvas(5) pārskatīšanu;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis risināt sarunas par tādu SJO konvenciju, kurā būtu paredzētas stingras prasības un noteikumi, ar kuriem

13.   aicina Komisiju izskatīt iespējamos pasākumus, lai mazinātu kuģu demontāžas iespējamās finansiālās sekas, nosakot stingrākus ražošanas standartus, piemēram, atsevišķu bīstamo vielu izmantošanas ierobežošanu;

14.   stingri iesaka vērst ES centienus uz obligāto standartu noteikšanu, lai nodrošinātu visaugstākā līmeņa vides un veselības aizsardzību un drošību, jo īpaši paredzot noteikumus attiecībā uz kuģu projektēšanu un būvniecību, kuģu ekspluatāciju, kuģu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei, otrreizējās pārstrādes iekārtu darbību un piemērotu otrreizējās pārstrādes īstenošanas mehānismu ar sertifikācijas un atskaites sniegšanas prasībām;

15.   aicina Komisiju steidzami ieviest ticamu pārbaužu sistēmu, lai uzraudzītu Bāzeles konvencijas piemērošanu kuģiem, kurus paredzēts sagriezt lūžņos;

16.   uzskata, ka gaidāmās SJO konvencijas piemērošana jāuzrauga tikpat stingri kā Bāzeles konvencijas piemērošana ‐ šajā instrumentā jāparedz visas būtiskās SDO normas un saistības, nepieļaujot nekādus izņēmumus, jānovērš spēkā esošā tiesiskā regulējuma interpretācijas un īstenošanas nopietnie trūkumi un jāveic pasākumi, lai nepieļautu, ka nolietoti kuģi, kas satur bīstamos atkritumus, vai kuri paši ir bīstamie atkritumi, tiek nogādāti uz valstīm, kuras nav ESAO dalībvalstis, uz ESAO dalībvalstīm, kurās nav piemērotu demontāžas uzņēmumu, vai valstīm, kuras nav minētās konvencijas līgumslēdzējas puses;

17.   uzsver nepieciešamību stiprināt Komisijas un dalībvalstu rīcību Eiropas un starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu obligāto standartu ievērošanu, tādējādi sasniedzot visaugstākā līmeņa vides, veselības un drošības aizsardzību atbilstīgi principiem, kas noteikti Atkritumu pārvadāšanas regulas 34. un 36. pantā (ar kuru ievieš Bāzeles aizliegumu), ar ko aizliedz bīstamo atkritumu eksportu uz jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu regulai par kuģu projektēšanu un būvniecību, ekspluatācijas noteikumiem un sagatavošanu pārstrādei, un par kuģu pārstrādes iekārtu ekspluatāciju un atbilstīga piemērošanas mehānisma izveidi kuģu pārstrādes nozarei, ietverot tajā prasības par sertifikāciju un atskaites ziņojumiem;

18.   aicina Komisiju ņemt vērā gaidāmās SDO/SJO/Bāzeles konvencija Kopīgās darba grupas par kuģu sagriešanu lūžņos trešās sesijas lēmumus par kopīgu tehnisko sadarbību un koordinētu pieeju starpposma pasākumiem, kuri jāveic, pirms stājas spēkā jaunā SJO konvencija par kuģu otrreizēju pārstrādi;

19.   prasa nekavējoties veikt pasākumus, lai Eiropas Savienībā atbalstītu konkurētspējīgas un videi nekaitīgas kuģu demontāžas un atsārņošanas (attīrīšana pirms demontāžas) nozares attīstību; šajā sakarībā mudina dalībvalstis ieviest prasību par visu valstij piederošo kuģu, tostarp karakuģu, iepriekšēju attīrīšanu un videi nekaitīgu pārstrādi un demontēt šos kuģus ES iekārtās drošā un videi nekaitīgā veidā, un šajā nolūkā paredzēt atklātus konkursus ar stingriem publiskā iepirkuma noteikumiem, pilnībā ievērojot Atkritumu pārvadāšanas regulas prasības; turklāt uzskata, ka ES rūpniecības, strukturālajā un kohēzijas politikā jāiekļauj atbalsts pārstrādes darbību attīstīšanai Eiropas kuģu būvētavās;

20.   uzskata, ka visiem kuģiem, kuri peld ar kādas dalībvalsts karogu, un visiem kuģiem, kuri ienāk Eiropas Savienības ostās, jāparedz saistoša prasība ņemt līdzi kuģa būvē un aprīkošanā izmantoto materiālu un izstrādājumu sarakstus;

21.   aicina Komisiju izveidot sarakstu, kurā norādīti ieteicamie kuģu otrreizējās pārstrādes uzņēmumi, kuros ievēro starptautiski atzītas cilvēktiesības un veselības aizsardzības un drošības standartus; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu izveidot sertifikācijas un marķēšanas sistēmas drošiem un videi draudzīgiem pārstrādes uzņēmumiem un uzskata, ka Kopienas subsīdijas kuģniecības nozarē piešķiramas tikai tad, ja saņēmējs atbilst Atkritumu pārvadāšanas regulas un citām ES prasībām, piemēram, prasībai par sertificētu un regulārām pārbaudēm pakļautu uzņēmumu izmantošanu; norāda, ka runa ir nevis par Dienvidāzijas kuģu demontāžas nozares iznīcināšanu, bet gan par tās saglabāšanu, izmantojot videi draudzīgas metodes;

22.   uzskata, ka ES ir jārāda ceļš un jāveicina visaptveroši pasākumi, kuriem būtu skaidrs mērķis ‐ pakāpeniska pašreizējās kuģu demontāžas prakses pārtraukšana Dienvidāzijā, un jācenšas panākt tādas starptautiskas konvencijas pieņemšanu un īstenošanu, kurā visām iesaistītajām pusēm noteikti vides un sociālie standarti;

23.   aicina izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu, ka kuģu pārstrādes procesā iesaistītās puses (kuģu īpašnieki, pārstrādes/metāllūžņu apstrādes uzņēmumi, kuģa karoga valsts, valsts, kurā notiks kuģa pārstrāde, utt.) saskaņo savas darbības un pienācīgi uzņemas savu atbildības daļu;

24.   aicina Komisiju ierosināt īpašus pasākumus zinātības un tehnoloģiju pārneses veicināšanai, lai ļautu panākt Dienvidāzijas demontāžas novietņu atbilstību starptautiskajām drošības un vides aizsardzības prasībām; uzskata, ka šis mērķis ir jāņem vērā arī plašākā mērogā ES attīstības palīdzības politikā, kas paredzēta attiecīgajām valstīm; uzskata, ka šajā sakarībā jāizmanto arī iespējamā arodbiedrību un nevalstisko organizāciju pieredze;

25.   atzinīgi vērtē rezultātus, kas jau sasniegti Septītās pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammas finansētajā projektā ShipDismantl, kura mērķis ir izstrādāt bezmaksas atbalsta sistēmas kuģu sadalīšanas uzņēmumiem visā pasaulē; ir pārliecināts, ka saistībā ar jauniem priekšlikumu iesniegšanas konkursiem, kuri īpaši vērsti uz nolietoto kuģu likvidācijas stratēģiju, būs iespējami turpmāki uzlabojumi;

26.   aicina Komisiju turpināt pētīt un rūpīgi novērtēt ieguvumus, ko sniegtu tiešās investīcijas un pastiprināta finansiālā sadarbība ar atsevišķām demontāžas vietām Dienvidāzijā, un šādi palīdzēt izveidot sertificētu, Eiropas Savienībā atzītu demontāžas vietu tīklu, kurām ekonomiskajā, sociālajā un vides skatījumā varētu būt lielāka atdeve no investīcijām;

27.   uzskata ‐ lai rastu ilgtspējīgu problēmas risinājumu, ir plaši un efektīvi jāpiemēro princips "maksā piesārņotājs", princips par ražotāja paplašinātu atbildību, kā arī ražotāja atbildības princips;

28.   uzskata, ka neatkarīgi no kuģa demontāžas vietas (ES vai ārpus tās) par demontāžas negatīvo ietekmi uz strādniekiem, sabiedrības veselību vai vidi vienmēr ir atbildīgs kuģa operators/īpašnieks;

29.   atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot kuģu demontāžas fondu un aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iestāties par šāda fonda izveidošanu vienlaikus SJO un ES līmenī; šajā sakarībā aicina Komisiju izskatīt arī pieejamos finanšu mehānismus, iesaistot gan kuģu būvētavas, gan kuģu īpašniekus un tostarp obligātās apdrošināšanas noteikumus, ostas maksu piemērošanu, nodokļus jauniem kuģiem un ikgadējus nodokļus saistībā ar SJO reģistrāciju, lai nodrošinātu videi nekaitīgu kuģa pārstrādi, sākot jau ar kuģa ekspluatācijas uzsākšanas brīdi, vienlaikus paturot prātā, ka kuģim ekspluatācijas cikla laikā var būt vairāki īpašnieki;

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Turcijas, Bangladešas, Ķīnas, Pakistānas un Indijas valdībām, kā arī Starptautiskajai jūrniecības organizācijai.

(1) OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp. (2) Det Norske Veritas – Appledore International: Pētījums par kuģu demontāžas un sadalīšanas tehnoloģiskajām un ekonomiskajām iespējām Eiropā. Noslēguma ziņojums (Nr. 2000-3527), 13.2.2001. (3) Eiropas Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts: "Tankkuģu norakstīšana un kuģu sagriešanas lūžņos rūpniecība' ‐ COWI noslēguma ziņojums, 2004. gada jūnijs. (4) OV L 114, 27.4.2006., 9.lpp. (5) Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīva 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (OV L 157, 7.7.1995., 1. lpp.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija rezolūcija par zinātniskajiem faktiem klimata pārmaiņu jomā: slēdzieni un ieteikumi lēmumu pieņemšanai (2008/2001(INI))

P6_TA(2008)0223 A6-0136/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 25. aprīļa lēmumu par pagaidu komitejas saistībā ar klimata pārmaiņām izveidi(1), kas pieņemts saskaņā ar Reglamenta 175. pantu,

–   ņemot vērā prezidentūras secinājumus, kas pieņemti Eiropadomes sanāksmē 2007. gada 8. un 9. martā Briselē,

–   ņemot vērā Lielā astoņnieka valstu augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 7. jūnijā Heiligendammā pieņemto deklarāciju ,,Klimata pārmaiņas, energoefektivitāte un droša energoapgāde ‐ izaicinājums un iespēja pasaules ekonomikas izaugsmei",

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Ceturtā novērtējuma ziņojuma (AR4) secinājumus, kas pieņemti 2007. gada 17. novembrī Valensijā, Spānijā, un turpmākos pētījumus, ko valstu valdību uzdevumā veikušas ANO institūcijas,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Progress Kioto mērķu sasniegšanā" (COM(2007)0757),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu 2007. gada 1. un 2. oktobra kopīgo sanāksmi par klimata pārmaiņām,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu trīspadsmito konferenci (COP 13) un Pušu trešo konferenci, ko rīkoja 2007. gada 3.–15. decembrī Bali, Indonēzijā, kā Kioto Protokola pušu sanāksmi (COP/MOP 3),

–   ņemot vērā atklātās uzklausīšanas un viedokļu apmaiņu ar augsta līmeņa pārstāvjiem, kā arī Parlamenta Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas delegācijas vizīšu rezultātus, un jo īpaši informāciju, kas apkopota, uzklausot ekspertu uzstāšanās un tām sekojošās debates 2007. gada 10. septembra tematiskajā sesijā "Sasilšanas dažādu līmeņu ietekme uz klimatu",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Klimata pārmaiņu pagaidu komitejas starpposma ziņojumu (A6-0136/2008),

A.   tā kā atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām Klimata pārmaiņu pagaidu komitejai ir jāsniedz ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai klimata pārmaiņu jomā; tā kā ieteikumu pamatā jābūt ar mūsdienīgām metodēm veiktiem pētījumiem, kurus veicot, noteikti jāņem vērā jaunākie zinātniskie dati;

B.   tā kā Pagaidu komitejas starpposma ziņojumā analizēta tikai klimata pārmaiņu ietekme un sekas, pamatojoties uz zinātnes atziņām; tā kā atbilstīgi komitejai piešķirtajām pilnvarām un pamatojoties uz darba gaitā apkopoto informāciju gala ziņojumā būs sniegti ieteikumi turpmākai integrētai ES politikai klimata pārmaiņu jomā; tā kā gala ziņojumā būs iekļauta arī Parlamenta nostāja sarunās par starptautiskas sistēmas izveidi politikas īstenošanai klimata pārmaiņu jomā pēc 2012. gada, gatavojoties Pušu četrpadsmitajai konferencei (COP 14), kas notiks 2008. gada decembrī Poznaņā, Polijā;

C.   tā kā zinātnieki visā pasaulē ir vienisprātis par klimata pārmaiņu izcelsmi un cēloņiem, un tos atzīst gan IPCC dalībvalstīs, gan citās valstīs; tā kā kopš IPCC 1990. gada novērtējuma ir gūts ārkārtīgi daudz zinātnes atziņu un ir krietni palielinājusies izpratne par to, ka aktuālais globālās sasilšanas process ir cilvēku darbības radīts, un tas jau tiek uzskatīts par zinātnisku faktu; tā kā ir panākta pamatota zinātniskā vienprātība attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) antropogēno emisiju ietekmi uz pasaules klimatu; tā kā, ņemot vērā sniegto riska novērtējumu, neskaidrība prasa rīkoties, nevis ieņemt nogaidošu nostāju;

D.   tā kā līdz šim pētījumu un datu vākšanas rezultātā iegūtās zināšanas par klimata pārmaiņām un globālās sasilšanas cēloņiem ir pietiekamas, lai sāktu rīkoties un pieņemt steidzami vajadzīgus lēmumus politiskā līmenī, kas ievērojami mazinātu emisijas un ļautu pielāgoties nenovēršamajām klimata pārmaiņām;

E.   tā kā, saskaņā ar IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, globālais CO2 emisiju apjoms no 1970. līdz 2004. gadam ir pieaudzis par aptuveni 80 % un to galvenokārt veicinājusi fosilā kurināmā izmantošana;

F.   tā kā pētījumi, kas veikti, pamatojoties uz novērojumiem un modelēšanu, liecina par nopietnu apdraudējumu mūsu planētai, ja nevilcinoties netiks veikti pasākumi, kas palēninātu vai pat apturētu CO2 un citu IPCC sarakstā iekļauto siltumnīcefekta gāzu emisiju turpmāku pieaugumu;

G.   tā kā kopš pārskata perioda un tam sekojošā IPCC Ceturtā novērtējuma ziņojuma publicēšanas vairākos jaunos zinātniskos pētījumus analizēti un publicēti dati, kas apstiprina globālās sasilšanas tendenci, un pamatīgāk vērtēta klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēci vides, ekonomikas un sociālajā jomā, pamatīgāk vērtējot arī nepieciešamību pielāgoties šīm pārmaiņām un mazināt to ietekmi;

H.   tā kā N. Stern ziņojumā ir secināts ‐ ja pasākumi netiks veikti, ar prognozētajām klimata pārmaiņām saistītās izmaksas 2050. gadā būs 5–20 % no IKP, tā kā šajā ziņojumā arī secināts, ka mērķus klimata pārmaiņu jomā var sasniegt, ja, sākot ar šo gadu, attiecīgiem pasākumiem katru gadu tiek tērēts 1 % no IKP;

I.   tā kā pastāvīgā zinātnes diskursā vairs netiek apšaubīti globālās sasilšanas un klimata pārmaiņu cēloņi; tā kā pašreizējā zinātniskā diskusija ir tikai zinātniskā progresa atspoguļojums, lai precizētu vēl neskaidros aspektus vai kliedētu šaubas, un to vēsturiski raksturo centieni vairāk izzināt cilvēces ietekmi uz dabas procesiem;

J.   tā kā jaunākie zinātniskie pētījumi sniedz papildu pierādījumus tam, ka svārstības Zemes atmosfērā ir antropogēnas izcelsmes; tā kā klimata pārmaiņu eksaktās dabaszinātnes pēta to, kādā veidā pagātnē radītas emisijas ir ietekmējušas mūsdienās vērojamo globālās sasilšanas līmeni; tā kā šādu pētījumu rezultātā iegūtie dati nepārprotami liecina, ka ir steidzami jāveic risku mazinoši pasākumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un izvairītos no satraucoša apdraudējuma cilvēkiem, augu un dzīvnieku bioloģiskajai daudzveidībai, biotopiem un infrastruktūrai, pirmām kārtām jaunattīstības valstīs, taču arī Eiropā un citās turīgākajās pasaules valstīs;

K.   tā kā zinātnieki ir atklājuši vairākus t. s. "vājos punktus" Zemes klimata sistēmā, tā kā šie "vājie punkti" pēc būtības ir "strupceļa punkti", veidojoties praktiski neatgriezeniskām klimata pārmaiņām, ar kurām cilvēki saviem spēkiem vairs nespēj tikt galā; tā kā šos "vājos punktus" un to izraisītos neapturamos fizikālos procesus nevar pilnībā iekļaut pašreizējos turpmāko klimata pārmaiņu scenārijos; tā kā cita starpā šie "vājie punkti" ir mūžīgais sasalums, kuram kūstot atmosfērā nonāk liels metāna daudzums, ledāji, kuriem kūstot palielinās saules gaismas absorbcijas spēja, un CO2 zemāka spēja šķīst jūras ūdenī, kā rezultātā paaugstinās temperatūra; tā kā, temperatūrai paaugstinoties, šiem faktoriem ir tendence pakāpeniski veicināt globālo sasilšanu, ko nodrošina arī pozitīva atgriezeniskā saite;

L.   tā kā tiek prognozēts, ka 20–30 % sugu draud izzušana, ja atmosfēra sasils vēl par 1,5–2,5ºC; tā kā izzušana draud 40–70 % sugu, ja atmosfēra sasils par 3,5ºC, tātad klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un funkcionēt spējīgu ekosistēmu;

M.  La tā kā vairāk nekā 70% pasaules virsmas klāj okeāni; tā kā okeānos ietilpst vairāk nekā 97% visas planētas ūdens; tā kā okeāni nodrošina 99% apdzīvojamās platības uz Zemes; tā kā zivis ir procentuāli vislielākais cilvēku pārtikā izmantojamais olbaltumvielu avots pasaulē, un 3,5 miljardiem cilvēku tās ir galvenais pārtikas produkts; tā kā trīs ceturtdaļas no pasaules lielākajām pilsētām atrodas pie jūras;

N.   tā kā zinātnieku vienprātība IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā ļauj secināt, ka globālais SEG emisiju apjoms ir jāsamazina par 50–85 % salīdzinājumā ar 2000. gadu, lai izvairītos no nopietna apdraudējuma; tā kā šo mērķi būs arvien grūtāk sasniegt, ja globālais SEG emisiju apjoms līdz 2020. gadam un arī pēc tam turpinās palielināties; tā kā gandrīz visas dalībvalstis sekmīgi mēģina sasniegt pašu noteiktos mērķus ES kopējo pienākumu izpildei, tā palielinot iespēju, ka ES līdz 2012. gadam sasniegs Kioto noteikto mērķi; tā kā pēc 2012. gada dalībvalstīm tomēr būs vēl vērienīgāk jāsamazina SEG emisijas, lai rūpnieciski attīstītās valstis kopīgi sasniegtu iepriekšminētās Eiropadomes 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē pieņemtos mērķus ‐ līdz 2050. gadam samazinātu SEG emisiju apjomu par 60–80 % salīdzinājumā ar 1990. gadu;

O.   tā kā IPCC Ceturtais novērtējuma ziņojums liecina ‐ lai nodrošinātu pozitīvu saiti starp sasilšanu un oglekli absorbējošām sauszemes un okeānu ekosistēmām, emisijas, iespējams, nāksies turpmāk būtiski samazināt , lai stabilizētu SEG koncentrāciju;

P.   tā kā ES ir politiska vienprātība attiecībā uz to, ka ir ļoti svarīgi sasniegt stratēģisko mērķi ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu tā, lai tas nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar temperatūru pirms rūpniecības laikmeta; tā kā globālā temperatūra pagājušā gadsimta laikā jau ir palielinājusies par 0,74°C, un tā nenovēršami paaugstināsies vēl par 0,5–0,7°C pagātnē radīto emisiju dēļ;

Q.   tā kā, saskaņā ar IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, globālais SEG emisiju apjoms salīdzinājumā ar attiecīgo apjomu pirms rūpniecības laikmeta ir palielinājies un joprojām palielinās straujāk nekā jebkad, no 1970. līdz 2004. gadam cilvēku darbības dēļ pieaugot par 70 %, turklāt krietni ‐ par 24 % ‐ pieaugot kopš 1990. gada; tā kā reģionālās klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā temperatūras paaugstināšanās, izmaiņas lietus un vēja struktūrā un aizvien lielāks ūdens trūkums, jau ietekmējušas daudzas ekosistēmas visos kontinentos un lielākajā daļā okeānu;

R.   tā kā klimata sistēmai ir svarīgs kopējais kumulētais siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas ir nonācis atmosfērā, nevis salīdzinošais emisiju vai to samazinājuma apjoms, tātad, lai novērstu bīstamas klimata pārmaiņas, nozīmīgākais noteicošais faktors ir kopējais SEG emisiju apjoms, kas veidosies tuvākajos gados un desmitgadēs;

S.   tā kā IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā pirmo reizi ir apkopotas līdz šim dokumentētās plaša mēroga sekas, ko rada pārmaiņas pašreizējā Eiropas klimatā, piemēram, ledāju kušana, ilgstošāki veģetācijas periodi, izmaiņas sugu izplatības areālos, kā arī vēl nebijuši spēcīgu karstuma periodu ietekme uz veselību; tā kā novērotās pārmaiņas sakrīt ar tām, ko prognozē turpmākām klimata pārmaiņām; tā kā dažas turpmāko klimata pārmaiņu sekas Eiropai kopumā būs nelabvēlīgas, ietekmēs gandrīz katru reģionu un radīs problēmas sociālekonomiskām nozarēm; tā kā ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņu ietekmē vēl vairāk palielināsies Eiropas reģionu noslāņošanās dabas resursu ziņā, piem., ūdens resursu pieejamības ziņā;

T.   tā kā ir sagaidāms, ka klimata pārmaiņas un masveida urbanizācija, pieaugot iedzīvotāju skaitam, veicinās pilsētas "karstuma zonu" veidošanos, kas tiešā veidā nelabvēlīgi ietekmēs pilsētas iedzīvotāju veselību un labklājību;

U.   tā kā ar pašreizējo politiku klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un attiecīgo ilgtspējīgas attīstības praksi, kas jebkurā gadījumā ir intensīvāk jāīsteno, tomēr nepietiks, lai nākamajās desmitgadēs samazinātu globālo SEG emisiju apjomu; tā kā, atbilstīgi zinātnieku ieteikumiem, līdz 2015. gadam, kad globālo emisiju apjomam vajadzētu sasniegt maksimumu, vēl ir iespējams veiksmīgi stabilizēt globālo SEG koncentrāciju līdz līmenim, kas nodrošina 50 % iespēju kontrolēt klimata pārmaiņas tā, lai temperatūras paaugstināšanās nepārsniegtu 2°C;

V.   tā kā Trešā darba grupa, kas palīdzēja sagatavot IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu, ir norādījusi ‐ lai nodrošinātu IPCC līdz šim noteikto zemāko apjomu un attiecīgi ierobežotu iespējamo kaitējumu, visām I pielikumā minētajām UNFCCC dalībvalstīm līdz 2020. gadam nāktos par 25–40 % samazināt emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem;

W.   tā kā nākamais IPCC novērtējuma ziņojums, iespējams, tiks publicēts tikai 2012. vai 2013. gadā; tā kā tā kā profesionāli recenzēti zinātniskie raksti un zinātniskie pētījumi, kas veikti valdību uzdevumā vai ko veikušas starptautiskas organizācijas vai ANO institūcijas, piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), ANO Vides programma (UNEP), ANO Attīstības programma (UNDP), Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) vai Pasaules Veselības organizācija (PVO), sniedz papildu zināšanas un ievērojami veicina izpratni par pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī par iespējām pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt;

X.   tā kā lielākajā daļā šo papildus veikto pētījumu uzsvērts, ka ir nekavējoties jārīkojas, lai apturētu globālo sasilšanu; tā kā, saskaņā ar jaunākajiem, 2007. gada decembrī publicētajiem PMO datiem, pēdējā desmitgade (no 1998. līdz 2007. gadam) ir bijusi siltākā līdz šim oficiāli reģistrētā desmitgade, un 2007. gads tiks reģistrēts kā viens no desmit siltākajiem gadiem, kad, saskaņā ar aplēsēm, gaisa temperatūra par 0,41°C pārsniedza ilgtermiņā noteiktus vidējās temperatūras rādītājus, 2007. gadā gaisa temperatūra janvārī un aprīlī atsevišķās Eiropas daļās pat par 4°C pārsniedza ilgtermiņā noteiktus mēneša vidējās temperatūras rādītājus,

Y.   tā kā globālā sasilšana un klimata pārmaiņu dažādie aspekti ir jāskata, ņemot vērā arī citas pasaules mēroga problēmas, piemēram, nabadzību vai pasaulē aktuālus veselības jautājumus, jo temperatūras paaugstināšanās, sausums, plūdi, jūras līmeņa paaugstināšanās un aizvien biežākas ārkārtējas klimata parādības saasinās šīs problēmas; tā kā klimata pārmaiņas varētu kaitēt valstu ilgspējīgai attīstībai un spējai sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, tā kā klimata pārmaiņas varētu nopietni apdraudēt veiksmīgas attīstības scenārijus, tāpēc šīs problēmas risināšanai ir vajadzīga vispārēja starptautiska sadarbība.

1.   mudina UNFCCC puses Bali konferencē atzīt IPCC Ceturto novērtējuma ziņojumu par vispusīgāko un ietekmīgāko līdz šim veikto klimata pārmaiņu novērtējumu, kas sniedz integrētu zinātnisku, tehnisku un sociālekonomisku skatījumu uz aktuālajām problēmām, kā arī mudina valstis pamatoties uz ziņojumā sniegto informāciju, izstrādājot un īstenojot savu politiku klimata pārmaiņu jomā;

2.   ir pārliecināts, ka zinātne progresē, vispāratzītas zināšanas un hipotēzes pretstatot konkurējošām idejām, kā arī nodrošinot salīdzinošu zinātnisko vērtējumu; pauž atzinību IPCC par padarīto darbu un to, ka šajā darbā tā spējusi iesaistīt tūkstošiem zinātnieku; uzskata, ka IPCC nopietni jāapsver jauni argumenti, lai arī turpmāk garantētu, ka tās veiktie pētījumi ir ticami un kvalitatīvi;

3.   uzskata klimata pārmaiņu zinātni par pietiekami stabilu un uzsver savu apņemšanos sasniegt ES stratēģisko mērķi ‐ ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu, lai tas nepārsniedz 2°C salīdzinājumā ar attiecīgo līmeni pirms rūpniecības laikmeta, un tādēļ, saskaņā ar vairākiem zinātniskiem ziņojumiem, kas paredz, ka to var sasniegt aptuveni ar 50 % iespējamību, ja SEG koncentrācija atmosfērā ir 400-450 ppm CO2 ekvivalenta, un saskaņā ar IPCC Ceturto ziņojumu, rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2020. gadam par 25–40 % nāksies samazināt savu SEG emisiju apjomu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; neatkarīgi no iepriekšminētā uzskata, ka, cenšoties apturēt emisiju apjoma turpmāku pieaugumu, faktiski ir jādara viss iespējamais, lai ne tuvu nepārsniegtu 2°C mērķi, jo jau šāds sasilšanas līmenis spēcīgi ietekmētu sabiedrības un indivīdu dzīvesveidu un arī radītu būtiskas pārmaiņas ekosistēmās un ūdens resursos;

4.   atzīst, ka prognozes 2050. gadam uzskatāmi pierāda, ka jārīkojas nekavējoties; uzsver, ka pēdējais brīdis samazināt klimata pārmaiņas, sasniedzot 2°C mērķi, ir nākošās desmitgades vidus;

5.   uzsver, ka, pieaugot cilvēku izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisijām, tiks krasi ietekmētas un nopietni apdraudētas jūras ekosistēmas, resursi un zvejnieki un ka, notiekot ievērojamām ūdens temperatūras izmaiņām, var notikt izmaiņas jūras organismu populācijā (migrācijas), tai skaitā svešzemju sugu invāzija un vietējo sugu izzušana;

6.   uzsver, ka visos kontinentos un vairumā okeānu gūtie zinātniskie pierādījumi liecina, ka rūpnieciski attīstīto valstu pagātnē radīto oglekļa emisiju rezultātā reģionālās klimata pārmaiņas jau ir ietekmējušas daudzas ekosistēmas; uzsver ‐ ir zinātniski pierādīts, ka globālo sasilšanu daļēji izraisījusi cilvēku darbība un ka apkopotās zināšanas jau pietiekami pārliecinoši pierāda, ka svārstības Zemes atmosfērā ir antropogēnas izcelsmes;

7.   uzsver ‐ prognozētā okeānu acidifikācija CO2 emisiju lielāka apjoma dēļ var ļoti nopietni ietekmēt jūras ekosistēmas, un prasa turpināt pētījumus šajā jomā, lai nodrošinātu labāku problēmas izpratni un noteiktu tās ietekmi uz attiecīgo politikas stratēģiju;

8.   uzsver, ka zinātnisko pētījumu dati skaidri liecina par tuvākajā nākotnē gaidāmām klimata pārmaiņām, kas atšķirīgi ietekmēs dažādus reģionus, un pierāda, ka globālā sasilšana ir gan valstu attīstības, gan globāls vides jautājums, no kura visvairāk cieš nabadzīgie cilvēki un jaunattīstības valstis; uzskata, ka pielāgošanās pasākumi, kas vērsti uz nenovēršamās globālās sasilšanas seku pārvaldību, kuru iemesls ir rūpnieciski attīstīto valstu vēsturiskās emisijas, ir tikpat svarīgi kā intensīvi centieni mazināt klimata pārmaiņas, lai novērstu turpmāku nekontrolētu globālo sasilšanu;

9.   uzskata, ka temperatūras, skābekļa satura, sāļuma, pH, hlorofila un vēja virziena maiņas tendences kļūs redzamas tikai pēc daudziem gadiem; uzsver to, ka ir nepieciešami sērijveida dati un visaptveroša okeānu un jūru gultnes novērošana, lai varētu izskaidrot vietēja mēroga izmaiņas, kas ietekmē zivsaimniecību, jo mainās mūsu spēja atklāt ekosistēmas izmaiņu cēloņus un sekas;

10.   uzsver ‐ "vājie punkti", kas inter alia ir Amazones mūžamežu bojāeja, Grenlandes ledāju un rietumu Antarktikas ledus segas kušana, Indijas okeāna musonu cikla sabrukums un metāna masveida emisija no Sibīrijas tundras, ir grūti prognozējami, taču pašreizējos klimata pārmaiņu apstākļos visi šie procesi, iespējams, var sasniegt lūzuma punktu jau šajā gadsimtā; uzsver ‐ lai novērstu šos "vājos punktus", būs jāveic spēcīgāki pasākumi ietekmes mazināšanai, nekā norādīts IPCC Ceturtajā novērtējuma ziņojumā;

11.   šajā sakarā atzinīgi vērtē COP 13 un COP/MOP 3 rezultātus, kuru pamatā ir vispāratzītas zinātniskās atziņas, un jo īpaši Bali konferencē pieņemto rīcības plānu, kas jāpārskata Pušu četrpadsmitajā konferencē 2008. gadā un kam pateicoties līdz 2009. gadam ir jāpanāk vienošanās par vispārēju sistēmu; atzinīgi vērtē arī Tehnoloģiju nodošanas ekspertu grupai doto uzdevumu novērtēt nepilnības un šķēršļus, kas kavē jaunattīstības valstīm piešķirto finanšu resursu izmantošanu un pieejamību, tā reaģējot uz šo valstu apņemšanos izmērāmā, pārskatāmā un pārbaudāmā veidā īstenot katrai valstij atbilstošus pasākumos klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai; tāpat atzinīgi vērtē Pielāgošanās fonda izveidošanu un mežu iekļaušanu jaunajā nolīgumā par klimata aizsardzību, lai novērstu mežu turpmāku izciršanu un oglekļa emisijas, ko izraisa meža vai kūdrāju ugunsgrēki, kuri turklāt nodara milzīgus postījumus vietējām pašvaldībām, pat tik lielā mērā, ka nelikumīgā vai daļēji likumīgā veidā piespiedu kārtā tiek atsavināta tām piederošā zeme;

12.   nepiekrīt zinātniski nepamatotiem centieniem atspoguļot par klimata pārmaiņu cēloņiem un sekām veikto pētījumu rezultātus kā apšaubāmus, neskaidrus vai apstrīdamus; taču saprot, ka zinātnes progresu vienmēr ir raksturojušas šaubas, to pakāpeniska kliedēšana un jaunu skaidrojumu vai modeļu meklējumi, kas neiekļaujas sava laika akadēmiskās zinātnes atziņās;

13.   tāpēc uzskata, ka turpmāki pētījumi, lai labāk izprastu globālās sasilšanas cēloņus un sekas, ir ļoti svarīgi atbildīgu lēmumu pieņemšanai; tomēr uzskata, ka līdz šim gūtās zināšanas ir pietiekamas, lai steidzami formulētu politiku, kas ļautu samazināt SEG emisiju apjomu tā, lai klimata pārmaiņas nepārsniegtu +2°C, un pasākumus, kas ļauj pielāgoties pašreizējām klimata pārmaiņām;

14.   uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk analizēt un pētīt klimata pārmaiņu radītās sekas, piemēram ietekmi uz ekonomisko konkurētspēju, enerģijas izmaksām un sociālo attīstību Eiropā, zemes izmantošanas, mežu un mežu izciršanas nozīmi, jūras vides nozīmi, kā arī aprēķināt rūpniecības nozares, kā arī transporta nozares ārējās ar klimatu saistītās izmaksas, tostarp attiecībā uz lidmašīnu radītā piesārņojuma kvantitatīvu noteikšanu; uzskata, ka nepieciešami turpmāki pētījumi, lai pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumus iekļaut attīstības plānošanas un nabadzības mazināšanas politikas pasākumos;

15.   atbalsta ierosinājumu arī turpmāk pētīt biodegvielas popularizēšanas politikas ietekmi un to, kā biodegvielas ražošana veicina mežu izciršanu, kultivēto zemes platību pieaugumu un pasaules nodrošinājumu ar pārtiku;

16.   uzsver vajadzību pēc jūras zivju fizioloģijas un ekoloģijas izpētes, jo īpaši tropu apgabalos, kur ir veikts salīdzinoši maz pētījumu; norāda, ka uzkrājoties šādai informācijai, zinātnieki varēs izteikt precīzākas prognozes un rast attiecīgus risinājumus; uzskata, ka visas piezvejas nodošana zinātniskai analīzei varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu mūsu informatīvās bāzes veidošanā; tāpat atzīst, ka ir jāturpina pētījumi par klimata pārmaiņu ietekmi uz jūras putnu populāciju barības pieejamību, vairošanos un izdzīvošanu;

17.   uzskata, ka zinātnisku atziņu par cilvēku ietekmi uz globālo klimatu publiskošanai jābūt galvenajam faktoram plašākos pasākumos, lai veicinātu sabiedrības informētību un pēc tam gūtu un saglabātu sabiedrības atbalstu politiskiem pasākumiem oglekļa emisiju samazināšanai, piemēram, dažādiem darba tirgus dalībniekiem sadarbojoties, ne tikai rūpnieciski attīstītajās valstīs, bet arī jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; prasa IPCC publicēt tā novērtējuma ziņojumu kopsavilkumu; turklāt uzskata, ka nepieciešamas individuālas dzīvesveida izmaiņas, ko var panākt ar izglītojošām programmām, skaidrojot globālās sasilšanas cēloņus un sekas;

18.   tāpēc prasa, lai zinātnieki un politiķi kopīgiem spēkiem veido izpratni un arī neoficiālā līmenī veicina atbalstu "sīkumiem, kas varētu būt nozīmīgi", ņemot vērā, ka pat kopienas, kas labi spēj pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, tomēr nav pasargātas no ārkārtējiem un iepriekš neparedzamiem notikumiem;

19.   uzsver, ka pašlaik trūkst izsmeļošas informācijas, kas vajadzīga izglītojošiem pasākumiem par dzīvesveidu, kurš neveicina oglekļa emisiju pieaugumu, jo cita starpā, piemēram, uz patēriņa precēm nav norādes par SEG ietekmi un nav SEG marķējuma, un šāda informācija ir jānodrošina nekavējoties; uzsver, ka ideālā gadījumā šādu iniciatīvu pamatā jābūt kopīgiem standartiem un ka jāņem vērā arī ievedumu radīto SEG emisiju apjoms;

20.   prasa, lai Klimata pārmaiņu pagaidu komiteja turpina darbu un, beidzoties pilnvaru laikam, sniedz Parlamentam attiecīgu ziņojumu ar ieteikumiem rīcībai vai iniciatīvām, kā arī pielāgošanās un riska mazināšanas pasākumiem, kas jāveic saistībā ar turpmāku integrētās ES politikas īstenošanu klimata pārmaiņu jomā atbilstīgi ES mērķim ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu, neļaujot tam pārsniegt 2°C, un IPCC Ceturtā novērtējuma ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem;

21.   aicina Komisiju, Padomi un Parlamentu visaugstākajā līmenī atbalstīt sarunas un dialogu par to, lai uz visām partnervalstīm pasaulē stratēģiski attiecinātu ES dalībvalstu vai ārpuskopienas valstu ļoti prasmīgi izstrādātas stratēģijas, principus un standartus, kas piemērojami zinātniskiem pētījumiem un ar klimata pārmaiņu problēmas risināšanu saistītai rīcībai atbilstīgi zinātnieku ieteikumiem;

22.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 74 E., 20.3.2008., 652. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija rezolūcija par Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu (2007/2269(INI))

P6_TA(2008)0224 A6-0168/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas sagatavoto Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu (SEC(2007)1436),

–   ņemot vērā tā iepriekšējo 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos(1) un 2007. gada 24. oktobra rezolūciju par ES un Turcijas attiecībām(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju(3) un 2007. gada 13. februāra rezolūciju(4) par sieviešu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē Turcijā,

–   ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra sarunu programmu Turcijai,

–   ņemot vērā 2008. gada 18. februāra Padomes lēmumu 2008/157/EK par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku(5) ("Pievienošanās partnerība"), kā arī iepriekšējos Padomes 2001., 2003. un 2006. gada lēmumus par Pievienošanās partnerību,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0168/2008),

A.   tā kā pievienošanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gada 3. oktobrī pēc tam, kad Padome bija apstiprinājusi sarunu programmu, un tā kā šo sarunu uzsākšana ir sākuma punkts ilgam un atvērtam procesam;

B.   tā kā Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un īstenot pakāpenisku saskaņošanu ar ES, un tā kā šie centieni ir jāuztver kā iespēja Turcijai sevi turpmāk modernizēt;

C.   tā kā saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes slēdzieniem pilnīga atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātei joprojām ir pamats uzņemšanai ES, kas ir kopiena, kuras pamatā ir kopējas vērtības;

D.   tā kā Komisija 2007. gada progresa ziņojumā secināja, ka Turcijā 2007. gadā attiecībā uz politiskajām reformām gūtie panākumi bija nelieli;

E.   tā kā 2007. gadā ir stiprināta Turcijas demokrātija, ir ievēlēts jauns parlaments, kas pārstāv valsts politisko dažādību, un ir izveidota valdība, kurai piešķirtas plašas pilnvaras;

F.   tā kā Turcija joprojām nav īstenojusi noteikumus, kas paredzēti EK un Turcijas asociācijas nolīgumā un tā papildu protokolā;

G.   tā kā 2007. gadā tika sāktas piecas sarunu sadaļas,

Reformas virzībā uz demokrātisku un plaukstošu sabiedrību

1.   atzinīgi vērtē premjerministra R. T. Erdogan apņemšanos, ka 2008. gads būs reformu gads; mudina Turcijas valdību, izmantojot to, ka tai parlamentā ir pārliecinošs vairākums, pildīt savus solījumus, lai apņēmīgi īstenotu reformas, kuras ir būtiski nepieciešamas, lai Turcija kļūtu par modernu un plaukstošu demokrātiju, kuras pamatā ir laicīga valsts un plurālistiska sabiedrība;

2.   uzsver, ka šāda modernizācija, pirmkārt un galvenokārt, ir pašas Turcijas interesēs; atzīst arī, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi, lai Turcija būtu stabila, demokrātiska un plaukstoša valsts; atkārtoti norāda, ka Pievienošanās partnerībā noteikto saistību izpilde ir būtiska gan Turcijai, gan turpmāko attiecību veidošanai ar ES;

3.   uzsver viedokli, ka tikai tāda sabiedrība, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības un kuras pamatā ir demokrātija, tiesiskums un sociāli orientēta tirgus ekonomika, var attīstīties par mierīgu, stabilu un plaukstošu sabiedrību;

4.   uzsver, ka ir svarīgi, lai Turcija vērstos pret dažādām diskriminācijas izpausmēm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 13. pantu, kurā ir noteikta visu personu vienlīdzība neatkarīgi no to dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģiskās pārliecības vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

5.   atzīmē neseno Pievienošanās partnerības pārskatīšanu; apzinās, ka šajā trešajā pārskatīšanā kopš 2001. gada lielākajā daļā jomu ir pagarinātas neizpildītās prioritātes uz turpmāku periodu; šajā posmā mudina Turcijas valdību ietvert savos reformu plānos partnerībā noteiktās prioritātes un termiņus, ņemot vērā, ka turpmāki kavējumi būtiski ietekmēs sarunu gaitu;

6.   atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā demokrātija dominēja pār militāristu centieniem iejaukties politiskajā procesā; mudina Turcijas valdību veikt turpmākus sistemātiskus centienus, lai nodrošinātu, ka demokrātiski ievēlētā politiskā vadība uzņemas pilnīgu atbildību par iekšlietu, ārlietu un drošības politiku, tostarp arī attiecībā uz Kipru, un ka bruņotie spēki ievēro šo pienākumu, pilnībā un nepārprotami atzīstot civilo kontroli; jo īpaši norāda uz nepieciešamību īstenot pilnīgu parlamentāru uzraudzību pār militāro un aizsardzības politiku un visiem saistītajiem izdevumiem;

7.   pauž bažas par Taisnības un attīstības partijas (AK Party) slēgšanu; sagaida, lai Turcijas konstitucionālā tiesa ievēro tiesiskuma principus, Eiropas standartus un vadlīnijas par politisko partiju aizliegšanu un darbības apturēšanu un līdzīgiem pasākumiem, ko 1999. gada 10. un 11. decembrī pieņēmusi Eiropas Padomes Venēcijas Komisija; lūdz Turcijas parlamentu pielāgot Konstitūciju šiem standartiem attiecībā uz politisko partiju aizliegšanu;

8.   aicina Turcijas valdību reformu īstenošanas laikā ievērot plurālismu un dažādību laicīgajā un demokrātiskajā Turcijā un mudina valdību un visas politiskās partijas konstruktīvi sadarboties, lai panāktu vienošanos par svarīgiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts modernizāciju;

9.   uzskata, ka Kriminālkodeksa 301. panta izmaiņas, ko Turcijas parlaments pieņēma 2008. gada 30. aprīlī, ir pirmais solis ceļā uz būtiskām izmaiņām šajā pantā, kā arī citos Kriminālkodeksa pantos, un ar nepacietību gaida turpmākos notikumus šajā sakarā; uzsver, ka gan teorētiski, gan praktiski ir jāpanāk progress attiecībā uz vārda brīvību; pauž nožēlu par to, ka 2007. gadā vēl vairāk ir palielinājies tādu personu skaits, pret kuriem ir ierosinātas lietas saskaņā ar tiesību aktiem, pieļaujot nevardarbīga viedokļa paušanas patvaļīgu ierobežošanu(6); uzskata, ka, atceļot 301. pantu un citus tiesību aktos ietvertos noteikumus, kuros ir noteikts nelikumīgs starptautiskajās tiesībās garantētās vārda brīvības aizliegums, tiktu panākts vislabākais risinājums, lai nodrošinātu, ka Turcija pilnībā garantē vārda brīvību un preses brīvību saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK) iekļautajiem standartiem;

10.   atzinīgi vērtē Turcijas parlamenta nesen pieņemto likumu par fondiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izskatīt jauno tekstu, un uzsver, ka tai ir jāanalizē, vai likums novērš visas nepilnības, ar kurām saskaras reliģiskās kopienas, kuru ticība nav musulmanisms, attiecībā uz īpašumu pārvaldību un iegādi, tostarp konfiscēto īpašumu, kas pārdots trešām pusēm; aicina Turcijas iestādes nodrošināt, lai šis likums tiek īstenots saskaņā ar ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi;

11.   pēc pozitīvās rīcības, pieņemot likumu par fondiem, mudina Turcijas valdību pildīt tās saistības attiecībā uz reliģijas brīvību, saskaņā ar ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi nosakot juridisku sistēmu, kas ļauj visām reliģiskām kopienām darboties bez pārmērīgiem ierobežojumiem ‐ jo īpaši attiecībā uz to juridisko statusu, garīdznieku apmācīšanu, hierarhijas ievēlēšanu, reliģisko izglītību un lūgšanu vietu būvniecību; aicina aizsargāt reliģisko un kultūras mantojumu; atkārtoti aicina nekavējoties no jauna atvērt grieķu pareizticīgo garīgo semināru "Halki" un atļaut publiski izmantot ekumeniskā patriarha garīdzniecības titulu; piekrīt bažām, ko 2007. gada 24. jūlijā pauda Padome par Turcijas Kasācijas tiesas lēmumu par ekumenisko patriarhātu, un cer, ka šis lēmums vairs nekavēs patriarhātu un citas reliģiskās kopienas, kuru ticība nav musulmanisms, izmantot tiesības, kas garantētas saskaņā ar ECTK;

12.   mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā sākt politisku iniciatīvu, lai panāktu noturīgu risinājumu kurdu jautājumā, turklāt risinājuma pamatā var būt vienīgi taustāmi uzlabojumi attiecībā uz kultūras, ekonomiskajām un sociālajām iespējām, kas ir pieejamas kurdu izcelsmes iedzīvotājiem, tostarp reālas iespējas mācīties kurdu valodu valsts un privātajās skolās, izmantot to radio un televīzijā, ikdienas norisēs un saņemot sabiedriskos pakalpojumus; uzskata, ka Demokrātiskās sabiedrības partijas (DTP) darbības iespējamā aizliegšana nav tāds politiskais risinājums, kāds būtu vēlams;

13.   aicina DTP partiju, tās parlamenta deputātus un mērus nepārprotami distancēties no Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) un konstruktīvi iesaistīties kurdu jautājuma politiska risinājuma atrašanā demokrātiskā Turcijas valstī; prasa arī Turcijas pārējo politisko partiju konstruktīvu līdzdalību kopējā mērķa sasniegšanā;

14.   pauž nožēlu par daudziem gadījumiem, kad tiesā izskata lietas, kas ierosinātas pret ievēlētajiem mēriem un citiem politiķiem par to, ka viņi saziņā ir izmantojuši kurdu valodu vai ir pauduši viedokli kurdu jautājumā, kā piemēru minot tiesvedību, kuras rezultātā nesen tika notiesāta Leyla Zana un 53 DTP mēri;

15.   atkārtoti norāda uz iepriekšējiem aicinājumiem Turcijas valdībai izveidot visaptverošu ģenerālplānu, lai veicinātu sociāli ekonomisko un kultūras attīstību Turcijas dienvidaustrumos, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju joprojām dzīvo zem nabadzības sliekšņa; uzskata, ka šajā ģenerālplānā būtu arī jārisina sociālas, ekoloģiskas, kultūras un ģeopolitiskas problēmas, kas radušās Dienvidaustrumu Anatolijas projekta dēļ; prasa Komisijai saistīt Pirmspievienošanās palīdzības instrumentā (IPA)(7) ietverto reģionālās palīdzības komponentu ar šādas stratēģijas ātru sagatavošanu;

16.   mudina Turcijas valdību izstrādāt vispusīgu valsts plānu, lai risinātu jautājumu par valsts iekšienē pārvietotām personām, tādējādi novēršot pašreizējās juridiskās un praktiskās nepilnības un nodrošinot finansiālu un cita veida atbalstu, kas vajadzīgs, lai pienācīgi risinātu minēto personu atgriešanās jautājumu un sniegtu kompensācijas;

17.   atzīmē gaidāmo procesu, lai sagatavotu jaunu, pilsonisku konstitūciju; uzskata to par galveno iespēju, lai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību iekļautu konstitūcijas pamatā; atkārtoti uzsver, ka ir jāizveido pārbaužu un līdzsvara sistēma, garantējot demokrātiju, tiesiskumu, sociālo kohēziju un reliģijas un valsts nodalīšanu; uzsver arī, ka jaunajā konstitūcijā ir jāietver dzimumu līdztiesības princips, jāizvairās no tādu neskaidru kritēriju izmantošanas kā vispārējā morāle, jāatturas uztvert sievietes galvenokārt tikai kā ģimenes vai kopienas locekles un jāapstiprina sieviešu cilvēktiesības, tostarp viņu seksuālās un reproduktīvās tiesības, kā viņu individuālās tiesības;

18.   uzsver, ka šajā veidošanas procesā ir jābūt plašai pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, lai panāktu vienprātību par Turcijas konstitucionālo nākotni, iesaistot politiskās partijas, etniskās un reliģiskās minoritātes un sociālos partnerus; atzīmē iedzīvotāju daļas neapmierinātību un bažas par to, ka galvas lakatu nēsāšanas aizlieguma universitātēs atcelšana nebija daļa no plašākas reformas, kuras pamatā būtu visaptveroša apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību; atkārtoti norāda uz tā agrāko ieteikumu, kas iekļauts iepriekš minētajā 2006. gada 27. septembra rezolūcijā par vēlēšanu pārstāvniecības slieksni;

19.   atzīmē panākto progresu attiecībā uz tiesu varas efektivitāti; atzinīgi vērtē Turcijas valdības plānu īstenot reformu stratēģiju, kas ir paredzēta, lai stiprinātu tiesu varas neatkarību un objektivitāti, kā arī palielināt sabiedrības uzticību tiesu varai; uzskata, ka šajā stratēģijā prioritāri ir jānodrošina, lai tādu tiesību aktu interpretācija, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ir saskaņā ar ECTK standartiem; atzīmē, ka šo stratēģiju nevar sasniegt bez tālejošas tiesnešu pārkvalifikācijas programmas; pauž bažas par negatīvo attieksmi, ko noteiktas tiesu sistēmas iestādes izrāda pret starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām un pret nolēmumiem, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi lietās, kas ierosinātas pret Turciju par ECTK pārkāpšanu;

20.   mudina Turcijas Konstitucionālo tiesu panākt progresu, pieņemot tās galīgo lēmumu par likumu par ombudu, lai ļautu valdībai nekavējoties izveidot ombuda biroju; iesaka Turcijai, ka tai vajadzētu šajā jautājumā sadarboties ar Eiropas ombudu un valstu ombudiem kaimiņos esošajās ES dalībvalstīs;

21.   pauž bažas gan par naidīgo noskaņojumu, kas daļā sabiedrības valda pret minoritātēm, gan par politiski un reliģiski motivētu vardarbību; aicina Turcijas valdību vērsties pret organizācijām un grupām, kas rada šādu naidīgumu un aizsargāt visus tos, kurus apdraud un kuri bīstas par savām dzīvībām, kā arī neatlaidīgi censties, lai izveidotu vidi, kas veicina cilvēku pamattiesību un brīvību pilnīgu ievērošanu;

22.   uzstājīgi mudina Turcijas iestādes veikt pilnīgu izmeklēšanu par Hrant Dink un trīs kristiešu slepkavībām Malatjā, kā arī citiem politiski un reliģiski motivētas vardarbības gadījumiem; pauž nožēlu par tiesvedības lēno gaitu šajās lietās, aizdomām par neobjektivitāti un nesodāmības sajūtu, ko tā rada, un lūdz iestādēm pilnībā noskaidrot apsūdzības par kompetento iestāžu nolaidību, kā arī nodot tiesai visus vainīgos;

23.   mudina Turcijas iestādes, cieši ievērojot tiesiskuma principus, apņēmīgi veikt izmeklēšanu saistībā ar Ergenekon noziedzīgo grupējumu, lai pilnībā atklātu tā tīklus valsts struktūrās un nodotu tiesai visas iesaistītās personas;

24.   atzīmē Komisijas novērtējumu par spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās gadījumu skaita pastāvīgo samazināšanos, kā arī attiecīgo tiesību aktu aizsardzības pasākumu pozitīvo ietekmi; tomēr aicina Komisiju analizēt, vai pretterorisma likums un likums par policijas pilnvarām nemazina šo pozitīvo tendenci; aicina Turcijas valdību pastiprināt cīņu pret spīdzināšanu, kas notiek ārpus aizturēšanas centriem un to iekšienē, un pret tiesībaizsardzības darbinieku nesodāmību, kā arī ratificēt un īstenot Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu, tādējādi nodrošinot sistemātisku spīdzināšanas novēršanu un aizturēšanas centru neatkarīgu uzraudzību;

25.   atzīmē premjerministra R. T. Erdogan novērtējumu, kas tika izteikts attiecībā uz asimilāciju viņa nesenās oficiālās vizītes laikā Vācijā; tādēļ uzskata, ka Turcijas valdībai ir jāveic pasākumi, lai ļautu visiem iedzīvotājiem attīstīt savu kultūras identitāti demokrātiskā Turcijas valstī; šajā sakarā norāda uz sarunu programmā noteiktajām saistībām attiecībā uz cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, efektīvām iespējām iegūt izglītību, skatīties un klausīties pārraides un saņemt sabiedriskos pakalpojumus nevis tikai turku valodā, bet arī citās valodās;

26.   atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz sieviešu aizsardzību pret vardarbību, un atzinīgi vērtē šajā saistībā valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sākto darbu; mudina Turcijas iestādes vēl vairāk apkarot vardarbību ģimenēs, sieviešu slepkavības ģimenes goda aizstāvēšanas dēļ un piespiedu laulības, jo īpaši pilnībā īstenojot attiecīgos tiesību aktus, turpinot nepārtrauktu sabiedrisku kampaņu, nodrošinot vairāk patvēruma vietu upuriem, paātrinot tiesībsargājošo iestāžu darbinieku apmācību un cieši uzraugot ieviestās iniciatīvas; ar bažām atzīmē, ka joprojām ir problemātiski iegūt ticamus datus par vardarbības gadījumiem pret sievietēm, un mudina Turcijas valdību novērst šo nepilnību;

27.   atzīst, ka ievērojams skaits sieviešu ieņem svarīgus amatus Turcijas ekonomikas, politikas un akadēmiskajās nozarēs, un atkārtoti norāda, ka vienlīdzīga attieksme, piekļuve izglītībai un lielāka sieviešu ietekme politikā, ekonomiskās un sociālajā jomā ir būtiski aspekti, lai panāktu turpmāku ekonomisko izaugsmi un labklājību Turcijā; tomēr ar bažām atzīmē, ka sieviešu nodarbinātības kopējais rādītājs joprojām ir tikai 23,8 %(8) un ka sieviešu līdzdalība politikā gandrīz nemaz nav palielinājusies; tādēļ aicina Turcijas valdību veikt turpmākus reālus pasākumus, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, pievēršot lielāku uzmanību situācijai lauku rajonos, un uzlabotu sieviešu iekļaušanu veselības un sociālā nodrošinājuma sistēmās, un aicina arī izstrādāt instrumentus vai pagaidu pasākumus, ar kuriem aktivizēt sieviešu iesaistīšanos politikā;

28.   atzinīgi vērtē Turcijas valdības sniegto atbalstu veiksmīgiem sadarbības projektiem starp ES un Turcijas partneriem, piemēram, mērķsadarbības projektam, kura mērķis ir veidot neatkarīgu, par dzimumu līdztiesības jautājumiem atbildīgu iestādi un apmācīt 750 amatpersonas par dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu; sagaida, ka minēto iestādi izveidos nekavējoties;

29.   atzīmē, ka nav skaidrs, kāda ir ieteiktās Turcijas parlamenta Vienlīdzīgu iespēju komisijas kompetence; mudina Turcijas parlamentu izveidot īpašu komisiju ar likumdošanas pilnvarām, kas būtu svarīgs instruments, lai uzlabotu sieviešu tiesības un integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai Turcijā;

30.   respektē un stingri atbalsta sieviešu organizāciju darbu Turcijā, kas palīdz stiprināt sievietes lomu sabiedrībā, palīdz aizsargāt tās pret vardarbību un sekmē sieviešu uzņēmējdarbību, vienlaikus rādot pozitīvu piemēru par sieviešu iespēju palielināšanu un veicinot sieviešu un vīriešu vienlīdzību;

31.   pauž atzinību Turcijai par tās ekonomikas pozitīvo attīstību; atkārtoti norāda uz savu viedokli, ka tikai sociāli saskaņota sabiedrība ar spēcīgu vidusšķiru var baudīt pārticību; tādēļ pauž nožēlu par lielās ekonomiskās izaugsmes nelielo ietekmi uz joprojām vājo nodarbinātības tirgu; norāda uz nepieciešamību risināt ēnu ekonomikas problēmu un nodrošināt ilgtspējīgu pamatu sociālās nodrošināšanas sistēmai; uzskata, ka mazo un vidējo uzņēmumu lielāka ietekme varētu paātrināt ekonomisko izaugsmi;

32.   norāda uz efektīva sociālā dialoga potenciālu, lai izveidotu partnerības, kas ir vajadzīgas sociāli orientētas tirgus ekonomikas funkcionēšanai; pauž vilšanos par nelielo panākto progresu attiecībā uz sociālā dialoga mehānismu stiprināšanu; mudina Turcijas valdību pilnībā īstenot Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un uzsver nepieciešamību likvidēt pašreizējos apvienošanās brīvības, streikošanas tiesību un tiesību slēgt darba koplīgumus ierobežojumus;

33.  pauž bažas par to, ka Turcijas policisti ir pārmērīgi izmantojuši spēku pret demonstrantiem šā gada Maija svētku manifestācijā Stambulā; atgādina, ka biedrošanās brīvība un arodbiedrību miermīlīga darbība saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju ir pamattiesības;

34.   uzsver izglītības piekļuves nozīmi kā būtisku sociāli saskanīgas sabiedrības elementu; pauž atzinību Turcijas valdībai un pilsoniskajai sabiedrībai par kampaņu, lai palielinātu meiteņu skaita uzņemšanu skolās; tomēr norāda, ka ir jānodrošina, lai visi Turcijas bērni, viņiem piedzimstot, tiktu reģistrēti, un ka ir jāuzlabo skološanās pienākuma uzraudzība un izpilde, lai turpinātu samazināties to bērnu skaits, kuri neapmeklē skolas; izsaka atzinību Turcijas valdībai par pozitīvajiem rezultātiem, kas panākti attiecībā uz bērnu darba samazināšanu, un mudina to turpināt centienus šajā saistībā;

35.   pauž bažas par korupcijas līmeni; mudina Turcijas iestādes izstrādāt vispārēju korupcijas novēršanas stratēģiju, kuras mērķis būtu efektīvi īstenot cīņu pret korupciju;

36.   pauž bažas par lielajām attīstības atšķirībām starp Turcijas reģioniem un arī lauku un pilsētu teritorijām; aicina Turcijas valdību izveidot visaptverošu stratēģiju, lai izlīdzinātu šīs atšķirības; aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām sniegt Parlamentam informāciju par ES ieguldījumu šajā stratēģiskajā plānošanā saistībā ar IPA instrumentu 2007. un 2008. gadā;

37.   aicina Turcijas valdību steidzami piemērot Eiropas standartus projektiem, kuri var izraisīt tālejošas sekas un kuri apdraud gan vēsturisko mantojumu, gan unikālās un vērtīgās ainavas, proti, tie ir tādi projekti kā aizsprostu būvniecība Munzuras ielejā, Allianojas aizsprosta būvniecība, Ilisu aizsprosta būvniecība un zelta raktuvju ierīkošana Bergamā un citos reģionos; aicina Turcijas valdību vadīties pēc ES tiesībām, plānojot reģionu attīstības projektus;

38.   stingri nosoda PKK un citu teroristu grupu vardarbību Turcijas teritorijā; nosoda uzbrukumu, kas notika 2008. gada janvārī Dijarbakirā un kura laikā nogalināja sešus cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 60 cilvēku, un izsaka patiesu līdzjūtību šajā noziegumā cietušo personu ģimenēm; atkārtoti pauž solidaritāti ar Turciju tās cīņā pret terorismu un vēlreiz aicina PKK paziņot par tūlītēju un beznosacījuma pamieru un ievērot to;

39.   atkārtoti aicina Turcijas valdību neiesaistīties nekādās militārās darbībās, kas apdraud Irākas teritoriju; mudina Turciju ievērot Irākas teritoriālo integritāti, cilvēktiesības un tiesiskumu, kā arī nodrošināt, lai netiktu pieļauti civiliedzīvotāju upuri; mudina Irākas valdību un Irākas Kurdu reģionālo valdību nepieļaut, ka Irākas teritoriju izmanto kā bāzi, no kuras veikt terora aktus pret Turciju; atzinīgi vērtē Turcijas un Irākas valdības sarunas un prasa arī izstrādāt pasākumus, lai paātrinātu sadarbību ar Irākas Kurdu reģionālo valdību, lai efektīvi novērstu iespējamos teroristu uzbrukumus, par kuriem atbildīgi ir irākieši;

Reģionālie jautājumi un ārējie sakari

40.   atgādina par Turcijas saistībām ievērot labas kaimiņattiecības un uzsver cerību, ka Turcija atturēsies no jebkādiem draudiem pret kaimiņvalstīm un atrisinās visus nenokārtotos strīdus mierīgā ceļā saskaņā ar ANO Hartu, citām attiecīgām starptautiskām konvencijām, divpusējiem nolīgumiem un saistībām; jo īpaši aicina Turcijas iestādes labu kaimiņattiecību vārdā uzlabot dialogu ar Grieķiju (piemēram, par Egejas jūras kontinentālo šelfu) un Bulgāriju (piemēram, par Bulgārijas trāķiešu bēgļu īpašumtiesībām), lai atrisinātu visus nenokārtotos divpusējos strīdus;

41.   uzsver nepieciešamību atrast visaptverošu risinājumu Kipras jautājumā; atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta starp abu kopienu līderiem Kiprā 2008. gada 21. martā; aicina abas puses izmantot pašreizējās iespējas, lai panāktu visaptverošu risinājumu saskaņā ar ANO sistēmu, pamatojoties uz ES pamatprincipiem; šajā saistībā atgādina par iepriekšējām rezolūcijām, kurās paziņots, ka Turcijas bruņoto spēku izvešana sekmētu risinājuma panākšanu;

42.   atzinīgi vērtē finanšu atbalsta instrumenta izveidi, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību; atkārtoti aicina Komisiju sagatavot ziņojumu konkrēti par šā instrumenta īstenošanu un efektivitāti;

43.   atzinīgi vērtē to, ka pēdējos desmit gados ir uzlabojušās Grieķijas un Turcijas attiecības, kā arī to, ka joprojām tiek nodrošināts labs politiskais klimats, ko apliecina Grieķijas Republikas premjerministra Kostas Karamanlis nesenā oficiālā vizīte Turcijā, tādējādi dodot cerības par Grieķijas un Turcijas divpusējo attiecību turpmāko uzlabošanos, jo īpaši attiecībā uz visu Parlamenta iepriekšējās rezolūcijās norādīto jautājumu atrisināšanu mierīgā ceļā, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un saskaņā ar sarunu programmā noteiktajām saistībām;

44.   aicina Turcijas valdību no jauna atvērt tās robežu ar Armēniju, pilnībā atjaunojot ekonomiskās un politiskās attiecības ar šo valsti; vēlreiz aicina Turcijas un Armēnijas valdību sākt izlīguma procesu attiecībā uz tagadni un pagātni, lai varētu risināt patiesu un atklātu diskusiju par pagātnes notikumiem; aicina Komisiju sekmēt šo izlīguma procesu;

45.   atzīst, ka Turcija ir nozīmīga ES partnere ES ārpolitikas mērķu īstenošanā Melnās Jūras reģionā, Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos kopumā; aicina Padomi un Komisiju labāk izmantot ES un Turcijas ciešo attiecību potenciālu šajos reģionos;

46.   mudina Turciju parakstīt Starptautiskās krimināltiesas statūtus, jo tas ir būtisks daudzpusējs instruments;

47.   atzinīgi vērtē Turcijas ieguldījumu Eiropas drošības un aizsardzības politikas misijās un operācijās Bosnijā–Hercegovinā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, kā arī ieguldījumu NATO vadītajās operācijās Kosovā, Dārfūrā un Afganistānā;

48.   tomēr pauž nožēlu par Turcijas iebildumiem pret ES un NATO stratēģiskās sadarbības īstenošanu, kuras pamatā ir "Berlīne plus" (Berlin Plus) nolīgums; pauž bažas par šo iebildumu negatīvo ietekmi uz izvietotā ES personāla, galvenokārt, ES policijas misijas Afganistānā un ES tiesiskuma (EULEX) misijas Kosovā, aizsardzību, un prasa, lai Turcija iespējami drīz atsauc savus iebildumus;

ES un Turcijas attiecības

49.   mudina Turcijas valdību pilnībā un nekavējoties izpildīt noteikumus, kas ir paredzēti ES un Turcijas asociācijas nolīgumā un tā papildu protokolā; atgādina, ka Turcijas saistību neizpilde arī turpmāk negatīvi ietekmēs sarunu procesu;

50.   atzīst Turcijas mērķi kļūt par Eirāzijas enerģētikas centru un tās iespējamo nozīmi Eiropas enerģijas drošības sekmēšanā; atzinīgi vērtē Turcijas panākto progresu enerģētikas jomā; atgādina iepriekš minēto 2007. gada 24. oktobra rezolūciju, kurā ir atbalstīta sarunu sākšana šajā sadaļā; mudina Turciju kļūt par Eiropas Enerģētikas kopienas pilntiesīgu dalībnieci, lai stiprinātu sadarbību enerģētikas jomā starp ES un Turciju, jo no šīs sadarbības labumu var gūt visas iesaistītās puses; aicina Turciju pilnībā atbalstīt Nabuko cauruļvada projektu, kas Eiropai ir prioritārs projekts;

51.   aicina Komisiju un Turcijas valdību sākt sarunas par ES un Turcijas vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu;

52.   norāda, ka viens no galvenajiem imigrācijas ceļiem uz Eiropu no Tuvajiem Austrumiem kopumā un Dienvidāzijas ved cauri Turcijas teritorijai; atzīmē nelielo progresu, kas ir panākts migrācijas pārvaldības jomā; aicina Komisiju un Turciju aktīvāk veikt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu saskaņā ar pamattiesībām, lai to nekavējoties noslēgtu; mudina Turcijas valdību atbilstīgi īstenot pašreizējos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus un protokolus ar ES dalībvalstīm;

53.   atzinīgi vērtē Turcijas valdības panākto progresu izglītības, apmācību, jauniešu un kultūras jomās, ciktāl tas attiecas uz saskaņošanu ar ES tiesību aktiem; uzsver ciešas un nepārtrauktas ES un Turcijas sadarbības nozīmi šajās jomās, kas ir būtiskas Turcijas sabiedrības veiksmīgai modernizācijai ilgtermiņā;

54.   atzinīgi vērtē Stambulas apstiprināšanu par 2010. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu un uzskata to par iespēju, lai stiprinātu starpkultūru dialogu un uzlabotu sakarus starp ES un Turciju;

55.   atkārtoti pauž savu atbalstu ES un Turcijas pilsoniskās sabiedrības dialogam un prasa Komisijai ziņot par veiktajiem pasākumiem šajā programmā, kā arī par atbalstu, kas sniegts Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai saistībā ar IPA instrumentu; aicina Turcijas valdību reformu procesā vairāk iesaistīt tās pilsonisko sabiedrību;

56.   atzinīgi vērtē to, ka IPA sniedz atbalstu pasākumiem, ar kuriem veicina informētāku sabiedrisko apspriešanu par ES paplašināšanu; aicina Turcijas valdību un Turcijas un ES nevalstiskās organizācijas pilnībā izmantot šos līdzekļus, lai palielinātu atbalstu reformām un turpmākai ES un Turcijas attiecību stiprināšanai;

57.   pauž nožēlu, ka Komisija pēc 2004. gadā iesniegtā ietekmes pētījuma nav sagatavojusi papildu pasākumus, un mudina Komisiju nekavējoties iesniegt Parlamentam informāciju par tiem;

58.   aicina Turcijas valdību izveidot visas vajadzīgās struktūras, lai pilnībā īstenotu IPA atbalstu un uzlabotu Turcijas spējas apgūt līdzekļus; aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām ziņot par atbalstu, kas Turcijai sniegts saskaņā ar IPA kopš 2007. gada;

59.   atkārtoti norāda, ka ir svarīgas gan divpusējās un trīspusējās pārrobežu sadarbības programmas (Turcija, Grieķija, Bulgārija), gan arī tās, ko īsteno saskaņā ar ENPI (Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu) /CBC (pārrobežu sadarbības) Melnās jūras reģiona programmu, un ka tās ir piemērots līdzeklis, ar kuru sekmēt ciešāku kontaktu veidošanu sociālajā, kultūras un ekonomikas jomā starp vietējiem partneriem pierobežas reģionos,

o
o   o

60.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 306 E, 15.12.2006., 284. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0472. (3) OV C 157 E, 6.7.2006., 385. lpp. (4) OV C 287 E, 29.11.2007., 174. lpp. (5) OV L 51, 26.02.2008., 4. lpp. (6) Komisijas paziņojums " Paplašināšanās stratēģija un galvenie uzdevumi 2007.-2008. gadā", (COM(2007)0663), 56. lpp. (7) Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu ( IPA ) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.). (8) Iepriekš minētā Turcijas 2007. gada progresa ziņojuma statistikas pielikums.