Eiropas Ombuda īpašais ziņojums Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 1487/2005/GG
Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 1487/2005/GG (2008/2072(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,
– ņemot vērā EK līguma 195. panta 1. punkta otro daļu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1), un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Special Eurobarometer. 237. un 243. numurā publicēto informāciju par Eiropas Komisijas pētījumiem attiecībā uz valodu izplatību Eiropas Savienībā,
– ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, cik iespējams, meklē risinājumu, lai novērstu administratīvās kļūmes un sūdzību apmierinātu,
– ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,
– ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0395/2008),
A. tā kā pārredzamības uzlabošana, daudzvalodības veicināšana un precīzas informācijas sniegšana sabiedrībai ir viens no ES un tās iestāžu prioritārajiem mērķiem;
B. tā kā viens no demokrātiskas leģitimitātes un pārredzamības vispārējo pamatprincipu svarīgiem priekšnoteikumiem un sastāvdaļām ir vienkāršota piekļuve informācijai visiem ES pilsoņiem;
C. cenšoties nodrošināt tiešu piekļuvi informācijai par ES iestāžu darbību visās to struktūrās pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem;
D. apzinoties, ka šī vēlme jāsaskaņo ar loģistikas problēmu, ko rada ES oficiālo valodu lielais skaits;
E. apzinoties, ka Internets kļūst par arvien svarīgāku plašsaziņas līdzekli informācijas iegūšanai, un tādēļ arī Eiropas Savienībai tas jāizmanto centienos nodrošināt pārredzamību un izplatīt informāciju,
1. atbalsta Eiropas ombuda secinājumus, saskaņā ar kuriem:
a)
Padome, tāpat kā jebkura cita ES iestāde, pirmām kārtām pati ir atbildīga par prezidentūras tīmekļa vietnēm un tajās izmantotajām valodām;
b)
Padomes parasti tajās izmantotā pieeja nevar būt galēji atšķirīga no ES iestādēs un to struktūrvienībās īstenotās vienotās pieejas;
c)
informāciju šajās tīmekļa vietnēs ideālā variantā vajadzētu padarīt savlaicīgi pieejamu visās Kopienas oficiālajās valodās;
d)
ja valodu skaits jāierobežo, izmantojamo valodu izvēle jāpamato ar objektivitātes, saprātīguma, pārredzamības un iespējamības kritērijiem;
e)
Padomes atteikšanās apsvērt sūdzības iesniedzēja lūgumu pēc būtības ir administratīva kļūme;
2. šajā sakarā ar izbrīnu pieņem zināšanai ‐ Padome neuzskata, ka šā jautājuma izskatīšana būtu tās kompetencē, kaut gan tas attiecas uz visām dalībvalstīm, un tā vārētu sniegt ieteikumus visām turpmākajām prezidējošām valstīm;
3. pauž nožēlu, ka Padome atšķirībā no citām iestādēm, piemēram, Komisijas un Parlamenta, kas ievērojami palielinājušas to valodu skaitu, kurās notiek to saziņa ar iedzīvotājiem, līdz šim ir pilnībā izvairījusies no jautājuma izskatīšanas pēc būtības par to, kādās valodās tiek piedāvātas prezidējošo valstu tīmekļa vietnes;
4. aicina Padomi visaptveroši pārskatīt jautājumu par prezidējošo valstu publikāciju piedāvāto valodu skaita palielināšanu tīmekļa vietnē, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir atbildīga par tīmekļa vietni vai kura iestāde veido to, lai nodrošinātu visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem vienkāršu un tiešu piekļuvi informācijai par to darbībām; aicina Padomi informēt Parlamentu par apspriešanās rezultātiem;
5. uzsver, ka varbūtējam nepieciešamam piedāvāto valodu skaita samazinājumam jānotiek, ievērojot objektīvus un pietiekami pamatotus kritērijus, kā arī lēmums par to jāpublisko, un privileģējoša attieksme pieļaujama vienīgi pret prezidējošās valsts valodu prezidentūras laikā;
6. atbalsta ombuda ieteikumu Padomei pārbaudīt sūdzības iesniedzēja lūgumu padarīt Padomes prezidentūras tīmekļa vietnes pieejamas arī vācu valodā;
7. atzinīgi vērtē to, ka pretēji līdzšinējai prezidentūru praksei, saskaņā ar kuru tīmekļa vietnes bija pieejamas tikai angļu, franču un attiecīgās prezidējošās valsts valodā, Francijas prezidentūra savu oficiālo tīmekļa vietni piedāvā Eiropas Savienības visvairāk lietotajās valodās (angļu, vācu, franču, itāļu un spāņu);
8. vēršas pie visām turpmākajām prezidējošām valstīm, cerot, tās savas tīmekļa vietnes piedāvās pēc iespējas vairāk valodās un, un, ierobežojot valodu skaitu, prioritārā secībā izmantos visvairāk izplatītās valodas;
9. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.