(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0637),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0011/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0432/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra īpašajā sanāksmē Tamperē apliecināja nepieciešamību tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajā sakarā tā īpaši norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un jāpiemēro vēl iedarbīgāka integrācijas politika ar mērķi piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē. (3)  Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju. Pasākumi, kuru mērķis ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus no trešām valstīm, pamatojoties uz dalībvalstu vajadzībās balstītu pieeju, ir jāaplūko plašākā kontekstā, kas izriet no Lisabonas stratēģijas un integrētajām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Arvien pieaugošās darba tirgus globalizācijas apstākļos Eiropas Savienība ir jāpadara pievilcīgāka darba ņēmējiem, jo īpaši augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, no trešām valstīm. Šo mērķi var labāk sasniegt, ja tiek nodrošināti atvieglojumi, piemēram, noteiktas atkāpes, un nodrošināta vieglāka piekļuve noderīgai informācijai. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos. (6)  Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Šīs direktīvas īstenošanā ir jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, minimālo atalgojuma slieksni, kas ir salīdzināms ar atalgojuma līmeni dalībvalstīs, un profesionālo kvalifikāciju. Kopīga valsts algas līmeņa minimālās summas definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu obligātu uzņemšanas nosacījumu saskaņošanas līmeni visā ES. Dalībvalstīm savs valsts slieksnis jānosaka atbilstīgi situācijai savā darba tirgū un savai vispārīgai imigrācijas politikai. (10)  Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, profesionālo kvalifikāciju. Principa "vienāds atalgojums par tādu pašu darbu" piemērošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pret ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgiem ir vienlīdzīga attieksme. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Atkāpes no galvenās programmas saistība ar algas slieksni jānosaka attiecībā uz augsti kvalificētiem pieteikuma iesniedzējiem vecumā līdz 30 gadiem, kas, ņemot vērā viņu samērā ierobežoto profesionālo pieredzi un viņu situāciju darba tirgū, var nespēt izpildīt galvenās programmas algas prasības, vai kas augstākās izglītības kvalifikācijas ieguvuši Eiropas Savienībā. svītrots Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15.a)  Kas attiecas uz ES iekšējo mobilitāti, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti pēc ES Zilās kartes atjaunošas, ES Zilās kartes turētājam būtu pārrobežu pārvietošanās iespēja. Tā kā ES Zilā karte ietver gan darba, gan uzturēšanās atļauju, tā nedod iespēju pārvietoties uz citu dalībvalsti darba nolūkos, vienlaikus uzturoties tajā dalībvalstī, kuraES Zilo karti ir izdevusi. Pārrobežu pārvietošanās iespēja ir jānosaka Padomes ...Direktīvā…/.../EK par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī, lai strādātu, mācītos vai veiktu brīvprātīgus pasākumus. (17)  Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. - 2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citi pasākumi, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī. (20)  Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis nedrīkst aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu speciālistu. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Dalībvalstīm ir jāievieš sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm, lai aizsargātu gan Eiropas Savienības intereses, gan trešo valstu attīstību, no kurām nāk augsti kvalificēti imigranti. Sadarbības nolīgumos ir jāiekļauj ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, un tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, atbilstoši kuriem augsti kvalificēti imigranti varētu atgriezties savās izcelsmes valstīs. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22.un 23. novembrī Tripolē, kā arī saskaņā ar 2007. gada jūlijā notikušā pirmā pasaules foruma par migrāciju un attīstību secinājumiem, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembrī. Turklāt dalībvalstīm sadarbībā ar izcelsmes valstīm ir jāpiedāvā konkrēts atbalsts profesionāļu apmācībai galvenajās nozarēs, kuras ir nelabvēlīgi ietekmējusi augsti kvalificētu darba ņēmēju aizplūšana. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 2. pants − b apakšpunkts b) "augsti kvalificēta nodarbinātība" ir darba reāla un efektīva veikšana kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kuram nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai vismaz trīs gadu pieredze attiecīgā darbā; b) "augsti kvalificēta nodarbinātība" ir darba reāla un efektīva veikšana kā nodarbinātai personai kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kura veikšanai ir nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai augsta profesionālā kvalifikācija. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 2. pants − c apakšpunkts c)  "ES Zilā karte" ir atļauja, kas tiek dēvēta par "ES Zilo karti" un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos saskaņā ar šajā direktīvā noteikto; c)  "ES Zilā karte" ir atļauja, kas tiek dēvēta par "ES Zilo karti" un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un saskaņā ar V nodaļu pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos; Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 2. pants − f apakšpunkts f) "ģimenes locekļi" ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā; f) "ģimenes locekļi" ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā, 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 3. punktā; Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants − g apakšpunkts g) "augstākās izglītības kvalifikācija" ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šīs kvalifikācijas ņem vērā šīs direktīvas nolūkos, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi; g) "augstākās izglītības kvalifikācija" ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi trešā valsts un atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šo kvalifikāciju ņem vērā šīs direktīvas kontekstā, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi. Lai izvērtētu to, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir augstākā izglītība, šajā direktīvā ir jāizdara atsauce uz 1997. gada ISCED 5.a un 6. līmeni; Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants − h apakšpunkts h) "augstākās profesionālās kvalifikācijas" ir kvalifikācijas, kuras apliecina ar augstākās izglītības kvalifikāciju vai vismaz trīs gadus ilgas līdzvērtīgas profesionālās pieredzes pierādījumu; h) "augstākās profesionālās kvalifikācijas" ir kvalifikācijas, kuras apliecina vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze, kas pielīdzināma augstākās izglītības kvalifikāciju līmenim, tostarp divi gadi vadošā amatā; Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 2. pants − i apakšpunkts i) "profesionālā pieredze" ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā. i) "profesionālā pieredze" ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā, ko apliecina valsts iestāžu izdoti dokumenti, piemēram, darba grāmatiņa, sociālās apdrošināšanas karte vai nodokļu grāmatiņa. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 2. pants − ia apakšpunkts (jauns) ia) "reglamentēta profesija" ir profesionāla darbība vai vairākas profesionālas darbības, kuru sākšanai vai veikšanai, vai kādam no veikšanas veidiem tieši vai netieši ir vajadzīgas noteiktas profesionālās kvalifikācijas saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.  Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā. 1.  Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saskaņā ar citu režīmu likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu Zilās kartes saņemšanai. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − a apakšpunkts a) kas uzturas dalībvalstī kā pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai vai pagaidu aizsardzības programmām; a) kas uzturas dalībvalstī, pamatojoties uz alternatīvo aizsargājamā statusu vai sakarā ar pagaidu aizsardzības programmām, vai kas līdzīgu iemeslu dēļ ir pieprasījuši uzturēšanās atļauju un joprojām gaida lēmumu par savu statusu; Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − b apakšpunkts b) kas ir bēgļi vai pieteikušies, lai tos atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņa iesniegumu; b) personām, kuras ir pieteikušās, lai tās atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz viņa iesniegumu; Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − f apakšpunkts f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem; f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskajiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kuras saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem, jo īpaši uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem, līgumdarbiniekiem un diplomētiem praktikantiem, uz kuriem attiecas Kopienas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību; Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − ga apakšpunkts(jauns) ga) kas uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā kā sezonas strādnieki; Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 3. punkts 3.  Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu ētisku darbā pieņemšanu nozarēs, kas cieš no darbinieku trūkuma, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus. 3.  Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu speciālistu ētisku darbā pieņemšanu no nozarēm, kurās trūkst darbinieku, no nozarēm, kurām ir būtiska nozīme ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, it īpaši veselības aprūpes un izglītības nozarēm, un no nozarēm, kuras ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunattīstības valstu spēju sniegt sociālos pamatpakalpojumus, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 4. pants − 2. punkts 2.  Direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz to personu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, uz kurām tā attiecas, izņemot attiecībā uz ieceļošanu pirmajā dalībvalstī. 2.  Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šī direktīva, salīdzinājumā ar šādiem direktīvas noteikumiem: a)  5. panta 2. punktu, ja persona apmetas uz dzīvi otrā dalībvalstī; b)  12. pantu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. un 16. pantu, 17. panta 4. punktu un 20. pantu. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − a apakšpunkts a) uzrāda derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī; a) uzrāda saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem derīgu darba līgumu augsti kvalificētai nodarbinātībai vai atbilstīgu saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − c apakšpunkts c) attiecībā uz neregulētām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgas augstākās profesionālās kvalifikācijas darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā amatā vai nozarē; svītrots Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − e apakšpunkts e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā; e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz veselības apdrošināšanas pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā; Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − f apakšpunkts f) netiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai. f) objektīvi pamatotu iemeslu dēļ neapdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 5. pants - 2. punkts 2.  Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem kopējā darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts algas slieksni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz trīskārt pārsniedz minimālo kopējo mēnešalgu, kāda noteikta valsts tiesību aktos. 2.  Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā kopējā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto līmeni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz 1,7 reizes pārsniedz vidējo kopējo mēnešalgu vai vidējo gada algu attiecīgajā dalībvalstī, kāda noteikta vai varētu būt noteikta līdzīgam darba ņēmējam uzņēmējā valstī. Dalībvalstis, kurās minimālā alga nav noteikta, nosaka valsts algas slieksni tā, lai tas vismaz trīskārt pārsniegtu minimālos ienākumus, ar kādiem attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību šajā dalībvalstī. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Lai nepieļautu augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkumu trešās valstīs Dalībvalstis necenšas aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu darba ņēmēju. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes nozari un izglītības nozari. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants 6. pants svītrots Atkāpe Ja pieteikumu iesniedz trešās valsts valstspiederīgais, kas nav sasniedzis 30 gadu vecumu, bet kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija, piemēro šādu atkāpi: a) dalībvalstis uzskata, ka 5. panta 2. punktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ja piedāvātā bruto alga mēnesī atbilst vismaz divām trešdaļām no valstī noteiktā algas sliekšņa, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu; (b)  Member States may waive the salary requirement provided for in Article 5(2) on condition that the applicant has completed higher education on site studies and obtained a Bachelor and a Master's degree in a higher education institution situated on the territory of the Community;b) dalībvalstis var atcelt 5. panta 2. punktā ietverto algas nosacījumu, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis augstāko izglītību klātienē un ieguvis bakalaura un maģistra grādu augstākajā mācību iestādē, kas atrodas Kopienas teritorijā; (c)  Member States shall not require proof of professional experience in addition to the higher education qualifications, unless this is necessary to fulfil the conditions set out under national legislation for the exercise by EU citizens of the regulated profession specified in the work contract or binding job offer of work.c) dalībvalstis nepieprasa papildus augstākās izglītības kvalifikācijai pierādīt darba pieredzi, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu nosacījumus, kas ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā regulētā profesijā, kas noteikta darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 8. pants − 2. punkts 2.  Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir divi gadi, un to atjauno uz vismaz tikpat ilgu termiņu. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā divi gadi, ES zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu plus trim mēnešiem. 2.  Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir trīs gadi, un to atjauno uz vismaz vēl diviem gadiem. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā trīs gadi, ES Zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu un vēl sešiem mēnešiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 8. pants − 2.a punkts (jauns) 2.a Pēc 36 mēnešiem, kas kādā dalībvalstī nodzīvoti likumīga ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgajai personai ir atļauts strādāt augsti kvalificētu darbu citā dalībvalstī, vienlaikus pastāvīgi uzturoties pirmajā dalībvalstī. Pārrobežu svārstmigrācija sīkāk atrunāta Direktīvā .../.../EK [par vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, lai saņemtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī]. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants − 2. punkts − 1. daļa 2.  Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai. 2.  Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts un Kopienas procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai. Pieņemot pārdomātu lēmumu, tās ņem vērā valsts un reģionu vajadzības pēc darbaspēka. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants − 2. punkts − 1.a daļa (jauna) Dalībvalstis var noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas skar izcelsmes valsts nozares, kurās trūkst kvalificētu darbinieku. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 2. daļa Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstis var dot priekšroku Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis trešo valstu valstspiederīgajiem, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs. Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstīm ir jādod priekšroka Eiropas Savienības pilsoņiem un, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, tās var dot priekšroku trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis atsakās izsniegt ES Zilo karti pieteikuma iesniedzējam darba tirgus nozarēs, kurās citu dalībvalstu darbiniekiem ir ierobežota piekļuve, pamatojoties un pārrobežu pasākumiem, kas noteikti 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 10. pants - 1. punkts − a apakšpunkts Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu šādos gadījumos: 1.  Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu, ja ES Zilā karte ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta. a) ja tā ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta, vai 1.a Dalībvalstis var atsaukt uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu šādos gadījumos: b) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties; a) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties; c) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus. b) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ. 3.  Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot tikai tad, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai sabiedrības veselība un ja to var objektīvi pierādīt. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna) Izsniedzot ES Zilo karti, dalībvalsts vajadzības gadījumā apņemas izsniegt attiecīgus dokumentus un vīzas iespējami drīz, vismaz pieņemamā laikā, pirms pieteikuma iesniedzējs sāk darbu, uz kuru pamatojoties tika izsniegta Zilā karte, ja vien nav pamatota attaisnojuma tam, ka dalībvalsts nespēj to izdarīt, jo darba devējs vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais pieteikumu ES Zilajai kartei ir iesniedzis pārāk vēlu. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 12. pants - 2. punkts 2.  Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju. 2.  Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes iespējami drīz paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 12. pants - 3. punkts 3.  Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third-country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the courts of the Member State concerned.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atcelt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa(-s) darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesās. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un rīcības termiņu. 3.  Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third-country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the competent authority of the Member State concerned designated in accordance with national law.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atsaukt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un lēmuma izpildes termiņu. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts 1.  Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš jāsaņem uzturēšanās dalībvalsts kompetento iestāžu rakstiska atļauja saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. 1.  Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš rakstiski paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts 2.  Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi augsti kvalificētai nodarbinātībai. ES Zilās kartes turētājs par izmaiņām savās darba attiecībās paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām. 2.  Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus. 1.  Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai vai neatjaunošanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz sešus secīgus mēnešus. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a ES Zilās kartes turētājam ir tiesības palikt dalībvalsts teritorijā tik ilgi, kamēr viņš (-a) piedalās apmācībā, kas paredzēta, lai paaugstinātu profesionālās iemaņas vai iegūtu citu kvalifikāciju. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Šajā periodā ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem. 2.  Šā panta 1. un 1.a punktā norādītajā periodā, ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties augsti kvalificētā darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis var ierobežot saskaņā 1. punkta c) un i) apakšpunktu piešķirtās tiesības attiecībā uz studiju stipendijām un procedūrām valsts mājokļa saņemšanai, attiecinot tās uz gadījumiem, kad ES Zilās kartes turētājs uzturējies vai viņam(-ai) ir tiesības uzturēties tās teritorijā vismaz trīs gadus. svītrots Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz sociālo palīdzību gadījumos, kad ES Zilās kartes turētājam EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss piešķirts saskaņā ar 17. pantu. svītrots Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 16. pants − 2.a punkts (jauns) 2.a Direktīvas 8. panta 2. punktu saprot tā, ka ES Zilās kartes turētājs ir likumīgi uzturējies pirmās dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes derīguma laikā, ieskaitot laiku pēc tās atjaunošanas. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 17. pants - 4. punkts 4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis pagarina prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem. 4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var pagarināt prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 17. pants - 5. punkts 5.  3. un 4. punktā noteiktās atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš(-a) bijis prom no Kopienas teritorijas, lai veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātās personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu savā izcelsmes valstī. 5.  Atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK, kas noteiktas 3. un 4. punktā, piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš bijis prom no Kopienas teritorijas, lai savā izcelsmes valstī veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu, lai veicinātu minēto profesionāļu atgriezenisko mobilitāti, kā arī šo pašu viesstrādnieku turpmāko iesaistīšanos apmācībā, pētniecībā un tehniskos pasākumos savā izcelsmes valstī. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 19. pants − 3. punkts − ievaddaļa 3.  Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts apstrādā paziņojumu un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu: 3.  Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts izskata pieprasījumu un šā panta 2. punktā minētos dokumentus un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu: Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 19. pants − 3. punkts − b apakšpunkts b) atteikt ES Zilās kartes izsniegšanu un saskaņā ar valststiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzlikt pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ġimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus. b) atteikt ES zilās kartes izsniegšanu, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi vai pamatojoties uz 9. pantā paredzētajiem atteikuma iemesliem. Šajā gadījumā dalībvalsts, ja pieteikuma iesniedzējs jau atrodas šīs valsts teritorijā, saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzliek pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ģimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 2. punkts 2.  Ja dalībvalsts nolemj piemērot Direktīvas 2003/109/EK 14. panta 3. punktā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā dod uzturēšanās atļaujas "Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs" turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos. 2.  Ja dalībvalsts nolemj piemērot Direktīvas 2003/109/EK 14. panta 3. punktā paredzētosierobežojumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā var dot uzturēšanās atļaujas "Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs" turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos, ja divi vai vairāki kandidāti ir vienlīdz kvalificēti šim darbam. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 22. pants − 1. punkts 1.  Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu. 1.  Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu, kā arī norāda šos konkrētos pasākumus. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 22. pants − 3. punkts 3.  Katru gadu, un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti. 3.  Katru gadu un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu un ievērojot tiesību aktus par personas datu aizsardzību, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem, bet nesniedz informāciju par viņu nodarbošanos. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.