Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūcija par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā (2008/2151(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā kopā ar Komisijas atbildēm(1),
– ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(2),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0427/2008),
A. tā kā izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas un krāpšanās ar šī nodokļa maksāšanu ietekmē ne tikai finansējumu dalībvalstu budžetiem, bet arī ES pašu resursu sistēmu, jo to pašu resursu samazinājumu, kuru avots ir PVN, nākas kompensēt, palielinot pašu resursus, kuru avots ir nacionālais kopienākums (NKI), līdz ar to izkropļojumi, ko rada krāpšanās ar PVN maksāšanu, ietekmē pašu resursu sistēmas vispārējo līdzsvaru;
B. tā kā Komisija savā 2006. gada 31. maija paziņojumā par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254), norādīja, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto administratīvās sadarbības iespējas, kas pieejamas saistībā ar tiesiskā regulējuma stiprināšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1798/2003(3), un ka administratīvās sadarbības apjoms nav samērīgs ar Kopienas iekšējās tirdzniecības apjomu,
C. tā kā īpašajā ziņojumā Nr. 8/2007 ietvertajā Revīzijas palātas analīzē par to, vai informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm norit savlaicīgi un efektīvi un vai ir izveidotas piemērotas administratīvās struktūras un procedūras, lai atbalstītu administratīvo sadarbību, apstiprināts, ka galvenais Regulas (EK) Nr. 1798/2003 mērķis, proti, efektīva administratīvā sadarbība, lai cīnītos pret izvairīšanos no PVN maksāšanas, nav sasniegts,
1. atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 8/2007, kas sniedz neatkarīgu vērtējumu par administratīvo sadarbību cīņā pret izvairīšanos no PVN maksāšanas un krāpšanos ar šī nodokļa maksāšanu un kurā detalizēti analizēti dalībvalstu sasniegumi un Komisijas loma; ņemot vērā Revīzijas palātas secinājumus, konstatē, ka Regula (EK) Nr. 1798/2003 nav efektīvs administratīvās sadarbības instruments, jo vairākas dalībvalstis traucē tās īstenošanai un Komisijas rīcības spējas ir ierobežotas;
Krāpšanās ar PVN maksāšanu apmēra noteikšana
2. apzinās, ka ir grūti noteikt patieso apmēru pārkāpumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no PVN maksāšanas un krāpšanos ar šī nodokļa maksāšanu, jo daudzas dalībvalstis šādus datus vai nu nevāc, vai nepublicē; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas aplēsēm, zaudējumi PVN nemaksāšanas dēļ 2005. gadā Vācijā bija EUR 17 miljardi, bet Lielbritānijā 2005.- 2006. taksācijas gadā – EUR 18, 2 miljardi; norāda, ka ar PVN maksāšanu saistītās krāpšanās apjoms varētu pārsniegt Kopienas kopējo gada budžetu;
3. atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sākt pētījumu, lai iegūtu skaidras aplēses par to, kādā apjomā dažādās dalībvalstīs notiek krāpšanās ar nodokļiem, tostarp krāpšanās ar PVN maksāšanu; aicina Komisiju informēt kompetentās Parlamenta komitejas par pētījuma rezultātiem, tiklīdz tie ir pieejami;
4. mudina Komisiju un Padomi veltīt lielāku uzmanību kopējas pieejas izstrādei, lai kvantitatīvi izmērītu un analizētu krāpšanās ar PVN nodokli apmērus, jo tas ļautu novērtēt to, vai dalībvalstu veiktie pasākumi cīņā pret izvairīšanos no PVN maksāšanas un krāpšanos ar šo nodokli ir sekmīgi vai arī tie tikai izraisa lielāku krāpšanos ar PVN citās tautsaimniecības nozarēs vai dalībvalstīs;
5. prasa Komisijai, Padomei un dalībvalstīm pilnībā ņemt vērā Eiropas Savienības Augstāko revīzijas iestāžu kontaktkomitejas 2007. gada decembra ieteikumus, kuros ietverti ierosinājumi par to, kā dalībvalstis varētu uzlabot to aprēķinus un ieviest vienotu modeli, veidojot aplēses par apmēriem, kādos notiek krāpšanās ar PVN maksāšanu;
Dalībvalstu iestāžu darbības trūkumi
6. pauž bažas par Revīzijas palātas atklātajām nepilnībām attiecībā uz administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm PVN jomā;
7. pauž bažas par Revīzijas palātas novērojumiem, ka atsevišķās dalībvalstīs nav pamatprasību attiecībā uz efektīvu sadarbību; jo īpaši norāda uz šādiem trūkumiem:
-
gandrīz uz pusi no informācijas pieprasījumiem, ko viena dalībvalsts iesniedz citai, atbilde nav saņemta noteiktajā trīs mēnešu termiņā,
-
termiņu kavēšanu veicināja centrālo sadarbības biroju, t.i., galveno informācijas apmaiņas kanālu organizatoriskā struktūra; Itālija un Nīderlande ir sadalījusi savus centrālos sadarbības birojus pa vairākiem departamentiem, nenodrošinot efektīvu sadarbību, bet Vācija – pa vairākiem dienestiem, par to pienācīgi neinformējot citas dalībvalstis;
-
pastāv ievērojamas atšķirības starp to pieprasījumu skaitu, kādu dalībvalsts apgalvo, ka ir saņēmusi, un to, cik pieprasījumu citas dalībvalstis pēc to apgalvotā ir izsūtījušas; Itālijas apgalvo, ka saņēmusi par 54 % mazāk pieprasījumu, bet Vācija - par 32 % vairāk, nekā pārējās dalībvalstis apgalvo, ka ir tām izsūtījušas;
8. mudina dalībvalstis pieprasījuma gadījumā nodrošināt savlaicīgu informācijas apmaiņu; pauž pārliecību, ka ierosinātie PVN Direktīvas(4) un Regulas (EK) Nr. 1798/2003 grozījumi, kuru mērķis ir saīsināt informācijas vākšanas un apmaiņas termiņus, dos vēlamo rezultātu tikai tad, ja dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, izveidos uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka uz pieprasījumiem tiek atbildēts savlaicīgi; prasa, lai Komisija to informē par atsevišķu dalībvalstu sasniegto uzraudzības mehānismu veidošanā un novērtē to efektivitāti;
9. aicina Padomi risināt jautājumu par atšķirībām starp to informācijas pieprasījumu skaitu, kurus dalībvalsts saskaņā ar tās atzinumu ir saņēmusi, un to pieprasījumu skaitu, kurus citas dalībvalstis saskaņā ar to apgalvoto ir nosūtījušas minētajai dalībvalstij, un steidzami atrisināt šo problēmu;
10. iesaka Komisijai, lai dalībvalstis, atbilstīgi Lisabonas stratēģijai īstenojot valsts reformu programmas, ziņotu, kā tiek īstenotas datu prasības pret pārējām dalībvalstīm; uzskata, ka ir svarīgi, lai gadījumos, kad kāda dalībvalsts sistemātiski kavējas sniegt datus citai dalībvalstij, Komisija uzsāk pienākumu neizpildes procedūru pret to dalībvalsti, kas kavējas ar datu sniegšanu;
11. aicina Komisiju veicināt turpmāku paraugprakses apmaiņu un rīcības saskaņošanu starp dalībvalstīm administratīvās sadarbības organizatoriskajos pasākumos;
12. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju ar informācijas apmaiņu saistītos pienākumus deleģēt vietējām nodokļu iestādēm, lai tādā veidā paātrinātu sadarbību un uzlabotu tās kvalitāti; norāda, ka Komisija 2007. gadā darīja pieejamu drošu elektroniskās informācijas apmaiņas kanālu starp dažādu dalībvalstu vietējām iestādēm;
13. atzīst, ka administratīvā sadarbība ES līmenī ir nozīmīgs līdzeklis, ar kuru cīnīties pret krāpšanos ar nodokļu maksāšanu; mudina dalībvalstis pilnībā izmantot iespēju izveidot efektīvu administratīvo sadarbību starp vietējām nodokļu iestādēm, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus;
14. norāda, ka, lai uzlabotu spontānu informācijas apmaiņu, Beļģija ir izveidojusi Eurocanet (European Carousel Network); norāda, ka 24 dalībvalstis piedalās šajā informācijas apmaiņā par uzņēmumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt iesaistīti krāpniecībā ar nodokļiem;
15. norāda, ka eksperti uzskata, ka Eurocanet ļauj nodokļu administrācijai ātrāk atklāt krāpšanos ar PVN maksāšanu, jo šī sistēma nodrošina visaptverošu informācijas apmaiņu, izmanto Beļģijas iestādes kā centrālo koordinācijas dienestu un ļauj iesaistīties operatīvajiem krāpšanas apkarošanas dienestiem;
16. tomēr ir novērojusi, ka Eurocanet efektivitāti mazina tas, ka trīs lielās dalībvalstis – Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste – šajā sistēmā nepiedalās; aicina Vāciju, Itāliju un Apvienoto Karalisti pievienoties Eurocanet;
17. pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta ir atklājusi nopietnus trūkumus PVN Informācijas apmaiņas sistēmā (VIES), kuru iemesls ir novēlota datu vākšana un ievadīšana un problēmas ar nepareizo datu labošanu; prasa dalībvalstīm un Komisijai steidzami novērst šos trūkumus līdz 2008. gada beigām;
18. nespēj saprast, kādēļ dalībvalstis, neraugoties uz Komisijas centieniem veicināt vienošanās panākšanu, vēl joprojām nav vienojušās par kopīgiem kritērijiem PVN maksātāja numuru atcelšanai, lai gan iespēja ātri atcelt PVN maksātāja numuru ir būtisks priekšnoteikums, lai cīnītos pret krāpšanos ar PVN maksāšanu no novērstu to;
19. pauž nožēlu, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto vienlaicīgas daudzpusējas pārbaudes, lai gan Kopiena nodrošina to finansējumu un Revīzijas palāta ziņo, ka šādā veidā var sasniegt labus rezultātus;
20. pauž nožēlu, īpaši ņemot vērā minētos Revīzijas palātas atklātos trūkumus attiecībā uz Vāciju, ka Vācija nav izpildījusi Revīzijas palātas revīzijas slēdzienā iekļauto prasību; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Vācijas atteikums uzskatāms par EK līgumā paredzēto saistību nepildīšanu; norāda uz to, ka Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Vāciju Eiropas Kopienu Tiesā; ja Eiropas Kopienu Tiesa atzīs pārkāpumu, aicina Revīzijas palātu veikt plānoto revīziju Vācijā;
21. norāda uz to, ka Padomes darba grupa nodokļu jautājumos apsprieda Revīzijas palātas īpašo ziņojumu; aicina Padomi līdz 2008. gada decembrim pieņemt oficiālus secinājumus par Revīzijas palātas atzinumu, kā tas tika darīts attiecībā uz citiem īpašajiem ziņojumiem Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas gaitā;
Revīzijas palātas slēdzienu iestrāde jaunajos Kopienas tiesību aktos
22. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par PVN direktīvas(5) un PVN administratīvās sadarbības regulas grozīšanu(6), lai paātrinātu informācijas par Kopienas iekšējiem darījumiem vākšanu un apmaiņu no 2010. gada un mudina Padomi ātri pieņemt ierosinātos pasākumus;
23. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai uzlabotu dalībvalstu spēju iekasēt nesamaksātos PVN, padarot uzņēmējus solidāri atbildīgus par nodokļu zaudējumiem gadījumos, kad viņu ziņošanas pienākuma pārkāpums sekmējis krāpšanu;
24. aicina Komisiju iesniegt papildu priekšlikumus par to, lai visām pārējām dalībvalstīm nodrošinātu automatizētu pieeju dalībvalstu rīcībā esošiem nekonfidenciāliem datiem par šo valstu nodokļu maksātājiem, un par tādu procedūru saskaņošanu, kas attiecas uz PVN maksātāju reģistrēšanu un izslēgšanu no reģistra, lai nodrošinātu, ka fiktīvi nodokļu maksātāji ātri tiek identificēti un izslēgti no reģistra;
Komisijas pašreizējā loma un iespējas nākotnē
25. norāda, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1798/2003 Komisija izvērtē, kā noris administratīvā sadarbība, un apkopo dalībvalstu pieredzi; norāda, ka Komisija plāno izveidot uzraudzības sistēmu ar uzskaitāmiem indikatoriem, lai novērtētu, vai dalībvalstis spēj nodrošināt efektīvu palīdzību cita citai un to vispār dara; prasa Komisijai informēt Parlamentu par stāvokli šajā jomā pirms gaidāmās budžeta izpildes procedūras sākuma;
26. norāda uz to, ka Komisijai nav piekļuves tās informācijas saturam, ar kuru apmainās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1798/2003, un tās loma aprobežojas ar saziņas tīkla uzturēšanu un atjaunošanu; piekrīt Revīzijas palātai, ka tas ierobežo Komisijas spēju noteikt problēmu iemeslus un izstrādāt to risinājumus;
27. norāda, ka dalībvalstis atsakās piešķirt Komisijai (OLAF) piekļuvi datiem, ar kuriem tās apmainās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1798/2003 un izmantojot Eurocanet; norāda uz Komisijas (OLAF) nostāju, ka, ja tai būtu piekļuve datiem, tā spētu nodrošināt ievērojamu pievienoto vērtību, sniedzot informāciju par tendencēm un jaunatklātajām krāpšanas shēmām visā Kopienā;
28. norāda, ka Europol 2008. gada aprīlī izveidoja analītisku darba datni par trūkstošajiem datiem saistībā ar uzņēmumu krāpšanos, lai noteiktu krāpšanas organizētājus, atklātu to noziedzīgos tīklus un analizētu visizplatītākos "pazudušā tirgotāja" krāpniecisko darījumu veidus Kopienā;
29. norāda uz 2008. gada 7. oktobra ECOFIN Padomes secinājumiem, kuros iekļauta vienošanās izveidot jaunu mehānismu ‐ tā saucamo Eurofisc, ar kura palīdzību tiktu uzlabota dalībvalstu sadarbība, lai cīnītos pret krāpšanos ar PVN maksāšanu; norāda, ka Eurofisc tiktu veidots uz Eurocanet bāzes; turklāt norāda uz to, ka saskaņā ar ECOFIN Padomes pieņemtajām pamatnostādnēm Eurofisc būtu decentralizēts tīkls informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, tas aptvertu visas dalībvalstis, kuras brīvprātīgi vēlas tajā iekļauties, un tiktu organizēts ar Komisijas atbalstu un to dalībvalstu piekrišanu, kas tajā piedalās;
30. piekrīt, ka ir vajadzīgs spēcīgs politisks stimuls, lai panāktu vērā ņemamus uzlabojumus attiecībā uz sadarbību cīņā pret krāpšanos ar PVN maksāšanu; tomēr pauž pārliecību, ka dalībai Eurofisc tīklā var būt pievienotā vērtība tikai tādā gadījumā, ja tā ir obligāta visām dalībvalstīm, tādējādi izvairoties no problēmām, kas saistītas ar Eurocanet, un tikai tad, ja Komisija pilnībā iesaistās Eurofisc darbībā un koordinē to;
31. lūdz, lai Padome turpina sarunas par regulas priekšlikumu attiecībā uz savstarpēju administratīvo palīdzību cīņā pret krāpšanu, kas traucē Eiropas Kopienas finansiālajām interesēm, tostarp krāpšanos ar PVN, jo šāda regula nodrošinātu detalizētu regulējumu daudznozaru administratīvai sadarbībai cīņā pret krāpšanu;
32. aicina atbildīgos Komisijas dienestus, Nodokļu ģenerāldirektorātu un muitas ūniju, kā arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) izveidot darba grupu, kuras uzdevums būtu izskatīt šādus jautājumus:
–
kā Komisija var panākt sinerģiju starp dažādiem dienestiem, kas cīnās pret krāpšanos ar PVN maksāšanu, lai izvairītos no darba pārklāšanās un konkurenci dažādu dienestu starpā?
–
kādā apjomā Komisijai jāpiešķir piekļuve informācijai, ar kuru savā starpā apmainās dalībvalstis?
–
Vai Komisija varētu kļūt par dalībvalstu administratīvās sadarbības galveno koordinatoru un kā to panākt?
–
kādā veidā Komisijas pasākumiem cīņai pret krāpšanos ar PVN maksāšanu jābūt saistītai ar Europol un Eurojust pasākumiem?
Tiesu iestāžu sadarbības pastiprināšana
33. aicina dalībvalstis novērst savos tiesību aktos tiesiskos šķēršļus, kas kavē pārrobežu kriminālvajāšanu, īpaši lietās, kas saistītas ar zaudējumiem PVN nemaksāšanas dēļ, kuri radušies citai dalībvalstij;
34. norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto Kopienas ieņēmumus, kuru avots ir PVN pašu resursi, aizsargā 1995. gada Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(7); pauž novērojumu, ka Padome 1997. gadā ir pieņēmusi paskaidrojošu ziņojumu, kurā PVN nepārprotami izslēgts no konvencijas darbības jomas; norāda, ka paskaidrojošais ziņojums nav juridiski saistošs; aicina Padomi pārskatīt savu interpretāciju, lai novērstu tiesiskos šķēršļus, kas kavē pārrobežu kriminālvajāšanu lietās par krāpšanos ar PVN maksāšanu;
o o o
35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Europol, Eurojust un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
Padomes 2003. gada 7. oktobra Regula (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā (OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.).