Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 49. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību,

–   ņemot vērā 1993. gadā Vīnē organizētās Cilvēktiesību konferences darbu, kura gaitā tika apstiprinātas cilvēktiesības un nosodīta šo tiesību pārkāpšana kultūras vai tradīciju vārdā,

–   ņemot vērā 2002. gada 20. septembrī Briselē pieņemto Deklarāciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, kas pievienoti Komisijas 2007. gada 6. novembra paziņojumam "Paplašināšanās stratēgija un galvenie uzdevumi 2007.-2008. gadā" (COM(2007)0663),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. oktobra paziņojumu "ES atbilde uz nestabilām situācijām ‐ iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti" (COM(2007)0643),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu "Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana" (COM(2008)0127),

–   ņemot vērā saskaņā ar 2004. gada Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu izveidotās Darba grupas dzimumu jautājumos darbību un progresa ziņojumu,

–   ņemot vērā Parlamenta uzdevumā veikto Marina Blagojević pētījumu "Sieviešu stāvoklis Balkānu valstīs ‐ salīdzinošā perspektīva" (2003. gada februāris, Belgrada),

–   ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par sievietēm Dienvidaustrumeiropā(1),

–   ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par sieviešu lomu sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē Turcijā(2) un 2007. gada 13. februāra rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē(3),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā(4),

–   ņemot vērā secinājumus, kurus izdarīja starptautiskajā konferencē "Sievietes konfliktu risināšanā", kas notika 2008. gada 21.–22. jūnijā Ļubļanas Humanitārajā augstskolā (Institutum Studiorum Humanitatis),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6-0435/2008),

1.   uzskata, ka politiskās un ekonomiskās stabilizācijas turpināšanai un demokrātisku iestāžu izveidei Balkānu valstīs ir nepieciešama aktīva sieviešu līdzdalība (ņemot vērā, ka sieviešu skaits šajās valstīs ir vairāk nekā puse no visa iedzīvotāju skaita);

2.   ar bažām konstatē, ka pilnībā netiek nodrošināti tiesību akti un prakse (institucionālā, finansiālā un cilvēciskā) dzimumu līdztiesības jautājumos, lai gan ir atšķirības starp tām valstīm, kuras ir sākušas pievienošanās sarunas, un valstīm, kuras nav sākušas pievienošanās sarunas;

3.   uzsver, ka liela nozīme ir vienlīdzīgām sieviešu tiesībām un vienlīdzīgai sieviešu līdzdalībai darba tirgū, jo šie aspekti būtiski ietekmē sieviešu ekonomisko neatkarību, valsts ekonomikas izaugsmi un cīņu pret nabadzību, no kuras sievietes cieš vairāk nekā vīrieši;

4.   atzīmē, ka sociālo pakalpojumu un valsts izdevumu pārtraukšana tādās jomās kā veselības aprūpe, bērna aprūpe un ģimenes aprūpe nesamērīgi ir ietekmējusi sievietes; norāda, ka, saņemot līdzšinējos ar darba algu nesaistītos pabalstus un pakalpojumus, sievietēm bija iespēja strādāt algotu darbu un saskaņot darbu ar ģimenes dzīvi;

5.   ar bažām konstatē, ka, lai gan sievietes darba tirgū pārsvarā nav pietiekami pārstāvētas, tās ir skaitliskā vairākumā dažās (tradicionālajās "sieviešu") profesijās, kur to situācija, īpaši laukos, ir mazāk droša; šajā sakarā prasa veikt īpašus pasākumus, lai nepieļautu feminizāciju nozarēs, kurās atalgojums ir zemāks; pauž bažas arī par to, ka starp dzimumiem ir darba samaksas atšķirības un ka sievietēm ir grūtības veidot savus uzņēmumus;

6.   aicina Balkānu valstu valdības izveidot tiesisko bāzi vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšanai abiem dzimumiem, lai palīdzētu sievietēm saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu un nodrošinātu kvalitatīvas un viegli pieejamas bērnu aprūpes iestādes un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestādes, kā arī likvidētu šķēršļus, kas traucē sieviešu uzņēmējdarbībai;

7.   uzsver izglītības nozīmi ar dzimumu sociālo lomu modeļiem un kultūras aizspriedumiem saistītu stereotipu izskaušanā, kā arī to, ka izglītības sistēma kā tāda nedrīkstētu veicināt stereotipisku pieeju, tostarp karjeras izvēlē;

8.   vērš uzmanību uz kopumā neapmierinošo veselības aprūpes infrastruktūru, īpaši lauku rajonos, un aicina valstu valdības nodrošināt sievietēm regulāras pārbaudes dzemdes kakla un krūts vēža konstatēšanai, kā arī testēšanu uz HIV/AIDS, kas sievietes apdraud vairāk nekā vīriešus; uzsver karadarbībā cietušo sieviešu psiholoģiskās un medicīniskās rehabilitācijas svarīgumu;

9.   uzskata, ka karadarbībā cietušās sievietes Balkānos vairs nevajadzētu uzskatīt tikai par kara upuriem, bet drīzāk par stabilizācijas un konfliktu risināšanas dalībniecēm; uzsver, ka kopumā sievietes Balkānos šo lomu var pildīt tikai tad, ja būs līdzvērtīgi pārstāvētas politisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanas procesā; aicina tās valstis, kuras to vēl nav sākušas darīt, veicināt sieviešu pārstāvību un vajadzības gadījumā piemērot kvotu principu politiskajās partijās un valstu parlamentos, un mudina tās valstis, kuras to jau ir izdarījušas, turpināt šo procesu, lai nodrošinātu sieviešu iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un novērstu sieviešu nepietiekamu pārstāvību, nolūkā reizi par visām reizēm likvidēt vertikālo segregāciju ("stikla griestus"), kā arī veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši jau agrīnā bērnībā uzzina par pilsoniskumu un nav vienaldzīgi pret to;

10.   ar bažām konstatē, ka joprojām turpinās fiziskā un emocionālā vardarbība ģimenē, neraugoties uz to, ka vairākumā Balkānu valstu nesen ir izveidots tiesiskais regulējums; tāpēc aicina attiecīgās valstis veikt pasākumus, lai izveidotu vardarbībā cietušo personu patversmes un panāktu, ka tiesībaizsardzības iestādes, tiesu iestādes un valsts ierēdņi vairāk pievērstos šai parādībai;

11.   uzsver, ka vardarbība ģimenē ir daudz vairāk izplatīta, nekā to ataino pašreizējie dati, un ka nozīmīga statistikas informācija un dati ir fragmentēti, slikti apkopoti un nav standartizēti pat tajās valstīs, kurās ir pieņemti īpaši tiesību akti šajā jomā;

12.   uzsver informētības palielināšanas kampaņu nozīmi, lai cīnītos pret stereotipiem, diskrimināciju (dzimumu, kultūras, reliģisko) un vardarbību ģimenē un lai kopumā veicinātu dzimumu līdztiesību; atzīmē, ka papildus šīm kampaņām būtu jāveicina pozitīva tēla veidošana, ar plašsaziņas līdzekļu, reklāmu, izglītojošu materiālu un interneta starpniecību radot sievietes paraugtēlu;

13.   atzinīgi vērtē attiecīgajās valstīs pēdējā laikā izveidoto tiesisko un institucionālo bāzi, kura atspoguļo stingru apņemšanos nodrošināt vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem; atkārtoti uzsver, ka nepieciešami efektīvi pasākumi, lai šīs prasības varētu pilnībā īstenot praksē;

14.   aicina Balkānu valstu valdības rīkoties, lai sagatavotos integrētas pieejas ieviešanai attiecībā uz dzimumu līdztiesību sociālās un politiskās dzīves visos līmeņos un visās jomās;

15.   aicina visas ES dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, pieņemt valstu plānus, lai īstenotu iepriekš minēto ANO Drošības padomes Rezolūciju, un īstenot šos plānus, risinot jautājumus ar Balkānu valstīm;

16.   ar satraukumu konstatē, ka Balkānu valstis ir cilvēku tirdzniecības tranzītvalstis un ka tirdzniecības upuri parasti ir sievietes un bērni; uzsver, ka dzimumu līdztiesība, informētības palielināšanas kampaņas, korupcijas un organizētās noziedzības novēršanas pasākumi ir būtiski faktori, lai novērstu tādas negatīvas parādības kā prostitūcija un cilvēku tirdzniecība un lai aizsargātu iespējamos upurus;

17.   aicina Balkānu valstis steidzami rīkoties, lai novērstu prostitūciju, it īpaši bērnu prostitūciju un pornogrāfiju, noteikt stingrākus sodus par piespiešanu vai pamudināšanu nodarboties ar prostitūciju un/vai par piedalīšanos pornogrāfisku materiālu uzņemšanā, kā arī noteikt kriminālatbildību par bērnu pornogrāfijas izplatīšanu internetā;

18.   uzsver NVO un sieviešu organizāciju nozīmi sieviešu problēmu noteikšanā un piemērotu risinājumu rašanā, it īpaši saskaņā ar Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu izveidotās Darba grupas dzimumu jautājumos nozīmi demokrātisko norišu un stabilitātes veicināšanā šajā reģionā; atbalsta šo NVO darbu un iesaka veikt pieredzes apmaiņu par labāko praksi dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanas jomā gan starp attiecīgajām valstīm, gan ar Eiropas NVO tīkliem;

19.   aicina Komisiju nodrošināt pirmspievienošanās līdzekļus, lai ar sieviešu NVO un dažādu citu sieviešu organizāciju palīdzību stiprinātu sieviešu tiesības Balkānos;

20.   aicina Komisiju cieši uzraudzīt un pieprasīt īstenot Kopenhāgenas kritērijus, īpaši attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām sievietēm un vīriešiem un sieviešu tiesībām kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs; aicina Balkānu kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis, gatavojoties gaidāmajam pievienošanās procesam, saskaņot tiesību aktus ar acquis communautaire diskriminācijas novēršanas un dzimumu līdztiesības jomā;

21.   aicina Komisiju nodrošināt, lai politikā, kas noteikta iepriekš minētajā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumā, kura nolūks ir stiprināt NVO darbību Rietumbalkānos, īpaša uzmanība tiktu pievērsta sieviešu pilntiesīgai līdzdalībai pilsoniskajā sabiedrībā;

22.   uzsver, ka romu sievietes cieš no dažāda veida diskriminācijas (rasu, etniskās, dzimuma) un tās lielākā mērā ietekmē nabadzība un sociālā atstumtība; tādēļ ir nepieciešama atšķirīga pieeja, lai risinātu šīs problēmas; daudzās valstīs jo īpaši romu sievietes saskaras ar sabiedrības aizspriedumiem, un fakts, ka viņām nav pilsonības, ierobežo romu sieviešu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, turklāt viņas dzīvo nepiemērotos apstākļos, nesaņem veselības aprūpes pakalpojumus, liela daļa šo sieviešu ir bezdarbnieces un gandrīz nemaz nepiedalās politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

23.   ar bažām atzīmē, ka nav jaunāko statistikas datu un indikatoru, kuri būtu noderīgi sieviešu situācijas novērtēšanā Balkānos;

24.   aicina Balkānu reģiona kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis izskaust dažāda veida diskrimināciju un aizspriedumus, kas vērsti pret sievietēm, kuras, jo īpaši romu sievietes, saskaras ar dažādām diskriminācijas izpausmēm; aicina Balkānu valstis ieviest efektīvu un praktisku stratēģiju cīņai pret diskrimināciju un īstenot šo stratēģiju visos līmeņos (valsts un vietējā līmenī);

25.   aicina Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu uzraudzīt situāciju dzimumu līdztiesības jomā arī Balkānu valstīs, pievēršot īpašu uzmanību kandidātvalstīm;

26.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu, attiecīgo kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 104 E, 30.4.2004., 1070. lpp. (2) OVC 157 E, 6.7.2006., 385. lpp. (3) OV C 287 E, 29.11.2007., 174. lpp. (4) OV C 298 E, 8.12.2006., 283. lpp.