Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(3),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(6),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra nostāju par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par lidostu nodevām(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2000. gada 27. septembra paziņojumu "Integrēta piekrastes zonas pārvaldība ‐ stratēģija Eiropai" (COM(2000)0547),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumu "Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma" (COM(2007)0621),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 17. marta paziņojumu "Atjauninātā ES tūrisma politika ‐ veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību" (COM(2006)0134) un Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par šo tematu(8),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575) un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par šo tematu(9),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu "20 un 20 līdz 2020. gadam ‐ Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām" (COM(2008)0030),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 7. jūnija Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām" (COM(2006)0275),

–   ņemot vērā Briseles 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 20. maija kopīgo trīspusējo deklarāciju par "Eiropas jūrniecības dienas" noteikšanu, kas svinama katru gadu 20. maijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0442/2008),

A.   tā kā ES ir sešas piekrastes makrozonas, proti, Atlantijas okeāna, Baltijas jūras, Melnās jūras, Vidusjūras un Ziemeļjūras reģiona un attālāko reģionu piekrastes zonas, un katrā no tām ir savi īpaši teritoriālie resursi un īpaša tūrisma koncepcija;

B.   tā kā ievērojama daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo Eiropas kontinenta 89 000 km garajā piekrastes joslā;

C.   pieņemot "piekrastes zonu" definīciju, ko izmanto ES jūrniecības politikā, proti, ka piekrastes zonas ir zonas vai teritorijas, kas atrodas piekrastē vai ne vairāk kā 50 km attālumā no piekrastes, mērot taisnā līnijā;

D.   tā kā piekrastes reģioni Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, jo tajos koncentrēta ievērojama saimnieciskās darbības procentuālā daļa;

E.   ņemot vērā piekrastes zonas integrētas pārvaldības definīciju un tūrisma nozīmi šā mērķa sasniegšanai;

F.   tā kā piekrastes reģionu pozitīvā attīstība nodrošina ieguvumus ne vien tiem, kuri dzīvo piekrastes teritorijās, bet visiem ES iedzīvotājiem;

G.   tā kā tūrisms, kas šajos reģionos parasti ir galvenā saimnieciskā darbība un kas labvēlīgi ietekmē sociālo un saimniecisko attīstību, veicinot IKP un nodarbinātības pieaugumu, var radīt arī nelabvēlīgu teritoriālo ietekmi, kam par iemeslu ir tūrisma sezonalitāte, nekvalificēta darbaspēka nodarbināšana, integrācijas trūkums starp piekrasti un iekšzemi, saimniecisko darbību dažādības trūkums vai dabas un kultūras mantojuma degradācija;

H.   tā kā dažādās rīcības programmās 2007.–2013. gadam praktiski nav nevienas konkrētas norādes uz piekrastes zonām, kā rezultātā trūkst salīdzināmu un ticamu sociālekonomisko un finansiālo datu par piekrastes tūrismu;

I.   tā kā trūkst ticamu salīdzināmu datu par piekrastes tūrismu, ir iespējams, ka šīs nozares ekonomiskais spēks tiek nepietiekami novērtēts, līdz ar to pārāk zemu tiek vērtēta arī jūras vides saglabāšanas ekonomiskā vērtība un tiek pārspīlēta šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo ieguldījumu nozīme;

J.   tā kā trūkst informācijas par piekrastes zonās ieguldītajiem ES līdzekļiem, ir grūti kvantitatīvā izteiksmē novērtēt struktūrfondu reālo ietekmi uz piekrastes tūrismu;

K.   tā kā tūrisms ir dažādu ES politikas jomu kopīgs elements un tas būtiski ietekmē šīs nozares spēju veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;

L.   tā kā, raugoties no kvalitātes viedokļa, struktūrfondi var labvēlīgi ietekmēt piekrastes reģionu attīstību, atdzīvinot vietējo tautsaimniecību, veicinot privātos ieguldījumus un sekmējot ilgtspējīgu tūrismu;

M.   tā kā ietekme ir izteiktāka tādās teritorijās kā attālāko reģionu mazās salas vai piekrastes zonas, kur piekrastes tūrisms ir galvenais saimnieciskās darbības veids;

N.   tā kā piekrastes teritorijas spēcīgi ietekmē to ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tāpēc tām ir vajadzīga strukturēta stratēģija, kurā ņemtas vērā šo teritoriju īpašās iezīmes un subsidiaritātes princips, un nozarēm konsekventi piemērojams lēmumu pieņemšanas process;

O.   turklāt, tā kā piekrastes reģioni bieži vien ir arī nomaļi reģioni, piemēram, mazās salas, attālākie reģioni vai no tūrisma atkarīgas piekrastes teritorijas, kur brīvi var nokļūt vienīgi tūrisma sezonā, kur teritoriālā kohēzija ir iespējama tikai tad, ja tiek izveidota labāka infrastruktūra un regulārāka transporta satiksme starp piekrasti un iekšzemi un ja ar investīcijas veicinošām teritoriālās tirgvedības un integrētas ekonomiskās attīstības stratēģijām tiek rosināta pastāvīga saimnieciskā darbība ne tikai tūrisma sezonā;

P.   tā kā, lai arī piekrastes zonām ir līdzīgas problēmas, tām nav konkrētu instrumentu, kas ļautu īstenot strukturētu pieeju un nodrošināt galveno tirgus dalībnieku labāku savstarpējo saziņu, jo tie bieži vien darbojas patstāvīgi un izolēti;

Q.   tā kā reālu problēmu integrētus risinājumus var rast un īstenot vietējā un reģionu līmenī, valsts iestādēm sadarbojoties ar privāto sektoru un ņemot vērā gan vides, gan vietējās kopienas intereses;

R.   tā kā politikas instrumentu izveide palīdzēs izstrādāt integrētākas un ilgtspējīgākas attīstības stratēģijas, kas palīdzēs uzlabot ekonomikas konkurētspēju, saglabājot dabas un kultūras resursus, nodrošinot sociālās vajadzības un sekmējot ētiska tūrisma veidus;

S.   tā kā tas varētu palīdzēt veidot labākas darbavietas piekrastes zonās, mazinot sezonalitātes ietekmi un apvienojot dažādus tūrisma un citu ar jūru un piekrasti saistītu darbību veidus, šādi nodrošinot, ka piedāvājums tiek pielāgots mūsdienu tūristu augstajām prasībām un vēlmēm un ka ir iespējams radīt kvalificētu nodarbinātību;

T.   tā kā 6. pantā Regulā (EK) Nr. 1080/2006 noteiktais Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis var efektīvi veicināt iepriekšminētās prioritātes, ko nodrošinātu sadarbības projektu finansēšana, kā arī nozares dalībnieku un piekrastes teritoriju sadarbības struktūru izveide, šajā sakarā īpaši norādot, cik svarīgi ir izmantot ar Regulu (EK) Nr. 1082/2006 izveidoto Eiropas Teritoriālās sadarbības grupu kā instrumentu pastāvīgas sadarbības veidošanai piekrastes reģionu ilgtspējīgas attīstības jomā ar vietējo tirgus dalībnieku, darba devēju un darbinieku līdzdalību,

1.   uzsver, ka tūrisms ir viens no ES piekrastes reģionu sociālās un ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem un ir cieši saistīts ar Lisabonas stratēģijas mērķiem; turklāt uzsver, ka attiecībā uz piekrastes tūrisma darbībām ir spēcīgāk jārēķinās ar Gēteborgas stratēģijas mērķiem;

2.   mudina ES piekrastes dalībvalstis izstrādāt konkrētas stratēģijas un integrētus plānus gan valsts, gan reģionu līmenī, lai novērstu tūrisma sezonalitāti piekrastes reģionos un nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un labāku dzīves kvalitāti vietējām kopienām; šajā sakarā uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai tradicionāli sezonālā uzņēmējdarbība kļūtu par saimniecisko darbību visa gada garumā, ko nodrošinātu pakalpojumu dažādošana un alternatīvi tūrisma veidi (piem., uzņēmējdarbības, kultūras, medicīnas, sporta, lauksaimniecības un ar jūru saistīts tūrisms); norāda, ka produktu un pakalpojumu dažādošana palīdzēs veidot izaugsmi un nodarbinātību un samazināt ietekmi uz vidi, kā arī ekonomisko un sociālo ietekmi;

3.   uzsver nepieciešamību aizsargāt darbinieku tiesības šajā nozarē, veicinot kvalificētu nodarbinātību un iemaņu apgūšanu, kas cita starpā nozīmē piemērotu apmācību, ilgtermiņa līgumu plašāku izmantošanu, taisnīgu un atbilstīgu algu un labākus darba apstākļus;

4.   prasa piemērot integrētu pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot Kopienas kohēzijas, jūrniecības, zivsaimniecības, vides, transporta, enerģētikas, sociālo un veselības aizsardzības politiku, lai veidotu sinerģijas un novērstu nesaskaņotu rīcību; iesaka, lai Komisija ņemtu vērā šādu integrētu pieeju piekrastes tūrisma ilgtspējīgai izaugsmei, sevišķi saistībā ar ES jūrniecības politiku, kā stratēģisku mērķi darba programmā 2010.–2015. gadam un arī veicot 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu;

5.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visās pastāvīgajās struktūras, kas izveidotas saskaņā ar minētajās jomās īstenoto politiku, un pārrobežu sadarbības programmās, kurās iesaistīti piekrastes reģioni, piedalītos visas par tūrismu un reģionālo attīstību piekrastes zonās atbildīgās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī ekonomikas, sociālās un vides nozares partneri;

6.   īpaši uzsver ārkārtīgi nozīmīgo saikni starp labi funkcionējošu infrastruktūru un veiksmīgu tūrisma reģionu un tāpēc aicina kompetentās iestādes izstrādāt plānus vietējās infrastruktūras optimizēšanai, kas būtu ieguvums gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem; šajā sakarā stingri iesaka ES piekrastes dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jauni infrastruktūras uzlabošanas projekti, tostarp naftas uzņēmumu un citu iekārtu būvniecība, tiek īstenoti ar mūsdienīgāko pieejamo tehnoloģiju palīdzību, tā garantējot, ka samazinās energopatēriņš un oglekļa emisijas un uzlabojas energoefektivitāte, pateicoties atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

7.   mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veicināt ilgtspējīgus mobilitātes maršrutus, izmantojot vietējā sabiedriskā transporta satiksmi, riteņbraucēju un gājēju celiņus, it īpaši pārrobežu piekrastes teritorijās, un šajā nolūkā atbalstīt paraugprakses apmaiņu;

8.   iesaka Komisijai piemērot holistisku pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot gan teritoriālo kohēziju, gan integrētu jūrniecības politiku, sevišķi attiecībā uz salām, ES salu dalībvalstīm, attālākajiem reģioniem un citām piekrastes zonām, īpaši ņemot vērā, ka šīs teritorijas ļoti lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma;

9.   stingri iesaka Komisijai un dalībvalstīm iekļaut piekrastes tūrismu prioritāšu sarakstā stratēģiskajās pamatnostādnēs nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam, kā arī ES piekrastes reģionu politikas stratēģijās un definēt novatorisku stratēģiju, pateicoties kurai varētu integrēt piekrastes tūrisma piedāvājumu;

10.   tāpēc atzinīgi vērtē piekrastes reģionu līdzdalību Interreg IV B un C programmās un projektos, kuri attiecas gan uz starpvalstu, gan starpreģionu sadarbību tūrisma jomā, un aicina piekrastes reģionus efektīvi izmantot tiem paredzētās ES iniciatīvas un instrumentus (piemēram, Vidusjūras stratēģiju, Baltijas jūras stratēģiju un Melnās jūras sinerģijas iniciatīvu); stingri iesaka Komisijai pievērst vairāk uzmanības piekrastes reģioniem jaunās Interreg iniciatīvas programmās nākamajam plānošanas periodam;

11.   ņem vērā Reģionu komitejas viedokli par Eiropas piekrastes fonda izveidošanu un aicina Komisiju saistībā ar nākamo finanšu shēmu izvērtēt iespējas, kā labāk koordinēt visus topošos finanšu instrumentus, ko izmantos darbībai piekrastes reģionos;

12.   piekrastes zonu integrētas attīstības procesā iesaka iekļaut zināšanu pīlāru, izveidojot Eiropas nozaru tīklu, kas darbotos ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 izveidotā Eiropas Tehnoloģiju institūta un ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK izveidotās Septītās pamatprogrammas paspārnē;

13.   iesaka ES piekrastes dalībvalstīm programmu līmenī piemērot integrētu pieeju, kad tās izvēlas un īsteno ar piekrasti saistītus projektus, izmanto starpnozaru metodes un par prioritāti atzīst valsts un privāto partnerību veidošanu, lai mazinātu grūtības, ko nākas pārvarēt attiecīgajām vietējām pārvaldes iestādēm;

14.   atzinīgi vērtē Komisijas definētās prioritātes piekrastes un jūras tūrismam iepriekšminētajā noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmā; ierosina, ka nesen izveidotajā Eiropas tūrisma ceļamērķu portālā varētu iekļaut konkrētu informāciju par ceļojuma mērķiem un maršrutiem piekrastē, sevišķi mazāk pazīstamiem un mazāk reklamētiem ceļamērķiem un maršrutiem, lai tos popularizētu ārpus ES robežām, tostarp arī reģionu un vietējā līmenī;

15.   aicina Komisiju šajā sakarā noteikt piekrastes un ūdens tūrismu par izcilības jomu 2010. gadam saistībā ar izmēģinājuma projektu "Eiropas labākie galamērķi";

16.   pauž nožēlu, ka piekrastes zonās ieguldīto ES līdzekļu nepietiekamas pārredzamības dēļ nav iespējams noteikt investīciju apjomu skaitliskā izteiksmē vai analizēt šajos reģionos atbalstīto iniciatīvu ietekmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko ES jūrniecības politiku ir paredzēts izveidot datubāzi jūras reģioniem, kurā iekļaus informāciju par visu Kopienas līdzekļu (tostarp struktūrfondu līdzekļu) saņēmējiem, un aicina Komisiju nekavējoties izpildīt šo svarīgo uzdevumu; uzsver šādas iniciatīvas nozīmi pārredzamības nodrošināšanai šajā jomā; aicina Komisiju aktivizēt atbilstošus instrumentus, lai šie dati būtu pieejami analīzes un statistikas vajadzībām, un aicina dalībvalstis pildīt savus pienākumus attiecībā uz informācijas publicēšanu par finansējuma galīgajiem saņēmējiem, tā sniedzot visaptverošu pārskatu par esošajiem projektiem;

17.   aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus kopīgi sastādīt internetā pieejamu, izsmeļošu piekrastes zonās finansētu projektu katalogu, tādējādi dodot reģioniem iespēju mācīties no citu pieredzes un ļaujot akadēmiskajām aprindām, piekrastes kopienām un citām ieinteresētām personām apzināt un popularizēt paraugpraksi un pēc iespējas nodot to vietējām kopienām; šajā sakarā iesaka izveidot forumu ieinteresēto personu saziņai un labas prakses apmaiņai, kā arī dalībvalstu pārstāvju darba grupu, kas izstrādātu rīcības plānus piekrastes tūrisma jomā un sekmētu pieredzes apmaiņu institucionālā līmenī;

18.   aicina Komisiju izmantot šo interneta katalogu arī sabiedrības informēšanai par ieguvumiem, ko ES nodrošinājusi piekrastes reģioniem, tā palīdzot veidot pozitīvāku viedokli par ES finansējumu un spēcīgāku ES imidžu;

19.   aicina Komisiju nodrošināt, lai ES piekrastes reģionu sociālekonomiskās informācijas datubāzē, ko pašlaik veido Eurostat, par tūrismu atrodamie dati būtu ticami, vienoti un atjaunināti, jo tas ir būtiski, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu valsts sektorā un varētu veikt reģionu un nozaru salīdzināšanu; iesaka ES piekrastes dalībvalstīm steidzami rīkoties, lai savā teritorijā ieviestu tūrisma satelītkontu;

20.   uzsver, ka pastāv cieša saikne starp vidi un piekrastes tūrismu un ka politikas stratēģijās tūrisma attīstībai ir jāiekļauj praktiski pasākumi atbilstoši vispārējai vides aizsardzības un pārvaldības politikai; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (par struktūrfondiem 2007.–2013. gadam) 17. pantā noteiktajiem pamatprincipiem, kas piemērojami, veicot visus strukturālos intervences pasākumus, kuru īstenošana ir pienācīgi jākontrolē ar attiecīgiem uzraudzības pasākumiem; stingri iesaka līdzīgu noteikumu iekļaut regulās, ko piemēros nākamajiem plānošanas periodiem; uzsver nozīmīgo ieguldījumu, ko šādi nodrošinātu ekotūrisma veicināšanai;

21.   norāda, ka piekrastes reģionus jo īpaši skar klimata pārmaiņu ietekme, gaidāmā jūras līmeņa paaugstināšanās un kāpu erozija, kā arī aizvien biežākas un spēcīgākas vētras; tāpēc prasa, lai piekrastes reģioni izstrādātu klimata pārmaiņu riska un novēršanas plānus;

22.   norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē piekrastes tūrismu; tāpēc aicina Komisiju, no vienas puses, konsekventi integrēt transporta un tūrisma politikā Kopienas mērķus samazināt CO2 emisijas un, no otras puses, veicināt pasākumus, kas paredzēti ilgtspējīga piekrastes tūrisma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi;

23.   šajā sakarā īpaši norāda, ka ir svarīgi novērtēt tūrisma iespējas veicināt vides aizsardzību un saglabāšanu; norāda, ka tūrisms varētu būt viegls veids, kā veidot izpratni par vides vērtībām, šai nolūkā saskaņoti rīkojoties, no vienas puses, valsts un reģionālajām iestādēm un, no otras puses, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcu un restorānu vadībai; tāpēc uzskata, ka šādi pasākumi ir jāveic tieši piekrastes reģionos, jo tie ir vairāk orientēti uz tūrismu;

24.   uzsver, ka, attīstot tūrismu, vienmēr ir jānodrošina vēstures liecību un arheoloģisko atradumu aizsardzība un jāsaglabā tradīcijas un kultūras mantojums kopumā, sekmējot vietējo kopienu aktīvu līdzdalību;

25.   prasa īstenot iniciatīvas ilgtspējīgai attīstībai, lai aizsargātu kultūras un dabas mantojumu un piekrastes reģionu sociālo vidi;

26.   aicina Komisiju nodrošināt, lai aktīva Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana būtu viens no priekšnoteikumiem ES finansējuma saņemšanai tiem piekrastes projektiem, kas ietekmē jūras vidi;

27.   aicina Komisiju izmantot visus piemērotos novērtējuma instrumentus, lai nodrošinātu šā principa īstenošanu piekrastes zonās šajā plānošanas periodā, kā arī pienākumu sadali starp dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem;

28.   uzsver, ka pārāk apjomīgu fiziskās infrastruktūras intervences pasākumu radītās grūtības piekrastes zonās kaitē piekrastes tūrisma attīstībai un padara to mazāk pievilcīgu, ņemot vērā, ka šos aspektus varētu veicināt ar augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi piekrastes reģionu konkurētspējai un kvalitatīvas un kvalificētas nodarbinātības veicināšanai; tāpēc aicina piekrastes reģionus tā vietā veicināt alternatīvus ieguldījumus, piemēram, investīcijas pakalpojumos, kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), vietējo tradicionālo produktu jaunu noieta iespēju veidošanā un augstas kvalitātes apmācībā tūrisma nozarē strādājošajiem; turklāt prasa izstrādāt mācību programmas kvalificētu darbinieku bāzes izveidošanai, lai spētu apmierināt aizvien sarežģītākas un dažādākas tūrisma nozares vajadzības;

29.   aicina dalībvalstis izstrādāt pilsētu attīstībai un labiekārtošanai piemērotu politiku, kas atbilst piekrastes ainavai;

30.   uzsver, ka augsta kvalitāte ir ES tūrisma pakalpojumu galvenā salīdzinošā priekšrocība; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes akcentēt un stiprināt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, garantējot drošību, daudzveidīgu un mūsdienīgu infrastruktūru, iesaistīto uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību un videi saudzīgu saimniecisko darbību;

31.   aicina Komisiju nodrošināt, lai jūrniecības nozares grupu politikā būtu iekļauti piekrastes tūrismam svarīgi ražošanas pakalpojumi un nozares, tā radot auglīgas mijiedarbības iespēju tiem, kas izmanto jūru kā resursu, lai palielinātu savu konkurētspēju, ilgtspējību un ieguldījumu piekrastes ekonomiskajā attīstībā; turklāt uzskata, ka jūrniecības nozares grupu pakalpojumos ir jāiekļauj medicīnas, labklājības, izglītības, tehnoloģiskie un sporta pakalpojumi kā galvenie piekrastes zonu attīstības elementi;

32.   īpaši uzsver to, cik piekrastes reģionu attīstībai nozīmīga ir šo reģionu pieejamība; tāpēc aicina Komisiju, piekrastes valstu un reģionu iestādes izstrādāt risinājumus, lai nodrošinātu optimālus sauszemes, gaisa un ūdensceļu transporta satiksmes savienojumus; ņemot vērā biežos jūras piesārņošanas gadījumus daudzos reģionos un ostas pilsētās, atkārtoti aicina Komisiju un piekrastes valstu un reģionu iestādes atbalstīt iniciatīvas ostā pietauvotu kuģu uzpildei no sauszemes tīkliem; aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju lemt par tādiem pasākumiem kā lidostu nodevu samazināšana, vienmēr ievērojot procedūru, kas noteikta iepriekšminētajā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra nostājā par lidostu nodevām, lai padarītu piekrastes teritorijas pievilcīgākas un sekmētu to konkurētspēju; šī paša iemesla dēļ uzsver nepieciešamību stingrāk ievērot lidostu un aviācijas drošības standartus, vajadzības gadījumā pārceļot pie lidostām izvietotās degvielas krātuves uz citu atrašanās vietu;

33.   aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes veicināt ostu un lidostu modernizāciju piekrastes un salu reģionos, lai nodrošinātu tūrisma vajadzības, pienācīgi ņemot vērā esošās vides iespējas, ievērojot estētiskus apsvērumus un saudzīgi izturoties pret dabas vidi;

34.   uzsver, ka teritoriālā kohēzija ir horizontāla koncepcija, kas attiecas uz visu ES kopumā un kas var stiprināt saikni starp piekrasti un iekšzemi, pateicoties esošiem piekrastes un iekšzemes teritoriju savstarpēji papildinošiem faktoriem un abpusējai ietekmei (piem., piekrastē veicamo darbību piesaiste lauku un pilsētu tūrismam, labākas pieejamības nodrošināšana ne tikai tūrisma sezonā, vietējo produktu atpazīstamības veicināšana, vienlaikus sekmējot to dažādošanu); norāda, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko jūrniecības politiku ir īpaša atsauce uz salu reģioniem, atzīstot, ka tiem nākas risināt sevišķi sarežģītas attīstības problēmas to pastāvīgā dabiskā priekšrocību trūkuma dēļ; uzsver, ka ar līdzīgām problēmām saskaras visi piekrastes reģioni, un aicina Komisiju, turpmāk īstenojot teritoriālo kohēziju, ņemt vērā, ka piekrastes tūrisms ir jāsasaista ar piekrastes zonu integrētu pārvaldību un jūras teritoriālo plānošanu;

35.   mudina arī piekrastes reģionālās un vietējās iestādes piejūras un iekšzemes kaimiņattiecību kontekstā rosināt integrētu teritoriālās tirdzniecības plānu īstenošanu kopā ar partneriem un veicināt objektivitāti tūrisma attīstībā un ceļojumu jomā, lai, neskarot kopējo konkurētspēju, palielinātu konkurētspēju tūrisma nozarē;

36.   rosina piekrastes reģionus piedalīties starpreģionu sadarbības projektos, piemēram, saskaņā ar iniciatīvas "Reģioni ekonomiskām pārmaiņām" IV tēmu, lai veidotu jaunus un paplašinātu esošos tematiskos piekrastes tūrisma maršrutu tīklus, kā arī nodrošinātu apmaiņu ar zinātību un paraugpraksi;

37.   iesaka attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm rīkoties, lai saskaņā ar savām sadarbības programmām veicinātu stratēģiskus piekrastes tūrisma projektus, sniedzot tehnisko palīdzību projektu sagatavošanai, nodrošinot šādiem pasākumiem atbilstošu finansējumu un par prioritāti nosakot struktūrfondu izmantošanu ilgtspējīga, videi saudzīga tūrisma attīstībai piekrastes reģionos, gan konverģences un konkurētspējas, gan nodarbinātības jomā; uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš darbībām, kas paredzētas sakaru un informācijas tehnoloģiju attīstībai;

38.   aicina Komisiju nākamajā gadā, vēlams, 20. maijā ‐ Eiropas jūrniecības dienā, organizēt vismaz vienu īpašu, piekrastes tūrismam veltītu pasākumu, lai sekmētu saziņu un veicinātu kontaktus starp sadarbības partneriem, kā arī paraugprakses apmaiņu, piemēram, saistībā ar ES integrētā kvalitātes pārvaldības modeļa īstenošanu; šajā sakarā rosina visus iesaistītos dalībniekus iepazīstināt ar saviem Kopienas finansētajiem projektiem, kas tieši vai netieši attiecas uz piekrastes tūrismu;

39.   uzskata, ka, sekmējot jūras tūrismu, kas iespējams, arī veicinot ar šo nozari saistīto saimniecisko darbību, var palīdzēt ES iedzīvotājiem veidot ilgtspējīgākus ieradumus un pilnveidot zināšanas par vidi; tāpēc aicina dalībvalstis veicināt šim nolūkam paredzētās investīcijas savās piekrastes teritorijās;

40.   turklāt aicina Komisiju sagatavot praktisku rokasgrāmatu par ES finansējumu piekrastes tūrisma jomā, lai ieinteresētajām personām palīdzētu orientēties finansējuma meklēšanas posmā;

41.   atzīst nozīmīgo ieguldījumu, ko piekrastes kopienu attīstībai varētu nodrošināt apjomīgāks kruīzu tūrisms, ja vien tiek nodrošināts līdzsvars starp risku un atbildību un starp nemainīgajām ar sauszemi saistīto investīciju izmaksām un kruīzu pakalpojumu sniedzēju elastīgas rīcības iespējām, vienlaikus pareizi ievērojot ar vidi saistītus apsvērumus;

42.   aicina Komisiju atbalstīt piekrastes kopienas, tām cenšoties apgūt paraugpraksi un mācoties nodrošināt maksimālu ieguvumu vietējām kopienām no pievienotās vērtības, ko rada jo īpaši kruīzu tūrisms un piekrastes tūrisms kopumā;

43.   aicina piekrastes reģionus veidot un atbalstīt reģionālās vai vietējās attīstības aģentūras, kas palīdzētu attiecīgās teritorijas un starpvalstu tīklu speciālistiem, organizācijām, ekspertiem un administrācijām un piedāvātu konsultācijas un informāciju potenciālajiem valsts un privātā sektora labumguvējiem;

44.   saistībā ar sadarbības projektu ilgtspējību pēc finansējuma perioda beigām iesaka ES piekrastes dalībvalstīm ņemt vērā, ka projektiem jābūt ilgtspējīgiem ne vien finanšu ziņā, bet arī attiecībā uz partneru pastāvīgu sadarbību un savstarpējiem sakariem ar svarīgiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

45.   iesaka ES piekrastes dalībvalstīm nodrošināt izvēlēto projektu augstu atpazīstamību un vienkāršot finansējuma pieejamības procedūras, lai piekrastes tūrismam piesaistītu privātu finansējumu un atvieglotu valsts iestāžu un privātā sektora dalībnieku, jo īpaši MVU, partnerību veidošanu; iesaka popularizēt jūras un piekrastes tūrisma atpūtas priekšrocības veselīgas floras un faunas saglabāšanas kontekstā (sekmējot ekotūrismu, zvejas tūrismu, vaļu vērošanu u. tml.); uzskata, ka par šo mērķu iemiesojumu varētu kļūt 20. maijā svinamā Eiropas jūrniecības diena;

46.   lai nodrošinātu projektu ilgtermiņa dzīvotspēju, aicina vides grupas, ar jūru saistītas tautsaimniecības nozares, kultūras organizācijas, zinātnieku aprindas, pilsoniskās organizācijas un vietējos iedzīvotājus piedalīties visos projektu posmos, ieskaitot to uzraudzību;

47.   visbeidzot, aicina Komisiju regulāri novērtēt, cik lielā mērā piekrastes zonām piešķirtais Kopienas finansējums ietekmē to reģionālo attīstību, lai ar ilgtspējīga piekrastes tūrisma uzraudzības centra palīdzību izplatītu paraugpraksi un atbalstītu partnerību tīklus, kas vieno dažādas iesaistītās puses;

48.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Reģionu komitejai.

(1) OV L 210, 31.7.2006., 1. lpp. (2) OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp. (3) OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp. (4) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. (5) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. (6) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0517. (8) OV C 297 E, 20.11.2008., 184. lpp. (9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0213.