Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos(1) , un īpaši tās 37. apsvērumu Direktīvā 2007/65/EK un 26. pantu Direktīvā 89/552/EEK,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmumu Nr. 854/2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu 2006/952/EK par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju(4),

–   atgādinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(5),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 20. decembra paziņojumu "Eiropas pieeja, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē" (COM(2007)0833),

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Plašsaziņas līdzekļu plurālisms Eiropas Savienības dalībvalstīs" (SEC(2007)0032),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumu "i2010 ‐ Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2005)0229),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju(6),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Rezolūciju par Direktīvas 89/552/EEK ("Televīzija bez robežām"), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001. - 2002. gadā(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa Rezolūciju par pāreju no analogās uz ciparu apraidi: vai tā ir iespēja attīstīt Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu politiku un kultūras daudzveidību?(8),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par starpkultūru kompetencēm(9) un par Eiropas pieeju, kā sekmēt mediju lietotprasmi digitālajā vidē(10),

–   ņemot vērā UNESCO 1982. gada "Grīnvaldes deklarāciju attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem",

–   ņemot vērā UNESCO Parīzes darba kārtību ‐ divpadsmit ieteikumus izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads),

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Ieteikumu Rec(2006)0012 par "Ministru komitejas ieteikumiem dalībvalstīm, lai bērniem nodrošinātu iespējas jaunajā informācijas un komunikāciju vidē",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0461/2008),

A.   tā kā plašsaziņas līdzekļi ietekmē sabiedrības ikdienas dzīves un politikas attīstību; tā kā augsta plašsaziņas līdzekļu koncentrācija var apdraudēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un tāpēc plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir būtiska nozīme politiskajā kultūrā un Eiropas Savienības pilsoņu aktīvā līdzdalībā;

B.   tā kā visa veida audiovizuālie vai iespiestie klasiskie un digitālie plašsaziņas līdzekļi savstarpēji mijiedarbojas un starp dažādajiem plašsaziņas līdzekļu veidiem tehniski un saturiski veidojas konverģence; tā kā ar inovatīvām tehnoloģijām jauni plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk ietiecas visās dzīves jomās, šie jaunie plašsaziņas līdzekļi rada priekšnoteikumu, lai to lietotājam būtu aktīvāka loma, un pie plašsaziņas līdzekļu veidiem pieder arī tiešsaistes sociālie tīkli (Social Communities), emuāri un videospēles;

C.   tā kā jauniešiem kā plašsaziņas līdzekļu lietotājiem pirmais informācijas avots galvenokārt ir internets un viņiem ir zināšanas, kā lietot šo plašsaziņas līdzekli, un šīs zināšanas orientētas uz viņu vajadzībām, bet nav sistemātiskas, turpretī pieaugušie galvenokārt iegūst informāciju no radio, televīzijas, laikrakstiem un žurnāliem; tā kā tādēļ pašreizējā plašsaziņas līdzekļu jomā to lietotprasmei jāatbilst gan jauno plašsaziņas līdzekļu prasībām ‐ jo īpaši ar tiem saistītajām iespējām attiecībā uz mijiedarbību un radošu līdzalību ‐, gan zināšanām, kādas nepieciešamas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, kas joprojām ir iedzīvotāju galvenais informācijas avots;

D.   tā kā jaunās komunikāciju tehnoloģijas var pārmākt mazāk prasmīgus lietotājus ar nediferencētas informācijas gūzmu, t.i., ar informāciju, kas nav sakārtota atbilstoši tās lietderībai, un šī informācijas pārbagātība var būt tik pat liela problēma kā informācijas trūkums;

E.   tā kā laba apmācība informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietošanā, kas ņem vērā citu personu tiesības un brīvības, ievērojami palielina personīgo profesionālo kvalifikāciju un sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem;

F.   tā kā visaptverošā piekļuve komunikāciju tehnoloģijām ļauj ikvienam šādā veidā nodot un izplatīt informāciju, kā rezultātā katrs interneta lietotājs potenciāli kļūst par žurnālistu, un līdz ar to pietiekama plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir vajadzīga ne vien, lai saprastu informāciju, bet arī, lai spētu veidot un izplatīt plašsaziņas līdzekļu saturu, un tā kā tikai datorzināšanas vien vēl nenodrošina labāku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

G.   tā kā telekomunikāciju tīklu attīstībā un informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) progresā vērojamas lielas atšķirības dalībvalstu starpā, kā arī reģionos, it īpaši attālos rajonos un lauku rajonos, un tas rada risku, ka digitālā plaisa Eiropas Savienībā varētu arvien pieaugt;

H.   tā kā skolām ir būtiska loma komunikācijas prasmju un spriestspējas veidošanā un attiecībā uz to, kādā pakāpē mācību procesā tiek iesaistītas un izmantotas IST, starp dalībvalstīm un reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā un tā kā skolās izglītību plašsaziņas līdzekļu jomā vispirms var sniegt pedagogi, kuri prot lietot plašsaziņas līdzekļus un paši ir ieguvuši atbilstošu izglītību šajā jomā;

I.   tā kā izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir izšķiroša nozīme, lai varētu sasniegt augstu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni, kas ir nozīmīga politiskās izglītības sastāvdaļa, kura palīdz iedzīvotājiem rīkoties kā aktīviem pilsoņiem un nostiprina viņos apziņu par tiesībām un pienākumiem; tā kā labi informēti un politiski nobrieduši pilsoņi ir plurālistiskas sabiedrības pamats un tā kā, patstāvīgi veidojot plašsaziņas līdzekļu saturu un plašsaziņas līdzekļu produktus, tiek iegūtas prasmes, kas sniedz dziļāku izpratni par profesionāli veidoto plašsaziņas līdzekļu saturu pamatprincipiem un vērtībām;

J.   tā kā prasmes strādāt ar plašsaziņas līdzekļiem vecākās paaudzes pārstāvjiem ir mazāk attīstītas nekā jauniešiem un vecākās paaudzes pārstāvjiem bieži vien ir nedrošības sajūta un citas psiholoģiskas barjeras saistībā ar jauno plašsaziņas līdzekļu lietošanu;

K.   tā kā risks attiecībā uz personas datu drošību kļūst arvien reālāks un lielāks un tas ļoti apdraud mazāk prasmīgus lietotājus;

L.   tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir izšķirošas nozīmes pamatprasme, bez kuras nav iespējams iztikt informācijas un komunikāciju sabiedrībā;

M.   tā kā plašsaziņas līdzekļi paver iespējas pasaules mēroga saziņai un atvērtībai pasaulei, tie ir demokrātiskas sabiedrības galvenais balsts un sniedz gan zināšanas, gan informāciju un tā kā jaunie digitālie plašsaziņas līdzekļi sniedz pozitīvas dalības un radošās izpausmes iespējas un līdz ar to uzlabojas iedzīvotāju dalība politiskajos procesos;

N.   tā kā pašreiz nepietiek datu, lai varētu spriest par plašsaziņas līdzekļu prasmes līmeni Eiropas Savienībā;

O.   tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izšķirošo nozīmi uzsvēra arī UNESCO, piemēram, 1982. gada "Grīnvaldes deklarācijā attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem" un "Parīzes darba kārtībā ‐ divpadsmit ieteikumos izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads)",

Pamatinformācija

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iepriekš minēto paziņojumu plašsaziņas par līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, tomēr uzskata, ka nepieciešams uzlabot Eiropas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas koncepcijas formulējumu, īpaši saistībā ar klasisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti un izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā nozīmes atzīšanu;

2.   atzinīgi vērtē Izglītības, jaunatnes un kultūras lietu padomes 2008. gada 22. maija sanāksmes secinājumus par starpkultūru kompetencēm; cer, ka dalībvalstis īpaši sadarbosies plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas jomā, un ierosina papildināt Direktīvā 89/552/EEK paredzēto Kontaktkomiteju ar ekspertiem izglītošanas jomā;

3.   aicina Komisiju pieņemt ieteikumu un izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi; aicina Komisiju 2009. gadā rīkot Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu (AVMS) kontaktkomitejas sanāksmi, lai varētu apmainīties ar informāciju un regulāri efektīvi sadarboties;

4.   pieprasa, lai iestādes, kas atbildīgas par audiovizuālās un elektroniskās komunikācijas reglamentēšanu, sadarbotos dažādos līmeņos plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanas nolūkā; atzīst, ka īpaši valstu līmenī nepieciešams izstrādāt gan rīcības kodeksus, gan kopīgās reglamentēšanas iniciatīvas; uzsver nepieciešamību, lai visas ieinteresētās puses piedalītos un veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes dažādo aspektu un dimensiju sistemātisku pētīšanu un regulāru analizēšanu;

5.   iesaka Komisijai izmantot Ekspertu grupu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jautājumos arī diskusijās attiecībā uz izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem aspektiem un mudināt, lai šīs grupas sanāksmes notiktu regulārāk un tā regulāri konsultētos ar pārstāvjiem no visām dalībvalstīm;

6.   atzīmē, ka līdztekus politikas aprindām, presei, radio un televīzijas raidorganizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem aktīvu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē var dot pirmām kārtām nelielās vietējās struktūras, piemēram, bibliotēkas, tautas augstskolas, pilsoņu, kultūras un plašsaziņas līdzekļu centri, mācību un kvalifikācijas celšanas iestādes, pilsoņu plašsaziņas līdzekļi (piemēram, vietējie sabiedriskie mediji);

7.   aicina Komisiju izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes rādītājus ilgtermiņa plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā Direktīvas 89/552/EEK 26. pantu;

8.   konstatē, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē prasmi patstāvīgi lietot dažādus plašsaziņas līdzekļus, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī spēt sazināties visdažādākajās situācijās, veidot un izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos; bez tam konstatē, ka avotu daudzveidības un pārbagātības apstākļos vissvarīgākā ir iespēja mērķtiecīgi filtrēt informāciju no jauno plašsaziņas līdzekļu datu un attēlu plūsmas un to sakārtot;

9.   uzsver, ka izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā ir būtiska sastāvdaļa patērētāju informēšanas politikā, apzinātā un drošā rīcībā attiecībā uz jautājumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām, pilsoņu aktīvā demokrātiskā līdzdalībā starpkultūru dialoga veicināšanā;

10.   mudina Komisiju paplašināt tās politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, sadarbojoties ar visām Eiropas Savienības iestādēm, kā arī vietējām un reģionālām pašvaldībām, un pastiprināt sadarbību ar UNESCO un Eiropas Padomi;

Mērķauditorija un mērķi

11.   uzsver, ka izglītošanas pasākumos plašsaziņas līdzekļu jomā ir jāiesaista visi pilsoņi ‐ bērni, jaunieši, pieaugušie, vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar īpašām vajadzībām;

12.   norāda, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme sāk veidoties ģimenes apstākļos, ar padomiem, izvēloties pakalpojumus, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļi (šajā sakarībā uzsverot vecāku izglītošanas svarīgo lomu, kuriem ir noteicošā nozīme bērnu paradumu veidošanā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem), ka tā turpinās skolā un mūžizglītības kontekstā un ka to pastiprina valstu, valdību un reglamentējošo iestāžu darbība, kā arī plašsaziņas līdzekļu jomas darbinieku un iestāžu rīcība;

13.   konstatē, ka izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā mērķis ir kompetenta un radoša plašsaziņas līdzekļu un to satura lietošana, kritiska plašsaziņas līdzekļu produktu analīze, izpratne par plašsaziņas līdzekļu nozares darbību un patstāvīga plašsaziņas līdzekļu satura veidošana;

14.   iesaka izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem ietvaros informēt arī par plašsaziņas līdzekļu lietošanas autortiesību aspektiem un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nozīmi, jo īpaši attiecībā uz internetu, kā arī par datu drošību un privātuma neaizskaramību un tiesībām brīvi izvēlēties informāciju; uzsver nepieciešamību panākt, lai lietotāji, kas apguvuši jaunas plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, apzinātos iespējamo risku attiecībā uz informācijas drošību un personas datu drošību, kā arī risku saistībā ar vardarbību internetā;

15.   norāda, ka mūsdienās lielu daļu plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos aizņem reklāma; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme palīdz apgūt reklāmā izmantotos kritērijus, lai varētu izvērtēt instrumentus un paņēmienus;

Pieejas nodrošināšana informācijas un sakaru tehnoloģijām

16.   aicina Eiropas politiķus samazināt digitālo plaisu starp dalībvalstīm, pilsētām un lauku reģioniem, attīstot informācijas un sakaru infrastruktūru un pirmām kārtām nodrošinot platjoslas interneta pieslēgumu mazāk attīstītās teritorijās;

17.   atzīmē, ka pie publiskās telpas nodrošināšanas pieder arī platjoslas interneta piekļuves nodrošināšana un šeit jābūt plašam un kvalitātes ziņā augstvērtīgam piedāvājumam, kā arī saprātīgām cenām, un aicina nodrošināt ikvienam pilsonim iespēju izmantot cenas ziņā pieejamu platjoslas interneta pieslēgumu;

Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā skolās un kā izglītības procesa sastāvdaļa

18.   uzsver, ka izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā jābūt formālās izglītības sastāvdaļai, kas pieejama visiem skolēniem un integrēta mācību programmās visos izglītības posmos;

19.   aicina iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā devīto pamatprasmi Eiropas pamatkritērijos attiecībā uz mūžizglītību saskaņā ar Ieteikumu 2006/962/EK;

20.   iesaka izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā pēc iespējas vairāk saistīt ar praktisko darbību un ekonomikas, politikas, literatūras, sociālo, mākslas un informācijas tehnoloģiju priekšmetu apguvi un uzskata, ka nākotnē ir jāizveido jauns mācību priekšmets "plašsaziņas līdzekļu apguve", veidojot to kā starpnozaru priekšmetu un papildinot ar ārpusskolas projektiem;

21.   iesaka izglītības iestādēm kā pasākumu praktiskajā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apguvē veicināt plašsaziņas līdzekļu veidošanu (iespiesto plašsaziņas līdzekļu, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un jauno plašsaziņas līdzekļu jomā), iesaistot audzēkņus un skolotājus;

22.   aicina Komisiju, izstrādājot iepriekš minētos rādītājus par bez plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ņemt vērā gan apmācības kvalitāti skolās, gan arī pedagogu izglītības līmeni;

23.   konstatē, ka līdztekus pedagoģiskajam un izglītības politikas aspektam būtiska nozīme ir arī tehniskajam aprīkojumam un jauno tehnoloģiju pieejamībai, un uzsver, ka jāveic ievērojami uzlabojumi skolu infrastruktūrā, lai visiem skolēniem nodrošinātu atbilstošu apmācību un piekļuvi datoram un internetam;

24.   uzsver, ka īpaša nozīme izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir speciālās skolās, jo daudzos invaliditātes gadījumos plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma saziņas barjeru pārvarēšanā;

25.   ierosina ieviest obligātus apmācību moduļus visu līmeņu pedagogiem par izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā, lai īstenotu intensīvu apmācību; tādēļ aicina valstu atbildīgās iestādes nodrošināt visu mācību priekšmetu un visu mācību iestāžu veidu skolotājus ar informāciju par audiovizuālo mācību līdzekļu izmantošanu un par problēmām, kas rodas izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā;

26.   uzsver nepieciešamību dalībvalstīm veikt regulāru dalībvalstu apmaiņu ar informāciju, paraugpraksi un pedagoģijas metodēm izglītības jomā;

27.   aicina Komisiju programmā, kas sekos MEDIA 2007 programmai, iekļaut īpašu sadaļu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, jo pašreizējā redakcijā programma dod tikai nelielu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanā; turklāt atbalsta Komisijas centienus izstrādāt jaunu programmu ar nosaukumu "Media Mundus", lai atbalstītu starptautisko sadarbību audiovizuālajā jomā; aicina izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā vairāk iekļaut Eiropas Savienības veicināšanas programmās, jo īpaši mūžizglītības programmā, programmā eTwinning, Safer Internet un Eiropas Sociālā fonda programmā;

Vecākās paaudzes izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā

28.   uzsver, ka vecākās paaudzes izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā pasākumi ir jāveic viņu uzturēšanās vietās, piemēram, apvienībās, pansionātos, aprūpes namos, patversmēs, brīvā laika un interešu grupās;

29.   pauž pārliecību, ka digitālā vide, jo īpaši vecākajai paaudzei, sniedz iespēju pilnvērtīgi komunikatīvi piedalīties ikdienas sabiedriskajā dzīvē un palīdz pēc iespējas ilgāk saglabāt patstāvību;

30.   norāda, ka vecākās paaudzes izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā jāņem vērā vecāku cilvēku dzīves pieredze un apstākļi, kā arī viņu attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 332, 18.12.2007., 27. lpp. (2) OV L 149, 11.6.2005., 1. lpp. (3) OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp. (4) OV L 378, 27.12.2006., 72. lpp. (5) OV L 394 30.12.2006, 10. lpp (6) OV C 25 E, 29.1.2004., 205. lpp. (7) OV C 193 E, 17.8.2006., 117. lpp. (8) OV C 296 E, 6.12.2006., 120. lpp. (9) OV C 141, 7.6.2008., 14. lpp. (10) OV C 140, 6.6.2008., 8. lpp.