Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0861), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0003/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 2. punktu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0245/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar kuru Regulā (EK) Nr. 460/2004, ar ko izveido Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, izdara grozījumus attiecībā uz aģentūras darbības termiņu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1007/2008.) | ||||||||
| Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (Kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0768), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0449/2007), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0233/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Detaļas tipa apstiprinājums apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (Kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0840), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0004/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0235/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijas (statiska testēšana) (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0025), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0044/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0234/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Akciju sabiedrību apvienošanās (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0026), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0045/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0236/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Datorprogrammu tiesiskā aizsardzība (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0023) Eiropas Parlamentam un Padomei, – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0042/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0237/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Iekšējo ūdensceļu kuģu kuģošanas licenču savstarpēja atzīšana (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0037) Eiropas Parlamentam un Padomei, – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0048/2008), – ņemot vērā Iestāžu 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0238/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Nodrošinājumi, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei(COM(2008)0039), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0050/2008), – ņemot vērā Iestāžu 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0239/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Veterinārās pārbaudes Kopienas iekšējā tirdzniecībā (kodificēta versija) * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0099), – ņemot vērā EK Līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0135/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0243/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecība (kodificēta versija) * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0091), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0136/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0242/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka šis priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Kopienas procedūra, lai nodrošinātu to gāzes un elektrības cenu pārredzamību, kuras noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (pārstrādāta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – pārstrādāta versija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0735), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0441/2007), – ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0217/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu kopā ar šiem grozījumiem negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Statistika par nominālo nozveju atsevišķos apgabalos ārpus Atlantijas okeāna ziemeļu daļas (pārstrādāta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, pārstrādāšana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0760), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C6-0443/2007), – ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1), – ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0218/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu kopā ar šiem grozījumiem negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Statistika par nozveju un zvejniecību Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (pārstrādāta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, pārstrādāta versija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0762), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 281. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0444/2007), – ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu tekstu strukturētāku pārstrādāšanu(1), – ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0219/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz pastāvošo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju, priekšlikumā ir iekļauta vienkārši šo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Statistika par nozveju un zvejniecību Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (Pārstrādāta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – pārstrādāta versija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0763), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0440/2007), – ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1), – ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0214/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu kopā ar šiem grozījumiem negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Tekstilmateriālu nosaukumi (pārstrādāta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, pārstrādāta versija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0870), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0024/2008), – ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1), – ņemot vērā Reglamenta 80.a pantu un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0215/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu kopā ar šiem grozījumiem nemainīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta esošo tekstu tieša kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Konvencijai par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu asociēto uzņēmumu peļņas korekcijas gadījumā * |
| ||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0839), – ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0028/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0194/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas ieteikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi atkāpties no Parlamenta apstiprinātā teksta; 3. aicina Padomi ņemt vērā Parlamenta bažas attiecībā uz nepieciešamību pēc iespējas samazināt nodokļu maksātājiem uzlikto nodokļu slogu, kad tā lems par datumu, ar kuru piemērot 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu saistībā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas ieteikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Bulgārijas Republikas, Rumānijas un pārējo dalībvalstu valdībām.
| |||||||||||||||||
| No sodu reģistriem iegūtās informācijas apmaiņa dalībvalstu starpā * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra ‐ jauna apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes tekstu (5968/2008), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0690), – ņemot vērā savu 2007. gada 21. jūnija nostāju(1), – ņemot vērā ES līguma 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu, – ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome vēlreiz ar to ir apspriedusies (C6-0067/2008), – ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 51. pantu un 55. panta 3. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0207/2008), 1. apstiprina grozīto Padomes tekstu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu; 5. aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu Pamatlēmumu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam; 6. pauž apņēmību nākotnē izskatīt jebkādus šādus priekšlikumus steidzamā kārtā saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. punktā, un ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem; 7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Euro aizsardzība pret viltošanu * |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0525), – ņemot vērā EK līguma 123. panta 4. punktu, jo īpaši trešo teikumu, saskaņā ar kuru Padome ir konsultējusies ar Parlamentu (C6-0431/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0230/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Grozījums Eiropas Kopienu Tiesas Reglamentā attiecībā uz pārskatīšanas procedūrā piemērojamo valodu lietojumu * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (5953/2008), – ņemot vērā EK līguma 245. panta otro daļu un Euratom līguma 160. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0066/2008), – ņemot vērā Komisijas atzinumu saskaņā ar EK līguma 245. panta otro daļu un Euratom līguma 160. panta otro daļu par pieprasījumu izdarīt grozījumu Eiropas Kopienu Tiesas reglamentā attiecībā uz pārskatīšanas procedūrā piemērojamo valodu lietojumu, ko iesniegusi Tiesa atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 64. pantam (SEC(2008)0345), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0211/2008), 1. apstiprina Padomes lēmuma projektu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana ***II |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11406/4/2007 – C6-0056/2008), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0667), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0162/2008), 1. apstiprina grozīto kopējo nostāju; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta otrā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2008/98/EK.)
| |||||||||||
| Vides kvalitātes standarti ūdens resursu politikas jomā ***II |
| ||||||||||||
| |||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11486/3/2007 – C6-0055/2008)(1), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0397), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 62. pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0192/2008), 1. apstiprina grozīto kopējo nostāju; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta otrā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2008/105/EK.)
| |||||||||||||
| Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis (pārstrādāta versija) ***I |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra – pārstrādāšana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0610), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0348/2007), – ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par strukturētāku tiesību aktu tekstu pārstrādāšanas paņēmienu(1), – ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 24. janvāra vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0178/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu kopā ar šiem grozījumiem negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši esošo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību, 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (pārstrādāta versija)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2008/106/EK.)
| |||||||||||
| Farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0194), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 37. pantu, kā arī 152. panta 4.b punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0113/2007), – ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu, – ņemot vērā Reglamenta 51. un 35 pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6-0190/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2377/90
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2), saskaņā ar Līguma(3) 251. pantā noteikto procedūru, tā kā: (1) Pateicoties zinātnes un tehnikas attīstībai, ir iespējams noteikt aizvien mazāka daudzuma veterināro zāļu atlieku klātbūtni pārtikas produktos. (2) Neraugoties uz to, ka eksistē procedūra, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm(4)10. un 11. pantā (pazīstama kā "savstarpēji izrietošu noteikumu" procedūra), lai dotu iespēju ārstēt dzīvniekus gadījumos, ja nav pieejamas piemērotas atļautas veterinārās zāles, daudzas veterinārās zāles, kas nepieciešamas terapijai, Eiropas Savienībā joprojām nav pieejamas. Steidzami nepieciešamas risināt šo problēmu, fundamentāli pārskatot tiesību aktus, kas reglamentē veterināro zāļu apstiprināšanu. Šai pārskatīšanai jānodrošina, lai jauninājumi un konkurētspēja dzīvnieku veselības nozarē būtu līdzsvarā ar regulatīvajām prasībām. Īpaša uzmanība jāvelta ģenērisko veterināro zāļu apstiprināšanai, kuras, ekskluzīvo tiesību dēļ attiecībā uz datiem, ir atbrīvotas no prasībām par drošības un efektivitātes standartiem, bet tas nenozīmē, ka tās būtu atbrīvotas no pētījumiem par ietekmi uz vidi. Īpašas rūpes jāvelta dzīvnieku veselības nozares dažādībai ES, jo tas ir ar daudzām sugām saistīts, sarežģīts un bieži vien ierobežots tirgus, bet kurš ir izšķiroši svarīgs, lai realizētu lauksaimniecības, biškopības, akvakultūras un zirgaudzēšanas nozaru potenciālu un nodrošinātu ES pārtikas piegāžu drošību. (3) Lai aizsargātu sabiedrības veselību, maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi jānosaka saskaņā ar vispāratzītiem drošuma novērtēšanas principiem, ņemot vērā toksisko apdraudējumu, vides piesārņojumu, kā arī vielu netīšu mikrobioloģisko un farmakoloģisko ietekmi. Jāņem vērā arī citi zinātniski novērtējumi par attiecīgo vielu drošību, kurus iespējams veic starptautiskas organizācijas vai Kopienā izveidotās zinātniskās padomes. (4) Ir jānosaka farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi dažādos dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, tostarp gaļā, zivīs, pienā, olās un medū. (5) Ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos(5), tika ieviestas Kopienas procedūras, lai novērtētu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku drošumu atbilstīgi cilvēku pārtikas nekaitīguma prasībām. Farmakoloģiski aktīvu vielu var lietot produktīvajiem dzīvniekiem tikai tad, ja saņemts labvēlīgs novērtējums. Maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus šai vielai nosaka, ja to uzskata par vajadzīgu cilvēku veselības aizsardzības nolūkos. 6) ║Direktīvā 2001/82/EK║, paredzēts, ka veterinārās zāles var atļaut vai lietot produktīvajiem dzīvniekiem tikai tad, ja tajos esošās farmakoloģiski aktīvās vielas ir novērtētas kā drošas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90. Turklāt tajā ir iekļauti noteikumi par veterināro zāļu, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, lietošanas dokumentāciju, nepareizu lietošanu, parakstīšanu un izplatīšanu. (7) Ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. maija(6) rezolūciju par veterināro zāļu pieejamību, Komisijas 2004. gadā veikto sabiedrisko apspriešanu un Komisijas izvērtējumu par gūto pieredzi, ir nepieciešams mainīt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanas procedūras, vienlaikus saglabājot šīs noteikšanas sistēmu kopumā. (8) Maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi ir atsauces vērtības, lai saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK to veterināro zāļu, kas paredzētas lietošanai produktīvajiem dzīvniekiem, tirdzniecības atļaujās noteiktu izdalīšanās laikposmus, kā arī lai kontrolētu atliekas dzīvnieku izcelsmes pārtikā dalībvalstīs un robežkontroles punktos. (9) Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīva 96/22/EK par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā║(7) aizliedz atsevišķas vielas īpašiem nolūkiem pielietot produktīvajiem dzīvniekiem. Šī regula jāpiemēro, neskarot nevienu citu Kopienas tiesību aktu, ar ko aizliedz lietot produktīvajos dzīvniekos atsevišķas vielas, kurām ir hormonāla iedarbība. 10) ║Padomes 1993. gada 8. februāra Regulā (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā(8), ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz vielām, kuras nerodas tīšas ievadīšanas rezultātā. Šīm vielām nevajadzētu piemērot tiesību aktus par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(9), ir noteikts pārtikas tiesību aktu pamats Kopienas līmenī un sniegtas definīcijas šajā jomā. Ir lietderīgi šīs definīcijas piemērot arī tiesību aktiem par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem(10), ir paredzēti vispārīgi noteikumi pārtikas kontrolei Eiropas Kopienā un sniegtas definīcijas šajā jomā. Ir lietderīgi šīs definīcijas piemērot arī tiesību aktiem par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem. Prioritāte jāpiešķir aizliegto vielu izmantošanas noteikšanai un jāizraugās daļa no paraugiem atbilstīgi riska analīzes principiem. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulas (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru(11), 57. pantā Eiropas Zāļu aģentūrai, turpmāk tekstā – "aģentūra", ir uzticēts uzdevums sniegt ieteikumus par veterināro zāļu maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem, kas varētu būt pieņemami dzīvnieku izcelsmes pārtikā. (14) Maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi jānosaka farmakoloģiski aktīvajām vielām, kuras izmanto vai ir paredzēts izmantot Kopienā tirgū laistās veterinārajās zālēs. (15) No sabiedriskās apspriešanas un no tā, ka pēdējos gados ir atļauts tikai neliels skaits veterināro zāļu produktīvajiem dzīvniekiem, var secināt, ka pienākums ievērot Regulu (EEK) Nr. 2377/90 nozīmē to, ka šādas zāles ir grūtāk pieejamas. (16) Lai nodrošinātu dzīvnieku veselību un labturību, ir nepieciešams, lai būtu pieejamas zāles, ar kurām ārstēt konkrētas slimības. Turklāt tas, ka nav pieejamas piemērotas veterinārās zāles konkrētas sugas konkrētai ārstēšanai, var veicināt vielu nepareizu vai nelikumīgu lietošanu. (17) Tādēļ ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90 izveidotā sistēma jāgroza, lai palielinātu produktīvajiem dzīvniekiem paredzēto veterināro zāļu pieejamību. Lai šo mērķi sasniegtu, jāparedz, ka aģentūra sistemātiski izskata iespēju par kādai vienai sugai vai pārtikas produktam noteiktā maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma piemērošanu kādai citai sugai vai pārtikas produktam. Šajā sakarā jāņem vērā sistēmā jau iekļauto drošības koeficientu atbilstība, lai neapdraudētu dzīvnieku labturību. ▌ (18) Ir atzīts, ka tikai zinātnisks apdraudējuma izvērtējums vien dažkārt nevar sniegt visu informāciju, saskaņā ar kuru jāpieņem lēmums par riska pārvaldību, un ka pienācīgi jāņem vērā citi ar konkrēto jautājumu saistīti faktori, tostarp pārtikas ražošanas tehnoloģiskie aspekti un kontroles iespējamība; tādēļ aģentūrai jāsniedz atzinums par zinātnisko apdraudējuma izvērtējumu un riska pārvaldības ieteikumi par farmakoloģiski aktīvo vielu atliekām. (19) Lai kopējā maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu sistēma varētu netraucēti darboties, nepieciešami sīki izstrādāti noteikumi par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanas pieteikumu formātu un saturu, kā arī par apdraudējuma izvērtēšanas un riska pārvaldības ieteikumu metodiskajiem principiem. (20) Dzīvnieku audzēšanā papildus veterinārajām zālēm tiek izmantoti arī citi līdzekļi, uz kuriem neattiecas īpaši tiesību akti par atliekām, piemēram, dezinfekcijas līdzekļi. Turklāt veterinārās zāles, kam nav tirdzniecības atļaujas Kopienā, var būt atļautas valstīs ārpus tās. Tas var šādi būt tādēļ, ka citos reģionos dažas slimības vai mērķa sugas ir biežāk sastopamas, vai tādēļ, ka uzņēmumi ir izvēlējušies kādu līdzekli netirgot Kopienā. Tas, ka līdzeklis Kopienā nav atļauts, nebūt nenozīmē to, ka tā lietošana nav droša. Komisijai jāspēj noteikt šādu līdzekļu farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu pārtikā, saņemot aģentūras atzinumu, saskaņā ar principiem, kas noteikti farmakoloģiski aktīvajām vielām, kuras paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs. (21) Kopiena saistībā ar Codex Alimentarius veicina maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu starptautisko standartu attīstību, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek uzturēts Kopienā pieņemtais cilvēku veselības aizsardzības augstais līmenis. Tādēļ Kopienai bez turpmāka apdraudējuma izvērtējuma jāpārņem tie Codex maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi, kurus tā ir atbalstījusi attiecīgajā Codex Alimentarius komisijas sanāksmē. Tādējādi tiks sekmēta konsekvence starp starptautiskajiem standartiem un Kopienas tiesību aktiem par atlieku daudzumiem pārtikā. (22) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 pārtikas produktos tiek kontrolētas farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas. Pat tad, ja šādu vielu atlieku līmenis ar šo regulu nav noteikts, šādu vielu atliekas ir iespējamas sakarā ar vides piesārņojumu vai kādu dabīgo metabolītu dzīvniekā. Laboratoriski iespējams konstatēt aizvien mazākus šādu atlieku daudzumus. Šādas atliekas ir likušas dalībvalstīm ieviest atšķirīgus kontroles pasākumus. (23) Tādēļ, lai sekmētu tirdzniecību Kopienā un importu, Kopienai jāparedz procedūras, lai kontroles nolūkos noteiktu atsauces vērtības tādam atlieku koncentrācijas apjomam, kam laboratoriska analīze ir tehniski iespējama, tomēr neapdraudot cilvēku veselības aizsardzības augsto līmeni Kopienā. Tomēr, nosakot atsauces vērtības kontroles nolūkos, nekādā gadījumā nedrīkst radīt priekšnosacījumus neatļautu vielu nelegālai izmantošanai, lai ārstētu produktīvos dzīvniekus. Tādēļ jebkādas šo vielu atliekas pārtikā ir ļoti nevēlamas. (24) Tiesību akti par maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem jāvienkāršo, apvienojot vienā Komisijas regulā visus lēmumus, ar ko klasificē farmakoloģiski aktīvās vielas saistībā ar to atliekām, un nosakot atsauces vērtības. (25) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(12). (26) Komisijai jo īpaši jāpiešķir pilnvaras pieņemt noteikumus par ekstrapolācijas nosacījumiem un par atsauces vērtību noteikšanu. Šie pasākumi, kas ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5a. pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru║. (27) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus - proti, aizsargāt cilvēku veselību un dzīvnieku veselību, kā arī nodrošināt piemērotu veterināro zāļu pieejamību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. (28) Tādēļ skaidrības labad Regula (EEK) Nr. 2377/90 ir jāaizstāj ar jaunu regulu. (29) Jāparedz pārejas laiks, lai Komisija varētu sagatavot un pieņemt regulu, kurā būtu visi piemērojamie lēmumi atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2377/90 un šās jaunās regulas īstenošanas noteikumi, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I SADAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Lai nodrošinātu pārtikas drošību, šajā regulā ir izklāstīti noteikumi un procedūras, lai noteiktu
2. Šo regulu nepiemēro
3. Šo regulu piemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus, ar ko aizliedz lietot produktīvajos dzīvniekos atsevišķas vielas, kurām ir hormonāla iedarbība, kā noteikts Direktīvā 96/22/EK. 2. pants Definīcijas
II SADAĻA MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMIE ATLIEKU LĪMEŅI NODAĻA. APDRAUDĒJUMA IZVĒRTĒJUMS UN RISKA PĀRVALDĪBA 1. iedaļa. Farmakoloģiski aktīvās vielas, kas paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs 3. pants Aģentūras atzinuma pieprasīšana 1. Par visām farmakoloģiski aktīvajām vielām, kas paredzētas izmantošanai produktīvajiem dzīvniekiem ievadāmās veterinārajās zālēs, jāsaņem Veterināro zāļu komitejas (turpmāk tekstā – "komiteja") izstrādāts Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk tekstā – "aģentūra") atzinums par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu. 2. Šim nolūkam veterināro zāļu, kurās šāda viela ir izmantota, tirdzniecības atļaujas turētājs, pieteikuma iesniedzējs šādas tirdzniecības atļaujas saņemšanai vai persona, kas gatavojas iesniegt pieteikumu šādas tirdzniecības atļaujas saņemšanai, iesniedz pieprasījumu aģentūrai. 4. pants Aģentūras atzinums 1. Aģentūras atzinums ietver zinātnisku apdraudējuma izvērtējumu un ieteikumus attiecībā uz riska pārvaldību. 2. Zinātniskā apdraudējuma izvērtējuma un riska pārvaldības ieteikumu mērķis ir nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot arī to, ka piemērotu veterināro zāļu trūkums negatīvi neietekmē cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību. Šādos ieteikumos jāņem vērā visi attiecīgie Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskie atzinumi, izmantojot sadarbības dokumentus. 5. pants Ekstrapolācija Lai nodrošinātu atļautu veterināro zāļu pieejamību tādu slimību ārstēšanai, kuras skar produktīvos dzīvniekus, komiteja, veicot zinātniskos apdraudējuma izvērtējumus un izstrādājot riska pārvaldības ieteikumus, izskata iespēju izmantot kādai farmakoloģiski aktīvai vielai kādā konkrētā pārtikas produktā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus arī citam pārtikas produktam, kas iegūts no vienas un tās pašas sugas, vai vienā vai vairākās sugās arī citām sugām. 6. pants Zinātniskais apdraudējuma izvērtējums 1. Zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā tiek aplūkots farmakoloģiski aktīvo vielu metabolisms un noārdīšanās attiecīgajās dzīvnieku sugās un atlieku veids un daudzums, izteikts pieļaujamajā dienas devā (PDD), ko cilvēki var uzņemt savas dzīves laikā un kas nerada ievērojamu veselības apdraudējumu. Var izmantot PDD alternatīvas, ja Komisija tās ir noteikusi, kā paredzēts 12. panta 1. punktā. 2. Zinātniskais apdraudējuma izvērtējums attiecas uz
3. Ja vielas metabolismu vai noārdīšanos nevar izvērtēt un vielas lietošanas mērķis ir veicināt dzīvnieku veselību un labturību, zinātniskajā apdraudējuma izvērtējumā var ņemt vērā pārraudzības datus vai datus par iedarbību. 7. pants Riska pārvaldības ieteikumi 1. Riska pārvaldības ieteikumi balstās uz zinātnisko apdraudējuma izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 6.pantu, un tajos novērtēts turpmākais:
2. Veterināro zāļu, kurām nav noteikts maksimālais atlieku līmenis zirgu dzimtas dzīvniekos, kuras nav iekļautas Regulas (EEK) Nr. 2377/90 IV pielikumā vai šīs regulas 13. panta 2. punktā un kuras izmanto nepareizi, kā definēts Direktīvas 2001/82/EK 1.panta 16. punktā, un saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. un 11. pantā minētajiem "savstarpēji izrietošiem noteikumiem", un kurus neievada muskulī vai zemādas injekciju veidā, nominālais izdalīšanās laikposms ir seši mēneši. 3. Farmaceitiskajiem līdzekļiem, kas satur farmakoloģiski aktīvās vielas, kas nav ietvertas vielu sarakstā, kas ir būtiskas attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas minētas Direktīvas 2001/82/EK 10. panta 3. punktā un kuras neievada intramuskulāri vai zemādas injekciju veidā, izdalīšanās periods ir seši mēneši. 8. pants Pieprasījumi un procedūras 1. Pieprasījums, kas minēts 3. pantā, atbilst formātam un saturam, ko Komisija nosaka saskaņā ar 12. panta 1. punktu, un to iesniedz kopā ar aģentūrai pienākošos maksājumu. 2. Aģentūra nodrošina, ka komiteja sniedz atzinumu 210 dienu laikā pēc derīga pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar 3. pantu un šā panta 1. punktu. Šo termiņu aptur, ja aģentūra konkrētā laikā pieprasa iesniegt papildu informāciju par attiecīgo vielu, līdz brīdim, kad pieprasītā papildu informācija ir sniegta. 3. Aģentūra nosūta 4. pantā minēto atzinumu pieprasītājam. Pēc atzinuma saņemšanas 15 dienu laikā pieprasītājs var sniegt aģentūrai rakstveida paziņojumu par to, ka viņš vēlas lūgt atzinuma pārskatīšanu. Tādā gadījumā viņš 60 dienu laikā pēc atzinuma saņemšanas nosūta aģentūrai sīki izstrādātu sava lūguma pamatojumu. Komiteja 60 dienu laikā pēc lūguma pamatojuma saņemšanas nolemj, vai tās atzinums ir jāpārskata. Par lūgumu pieņemtā lēmuma pamatojumu pievieno 4. punktā minētajam galīgajam atzinumam. 4. Aģentūra 15 dienu laikā no galīgā atzinuma pieņemšanas nosūta to Komisijai un pieprasītājam, norādot tās secinājumu pamatojumu. 5. Īpašos gadījumos, kad vajadzīgs steidzams apstiprinājums, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības un labklājības aizsardzību, Komisija saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 23. panta 3. punktā, var noteikt maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. 2. iedaļa. Farmakoloģiski aktīvās vielas, kas nav paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs 9. pants Aģentūras atzinums, ko pieprasa Komisija vai dalībvalstis 1. ▌Komisija, dalībvalstis vai trešā puse, kurai ir likumīgas intereses var nosūtīt aģentūrai pieprasījumus pēc atzinuma par farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem jebkurā no šādiem gadījumiem:
2. gadījumos, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, attiecībā uz maznozīmīgām sugām vai niecīgu izmantošanu, pieprasījumu Aģentūrai var iesniegt ieinteresētā puse vai organizācija. 3. Piemēro 4. līdz 7. pantu. 4. 1. punktā minētajam pieprasījumam pēc atzinuma jāatbilst formas un satura prasībām, kādas noteikusi Komisija saskaņā ar 12. panta 1. punktu. 5. Aģentūra nodrošina, ka komiteja sniedz atzinumu 210 dienu laikā pēc Komisijas pieprasījuma saņemšanas. Šo termiņu aptur, ja aģentūra konkrētā laikā pieprasa iesniegt papildu informāciju par attiecīgo vielu, līdz brīdim, kad pieprasītā papildu informācija ir sniegta. 6. Aģentūra 15 dienu laikā no galīgā atzinuma pieņemšanas nosūta to Komisijai, ja vajadzīgs, tai dalībvalstij vai personai, kura pieprasījumu iesniegusi, norādot tās secinājumu pamatojumu. 3. iedaļa. Vispārīgi noteikumi 10. pants Atzinuma pārskatīšana Ja Komisija, jebkura persona, kas iesniedz atzinuma pieprasījumu atbilstīgi 3. pantam vai kāda dalībvalsts atbilstīgi 9. pantam sakarā ar kādu jaunu informāciju uzskata, ka nepieciešama atzinuma pārskatīšana, lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku veselību, tā var lūgt aģentūru sniegt jaunu atzinumu par attiecīgajām vielām. Šim pieprasījumam pievieno informāciju, kurā tiek izskaidrota problēmas būtība. Jaunajam atzinumam piemēro attiecīgi 8. panta 2. līdz 4. punktu vai 9. panta 5. un 6. punktu. 11. pants Atzinumu publicēšana Aģentūra publicē 4., 9. un 10. pantā minētos atzinumus, pirms tam svītrojot tajos komerciāli konfidenciālo informāciju. 12. pants Īstenošanas pasākumi 1. ▌Komisija, apspriežoties ar aģentūru, pieņem noteikumus par:
Noteikumus a) apakšpunktā minētajā gadījumā pieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 23. panta 2. punktā un b) apakšpunktā minētajā gadījumā - saskaņā ar regulatīvās kontroles procedūru, kas minēta 23. panta 3. punktā. 2. Komisija, apspriežoties ar aģentūru un ieinteresētajām pusēm, pieņem noteikumus par maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma, kas noteikts konkrētam pārtikas produktam, izmantošanu citam tās pašas sugas izcelsmes pārtikas produktam vai vienai sugai noteiktā daudzuma izmantošanu citām sugām, kā minēts 5. pantā. Šajos noteikumos konkrēti norāda, kā un ar kādiem nosacījumiem zinātniskā informācija par atliekām kādā konkrētā pārtikas produktā vai kādā sugā vai vairākās sugās var tikt izmantota, lai noteiktu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu citos pārtikas produktos vai citās sugās. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. II NODAĻA. KLASIFICĒŠANA 13. pants Farmakoloģiski aktīvo vielu klasificēšana 1. Komisija klasificē farmakoloģiski aktīvās vielas, par kurām sniegts aģentūras atzinums par maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu saskaņā ar 4., 9. un 10. pantu. 2. Klasifikācijā ietver farmakoloģiski aktīvo vielu sarakstu un terapeitiskās klases, kurām vielas pieder. Klasificēšana nozīmē arī to, ka katrai šādai vielai tiek noteikts vai konstatēts viens no šādiem elementiem:
3. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nosaka, ja tas vajadzīgs cilvēku veselības aizsardzības nolūkos:
4. Pagaidu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu farmakoloģiski aktīvai vielai var noteikt, ja zinātniskie dati ir nepilnīgi, ar nosacījumu, ka nav pamata uzskatīt, ka attiecīgās vielas atliekas ierosinātajā līmenī rada apdraudējumu cilvēku veselību. Pagaidu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz noteiktu laika posmu, kas nepārsniedz piecus gadus. Šo laika posmu var vienu reizi pagarināt uz laika posmu, kas nepārsniedz divus gadus, ja var pierādīt, ka šāds pagarinājums ļautu pabeigt notiekošos zinātniskos pētījumus. 5. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu nenosaka, ja atbilstīgi atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu cilvēku veselības aizsardzības nolūkos tas nav vajadzīgs. 6. Atbilstīgi atzinumam saskaņā ar 4., 9. vai 10. pantu vielas vai tās atlieku atrašanos dzīvnieku izcelsmes produktos aizliedz, ja tiek izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
7. Ja tas nepieciešams cilvēku veselības aizsardzības nolūkos, klasifikācijā ietver nosacījumus un ierobežojumus tādu farmakoloģiski aktīvu vielu lietošanai, kuras izmanto veterinārajās zālēs un kurām ir vai nav noteikts maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums. 14. pants Saīsinātā kārtība aģentūras atzinuma saņemšanai 1. Konkrētos gadījumos, kad veterinārajām zālēm vai biocīdajiem produktiem ir steidzami jāsaņem atļauja, tāpēc ka tas saistīts ar sabiedrības veselību vai dzīvnieku veselību un labturību, Komisija, jebkura persona, kas pieprasījusi atzinumu saskaņā ar 3. pantu, vai dalībvalsts var lūgt aģentūru veikt farmakoloģiski aktīvo vielu maksimāli pieļaujamā atlieku līmeņa novērtēšanas šajos produktos saīsināto kārtību. 2. Pieteikuma formu un saturu nosaka Komisija saskaņā ar 12. panta 1. punkta noteikumiem. 3. Neatkarīgi no 8. panta 2. punkta un 9. panta 5. punkta noteikumiem, aģentūra nodrošina, ka komiteja spēj sniegt savu atzinumu 150 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. 15. pants Parastā procedūra 1. Šīs regulas 13. pantā paredzētās klasificēšanas nolūkos Komisija 30 dienu laikā pēc 4. pantā, 9. panta 1. punktā vai 10. pantā minētā aģentūras atzinuma saņemšanas sagatavo regulas projektu. Komisija arī sagatavo regulas projektu 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts rezultāts Kopienas delegācijas balsojumam ║Codex Alimentarius komisijā par to, ka jānosaka maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums, kā minēts 13. panta 3. punktā. Ja regulas projekts nav saskaņā ar aģentūras atzinumu, Komisija sniedz paskaidrojumu, kurā sīki izklāstīti atšķirību iemesli. 2. Komisija 1. punktā minēto regulu pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru 90 dienu laikā pēc šīs procedūras beigām. 3. Saīsinātās kārtības, kas minēta 14. pantā, gadījumā Komisija pieņem 1. punktā minēto regulu 15 dienu laikā no 23. panta 2. punktā minētās regulatīvās procedūras beigām. 16. pants Analīzes metodes Aģentūra konsultē atlieku laboratoriskās analīzes Kopienas references laboratorijas, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004, par piemērotām analīzes metodēm saskaņotai paraugu ņemšanai, lai noteiktu to farmakoloģiski aktīvo vielu atliekas, kurām saskaņā ar šīs regulas 13. pantu noteikti maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi. Aģentūra sniedz informāciju par šīm metodēm Kopienas references laboratorijām un valstu references laboratorijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. 17. pants Pārtikas produktu aprite Dalībvalstis aizliedz tādas dzīvnieku izcelsmes pārtikas importu un laišanu tirgū, kas satur nelegāli ievadītu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas, kas netiek klasificētas saskaņā ar 13. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. Atbilstīgi tādu preču imports no trešām valstīm, kuru sastāvā ir nelegāli ievadītu vielu atliekas, kuru izmantošana ir aizliegta Eiropas Savienībā, ir aizliegts, lai aizsargātu sabiedrības veselību. III SADAĻA ATSAUCES VĒRTĪBAS 18. pants Noteikšana un pārskatīšana 1. Ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu importētas vai tirgū laistas dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroli, Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 var noteikt to farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku atsauces vērtības, kuras nav klasificētas saskaņā ar 13. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. Jāņem vērā 4. un 8. pantā noteiktie apdraudējuma izvērtējuma pamatprincipi un jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 2. Atsauces vērtības pārskata, ņemot vērā, visus jaunākos datus par cilvēku veselības un pārtikas ķēdes aizsardzību. Dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus, kuru sastāvā ir farmakoloģiski aktīvas vielas, kam nav noteikts maksimālais pieļaujamais atlieku daudzums, nedrīkst laist tirgū. 19. pants Atsauces vērtību noteikšanas metodes 1. Atsauces vērtības balstās uz analizējamās vielas saturu paraugā, ko ar analīzes metodi, kura apstiprināta saskaņā ar Kopienas prasībām, var noteikt un apstiprināt references kontrollaboratorijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004. Šajā darbā attiecīgā Kopienas references laboratorija Komisijai sniedz padomus par analīzes metožu veikšanu. 2. Komisija var nosūtīt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei pieprasījumu pēc apdraudējuma izvērtējuma attiecībā uz to, vai atsauces vērtības ir adekvāts solis cilvēku veselības aizsardzībai. Šajos gadījumos Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde nodrošina atzinuma sniegšanu Komisijai 210 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. 3. Apdraudējuma izvērtējumā ņem vērā noteikumus, tostarp zinātniskās metodes, kas Komisijai jāpieņem, apspriežoties ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Šos noteikumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. 20. pants Kopienas ieguldījums atsauces vērtību atbalsta pasākumos Ja šīs sadaļas piemērošana liek Kopienai finansēt pasākumus atsauces vērtību noteikšanas un darbības atbalstam, piemēro Regulas (EK) Nr. 882/2004 66. panta 1. punkta c) apakšpunktu. 21. pants Laišana tirgū Ja pārsniedz šajā regulā noteiktos maksimāli pieļaujamos atlieku daudzumus, attiecīgo produktu nedrīkst laist tirgū kā pārtikas produktu vai pārstrādāt pārtikas produktā, vai iekļaut pārtikas produkta sastāvā. 22. pants Atsauces vērtību īstenošana 1. Ja tiek veiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas pārbaudes un analītisko pārbaužu rezultāti apstiprina tādas farmakoloģiski aktīvas vielas klātbūtni, kas nav klasificējama saskaņā ar 13. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, tādos daudzumos, kas vienādi ar vai augstāki par tās atsauces vērtību, attiecīgā partija ir jāuzskata par Kopienas tiesību aktu prasībām neatbilstīgu. 2. Ja dzīvnieku izcelsmes pārtikas analītisko pārbaužu rezultāti ir zemāki par atsauces vērtībām, atļauj produkta iekļūšanu pārtikas apritē. Kompetentā iestāde saglabā iegūtos datus, gadījumiem, ja situācija atkārtojas. Ja vienas un tās pašas izcelsmes produktu analītisko pārbaužu rezultāti atkārtoti uzrāda potenciālo problēmu, kompetentā iestāde informē Komisiju un citas dalībvalstis Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Komisija vērš izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalstu kompetento iestāžu uzmanību attiecībā uz šo jautājumam un iesniedz atbilstīgus priekšlikumus. 3. Sīki izstrādātus noteikumus pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. IV SADAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 23. pants Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja 1. Komisijai palīdz Veterināro zāļu pastāvīgā komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. 24. pants Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 1. Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu. 25. pants Farmakoloģiski aktīvo vielu klasificēšana atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2377/90 Komisija līdz ...(14) saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem regulu, kurā ietver farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikāciju pēc maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I līdz IV pielikumu. 26. pants Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Komisija līdz ... (15)*iesniedz Eiropas arlamentam un Padomei ziņojumu. Ziņojumā jo īpaši tiek pārskatīta pieredze, kas gūta, piemērojot šo regulu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus. 27. pants Atcelšana 1. Regulu (EEK) Nr. 2377/90 atceļ. 2. Atceltās regulas I līdz IV pielikumu turpina piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā 25. pantā minētā regula. Atceltās regulas V pielikumu turpina piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā 12. panta 1. punktā minētie pasākumi. 3. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un 25. pantā minēto regulu. 28. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. ..., Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gads ***I |
| |||||||||
| ||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0797), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0469/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0173/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. pieņem zināšanai pievienoto Komisijas paziņojumu; 3. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010. gads)
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1098/2008/EK.) Komisijas deklarācija Komisija uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veicināt un atbalstīt plašu visu līme'u dalību darbībās, kas saistītas ar Nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu (2010), lai praktiski nodrošinātu šā gada pozitīvo un ilgstošo ietekmi. Saska'ā ar lēmumu par Eiropas gadu Komisija sagatavos kopējās pamatnostādnes stratēAiskajā pamatdokumentā (SPD), kurā noteiks galvenās prioritātes Eiropas gada darbību īstenošanai, tostarp minimuma standartus attiecībā uz dalību valstu struktūrās un darbībās. (sk. lēmuma pielikuma II da_as 2. punktu). SPD ir adresēts valsts īstenošanas struktūrām, kas ir atbildīgas par Eiropas gada valsts programmas sagatavošanu un to atseviš?o darbību atlasi, kurām prasīs Kopienas finansējumu, kā arī citiem dalībniekiem. Šajā saistībā Komisija uzsvērs to, ka ir svarīgi veicināt visu NVO, tostarp mazo un vidējo uz'ēmumu, piek@uvi. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku piek@uvi, valsts īstenošanas struktūras var nolemt nepieprasīt līdzfinansējumu un atseviš?as darbības finansēt pilnībā. | ||||||||||
| Vienotās valūtas pieņemšana Slovākijā 2009. gada 1. janvārī * |
| |||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0249), – ņemot vērā Komisijas 2008. gada konverģences ziņojumu par Slovākiju (COM(2008)0248) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2008. gada maija konverģences ziņojumu, – ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes Lēmumam, ar kuru atceļ Lēmumu 2005/182/EK par pārmērīga deficīta pastāvēšanu Slovākijā (SEC(2008)0572), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūcija par 2007. gada pārskatu par euro zonu(1), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 20. jūnija rezolūciju par apspriežu metodes ar Parlamentu uzlabošanu procedūrās saistībā ar eurozonas paplašināšanu(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par eurozonas paplašināšanu(3), – ņemot vērā Padomes 2003. gada 21. marta Lēmumu 2003/223/EK par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu(4) 10. panta 2. punkta grozīšanu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2003. gada 13. marta nostāju par Eiropas Centrālās bankas ieteikumu Padomes lēmuma priekšlikumam par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtu 10. panta 2. punkta grozīšanu(5), – ņemot vērā EK līguma 122. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0198/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0231/2008), A. tā kā Slovākija ir īstenojusi Māstrihtas kritērijus saskaņā ar EK līguma 121. pantu un Līgumā minēto protokolu par konverģences kritērijiem; B. tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas delegācija pirmo reizi apmeklēja Slovākiju, lai izvērtētu šīs valsts gatavību pievienoties euro zonai; C. tā kā desmit gadus pēc Ekonomikas un monetārā savienības izveides pieredze liecina, ka pēc pievienošanās euro zonai mazinās stimuli īstenot strukturālas reformas un ka ir pieaugusi ilgtspējības jautājuma nozīme; D. tā kā Ekonomikas un finanšu padomes priekšsēdētājs ir uzrakstījis vēstuli Padomei, kas sanāk valstu vai to valdību vadītāju līmenī, kurā izklāsta Slovākijas valdības veiktos pasākumus un uzņemtās politiskās saistības, lai nodrošinātu konverģences ilgtspēju, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. piekrīt euro ieviešanai Slovākijā 2009. gada 1. janvārī; 3. atzīmē, ka EK līguma 121. pantā ir noteikts, ka augsts noturīgas konverģences līmenis ir sasniegts tad, kad katra dalībvalsts atbilst šādiem kritērijiem: augsts cenu stabilitātes līmenis; valsts finanšu stāvokļa noturība; ir ievērotas valūtas kursa normālas svārstību robežas, kas paredzētas valūtas maiņas kursa mehānismā; un stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē un ar piedalīšanos Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes; 4. atzīmē, ka ECB 2008. gada konverģences ziņojumā ir noteikti riski attiecībā uz sasniegtā zemās inflācijas līmeņa ilgtspēju un izteikts mudinājums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu inflāciju; 5. pauž bažas par neatbilstību starp Komisijas un ECB konverģences ziņojumiem attiecībā uz inflācijas ilgtspēju; 6. iesaka Slovākijas valdībai izveidot novērošanas centru, kas reizi nedēļā kontrolētu konkrētu pamatproduktu cenu svārstības, lai cīnītos par kļūdainiem priekšstatiem attiecībā uz cenu palielināšanos; 7. aicina Slovākijas valdību nodrošināt nepieciešamo strukturālo reformu turpināšanos darba, pakalpojumu un produktu tirgū, jo īpaši nodrošinot palielinātu darbaspēka mobilitāti un ieguldījumus cilvēku kapitālā; aicina Slovākijas valdību nodrošināt konkurenci, jo īpaši jutīgās nozarēs, piemēram, enerģētikā; 8. aicina Slovākijas valdību sadarbībā ar Slovākijas Centrālo banku nodrošināt stabilu zemas inflācijas vidi, kuru iespējams sasniegt īstenojot turpmāku fiskālo konsolidāciju un pietiekami stingru nodokļu politiku, lai vidēji ilgā laikā sabalansētu budžetu; aicina Slovākijas darba tirgus partnerus pārredzamā nākotnē saglabāt algu pieauguma atbilstību produktivitātes pieaugumam; 9. aicina Eirogrupu uzlabot koordinēšanu un pārraudzīt kā euro zonas dalībvalstis īsteno uzņemtās politiskās saistības nodrošināt konverģences ilgspēju; 10. uzsver, ka to euro zonas dalībnieču dalībvalstu nodokļu politikai jāsaskan ar labas pārvaldes principiem nodokļu jautājumos; 11. atkārtoti norāda uz savu strikto viedokli, ka Padomei un Komisijai ir jāieņem tāda nostāja, ka pirms novērtēt atbilstību Māstrihtas kritērijiem, ir jābūt izbeigtām jebkādām pārmērīga deficīta procedūrām saistībā ar dalībvalsti, kā tas paredzēts Protokola par konverģences kritērijiem 2. pantā; pauž nožēlu, ka Komisija šajā saistībā atkal nav pareizi piemērojusi EK līgumu; 12. uzskata, ka visi atbilstīgie pasākumi, ko dalībvalsts, kas iesniegusi pieteikumu dalībai euro zonā, veikusi pēc Komisijas un ECB sagatavoto konverģences ziņojumu publicēšanas, Padomei ir jāņem vērā, pamatojoties uz atbilstīgu Eiropas Parlamenta rezolūciju, un jāiekļauj pārraudzības procesā; 13. aicina dalībvalstis ļaut Komisijai novērtēt atbilstību Māstrihtas kritērijiem, pamatojoties uz noteiktiem, aktualizētiem, uzticamiem un augstas kvalitātes datiem; 14. pauž bažas par Slovākija pilsoņu nepietiekamo atbalstu euro; tādēļ aicina Slovākijas iestādes izstrādāt sabiedrības informēšanas kampaņu ar mērķi skaidrot vienotas valūtas priekšrocības un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu cenu palielināšanos pārejas periodā; 15. atzīmē, ka visu pušu centieni uzlabot apstākļus, kādos Parlaments īsteno tam EK Līguma 121. un 122. pantā paredzētās tiesības tikt uzklausītam attiecībā uz informāciju un savlaicīgumu, un atzinīgi vērtē Ekonomikas un monetārās komitejas iniciatīvu organizēt mācību komandējumu uz Slovākiju, lai tā pati varētu novērtēt situāciju šajā valstī; 16. aicina Komisiju un ECB, iesakot Slovākijas kronas galīgo maiņas kursu, apsvērt visus aspektus; 17. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izdarīt atkāpi no Parlamenta apstiprinātā teksta; 18. prasa Padomei vēlreiz ar apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eurogrupai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||
| Kohēzijas politikas ietekme uz mazaizsargātu kopienu un grupu integrāciju |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu, 137. un 158. pantu, – ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(1), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. jūlija paziņojumu par kohēzijas politiku izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģijas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam (COM(2005)0299), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 9. februāra paziņojumu par Sociālo programmu (COM(2005)0033), – ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu Nr. 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm(2), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 17. maija paziņojumu "Trešais starpposma ziņojums par kohēziju: ceļā uz partnerību, kas veicina izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju" (COM(2005)0192), – ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. jūnija paziņojumu ,,Izaugsmes un darbavietu izveides stratēģija un Eiropas kohēzijas politikas reforma. Ceturtais progresa ziņojums par kohēziju" (COM(2006)0281), – ņemot vērā ES Teritoriālās attīstības programmu, Leipcigas Hartu par Eiropas pilsētu ilgtspējīgu attīstību un pirmo rīcības programmu Eiropas Savienības Teritoriālās attīstības programmas īstenošanai, – ņemot vērā Komisijas gatavošanos izdot Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju, – ņemot vērā Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīkla (ESPON) ziņojumu ,,Teritorijas attīstības izredzes ‐ Eiropas teritoriālās attīstības scenāriji" un Eiropas Parlamenta ziņojumu ,,Reģionālās atšķirības un kohēzija: kādai jābūt nākotnes stratēģijai?", – ņemot vērā EK līguma 3., 13. un 141. pantu, kuros noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju romu jautājumā(3), – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A6-0212/2008), A. tā kā viens no Kopienas mērķiem, kā noteikts EK līguma 158. pantā, ir veicināt harmonisku ekonomisko un sociālo attīstību visā Kopienā un mazināt reģionu sociāli ekonomiskās atšķirības; B. tā kā atšķirības var parādīties gan reģionos, gan starp reģioniem; C. tā kā turīgāku un nabadzīgāku reģionu sociālo, ekonomisko un teritoriālo atšķirību risināšana joprojām ir kohēzijas galvenais mērķis un tā kā tādēļ kohēzijas politikas darbības jomu nevar sašaurināt, aprobežojoties tikai ar atbalstu citu stratēģiju mērķiem, jo tas varētu kavēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; D. tā kā līdz šim kohēzijas politika ir devusi efektīvu ieguldījumu, palīdzot visnabadzīgākajiem reģioniem mazināt sociāli ekonomiskās attīstības atpalicību; E. tā kā pat veselām valstīm joprojām ir ievērojami uzdevumi attīstības jomā un nav paredzams, ka konverģence varētu notikt pašreizējās 2007.–2013. gada shēmas darbības laikā; F. tā kā dažās dalībvalstīs ekonomiskā izaugsme koncentrējas ap valsts un reģionu galvaspilsētām un lielpilsētām, citos apgabalos, piemēram, laukos, nomalēs, salu un kalnu apgabalos, saglabājot nevienmērīgu sociāli ekonomiskās attīstības līmeni un palielinot sociālo kopienu un grupu neaizsargātību šajos apgabalos; G. tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts, ka teritoriālā kohēzija ir viens no ES mērķiem un tā ir Eiropas Savienības un dalībvalstu kopīgā kompetencē; H. tā kā jēdziens "mazaizsargāta kopiena" ir ļoti plašs un nav skaidri kritēriji tā definēšanai; I. tā kā daudzas teritorijas joprojām nelabvēlīgi ietekmē nošķirtība, nelabvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un tas, ka trūkst nepieciešamās infrastruktūras, kura dotu reālas attīstības iespējas, lai panāktu ES vidējo attīstības līmeni; J. tā kā transporta infrastruktūras un pieejamības uzlabošana palīdzēs izolētos reģionus padarīt pieejamākus, vienlaikus arī mazinot šādos nomaļos apgabalos dzīvojošo kopienu un grupu atstumtību, un tā kā vispārējas nozīmes pakalpojumu, it īpaši izglītības, uzlabošana palīdzēs uzlabot mazaizsargāto grupu un kopienu dzīvi; K. tā kā visnabadzīgākajām valstīm un reģioniem trūkst nepieciešamo finanšu resursu, lai sniegtu savu ieguldījumu Kopienas finansējumā, uz kura saņemšanu tiem ir tiesības, un turklāt tiem visbiežāk trūkst administratīvas veiktspējas un cilvēkresursu, lai veiksmīgi izmantotu piešķirto finansējumu; L. tā kā lauku attīstības politikas spēcīgās teritoriālās ietekmes dēļ ir jāuzlabo tās koordinēšana ar reģionālo politiku, sekmējot šo politiku sinerģiju un komplementaritāti, un ir jāizskata šo politiku reintegrācijas priekšrocības un trūkumi; M. tā kā trūkst pieejamu un salīdzināmu statistikas datu par ES reģionu mikroapgabaliem, kuros dzīvo mazaizsargātas kopienas un grupas; N. tā kā nabadzībai un atstumtībai ļoti izteikti ir teritoriāls raksturs; O. tā kā vairumā mazākattīstīto mikroapgabalu ir sarežģītas, daudzšķautnainas problēmas saistībā ar atrašanos nomalē, apgrūtinātu piekļuvi, svarīgākās infrastruktūras trūkumu, sociāli ekonomisko atpalicību, deindustrializācijas tendenci, zemu izglītības un apmācības līmeni, administratīvās veiktspējas trūkumu, augstu bezdarba līmeni, apbūves un dzīves apstākļu pasliktināšanos, grūtībām piekļūt vispārējas nozīmes pakalpojumiem, apgrūtinātiem apstākļiem tehnoloģiju attīstībai un to, ka lielas iedzīvotāju grupas veido nošķirtas minoritātes un mazaizsargātas grupas; P. tā kā kohēzijas politikai vajadzīgs tās mērķiem atbilstīgs budžets un efektīvi instrumenti, kas reģioniem dotu iespēju pārvarēt attīstības nevienlīdzību un risināt teritoriālās grūtības, tostarp saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās, migrācijas plūsmām, globalizāciju, klimata pārmaiņām un energoapgādi, 1. uzsver, ka mazaizsargāto kopienu un grupu teritoriālā koncentrācija un sociālā atstumtība, kas ietekmē visatpalikušākos reģionus, ir arvien lielāka problēma ES kohēzijai; turklāt uzsver, ka šī parādība vērojama ne tikai starp atpalikušiem reģioniem, bet ievērojamā pakāpē arī reģionos, kas atrodas gan mazāk attīstītos, gan labāk attīstītos apgabalos, un tai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo vērojama tendence šādām mazaizsargātām kopienām un grupām uz vispārējā labvēlīgā fona nepievērst uzmanību; 2. aicina dalībvalstis noteikt kritērijus mazaizsargātu kopienu un grupu definēšanai, lai labāk identificētu problēmas, ar kurām tās saskaras, un veicinātu mērķtiecīgus un sistemātiskus pasākumus; 3. uzskata, ka sociālās atstumtības teritoriālā dimensija ir jārisina teritoriālās kohēzijas politikas ietvaros; 4. šajā sakarā uzsver, ka sociālās atstumtības teritoriālo problēmu pārvarēšanai nepietiek ar atsevišķiem pasākumiem, un tādēļ dalībvalstīm iesaka piemērot visaptverošu teritoriālās attīstības stratēģiju, īstenojot līdzsvarošanas politiku, ieviešot integrētu daudznozaru pieeju un pievēršoties visu ES apgabalu potenciālam; 5. norāda, ka jāizmanto integrēta pieeja, lai novērstu iespēju nevienlīdzību un iespējamo sociālo konfliktu koncentrāciju mazattīstītos apgabalos; 6. šajā sakarā norāda, ka mazaizsargātas grupas ir visos reģionos, pat visturīgākajos, un ka integrētā pieejā šīs grupas ir jāņem vērā; 7. norāda, ka nabadzības un atstumtības parādības skar ne tikai pilsētu, bet arī lauku teritorijas, pat ja šīs parādības šajās teritorijās var izpausties īpašos veidos, it īpaši tādēļ, ka lauku vidē sociālajai atstumtībai pievienojas teritoriālā atstumtība, un norāda, ka šajās sociāli mazattīstītajās vietās tiek skartas visas sociālās grupas, kas tajās dzīvo; 8. uzsver, ka saistībā ar integrētu pieeju ir svarīgi veselīgas vides attīstību Kopienas, dalībvalstu un reģionu līmenī izvirzīt par prioritāti, lai sasniegtu kohēzijas politikas mērķus, piemēram, nabadzības novēršanu, iedzīvotāju veselības uzlabošanu un augstāku dzīves kvalitāti visos reģionos, tādējādi būtiski veicinot ES ilgtermiņa attīstību un sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; 9. uzsver, cik svarīgi ir attīstības stratēģijas plānošanā un īstenošanā iesaistīt reģionālās un vietējās iestādes, ekonomiskos un sociālos partnerus, kā arī attiecīgās NVO un cik svarīgi ir atbalstīt augšupējas iniciatīvas; 10. aicina Komisiju un dalībvalstis līdzekļus attīstītām pilsētām un izolētām teritorijām, tostarp lauku apgabaliem, piešķirt atbilstīgi to specifiskajām vajadzībām, un izveidot īpaši izstrādātas ilgtermiņa programmas konkrētām mazaizsargātām kopienām un grupām, šādu programmu lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā iesaistot vietējās iestādes, attiecīgos sociālos un ekonomiskos partnerus un attiecīgo iedzīvotāju grupu pārstāvjus, lai vislabāk apmierinātu viņu vajadzības un rastu patiesus risinājumus atstumtības un tās seku novēršanai; 11. aicina lauku apgabalos saglabāt darbības, kas sniedz ienākumus, īpašu uzmanību pievēršot ģimenes saimniecībām un mazajām un vidējām lauku saimniecībām, pārskatot KLP, lai padarītu to godīgāku, kā arī pievērst uzmanību nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai, kas nodrošina preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kuri ir nepieciešami, lai saglabātu esošos un uzņemtu jaunus iedzīvotājus; 12. uzsver lauksaimnieciskas un nelauksaimnieciskas ekonomiskās darbības (piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tiešas tirdzniecības, tūrisma, pakalpojumu, mazo un vidējo ražošanas nozaru) nozīmi lauku apgabalos, lai nodrošinātu nodarbinātību un novērstu nabadzību un izceļošanu no laukiem; tāpēc aicina uzlabot profesionālās tālākizglītības iespējas lauku apgabalos, lai atbalstītu uzņēmumu attīstību; 13. mudina Komisiju un dalībvalstis vairāk izmantot pieejamo daudzveidīgo finanšu instrumentu, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Integrācijas fonda, Kopienas Sabiedrības veselības rīcības programmas un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, sinerģiju un komplementaritāti, lai palielinātu to pievienoto vērtību; 14. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju izvirzīt teritoriālās kohēzijas mērķi un noteikt tai skaidru definīciju, kritērijus un instrumentus, kā arī teritoriālo mērķu sasniegšanai pieejamos līdzekļus; 15. aicina Komisiju un dalībvalstis apkopot salīdzināmus statistikas datus par mikroreģioniem, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem rādītājiem, piemēram, ANO noteiktajam tautas attīstības indeksam, lai ar attiecīgiem pasākumiem uzlabotu situāciju apgabalos, kur dzīvo vismazāk aizsargātās kopienas un grupas, un risinātu problēmas, ar kurām tās saskaras; 16. aicina Komisiju šajā sakarā rūpīgi izpētīt apjomu, kādā būtu jāizmanto jauni skaitliski attīstības rādītāji papildus IKP uz vienu iedzīvotāju, piemēram, sociālie rādītāji, lai identificētu vismazāk aizsargātās kopienas un grupas un to atrašanās vietu, konstatētu atšķirības starp reģioniem un to iekšienē, novērtētu politikas īstenošanu un efektivitāti un izmantotu tos kā orientieri attīstības plānošanā; 17. mudina Komisiju saistībā ar Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju izpētīt, vai NUTS 4. līmenis būtu piemērots, lai teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanai izmantotu diferencētu politiku; 18. uzsver, ka jāveic pasākumi saistībā ar demogrāfiskajām tendencēm iedzīvotājiem arvien vairāk koncentrēties pilsētās un pamest laukus un saistībā ar šo tendenču teritoriālo ietekmi; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai atveseļotu apdraudētus apgabalus, attīstot infrastruktūru, sekmējot patiesas attīstības iespējas atbilstīgi to specifiskajām iespējām, ar uzlabotu vietējo administratīvo veiktspēju un sabiedriskā sektora decentralizāciju veicinot vispārējas nozīmes pakalpojumus, piedāvājot atbilstīgu apmācību un nodarbinātības iespējas, uzlabojot apbūvi un dzīves apstākļus un paaugstinot šo apgabalu pievilcību investoriem; uzskata, ka vienlaikus ir jāatbalsta pilsētu centieni risināt savas problēmas; 19. uzskata, ka, lai gan lauku pamešana agrāk bija kā drošības vārsts lauksaimniekiem, kuri vairs nevarēja strādāt savā jomā, pašlaik situācija ir mainījusies, jo bezdarbs ievērojami skar nekvalificētus darba ņēmējus, un tāpēc laukos izvietotās ražotnes vienas no pirmajām cieš uzņēmumu restrukturizācijas un pārvietošanas gadījumā, ierobežojot darbības daudzveidības iespējas, ar kurām grūtības nonākušie lauksaimnieki agrāk varēja rēķināties, lai papildinātu ienākumus no lauksaimniecības, un ka šādi paātrinās nonākšana nabadzībā; 20. uzsver, ka pēc 2013. gada ne tikai jāsaglabā strukturālā politika, bet arī jāizmanto budžeta pārskats kā iespēja nodrošināt vajadzīgo resursu pieejamību, lai garantētu ES reģionu un valstu turpmāko ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; 21. iesaka politiskajos pasākumus, kas paredzēti sociālās atstumtības novēršanai un mazaizsargātu kopienu un grupu aktivizēšanai, iekļaut brīvprātības elementu; 22. aicina Komisiju iesniegt īpašu priekšlikumu par reāliem un konkrētiem risinājumiem problēmām, ar kurām saskaras mazaizsargātās kopienas un grupas, tostarp sociālajai atstumtībai; 23. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||
| Attīstības politikas saskaņotība un ES īstenotās atsevišķu bioloģisko dabas resursu izmantošanas ietekme uz attīstību Rietumāfrikā |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 178. pantu, – ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku izstrādāto 2005. gada kopīgo paziņojumu: "Eiropas konsenss"(1), – ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū Nolīgums)(2)ar grozījumiem, kas izdarīti, lai grozītu 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto partnerattiecību nolīgumu(3), – ņemot vērā Kopīgo ES un Āfrikas stratēģiju, – ņemot vērā Komisijas sagatavoto pirmo divu gadu "ES ziņojumu par attīstības politiku saskaņotību", (COM(2007)0545), un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC (2007) 1202), – ņemot vērā Padomes 2004. gada 21. un 22. decembra, 2005. gada 24. maija, 2006. gada 10. marta, 2006. gada 11. aprīļa, 2006. gada 17. oktobra, 2006. gada 5. decembra, 2006. gada 15. decembra, 2007. gada 19.–20. novembra secinājumus, – ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par attīstības politiku saskaņotību un darba programmu no 2006. gada līdz 2007. gadam (SEC(2006)0335), – ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, – ņemot vērā 2002. gada 22. marta Monterejas vienošanos par finansējumu attīstībai, – ņemot vērā Attīstības politikas pārvaldības Eiropas centra , PARTICIP GmbH un Komplutenses Starptautisko studiju institūta 2007. gada maijā publicēto vērtējošo pētījumu par "ES iestāžu un dalībvalstu mehānismiem attīstības politikas saskaņotībai", – ņemot vērā ES Vienotības programmu, ko sagatavojis Evert Vermeer fonds un Eiropas NVO konfederācija palīdzībai un attīstībai, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu par "Globālas klimata pārmaiņu alianses veidošanu starp Eiropas Savienību un nabadzīgām jaunattīstības valstīm, kuras ir visvairāk neaizsargātas pret klimata pārmaiņām"(COM(2007)0540), – ņemot vērā Apvienoto Nāciju Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 13. gadskārtējās sesijas (COP13) un Bali, Indonēzijā no 2007. gada 3. decembra līdz 14. decembrim notikušās Kioto protokola pušu sanāksmes rezultātus, – ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju par bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu līdz 2010. gadam(4), – ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija priekšlikumu (COM (2003) 0251) ES rīcības plānam par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT) un Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes 2003. gada 13. oktobra secinājumus, un 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr.2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(5), – ņemot vērā 2005. gada 7. jūlija rezolūciju par ES FLEGT rīcības plāna īstenošanas paātrināšanu(6), – ņemot vērā vides ministru 2007. gada 20. februāra secinājumus par ES mērķiem klimata starptautiskā režīma turpmākajai attīstībai līdz 2012. gadam, kuros "uzsvērts, ka turpmākajās divās līdz trīs desmitgadēs nepieciešama konkrēta politika un pasākumi, lai apturētu un mazinātu oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas atmežošanas rezultātā jaunattīstības valstīs", – ņemot vērā Komisijas 2002. gada 23. decembra paziņojumu par "Integrētajiem pamatprincipiem zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm" (COM (2002)0637), – ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu un FAO 1999. gada Starptautisko rīcības plānu zvejas jaudas pārvaldībai, – ņemot vērā FAO 2005. gada John Kurien sagatavoto pētījumu ar nosaukumu "Zivju atbildīga tirdzniecība un nodrošinātība ar pārtiku", – ņemot vērā 2007. gada 16. jūlijā iesniegto pētījumu "Attīstības politikas saskaņotība, un kā ES zivsaimniecības politika ietekmē attīstību Rietumāfrikā", kas veikts Eiropas Parlamenta uzdevumā; – ņemot vērā 2001. gada 25. oktobra rezolūciju par Zivsaimniecību un nabadzības samazināšanu(7), – ņemot vērā Juliette Hallaire 2007. gada septembra pētījumu "L´émigration irrégulière vers l´Union européenne au départ des côtes sénégalaises", kuru publiskojusi Starptautiskā migrācijas organizācija, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu , – ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0137/2008), A. tā kā ANO Tūkstošgades deklarācijā visas valstis aicinātas nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, B. tā kā ES uzņēmusies stingras saistības atbilstīgi EK līguma 178. pantam, kurā teikts, ka īstenojot Kopienas politiku, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Kopiena ievēro tās politikas mērķus attiecībā uz sadarbību attīstības jomā; C. tā kā iepriekš minētā Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. pantā izvirzīts noteikums, ka "ES pienākums ir rīkoties, lai sekmētu attīstības politikas saskaņotību vairākās jomās," un ka "ir svarīgi, lai citās politikas jomās tiktu atbalstīti jaunattīstības valstu centieni Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā", D. tā kā Komisijas iepriekš minētajā Komisijas divu gadu ziņojumā par attīstības politikas saskaņotību citu starpā atzīts, ka
E. tā kā 2005. gada 24.maija Padomes secinājumos iekļauta apņemšanās uzlabot ES attīstības politikas saskaņotību, jo īpaši divpadsmit prioritārajās politikas jomās, tostarp tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, klimata pārmaiņu, migrācijas un nodarbinātības jomā; F. tā kā divi svarīgākie bioloģiskie dabas resursi, kurus Eiropas Savienība izmanto Rietumāfrikā ir zivis un meži, jo saskaņā ar Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta sniegto informāciju 80 % Rietumāfrikas valstu ekonomiskā savienības (ECOWAS) eksportēto zivju un kokmateriālu tiek izvesti uz ES, G. tā kā ANO noteikusi, ka Rietumāfrika ir Āfrikas vistālāko rietumu reģions, ko veido 16 valstis: Benina, Burkinafaso, Kaboverde, Kotdivuāra, Gambija, Gvineja, Gvineja–Bisava, Libērija, Mali, Mauritānija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo (proti, ECOWAS kopā ar Mauritāniju)(8) un tā kā turklāt Kamerūna arī bieži tiek uzskatīta par Rietumāfrikas daļu; Attīstības politikas saskaņotība 1. atzinīgi vērtē to, ka palielinājusies Komisijas, Padomes un dalībvalstu uzmanība un saistības attiecībā uz attīstības politikas saskaņotību, kā to liecina 12 saistības attīstības politikas saskaņotības jomā, ziņojuma sagatavošana par diviem gadiem un dažādi citi jauni mehānismi; 2. uzsver, cik svarīga ir politikas saskaņotība, kas uzskatāma par vienu no ES ieguldījumiem Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā; 3. uzsver to, ka politiskā griba un apņemšanās ņemt vērā jaunattīstības valstu intereses visās šīs valstis ietekmējošās politikas jomās būtiski ietekmē labākas politikas saskaņotības panākšanu; 4. vērš uzmanību uz ciešo iekšējo saikni starp ES politiku attīstības un zivsaimniecības jomās, kā arī attīstības un koksnes tirdzniecības jomās un uzsver, ka ES zivsaimniecības un mežu politikas jomā īstenojamie pasākumi lielā mērā ietekmē ilgtspējīgu attīstību vietējā līmenī; 5. atgādina, ka iepriekš minētajā COP13 tika apstiprināts, ka mežu izciršana ievērojami palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un tādējādi arī klimata pārmaiņas, un tajā tika uzsvērta nepieciešamība atbalstīt jaunattīstības valstis centienos saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot mežus; mudina ES un dalībvalstis veikt nozīmīgus finansiālus ieguldījumus starptautiskajās iniciatīvās, kuru mērķis ir mežu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana un apsaimniekošana jaunattīstības valstīs, bet jo īpaši ‐ ieguldījumus Āfrikas valstu atbalstam; Meži 6. ir nobažījies, ka tropu mežu izciršana ir viens no klimata pārmaiņas būtiskajiem faktoriem, kas izraisa 20 % no kopējā cilvēku radītā siltumnīcas efekta gāzu emisijas katru gadu un iznīcina miljoniem vietējo un iedzimto kopienu pārstāvju iztikas avotus; 7. ir nobažījies par to, ka lēti, bet nelegāli kokmateriālu un mežsaimniecības importa produkti, turklāt dažiem rūpniecības uzņēmumiem neievērojot vides un sociālos pamatstandartus, izjauc stabilitāti starptautiskajos tirgos un samazina ražojošo valstu nodokļu ieņēmumus; 8. ir nobažījies par to, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem mazāk nekā 7 % no pasaules apmežotās platības piešķirts ekomarķējums un mazāk nekā 5 % no tropu mežiem tiek apsaimniekoti ilgtspējīgā veidā; 9. atzinīgi vērtē to, ka Rietumāfrikā Komisija ir iesaistījusies oficiālās sarunās ar Ganu un Kamerūnu un sagatavošanās diskusijās ar Libēriju ar mērķi parakstīt brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus, lai kontrolētu to koksnes izstrādājumu likumību, kas tieši tiek eksportēti uz Eiropas Savienību; 10. uzsver, ka visiem mežu saglabāšanas projektiem, tostarp Carbon Partnership Facility (FCPF) un ES Rīcības plānam saistībā ar tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību meža nozarē (FLEGT), jānodrošina vietējo pašvaldību un vietējo iedzīvotāju tradicionālās un paražu tiesības izmantot mežus saskaņā ar ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām; 11. aicina Komisiju apmierināt pieprasījumus par meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas iniciatīvu finansējumu saistībā ar palīdzības programmas izstrādi un valsts stratēģijas dokumentiem; 12. aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, kurā noteikta ES pieeja, iesaistīšanās un atbalsts pašreizējiem un turpmākajiem finansēšanas mehānismiem mežu aizsardzības sekmēšanai un emisiju samazināšanai mežu izciršanas rezultātā, tostarp saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Kioto protokolu, kā arī ar FCPF; paziņojumā jāizklāsta ES saistības piešķirt finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm aizsargāt mežus, finansētu mežu aizsargājamo platību pārvaldību un sekmētu ekonomisko risinājumu izstrādi, kas piedāvātu alternatīvas mežu iznīcināšanai; 13. aicina Komisiju un ES dalībvalstis paātrināt iepriekš minētā ES FLEGT rīcības plāna un ES regulas par īstenošanu, kuras mērķis ir apkarot nelegālu mežu izstrādāšanu un ar to saistītu tirdzniecību, kā arī tādu koka izstrādājumu patēriņa palielināšana, kuru ražošana ir noturīga, un ievērojami palielināt partnervalstu skaitu; 14. jo īpaši aicina Komisiju šajā likumdošanas periodā ierosināt visaptverošu likumdošanas priekšlikumu, ar kuru novērš tādu kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu tirgū, kas ražoti, izmantojot nelegālus avotus vai mežus iznīcinošā veidā; 15. mudina ES dalībvalstis un Komisiju paātrināt ES, valsts un vietējā līmeņa normatīvu aktu pieņemšanu un īstenošanu, kuros nostiprināta vidi saudzējoša publiskā iepirkuma politika, dodot priekšroku koka izstrādājumiem ar ekomarķējumu, īpaši tādiem, kas apstiprināti saskaņā ar Meža uzraudzības padomes (FSC) standartiem; Zivis 16. uzsver Rietumāfrikas valstu augsto atkarības līmeni no zvejniecības kā nodarbinātības, nodrošinātības ar pārtiku, proteīna, valsts ieņēmumu un ārvalstu valūtas avota, kā to liecina pašreizējās situācijas analīze, ko publiskojusi Starptautiskā migrācijas organizācija un kurā izteikts viedoklis, ka viens no galvenajiem migrācijas iemesliem no Senegālas ir vietējās zvejniecības nozares samazināšanās; 17. ar gandarījumu norāda uz šajā jomā notikušo attīstību un to atbalsta, tomēr joprojām ir nobažījies par dažu šīs zonas valstu gausumu un neizlēmību savu resursu aizsardzības jomā; pauž nožēlu, ka, neskatoties uz ES ieguldīto darbu attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem, bioloģisko dabas resursu un tostarp zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana un tās sniegtās priekšrocības joprojām ne vien nav šo valstu prioritāte, bet bieži vien ir pakārtota citām politiskām un ekonomiskām interesēm; 18. tādēļ mudina Komisiju apskatīt šo jautājumu, kā arī nepārprotamo saikni starp migrantu pieplūduma palielināšanos no Rietumāfrikas valstīm uz ES un zivju krājumu ievērojamo samazināšanos Rietumāfrikas krastos; 19. aicina Komisiju un Rietumāfrikas valstu valdības ierobežot nelegālu zveju, kā arī pārraudzīt un kontrolēt zivju krājumus, lai pārtrauktu to milzīgo samazināšanos Rietumāfrikas jūrās; 20. uzskata, ka zivsaimniecības resursi Rietumāfrikā, kaut arī daudzos gadījumos tie jau ir izsmelti, vēl arvien ir nozīmīgs vietējās attīstības un pārtikas nodrošinājuma veicināšanas potenciāls; ar bažām norāda uz to, ka saskaņā ar visnesenākajiem zinātniskajiem novērtējumiem, ko veikusi Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja (CECAF), daudzi krājumi Rietumāfrikā, sākot no 2006. gada, ir pārmērīgi izmantoti un ka vismaz viens no tiem ir pakļauts izzušanas riskam; 21. uzskata, ka Kopienas attīstības politikas un zivsaimniecības politikas saskaņotības palielināšanas novērtēšana aptver daudzus aspektus, kas nav aplūkoti divpusējos zvejniecības partnerības nolīgumos, kuri parakstīti ar konkrētām trešām valstīm Rietumāfrikā; tikpat svarīgas ir Kopienas politikas jomas attiecībā uz:
22. ņemot vērā pašreiz pilnībā saskaņoto un parakstīto ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Rietumāfrikas valstīm, lūdz Komisiju, īstenojot sarunas par nolīgumiem attiecībā uz kokmateriāliem un zivīm, kas veido daļu no ekonomikas partnerattiecību nolīgumu procesa, rīkoties atbilstoši attīstības politikas saskaņotības programmai; 23. vēlreiz cenšas pārliecināt Komisiju rīkoties, lai īstenotu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu obligātos mērķus, kas ir reģionālās integrācijas attīstība un ĀKK valstu ekonomikas stāvokļa nostiprināšana, un šajā sakarā īpaši uzsver Rietumāfrikas valstu stāvokli; 24. uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot ES zivsaimniecības politiku, tostarp politiku tās attiecībām ar Rietumāfrikas valstīm, jāņem vērā iepriekšminētais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu; 25. atzinīgi vērtē faktu, ka septiņas Rietumāfrikas valstis ir noslēgušas zvejas nolīgumus ar ES atbilstīgi jaunajiem partnerattiecību nolīgumu noteikumiem, kas papildus pamata mērķim aizsargāt ES flotes intereses ietver arī normas, saskaņā ar kurām trešām valstīm ir jāizveido programmas savu zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas garantēšanai; 26. uzskata, ka iepriekšējais zvejas jaudas pieplūdums reģionā, kas salīdzinoši ir novājinājis zivsaimniecības pārvaldības sistēmas, un nepietiekamie līdzekļi zvejas kuģu darbību apsekošanai un kontrolei ir palielinājuši zvejas resursu problemātisko statusu šajā reģionā; tādēļ atzinīgi vērtē subsīdiju pārtraukšanu 2005. gadā, kas bija paredzētas zvejas jaudas pārvietošanai no ES uz Rietumāfriku; 27. norāda ‐ ja ES samazinās zveju un citas darbības Rietumāfrikas ūdeņos, tās kuģu vietu var ieņemt citu valstu flotes, kuras var neievērot tos pašus ilgtspējības principus; 28. uzsver, ka attiecībā uz zvejas resursiem ir jāakcentē šādi aspekti:
29. aicina ES atteikties no saskaņā ar nolīgumiem veikto maksājumu līmeņa sasaistīšanas ar kā atlīdzību piešķirto zvejas iespēju līmeni, kā rezultātā var mazināties trešās valsts motivācija ierobežot piekļuvi, ja zivju krājumi ir noplicināti, vai pēkšņi un ievērojami var samazināties trešās valsts valdības ieņēmumi; 30. aicina ES rīkoties un veikt šādas darbības, lai padarītu zvejas darbības Rietumāfrikā ilgtspējīgas un saskaņotas ar Kopienas attīstības politiku, neatkarīgi no tā, vai rīcība notiek saskaņā ar partnerības nolīgumiem vai privātiem līgumiem:
31. atzīst, ka sadarbību ilgtspējīgas attīstības nolūkā nebūtu iespējams īstenot tikai ar kopējās zivsaimniecības politikas palīdzību, lai gan zvejas nolīgumu finansiālā atlīdzība pašlaik ir būtiska dažu trešo valstu kopējā budžeta daļa, kam jāpieskaita arī kuģu īpašnieku veiktie ieguldījumi, kā arī sadarbība, tostarp arī finansiāla, kuru dalībvalstis ir uzsākušas pēc bilaterāla principa; norāda, ka ir jāpiesaista arī citas Kopienas politikas jomas, bet jo īpaši attīstības sadarbības politika, lai izveidotu tādus politiskos un sociāli ekonomiskos apstākļus, kas ļautu šīm valstīm pārorientēt vēlamos administratīvos un finansiālos ieguldījumus, lai būtu iespējams pilnībā un ilgstoši izmantot savu bioloģisko dabas resursu sniegto potenciālu; 32. prasa, lai Komisija un dalībvalstis labāk koordinē savus sadarbības projektus attīstības jomā, tostarp arī nosakot prioritātes un mērķus; 33. izsaka nožēlu par to, ka ES un ĀKK valstu 2007. gada maija ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ilgtspējības ietekmes novērtējumā, kas veikts pēc Komisijas pasūtījuma, nav izpētīta mežu nozare un tikai ļoti vispārīgi apskatīti zivsaimniecības jautājumi; 34. prasa, lai Komisija:
35. secina, ka īstenošanas process Rīcības plānam, par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē un pārveidotajiem jaunās paaudzes Zvejniecības partnerības nolīgumiem kopš 2003. gada atspoguļo pašreizējos nozīmīgos pamataspektus attīstību sekmējošai politikai, tomēr uzsver, ka ES zivsaimniecības un mežsaimniecības politika attiecībā uz Rietumāfriku jāpaplašina un jāuzlabo, lai padarītu iespējamu patiesu attīstības politikas saskaņotību; o 36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK valstu grupas sekretariātam, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības (ECOWAS), Āfrikas Savienībai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (ESAO), Reģiona daļas zivsaimniecības komisijai (SRFC) un Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komitejai(CECAF), visu ECOWAS valstu, kā arī Mauritānijas un Kamerūnas valdībām.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |