(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10597/2/2008 – C6-0324/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0607),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0246),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0440/2008),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 92 E, 20.4.2006., 292. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Līguma 137. pantā paredzēts, ka Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu pasākumus darba vides uzlabošanai, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību. Direktīvās, kas pieņemtas, pamatojoties uz minēto pantu, jāizvairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas liktu šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un attīstībai.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK(4) nosaka minimālās darba laika organizēšanas prasības, inter alia par dienas un nedēļas atpūtu, pārtraukumiem, maksimālo darba laiku nedēļā, ikgadējo atvaļinājumu, kā arī dažiem nakts darba, maiņu darba un darba veidu aspektiem.

(3)  Direktīvas 2003/88/EK 19. panta trešajā daļā un 22. panta 1. punkta 2.daļā ir paredzēta tās pārskatīšana līdz 2003. gada 23. novembrim.

(4)  Vairāk nekā desmit gadus pēc Padomes Direktīvas 93/104/EK ║ (5) pieņemšanas, kas ir sākotnējā direktīva par darba laika organizēšanu, ir radusies vajadzība ņemt vērā jaunās attīstības tendences un darba devēju un darba ņēmēju un prasības un nodrošināt iespēju sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus, ko Eiropadome 2005. gada 22. un 23. martā noteikusi saistībā ar Lisabonas stratēģiju.

(5)  Darba un ģimenes dzīves saskaņošana arī ir būtisks aspekts, lai sasniegtu šos mērķus, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā, īpaši attiecībā uz sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Mērķis nav tikai radīt apmierinošāku darba vidi, bet arī ļaut labāk reaģēt uz darba ņēmēju prasībām, jo īpaši to, kam ir ģimenes pienākumi. Vairāki šajā direktīvā iekļauti grozījumi ir paredzēti tam, lai ļautu uzlabot darba un ģimenes dzīves savienojamību.

(6)  Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāiedrošina sociālie partneri atbilstīgā līmenī slēgt vienošanos par labāku darba un ģimenes dzīves savienojamību.

(7)  Ir nepieciešams stiprināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, ņemot vērā problēmas, ko rada jauni darba laika organizēšanas veidi, ieviest tādus darba laika modeļus, kas darbiniekiem paver mūžizglītības iespējas, kā arī atrast jaunu līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, no vienas puses, un elastīgāku darba laika organizēšanu, no otras puses.

(8)  Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas praksei, ņemot vērā jēdziena "darba laiks" raksturīgās pazīmes, izšķirošais faktors ir prasība atrasties darba devēja noteiktā vietā un būt gatavam vajadzības gadījumā nekavējoties sniegt pakalpojumus.

(9)  Ja darbiniekiem nav piešķirti atpūtas laikposmi, jāpiešķir kompensējoši atpūtas laikposmi, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp sociālajiem partneriem.

(10)  Jāpārskata arī nosacījumi, kas attiecas uz maksimālā nedēļas darba laika bāzes laikposmu, lai tos pielāgotu darba devēju un ║ darba ņēmēju vajadzībām, attiecīgi ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

(11)  Ja darba līguma ilgums ir mazāks par vienu gadu, tad bāzes laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par darba līguma ilgumu.

(12)  Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvas 2003/88/EK 22. panta 1. punktu, liecina, ka pilnīgi individuāls galīgais lēmums par tās 6. panta neattiecināšanu rada problēmas attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību ║ , kā arī darba ņēmēju izvēles brīvību. Tādēļ būtu jāpārstāj piemērot šajā noteikumā paredzēto atkāpi.

(13)  Gadījumos, kad darba ņēmējs ir noslēdzis vairāk nekā vienu darba līgumu, ir svarīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā darba ņēmēja darba laiks ir noteikts kā to laikposmu kopsumma, kas pavadīti darbā saskaņā ar katru no šiem līgumiem.

(14)  Saskaņā ar Līguma 138. panta 2. punktu Komisija apspriedās ar darba devējiem un darba ņēmējiem Kopienas līmenī par iespējamo Kopienas rīcības virzienu šajā jautājumā.

(15)  Pēc minētās apspriešanās Komisija uzskatīja, ka ir ieteicama Kopienas rīcība, un turpināja apspriesties ar darba devējiem un darba ņēmējiem par paredzētā priekšlikuma saturu saskaņā ar Līguma 138. panta 3. punktu.

(16)  Pēc šā otrā apspriešanās posma darba devēji un darba ņēmēji Kopienas līmenī nav informējuši Komisiju par vēlmi uzsākt procesu, kura rezultātā varētu noslēgt nolīgumu, kā paredzēts Līguma 139. pantā.

(17)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, modernizēt Kopienas tiesību aktus attiecībā uz darba laika organizēšanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(18)  Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(6). Šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir pilnīgi nodrošināt tiesības uz taisnīgiem un līdztiesīgiem darba apstākļiem saskaņā ar Pamattiesību hartas 31. pantu un, jo īpaši tā 2. punktu, kurā paredzēts, ka "ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz atpūtas laiku ik dienu un ik nedēļu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu".

(19)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzētu saglabāt vispārīgu aizsardzības pakāpi, kas piešķirta darba ņēmējiem saistībā ar drošību un veselību darbā.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/88/EK groza šādi.

1)  Direktīvas 2. pantā iekļauj šādus punktus:"

1.a "dežūras laiks": jebkurš laikposms, kurā darba ņēmēja pienākums ir atrasties savā darba vietā, lai pēc darba devēja prasības uzsāktu sava darba veikšanu vai pienākumu pildīšanu;

1.b "darba vieta": vieta vai vietas, kur darba ņēmējs parasti veic darbu vai pilda pienākumus un ko nosaka saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti darba ņēmējam piemērojamās darba attiecībās vai darba līgumā;

1.c "dežūras laika neaktīvā daļa": jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs dežūrē 1.a punkta nozīmē, bet darba devējs viņam neliek faktiski veikt darbu vai pildīt pienākumus.

2)  Iekļauj šādu 2.a pantu:"

2.a pants

Dežūras laiks

Visu dežūras laiku, tostarp tā neaktīvo daļu, uzskata par darba laiku ▌ .

Tomēr, pamatojoties uz koplīgumiem vai līgumiem, kas noslēgti sociālajiem partneriem, vai pamatojoties uz normatīviem un administratīviem aktiem, dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt īpašā veidā, lai ievērotu 6. pantā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku, kam jāatbilst darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējiem principiem.

Dežūras laika neaktīvo daļu neņem vērā, aprēķinot dienas vai nedēļas atpūtas laiku, kas paredzēts attiecīgi 3. pantā un 5. pantā ▌ .

2.b pants

Darba laika aprēķināšana

Ja darba ņēmējs ir noslēdzis vairāk nekā vienu darba līgumu, darba ņēmēja darba laiks atbilst to laikposmu kopsummai, kas nostrādāti saskaņā ar katru no šiem līgumiem.

2.c pants

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

Neskarot sociālo partneru neatkarību, dalībvalstis mudina viņus attiecīgā līmenī slēgt vienošanās, kuru mērķis ir uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

3.  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

4.  Direktīvas 18. panta trešajā daļā vārdus "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laikposmu, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp sociālajiem partneriem.".

5.  Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

19. pants

Ierobežojumi atkāpēm no bāzes laikposmiem

Izmantojot pirmās daļas b) punktā paredzēto iespēju, dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji ievēro savas saistības, kas noteiktas Direktīvas 89/391/EEK II iedaļā.

6.  Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:"

22. pants

Dažādi noteikumi

1.  Lai arī vispārējs princips nosaka, ka Eiropas Savienībā maksimālais nedēļas darba laiks ir 48 stundas un ka praksē tas ir izņēmums, ja Eiropas Savienībā darba ņēmēji strādā ilgāk, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 6. pantu pārejas perioda laikā, kas beidzas ...*, ja tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības efektīvu aizsardzību. Šīs iespējas izmantošana tomēr konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī vai valsts tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī.

2.  Jebkurā gadījumā dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šo iespēju, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

▌

7.  Direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:"

24. pants

Ziņojumi

1.  Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās jau ir pieņēmušas vai pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.  Reizi piecos gados dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokļus.

Komisija par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

3.  Ik pēc pieciem gadiem no 1996. gada 23. novembra Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par to, kā tiek piemērota šī direktīva, ņemot vērā 1. un 2. punktu.

▌

2. pants

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, šīs direktīvas īstenošanai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Līdz ... (7) dalībvalstis dara Komisijai zināmus šos noteikumus un savlaicīgi arī visus turpmākos grozījumus šajos noteikumos. Tās jo īpaši nodrošina to, lai darba ņēmēju un/vai to pārstāvju rīcībā būtu atbilstoši līdzekļi, kas nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.

3. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ... *, vai arī dalībvalstis nodrošina, ka sociālie partneri, savstarpēji vienojoties, ievieš līgumā vajadzīgos noteikumus, kā arī dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai jebkurā brīdī spētu nodrošināt, ka šīs direktīvas mērķi ir sasniegti. Tās tūlīt par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno tās oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 267, 27.10.2005., 16. lpp. (2) OV C 231, 20.9.2005., 69. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2005. gada 11. maija Nostāja (OV C 92 E, 20.4.2006., 292. lpp.), Padomes 2008. gada 15. septembra Kopējā nostāja (OV C 254 E, 7.10.2008., 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra Nostāja. (4) OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp. (5) OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp. ║ (6) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. (7) * Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.