Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. novembra paziņojumu "Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem ‐ Padomes un Komisijas 2008. gada kopīgā ziņojuma projekts par darba programmas "Izglītība un apmācība 2010. gadam" īstenošanu" (COM(2007)0703), kā arī šim paziņojumam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)1484),

–   ņemot vērā detalizēto darba programmu par Eiropas izglītības un apmācības sistēmas mērķu īstenošanu (1) un attiecīgos kopējos starpposma ziņojumus par īstenošanas rezultātiem,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju par izglītību un apmācību kā būtisku Lisabonas stratēģijas virzītājspēku (2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (3),

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju "Jaunas iemaņas jaunām darbavietām' (4),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 28. augusta darba dokumentu "Virzība uz zināšanām balstītāku politiku un praksi izglītības un apmācības jomā" SEC(2007)1098,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas Kvalifikāciju sistēmas izveidošanu saistībā ar mūžizglītību (5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Ieteikumu 2006/143/EK par Eiropas turpmāko sadarbību, nodrošinot augstākās izglītības kvalitāti (6),

–   ņemot vērā Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu (7),

–   ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta nozīmi izglītībā (8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā (9),

–   ņemot vērā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju par pieaugušo apmācību ‐ "Mūžu dzīvo ‐ mūžu mācies' (10),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par Boloņas procesu un studentu mobilitāti (11),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu (12),

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2008. gada 13. un 14. marta secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0455/2008),

A.   tā kā Eiropas Savienība cenšas līdz 2010. gadam kļūt par pasaules līderi attiecībā uz izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti un šādām sistēmām ir būtiska nozīme Lisabonas stratēģijas turpmākajā īstenošanā;

B.   tā kā ir gūti panākumi augstskolu autonomijas un atbildības stiprināšanā un ir jāpalielina augstskolām sniegtais atbalsts šajā procesā;

C.   tā kā izglītības un apmācības sistēmām ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem;

D.   tā kā dzimumu līdztiesības dimensijas integrācija izglītības un apmācības politikā ir nepieciešama, lai veiksmīgi īstenotu Lisabonas stratēģiju, kuras viens no mērķiem ir risināt sieviešu un vīriešu nevienlīdzības problēmu Eiropas darba tirgos, citstarp līdz 2010. gadam panākot 60 % sieviešu nodarbinātības līmeni;

E.   tā kā dalībvalstīm, savstarpēji sadarbojoties un apmainoties ar pieredzi, ir jāveicina reformas valstu izglītības un apmācības sistēmās;

F.   tā kā atbilstīgi ir jāīsteno saskaņotas un visaptverošas stratēģijas mūžizglītības jomā un jāizmanto Parlamenta un Padomes pieņemtie instrumenti, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un stiprinātu zinību triādi;

G.   tā kā Eiropai vajadzīgi augstāki kvalifikācijas līmeņi un tā kā visos izglītības un apmācības posmos ir jāveicina jaunrade un jauninājumi;

H.   tā kā ir jāveic pasākumi to prasmju veidošanai, kas nākotnē būs nepieciešamas saistībā ar vidi un sabiedrību, piemēram, visaptveroši iekļaujot klimata pārmaiņu jautājumu un citus ar vidi saistītus jautājumus visos apmācības veidos;

I.   tā kā mācību programmām ir jāveicina skolēnu personiskā izaugsme, iekļaujot tajās mācību par cilvēktiesībām un Eiropas vērtībām;

J.   tā kā izglītības un apmācības sistēmu kvalitāte un efektivitāte, kā arī to pieejamība iedzīvotājiem ir jāuzskata par galveno Eiropas līmeņa politikas mērķi;

K.   tā kā izglītībā un apmācībā vienmēr jāņem vērā vietējās un reģionālās iespējas, īpatnības un vajadzības,

1.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas 2007. gada 12. novembra paziņojumu un tajā detalizēti izklāstītos sasniegumus;

2.   norāda, ka darbs izglītības un apmācības jomā konsekventi jāatbalsta ar papildu sociālekonomiskiem pasākumiem, lai uzlabotu Eiropas iedzīvotāju vispārējo dzīves līmeni;

3.   uzsver vajadzību integrēt migrantus un mazākumtautības (jo īpaši romu kopienas) un strādāt pie tā, lai visos izglītības līmeņos un jomās iesaistītu sabiedrības grupas ar īpašām vajadzībām (galvenokārt sievietes, invalīdus un vecāka gadagājuma cilvēkus); uzskata, ka ir jāsniedz papildu atbalsts migrantiem, turklāt jānodrošina, ka palīdzību etniskajām minoritātēm un romiem sniedz apmācīti darbinieki, kas pieder pie attiecīgās minoritātes vai vismaz runā tās valodā;

4.   uzsver sporta nozīmi izglītībā un apmācībā un vajadzību pievērst sportam īpašu uzmanību, piemēram, veicinot fiziskās audzināšanas un sporta nodarbību iekļaušanu visu veidu izglītībā, sākot ar pirmsskolu līdz pat augstskolai, un prasa mācību programmās sporta nodarbībām paredzēt vismaz trīs mācību stundas nedēļā, kā arī atbalstīt skolas, lai pēc iespējas palielinātu šo noteikto obligāto minimumu;

5.   uzsver ģimenes un sociālās vides izšķirošo nozīmi visos izglītības un apmācības aspektos;

6.   norāda, ka izglītība ir būtiska gan sieviešu, gan vīriešu sociālajai un personiskajai attīstībai; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi stiprināt izglītības un apmācības nozīmi, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību;

7.   pauž nožēlu, ka mācību sistēmas attur sievietes pievērsties tradicionāli vīriešu dominētajām nodarbinātības un apmācības jomām, taču atzinīgi vērtē pasākumus, kas veicina dzimumu līdztiesību, un aicina dalībvalstis sākt īstenot programmas, kas piedāvātu sievietēm pēc iespējas dažādas profesionālās orientācijas iespējas, kā arī pēc tam atbalstu darba tirgū;

8.   uzsver, ka pašreizējā sieviešu un vīriešu iespēju nevienlīdzība attiecībā uz pilnvērtīgu apmācību un mūžizglītību ir īpaši izteikta salu reģionos, kā arī ģeogrāfiski un sociāli nelabvēlīgos reģionos; tādēļ aicina vairāk veicināt iniciatīvas izglītības jomā saistībā ar reģionālo politiku;

9.   norāda uz sieviešu pārstāvības pastāvīgu trūkumu atsevišķos studiju virzienos visos līmeņos, kā arī pētniecības nozarē; tādēļ mudina veikt konkrētus un pozitīvus pasākumus, lai šo situāciju labotu;

10.   atzīmē, ka studenti, kuri studijas uz laiku pārtraukuši, īpaši jaunās māmiņas, var saskarties ar diskrimināciju, un prasa pieņemt elastīgākas sistēmas, kas veicinātu studiju un mācību atsākšanu pēc bērna piedzimšanas, kā arī ļautu apvienot mācības ar profesionālo un ģimenes dzīvi;

11.   atzīmē, ka mācību programmu un metožu kvalitāte ir jāuzlabo kopumā un jāstiprina mācībspēku sociālā drošība, kā arī galvenā uzmanība jāpievērš viņu tālākizglītībai un mobilitātes iespējām;

12.   uzsver, ka ir ievērojami jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasme un zināšanas par informācijas un sakaru tehnoloģijām, un ierosina iekļaut izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem visu izglītības posmu mācību programmās un izstrādāt skolotājiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem pedagoģiskās programmas plašsaziņas līdzekļu izmantošanas jomā;

13.   norāda, ka ir jāatvieglo pāreja starp dažādām izglītības un apmācības sistēmām un starp formāliem, neformāliem un neoficiāliem mācīšanās veidiem;

14.   mudina Padomi pārraudzīt, kā katra dalībvalsts praksē īsteno Eiropas izglītības un apmācības politiku; uzskata, ka dalībvalstu valdībām pārredzamā veidā ir jānosaka mērķi šajā jomā un jāpieņem atbilstīgi tiesību akti un piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu Eiropas standartu sasniegšanu un īpaši rūpētos par ES līmenī pieņemto instrumentu, piemēram, iepriekš minētā Ieteikuma par pamatprasmēm mūžizglītībā, Eiropas Kvalifikāciju sistēmas un "Europass"(13), īstenošanu;

Pirmsskolas izglītība

15.   uzsver, ka ir jānodrošina vairāk līdzekļu materiālo apstākļu, telpu aprīkošanas un mācībspēku pašreizējo tālākizglītības pasākumu uzlabošanai, lai paaugstinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un palielinātu ieguldījuma resursus. Kvalitatīvi augstvērtīgas pirmsskolas izglītības vispārēja pieejamība ir piemērots veids, kā nodrošināt visiem bērniem, jo īpaši bērniem no mazāk nodrošinātām ģimenēm un mazākumtautību bērniem, mūžizglītības iespējas;

16.   uzsver, ka liela nozīme ir bērnu pamatprasmju attīstībai, dzimtās vai mītnes valsts valodas, kā arī lasīt un rakstītprasmes apguvei pēc iespējas agrākā vecumā;

17.   uzskata, ka otra valoda ir jāsāk mācīties pirmsskolas vecumā, taču agrīnā vecumā valoda jāmāca rotaļu veidā, neradot psiholoģisku spiedienu;

18.   aicina visas dalībvalstis iekļaut pirmsskolas izglītību obligātajā izglītībā;

Pamatizglītība un vidējā izglītība

19.   uzsver vajadzību pievērst īpašu uzmanību tiem, kuri, nesaņemot atbalstu, vēlāk, iespējams, varētu pamest skolu; uzskata, ka ir jāpieņem īpašas programmas un pasākumi, lai mazinātu atbiruma līmeni, un gadījumos, kuros atbirums ir nenovēršama un joprojām novērojama parādība, ir jānodrošina palīdzība attiecīgajām personām un iespējas tām atkārtoti iekļauties sabiedrībā un izmantot piemērotus izglītošanās veidus;

20.   uzsver, ka pamatskolas un vidējai izglītībai ir jāattīsta bērnos neatkarīga, radoša un inovatīva domāšana un jāaudzina viņos kritiska attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem un pašizziņas spēja;

21.   uzsver, ka katras dalībvalsts skolās svarīga nozīme ir mācību programmām, kurās ir jāiekļauj nodarbības bērnu jaunrades un inovatīvās domāšanas veicināšanai;

22.   uzskata, ka mācību programmas un to saturs ir pastāvīgi jāatjaunina, lai nodrošinātu šo programmu piemērotību, pastiprinot uzņēmējdarbības prasmju un brīvprātīgā darba svarīgo nozīmi personiskās attīstības veicināšanā, un uzsver, ka visām dalībvalstīm ir jāpiešķir lielāka nozīme skolotāju izglītībai un jānodrošina tai vairāk līdzekļu, lai gūtu nozīmīgus panākumus, īstenojot Lisabonas stratēģijas mērķus saistībā ar darba programmu "Vispārējā un profesionālā izglītība 2010. gadam", un lai veicinātu mūžizglītību Eiropas Savienībā;

23.   ir pārliecināts, ka bērniem ir jāmācās otra svešvaloda pēc iespējas agrāk;

24.   īpaši atbalsta to, ka svešvalodas māca jau agrīnā vecumā un svešvalodu mācību stundas iekļauj visās sākumskolas mācību programmās; uzsver ‐ lai sasniegtu šo mērķi, ir jānodrošina pietiekams finansējums svešvalodu skolotāju pieņemšanai darbā un viņu apmācībai;

25.   uzskata, ka šajā izglītības posmā galvenais mērķis ir attīstīt audzēkņu individuālos talantus, īpašos dotumus un dabiskās spējas; norāda uz to, ka šie dotumi vēlāk var veidot pamatu nodarbinātībai un darbam;

26.   uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš skolēniem, kas nav apguvuši vai neapgūst pamatprasmes, kā arī īpaši talantīgiem skolēniem, lai viņi pēc iespējas labāk var attīstīt savas izcilās dotības un talantus;

27.   ierosina dalībvalstīm būtiski uzlabot skolotāju akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju, kā arī viņu apmācību un mūžizglītību;

28.   stingri atbalsta skolotāju nepārtrauktas un saskaņotas profesionālās pilnveides veicināšanu visas profesionālās dzīves laikā; uzskata, ka ir jānodrošina visiem skolotājiem iespējas pastāvīgi uzlabot un atjaunināt savas prasmes un kvalifikāciju, kā arī pedagoģiskās zināšanas;

29.   ierosina pēc iespējas drīz mācību programmās iekļaut Savienības pilsoniskās apziņas audzināšanu, lai veidotu jaunās paaudzes izpratni par Savienības vērtībām attiecībā uz tādiem jautājumiem kā cilvēktiesības, kultūru daudzveidība, iecietība, vides aizsardzība, klimata pārmaiņas;

Profesionālā izglītība un apmācība (PIA)

30.   norāda, ka ir jāveicina gan PIA kvalitāte, gan pievilcīgums;

31.   uzsver, ka PIA ir jābūt labāk saistītai un integrētai gan Eiropas, gan dalībvalstu ekonomikā, lai izglītības procesu labāk saskaņotu ar darba tirgus vajadzībām;

32.   uzsver, ka ir ievērojami jāveicina skolēnu un skolotāju mobilitāte (ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē, bet arī mobilitāte starp PIA un augstāko izglītību);

Augstākā izglītība

33.   uzskata, ka ir jāmodernizē augstskolu mācību programmas, lai nodrošinātu atbilstību pašreizējām un turpmākajām sociālekonomiskajām vajadzībām;

34.   ierosina augstākajā izglītībā izstrādāt galvenokārt starpnozaru mācību programmas, lai sagatavotu speciālistus, kas spēj risināt mūsdienu sarežģītākās problēmas;

35.   uzsver, ka ir jāveicina studentu un skolēnu interese par mācību programmām, kas saistītas ar tehniku, dabaszinātnēm un vides aizsardzību;

36.   aicina dalībvalstis efektīvi veicināt augstskolu un uzņēmumu partnerību, kā arī augstskolu un daudzu citu valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu partnerību;

37.   norāda, ka ir ievērojami jāpastiprina Eiropas augstākās izglītības iestāžu sadarbība un turklāt kvalifikācijām jābūt pēc iespējas viegli pielīdzināmām;

38.   uzsver, ka ir pastāvīgi jāatjaunina skolotāju un augstskolas pasniedzēju darbs, kā arī izmantotās mācību programmas, to saturs un metodes;

39.   ierosina saistīt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu ar Boloņas procesu un ņemt to vērā saistībā ar reformām Eiropas augstākajā izglītībā;

40.   īpaši ierosina dalībvalstīm uzlabot studentu un pedagogu mobilitāti, tostarp mobilitāti starp valstīm, programmām un jomām; šajā sakarā uzsver, ka svarīga nozīme ir iepriekš minētās Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartas īstenošanai, lai radītu īstu Eiropas mūzižglītības un tālākizglītības telpu, kā arī veicinātu ekonomisko, sociālo un reģionālo sadarbību;

Mūžizglītība

41.   uzskata, ka darba devēji ir jāmudina atbilstīgi nodrošināt izglītību un apmācību saviem darbiniekiem, kā arī jārada stimuli, lai zema prasmju līmeņa darbinieki varētu piedalīties mūžizglītības programmās;

42.   norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš bezdarbniekiem, kas dzīvo nelabvēlīgos sociālos apstākļos, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jauniešiem, kas atradušies pāraudzināšanas iestādēs, un bijušajiem ieslodzītajiem;

43.   uzsver, ka jo īpaši ir jāveicina sieviešu dalība izglītībā un tālākizglītībā un šajā sakarībā jāizstrādā un jāatbalsta īpašas programmas sieviešu mūžizglītības veicināšanai;

44.   uzsver, ka mazkvalificēti un vecāka gadagājuma darbinieki ir īpaši jāmudina, kā arī jārada stimuli dalībai mūžizglītības programmās;

45.   prasa pieaugušo izglītības un mūžizglītības programmās pievērst īpašu uzmanību tām cilvēku grupām, kuras darba tirgū atrodas visnelabvēlīgākajā stāvoklī, jo īpaši jauniešiem, sievietēm, it sevišķi lauku apvidos, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem;

46.   aicina ņemt vērā to, ka apmācība vecākiem ‐ gan sievietēm, gan vīriešiem ‐ ir svarīga cilvēku labklājībai, cīņā pret nabadzību un sociālā kohēzijā; novēl šajā sakarībā izglītībā un apmācībā īstenot daudzpusīgas mūžizglītības programmas, kā arī apmācības programmas pasniedzējiem, kas apmāca vecākus;

47.   uzsver, ka mūžizglītības ceļā iegūtajām zināšanām un kvalifikācijām jābūt plašāk un viegli atpazīstamām, un šajā sakarībā uzskata, ka ir jāveicina arī iepriekš minētās Eiropas Kvalifikāciju sistēmas un "Europass" kā mūžizglītības veicināšanas instrumentu piemērošana;

48.   uzskata, ka gan Eiropas, gan dalībvalstu iestādēm ir jānodrošina lielāks finansējums pasākumiem mobilitātes veicināšanai visos mūžizglītības posmos;

49.   prasa atzīt un izmantot iepriekš minētās Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartas priekšrocības, kā arī īstenot tās dalībvalstīs un prasa Komisijai sekot līdzi šim īstenošanas procesam dalībvalstīs;

50.   uzsver, ka pēc iespējas vairāk sociālo pakalpojumu un atbalsta iespēju (piemēram, bērnu aprūpe) ir jāsniedz visiem audzēkņiem un strādājošiem ar ģimenēm;

51.   uzskata, ka darba programmas "Izglītība un apmācība 2010. gadam" īstenošanā ir jāiekļauj un jāatzīst brīvprātīgie pakalpojumi;

52.   ir pārliecināts, ka ir jāveicina viedokļu apmaiņa un savstarpēja mācīšana un mācīšanās dažāda vecuma grupu vidū;

53.   uzsver, ka mūžizglītības programmās ir jāatbalsta uzņēmējdarbība, lai iedzīvotāji būtu spējīgi veidot MVU un apmierināt sabiedrības un ekonomiskās vajadzības;

54.   vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina mūžizglītības ievirzes pakalpojumi un informācija izglītojamiem visās vecuma grupās, lai veicinātu iepriekš minēto mērķu sasniegšanu;

o
o   o

55.   uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp. (2) OV C 300, 12.12.2007., 1. lpp. (3) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp. (4) OV C 290, 4.12.2007., 1. lpp. (5) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp. (6) OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp. (7) OV L 394, 30.12.2006., 8. lpp. (8) OV C 282 E, 6.11.2008., 131. lpp. (9) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0013. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0423. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0422. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmums Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (OV L 390, 31.12.2004., 6.lpp.).