Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un it īpaši 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavību(1) un 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gadā un ko pagarināja līdz brīdim, kad to aizstās ar jaunu nolīgumu,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas par jaunu nolīgumu, kas nodrošinās jaunu visaptverošu satvaru ES un Krievijas attiecībām, un šo sarunu atsākšanu pagājušajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Nicā 2008. gada 14. novembrī,

–   ņemot vērā Padomes prezidentūras paziņojumu Eiropas Savienības vārdā par organizācijas "Memorial" telpās Sanktpēterburgā 2008. gada 4. decembrī veikto kratīšanu,

–   ņemot vērā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2008. gada ziņojumu par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Krievija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalsts un līdz ar to ir apņēmusies pilnībā ievērot cilvēktiesības un pilsoņu tiesības;

B.  B tā kā pastāv nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli un grūtībām, ar kādām nākas saskarties nevalstiskajām organizācijām, kuras aktīvi darbojas cilvēktiesību veicināšanā;

C.   tā kā Krievijas pilsoņi ir iesnieguši daudz sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā, kuras nolēmumi daudzos gadījumos apstiprina nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī Krievijas varas iestāžu patvaļu;

D.   tā kā 2008. gada 28. oktobrī savā dzīvoklī tika nežēlīgi noslepkavoti Krievijas Jezuītu ordeņa vadītājs Otto Mesmers un ekvadoriešu priesteris Viktors Betonkūrs;

E.   tā kā 2008. gada oktobra vidū viena no Krievijas vadošajām juristēm cilvēktiesību jomā ‐ Karīna Moskaļenko, kura sekmīgi pārstāvēja 30 Krievijas pilsoņu lietu Strasbūras Cilvēktiesību tiesā, kļuva par upuri noindēšanas mēģinājumā, izmantojot dzīvsudrabu, kas Strasbūrā tika ievietots viņas automašīnā;

F.   tā kā 2008. gada 31. augustā, atrodoties policijas apcietinājumā, tika nogalināts neatkarīgas ingušu tīmekļa vietnes īpašnieks Magomeds Jevlojevs;

G.   tā kā laikposmā no 2008. gada jūlija līdz oktobrim tika reģistrēti daudzi mēģinājumi nogalināt cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp ingušu opozīcijas vadītāju Ahmedu Kotijevu, cilvēktiesību aizstāvi Zurabu Cečojevu no Ingušijas, cilvēktiesību aktīvistu Dmitriju Krajuhinu no Orlas un cilvēktiesību aktīvistu Staņislavu Dmitrijevski no Ņižņijnovgorodas;

H.   tā kā 2008. gada 4. decembrī Pētniecības un informācijas centra "Memorial", kas jau 20 gadus veic Padomju Savienībā Staļina laikā veikto represiju izpēti, Sanktpēterburgas birojā veica reidu maskējušies vīri no Krievijas Ģenerālprokuratūras; tā kā šī reida laikā tika konfiscēti cietie diski un kompaktdiski ar visu datubāzi par tūkstošiem upuru; tā kā nav konfiscēto dokumentu inventāra saraksta; tā kā "Memorial" juristiem tika liegta iekļuve biroja telpās;

I.   tā kā kriminālizmeklēšana un tai sekojošā tiesas prāva žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības lietā rada nopietnas bažas par tiesiskuma pārredzamību; tā kā šī brutālā slepkavība vēl nav pilnībā izmeklēta un atrisinātā apmierinošā veidā;

J.   tā kā Krievijas varas iestādes vēl aizvien nevēlas sadarboties Londonā ar radioaktīvo poloniju noindētā Aleksandra Ļitivņenko slepkavības izmeklēšanā;

K.   tā kā policija 2008. gada 14. decembrī Maskavā brutāli apspieda pret Kremļa politiku vērsto protesta demonstrāciju, ko organizēja Garija Kaspārova vadītā opozīcijas grupa "Cita Krievija", sagūstot demonstrantus un ievelkot viņus kravas automašīnās; tā kā tika aizturēti aptuveni 100 demonstrantu;

L.   tā kā 17 Krievijas cilvēktiesību grupas 2008. gada 3. decembrī Vīnē aicināja ES ne tikai steidzami pastiprināt ES un Krievijas apspriežu par cilvēktiesībām nozīmi, bet arī steidzamākos gadījumus izskatīt ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēs,

1.   pauž stingru nosodījumu uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā, tostarp juristiem, kas pārstāv pilsoņu tiesības, un aicina Krievijas varas iestādes visos līmeņos aizsargāt un garantēt viņu fizisko neaizskaramību;

2.   norāda, ka cilvēktiesībām, tiesiskumam un demokrātijai arī turpmāk jābūt pamatjautājumiem attiecībā uz ES un Krievijas attiecību attīstību nākotnē; uzsver nozīmi, kāda ir pastāvīgai viedokļu apmaiņai ar Krieviju par cilvēktiesībām kā daļai no ES un Krievijas sarunām par šo tematu, un prasa veikt uzlabojumus šo tikšanos līmenī, lai tiktu iesaistītas attiecīgās ministrijas, tiesu iestādes un Krievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji;

3.   uzskata, ka cilvēktiesību ievērošanai, demokrātijai un tiesiskumam jābūt jaunā, pašreiz apspriežamā, pamatnolīguma neatņemamai daļai;

4.   aicina Krievijas varas iestādes ievērot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus un nekavējoties ratificēt protokolu par tiesas reformu; mudina Krievijas Federāciju arī ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas Papildprotokolu Nr. 14;

5.   nosoda kratīšanu organizācijas "Memorial" telpās Sanktpēterburgā 2008. gada 4. decembrī; prasa Krievijas varas iestādēm un Sanktpēterburgas Valsts Ģenerālprokuratūrai nekavējoties atdot Pētniecības un informācijas centram "Memorial" vienpadsmit cietos diskus un kompaktdiskus, kas tika konfiscēti policijas reida laikā 2008. gada 4. decembrī un kas satur nenovērtējamus datus par vairāk nekā 50 000 Staļina laika represiju upuriem;

6.   vērš uzmanību uz pieaugošo vardarbību, kā rezultātā saskaņā ar Maskavas Cilvēktiesību biroja datiem 2008. gadā rases, tautības, reliģijas vai seksuālās orientācijas dēļ tika nogalināti vairāk nekā 100 cilvēki, un uz to, ka Krievijas varas iestādes pietiekami efektīvi nenosoda šādus noziegumus uz naida pamata;

7.   ar bažām atzīmē neseno kustību nolūkā reabilitēt Staļina režīmu, un uzsver, ka patiesu demokrātijas kultūru Krievijā var izveidot, tikai atzīstot pagātnes traģiskos notikumus;

8.   pauž satraukumu par oktobrī īstenoto mēģinājumu nogalināt cilvēktiesību juristi Karīnu Moskaļenko un viņas ģimeni un aicina Francijas un Krievijas varas iestādes identificēt tā sagatavotājus un viņu motīvus;

9.   ir pārliecināts par to, ka to cilvēktiesību aizstāvju aktivitātes, kuri darbojas lietās par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kuriem jāuzņemas augsts personiskais risks sava darba turpināšanā, pelna visaugstāko cieņu un ka viņiem jānodrošina valsts aizsardzība un starptautiskās kopienas atbalsts;

10.   vēl aizvien pauž nopietnas bažas par tiesību aktiem par ekstrēmismu, kuri var ietekmēt informācijas brīvu apriti un ļaut Krievijas varas iestādēm turpināt vēl vairāk ierobežot cilvēktiesību aizstāvju tiesības uz vārda brīvību;

11.   atzīmē, ka kopš neatkarīgās krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas, kas kļuvusi par preses brīvības simbolu, noslepkavošanas pagājuši jau divi gadi; vērš uzmanību uz 2006. gada 25. oktobra rezolūciju un apliecina cieņu šī godīguma un apzinīguma simbola drosmei un darbam, kura darbam mūža garumā nepieciešams turpmāks atbalsts un atzinība;

12.   pauž apmulsumu par to, ka tiesas prāva ir atvērta tikai ierobežotam skaitam žurnālistu un slēgta televīzijas žurnālistiem; aicina tiesu pilnībā ievērot zvērināto lēmumu un darīt tiesas procesu atklātu visiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem; sagaida, ka tiesa noteiks ne tikai tos, kas piedalījās Annas Poļitkovskas noslepkavošanā, bet arī tos, kas to pasūtīja;

13.   atzinīgi vērtē ODHIR cilvēktiesību aizstāvju centrālā punkta izveidi 2006. gadā, kurš uzrauga šo aizstāvju stāvokli visā EDSO valstu teritorijā; stingri mudina ES iestādes praksē atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, izveidojot tiem centrālo punktu visās trīs iestādēs, lai varētu efektīvāk koordinēt viņu darbību ar pārējām starptautiskajām un Eiropas organizācijām;

14.   pauž bažas par pastāvīgo un plaša mēroga cietsirdīgo izturēšanos pret jauniesaucamajiem Krievijas armijā un aicina Krievijas varas iestādes izmeklēt šos gadījumus un saukt pie atbildības vainīgās personas un darīt galu šai praksei bruņotajos spēkos, kā arī demonstrēt apņēmību modernizēt valdošo kultūru;

15.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, EDSO un Eiropas Padomei.

(1) OV C 313 E, 20.12.2006., 271. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0309.