Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2008. gada 2. septembris - Brisele
Programmas "Jaunatne darbībā" izveide laikposmam no 2007.-2013. gadam ***I
 Programmas "Kultūra" izveide (2007.-2013. gads) ***I
 Programmas "Eiropa pilsoņiem" izveide laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību ***I
 Rīcības programmas izveide mūžizglītības jomā ***I
 Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp EK un Uzbekistānu noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES *
 Eiropas Kopienas un Kirgizstānas Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES *
 Eiropas Kopienas un Tadžikistānas Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos ES *
 Melnkalnes atsevišķās saistības attiecībā uz Serbijas un Melnkalnes Savienībai (Bijušajai Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai) piešķirtajiem ilgtermiņa aizdevumiem *
 Bioloģiskā ražošana un bioloģisko produktu marķēšana *
 Zveja Indijas okeāna dienvidu daļā *
 2008. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2008 projekts
 Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls *
 Spriedumu savstarpējas atzīšanas principa piemērošana *
 Zivsaimniecība un akvakultūra Eiropas piekrastes zonu integrētas pārvaldības kontekstā
 Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošana Šengenas Robežu kodeksa ietvaros ***I
 Eurojust stiprināšana un Lēmuma 2002/187/TI grozīšana *
 Dublinas sistēmas novērtējums
 Atsevišķi mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas jautājumi
 Koordinēta stratēģija, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā
 Apakškomiteju priekšsēdētāju iesaistīšana (182. panta interpretācija)
 2011. gada pasludināšana par Eiropas brīvprātīgā darba gadu
 Lielāka uzmanība jaunatnes iespēju nodrošināšanai ES politikas jomās
 Ārkārtas sadarbība pazudušu bērnu meklēšanā (rakstiska deklarācija)

Programmas "Jaunatne darbībā" izveide laikposmam no 2007.-2013. gadam ***I
PDF 267kWORD 33k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu "Jaunatne darbībā" laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (COM(2008)0056 – C6-0057/2008 – 2008/0023(COD))
P6_TA(2008)0369A6-0274/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0056),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 149. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0057/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0274/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 2. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. ... /2008/EK , ar kuru groza Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu "Jaunatne darbībā" laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

P6_TC1-COD(2008)0023


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1349/2008/EK.)


Programmas "Kultūra" izveide (2007.-2013. gads) ***I
PDF 265kWORD 34k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu "Kultūra" (2007.–2013. gads) (COM(2008)0057 – C6-0058/2008 – 2008/0024(COD))
P6_TA(2008)0370A6-0273/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0057),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0058/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0273/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 2. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK, ar kuru groza Lēmumu 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu "Kultūra" (2007.-2013.)

P6_TC1-COD(2008)0024


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1352/2008/EK.)


Programmas "Eiropa pilsoņiem" izveide laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību ***I
PDF 267kWORD 34k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu "Eiropa pilsoņiem", lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (COM(2008)0059 – C6-0060/2008 – 2008/0029(COD))
P6_TA(2008)0371A6-0275/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0059),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, kā arī 151. un 308. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0060/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0275/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 2. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1904/2006/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido programmu "Eiropa pilsoņiem", lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību

P6_TC1-COD(2008)0029


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1358/2008/EK.)


Rīcības programmas izveide mūžizglītības jomā ***I
PDF 267kWORD 33k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (COM(2008)0061 – C6-0064/2008 – 2008/0025(COD))
P6_TA(2008)0372A6-0276/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0061),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 149. panta 4. punktu un 150. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0064/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0276/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 2. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2008/EK, ar kuru groza Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā

P6_TC1-COD(2008)0025


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 1357/2008/EK.)


Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola starp EK un Uzbekistānu noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES *
PDF 189kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0117 – C6-0213/2008 – 2007/0044(CNS))
P6_TA(2008)0373A6-0306/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0117),

–   ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Uzbekistānas Republiku,

–   ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta otro teikumu,

–   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantu,

–   ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0213/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0306/2008),

1.   apstiprina Protokola noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Uzbekistānas Republikas valdībām un parlamentiem.


Eiropas Kopienas un Kirgizstānas Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES *
PDF 191kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0133 – C6-0228/2008 – 2007/0047(CNS))
P6_TA(2008)0374A6-0307/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0133),

–   having regard to the Partnership and Cooperation Agreement with the Kyrgyz Republic,

–   ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta otro teikumu,

–   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantu,

–   ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0228/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0307/2008),

1.   apstiprina Protokola noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas valdībām un parlamentiem.


Eiropas Kopienas un Tadžikistānas Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšana, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos ES *
PDF 189kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Partnerības un sadarbības nolīguma Protokola noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (COM(2007)0143 – C6-0254/2008 – 2007/0050(CNS))
P6_TA(2008)0375A6-0320/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0143),

–   ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu ar Tadžikistānas Republiku,

–   ņemot vērā EK līguma 44. panta 2. punktu, 47. panta 2. punkta pēdējo teikumu un 55. pantu, 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 93., 94., 133. un 181.a pantu, kā arī 300. panta 2. punkta otro teikumu,

–   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantu,

–   ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0254/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0320/2008),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Tadžikistānas Republikas valdībām un parlamentiem.


Melnkalnes atsevišķās saistības attiecībā uz Serbijas un Melnkalnes Savienībai (Bijušajai Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai) piešķirtajiem ilgtermiņa aizdevumiem *
PDF 193kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka atsevišķas saistības Melnkalnei un proporcionāli samazina Serbijas saistības par ilgtermiņa aizdevumiem, ko Kopiena ir piešķīrusi Serbijas un Melnkalnes valstu savienībai (bijusī Dienvidslāvijas Federatīvā Republika) atbilstīgi Padomes Lēmumam 2001/549/EK un Lēmumam 2002/882/EK (COM(2008)0228 – C6-0221/2008 – 2008/0086(CNS))
P6_TA(2008)0376A6-0281/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0228),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0221/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0281/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Bioloģiskā ražošana un bioloģisko produktu marķēšana *
PDF 191kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (COM(2008)0314 – C6-0219/2008 – 2008/0097(CNS))
P6_TA(2008)0377A6-0311/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0314),

–   ņemot vērā EK līguma 37. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0219/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0311/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Zveja Indijas okeāna dienvidu daļā *
PDF 260kWORD 37k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (COM(2007)0831 – C6-0047/2008 – 2007/0285(CNS))
P6_TA(2008)0378A6-0315/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0831),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0047/2008),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0315/2008),

1.   apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
1. atsauce
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta otro daļu,

2008. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2008 projekts
PDF 196kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 5/2008 projektu, Iedaļa III - Komisija (11571/2008 – C6-0294/2008 – 2008/2161(BUD))
P6_TA(2008)0379A6-0328/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada vispārējo budžetu, ko galīgi apstiprināja 2007. gada 13. decembrī(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada budžeta grozījuma Nr. 5/2008 provizorisko projektu, ar ko Komisija iepazīstināja 2008. gada 18. jūnijā (COM(2008)0381),

–   ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 5/2008 projektu, ko Padome sagatavoja 2008. gada 22. jūlijā (11571/2008 – C6-0294/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un tā IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0328/2008),

1.   apstiprina budžeta grozījuma Nr. 5/2008 projektu bez grozījumiem;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 71, 14.3.2008., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.


Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls *
PDF 532kWORD 208k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas Ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (5620/2008 – C6-0074/2008 – 2008/0802(CNS))
P6_TA(2008)0380A6-0292/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosmi (5620/2008),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0074/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0292/2008),

1.   apstiprina grozīto Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosmi;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosmi;

5.   aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu šo lēmumu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

6.   pauž apņēmību turpmāk izskatīt jebkādus šādus priekšlikumus, izmantojot steidzamības procedūru saskaņā ar 5. punktā minēto procedūru un ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas valdībām.

14 dalībvalstu ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
7. apsvērums
(7)  Ir jāstiprina Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskā sadarbība, un tālab ir jāļauj Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un Eurojust kontaktpunktiem tieši un daudz efektīvāk sazināties jebkurā laikā, izmantojot drošu tālsakaru tīklu,
(7) Ir jāstiprina Eiropas Savienības dalībvalstu tiesiskā sadarbība, un tālab ir jāļauj Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla un Eurojust kontaktpunktiem tieši un daudz efektīvāk sazināties jebkurā laikā, izmantojot drošus telekomunikāciju savienojumus,
Grozījums Nr. 2
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Attiecībā uz personas datu apstrādi būtu jāpiemēro Padomes pamatlēmums .../.../TI par to personas datu aizsardzību1, kurus izmanto policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, kurš nodrošina atbilstīgu datu aizsardzības līmeni. Dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānodrošina personas datu aizsardzības līmenis, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds paredzēts Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā, un tādējādi būtu jāņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikums Nr. R (87) par personas datu izmantošanu policijā, kas ir spēkā arī tad, ja dati nav apstrādāti automātiski.
__________
1 .. OV L ...
Grozījums Nr. 3
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
2. pants – 3. punkts
3. Katrā dalībvalstī līdztekus kontaktpunktu izveidei ieceļ attiecīgās valsts korespondentu, kas darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā.
3. Katrā dalībvalstī no ║kontaktpunktu vidus ieceļ attiecīgās valsts korespondentu║ Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā, kā arī attiecīgās valsts informācijas kontaktpunktu.
Grozījums Nr. 4
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
2. pants – 4. punkts
4.  Katra dalībvalsts nodrošina, lai tās kontaktpunkti darbotos saistībā ar tiesu sadarbību krimināllietās, un viņiem būtu pietiekamas tādas Eiropas Savienības valodas zināšanas, kura nav attiecīgās valsts valoda, jo ir jāspēj sazināties ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem. Pirms izraudzīties jaunu kontaktpunktu, dalībvalstis var lūgt attiecīgās valsts korespondenta atzinumu.
4.  Katra dalībvalsts nodrošina, lai tās kontaktpunkti darbotos saistībā ar tiesu sadarbību krimināllietās, un viņiem būtu pietiekamas tādas Eiropas Savienības valodas zināšanas, kura nav attiecīgās valsts valoda, jo ir jāspēj sazināties ar citu dalībvalstu kontaktpunktiem. Izraugoties kontaktpunktus, dalībvalstis ievēro kritērijus, kuri noteikti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu atlases pamatnostādnēs.
Grozījums Nr. 5
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
2. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Dalībvalstis arī nodrošina, ka to kontaktpunktiem ir pietiekami resursi, lai pienācīgi pildītu kontaktpunkta uzdevumus.
Grozījums Nr. 6
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
2. pants – 5. punkts
5. Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir iecelti Vienotā rīcībā 96/277/TI minētie tiesneši koordinatori un viņu pienākumi ir tādi paši kā pienākumi, kas ar 4. pantu ir uzticēti kontaktpunktiem, saskaņā ar 10. pantu viņus ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un drošu tālsakaru tīklu saista tā dalībvalsts, kura katrā attiecīgā gadījumā ieceļ tiesnešus koordinatorus saskaņā ar attiecīgās valsts noteiktām procedūrām.
5. Ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī ir iecelti Vienotā rīcībā 96/277/TI minētie tiesneši koordinatori un viņu pienākumi ir tādi paši kā pienākumi, kas ar 4. pantu ir uzticēti kontaktpunktiem, saskaņā ar 10. pantu viņus ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu un drošiem telekomunikāciju savienojumiem saista tā dalībvalsts, kura katrā attiecīgā gadījumā ieceļ tiesnešus koordinatorus saskaņā ar attiecīgās valsts noteiktām procedūrām.
Grozījums Nr. 7
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
2. pants – 7. punkts
7.  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam ir sekretariāts, kas ir atbildīgs par tīkla pārvaldīšanu sadarbībā un saziņā ar Padomes prezidentvalsti. Sekretariāts var pārstāvēt tīklu saziņā ar prezidentvalsti.
7.  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam ir sekretariāts, kas ir atbildīgs par tīkla pārvaldīšanu.
Grozījums Nr. 8
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
3. pants – b apakšpunkts
b) organizē regulāras dalībvalstu pārstāvju sanāksmes saskaņā ar 5., 6. un 7. pantā izklāstītajām procedūrām;
b) organizē regulāras dalībvalstu pārstāvju sanāksmes saskaņā ar 5. un 6. pantā izklāstītajām procedūrām;
Grozījums Nr. 9
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
3. pants – c apakšpunkts
c) nepārtraukti sniedz konkrētu atjauninātu pamatinformāciju, jo īpaši – saskaņā ar 8., 9. un 10. pantā izklāstītajām procedūrām un izmantojot attiecīgu tālsakaru tīklu.
c) nepārtraukti sniedz konkrētu atjauninātu pamatinformāciju, jo īpaši – izmantojot IT instrumentu saskaņā ar 8. un 9. pantā izklāstītajām procedūrām║, kā arī nodrošina drošus telekomunikāciju savienojumus saskaņā ar 10. pantu.
Grozījums Nr. 10
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – virsraksts
Kontaktpunktu, arī attiecīgo valstu korespondentu funkcijas
Kontaktpunktu, ║valstu korespondentu un informācijas kontaktpunktu funkcijas
Grozījums Nr. 11
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 1. punkts
1.  Kontaktpunkti, arī attiecīgo valstu korespondenti, ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir atvieglināt dalībvalstu tiesisko sadarbību, jo īpaši – apkarojot smagus noziegumus. Tos izmanto, lai vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes attiecīgā valstī, kā arī citu valstu kontaktpunkti, vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes varētu izveidot vispiemērotākos tiešus kontaktus.
1.  Kontaktpunkti ir aktīvi starpnieki, kuru uzdevums ir atvieglināt dalībvalstu tiesisko sadarbību, jo īpaši – apkarojot smagus noziegumus. Tos izmanto, lai vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes attiecīgā valstī, kā arī citu valstu kontaktpunkti, vietējas tiesu iestādes un citas kompetentas iestādes varētu izveidot vispiemērotākos tiešus kontaktus.
Vajadzības gadījumā kontaktpunktu pārstāvji var ceļot, lai saskaņā ar attiecīgo administrāciju nolīgumiem tiktos ar citu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvjiem.
Vajadzības gadījumā kontaktpunktu pārstāvji var ceļot, lai tiktos ar citu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvjiem un apspriestu noderīgu pieredzi un problēmas, jo īpaši saistībā ar tīkla darbību attiecīgajās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 12
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 2. punkts
2. Kontaktpunkti, arī attiecīgo valstu korespondenti, sniedz juridisku un praktisku informāciju, kas vajadzīga viņu valsts tiesu iestādēm, citu valstu kontaktpunktiem un vietējām tiesu iestādēm, lai ļautu tām sagatavot konstruktīvu tiesiskās sadarbības lūgumu vai kopumā uzlabotu tiesisko sadarbību.
2. Kontaktpunkti sniedz juridisku un praktisku informāciju, kas vajadzīga viņu valsts tiesu iestādēm, citu valstu kontaktpunktiem un vietējām tiesu iestādēm, lai ļautu tām sagatavot konstruktīvu tiesiskās sadarbības lūgumu vai kopumā uzlabotu tiesisko sadarbību.
Grozījums Nr. 13
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 3. punkts
3. Kontaktpunkti, arī valstu korespondenti sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu attiecīgā līmenī kompetentu savas dalībvalsts iestāžu vārdā organizē apmācības pasākumus par tiesisko sadarbību.
3.  Kontaktpunkti savā (kontaktpunktu) līmenī iesaistās, ja nepieciešams - sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu -, apmācības pasākumu par tiesisko sadarbību organizēšanā kompetentu savas dalībvalsts iestāžu labā un veicina to.
Grozījums Nr. 14
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Kontaktpunkti uzlabo tiesiskās sadarbības koordinēšanu gadījumos, kad saistībā ar vairākiem kādas dalībvalsts tiesu iestāžu lūgumiem ir vajadzīga koordinēta rīcība citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 15
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Papildus to 1.–3.a punktā minētajiem kontaktpunkta uzdevumiem valstu korespondenti:
a) attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīgi par jautājumiem, kas saistīti ar tīkla iekšēju darbību, tostarp informācijas pieprasījumu un dalībvalstu kompetento iestāžu atbilžu koordinēšanu;
b) atbild par kontaktiem ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariātu, tostarp piedalīšanos 6. pantā minētajās sanāksmēs;
c) pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma sniedz atzinumu par jaunu kontaktpunktu izveidi.
Grozījums Nr. 16
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
4. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c Valsts informācijas kontaktpunkti papildus to 1.–3. punktā minētajiem kontaktpunkta uzdevumiem nodrošina, ka 8. pantā norādīto informāciju par attiecīgo dalībvalsti sniedz un atjaunina atbilstoši 9. pantam.
Grozījums Nr. 17
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
5. pants – nosaukums
Kontaktpunktu regulāro sanāksmju mērķi
Kontaktpunktu plenārsēdes
Grozījums Nr. 18
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1. Regulāras Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieku sanāksmes, uz ko uzaicina vismaz divus kontaktpunktus no katras dalībvalsts, notiek ar šādiem mērķiem:
1.  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieku plenārsēdes, uz ko uzaicina vismaz trīs kontaktpunktus no katras dalībvalsts, notiek ar šādiem mērķiem:
Grozījums Nr. 19
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Plenārsēdes notiek regulāri vismaz trīs reizes gadā. Reizi gadā sēde var notikt Padomes telpās Briselē saskaņā ar Padomes Reglamenta noteikumiem. Uz Padomes telpās notiekošām sēdēm uzaicina divus kontaktpunktus.
Grozījums Nr. 20
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
5. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Tomēr dalībvalstīs var organizēt alternatīvas sanāksmes, lai visu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvji varētu tikties ar pārstāvjiem no uznēmējvalsts iestādēm, kas nav attiecīgās valsts kontaktpunkti, un šajā valstī apmeklēt tās īpašās struktūras, kuru pienākumos ietilpst starptautiskā tiesiskā sadarbība vai konkrētu smagu noziegumu apkarošana.
Grozījums Nr. 21
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
6. pants – virsraksts
Plenārsēžu biežums
Valstu korespondentu sanāksmes
Grozījums Nr. 22
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
6. pants
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla dalībnieki vismaz reizi gadā un tad, kad dalībvalstīm tas ir vajadzīgs, pēc Padomes prezidentvalsts uzaicinājuma – ņemot vērā arī dalībvalstu vēlmes, ka tīkla dalībniekiem būtu jāsanāk – regulāri sanāk ad hoc plenārsēdēs, kurās piedalās attiecīgo valstu korespondenti.
Valstu korespondenti vismaz reizi gadā un tad, kad viņiem tas ir vajadzīgs, pēc Padomes prezidentvalsts uzaicinājuma, kurā ņemta vērā arī dalībvalstu vēlme sasaukt tīkla dalībnieku sanāksmi, regulāri tiekas ad hoc sanāksmēs. Šajās sanāksmēs izskata jautājumus, kas saistīti ar 4. panta 3.b punktā noteiktajiem uzdevumiem, tostarp to, kā pēc iespējas uzlabot pieeju drošiem telekomunikāciju savienojumiem un nodrošināt to visām kompetentajām tiesu iestādēm.
Grozījums Nr. 23
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
7. pants
7. pants
svītrots
Sanāksmju vieta
1. Sanāksmes var notikt Briselē, Padomes telpās – saskaņā ar Padomes reglamentā iekļautiem noteikumiem.
2. Tomēr dalībvalstīs var organizēt alternatīvas sanāksmes, lai visu dalībvalstu kontaktpunktu pārstāvji varētu tikties ar uzņēmējas valsts iestāžu pārstāvjiem, kas nav attiecīgās valsts kontaktpunkti, un tajā apmeklēt tās īpašās struktūras, kuru pienākumos ietilpst starptautiska tiesiska sadarbība vai konkrētu smagu noziegumu apkarošana.
Grozījums Nr. 24
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
8. pants – virsraksts
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā izplatītās informācijas saturs
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sniegtā informācija
Grozījums Nr. 25
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
8. pants – ievaddaļa
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls dara kontaktpunktiem un kompetentām tiesu iestādēm pieejamu šādu informāciju:
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sekretariāts dara kontaktpunktiem un kompetentām tiesu iestādēm pieejamu šādu informāciju:
Grozījums Nr. 26
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
8. pants – 2. punkts
2)  IT instrumentu, ar ko kādas dalībvalsts sprieduma iestāde var apzināt kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, lai saņemtu un izpildītu tiesiskas sadarbības lūgumus, arī Eiropas apcietināšanas orderus, Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumus, rīkojumus iesaldēt līdzekļus, kā arī savstarpējas palīdzības lūgumus;
2) informāciju, kas ļauj kādas dalībvalsts izdevējai iestādei apzināt kompetentas iestādes citās dalībvalstīs, lai saņemtu un izpildītu tiesiskās sadarbības lūgumus, arī Eiropas apcietināšanas orderus, Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumus, rīkojumus iesaldēt līdzekļus, kā arī savstarpējās palīdzības lūgumus, izmantojot IT instrumentu;
Grozījums Nr. 27
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
10. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
b) to, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktu operatīvas darbības vajadzībām ir izveidots drošs tālsakaru tīkls;
b) to, ka Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla operatīvas darbības vajadzībām ir izveidoti droši telekomunikāciju savienojumi;
Grozījums Nr. 28
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
10. pants – 1. punkts – c) apakšpunkts
c) to, ka drošs tālsakaru tīkls dalībvalstīm nodrošina savstarpēju datu un visu tiesiskas sadarbības lūgumu plūsmu, kā arī savstarpēju plūsmu no tām un Eurojust dalībniekiem, korespondentiem attiecīgās valstīs, un Eurojust ieceltiem tiesnešiem koordinatoriem.
c) to, ka droši telekomunikāciju savienojumi dalībvalstīm nodrošina savstarpēju datu un visu tiesiskās sadarbības lūgumu plūsmu, kā arī savstarpēju plūsmu no tām un Eurojust dalībniekiem, korespondentiem attiecīgās valstīs, un Eurojust ieceltiem tiesnešiem koordinatoriem.
Grozījums Nr. 29
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
10. pants – 2. punkts
2.  Drošo tālsakaru tīklu, kas minēts 1. punktā, operatīvā darbā var izmantot arī attiecīgo valstu korespondenti, attiecīgo valstu korespondenti terorisma jautājumos, Eurojust attiecīgo valstu korespondenti un Eurojust ieceltie tiesneši koordinatori. To var saistīt ar Eurojust lietu apstrādes sistēmu, kas minēta 16. pantā Lēmumam 2002/187/TI.
2.  Drošus telekomunikāciju savienojumus, kas minēti 1. punktā, operatīvā darbā var izmantot arī attiecīgo valstu korespondenti, attiecīgo valstu korespondenti terorisma jautājumos, Eurojust attiecīgo valstu korespondenti un Eurojust ieceltie tiesneši koordinatori. Tos var saistīt ar Eurojust lietu apstrādes sistēmu, kas minēta Lēmuma 2002/187/TI 16. pantā.
Grozījums Nr. 30
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Drošu telekomunikāciju savienojumu izmantošana neizslēdz tiešus kontaktus starp kontaktpunktiem vai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
Grozījums Nr. 31
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
11. pants – 1. punkts – a) apakšpunkts
a)  Eurojust ir pieeja centralizētai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla informācijai saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu un drošam tālsakaru tīklam, kas izveidots saskaņā ar šā lēmuma 10. pantu.
a)  Eurojust ir pieeja centralizētai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla informācijai saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu un drošiem telekomuniāciju savienojumiem, kas izveidoti saskaņā ar šā lēmuma 10. pantu.
Grozījums Nr. 32
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
11. pants – 1. punkts – b) apakšpunkts
b) neskarot 13. pantu Lēmumā 2002187/TI un saskaņā ar šā lēmuma 4. panta 4. punktu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti, katru konkrētu gadījumu izskatot īpaši, informē Eurojust par lietām, kurās ir iesaistītas divas dalībvalstis un kas nonāk Eurojust kompetences jomā:
b) papildus Lēmuma 2002/187/TI 13. pantā noteiktajam pienākumam sniegt Eurojust informāciju Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti, katru konkrētu gadījumu izskatot atsevišķi, informē savas dalībvalsts pārstāvi Eurojust par visām citām lietām, kuru izskatīšanu Eurojust varētu veikt labāk.
– gadījumos, ja var rasties jurisdikcijas kolīzijas
vai
– gadījumos, kad ir atteikts tiesiskas sadarbības lūgums – tostarp arī Eiropas apcietināšanas orderis, Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojums, rīkojumus iesaldēt līdzekļus, kā arī savstarpējas palīdzības lūgums.
Grozījums Nr. 33
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
11. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti arī informē Eurojust, katru konkrētu gadījumu izskatot īpaši, par visām lietām, kas nāk Eurojust kompetencē un kurās ir iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis.
svītrots
Grozījums Nr. 34
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
11. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts
f)  Eurojust locekļi no attiecīgām valstīm var piedalīties Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs pēc Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti var saņemt uzaicinājumu apmeklēt Eurojust sanāksmes, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
f)  Eurojust locekļi no attiecīgām valstīm var piedalīties Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla sanāksmēs pēc Tiesiskās sadarbības tīkla uzaicinājuma. Līdzīgi arī Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti var apmeklēt Eurojust sanāksmes pēc tā uzaicinājuma.
Grozījums Nr. 35
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
11.a pants (jauns)
11.a pants
Datu aizsardzība
1.  Kad notiek apmaiņa ar personas datiem starp kompetentajām iestādēm vai dalībvalstu kontaktpunktiem, tie nodrošina, ka:
– kompetentā iestāde, kas saņem datus, tos apstrādā tikai to mērķu sasniegšanai, kuru dēļ dati sniegti;
– tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas datus efektīvi aizsargā no nejaušas vai neatļautas iznīcināšanas, nejaušas zaudēšanas, neatļautas piekļuves, neatļautas vai nejaušas pārveidošanas un neatļautas izpaušanas.
2.  Īpašu kategoriju datus (personas datus attiecībā uz rasi vai nacionālo izcelsmi, politiskajiem uzskatiem, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību kādai partijai vai arodbiedrībai, seksuālo orientāciju vai veselības stāvokli, kā arī sodāmību vai drošības pasākumu piemērošanu) apstrādā tikai tad, ja tas ir pilnīgi nepieciešams Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībā. Šādā gadījumā īsteno papildu drošības pasākumus, piemēram:
– piekļuvi attiecīgajiem datiem sniedz tikai tiem darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par tā likumīgā uzdevuma izpildi, kas pamato datu apstrādi;
– datus nodod stingri šifrētā veidā;
– datus uzglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams kompetento iestāžu un kontaktpunktu uzdevumu izpildei.
Grozījums Nr. 36
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
12. pants
12. pants
svītrots
Informācijas sniegšana Padomei un Komisijai
Eurojust administratīvais direktors un Padomes prezidentvalsts reizi divos gados Padomei un Komisijai iesniedz rakstisku ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībām un vadību, arī par budžeta apsaimniekošanu. Lai to nodrošinātu, prezidentvalsts reizi divos gados sagatavo ziņojumu par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbībām un par visām Eiropas Savienības noziedzības apkarošanas politikas problēmām, ko izgaismojušas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības. Minētajā ziņojumā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls ar prezidentvalsts starpniecību var nākt klajā ar priekšlikumiem, kā uzlabot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls var arī iesniegt Padomes vai prezidentvalsts lūgtus ziņojumus vai jebkādu citu informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību.
Grozījums Nr. 37
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
15. pants – virsraksts
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējums
Ziņojumu sniegšana Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības izvērtējums
Grozījums Nr. 38
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Spānijas Karalistes, Beļģijas Karalistes, Polijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Slovākijas Republikas, Igaunijas Republikas, Austrijas Republikas un Portugāles Republikas ierosme
15. pants
1.  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls reizi divos gados sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai rakstiskus ziņojumus par savu darbību un pārvaldību, tostarp budžeta pārvaldību. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls šajā ziņojumā var arī norādīt uz jebkādām problēmām kriminālpolitikas jomā Eiropas Savienībā, kuras atklājušās Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbības rezultātā, kā arī var sniegt priekšlikumus tiesu iestāžu sadarbības uzlabošanai krimināllietās.
2.  Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls pēc Padomes pieprasījuma var arī iesniegt ziņojumus vai jebkādu citu informāciju par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību.
Reizi četros gados Padome izvērtē, kā darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, par pamatu ņemot ziņojumu, ko Komisija sastādījusi sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.
3.  Reizi četros gados Padome izvērtē, kā darbojas Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, par pamatu ņemot ziņojumu, ko Komisija sastādījusi sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu.

Spriedumu savstarpējas atzīšanas principa piemērošana *
PDF 659kWORD 386k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas ierosmi, lai pieņemtu Padomes Pamatlēmumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu izpildi un grozījumiem Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, Padomes Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, Padomes Pamatlēmumā 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem un Pamatlēmumā 2008/.../TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (5598/2008 – C6-0075/2008 – 2008/0803(CNS))
P6_TA(2008)0381A6-0285/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas ierosmi (5598/2008),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0075/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0285/2008),

1.   apstiprina grozīto ierosmi, ko iesniedza Slovēnijas Republika, Francijas Republika, Čehijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Slovākijas Republika, Apvienotā Karaliste un Vācijas Federatīvā Republika;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt ierosmi, ko iesniedza Slovēnijas Republika, Francijas Republika, Čehijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Slovākijas Republika, Apvienotā Karaliste un Vācijas Federatīvā Republika;

5.   aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu šo lēmumu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz Protokola par pārejas noteikumiem 10. pantu, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

6.   pauž apņēmību nākotnē izskatīt jebkādus šādus priekšlikumus steidzamā kārtā saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. punktā, un ciešā sadarbībā ar dalībvalstu parlamentiem;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas valdībām.

Septiņu dalībvalstu ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
Virsraksts
Padomes Ietvarlēmums par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu izpildi un grozījumiem Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, Padomes Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, Padomes Pamatlēmumā 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem un Pamatlēmumā 2008/.../TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā
Padomes Ietvarlēmums par pilsoņu tiesību nostiprināšanu, veicinot savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz aizmuguriski pieņemtiem nolēmumiem tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona nav piedalījusies personiski, un grozījumiem Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, Padomes Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām, Padomes Pamatlēmumā 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem un Pamatlēmumā 2008/.../TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā, un par Pamatlēmumu 2008/…/TI attiecībā uz atlikto sodu, alternatīvo sodu un nosacīto sodu atzīšanu un pārraudzību
Grozījums Nr. 2
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
1.a apsvērums (jauns)
1.a)  Ir nepieciešams nostiprināt savstarpēju uzticēšanos Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpai krimināllietās, veicot pasākumus Eiropas Savienības mērogā, lai nodrošinātu nolēmumu labāku saskaņošanu krimināllietās un to savstarpēju atzīšanu, kā arī paredzot atsevišķus krimināltiesību noteikumus un praksi šajā līmenī.
Grozījums Nr. 3
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
1.b apsvērums (jauns)
1.b) atbilstīgas procesuālās garantijas ir nepieciešams nosacījums tiesas nolēmumu savstarpējai atzīšanai krimināllietās. Tādēļ ir svarīgi iespējami drīz pieņemt pamatlēmumu par procesuālajām tiesībām krimināllietās.
Grozījums Nr. 4
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. apsvērums
(4)  Tādēļ ir jāparedz skaidri un vispārēji risinājumi, ar ko nosaka atteikuma iemeslus un izpildes iestādes ziņā atstātās rīcības brīvības iespējas.
(4)  Tādēļ ir jāparedz skaidri un vispārēji risinājumi, ar ko nosaka tāda nolēmuma izpildes atteikuma iemeslus, kas pieņemts tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona nav piedalījusies klātienē, un izpildes iestādes ziņā atstātās rīcības brīvības iespējas. Šā pamatlēmuma mērķis ir noteikt tādus vispārējus pamatojumus, kas ļauj izpildītājai iestādei izpildīt nolēmumu, kaut arī persona nav piedalījusies tiesas procesā. Tā uzdevums nav reglamentēt šajā pamatlēmumā noteikto rezultātu panākšanai piemērojamās formas un metodes vai procesuālās prasības, jo to savukārt reglamentē dalībvalstu tiesību normas. Aizpildot Eiropas apcietinājuma ordera vai attiecīga apliecinoša dokumenta attiecīgu daļu saskaņā ar citu pamatlēmumu, izsniedzēja iestāde apliecina, ka ir vai tiks izpildītas prasības, kam vajadzētu būt pietiekami, lai varētu izpildīt nolēmumu, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas principu.
Grozījums Nr. 5
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
6. apsvērums
(6)  Kopīgos risinājumos attiecībā uz atteikuma iemesliem atbilstīgajos spēkā esošajos pamatlēmumos būtu jāņem vērā situāciju dažādība attiecībā uz apsūdzētās personas informēšanu par tās tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu.
(6)  Kopīgos risinājumos attiecībā uz neatzīšanas iemesliem atbilstīgajos esošajos pamatlēmumos būtu jāņem vērā situāciju dažādība saistībā ar attiecīgās personas tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai apelāciju. Šo atkārtoto lietas izskatīšanu, kuras mērķis ir nodrošināt aizstāvības tiesības, raksturo šādi faktori: attiecīgajai personai ir tiesības piedalīties atkārtotajā tiesas procesā; lieta tiek vēlreiz izskatīta pēc būtības, tostarp tiek pārbaudīti arī jauni pierādījumi, un šā procesa rezultātā var tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kas atcelts.
Grozījums Nr. 6
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
6.a apsvērums (jauns)
(6.a)  Nedrīkstētu atteikt tāda lēmuma atzīšanu un izpildīšanu, kas pieņemts procesa rezultātā, kurā tiesājamais nav piedalījies personīgi, ja, pamatojoties uz pieņemšanas valsts sniegto informāciju, ir pietiekami pierādīts, ka tiesājamais ir bijis personīgi uzaicināts vai citādā veidā saņēmis oficiālu informāciju par plānoto tiesas procesa datumu un vietu. Šajā sakarā saprotams, ka personai šāda informācija būtu jāsaņem savlaicīgi, piemēram, pietiekami ilgu laiku iepriekš, lai tā varētu piedalīties tiesas procesā un patiešām īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Visa informācija būtu jāsniedz valodā, kuru tiesājamais saprot.
Grozījums Nr. 7
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
6.b apsvērums (jauns)
6.b)  Nedrīkstētu atteikt tāda lēmuma atzīšanu un izpildīšanu, kas pieņemts procesa rezultātā, kurā tiesājamais nav piedalījies personīgi, ja attiecīgā persona, zinādama par paredzēto lietas izskatīšanu, bija skaidri pilnvarojusi juriskonsultu aizstāvēt viņu tiesā, un minētais juriskonsults patiesi aizstāvēja attiecīgo personu minētajā tiesas procesā, nodrošinot praktisku un efektīvu juridisko palīdzību. Šajā sakarā nevajadzētu būt nozīmei tam, vai juriskonsultu izvēlējusies, nolīgusi un apmaksājusi iesaistītā persona, vai šo juriskonsultu iecēlusi un apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, tādā izpratnē, ka attiecīgā persona būtu apzināti izvēlējusies, ka tiesas izskatīšanā to pārstāv juriskonsults, nevis tā pārstāv pati sevi.
Grozījums Nr. 8
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
7.a apsvērums (jauns)
7.a)  Atkārtoti izskatot lietu pēc notiesāšanas tiesas procesā, kurā attiecīgā persona nav piedalījusies klātienē, šai būtu jānodrošina tādi paši apstākļi, kādi būtu personai, kas tiek tiesāta pirmo reizi. Tādēļ attiecīgajai personai vajadzētu būt tiesībām piedalīties tiesas procesā, lieta būtu (atkārtoti) jāizskata pēc būtības, tostarp būtu (atkārtoti) jāpārbauda jauni pierādījumui, tiesas procesa rezultātā varētur pieņemt sākotnējo lēmumu, kurš atcelts, un tiesājamais var atkārtoti pārsūdzēt jauno lēmumu.
Grozījums Nr. 9
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
1. pants – 2. punkts
2.  Šis pamatlēmums nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma 6. pantā, un tas neskar nekādas tiesu iestāžu saistības šajā sakarā.
2.  Šis pamatlēmums nemaina pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, un tas neskar nekādas tiesu iestāžu saistības šajā sakarā.
Grozījums Nr. 10
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
1. pants – 3. punkts
3.  Šā pamatlēmuma darbības joma ir paredzēt vispārējus noteikumus par to, lai viena dalībvalsts (izpildes dalībvalsts) atzītu un/ vai izpildītu tiesas nolēmumus, ko izsniegusi kāda cita dalībvalsts (izsniegšanas dalībvalsts) pēc tiesvedības procesa, kurā attiecīgā persona nav bijusi klātienē, saskaņā ar 5. panta 1. punktu Pamatlēmumā 2002/584/TI, 7. panta 2. punkta g) apakšpunktu Pamatlēmumā 2005/214/TI 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu Pamatlēmumā 2006/783/TI un 9. panta 1. punkta f) apakšpunktu Pamatlēmumā 2008/.../TI.
3.  Šā pamatlēmuma darbības joma ir paredzēt kopīgus noteikumus par to, lai viena dalībvalsts (izpildes dalībvalsts) atzītu un/ vai izpildītu tiesas nolēmumus, ko izsniegusi kāda cita dalībvalsts (izsniegšanas dalībvalsts) pēc tiesvedības procesa, kurā attiecīgā persona nav piedalījusies klātienē, saskaņā ar 5. panta 1. punktu Pamatlēmumā 2002/584/TI, 7. panta 2. punkta g) apakšpunktu Pamatlēmumā 2005/214/TI, 8. panta 2. punkta e) apakšpunktu Pamatlēmumā 2006/783/TI, [9. panta 1. punkta f) apakšpunktu] Pamatlēmumā 2008/.../TI un 9. panta1. punkta h) apakšpunktu Pamatlēmumā 2008/.../TI.
Grozījums Nr. 11
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 1. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
1. pants – 4. punkts
1)  Pamatlēmuma 1. pantā iekļauj šādu 4. punktu:
"4. Šajā pamatlēmumā "aizmuguriski pieņemts nolēmums" ir brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis gadījumos, kad persona nav bijusi klāt tiesvedības procesā, kurā pieņemts attiecīgais nolēmums."
svītrots
Grozījums Nr. 12
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
4.a pants – 1. punkts
4.a pants
Aizmuguriski pieņemti nolēmumi
4a. pants
Nolēmumi, kas pieņemti, attiecīgai personai tiesā klātienē nepiedaloties
Izpildes tiesu iestāde var arī atteikties izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja nolēmums pasludināts aizmuguriski, ja vien Eiropas apcietināšanas orderī nav norādīts, ka:
1.  Izpildes tiesu iestāde drīkst arī atteikt izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, kas izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli, ja nolēmums pieņemts, attiecīgai personai tiesas procesā klātienē nepiedaloties, ja vien Eiropas apcietināšanas orderī nav norādīts, ka persona saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem:
Grozījums Nr. 13
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
13.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a) persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto datumu un vietu, kuras rezultātā pieņemts attiecīgs aizmugurisks lēmums, un informēta par to, ka tāds lēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt lietas izskatīšanā tiesā;
(a) pienācīgā laikā un tai saprotamā valodā,
i) vai nu persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu paziņojumu par šā tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt ‐ tā zinājusi par tiesas procesu,
un
ii) bijusi personiski informēta, ka nolēmums var tikt pieņemts, ja tā nav klāt tiesas procesā;
vai
Grozījums Nr. 14
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
4.a pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa) būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
Grozījums Nr. 15
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
4.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b) pēc tam, kad personai bija oficiāli paziņots par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu un tā bija skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un piedalīšanos tiesas procesā klātienē:
b) pēc tam, kad personai bija personiski un oficiāli paziņots par nolēmumu, un rakstveidā un valodā, kuru tā saprot, skaidri paziņots par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā*, kurā tai būtu tiesības piedalīties un kurā lieta tiktu (atkārtoti) izskatīta pēc būtības, tostarp tiktu (atkārtoti) pārbaudīti jauni pierādījumi un ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts:
(i) tā skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
i) tā skaidri paziņoja, ka nav apstrīdējusi nolēmumu;
vai
vai
(ii) tā nelūdza atkārtotu lietas izskatīšanu attiecīgā termiņā, kas ir vismaz […]¹ dienas;
ii) tā nelūdza atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā attiecīgā termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.
(*Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Vienmēr, kad ir atsauce uz atkārtotu lietas izskatīšanu, jāpievieno frāze "vai lietas izskatīšana apelācijas kārtībā").
Grozījums Nr. 16
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
4.a pants – 1. punktu – c apakšpunkts
(c) oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu persona nav saņēmusi personiski, bet:
(c) oficiālu paziņojumu par nolēmumu persona nav saņēmusi personiski, bet:
(i) persona to saņems vēlākais piektajā dienā pēc nodošanas un tiks skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un piedalīšanos tiesas procesā klātienē;
i) personiski saņems to nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc trim dienām pēc izdošanas un tiks skaidri informēta valodā, kuru viņš/viņa saprot, par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kurā tai būs tiesības piedalīties un kurā varēs lietu (no jauna) izskatīt pēc būtības, tostarp arī (atkārtoti) pārbaudīt jaunus pierādījumus, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts;
vai arī
un
(ii) personai būs vismaz […] dienas, lai lūgtu atkārtotu lietas izskatīšanu.
ii) persona tiks informēta par termiņu, kas ir ne mazāk par 10 dienām un ne vairāk par 15 dienām, kura laikā tai jāpieprasa šāda atkārtota lietas izskatīšana vai izskatīšana apelācijas kartībā;
Grozījums Nr. 17
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
4.a pants – 1.a punkts (jauns)
1a.  Ja Eiropas apcietinājuma orderis ir izsniegts, lai izpildītu brīvības atņemšanas sodu vai piemērotu ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 1. punkta c) apalšpunktā, un attiecīgā persona iepriekš nav saņēmusi jebkādu oficiālu informāciju par to, ka pret viņu notiek kriminālvajāšana, šī persona, kad tā ir informēta par Eiropas apcietinājuma ordera saturu, pirms izdošanas var pieprasīt nolēmuma kopiju. Tūlīt pēc informācijas saņemšanas par pieprasījumu izsniegšanas tiesu iestāde ar izpildes tiesu iestādes starpniecību izsniedz nolēmuma kopiju parsonai, kas to pieprasījusi. Ja nolēmums ir taisīts valodā, ko attiecīgā persona nesaprot, izsniegšanas tiesu iestāde ar izpildes tiesu iestādes starpniecību izsniedz attiecīgai personai izrakstu no nolēmuma valodā, ko tā saprot. Nolēmuma vai izraksta izsniegšana attiecīgajai personai notiek vienīgi informēšanas nolūkos; tā nav uzskatāma par oficiālu nolēmuma izsniegšanu, kā arī nerada termiņa sākšanos, kuru piemēro attiecībā uz pieprasījumu par atkārtotu lietas izskatīšanu vai apelāciju.
Grozījums Nr. 18
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – ievaddaļa un 1. un 2. punkts
(d)  Norādiet, vai nolēmums pieņemts aizmuguriski:
d)  Norādiet, vai persona personīgi piedalījusies tiesas procesā, kurā pieņemts nolēmums:
1. ? Nē, tas nav pieņemts aizmuguriski.
1.? Jā, persona personīgi piedalījās tiesas procesā, kurā pieņemts nolēmums.
2. ? Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski. Ja atbilde ir "Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski", lūdzu apstipriniet, ka:
2. ? Nē, persona nepiedalījās personīgi tiesas procesā, kurā pieņemts nolēmums.
Ja atbilde uz šo jautājumu ir "nē", lūdzu norādiet, vai:
Grozījums Nr. 19
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – 2. punkts - 2.1 apakšpunkts
2.1. attiecīgā persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts aizmugurisks nolēmums, un informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt tiesas izskatīšanā;
2.1. persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā patiešām savlaicīgi un valodā, ko tā saprot, informēta saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi nepārprotami pierādot, ka attiecīgā persona zinājusi par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, un bijusi personiski informēta par to, ka tāds nolēmums var tikt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt tiesas izskatīšanā;
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai tika citādi informēta:
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai citādā veidā personīgi saņēmusi oficiālu informāciju:
……………………………………………
……………………………………………
Valoda, kādā informācija sniegta:
……………………………………………
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
……………………………………………
……………………………………………
Grozījums Nr. 20
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – 2. punkts - 2.1a apakšpunkts (jauns)
2.1.a būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka persona zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
Sniedziet informāciju par to, kā ir ievērots šis nosacījums:
……………………………………………
Grozījums Nr. 21
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – 2. punkts - 2.2. apakšpunkts
2.2. attiecīgā persona pēc aizmuguriski pieņemta nolēmuma paziņošanas skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
2.2 pēc tam, kad personai bija personiski paziņots par nolēmumu, un valodā, kuru tā saprot, skaidri sniegta informācija par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, skaidri paziņoja, ka neapstrīd nolēmumu;
Aprakstiet, kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu:
Aprakstiet, kad personai izsniegts lēmums, kā tā tika informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā un kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd nolēmumu:
…………………………………………
…………………………………………
Grozījums Nr. 22
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – 2. punkts - 2.3.1. apakšpunkts – 1. ievilkums
– persona tika skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un tiesībām uz klātbūtni lietas izskatīšanā tiesā; vai arī
– persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, vai arī
Grozījums Nr. 23
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
2. pants – 4. punkts
Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI
Pielikums – d aile – 2.3.2. punkts
? 2.3.2 oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu persona nav saņēmusi personiski, un:
? 2.3.2. personisku paziņojumu par nolēmumu persona nesaņēma un
– persona saņems oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemto nolēmumu … dienas pēc nodošanas; un
– persona saņems personīgi oficiālu paziņojumu par šo nolēmumu … dienas pēc nodošanas, un
– saņemot aizmuguriski pieņemtu nolēmumu, persona tiks skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un tiesībām uz klātbūtni lietas izskatīšanā tiesā; un
– saņemot šo nolēmumu, persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, un
– pēc aizmuguriski pieņemta nolēmuma saņemšanas personai būs … dienas, lai lūgtu atkārtotu lietas izskatīšanu.
– pēc šā nolēmuma saņemšanas personai bija dotas .... dienas, lai pieprasītu lietas atkārtotu izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā.
Ja jūs atzīmējāt aili 2.3.2, lūdzu, apstipriniet, ka
? ja attiecīgā persona, būdama izpildes valstī informēta par Eiropas apcietinājuma ordera saturu, pieprasījusi nolēmuma kopiju pirms izdošanas, un tai izsniegta nolēmuma kopija vai izraksts no tā valodā, ko viņš vai viņa saprot, … dienas pēc tam, kad pieprasījums izdarīts ar izpildes tiesu iestādes starpniecību.
Grozījums Nr. 24
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 1. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
1. pants – e punkts
1)  1. pantā iekļauj šādu punktu:
"(e) "aizmuguriski pieņemts nolēmums" ir lēmums, kā definēts a) apakšpunktā, kas pieņemts gadījumā, kad persona nav bijusi klāt tiesvedības procesā, kurā pieņemts tāds lēmums."
svītrots
Grozījums Nr. 25
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – i) daļa – ievaddaļa
(i) saskaņā ar 4. pantā paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka
i) saskaņā ar 4. pantā paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona klātienē nepiedalījās, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka persona atbilstoši izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem:
Grozījums Nr. 26
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – i) daļa – i) apakšpunkts
(i) pienācīgā laikā un tai saprotamā valodā,
(i) persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts attiecīgs aizmugurisks nolēmums,
a) vai nu persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu paziņojumu par šā tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt ‐ tā zinājusi par tiesas procesu,
un
un
informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt lietas izskatīšanā tiesā;
b) bijusi personiski informēta, ka nolēmums var tikt pieņemts, ja tā nav klāt tiesas izskatīšanā;
vai
vai
Grozījums Nr. 27
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts - b apakšpnkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – i) daļa –ia) apakšpunkts (jauns)
ia) būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults; vai
Grozījums Nr. 28
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – i) punkts – ii) daļa
(ii) kompetentai iestādei skaidri apliecināja, ka lietu neapstrīd; vai
svītrots
Grozījums Nr. 29
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts b apakšpunkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – i) daļa – iii) apakšpunkts
(iii) pēc tam, kad personai bija oficiāli paziņots par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu un tā bija skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un piedalīšanos tiesas procesā klātienē:
iii) pēc tam, kad personai bija personiski paziņots par nolēmumu un valodā, kuru tā saprot, skaidri sniegta informācija par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts:
– tā skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
– tā skaidri paziņoja, ka nav apstrīdējusi nolēmumu;
vai
vai
– tā nelūdza atkārtotu lietas izskatīšanu attiecīgā termiņā, kas ir vismaz […] dienas;
– tā nepieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā attiecīgā termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.
Grozījums Nr. 30
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 2. punkts - b) apakšpunkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
7. pants – 2. punkts – ia) apakšpunkts (jauns)
ia) atbilstīgi 4. pantā minētajam apliecinošajam dokumentam persona nav piedalījusies personiski, ja vien apliecinošais dokuments neapstiprina, ka persona, būdama skaidri informēta par tiesas procesu un iespēju personīgi piedalīties tajā, skaidri atteikusies no tiesībām piedalīties tiesas sēdē un skaidri norādījusi, ka neapstrīd izvirzīto apsūdzību.
Grozījums Nr. 31
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants - 3. punkts
Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h aile – 3. punkts - ievaddaļa un 1. un 2. apakšpunkts
3.  Norādiet, vai nolēmums pieņemts aizmuguriski:
3.  Norādiet, vai attiecīgā persona personīgi piedalījās lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums:
1. ? Nē, tas nav pieņemts aizmuguriski.
1. ? Jā, persona personīgi piedalījās lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums.
2. ? Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski. Ja atbilde ir "Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski", lūdzu apstipriniet, ka:
2. ? Nē, persona personīgi nepiedalījās lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums.
Ja atbilde uz šo jautājumu ir "nē", lūdzu norādiet, vai:
Grozījums Nr. 32
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h) aile – 3. punkts - 2.1 punkts
2.1 attiecīgā persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts aizmugurisks nolēmums, un informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt tiesas izskatīšanā;
2.1. persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā faktiski savlaicīgi un valodā, ko tā saprot, informēta saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi nepārprotami pierādot, ka attiecīgā persona zinājusi par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, un bijusi personiski informēta par to, ka tāds nolēmums var tikt pieņemts gadījumā, viņam vai viņai nepiedaloties tiesas izskatīšanā;
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai tika citādi informēta:
--  ------------------------------------------------
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai citādā veidā personīgi saņēma oficiālu informāciju:
--  ------------------------------------------------
Valoda, kādā informācija sniegta:
--  ------------------------------------------------
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
--  ------------------------------------------------
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
--  ------------------------------------------------
VAI
vai
Grozījums Nr. 33
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h) aile – 3. punkts - 2.1.a apakšpunkts (jauns)
2.1a. būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
Sniedziet informāciju par to, kā ir ievērots šis nosacījums:
………………………………
VAI
Grozījums Nr. 34
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h) aile – 3. punkts - 2.2 apakšpunkts
2.2 attiecīgā persona [pirms vai] pēc aizmuguriski pieņemta nolēmuma paziņošanas skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto lēmumu;
2.2 pēc tam, kad personai bija personiski paziņots par nolēmumu pirms vai pēc tā pieņemšanas, un tā skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, skaidri paziņoja, ka neapstrīd nolēmumu;
Aprakstiet, kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu:
Aprakstiet, kad personai izsniegts lēmums, kā tā tika informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā un kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd nolēmumu:
…………………………………………
VAI
…………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 35
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h) aile – 3. punkts - 2.3 apakšpunkts
? 2.3 oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu persona saņēma ................ (diena/mēnesis/gads) un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu izdevējā valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
? 2.3 oficiālu paziņojumu par nolēmumu persona saņēma personiski pēc tiesas procesa, kurā attiecīgā persona nepiedalījās klātienē … (diena/mēnesis/gads), un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kartībā izsniegšanas valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
– persona tika skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un tiesībām uz klātbūtni lietas izskatīšanā tiesā, un
– persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, un
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas … dienas, lai lūgtu lietas atkārtotu izskatīšanu, un attiecīgajā laikā tāds lūgums nebija iesniegts.
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas … dienas, lai pieprasītu lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzētu nolēmumu, un attiecīgajā laikā tāds pieprasījums nebija iesniegts.
VAI
Grozījums Nr. 36
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
3. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI
Pielikums – h) aile – 3. punkts - 2.3.a apakšpunkts (jauns)
2.3.a persona, būdama skaidri informēta par tiesas procesu un iespēju personīgi piedalīties tajā, skaidri atteikusies no tiesībām piedalīties tiesas sēdē un skaidri norādījusi, ka neapstrīd izvirzīto apsūdzību.
Aprakstiet, kad un kā persona atteikusies no tiesībām piedalīties tiesas sēdē un norādījusi, ka neapstrīd izvirzīto apsūdzību:
…………………………………………
Grozījums Nr. 37
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 1. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
2. pants – i punkts
1)  2. pantā iekļauj šādu punktu:
"(i) "aizmuguriski pieņemts nolēmums" ir konfiskācijas rīkojums, kā definēts c) apakšpunktā, kurš pieņemts gadījumā, kad persona nav bijusi klāt tiesvedības procesā, kurā pieņemts attiecīgs nolēmums."
svītrots
Grozījums Nr. 38
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
8. pants – 2. punkts – e) apakšpunkts – ievaddaļa
(e) saskaņā ar 4. panta 2. punktā paredzēto apliecinošo dokumentu nolēmums tika pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad apliecinošajā dokumentā noteikts, ka
e) saskaņā ar 4. panta 2. punktā paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona klātienē nepiedalījās, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka persona atbilstoši izsniegšanas valsts tiesību aktiem:
Grozījums Nr. 39
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
8. pants – 2. punkts – e) apakšpunkts – i) daļa
i) pienācīgā laikā un tai saprotamā valodā,
(i) persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izdošanas valsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts aizmugurisks konfiskācijas rīkojums,
a) vai nu persona ir bijusi tieši uzaicināta, vai citādā veidā faktiski saņēmusi oficiālu paziņojumu par šā tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu,
un
un
informēta par to, ka tāds konfiskācijas rīkojums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt lietas izskatīšanā tiesā;
b) bijusi personiski informēta, ka rīkojums par konfiskāciju var būt pieņemts, janav klāt lietas izskatīšanā;
vai
vai
Grozījums Nr. 40
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
8. pants – 2. punkts – e) apakšpunkts – ia) daļa (jauna)
ia) būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
vai
Grozījums Nr. 41
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 2. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
8. pants – 2. punkts – e) apakšpunkts – ii) daļa
(ii) pēc tam, kad personai bija oficiāli paziņots par aizmuguriski pieņemtu konfiskācijas rīkojumu un tā bija informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un piedalīšanos tiesas procesā klātienē:
ii) pēc tam, kad personai bija personiski oficiāli paziņots par konfiskācijas rīkojumu, un rakstveidā un valodā, kuru tā saprot, skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts:
– tā skaidri paziņoja, neapstrīd aizmuguriski pieņemto konfiskācijas rīkojumu;
– tā skaidri paziņoja, ka neapstrīd konfiskācijas rīkojumu;
vai
vai
– tā nelūdza atkārtotu lietas izskatīšanu attiecīgā termiņā, kas ir vismaz […] dienas;
– tā nepieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā attiecīgā termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.
Grozījums Nr. 42
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
Pielikums – j) aile – ievaddaļa un 1. un 2. punkts
(j)  Norādiet, vai nolēmums pieņemts aizmuguriski:
j)  Norādiet, vai attiecīgā persona personīgi piedalījās tiesas procesā, kurā tika pieņemts konfiskācijas rīkojums.
1. ? Nē, tas nav pieņemts aizmuguriski.
1. ? Jā, persona personīgi piedalījās tiesas procesā, kurā tika pieņemts konfiskācijas rīkojums.
2. ? Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski. Ja atbilde ir "Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski", lūdzu apstipriniet, ka:
2. ? Nē, persona personīgi nepiedalījās tiesas procesā, kurā tika pieņemts konfiskācijas rīkojums.
Ja atbilde uz šo jautājumu ir "nē", lūdzu norādiet, vai:
Grozījums Nr. 43
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
Pielikums – j) aile – 2. punkts - 2.1 apakšpunkts
2.1 attiecīgā persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts aizmugurisks nolēmums, un informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt tiesas izskatīšanā;
2.1. persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā faktiski savlaicīgi un valodā, ko tā saprot, informēta saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi nepārprotami pierādot, ka attiecīgā persona zinājusi par tiesas sēdes, kuras rezultātā pieņemts lēmums par konfiskāciju, plānoto datumu un vietu, un bijusi personiski informēta par to, ka tāds nolēmums var tikt pieņemts gadījumā, ja nav klāt tiesas izskatīšanā;
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai tika citādi informēta:
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai citādā veidā personīgi saņēmusi oficiālu informāciju:
……………………………………………
……………………………………………
Valoda, kādā informācija sniegta:
……………………………………………
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
……………………………………………
VAI
……………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 44
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
Pielikums – j) aile – 2.1.a punkts (jauns)
2.1.a būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešāmpārstāvējis šis juriskonsults;
Sniedziet informāciju par to, kā ir ievērots šis nosacījums:
……………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 45
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
Pielikums – j) aile – 2. punkts - 2.2 apakšpunkts
2.2 attiecīgā persona pēc aizmuguriski pieņemta nolēmuma paziņošanas skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
2.2 pēc tam, kad personai bija personiski oficiāli paziņots par konfiskācijas rīkojumu valodā, kuru tā saprot, un tā skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, skaidri paziņoja, ka neapstrīd rīkojumu;
Aprakstiet, kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu:
Aprakstiet, kad personai izsniegts konfiskācijas rīkojums, kā tā tika informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā un kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd konfiskācijas rīkojumu:
…………………………………………
VAI
…………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 46
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
4. pants – 3. punkts
Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI
Pielikums – j) aile – 2. punkts - 2.3 apakšpunkts
? 2.3 oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu persona saņēma … (diena/mēnesis/gads) un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu izdevējā valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
? 2.3 oficiālu paziņojumu par konfiskācijas rīkojumu persona saņēma personīgi … (diena/mēnesis/gads), un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā izsniegšanas valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
– persona tika skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un tiesībām uz klātbūtni lietas izskatīšanā tiesā; un
– persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, un
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas .... dienas, lai lūgtu lietas atkārtotu izskatīšanu, un attiecīgajā laikā tāds lūgums nebija iesniegts.
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas … dienas, lai pieprasītu lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzētu nolēmumu, un attiecīgajā laikā tāds pieprasījums nebija iesniegts.
Grozījums Nr. 47
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 1. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
1. pants – e) punkts
1)  1. pantā iekļauj šādu punktu:
(e) "aizmuguriski pieņemts nolēmums" ir spriedums, kā definēts a) apakšpunktā, kurš pieņemts gadījumā, kad persona nav bijusi klāt tiesvedības procesā, kurā pieņemts attiecīgs spriedums.
svītrots
Grozījums Nr. 48
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 2. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
9. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts
(f) saskaņā ar 4. pantā paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts aizmuguriski, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka
f) saskaņā ar 4. pantā paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona personīgi nepiedalījās, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka persona atbilstoši izsniegšanas valsts tiesību aktiem:
Grozījums Nr. 49
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 2. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
9. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts – i) daļa
i) pienācīgā laikā un valodā, kuru persona saprot,
(i) persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts attiecīgs aizmugurisks nolēmums,
a) vai nu persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu paziņojumu par šā tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu,
un
un
informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt lietas izskatīšanā tiesā;
b) bijusi personiski informēta, ka nolēmums var būt pieņemts, janav klāt lietas izskatīšanā tiesā;
vai
vai
Grozījums Nr. 50
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 2. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
9. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts – ia) daļa (jauna)
ia) būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
vai
Grozījums Nr. 51
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 2. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
9. pants – 1. punkts – f) apakšpunkts – ii) daļa
(ii) pēc tam, kad personai bija oficiāli paziņots par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu un tā bija skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un piedalīšanos tiesas procesā klātienē:
ii) pēc tam, kad personai bija personiski oficiāli paziņots par nolēmumu, un valodā, kuru tā saprot, skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts:
– tā skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
– tā skaidri paziņoja, ka nav apstrīdējusi nolēmumu;
vai
vai
– tā nelūdza atkārtotu lietas izskatīšanu attiecīgā termiņā, kas ir vismaz […] dienas;
– tā nepieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā attiecīgā termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.
Grozījums Nr. 52
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
Pielikums – k) aile – 1. punkts – ievaddaļa un a. un b. apakšpunkts
1.  Norādiet, vai nolēmums pieņemts aizmuguriski:
1.  Norādiet, vai attiecīgā persona personīgi piedalījās lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums:
a. ? Nē, tas nav pieņemts aizmuguriski.
a. ? Jā, persona personīgi piedalījās lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums.
b. ? Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski. Ja atbilde ir "Jā, tas ir pieņemts aizmuguriski", lūdzu apstipriniet, ka:
b. ? Nē, persona nepiedalījās personīgi lietas izskatīšanā, kurā tika pieņemts nolēmums.
Ja atbilde uz šo jautājumu ir "nē", lūdzu norādiet, vai:
Grozījums Nr. 53
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
Pielikums – k) aile – 1. punkts – b.1. apakšpunkts
? b.1. attiecīgā persona ir bijusi personiski uzaicināta vai saskaņā ar izsniegšanas valsts tiesību aktiem un ar kompetenta pārstāvja starpniecību savlaicīgi informēta par attiecīgās lietas izskatīšanas plānoto dienu un vietu, kuras rezultātā pieņemts aizmugurisks nolēmums, un informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja persona nav klāt tiesas izskatīšanā;
? b.1 persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā faktiski savlaicīgi un valodā, ko tā saprot, informēta saskaņā ar izsniegšanas dalībvalsts tiesību aktiem, tādējādi nepārprotami pierādot, ka attiecīgā persona zinājusi par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, un bijusi personiski informēta par to, ka tāds nolēmums var tikt pieņemts, ja nav klāt tiesas izskatīšanā;
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai tika citādi informēta:
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai citādā veidā personīgi saņēmusi oficiālu informāciju:
……………………………………………
……………………………………………
Valoda, kādā informācija sniegta:
……………………………………………
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
……………………………………………
VAI
……………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 54
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
Pielikums – k) aile – 1. punkts – b.1.a apakšpunkts (jauns)
? b.1a būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
Sniedziet informāciju par to, kā ir ievērots šis nosacījums:
……………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 55
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
Pielikums – k) aile – 1. punkts – b.2 apakšpunkts
? b.2. attiecīgā persona pēc aizmuguriski pieņemta nolēmuma paziņošanas skaidri paziņoja, ka neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu;
? b.2 pēc tam, kad personai bija personiski un oficiāli paziņots par nolēmumu, un oficiāla iestāde to bija rakstveidā un valodā, kuru tā saprot, skaidri informējusi par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts,skaidri paziņoja, ka neapstrīd nolēmumu;
Aprakstiet, kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd aizmuguriski pieņemto nolēmumu:
Aprakstiet, kad personai izsniegts lēmums, kā tā tika informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā un kad un kā persona skaidri apliecināja, ka viņš vai viņa neapstrīd nolēmumu:
…………………………………………
VAI
…………………………………………
VAI
Grozījums Nr. 56
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5. pants – 3. punkts
Pamatlēmums 2008/.../TI
Pielikums – k) aile – 1. punkts – b.3. apakšpunkts
? b.3. oficiālu paziņojumu par aizmuguriski pieņemtu nolēmumu persona saņēma ................ (diena/mēnesis/gads) un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu sprieduma valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
? b.3 oficiālu paziņojumu par nolēmumu persona saņēma personiski pēc tiesas procesa, kurā attiecīgā persona nepiedalījās klātienē … (diena/mēnesis/gads), un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kartībā izsniegšanas valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
– persona tika skaidri informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu un tiesībām uz klātbūtni lietas izskatīšanā tiesā; un
– persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, un
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas…. dienas, lai lūgtu lietas atkārtotu izskatīšanu, un attiecīgajā laikā tāds lūgums nebija iesniegts.
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas … dienas, lai pieprasītu lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzētu nolēmumu, un attiecīgajā laikā tāds pieprasījums nebija iesniegts.
Grozījums Nr. 57
Slovēnijas Republikas, Francijas Republikas, Čehijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Slovākijas Republikas, Apvienotās Karalistes un Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīva – grozījumu tiesību akts
5.a pants (jauns)
5a. pants
Grozījumi Pamatlēmumā 2008/.../TI
Pamatlēmumu 2008/.../TI groza šādi:
1) [9.] panta 1. punkts h)] apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
h) saskaņā ar [6. panta.2. punktā] paredzēto apliecinājuma dokumentu nolēmums tika pieņemts tiesas procesa rezultātā, kurā attiecīgā persona klātienē nepiedalījās, izņemot gadījumus, kad apliecinājuma dokumentā noteikts, ka persona atbilstoši izsniegšanas valsts tiesību aktiem:
(j) pienācīgā laikā un valodā, kuru viņš vai viņa saprot,
- vai nu persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu paziņojumu par šā tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu,
un
– informēta par to, ka nolēmums var tikt pieņemts, ja persona lietas izskatīšanā tiesā klātienē nav piedalījusies;
vai
ii) būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, tādējādi nepārprotami pierādot, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults; vai
iii) pēc tam, kad personai bija personiski un oficiāli paziņots par nolēmumu, un oficiāla iestāde to bija rakstveidā un valodā, kuru viņš/viņa saprot, skaidri informējusi par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts:
– tā skaidri paziņojusi, ka neapstrīd nolēmumu;
vai
– tā nepieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā attiecīgā termiņā, kas ir vismaz 10 dienas, bet ne vairāk kā 15 dienas.
2) pielikumā ("Apliecinājuma dokuments") i. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:
1.  Norādiet, vai persona personīgi piedalījusies tiesas procesā, kura rezultātā pieņemts nolēmums:
1. ? Jā, persona personīgi piedalījās tiesas procesā, kurā pieņemts nolēmums.
2. ? Nē, persona personīgi nepiedalījās tiesas procesā, kurā pieņemts nolēmums.
Ja atbilde uz šo jautājumu ir "nē", lūdzu norādiet, vai:
i) persona ir bijusi tieši uzaicināta vai citādā veidā faktiski savlaicīgi un valodā, ko tā saprot, informēta saskaņā ar izsniegšanas valsts tiesību aktiem tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka attiecīgā persona zinājusi par tiesas procesa plānoto datumu un vietu, un bijusi personiski informēta par to, ka tāds nolēmums var būt pieņemts gadījumā, ja viņš vai viņa nebija klāt tiesas izskatīšanā;
Laiks un vieta, kad un kur persona saņēma uzaicinājumu vai citādā veidā personīgi saņēmusi oficiālu informāciju:
……………………………………………
Valoda, kādā informācija sniegta:
……………………………………………
Aprakstiet, kā persona tika informēta:
……………………………………………
VAI
2.2. būdama tieši uzaicināta vai citādā veidā saņēmusi oficiālu informāciju par tiesas procesa plānoto datumu un vietu tādējādi, ka var nepārprotami pierādīt, ka tā zinājusi par tiesas procesu, pilnvarojusi juriskonsultu, kuru izvēlējusies, nolīgusi un tā pakalpojumus apmaksājusi attiecīgā persona, vai arī to noteikusi un tā pakalpojumus apmaksājusi valsts saskaņā ar valsts tiesību normām, kuras piemēro attiecībā uz aizstāvības tiesībām, un tiesas procesā to patiešām pārstāvējis šis juriskonsults;
Sniedziet informāciju par to, kā ir ievērots šis nosacījums:
……………………………………………
VAI
2.3. pēc tam, kad personai bija personiski un oficiāli paziņots par nolēmumu, un oficiāla iestāde to bija rakstveidā un valodā, kuru tā saprot, skaidri informējusi par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, skaidri paziņoja, ka neapstrīdēja nolēmumu;
Aprakstiet, kad personai izsniegts lēmums, kā tā tika informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā un kad un kā persona skaidri apliecināja, ka tā neapstrīd nolēmumu:
…………………………………………
VAI
2.4. oficiālu paziņojumu par nolēmumu persona saņēma personiski pēc tiesas procesa, kurā attiecīgā persona nepiedalījās klātienē … (diena/mēnesis/gads), un tai bija tiesības uz lietas atkārtotu izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kartībā izsniegšanas valstī, ievērojot šādus nosacījumus:
– persona tika skaidri un valodā, kuru tā saprot, informēta par tiesībām uz atkārtotu lietas izskatīšanu vai izskatīšanu apelācijas kārtībā, kuras gaitā tai būtu tiesības piedalīties lietas izskatīšanā pēc būtības, tostarp arī jaunu pierādījumu (atkārtotā) pārbaudē, kā arī par to, ka varētu tikt pieņemts sākotnējais nolēmums, kurš tika atcelts, un
– pēc tam, kad persona bija informēta par tās tiesībām, tai bija dotas … dienas, lai pieprasītu lietas atkārtotu izskatīšanu vai pārsūdzētu nolēmumu, un attiecīgajā laikā tāds pieprasījums nebija iesniegts.
________________________________

Zivsaimniecība un akvakultūra Eiropas piekrastes zonu integrētas pārvaldības kontekstā
PDF 212kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par zivsaimniecību un akvakultūru Eiropas piekrastes zonu integrētas pārvaldības kontekstā (2008/2014(INI))
P6_TA(2008)0382A6-0286/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 30. maija ieteikumu 2002/413/EK par integrētas piekrastes zonas apsaimniekošanas īstenošanu Eiropā(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 7. jūnija paziņojumu ar nosaukumu "Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Integrētās piekrastes zonas pārvaldības (IPZP) Eiropā novērtējums" (COM(2007)0308),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas pamatdirektīva)(3), un Komisijas 2005. gada 24. oktobra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu "Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija" (COM(2005)0504),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu ar nosaukumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par piekrastes zvejniecību un piekrastes zvejniecības kopienu problēmām(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 9. marta paziņojumu par zvejniecības nozares ekonomiskās situācijas uzlabošanu (COM(2006)0103) un Parlamenta 2006. gada 28. septembra rezolūciju par šo tematu(5),

–   ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. septembra paziņojumu ar nosaukumu "Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija" (COM(2002)0511),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta pētījumu "Reģionu atkarība no zvejniecības"(6),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0286/2008),

A.   tā kā integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana (IPZA) nav tikai vides politikas daļa, bet arī pastāvīgs process nolūkā uzlabot piekrastes zonu ekonomiskos un sociālos apstākļus un nodrošināt visu attiecīgo reģionu saimniecisko darbību, piemēram, zvejas un akvakultūras, ilgtspējīgu attīstību;

B.   tā kā IPZA īstenošana ir ilgtermiņa pasākums un lielāko daļu valstu stratēģiju, kuras pieņēma saistībā ar iepriekš minēto ieteikumu, sāka īstenot tikai 2006. gadā;

C.   tā kā piekrastes zonu apsaimniekošanu līdz šim veica vidēji ilgā laikā, neņemot vērā to, ka ir runa par sarežģītām dabas ekosistēmām, kuras laika gaitā mainās;

D.   tā kā pieņemtie lēmumi un pasākumi attiecās uz atsevišķu darbību un ar tiem nevarēja risināt piekrastes zonu degradācijas problēmu kopumā;

E.   tā kā pašreizējā plānošana līdz šim ir bijusi vairāk vērsta uz sauszemi un nav ņemta vērā atsevišķu piekrastes darbību ietekme uz citām tajā pašā reģionā veiktajām darbībām;

F.   tā kā ir paredzams, ka valstu IPZA stratēģiju īstenošana neizmaksās dārgi un turklāt radīs ievērojamus finansiālus ieguvumus;

G.   tā kā plānošanas un īstenošanas pasākumos nav izdevies pienācīgi iekļaut visas nozares, lai risinātu piekrastes zonu problēmas, un tādējādi tiek apdraudētas atsevišķu nozaru intereses;

H.   tā kā saskaņotas pārvaldības politikas īstenošanā jāplāno, kā piekrastes zonas izmanto iedzīvotāji, kā tās tiek izmantotas tūrismā un tautsaimniecībā, kā arī šo zonu ainavas un vides aizsardzība;

I.   tā kā vēl nav izdevies panākt IPZA iestāžu efektīvu koordināciju, izņemot atsevišķus gadījumus;

J.   tā kā atsevišķos gadījumos, lai īstenotu IPZA veicināšanas politiku, ir vajadzīgi liela apjoma izdevumi, kurus nevar segt vietējās kopienas, un tādēļ šo politiku uzdod īstenot augstākos administratīvos līmeņos, kavējot tās īstenošanu;

K.   tā kā, ņemot vērā daudzu piekrastes procesu pārrobežu raksturu, ir nepieciešama reģionāla saskaņošana un sadarbība, tostarp pat ar trešām valstīm;

L.   tā kā zveja un akvakultūra ir divas tipiskākās piekrastes darbības, kuras ir atkarīgas no piekrastes ūdeņu kvalitātes;

M.   tā kā akvakultūrā vēl nav panākts tāds tehnoloģijas attīstības līmenis, kurš dotu iespēju intensīvu zveju veikt tālu no piekrastes zonām;

N.   tā kā ir jāņem vērā būtiskā loma, kāda no zvejas atkarīgajos reģionos ir sievietēm, un tas, ka līdz šim šī loma ir par maz atzīta;

O.   tā kā piekrastes zveja veido 80 % no Kopienas zvejas flotes un veicina piekrastes kopienu saimniecisko un sociālo kohēziju, kā arī to kultūras tradīciju saglabāšanu;

P.   tā kā zvejniecība pati par sevi nav piesārņojuma avots, bet tā cieš no piesārņojuma, kuru rada citas piekrastes zonās veiktās darbības, tādējādi apdraudot zvejniecības dzīvotspēju;

Q.   tā kā zvejai un akvakultūrai ir liela saimnieciskā un sociālā nozīme, jo ar šīm darbībām nodarbojas galvenokārt piekrastes reģionos ar trauslu ekonomiku, un daudzi šie reģioni ir mazāk attīstīti un nevar nodrošināt iedzīvotājiem alternatīvas darba iespējas;

R.   tā kā tīra un vesela jūras vide dos ieguldījumu zvejniecības produkcijas pieaugumā, uzlabojot šīs nozares nākotnes izredzes;

S.   tā kā akvakultūra stingri balstās uz ilgtspējīgas attīstības principu, un jebkura ietekme uz vidi ir atrunāta Kopienas noteikumos;

T.   tā kā situācijā, kad zivju krājumi samazinās, bet pasaulē pieprasījums pēc zivīm un čaulgliemjiem palielinās, pastāvīgi pieaug akvakultūras nozīme Eiropā;

U.   tā kā visas dalībvalstis vēl nav pabeigušas teritoriālplānojumus, ievērojot IPZA principus, lai līdzsvaroti attīstītu darbības šajās zonās;

V.   tā kā piekrastes zonās notiek asa konkurences cīņa par platībām, un akvakultūras saimniecībām un zvejniekiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem lietotājiem;

W.   tā kā attālākie reģioni, kuri ir minēti EK Līguma 299. panta 2. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, var pieprasīt īpašas saskaņotas valsts IPZA stratēģijas izveidi un IPZA atbilstīgu pielāgošanu ES līmenī,

1.   uzsver zvejniecības un akvakultūras saimniecisko un sociālo nozīmi piekrastes reģionos un prasa, lai tie saņemtu palīdzību saistībā ar integrētu piekrastes zonas apsaimniekošanu;

2.   uzsver, ka ir jānodrošina, lai zivsaimniecības un akvakultūras nozares iesaistītos un aktīvi piedalītos starptautiskās jūras apvienībās, un mudina Komisiju veicināt šo procesu;

3.   uzsver, ka Eiropas Zivsaimniecības fonds var dot ieguldījumu IPZA pasākumu ilgtermiņa finansēšanā, jo tas atbalsta darbības, kuras veicina zvejas reģionu ilgtspējīgu attīstību;

4.   norāda, ka ir jāprecizē attiecīgo piekrastes zonu administratīvo iestāžu kompetence un jāizveido saskaņota stratēģija, lai šīs iestādes varētu būt efektīvākas;

5.   atzīst, ka pastāv grūtības ar piekrastes zonu administratīvo iestāžu darbības koordinēšanu, un aicina Komisiju, uzraugot IPZA īstenošanu, pēc apspriešanās ar dalībvalstīm vēlreiz pārbaudīt, vai vispār ir nepieciešams izveidot koordinējošu iestādi;

6.   uzsver, ka IPZA plānošanas un virzības pasākumos ir jāiesaista zvejniecības un akvakultūras nozares pārstāvji (paturot prātā, ka viņu iesaistīšanās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās palielinās viņu produktu pievienoto vērtību), un atgādina, ka šādas kopīgas darbības var atbalstīt Eiropas Zivsaimniecības fonds;

7.   atzīst sieviešu svarīgo lomu no zivsaimniecības atkarīgajos reģionos un mudina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai dažādajos Eiropas Zivsaimniecības fonda posmos (tostarp izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un izvērtēšanas posmos) veicinātu un iekļautu iespēju vienlīdzības principu, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 1198/2006 11. pants;

8.   prasa kompetentajām iestādēm ciešāk sadarboties reģionālā līmenī, apmainoties ar informāciju par piekrastes zonu stāvokli, kā arī pieņemt kopējas stratēģijas, lai uzlabotu vietējo jūras ekosistēmu ekoloģisko stāvokli;

9.   aicina attālāko reģionu valstu un reģionālās valdības sagatavot saskaņotas IPZA stratēģijas, lai nodrošinātu piekrastes reģionu ilgtspējīgu attīstību;

10.   saistībā ar iepriekš minēto uzsver, cik nozīmīga ir atbilstīga teritorijas plānošana;

11.   akvakultūra ar mērķi atjaunot populāciju ir pamatlīdzeklis, lai panāktu vides saglabāšanu atsevišķās piekrastes zonās, un tāpēc tā ir jāveicina, jāsekmē un finansiāli jāatbalsta;

12.   uzsver to, cik liela ir akvakultūras nozīme pārtikas rūpniecībā, lai dažas ES piekrastes kopienas attīstītos sociālā un tautsaimnieciskā ziņā;

13.   uzskata, ka saskaņā ar jaunajām jūras politikas pamatnostādnēm zivsaimniecības un akvakultūras nozares ir transversālā veidā jāiekļauj visās ar jūru saistītajās rīcībās, kuras notiek piekrastes zonās, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību;

14.   uzsver, ka ir jāizveido un jāīsteno stratēģijas, lai pielāgotos draudiem, ar kuriem sastopas piekrastes zonās, tostarp klimata pārmaiņām, pilnīgi ņemot vērā ietekmi uz zvejniecību un akvakultūru;

15.   uzskata, ka ir jāturpina datu, tostarp datu par bioloģiskās daudzveidības un zivju krājumu stāvokli, vākšanas centieni, lai varētu apmainīties ar informāciju un to izmantot nolūkā veikt salīdzinošu pētījumu;

16.   uzskata, ka akvakultūras jomā ir jāveic lielāki pētījumi nolūkā ieviest audzēšanas sistēmas, kuru pamatā ir slēgta intensīvā audzēšana;

17.   ierosina, ka IPZA ir jādod prioritāte tiem akvakultūras projektiem, kuros izmanto neizsīkstošos enerģijas avotus un kuros nenodara kaitējumu reģioniem, kurus aizsargā ES tiesību akti vides jomā;

18.   aicina Komisiju, apspriežoties ar dalībvalstīm, noteikt precīzu grafiku, kurā jāpārbauda IPZA īstenošanas virzība Eiropas Savienībā;

19.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 148, 6.6.2002., 24. lpp.
(2) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.
(3) OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
(4) OV C 300E, 9.12.2006., 504. lpp.
(5) OV C 306 E, 15.12.2006., 417. lpp.
(6) IP/B/PECH/ST/IC/2006-198.


Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošana Šengenas Robežu kodeksa ietvaros ***I
PDF 268kWORD 35k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu Šengenas Robežu kodeksa ietvaros (COM(2008)0101 – C6-0086/2008 – 2008/0041(COD))
P6_TA(2008)0383A6-0208/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0101),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C6-0086/2008),

–   ņemot vērā Padomes pārstāvja 2008. gada 25. jūnija vēstulē paustās saistības apstiprināt grozīto priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otrā teikuma pirmo ievilkumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0208/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 2. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izmantošanu Šengenas Robežu kodeksa ietvaros

P6_TC1-COD(2008)0041


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 81/2009.)


Eurojust stiprināšana un Lēmuma 2002/187/TI grozīšana *
PDF 538kWORD 211k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra normatīvā rezolūcija ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi, lai pieņemtu Padomes Lēmumu par Eurojust stiprināšanu un ar ko groza Lēmumu 2002/187/TI (5613/2008 – C6-0076/2008 – 2008/0804(CNS))
P6_TA(2008)0384A6-0293/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi (5613/2008),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0076/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0293/2008),

1.   apstiprina grozīto Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosmi;

5.   aicina Padomi un Komisiju pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piešķirt prioritāti jebkādiem turpmākiem priekšlikumiem, lai grozītu šo lēmumu saskaņā ar Deklarāciju Nr. 50 attiecībā uz 10. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas ir jāpievieno Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam;

6.   pauž apņēmību nākotnē izskatīt jebkādus šādus priekšlikumus, izmantojot steidzamības procedūru saskaņā ar procedūru, kas minēta 5. punktā, un ciešā sadarbībā ar valstu parlamentiem;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes valdībām.

14 dalībvalstu ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pantu ir jāsagatavo Zaļā grāmata par Eiropas Prokuratūras izveidi.
Grozījums Nr. 2
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Nosakot, kura dalībvalsts ir vispiemērotākā kriminālvajāšanas sākšanai vai citas tiesību aizsardzības darbības veikšanai, ir jāņem vērā atbildētāja un upura tiesības.
Grozījums Nr. 3
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Atbilstīgas procesuālās garantijas, tostarp arī izmeklēšanas laikā, ir nepieciešams priekšnosacījums ar krimināllietām saistītu tiesas nolēmumu savstarpējai atzīšanai. Jo īpaši iespējami drīz būtu jāpieņem pamatlēmums par procesuālajām tiesībām, lai paredzētu noteikumu minimumu attiecībā uz dalībvalstīs pieejamo juridisko palīdzību fiziskām personām.
Grozījums Nr. 4
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  Padomei iespējami īsā laikā jāpieņem arī pamatlēmums par to personas datu aizsardzību, kurus apstrādā saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, nodrošinot atbilstīgu datu aizsardzības līmeni. Dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānodrošina personas datu aizsardzība, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kāda paredzēta Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un Konvencijas 2001. gada 8. novembra Papildprotokolā, un tādējādi būtu jāņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu dalībvalstīm Nr. R (87) 15 par personas datu izmantošanu policijā, kā arī nodrošina to datu aizsardzību, kas netiek apstrādāti automātiski.
Grozījums Nr. 5
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.c apsvērums (jauns)
(8c)  Ir svarīgi nodrošināt personas datu pienācīgu aizsardzību visu veidu personas datu reģistrācijas sistēmās, kuras izmanto Eurojust. Šajā sakarā Reglamenta noteikumi par personas datu apstrādi Eurojust1 būtu jāattiecina arī uz strukturētām manuāli apstrādātām datnēm, tas ir, uz konkrētām lietām veltītām datnēm, kuras manuāli ir sagatavojuši valsts locekļi vai palīgi un kuras ir sakārtotas loģiskā secībā.
_____________
1 OV C 68, 19.3.2005., 1. lpp.
Grozījums Nr. 6
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.d apsvērums (jauns)
(8d)  Apstrādājot datus, kas saistīti ar e-pastu plūsmu, Eurojust saskaņā ar 14. panta 1. punktu jānodrošina, lai netiktu izpausts ne e-pasta vēstuļu saturs, ne to tēma.
Grozījums Nr. 7
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.e apsvērums (jauns)
(8e)  Personas, pret kurām ir veikta Eurojust ierosināta kriminālizmeklēšana, bet pret kurām nav ierosināta lieta, būtu jāinformē par šo izmeklēšanu ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu.
Grozījums Nr. 8
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
8.f apsvērums (jauns)
(8f)  Dalībvalstis paredz pārsūdzību gadījumos, kad izmeklēšanai, ko veica pēc Eurojust pieprasījuma, acīmredzami nav bijis pietiekama pamata.
Grozījums Nr. 9
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 3. punkts
Lēmums 2002/187/TI
5.a pants – 1. punkts
1.  Lai pildītu uzdevumus ārkārtas situācijās, Eurojust izveido "Ārkārtas koordinācijas vienību" (ĀKV).
1.  Lai pildītu uzdevumus ārkārtas situācijās, Eurojust izveido "Ārkārtas koordinācijas vienību" (ĀKV), ar kuru sazinās ar vienota kontaktpunkta starpniecību.
Grozījums Nr. 10
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 3. punkts
Lēmums 2002/187/TI
5.a pants – 2. punkts
2.  ĀKV sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kuri var būt vai nu valstu locekļi vai viņu vietnieki, vai palīgi, kas ir pilnvaroti aizstāt valstu locekļus. ĀKV ir pieejams un spēj rīkoties divdesmit četras stundas diennaktī.
2.  ĀKV sastāvā iekļauj pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kuri var būt vai nu valstu locekļi vai viņu vietnieki, vai palīgi, kas ir pilnvaroti aizstāt valstu locekļus. Šis pārstāvis spēj rīkoties 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.
Grozījums Nr. 11
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 3. punkts
Lēmums 2002/187/TI
5.a pants – 3. punkts
3.  Ja steidzamos gadījumos tiesiskās sadarbības lūgums jāīsteno vairākās dalībvalstīs, kompetentā iestāde var nosūtīt to ĀKV ar savas dalībvalsts pārstāvja ĀKV starpniecību. Attiecīgās dalībvalsts pārstāvis ĀKV nosūta lūgumu kompetentajām iestādēm atbilstīgajās dalībvalstīs izpildei. Ja kompetenta valsts iestāde nav noteikta, vai to nav iespējams noteikt laikus, ĀKV loceklim ir pilnvaras pašam īstenot lūgumu.
3.  Ja steidzamos gadījumos tiesiskās sadarbības lūgums jāīsteno vairākās dalībvalstīs, kompetentā iestāde var nosūtīt to ĀKV ar savas dalībvalsts pārstāvja ĀKV starpniecību. Attiecīgās dalībvalsts pārstāvis ĀKV nosūta lūgumu kompetentajām iestādēm atbilstīgajās dalībvalstīs izpildei. Ja nav iespējams laicīgi noteikt kompetentu valsts iestādi, ĀKV loceklim ir pilnvaras pašam īstenot lūgumu. Šādā gadījumā attiecīgais ĀKV loceklis nekavējoties rakstiski ziņo Kolēģijai par veiktajiem pasākumiem un iemesliem, kāpēc savlaicīgi nav izdevies noteikt kompetentu valsts iestādi.
Grozījums Nr. 12
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 4. punkts
Lēmums 2002/187/TI
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vi daļa
(vi) veikt īpašus izmeklēšanas pasākumus;
svītrots;
Grozījums Nr. 13
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 4. punkts
Lēmums 2002/187/TI
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – vii daļa
(vii) veikt jebkādus citus pamatotus izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas pasākumus;
svītrots;
Grozījums Nr. 14
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 6. punkts
Lēmums 2002/187/TI
8. pants
Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu neizpildīt 6. panta 1 punkta a) apakšpunktā, 6. panta 1 punkta g) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minēto lūgumu, tās informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem.
1.  Ja attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pieņem lēmumu neizpildīt 6. panta 1 punkta a) apakšpunktā, 6. panta 1 punkta g) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 7. panta 2. punktā un 7. panta 3. punktā minēto lūgumu, tās informē Eurojust par savu lēmumu un par šāda lēmuma iemesliem.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās valsts iestādes pieņemtu lēmumu, pirms to paziņo Eurojust, var izskatīt tiesā.
Grozījums Nr. 15
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 7. punkts – c apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
9. pants – 4. punkts
4.  Lai varētu izpildīt Eurojust mērķus, valstu locekļiem ir pilnīga pieeja:
4.  Lai varētu izpildīt Eurojust mērķus, valstu locekļiem ir pilnīga pieeja vai tie vismaz var iegūt
a) informācijai, kas iekļauta šādos reģistros:
informāciju, kas iekļauta šāda veida valsts reģistros, ja viņa vai viņas dalībvalstī tādi pastāv:
i) valsts ziņās par personu agrāk saņemtiem sodiem;
i) sodāmības reģistros;
ii) apcietināto personu reģistros;
ii) apcietināto personu reģistros;
iii) izmeklēšanu reģistros;
iii) izmeklēšanu reģistros;
iv)  DNS reģistros;
iv)  DNS reģistros;
b) citiem savas dalībvalsts reģistriem, kas nav minēti a) apakšpunktā, kuros iekļauta informācija, kas viņam vajadzīga, lai pildītu uzdevumus."
v) citos savas dalībvalsts reģistros, kuros iekļauta informācija, kas viņam vajadzīga, lai pildītu uzdevumus.
Grozījums Nr. 16
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 8. punkts
Lēmums 2002/187/TI
9.a pants – 3. punkts
3.  Steidzamos gadījumos un gadījumos, ja kompetenta valsts iestāde nav noteikta vai to nav iespējams noteikt laikus, valstu locekļi var atļaut kontrolētās piegādes un koordinēt tās.
3.  Steidzamos gadījumos un gadījumos, kad nav iespējams savlaicīgi noteikt kompetentu valsts iestādi, valstu locekļi var atļaut kontrolētās piegādes un koordinēt tās. Šādā gadījumā attiecīgais valsts loceklis nekavējoties rakstiski ziņo Kolēģijai par veiktajiem pasākumiem un iemesliem, kāpēc savlaicīgi nav izdevies noteikt kompetentu valsts iestādi.
Grozījums Nr. 17
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
13. pants – 1. punkts
(-a) šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"1. Dalībvalsts kompetentās iestādes var apmainīties ar Eurojust ar jebkuru informāciju, kas nepieciešama, lai saskaņā ar 4. un 5. pantu un saskaņā ar šajā lēmumā norādītajiem datu aizsardzības noteikumiem pildītu savus uzdevumus."
Grozījums Nr. 18
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
13. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis nodrošina to, ka to valsts loceklis ir informēts laikus, agrīnā stadijā un tiklīdz ir pieejama informācija par visām Eurojust pārziņā esošām kriminālizmeklēšanām, kas attiecas uz trim vai vairāk valstīm, no kurām divas vai vairākas ir dalībvalstis, un ciktāl tas vajadzīgs, lai Eurojust varētu pildīt savas funkcijas, jo īpaši ja vajadzīgi paralēli tiesiskas palīdzības lūgumi vairākās valstīs vai ja ir vajadzīgs Eurojust koordinācijas darbs, vai arī pozitīvu vai negatīvu jurisdikcijas konfliktu gadījumos. Dalībvalstis nodrošina to, ka pienākumu ziņot pārrauga valsts mērogā.
5.  Dalībvalstis nodrošina to, ka to valsts loceklis ir informēts laikus, agrīnā stadijā un tiklīdz ir pieejama informācija par jebkuru lietu, kas tieši attiecas uz trim vai vairāk dalībvalstīm, un par kuru vismaz uz divām dalībvalstīm ir nosūtīti pieprasījumi vai lēmumi par tiesisko sadarbību, tostarp lēmumi attiecībā uz instrumentiem, ar ko nosaka savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu.
Grozījums Nr. 19
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
13. pants – 6. punkts
6.  Kā pirmo soli dalībvalstis īsteno 5. punktu attiecībā uz lietām par šādiem nodarījumiem:
6.  Kā pirmo soli dalībvalstis īsteno 5. punktu attiecībā uz lietām par šādiem nodarījumiem:
(a) narkotiku neatļauta tirdzniecība;
(a) narkotiku neatļauta tirdzniecība;
(aa) bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija;
(b) cilvēku un ieroču neatļauta tirdzniecība;
(b) cilvēku un ieroču neatļauta tirdzniecība;
(c) kodolatkritumu neatļauta tirdzniecība;
(c) kodolatkritumu neatļauta tirdzniecība;
(d) mākslas darbu neatļauta tirdzniecība;
(d) mākslas darbu neatļauta tirdzniecība;
(e) apdraudētu sugu tirdzniecība;
(e) apdraudētu sugu tirdzniecība;
(f) cilvēku orgānu tirdzniecība;
(f) cilvēku orgānu tirdzniecība;
(g) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
(g) nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
(h) krāpšana, tostarp krāpšana, kas skar Kopienas finanšu intereses;
(h) krāpšana, tostarp krāpšana, kas skar Kopienas finanšu intereses;
(i) viltošana, tostarp euro viltošana;
(i) viltošana, tostarp euro viltošana;
(j) terorisms, tostarp terorisma finansēšana;
(j) terorisms, tostarp terorisma finansēšana;
(k) noziegumi pret vidi;
(k) noziegumi pret vidi;
(l) citi organizētās noziedzības veidi.
(l) citi nodarījumu veidi, par kuriem ir faktiskas norādes, ka to izdarīšanā iesaistīta krimināla organizācija vai pastrādāti smagi noziegumi.
Grozījums Nr. 20
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
13. pants 8. punkts
8.  Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts loceklis ir informēts arī par
8.  Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts loceklis ir informēts arī par
(a) visiem tiesiskās sadarbības lūgumiem attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp instrumentiem, kas rada sekas saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu, kurus nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes gadījumos, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;
(a) gadījumos, kad ir izveidojies piekritības strīds vai pastāv iespēja, ka tāds varētu izveidoties;
(b) visiem kontrolētas piegādes un slepenas izmeklēšanas gadījumiem, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;
(b) visiem kontrolētas piegādes un slepenas izmeklēšanas gadījumiem, kad iesaistītas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;
(c) visiem atteikumiem izpildīt tiesiskās sadarbības lūgumus attiecībā uz saskaņā ar Līguma VI sadaļu pieņemtiem instrumentiem, kas rada sekas saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu;
(c) atkārtotām grūtībām vai atteikumiem izpildīt lūgumus un lēmumus par tiesisko sadarbību, tostarp attiecībā uz instrumentiem, ar ko nosaka savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu,
(d) visiem savstarpējas tiesiskās sadarbības lūgumiem no valsts, kas nav dalībvalsts, ja šķiet, ka šie lūgumi ir daļa no izmeklēšanas, ar kuru saistīti citi tās pašas valsts, kas nav dalībvalsts, sūtīti lūgumi vismaz divām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 21
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
13. pants 9. punkts
9.  Turklāt kompetentās iestādes sniedz valsts loceklim jebkuru citu informāciju, ko valsts loceklis uzskata par vajadzīgu savu uzdevumu veikšanai.
svītrots
Grozījums Nr. 22
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
13. pants – 10.a punkts (jauns)
10.a Līdz …*, Komisija, pamatojoties uz Eurojust nosūtīto informāciju, sagatavo ziņojumu par šī panta īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tam jebkādu priekšlikumu, tostarp priekšlikumus, kuros apsvērta iespēja iekļaut arī citus nodarījumus, ne tikai tos, kas minēti 6. punktā.
____________
Trīs gadi pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 23
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 13. punkts
Lēmums 2002/187/TI
14. pants – 4. punkts un 16. pants – 1. punkts
13)  14. panta 4. punktā un 16. panta 1. punktā vārdus "datu indekss" aizstāj ar vārdiem "datus saturoša lietu pārvaldības sistēma " attiecīgā gramatiskā locījumā.
svītrots
Grozījums Nr. 24
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 14. punkts
Lēmums 2002/187/TI
15. pants – 4. punkts un 16. pants – 1. un 2. punkts
14)  15. panta 4. punktā, 16. panta 1. punktā un 16. panta 2. punktā vārdu "indekss" aizstāj ar vārdiem "lietu pārvaldības sistēma" attiecīgā gramatiskā locījumā.
svītrots
Grozījums Nr. 25
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 15. punkts – a apakšpunkts – i daļa
Lēmums 2002/187/TI
15. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, Eurojust var apstrādāt tādu personu datus, kuras saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem ir kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā:
1.  Apstrādājot datus saskaņā ar 14. panta 1. punktu, attiecībā uz personām, kas, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, ir kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par vienu vai vairākiem nozieguma veidiem un nodarījumiem, kas formulēti 4. pantā, Eurojust var apstrādāt tikai šādus datus:
Grozījums Nr. 26
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 15. punkts – a apakšpunkts – ii daļa
Lēmums 2002/187/TI
15. pants – 1. punkts – l apakšpunkts
(l) tālruņa numuri, transportlīdzekļu reģistrācijas dati, e-pasta konti, dati, kas saistīti ar tālruņa un e-pasta datu plūsmu, ziņas par DNS un fotogrāfijas.
(1)   DNS identifikācijas paraugi, t.i. burtu vai ciparu kods, kurā ir atveidots analizētā cilvēka DNS parauga nekodētās daļas identifikācijas parametru komplekss, t.i., konkrēta molekulu struktūra dažādās DNS vietās (loci);
(1a) fotogrāfijas;
(1b) telefona numuri;
(lc) dati, kas saistīti ar tālruņa un e-pasta plūsmu, izņemot satura datu pārraidi;
(1d) e-pasta konti;
(1e) transportlīdzekļu reģistrācijas dati.
Grozījums Nr. 27
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 15. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
15. pants – 2. punkts
(b)  2. punktā svītro vārdu "tikai".
svītrots
Grozījums Nr. 28
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 17.a punkts (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
23. pants – 12. punkts
17.a)  Regulas 23. panta 12. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"12. Apvienotā uzraudzības iestāde iesniedz gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei."
Grozījums Nr. 29
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 18. punkts – a apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
26. pants – 1.a punkts
1.a Dalībvalstis nodrošina to, ka Kolēģija faktiski var atvērt Eiropola analīzes darba datni un piedalīties tās izstrādē.
1.a.  Dalībvalstis nodrošina to, ka Kolēģija faktiski var atvērt Eiropola analīzes darba datni, kā tas minēts 10. pantā Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija)1, kuras pamatā ir K.3. pants Līgumā par Eiropas Savienību, un ka tā var piedalīties tās izstrādē."
_________________
1 OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.
Grozījums Nr. 30
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 18. punkts – b apakšpunkts
Lēmums 2002/187/TI
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b) neskarot šā lēmuma 13. pantu, un saskaņā ar 4. panta 4. punktu Lēmumā …/../TI*, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti katrā atsevišķā gadījumā informē Eurojust par lietām, kurās iesaistītas divas dalībvalstis un kas attiecas uz Eurojust kompetenci:
(b) neskarot šā lēmuma 13. pantu, un saskaņā ar Lēmumā …/../TI* 4. pantu, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti katrā atsevišķā gadījumā informē savas dalībvalsts pārstāvi Eurojust par visām pārējām lietām, kuru izskatīšanu Eurojust varētu veikt labāk.
– gadījumos, ja ļoti iespējams, ka var izveidoties jurisdikcijas konfliktsituācija,
vai
– gadījumos, kad ir noraidīts tiesiskās sadarbības lūgums attiecībā uz instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma VI sadaļu, tostarp instrumentiem, kas izraisa savstarpējās atzīšanas principu.
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkti, katrā atsevišķā gadījumā informē Eurojust arī par visiem gadījumiem, kas ir Eurojust kompetencē un kuros iesaistītas vismaz trīs dalībvalstis.
Valstu locekļi katrā atsevišķā gadījumā informē Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus par visām tām lietām, ar kurām tīkls, domājams, varētu labāk tikt galā;
Valstu locekļi katrā atsevišķā gadījumā informē to atbilstīgos Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkta valsts korespondentus par visām tām lietām, ar kurām tīkls, domājams, varētu labāk tikt galā;
Grozījums Nr. 31
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 19.a punkts (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
27. pants – 4. punkts
19.a)  Lēmuma 27. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"4. Neskarot 3. punktu, Eurojust veiktā personas datu pārraide 1. punkta b) apakšpunktā minētajām struktūrvienībām un Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas darbības jomā neietilpstošām trešo valstu iestādēm, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, var tikt realizēta tikai tad, kad ir nodrošināts pienācīgs datu aizsardzības līmenis, kuru izvērtē atbilstīgi Reglamenta 28. panta 3. punkta noteikumiem par personas datu apstrādi un aizsardzību Eurojust."
Grozījums Nr. 32
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 19.b punkts (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
27. pants – 5.a punkts (jauns)
19.a)  Lēmuma 27. pantā aiz 5. punkta iekļauj šādu punktu:
" 5.a. Reizi divos gados Apvienotā uzraudzības iestāde kopīgi ar attiecīgo trešo valsti vai 1. panta b) un c) apakšpunktā minēto struktūrvienību vērtē atbilstīgā sadarbības nolīguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz apmaiņai sniegto datu aizsardzību. Ziņojumu par šo novērtējumu sūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai."
Grozījums Nr. 33
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 22. punkts – 1.a ievilkums (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
32. pants – 1. punkts – 1. daļa
– šī panta 1. punkta pirmo apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
"1. Priekšsēdētājs katru gadu Kolēģijas vārdā Eiropas Parlamentam un Padomei rakstveidā [...] ziņo par Eurojust darbībām un vadību, tostarp budžeta vadību."
Grozījums Nr. 34
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 22. punkts – 1.b ievilkums (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
32. pants – 1. punkts – 2. daļa
– šī panta 1. punkta otro apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
"Šajā sakarā Kolēģija sagatavo gada ziņojumu par Eurojust darbībām un par visām kriminālās politikas problēmām Kopienā, kas ir uzmanības centrā Eurojust darbību rezultātā. Šajā ziņojumā Eurojust iekļauj analīzi par gadījumiem, kad valsts locekļi ir izmantojuši 5.a panta 3. punktā un 9.a panta 3. punktā minētās pilnvaras. Ziņojumā var izteikt arī priekšlikumus, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās."
Grozījums Nr. 35
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 22. punkts – 1.c ievilkums (jauns)
Lēmums 2002/187/TI
32. pants – 2. punkts
– šī panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
"2. Katru gadu Apvienotās uzraudzības iestādes pārstāvis ziņo Eiropas Parlamentam par tā darbībām [...]."
Grozījums Nr. 36
Beļģijas Karalistes, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Nīderlandes Karalistes, Austrijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosme – grozījumu tiesību akts
1. pants – 26. punkts
Lēmums 2002/187/TI
42. pants – 2. punkts
2.  "Komisija regulāri pārbauda, kā dalībvalstis īsteno šo lēmumu, un iesniedz par to ziņojumu Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par to, kā uzlabot tiesisko sadarbību un Eurojust darbību. Tas jo īpaši attiecas uz Eurojust spēju sniegt atbalstu dalībvalstīm terorisma apkarošanā."
2.  Komisija regulāri pārbauda, kā dalībvalstis īsteno šo lēmumu, un iesniedz par to ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par to, kā uzlabot tiesisko sadarbību un Eurojust darbību. Tas jo īpaši attiecas uz Eurojust spēju sniegt atbalstu dalībvalstīm terorisma apkarošanā.

Dublinas sistēmas novērtējums
PDF 331kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par Dublinas sistēmas novērtējumu (2007/2262(INI))
P6_TA(2008)0385A6-0287/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas regula)(1)

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju (Eurodac regula),(2)

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu(3),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai (Uzņemšanas direktīva)(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem(5)

–   ņemot vērā Padomes secinājumus par dalībvalstu policijas un tiesību aizsardzības iestāžu, kā arī Eiropola piekļuvi Eurodac(6),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" un atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK,(7)

–   ņemot vērā tā 2006. gada 6. aprīļa rezolūciju par situāciju ar bēgļu nometnēm Maltā(8),

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumus par tās apmeklējumiem vairāku dalībvalstu aizturēšanas centros,

–   ņemot vērā 2007. gada 21. jūnija rezolūciju par patvērumu: Praktiskā sadarbība, kopējā Eiropas patvēruma sistēmā pieņemto lēmumu kvalitāte,(9)

–   ņemot vērā tā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju: Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām,(10)

–   ņemot vērā tā 2008. gada 13. marta rezolūciju par Irānas pilsoņa Seyed Mehdi Kazemi lietu(11),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0287/2008),

A.   tā kā katram patvēruma meklētājam ir tiesības uz viņa pieteikuma individuālu un pilnīgu izskatīšanu;

B.   tā kā patvēruma tiesību akti un prakse joprojām ir ļoti atšķirīgi dažādās valstīs un tā rezultātā attieksme pret patvēruma meklētājiem dažādās Dublinas sistēmas valstīs ir atšķirīga;

C.   tā kā Dublinas sistēma sakņojas tādos priekšnoteikumos kā savstarpēja uzticēšanās un drošība un, ja šie priekšnoteikumi netiek izpildīti, t.i., ja ir nopietnas nepilnības datu vākšanā vai nesaskaņas lēmumu pieņemšanas procesā dažās dalībvalstīs, cieš visa sistēma;

D.   tā kā ir pierādījumi, ka dažas dalībvalstis negarantē efektīvu piekļuvi procedūrai, lai noteiktu bēgļa statusu;

E.   tā kā dažas dalībvalstis efektīvi nepiemēro Uzņemšanas direktīvu vai nu attiecībā uz patvēruma pieteikuma iesniedzējiem, kas gaida nosūtīšanu uz citu dalībvalsti saskaņā ar Dublinas regulu, vai atgriešanās punktā uz atbildīgo dalībvalsti;

F.   tā kā dažas dalībvalstis personas, uz kurām attiecas Dublinas sistēma, sistemātiski ievieto aizturēšanas vietās;

G.   tā kā augstais atkārtotu pieprasījumu līmenis un zemais veikto nosūtīšanu līmenis ir Dublinas sistēmas trūkumu rādītājs un liecina par to, ka ir nepieciešams ieviest Eiropas patvēruma sistēmu;

H.   tā kā pareiza Dublinas regulas īstenošana var arī izraisīt nevienlīdzīgu atbildības par personām, kas meklē aizsardzību, sadalījumu par sliktu dažām dalībvalstīm, kuras ir jo īpaši pakļautas migrācijas plūsmām vienkārši to ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ;

I.   tā kā Komisijas novērtējumā atklāts, ka 2005. gadā 13 dalībvalstīm ar ārējām robežām bija jārisina pieaugošās problēmas, ko rada Dublinas sistēma,

J.   tā kā dienvidu dalībvalstīm nākas pieņemt patvēruma pieteikumus no nelegāliem imigrantiem, kurus izglābj, kad tie ceļā uz Eiropu nonāk briesmās;

K.   tā kā dienvidu dalībvalstīm nākas pieņemt patvēruma pieteikumus no nelegāliem imigrantiem, kas nesaņem nekādu palīdzību no trešām valstīm, kurām saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ir pienākums sniegt šādu palīdzību;

L.   tā kā dalībvalstis var nebūt ieinteresētas ievērot saistības par nelegālo ieceļotāju reģistrēšanu Eurodac datu bāzē, jo tas var radīt patvēruma pieteikumu skaita pieaugumu, kas tām būs jāizskata;

M.   tā kā Dublinas regula rada sistēmu, kas ir paredzēta, lai noteiktu par prasības izskatīšanu atbildīgo dalībvalsti, bet kas netika sākotnēji ieviesta kā sloga sadalīšanas mehānisms un tāpēc tā nedarbojas kā šāds mehānisms;

N.   tā kā ir svarīgi, lai jebkādu Dublinas sistēmas novērtējumu papildinātu konkrēts, pastāvīgs, taisnīgs un funkcionāls sloga sadalīšanas mehānisms;

O.   tā kā Dublinas sistēmas pirmās ierašanās valsts kritērijs ir radījis lielu spiedienu uz dalībvalstīm ar ārējām robežām;

P.   tā kā kandidātu bēgļa statusa atzīšanas līmenis dažu trešo valstu valstspiederīgajiem dalībvalstīm svārstās no apmēram 0 % līdz 90 %;

Q.   tā kā ir būtiski, lai personas, kas iesniedz prasību, valodā, ko tās saprot, tiek pilnā mērā informētas par Dublinas procesu un tā iespējamās sekām;

R.   tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 2. punktā ir noteikts, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts iestādes vai privātas iestādes, pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses;

S.   tā kā, lai gan ģimenes vienotība ir minēta pirmā to kritēriju hierarhijā, ko piemēro Dublinas regulā, šis nosacījums bieži netiek piemērots;

T.   tā kā pastāv acīmredzams precizitātes trūkums statistikas datos par nosūtīšanām, jo tie nenorāda, piemēram, pieprasījumu pēc atbildības uzņemšanās par patvēruma pieteikuma iesniedzēju, pamatojoties uz nelegālu robežas šķērsošanu, procentuālo attiecību vai attiecību starp "uzņemties atbildību" un "pieņemt atpakaļ" pieprasījumiem;

U.   tā kā 2005. gadā deviņas no jaunajām dalībvalstīm paziņoja, ka ir reģistrējušas vairāk "ieradušos personu" nosūtīšanu saskaņā ar Dublinas regulu, un tā kā dalībvalstis, kurām nav Eiropas Savienības ārējās sauszemes robežas, paziņoja, ka reģistrējušas vairāk "izbraukušo personu" nosūtīšanu;

V.   tā kā Komisija nav spējusi novērtēt Dublinas sistēmas izmaksas un tā kā tie ir svarīgi dati, lai varētu novērtēt tās efektivitāti;

W.   tā kā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme Luksemburgā 2007. gada 12. un 13. jūnijā aicināja Komisiju cik ātri vien iespējams iesniegt grozījumu Eurodac regulai, lai pie zināmiem nosacījumiem ļautu dalībvalstu policijai un tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī Eiropolam piekļūt Eurodac datubāzei, kas sākotnēji bija iecerēta kā instruments Dublinas regulas īstenošanai,

Sistēmas efektivitāte un atbildības dalīšana

1.   ir cieši pārliecināts, ka, ja vien visā Eiropas Savienībā netiks panākts apmierinošs un saskaņots aizsardzības līmenis, tad Dublinas sistēmai vienmēr būs neapmierinoši rezultāti gan no tehniskā, gan humānā viedokļa, un patvēruma meklētājiem arī turpmāk būs likumīgi iemesli vēlēties iesniegt savu pieteikumu konkrētā dalībvalstī, lai varētu izmantot valsti, ar visizdevīgāko lēmuma pieņemšanu;

2.   ir cieši pārliecināts, ka, nepastāvot patiesi kopējai Eiropas patvēruma sistēmai un vienotai procedūrai, Dublinas sistēma joprojām būs netaisnīga gan patvēruma meklētājiem, gan dažām dalībvalstīm;

3.   atkārtoti apstiprina steidzamo vajadzību uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un saskaņotību; ir pārliecināts, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojam varētu būt nozīmīga loma šajā sakarā, piemēram, sniedzot apmācību par augstiem kopējiem standartiem un nodrošinot speciālistu atbalsta grupas;

4.   prasa Komisijai izskatīt veidus, kā nodrošināt ANO Augsto komisāru bēgļu lietās (UNHCR) ar tiešu finansējumu, papildinot uz projektu pamatotu finansējumu, lai dotu ļautu tam paplašināt tā uzraudzības un konsultatīvo darbu ES un turpināt izstrādāt metodes, kas paredzētas, lai atbalstītu valstu iestādes to centienos uzlabot savas lēmumu pieņemšanas kvalitāti;

5.   prasa Komisijai iesniegt priekšlikumus sloga sadalīšanas mehānismiem, ko varētu ieviest, lai palīdzētu atvieglot neproporcionālo nastu, kas varētu tikt uzkrauta noteiktām dalībvalstīm, jo īpaši dalībvalstīm ar ārējām robežām, bet kas neiekļaujas Dublinas sistēmā;

6.   prasa Komisijai, kamēr nav ieviesti Eiropas sloga sadalīšanas mehānismi, plānot paredzēt mehānismus, kas nav finanšu mehānismi, saskaņā ar Dublinas regulu, lai novērstu negatīvās sekas, ko tās piemērošana rada mazajām dalībvalstīm pie Eiropas Savienības ārējām robežām;

7.   prasa Komisijai nodrošināt saistošu mehānismu, lai apturētu patvēruma pieteikuma iesniedzēju nosūtīšanas uz dalībvalsti, kas negarantē pilnīgu un taisnīgu viņu prasību izskatīšanu, un veikt sistemātiskus pasākumus pret šādām dalībvalstīm;

8.   aicina Komisiju izveidot patiesas divpusējas darba attiecības ar trešām valstīm, lai atvieglotu sadarbību un nodrošinātu, ka šādas trešās valstis pilda savas starptautiskās juridiskās saistības, atbilstīgi Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijai par bēgļu statusu un attiecībā uz personu glābšanu jūrā;

Prasību iesniedzēju tiesības

9.   prasa Komisijai jaunajā regulā ieviest skaidrākus un stingrākus nosacījumus attiecībā uz līdzekļiem, ar kādiem personas, kas meklē aizsardzību, tiek informētas par Dublinas regulas ietekmi, un izskatīt standarta informatīvās lapas sagatavošanu, ko varētu pārtulkot noteiktā skaitā valodu un izplatīt visās dalībvalstīs, un kam jāņem vērā arī individuālais lasītprasmes līmenis;

10.   prasa Komisijai grozīt Dublinas regulas 19. un 20. pantu par "atbildības uzņemšanos un atpakaļuzņemšanu" tā, lai nodrošinātu pieteikumu iesniedzējus ar automātiskām tiesībām uz atbildes lēmuma nodot atbildību citai dalībvalstij saskaņā ar Dublinas regulu pārsūdzību tiesā ar lēmuma izpildi atliekošu iedarbību;

11.   atkārtoti apstiprina, ka neizraidīšanas principam ir jāpaliek par vienu no jebkuras patvēruma sistēmas stūrakmeņiem Eiropas Savienības līmenī, un uzstāj, ka Dublinas regulas ieviešanai nekādā gadījumā nav jānoved pie tā, ka prasība procedūras noteikumu dēļ tiek slēgta un netiek atkārtoti atvērta pilnīgai un taisnīgai sākotnējās prasības izskatīšanai pēc nosūtīšanas saskaņā ar Dublinas procesu; uzskata, ka tam ir jābūt skaidri noteiktam šajā regulā;

12.   uzskata, ka starp dalībvalstīm ir jāuzlabo dalīšanās ar informāciju par nosūtīšanām, jo īpaši attiecībā uz īpašu medicīnisko aprūpi, kas nepieciešama nosūtāmajām personām;

13.   prasa Komisijai izskatīt iespēju personām, uz kurām attiecas nosūtīšana uz citu dalībvalsti saskaņā ar Dublinas sistēmu, tikt nosūtītām uz šo personu izcelsmes valsti, tikai pēc šīs personas tieša pieprasījuma un pilnībā ievērojot procesuālās tiesības;

Ģimenes apvienošanās un bērna interešu princips

14.   iesaka, lai Eiropas Savienības līmenī tiktu pieņemts kopēju pamatnostādņu kopums par vecuma noteikšanu, lai neskaidrības gadījumā priekšroka tiktu dotu bērnam;

15.   atgādina, ka visos lēmumos saistībā ar bērniem vissvarīgākajām ir jābūt bērna interesēm; uzstāj, ka nepilngadīgos bez pavadības nekad nedrīkst aizturēt vai nosūtīt uz citu dalībvalsti, izņemot gadījumus, kad tas notiek ģimenes apvienošanās nolūkā, un, ja šāda nosūtīšana izrādās nepieciešama, bērns ir pienācīgi jāpārstāv un jāpavada visas procedūras laikā; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu papildus paskaidrot Dublinas noteikumu piemērojamību attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības;

16.   pauž nožēlu, ka ģimenes locekļa definīcija saskaņā ar pašreizējo regulu ir pārāk ierobežojoša, un prasa Komisijai paplašināt pašreizējo definīciju, lai iekļautu vismaz visus tuvus radiniekus un ilglaicīgus partnerus, jo īpaši tos, kuriem nav citas ģimenes atbalsta, un pieaugušus bērnus, kas nespēj rūpēties paši par sevi;

17.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu paplašināt Dublinas regulas jomu, lai iekļautu papildu aizsardzību, jo tas ļautu papildu aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem apvienoties ar ģimenes locekļiem, kuriem ir piešķirts šis aizsardzības veids vai kuri to prasa citā dalībvalstī;

Aizturēšana

18.   prasa Komisijai pievienot nosacījumu, kas ierobežo Dublinas prasītāju ieslodzīšanu kā pēdējo līdzekli, tādējādi precizējot nosacījumus, uz kuru pamata aizturēšanu var veikt, kā arī tos procesuālos drošības pasākumus, kuri ir jānodrošina;

19.   prasa Komisijai Dublinas regulā skaidri norādīt, ka Dublinas prasītājiem ir tiesības uz tādiem pašiem uzņemšanas nosacījumiem kā citiem patvēruma meklētājiem saskaņā ar Uzņemšanas direktīvu, kuras 3. panta 1. punktā ir norādīti vispārēji nosacījumi, īpaši attiecībā uz materiālajiem uzņemšanas apstākļiem, veselības aprūpi, pārvietošanās brīvību un nepilngadīgo izglītību;

Humānā un suverenitātes klauzula

20.   uzskata, ka humānā klauzula, kas ietverta Dublinas regulas 15. pantā, piešķir Dublinas sistēmai ievērojamu elastīgumu, taču tā būtu jāpiemēro plašāk, lai novērstu nevajadzīgas grūtības ģimenēm atšķirtības dēļ;

21.   uzskata, ka gadījumos, kad patvēruma meklētājs ir īpaši mazaizsargātā stāvoklī nopietnas slimības, invaliditātes, vecuma vai grūtniecības dēļ, un tādēļ viņš vai viņa ir atkarīgs/a no radinieka palīdzības, kas atrodas citas dalībvalsts teritorijā, kura nav atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, viņam vai viņai pēc iespējas ir jāļauj apvienoties ar šo radinieku; prasa Komisijai apsvērt 15. panta 2. punkta humānās klauzulas atbilstīgo nosacījumu noteikšanu par obligātiem;

22.   uzskata, ka tādām organizācijām kā Sarkanais Krusts vai Sarkanais Pusmēness ir jāievieš proaktīvs pienākums meklēt ģimenes locekļus;

23.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu labāk precizēt apstākļus un procedūras suverenitātes klauzulas piemērošanai, īpaši, lai ieviestu nosacījumu par patvēruma meklētāja piekrišanu;

Datu vākšana un Eurodac

24.   pauž bažas par pretrunām un trūkumiem datu vākšanā, kas atklāti Komisijas novērtējumā par Dublinas sistēmu, jo īpaši saistībā ar pirkstu nospiedumu reģistrēšanu visiem nelegālajiem ieceļotājiem pie Eiropas Savienības robežām, kas izraisa nopietnas šaubas par sistēmas derīgumu; uzskata, ka iepriekšminētā Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību sniegs ieinteresētajām personām precīzāku ainu par Dublinas sistēmas un citu Kopienas instrumentu starptautiskai aizsardzībai darbību;

25.   pauž bažas par to, ka pašlaik nav pieejams neviens Dublinas sistēmas izmaksu novērtējums; prasa Komisijai šo problēmu novērst, jo tā ir svarīgs šīs sistēmas novērtēšanas faktors;

26.   ar interesi atzīmē Komisijas paustās bažas attiecībā uz to datu vākšanu un kvalitāti, kas nosūtīti uz Eurodac Centrālo vienību, kā arī attiecībā uz pienākuma dzēst konkrētus datus un noteikumu par personas datu aizsardzību neievērošanu; uzskata, ka šīs kļūdas, kas izraisa jautājumu par Eurodac uzticamību, ir pienācīgi jārisina, pirms ir paredzēta jebkāda cita šīs datubāzes izmantošana;

27.   uzskata, ka katrai dalībvalstij slēgtā sarakstā ir jāprecizē aģentūras un iestādes, kurām ir piekļuve Eurodac datubāzei un kādam nolūkam, lai nepieļautu jebkādu nelikumīgu datu izmantošanu;

28.   uzsver, ka piekļuves Eurodac datubāzei piešķiršana dalībvalstu policijai un tiesību aizsardzības iestādēm, kā arī Eiropolam, rada risku, ka informācija var nonākt trešās valstīs, kam varētu būt negatīva ietekme uz patvēruma meklētājiem un viņu ģimenēm; ir pārliecināts, ka tas varētu arī palielināt patvēruma meklētāju aizskaršanas risku;

o
o   o

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.
(2) OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.
(3) OJ L 304, 30.9.2004, p. 12.
(4) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp.
(5) OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.
(6) 2807. Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme Luksemburgā, 2007. gada 12. un 13. jūnijā.
(7) OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.
(8) OV C 293 E, 2.12.2006., 301. lpp.
(9) OV C 146 E, 12.6.2008., 364. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0012.
(11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0107.


Atsevišķi mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas jautājumi
PDF 219kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par dažiem mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas jautājumiem (2007/2258(INI))
P6_TA(2008)0386A6-0249/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Daži mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas jautājumi" (COM(2007)0207) ("Komisijas ziņojums"),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. maija Direktīvu 2000/26/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu lietošanas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (Ceturtā direktīva par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu)(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0249/2008),

A.   tā kā personu brīva pārvietošanās ES, it īpaši ņemot vērā divas nesenās paplašināšanās kārtas un atbilstīgo Šengenas valstu grupas paplašināšanos, ir izraisījusi tādu personu un transportlīdzekļu skaita palielināšanos, kuri šķērso valstu robežas darījumu veikšanas vai privātos nolūkos;

B.   tā kā ES ir nepieciešami skaidri, precīzi un iedarbīgi mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas tiesību akti, lai nodrošinātu aizsardzību ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām;

C.   tā kā Ceturtajā direktīvā par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu ir pausts aicinājums Komisijai sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei gan par to, kā tiek īstenoti un cik iedarbīgi ir sodi, kas noteikti valstī attiecībā uz pamatota piedāvājuma/pamatotas atbildes procedūru, gan arī par sodu atbilstību, un nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus;

D.   tā kā Komisijas ziņojumā ir izpētīti sodu noteikumi dalībvalstīs, atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju sistēmas efektivitāte un tas, cik pieejama ir juridisko izdevumu brīvprātīgā apdrošināšana, kuru papildus var izmantot ceļu satiksmes negadījumu potenciālie upuri;

E.   tā kā Ceturtās direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu 4. panta 6. punktā ir noteikta pamatota piedāvājuma procedūra, saskaņā ar kuru ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām ir tiesības pieprasīt kompensāciju atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvim, kurš pārstāv apdrošinātāju un ir iecelts cietušās personas mītnes valstī;

F.   tā kā ir paredzētas sankcijas, ja trīs mēnešu laikā ceļu satiksmes negadījumā cietusī persona nesaņem pamatotu atbildi no apdrošinātāja;

G.   tā kā vēl ir nepieciešams skaidrojums par to, kā darbojas šis noteikums;

H.   tā kā Komisijai, īstenojot ES politiku, pilnībā ir jāņem vērā paplašināšanās un, galvenokārt, salīdzinoši augstās mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas izmaksas jaunajās dalībvalstīs;

I.   tā kā dalībvalstīs ir īstenoti atšķirīgi sodu noteikumi attiecībā uz pamatota piedāvājuma/pamatotas atbildes procedūru;

J.   tā kā pēc apspriešanās ar valstu iestādēm, tostarp jauno dalībvalstu iestādēm, ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie sodu noteikumi valstīs, kurās tie ir spēkā, ir atbilstīgi un ka visā ES tos īsteno efektīvi;

K.   tā kā dažas dalībvalstis tomēr neparedz īpašas sankcijas un paļaujas tikai uz apdrošinātāju pienākumu maksāt likumā paredzētos procentus par kompensācijas summu, ja pamatots piedāvājums vai pamatota atbilde nav sniegta triju mēnešu laikā;

L.   tā kā vairākumā jauno dalībvalstu atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju sistēma ir salīdzinoši labi zināma;

M.   tā kā Komisija, lai noskaidrotu pilsoņu informētības līmeni par atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju sistēmu, apspriedās tikai ar dalībvalstīm un apdrošināšanas nozares pārstāvjiem un šajās apspriedēs pietiekami neiesaistīja pilsoņus un patērētāju organizācijas, t.i., puses, kas ir visvairāk ieinteresētas, lai sistēma kārtīgi darbotos;

N.   tā kā liekākajā daļā dalībvalstu mehānisko transportlīdzekļu izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām ir pieejama juridisko izdevumu apdrošināšana saistībā ar juridiskajām izmaksām, kas radītas minētajām personām; tā kā vairāk nekā 90 % no visām lietām tiek nokārtotas ārpustiesas ceļā un juridiskos izdevumus atlīdzina daudzās dalībvalstīs; tā kā juridisko izdevumu apdrošinātāji turklāt ir jau paredzējuši apdrošinājumu visās pārrobežu lietās uz vairākiem gadiem un ir izveidojuši arī nodaļas, lai apstrādātu prasības no ārvalstīm un sekmētu to ātru izskatīšanu;

O.   tā kā joprojām ir jārisina jautājums par to, vai šādas pamatotas juridiskās izmaksas būtu jāsedz ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu visās dalībvalstīs;

P.   turklāt, tā kā pamatotas juridiskās izmaksas, kuras sedz ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, nepārprotami nodrošina labāku aizsardzību patērētājiem Eiropā un vairo to uzticību;

Q.   tā kā apdrošināšanas tirgus jaunajās dalībvalstīs nepārtraukti pilnveidojas; tā kā vairākās no šīm dalībvalstīm juridisko izdevumu apdrošināšana tomēr ir relatīvi jauns produkts, kurš jāreklamē, jo sabiedrības informētība par juridisko izdevumu apdrošināšanu ir salīdzinoši niecīga;

R.   tā kā ar juridisko izmaksu obligāto apdrošināšanu būtu jāsekmē patērētāju uzticība sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai, it īpaši gadījumos, kad ir vajadzīga tiesiskā aizsardzība, jo daudzās jaunajās dalībvalstīs patērētājus uztrauc augstā juridisko pakalpojumu maksa, kuru segtu obligātā apdrošināšana;

S.   tā kā juridisko izdevumu obligātā apdrošināšana radīs papildu un daudz sarežģītāka darba slodzi tiesu iestādēs, kā arī, iespējams, tiks kavēta strīdu izšķiršana un nepamatotu prasību skaits procentuāli palielināsies;

T.   tā kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai un juridisko izdevumu apdrošināšanai ir atšķirīgi mērķi un tā kā arī to izmantošana atšķiras, proti, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ļauj patērētājam segt izmaksas saistībā ar prasībām, kas vērsta pret viņu pēc ceļu satiksmes negadījuma, savukārt juridisko izdevumu apdrošināšana sedz juridisko pakalpojumu izmaksas, kas saistītas ar prasības celšanu pret trešo personu pēc ceļu satiksmes negadījuma;

U.   tā kā valstu iestāžu, apdrošināšanas nozares pārstāvju un patērētāju organizāciju rīkotās sabiedriskās kampaņas ir svarīgas, lai valstu tirgus spētu pilnveidoties,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas ziņojumu un uzsver to, cik svarīgi apspriežu norisē par ES politikas izstrādi šajā jomā ir pilnībā un efektīvi iesaistīt visas ieinteresētās personas, it īpaši patērētājus;

2.   tādēļ prasa, lai patērētāju organizācijas, kuras pārstāv galvenokārt ceļu satiksmes negadījumos cietušās personas, regulāri iesaistītos dalībvalstīs spēkā esošo sistēmu efektivitātes novērtēšanas procesā;

3.   atzinīgi vērtē tiesību aktu izvērtēšanu pēc to spēkā stāšanās, lai pārliecinātos, vai likumi darbojas kā paredzēts, un lai konstatētu to neparedzētu nepareizu piemērošanu;

4.   uzsver, ka ir būtiski palielināt patērētāju uzticību mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas politikai saistībā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri Eiropas Savienībā šķērso dalībvalstu robežas, turklāt jo īpaši svarīgi tas ir transportlīdzekļu vadītājiem no vecajām dalībvalstīm, kuri ceļo uz jaunajām dalībvalstīm un otrādi;

5.   uzskata, patērētāju uzticība mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanai palielināsies, ja tiks sekmēti pašreizējie tiesiskie un tirgus virzītie risinājumi, ar kuriem patērētājs tiek aizsargāts;

6.   uzskata, ka dalībvalstis ir atbildīgas arī par valsts apdrošināšanas sistēmu labu darbību saistībā ar ES tiesību aktiem par pamatota piedāvājuma/pamatotas atbildes procedūru un par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām radītajām juridiskajām izmaksām;

7.   aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt tirgus mehānismu efektīvu darbību un regulāri ziņot Parlamentam par šo jautājumu;

8.   uzskata, ka apdrošinātājam izvirzītā prasība maksāt likumā paredzētos procentus kavējuma gadījumā nav sodīšanas paņēmiens un ka Komisijai šī iemesla dēļ ir jāīsteno lielāka uzraudzība un šajā sakarā jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs tirgu darbība ir raita un patērētāji tiek efektīvi aizsargāti;

9.   uzsver, ka ir jāstiprina darba attiecības starp Komisiju, valstu iestādēm, apdrošināšanas nozares pārstāvjiem un patērētājiem, lai regulāri tiktu sniegti precīzi dati par izpildes sistēmām valstīs;

10.   uzsver, ka ir ne tikai jāņem vērā vispārējā ES pieeja attiecībā uz sankcijām, bet arī ir jāpiemēro subsidiaritātes princips, un ka nav nepieciešams saskaņot valstīs spēkā esošos sodu noteikumus;

11.   uzskata, ka valstu regulatīvās iestādes ir piemērotākas, lai patērētājiem nodrošinātu augstāko iespējamo aizsardzības līmeni valstu tirgū;

12.   tādēļ, atsaucoties uz pamatota piedāvājuma/pamatotas atbildes procedūru, iesaka ļaut dalībvalstīm pašām noteikt sankcijas un izvēlēties piemērotāko soda veidu un stingrības pakāpi;

13.   aicina dalībvalstis nodrošināt efektīvu sodu piemērošanu gadījumos, kad nav ievērots triju mēnešu termiņš, kurā jāsniedz argumentēta atbilde uz prasību atlīdzināt zaudējumus vai arī argumentēts atlīdzības piedāvājums;

14.   uzskata, ka ir lietderīgi pirms sodu piemērošanas uzmanīgi apsvērt apdrošināšanas sabiedrību kavēšanās iemeslus, īpaši ņemot vērā tos iemeslus, kuri nav atkarīgi no šīm sabiedrībām; pauž cerību, ka Komisija turpinās uzraudzīt dalībvalstu tirgus, piedāvājot palīdzību tām valstu iestādēm, kuras lūdz Komisijas atbalstu;

15.   atkārto, ka ir svarīgi vairot pilsoņu uzticību atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju sistēmai un popularizēt to, organizējot sabiedriskās kampaņas un īstenojot citus atbilstīgus pasākumus;

16.   aicina dalībvalstis un Komisiju vairot patērētāju uzticību, īstenojot atbilstīgus pasākumus, lai palielinātu informētību par dalībvalstu apdrošināšanas informācijas centriem un veicinātu šo centru izmantošanu, proti, pieprasot, lai apdrošinātāji informācijā, kura jāsniedz pirms līguma noslēgšanas, ietvertu informācijas centra kontaktinformāciju attiecīgajā dalībvalstī;

17.   turklāt aicina dalībvalstis no apdrošinātājiem pieprasīt, lai tie papildus informācijai, kas jāsniedz pirms līguma slēgšanas, patērētājiem sniegtu izsmeļošu informāciju par atlīdzības prasību administrēšanas pārstāvju sistēmas darbību, tās izmantošanas iespējām un priekšrocībām, ko minētā sistēma sniedz apdrošinātajai pusei;

18.   mudina Komisiju turpināt uzraudzīt sistēmas darbību un gadījumos, kad tas nepieciešams vai kad valstu iestādes lūdz palīdzību, veikt koordinējošas darbības un sniegt palīdzību;

19.   turklāt uzskata, ka saistībā ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu juridisko izdevumu obligātā apdrošināšana radīs nepārprotamu bremzējošu efektu prasību atrisināšanai ārpustiesas ceļā, palielinās tiesā izskatāmo lietu skaitu un, visbeidzot, nepamatoti palielināsies darba slodze tiesās, tādējādi radot pašreizējā un topošā juridisko izdevumu brīvprātīgas apdrošināšanas tirgus darbības destabilizācijas draudus;

20.   tādēļ uzskata, ka iespējamo priekšrocību varētu būt mazāk nekā negatīvo seku, kuras rada juridisko izdevumu obligātās apdrošināšanas iekļaušana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā;

21.   mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veikt turpmākos nepieciešamos pasākumus, lai, galvenokārt jaunajās dalībvalstīs, palielinātu informētību par tiesiskās aizsardzības apdrošināšanu, kā arī citiem apdrošināšanas produktiem, īpašu uzmanību pievēršot patērētāju informēšanai par priekšrocībām, kuras sniedz iespēja iegādāties un izmantot viena vai cita veida apdrošināšanu;

22.   ņemot vērā šo kontekstu, uzskata, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir izšķiroša nozīme citu dalībvalstu paraugprakses pārņemšanā un īstenošanā;

23.   tādēļ aicina Komisiju palielināt patērētāju aizsardzību, galvenokārt pieprasot, lai dalībvalstis mudinātu to regulatīvās iestādes un apdrošināšanas valsts uzņēmumus vairāk sniegt informāciju par juridisko izdevumu brīvprātīgas apdrošināšanas pieejamību;

24.   uzskata, ka pirms līguma slēgšanas par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu varētu sniegt informāciju par iespēju iegūt juridisko izdevumu apdrošināšanu;

25.   aicina dalībvalstis mudināt valsts regulatīvās iestādes un starpniekiestādes, lai tās informē patērētājus par iespējamo risku un brīvprātīgo papildu apdrošināšanu, kas varētu patērētājam nodrošināt tādas priekšrocības kā juridisko izdevumu apdrošināšana, palīdzības apdrošināšana un apdrošināšana pret zādzību;

26.   aicina tās dalībvalstis, kuras nav izveidojušas alternatīvas strīdu izšķiršanas sistēmas prasību apmierināšanai, apsvērt šādu sistēmu ieviešanu, ņemot vērā citu dalībvalstu paraugpraksi;

27.   prasa, lai Komisija pēc Romas II regulas(2) pieņemšanas pāragri neinterpretētu pētījumu rezultātus par miesas bojājumu diferencēšanu, kuri varētu ieteikt uz apdrošināšanu balstītu risinājumu un līdz ar to attiecīgus grozījumus Ceturtajā direktīvā par mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanu;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 181, 20.07.2000., 65. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).


Koordinēta stratēģija, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā
PDF 374kWORD 72k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra rezolūcija par koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no krāpšanas nodokļu jomā (2008/2033(INI))
P6_TA(2008)0387A6-0312/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. maija paziņojumu par nepieciešamību izveidot savstarpēji koordinētu stratēģiju, lai uzlabotu cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (COM(2006)0254),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. novembra paziņojumu par vairākiem nozīmīgiem aspektiem, kas ir noderīgi, izstrādājot ES stratēģiju krāpšanas apkarošanai PVN jomā (COM(2007)0758),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 16. aprīļa ziņojumu par administratīvās sadarbības mehānismu izmantošanu cīņā pret krāpšanos ar PVN (COM(2004)0260),

–   ņemot vērā Padomes secinājumus pēc tās sanāksmēm 2008. gada 14. maijā, 2007. gada 5. jūnijā, 2006. gada 28. novembrī un 2006. gada 7. jūnijā,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvo sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 25.oktobra paziņojumu par nodokļu un muitas politikas ieguldījumu Lisabonas stratēģijā (COM(2005)0532),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 22. februāra paziņojumu par PVN sistēmas izmaiņas pasākumiem, lai apkarotu krāpšanu (COM(2008)0109),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. marta priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem, un priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1798/2003, lai apkarotu nodokļu krāpniecību, kas saistīta ar Kopienas iekšējiem darījumiem (COM(2008)0147),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 14. maija sanāksmes secinājumus par nodokļu jautājumiem saistībā ar nolīgumiem, kas Kopienai un tās dalībvalstīm jānoslēdz ar trešām valstīm,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0312/2008),

A.   tā kā krāpšana nodokļu jomā rada nopietnas sekas dalībvalstu budžetiem un Eiropas Savienības resursu sistēmai, tās rezultātā tiek pārkāpti godīga un pārredzama nodokļu režīma principi, un tā var izraisīt konkurences traucējumus, tādējādi negatīvi ietekmējot iekšējā tirgus darbību; tā kā krāpšana nodokļu jomā godīgiem uzņēmumiem rada neizdevīgus konkurences nosacījumus, un zaudētos nodokļu ieņēmumus galu galā kompensē Eiropas nodokļu maksātāji, maksājot cita veida nodokļus;

B.   tā kā krāpšana nodokļu jomā apdraud taisnīgumu un taisnīgu nodokļu uzlikšanu, jo zaudētos publisko finanšu ienākumus bieži vien kompensē nodokļu pieaugums, ko izjūt vienkāršākie un godīgākie nodokļu maksātāji, kuriem nav iespējas vai vēlmes pārkāpt vai neievērot savas nodokļu maksāšanas saistības;

C.   tā kā pārrobežu tirdzniecības paplašināšanās, ko veicināja iekšējā tirgus izveidošana, izraisījusi arvien lielāku skaitu darījumu, kur nodokļa uzlikšanas vieta un PVN maksātājas personas reģistrācijas vieta atrodas divās dažādās dalībvalstīs;

D.   tā kā, izmantojot pašreizējās nodokļu sistēmas sadrumstalotību un nepilnības, krāpšanai nodokļu jomā saistībā ar pārrobežu darījumiem ir parādījušies jauni veidi, piemēram, "karuseļveida" krāpniecība jeb "pazudušā tirgotāja" darījumi Kopienas iekšienē, un tā kā ir vajadzīgas izmaiņas PVN piemērošanā;

E.   tā kā krāpšana un izvairīšanās no PVN maksāšanas ietekmē Eiropas Savienības budžeta finansējumu, jo šo pārkāpumu rezultātā palielinās vajadzība pēc dalībvalstu pašu resursiem, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums;

F.   tā kā krāpšanas apkarošana, kas lielākoties ietilpst dalībvalstu kompetencē, ir problēma, kuru nav iespējams atrisināt atsevišķas valsts mērogā;

G.   tā kā globalizācija rada arvien lielākas starptautiska līmeņa grūtības cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, ņemot vērā trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu arvien lielāko iesaistīšanos "karuseļveida" krāpniecībā, elektroniskās tirdzniecības ekspansiju un pakalpojumu tirgus globalizāciju; tā kā šie faktori rada ievērojamus šķēršļus starptautiskās sadarbības uzlabošanai, jo īpaši PVN jomā;

H.   tā kā nodokļu krāpšanas apjoms Eiropas Savienībā ir saistīts ar šobrīd pastāvošo PVN pārejas sistēmu, kas, būdama pārāk sarežģīta, apgrūtina Kopienas iekšienē veikto darījumu izsekošanu un rada lielāku neskaidrību, tādējādi paverot iespējas ļaunprātīgai rīcībai;

I.   tā kā, pārbaudot iespējas apkarot nodokļu krāpšanu, Komisijai un dalībvalstīm, cik vien iespējams, jācenšas izvairīties no tādiem pasākumiem, kas uzņēmumiem un nodokļu iestādēm varētu radīt nesamērīgi lielu administratīvo slogu vai diskriminēt tirgotājus;

J.   tā kā Komisija un Revīzijas palāta ir konsekventi paziņojušas, ka sistēma dalībvalstu savstarpējai informācijas apmaiņai par Kopienas iekšējo preču piegādi nenodrošina būtisku un savlaicīgu informāciju, lai varētu efektīvi apkarot krāpšanos ar PVN; tā kā minētā apstākļa dēļ ir vajadzīgi skaidrāki un saistošāki noteikumi par sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);

K.   tā kā dalībvalstu nodokļu sistēmu pienācīgai darbībai ir visai svarīgi izmantot visas pieejamās tehnoloģijas, tostarp vajadzīga arī PVN un akcīzes nodokļu datu elektroniska uzglabāšana un pārsūtīšana; tā kā ikvienā dalībvalstī ir jāuzlabo nosacījumi apmaiņai ar elektroniski uzglabātiem datiem un dalībvalstu tiešai piekļuvei šādiem datiem; tā kā dalībvalstu nodokļu iestādēm jāapstrādā personas dati, pienācīgi ievērojot noteiktos mērķus un ar attiecīgās personas apzinātu piekrišanu vai citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts tiesību aktos;

L.   tā kā tirgotāji bieži vien var iegūt tikai nepilnīgu informāciju par savu klientu PVN maksātāja statusu;

M.   tā kā nodokļu krāpšanas atklāšanas līdzekļi jāstiprina, vienlaikus īstenojot spēkā esošos tiesību aktus, kas attiecas uz palīdzību nodokļu iekasēšanā, nodokļu režīmu vienlīdzību un to noderību uzņēmumiem,

ES stratēģija cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā

1.   atzīmē, ka ES stratēģijas mērķim cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā jābūt to zaudējumu novēršanai, kas rodas saistībā ar krāpšanu nodokļu jomā, nosakot jomas, kurās var uzlabot gan ES tiesību aktus, gan administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, efektīvi samazinot krāpšanu nodokļu jomā un, cik vien iespējams, neradot lieku slogu nodokļu administrācijām un nodokļu maksātājiem;

2.   aicina dalībvalstis beidzot pievērst atbilstošu uzmanību cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā;

3.   atgādina, ka ilgtermiņa risinājums efektīvai cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā joprojām ir tādas PVN sistēmas izveide, kuras pamatā ir izcelsmes princips, proti, ar PVN apliekamiem darījumiem starp dalībvalstīm nodokli iekasētu izcelsmes valstī, nevis piemērotu nulles procenta likmi; atzīmē, ka, piemērojot izcelsmes principu, iekšējā tirgū tirgotām precēm nebūtu vajadzīgs atbrīvojums no PVN un pēc tam to aplikšana ar nodokli galamērķa valstī; atgādina ‐ lai nodrošinātu uz izcelsmes principu balstītas PVN sistēmas darbību, ir vajadzīga starpniecības sistēmas izveide, kā minēts Komisijas sākotnējā priekšlikumā 1987. gadā;

4.   pauž nožēlu, ka dažu dalībvalstu bloķējošā attieksme pēdējo desmit gadu laikā pārvilkusi svītru jebkurai efektīvai ES stratēģijai cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā;

5.   pauž nožēlu, ka, neskatoties uz daudzpusīgu analīzi, prasībām un iebildumiem, Padome līdz šim nav pieņēmusi efektīvu stratēģiju cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā;

6.   mudina Komisiju, neskatoties uz pēdējo gadu desmitu neveiksmēm, turpināt aktīvi meklēt problēmas risinājumu;

Vispārīgi jautājumi ‐ krāpšanas nodokļu jomā apjoms un sekas

7.   atzīst, ka ar krāpšanu nodokļu jomā saistīto kopējo (tiešo un netiešo) nodokļu zaudējumu apmērs tiek lēsts no 200 miljardiem EUR līdz 250 miljardiem EUR, kas atbilst 2–2,25 % Eiropas Savienības IKP, tostarp 40 miljardi EUR ir saistīti ar krāpšanu PVN jomā, kas pēc aprēķiniem veido 10 % no PVN ieņēmumiem, 8 % no kopējiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa ieņēmumiem 1998. gadā un 9 % no kopējiem tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa ieņēmumiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka nav pieejami precīzi skaitļi, jo dalībvalstu ziņojumu standarti ir ļoti atšķirīgi;

8.   aicina veidot visās dalībvalstīs vienotus datu pārskatus kā pamatu pārskatāmībai un valsts līmeņa pasākumiem cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā;

9.   pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu līmenī apkopotu datu trūkuma dēļ nav iespējams nedz pienācīgi uzzināt patieso problēmas mērogu, nedz attiecīgi novērtēt pārmaiņu ‐ gan pozitīvu, gan negatīvu ‐ pārraudzību;

10.   aicina Komisiju apsvērt jautājumu par saskaņotu Eiropas sistēmu datu apkopošanai un statistikas sagatavošanai par krāpšanu nodokļu jomā, lai varētu iespējami precīzi novērtēt šā fenomena patieso apjomu;

11.   atgādina, ka ēnu ekonomiku nevar likvidēt bez piemērotu stimulu mehānismu ieviešanas; turklāt iesaka, ka dalībvalstīm, izmantojot Lisabonas pārskatu, ir jāsniedz ziņojumi par to, kādus panākumus tās guvušas cīņā pret ēnu ekonomiku;

Pašreizējā PVN sistēma un tās trūkumi

12.   atzīmē, ka krāpšana PVN jomā izraisa īpašas bažas attiecībā uz iekšējā tirgus darbību, jo tai ir tieša pārrobežu ietekme, tā ir saistīta ar ievērojamiem ieņēmumu zaudējumiem un tai ir tieša ietekme uz ES budžetu;

13.   atkārtoti uzsver, ka pašreizējā PVN sistēma, ko ieviesa 1993. gadā, bija paredzēta tikai kā pārejas sistēma un ka Parlaments ir lūdzis Komisiju līdz 2010. gadam nākt klajā ar ieteikumiem galīgajam lēmumam par piemērojamo PVN sistēmu;

14.   apgalvo, ka personu pārvietošanās brīvība un brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite iekšējā tirgū kopš 1993. gada, kā arī mazizmēra lielas vērtības preču ražošanas tehnoloģiju attīstība kopumā arvien vairāk apgrūtina cīņu pret krāpšanu PVN jomā, un to vēl vairāk saasina pašreizējās sistēmas sarežģītība un sadrumstalotība, kas apgrūtina darījumu izsekojamību un paver vēl vairāk iespēju ļaunprātīgai rīcībai;

15.   atzīmē, ka pieaug "pazudušā tirgotāja" krāpšanas gadījumu skaits, kā arī PVN sistēmas ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos grupējumos, kuri izstrādā uz sistēmas trūkumiem balstītas shēmas; uzsver Eurojust ierosināto lietu saistībā ar "karuseļveida" krāpniecību ar PVN, kurā iesaistītas 18 dalībvalstis un kopējais izkrāpto nodokļu apjoms tiek lēsts ap 2,1 miljardiem eiro;

16.   atbalsta Komisijas centienus pašos pamatos mainīt pašreizējo PVN sistēmu; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis tagad uzskata šo jautājumu par prioritāti, un mudina tās būt gatavām šajā jomā veikt nopietnus pasākumus;

17.   uzskata, ka pašreizējā sistēma ir novecojusi un ka tā kardināli jāmaina, nenoslogojot godīgus uzņēmumus ar birokrātiskām prasībām; uzskata, ka status quo saglabāšana neatrisina problēmu;

Alternatīvas pastāvošajai PVN sistēmai
Apgrieztās nodokļu iekasēšanas mehānisms

18.   atzīmē, ka apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēmā PVN maksā pircējs vai pakalpojumu saņēmējs, nevis piegādātājs; atzīst, ka šīs sistēmas priekšrocība ir iespēja nepieļaut iesaistīšanos "pazudušā tirgotāja" krāpšanā, nosakot, ka par PVN nomaksu ir atbildīgs pircējs, kam piegādā preces, vai pakalpojumu saņēmējs;

19.   atzīmē, ka dubultā PVN sistēmas izveide kavētu efektīvu iekšējā tirgus darbību un radītu vēl sarežģītāku vidi, kas varētu bremzēt ieguldījumus uzņēmējdarbībā, ko savukārt ilgtermiņā varētu pārvarēt tikai ar obligātas vispārinātas apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēmas palīdzību, nevis ar brīvprātīgu vai izvēlētu piegāžu atlases sistēmu;

20.   atzīmē arī to, ka apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēma nepieļauj maksājumu pa daļām un kopējais PVN tiek maksāts tikai piegādes ķēdes beigu posmā, atkāpjoties no pašregulējoša PVN kontroles mehānisma; brīdina, ka var parādīties jauni krāpšanas veidi, arī palielināti nodokļu zaudējumi mazumtirdzniecības līmenī un ļaunprātīga PVN reģistrācijas numuru izmantošana, un ka šādas krāpšanas apkarošana, ieviešot papildu pārbaudes, varētu radīt papildu administratīvo slogu godīgiem tirgotājiem; tāpēc mudina ievērot piesardzību un nopietni apsvērt apgrieztās nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu; tomēr atzīmē, ka robežvērtības piemērošana, lai ierobežotu ar nodokli neaplikta galapatēriņa risku, var palīdzēt cīņā pret krāpšanu un uzskata, ka Padomes ierosinātā 5000 EUR robežvērtība ir pamatota;

Izmēģinājuma projekts

21.   saglabājot piesardzību un kritisku attieksmi, atzīmē, ka izmēģinājuma projekts var dalībvalstīm palīdzēt labāk izprast risku, kas saistīts ar apgrieztās nodokļu iekasēšanas mehānismu, un mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt pienācīgas garantijas, lai nodrošinātu, ka izmēģinājuma projekta darbības laikā nedz dalībvalsts, kura piedalās projektā, nedz jebkura cita dalībvalsts netiek pakļauta lielam riskam;

Kopienas iekšējo preču piegāžu aplikšana ar nodokļiem

22.   uzskata, ka vislabākais risinājums, apkarojot ar pārrobežu piegādēm saistītu krāpšanu PVN jomā, ir tādas sistēmas ieviešana, kurā Kopienas iekšējo piegāžu atbrīvojums no PVN ir aizstāts ar 15 % nodokļa likmi; atzīmē, ka šīs sistēmas darbībai būtu labāk, ja dažādās un sarežģītās samazinātās likmes tiktu būtiski vienkāršotas, līdz minimālam līmenim samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem un nodokļu iestādēm; atzīmē, ka atsevišķi PVN likmju samazinājumi, kas ieviesti pirms 1992. gada, rūpīgi jāizskata un jānovērtē, vai tie ir ekonomiski pamatoti;

23.   atzīst, ka sakarā ar diferencētām PVN likmēm Kopienas iekšējo piegāžu aplikšana ar nodokli būs saistīta ar maksājumu līdzsvarošanas nepieciešamību starp dalībvalstīm; uzskata, ka šādu līdzsvarošanu varētu veikt ar starpniecības centra palīdzību, kas atvieglotu ieņēmumu nodošanu no vienas dalībvalsts uz citu; uzsver, ka starpniecības centra darbība tehniski ir iespējama;

24.   uzskata, ka decentralizētu starpniecības centru sistēma būtu piemērotāka un ka to varētu izveidot ātrāk, jo tā dalībvalstīm dotu iespēju divpusējās sarunās vienoties par svarīgiem aspektiem, ņemot vērā šo valstu tirdzniecības bilanci, to PVN sistēmas darbības līdzību, kontroles mehānismus un savstarpēju uzticēšanos;

25.   uzsver, ka piegādi saņemošās dalībvalsts nodokļu administrācijas pienākums ir iekasēt PVN no sava piegādātāja un, izmantojot starpniecības sistēmu, nodot to tās valsts nodokļu administrācijai, kurā noticis Kopienas iekšējais pirkums; atzīst, ka starp nodokļu administrācijām jādibina savstarpējas uzticēšanās attiecības;

Administratīvā sadarbība un savstarpējā palīdzība PVN, akcīzes nodokļa un tiešo nodokļu jomā

26.   uzsver, ka dalībvalstis vienas pašas nevar apkarot pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā; uzskata, ka informācijas apmaiņa un sadarbība dalībvalstu starpā un ar Komisiju gan pēc būtības, gan tempa ziņā ir bijusi nepietiekama, lai efektīvi apkarotu krāpšanu nodokļu jomā; uzskata, ka tieša saziņa starp vietējiem un valsts līmeņa krāpšanas apkarošanas birojiem nav nedz pietiekami attīstīta, nedz īstenota, un rezultātā vērojama neefektivitāte, nepietiekama administratīvās sadarbības struktūru izmantošana un novēlota saziņa;

27.   uzstāj ‐ lai aizsargātu savus nodokļu ieņēmumus, kas saistīti ar iekšējo tirgu, visām dalībvalstīm ir jāveic līdzīgi pasākumi pret nodokļu nemaksātājiem, neatkarīgi no tā, kur radušies ieņēmumu zaudējumi; aicina Komisiju ierosināt iespējamos mehānismus, lai dalībvalstu starpā veicinātu šādu sadarbību;

28.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par grozījumu veikšanu Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu(2) un Padomes 2003. gada 7. oktobra Regulā (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā(3), lai no 2010. gada paātrinātu informācijas apkopošanu un apmaiņu par Kopienas iekšējiem darījumiem; atzīst, ka ierosinātie noteikumi par ziņojumiem viena mēneša robežās radīs papildu administratīvo slogu uzņēmumiem, kas sniedz tikai tādus pakalpojumus, uz kuriem šie noteikumi pašlaik neattiecas, tomēr atzīst, ka tas ir vajadzīgs, lai izvairītos no "karuseļveida" krāpniecības dažu pakalpojumu jomā;

29.   mudina Padomi ātri pieņemt ierosinātos pasākumus un aicina Komisiju iesniegt papildu priekšlikumus par visu dalībvalstu automatizētu pieeju dalībvalstu datiem, kas nav sensitīvi un kas attiecas uz šo valstu nodokļu maksātājiem (uzņēmējdarbības nozare, atsevišķi dati par apgrozījumu utt.), kā arī par tādu procedūru saskaņošanu, kas attiecas uz PVN maksātāju reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra, lai nodrošinātu, ka fiktīvus nodokļu maksātājus ātri identificē un izslēdz no reģistra; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par savu datu atjaunināšanu, jo īpaši saistībā ar izslēgšanu no reģistra un fiktīvo nodokļu maksātāju reģistrāciju;

30.   atgādina, ka Lisabonas stratēģijas ieviešanu varētu kavēt "nodokļu paradīzes", ja tās liks pārmērīgi pazemināt nodokļu likmes un kopumā mazinās nodokļu ieņēmumus;

31.   uzsver arī to, ka, pastāvot budžeta disciplīnai, jebkāda nodokļu bāzes samazināšana apdraudēs dalībvalstu spēju panākt atbilstību grozītajam Stabilitātes un izaugsmes paktam;

32.   uzsver ‐ lai likvidētu "nodokļu paradīzes", cita starpā ir vajadzīga trīspusēja stratēģija: risināt jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, paplašināt darbības jomu Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvai 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem(4) un pieprasīt, lai ESAO ar savu dalībvalstu palīdzību piemērotu sankcijas neatsaucīgām "nodokļu paradīzēm";

Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas

33.   pauž nožēlu, ka dalībvalstis, izmantojot arvien jaunas atrunas un vilcināšanās taktiku, kavē Direktīvas 2003/48/EK grozīšanu, un aicina Komisiju, neskatoties uz pretestību, iespējami drīz nākt klajā ar priekšlikumiem;

34.   uzsver, ka grozījumiem Direktīvā 2003/48/EK par uzkrājumu procentu nodokli ir jānovērš dažādi šīs direktīvas trūkumi un nepilnības, kas neļauj atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpnieciskas darbības nodokļu jomā;

35.   aicina Komisiju izpētīt Direktīvas 2003/48/EK par uzkrājumu procentu nodokli iespējamos grozījumu variantus, izskatot arī iespēju paplašināt direktīvas darbības jomu attiecībā uz juridisko personu veidiem un finanšu ieņēmumu avotiem;

36.   mudina Eiropas Savienību arī turpmāk iekļaut darba kārtībā "nodokļu paradīžu" likvidāciju visā pasaulē, ņemot vērā negatīvās sekas, ko "nodokļu paradīzes" rada dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem; aicina Padomi un Komisiju izmantot Eiropas Savienības kā tirdzniecības lielvaras ietekmi, risinot sarunas par tirdzniecības un sadarbības nolīgumiem ar "nodokļu paradīžu" valdībām, lai pārliecinātu tās atcelt nodokļu noteikumus un praksi, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpniecību; atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 14. maija ieteikumus, kas sperts kā pirmais solis, tirdzniecības nolīgumos iekļaut klauzulu par labu pārvaldību nodokļu jautājumos; prasa Komisijai turpmākajās sarunās par tirdzniecības nolīgumiem nekavējoties nākt klajā ar šādu klauzulu;

o
o   o

37.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 20, 25.1.2008., 1. lpp.
(2) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.
(3) OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.
(4) OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.


Apakškomiteju priekšsēdētāju iesaistīšana (182. panta interpretācija)
PDF 179kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 2. septembra lēmums par Parlamenta Reglamenta 182. panta interpretāciju par apakškomiteju priekšsēdētāju iesaistīšanu

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja 2008. gada 22. jūlija vēstuli,

-   ņemot vērā Reglamenta 201. pantu,

1.   pieņem šādu turpmāk izklāstītu Reglamenta 182. panta 1.punkta interpretāciju:

  

Šis punkts neliedz galvenās komitejas priekšsēdētājam iesaistīt apakškomiteju priekšsēdētājus prezidija darbā vai ļaut apakškomiteju priekšsēdētājiem vadīt debates par jautājumiem, ar kuriem specifiski strādā attiecīgā apakškomiteja - šis punkts to tiešām atļauj, ja vien šī procedūra pilnībā ir iesniegta prezidijam izskatīšanai un tai ir saņemta prezidija piekrišana

   2. uzdod tā priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


2011. gada pasludināšana par Eiropas brīvprātīgā darba gadu
PDF 220kWORD 57k
Eiropas Parlamenta deklarācija par to, lai 2011. gadu pasludinātu par Eiropas brīvprātīgā darba gadu
P6_TA(2008)0389P6_DCL(2008)0030

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā(1),

–   ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju (2007. gada 16. novembris) par kopīgu mērķu īstenošanu saistībā ar jauniešu brīvprātīgām darbībām(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   tā kā brīvprātīgu darbu veic vairāk nekā 100 miljoni dažādu tautību Eiropas iedzīvotāju dažādā vecumā ar dažādiem reliģiskajiem uzskatiem;

B.   tā kā 2007. gadā publicētais Eirobarometra pētījums atklāja, ka trīs no desmit Eiropas iedzīvotājiem veic brīvprātīgu darbu un gandrīz 80 % aptaujāto uzskata, ka brīvprātīgajam darbam ir svarīga nozīme Eiropas demokrātijas dzīvē(3);

C.   tā kā brīvprātīgā darba sektors saskaņā ar aplēsēm veido 5 % no dalībvalstu kopējā iekšējā kopprodukta un attīsta inovatīvas darbības, lai noteiktu sabiedrības vajadzības, uzklausītu tās un atbilstīgi rīkotos;

D.   tā kā Eiropas Brīvprātīgo centrs, Eiropas Jaunatnes forums, Brīvprātīgo pakalpojumu organizāciju apvienība, Pasaules Skautu kustības organizācija, "Sarkanā krusta" Eiropas Savienības birojs, organizācijas "volonteurope", Eiropas veco ļaužu platforma (AGE), "Solidar", "Caritas Europa", "ENGAGE", "Johanniter International", Eiropas Sporta nevalstiskā organizācija un citas organizācijas, kopā pārstāvot tūkstošiem organizāciju, kurās iesaistīti miljoni brīvprātīgo, ir aicinājušas Eiropas iestādes pasludināt 2011. gadu par Eiropas brīvprātīgā darba gadu,

1.   aicina Komisiju ar visu ES institūciju atbalstu pasludināt 2011. gadu par Eiropas brīvprātīgā darba gadu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Komisijai un Padomei.

Parakstīja

Adamos Adamou, Gabriele Albertini, Jim Allister, Alexander Alvaro, Jan Andersson, Georgs Andrejevs, Alfonso Andria, Laima Liucija Andrikienė, Emmanouil Angelakas, Roberta Angelilli, Stavros Arnaoutakis, Francisco Assis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken, Liam Aylward, Mariela Velichkova Baeva, Enrique Barón Crespo, Alessandro Battilocchio, Katerina Batzeli, Edit Bauer, Jean Marie Beaupuy, Zsolt László Becsey, Angelika Beer, Ivo Belet, Jean-Luc Bennahmias, Rolf Berend, Pervenche Berès, Sergio Berlato, Giovanni Berlinguer, Thijs Berman, Adam Bielan, Guy Bono, Josep Borrell Fontelles, Victor Boştinaru, Catherine Boursier, Bernadette Bourzai, John Bowis, Sharon Bowles, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Mihael Brejc, Frieda Brepoels, André Brie, Elmar Brok, Danutė Budreikaitė, Kathalijne Maria Buitenweg, Ieke van den Burg, Colm Burke, Philip Bushill-Matthews, Cristian Silviu Buşoi, Simon Busuttil, Jerzy Buzek, Martin Callanan, Mogens Camre, Luis Manuel Capoulas Santos, Marie-Arlette Carlotti, Giorgio Carollo, Paulo Casaca, Michael Cashman, Carlo Casini, Françoise Castex, Giuseppe Castiglione, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Ole Christensen, Sylwester Chruszcz, Philip Claeys, Luigi Cocilovo, Carlos Coelho, Richard Corbett, Giovanna Corda, Titus Corlăţean, Jean Louis Cottigny, Michael Cramer, Corina Creţu, Gabriela Creţu, Brian Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Ryszard Czarnecki, Daniel Dăianu, Dragoş Florin David, Chris Davies, Bairbre de Brún, Jean-Luc Dehaene, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Proinsias De Rossa, Marielle De Sarnez, Marie-Hélène Descamps, Harlem Désir, Albert Deß, Mia De Vits, Jolanta Dičkutė, Koenraad Dillen, Giorgos Dimitrakopoulos, Alexandra Dobolyi, Beniamino Donnici, Den Dover, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Petr Duchoň, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Lena Ek, Saïd El Khadraoui, James Elles, Maria da Assunção Esteves, Edite Estrela, Harald Ettl, Jill Evans, Robert Evans, Göran Färm, Richard Falbr, Markus Ferber, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Elisa Ferreira, Ilda Figueiredo, Petru Filip, Hélène Flautre, Alessandro Foglietta, Hanna Foltyn-Kubicka, Glyn Ford, Janelly Fourtou, Armando França, Duarte Freitas, Ingo Friedrich, Urszula Gacek, Michael Gahler, Milan Gaľa, Gerardo Galeote, Vicente Miguel Garcés Ramón, Eugenijus Gentvilas, Georgios Georgiou, Bronisław Geremek, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Adam Gierek, Maciej Marian Giertych, Neena Gill, Ioannis Gklavakis, Bogdan Golik, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Genowefa Grabowska, Dariusz Maciej Grabowski, Vasco Graça Moura, Nathalie Griesbeck, Lissy Gröner, Elly de Groen-Kouwenhoven, Mathieu Grosch, Lilli Gruber, Ignasi Guardans Cambó, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Umberto Guidoni, Zita Gurmai, Fiona Hall, David Hammerstein, Małgorzata Handzlik, Gábor Harangozó, Malcolm Harbour, Marian Harkin, Rebecca Harms, Joel Hasse Ferreira, Satu Hassi, Anna Hedh, Jeanine Hennis-Plasschaert, Esther Herranz García, Jim Higgins, Jens Holm, Milan Horáček, Richard Howitt, Ján Hudacký, Stephen Hughes, Alain Hutchinson, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Monica Maria Iacob-Ridzi, Sophia in 't Veld, Mikel Irujo Amezaga, Ville Itälä, Lily Jacobs, Anneli Jäätteenmäki, Stanisław Jałowiecki, Mieczysław Edmund Janowski, Lívia Járóka, Elisabeth Jeggle, Rumiana Jeleva, Anne E. Jensen, Romana Jordan Cizelj, Jelko Kacin, Filip Kaczmarek, Gisela Kallenbach, Othmar Karas, Sajjad Karim, Ioannis Kasoulides, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Piia-Noora Kauppi, Tunne Kelam, Glenys Kinnock, Evgeni Kirilov, Ewa Klamt, Wolf Klinz, Dieter-Lebrecht Koch, Silvana Koch-Mehrin, Eija-Riitta Korhola, Miloš Koterec, Holger Krahmer, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Ģirts Valdis Kristovskis, Urszula Krupa, Wiesław Stefan Kuc, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Joost Lagendijk, Jean Lambert, Alexander Graf Lambsdorff, Vytautas Landsbergis, Esther De Lange, Anne Laperrouze, Romano Maria La Russa, Vincenzo Lavarra, Henrik Lax, Johannes Lebech, Bernard Lehideux, Lasse Lehtinen, Jörg Leichtfried, Jo Leinen, Katalin Lévai, Janusz Lewandowski, Bogusław Liberadzki, Marcin Libicki, Eva Lichtenberger, Alain Lipietz, Pia Elda Locatelli, Andrea Losco, Caroline Lucas, Sarah Ludford, Astrid Lulling, Elizabeth Lynne, Linda McAvan, Arlene McCarthy, Mary Lou McDonald, Mairead McGuinness, Edward McMillan-Scott, Jamila Madeira, Eugenijus Maldeikis, Toine Manders, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Marian-Jean Marinescu, Catiuscia Marini, Sérgio Marques, Maria Martens, David Martin, Jean-Claude Martinez, Miguel Angel Martínez Martínez, Jan Tadeusz Masiel, Antonio Masip Hidalgo, Marios Matsakis, Yiannakis Matsis, Maria Matsouka, Manolis Mavrommatis, Hans-Peter Mayer, Erik Meijer, Íñigo Méndez de Vigo, Emilio Menéndez del Valle, Marianne Mikko, Miroslav Mikolášik, Gay Mitchell, Nickolay Mladenov, Claude Moraes, Eluned Morgan, Luisa Morgantini, Elisabeth Morin, Roberto Musacchio, Cristiana Muscardini, Joseph Muscat, Sebastiano (Nello) Musumeci, Riitta Myller, Pasqualina Napoletano, Michael Henry Nattrass, Robert Navarro, Cătălin-Ioan Nechifor, Bill Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, James Nicholson, Angelika Niebler, Lambert van Nistelrooij, Ljudmila Novak, Vural Öger, Jan Olbrycht, Seán Ó Neachtain, Gérard Onesta, Janusz Onyszkiewicz, Ria Oomen-Ruijten, Dumitru Oprea, Miroslav Ouzký, Siiri Oviir, Doris Pack, Maria Grazia Pagano, Borut Pahor, Justas Vincas Paleckis, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Marco Pannella, Pier Antonio Panzeri, Dimitrios Papadimoulis, Georgios Papastamkos, Neil Parish, Aldo Patriciello, Vincent Peillon, Alojz Peterle, Maria Petre, Markus Pieper, Sirpa Pietikäinen, João de Deus Pinheiro, Józef Pinior, Mirosław Mariusz Piotrowski, Umberto Pirilli, Hubert Pirker, Paweł Bartłomiej Piskorski, Lapo Pistelli, Gianni Pittella, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Zdzisław Zbigniew Podkański, Samuli Pohjamo, Lydie Polfer, Mihaela Popa, Nicolae Vlad Popa, Miguel Portas, Vittorio Prodi, John Purvis, Luís Queiró, Reinhard Rack, Alexander Radwan, Bilyana Ilieva Raeva, Poul Nyrup Rasmussen, Karin Resetarits, José Ribeiro e Castro, Marco Rizzo, Bogusław Rogalski, Zuzana Roithová, Raül Romeva i Rueda, Dariusz Rosati, Wojciech Roszkowski, Libor Rouček, Paul Rübig, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Eoin Ryan, Aloyzas Sakalas, Katrin Saks, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Sebastiano Sanzarello, Amalia Sartori, Jacek Saryusz-Wolski, Toomas Savi, Luciana Sbarbati, Christel Schaldemose, Pierre Schapira, Agnes Schierhuber, Margaritis Schinas, Frithjof Schmidt, Olle Schmidt, Pál Schmitt, Elisabeth Schroedter, Inger Segelström, Esko Seppänen, Czesław Adam Siekierski, José Albino Silva Peneda, Brian Simpson, Kathy Sinnott, Marek Siwiec, Nina Škottová, Alyn Smith, Csaba Sógor, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Sérgio Sousa Pinto, Jean Spautz, Bart Staes, Grażyna Staniszewska, Margarita Starkevičiūtė, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Ulrich Stockmann, Dimitar Stoyanov, Robert Sturdy, Margie Sudre, David Sumberg, László Surján, Eva-Britt Svensson, József Szájer, István Szent-Iványi, Konrad Szymański, Hannu Takkula, Charles Tannock, Andres Tarand, Salvatore Tatarella, Britta Thomsen, Marianne Thyssen, Silvia-Adriana Ţicău, Gary Titley, Patrizia Toia, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Witold Tomczak, Jacques Toubon, Antonios Trakatellis, Kyriacos Triantaphyllides, Claude Turmes, Evangelia Tzampazi, Feleknas Uca, Vladimir Urutchev, Inese Vaidere, Nikolaos Vakalis, Frank Vanhecke, Johan Van Hecke, Anne Van Lancker, Ioannis Varvitsiotis, Armando Veneto, Donato Tommaso Veraldi, Bernadette Vergnaud, Cornelis Visser, Oldřich Vlasák, Diana Wallis, Graham Watson, Henri Weber, Manfred Weber, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott, Iuliu Winkler, Janusz Wojciechowski, Anna Záborská, Zbigniew Zaleski, Mauro Zani, Andrzej Tomasz Zapałowski, Stefano Zappalà, Tomáš Zatloukal, Tatjana Ždanoka, Gabriele Zimmer, Marian Zlotea, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0131.
(2) OV C 241, 20.9.2008., 1. lpp.
(3) "Eiropas Sociālā realitāte", Speciālais Eirobarometrs 273, Wave 66.3.


Lielāka uzmanība jaunatnes iespēju nodrošināšanai ES politikas jomās
PDF 220kWORD 55k
Deklarācija par lielāku uzmanību jaunatnes iespēju nodrošināšanai ES politikas jomās
P6_TA(2008)0390P6_DCL(2008)0033

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   tā kā Komisija tās Baltajā grāmatā "Jauns impulss Eiropas jaunatnei" (COM(2001)0681), kuru Parlaments pārbaudīja tā 2002. gada 14. maija rezolūcijā(1), noteikusi mērķi pievērst lielāku uzmanību jaunatnei visās politikas jomās, jo īpaši attiecībā uz izglītību un mūžizglītību, nodarbinātību, sociālo integrāciju, veselību, jaunatnes patstāvību, mobilitāti, pamattiesībām un nediskrimināciju,

B.   tā kā 2005 gada 22. un 23. marta Eiropadome pieņēma Eiropas Jaunatnes paktu kā vienu no līdzekļiem Lisabonas mērķu īstenošanai, un 2008. gada martā atkārtoti apstiprināja savu apņēmību, uzsverot nepieciešamību ieguldīt jaunatnē tagad un arī nākotnē,

C.   tā kā Komisija 2007. gada 5. septembra paziņojumā "Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā" (COM(2007)0498) ir apliecinājusi nepieciešamību risināt ar jaunatni saistītos jautājumus,

D.   tā kā Parlaments ir pieņēmis tā 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz pasākumiem jaunu sieviešu ģimenes dzīves un studiju laika posma apvienošanai Eiropas Savienībā(2) un 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(3), kuros uzsvērta nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību jaunatnei,

1.   aicina Komisiju apsvērt, kāda būs turpmāko likumdošanas priekšlikumu ietekme uz jaunatni, un iekļaut gan šos apsvērumus, gan arī rezultātus, ko devis strukturētais dialogs ar jaunatnes organizācijām šo priekšlikumu gatavošanā, jo īpaši tajās politikas jomās, kas minētas A. apsvērumā;

2.   aicina dalībvalstis Lisabonas nacionālo reformu programmu īstenošanā pievērst uzmanību jaunatnei, un ņemt vērā ar jaunatni saistītos jautājumus attiecīgajās politikas jomās;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai un Eiropas Jaunatnes forumam.

Parakstīja

Adamos Adamou, Vincenzo Aita, Gabriele Albertini, Alexander Alvaro, Jan Andersson, Georgs Andrejevs, Alfonso Andria, Laima Liucija Andrikienė, Emmanouil Angelakas, Roberta Angelilli, Kader Arif, Stavros Arnaoutakis, Francisco Assis, John Attard-Montalto, Elspeth Attwooll, Jean-Pierre Audy, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Peter Baco, Maria Badia i Cutchet, Mariela Velichkova Baeva, Enrique Barón Crespo, Alessandro Battilocchio, Katerina Batzeli, Jean Marie Beaupuy, Zsolt László Becsey, Ivo Belet, Jean-Luc Bennahmias, Monika Beňová, Giovanni Berlinguer, Thijs Berman, Šarūnas Birutis, Sebastian Valentin Bodu, Herbert Bösch, Guy Bono, Victor Boştinaru, Bernadette Bourzai, John Bowis, Sharon Bowles, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Mihael Brejc, Frieda Brepoels, Jan Březina, André Brie, Danutė Budreikaitė, Kathalijne Maria Buitenweg, Wolfgang Bulfon, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Colm Burke, Niels Busk, Cristian Silviu Buşoi, Philippe Busquin, Simon Busuttil, Jerzy Buzek, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Paulo Casaca, Michael Cashman, Carlo Casini, Giuseppe Castiglione, Jean-Marie Cavada, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Luigi Cocilovo, Carlos Coelho, Daniel Cohn-Bendit, Richard Corbett, Dorette Corbey, Giovanna Corda, Titus Corlăţean, Thierry Cornillet, Jean Louis Cottigny, Michael Cramer, Jan Cremers, Gabriela Creţu, Brian Crowley, Magor Imre Csibi, Marek Aleksander Czarnecki, Daniel Dăianu, Joseph Daul, Dragoş Florin David, Chris Davies, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Arūnas Degutis, Jean-Luc Dehaene, Panayiotis Demetriou, Marie-Hélène Descamps, Albert Deß, Christine De Veyrac, Mia De Vits, Jolanta Dičkutė, Alexandra Dobolyi, Beniamino Donnici, Bert Doorn, Brigitte Douay, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Petr Duchoň, Bárbara Dührkop Dührkop, Árpád Duka-Zólyomi, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Lena Ek, Saïd El Khadraoui, Maria da Assunção Esteves, Edite Estrela, Harald Ettl, Jill Evans, Göran Färm, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Claudio Fava, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Elisa Ferreira, Ilda Figueiredo, Petru Filip, Věra Flasarová, Alessandro Foglietta, Hanna Foltyn-Kubicka, Nicole Fontaine, Glyn Ford, Brigitte Fouré, Janelly Fourtou, Juan Fraile Cantón, Armando França, Monica Frassoni, Duarte Freitas, Milan Gaľa, Vicente Miguel Garcés Ramón, Iratxe García Pérez, Patrick Gaubert, Jean-Paul Gauzès, Eugenijus Gentvilas, Georgios Georgiou, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Claire Gibault, Ioannis Gklavakis, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Vasco Graça Moura, Martí Grau i Segú, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Lissy Gröner, Elly de Groen-Kouwenhoven, Matthias Groote, Mathieu Grosch, Françoise Grossetête, Lilli Gruber, Ignasi Guardans Cambó, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Cristina Gutiérrez-Cortines, Fiona Hall, David Hammerstein, Benoît Hamon, Małgorzata Handzlik, Marian Harkin, Rebecca Harms, Joel Hasse Ferreira, Satu Hassi, Anna Hedh, Gyula Hegyi, Jeanine Hennis-Plasschaert, Jim Higgins, Jens Holm, Mary Honeyball, Milan Horáček, Stephen Hughes, Alain Hutchinson, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Ville Itälä, Carlos José Iturgaiz Angulo, Lily Jacobs, Anneli Jäätteenmäki, Mieczysław Edmund Janowski, Anne E. Jensen, Dan Jørgensen, Pierre Jonckheer, Romana Jordan Cizelj, Jelko Kacin, Filip Kaczmarek, Gisela Kallenbach, Othmar Karas, Ioannis Kasoulides, Piia-Noora Kauppi, Metin Kazak, Tunne Kelam, Glenys Kinnock, Ewa Klamt, Dieter-Lebrecht Koch, Silvana Koch-Mehrin, Jaromír Kohlíček, Maria Eleni Koppa, Miloš Koterec, Sergej Kozlík, Guntars Krasts, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Ģirts Valdis Kristovskis, Wiesław Stefan Kuc, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Joost Lagendijk, André Laignel, Alain Lamassoure, Jean Lambert, Vytautas Landsbergis, Esther De Lange, Anne Laperrouze, Henrik Lax, Johannes Lebech, Stéphane Le Foll, Roselyne Lefrançois, Bernard Lehideux, Lasse Lehtinen, Jörg Leichtfried, Jo Leinen, Marcin Libicki, Eva Lichtenberger, Marie-Noëlle Lienemann, Alain Lipietz, Pia Elda Locatelli, Caroline Lucas, Sarah Ludford, Florencio Luque Aguilar, Elizabeth Lynne, Marusya Ivanova Lyubcheva, Jules Maaten, Linda McAvan, Arlene McCarthy, Mary Lou McDonald, Mairead McGuinness, Edward McMillan-Scott, Jamila Madeira, Ramona Nicole Mănescu, Vladimír Maňka, Mario Mantovani, Catiuscia Marini, Helmuth Markov, Sérgio Marques, Maria Martens, David Martin, Miguel Angel Martínez Martínez, Jan Tadeusz Masiel, Marios Matsakis, Yiannakis Matsis, Manolis Mavrommatis, Manuel Medina Ortega, Erik Meijer, Íñigo Méndez de Vigo, Emilio Menéndez del Valle, Marianne Mikko, Miroslav Mikolášik, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Luisa Morgantini, Elisabeth Morin, Roberto Musacchio, Joseph Muscat, Sebastiano (Nello) Musumeci, Riitta Myller, Pasqualina Napoletano, Robert Navarro, Cătălin-Ioan Nechifor, Catherine Neris, Angelika Niebler, Ljudmila Novak, Raimon Obiols i Germà, Vural Öger, Jan Olbrycht, Seán Ó Neachtain, Gérard Onesta, Dumitru Oprea, Josu Ortuondo Larrea, Siiri Oviir, Borut Pahor, Justas Vincas Paleckis, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Vladko Todorov Panayotov, Pier Antonio Panzeri, Dimitrios Papadimoulis, Atanas Paparizov, Georgios Papastamkos, Neil Parish, Ioan Mircea Paşcu, Aldo Patriciello, Vincent Peillon, Maria Petre, Sirpa Pietikäinen, Rihards Pīks, João de Deus Pinheiro, Józef Pinior, Umberto Pirilli, Hubert Pirker, Paweł Bartłomiej Piskorski, Gianni Pittella, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Zita Pleštinská, Anni Podimata, Samuli Pohjamo, Bernard Poignant, José Javier Pomés Ruiz, Mihaela Popa, Nicolae Vlad Popa, Miguel Portas, Christa Prets, Pierre Pribetich, Vittorio Prodi, John Purvis, Luís Queiró, Reinhard Rack, Bilyana Ilieva Raeva, Miloslav Ransdorf, Poul Nyrup Rasmussen, Karin Resetarits, José Ribeiro e Castro, Teresa Riera Madurell, Frédérique Ries, Karin Riis-Jørgensen, Maria Robsahm, Bogusław Rogalski, Zuzana Roithová, Raül Romeva i Rueda, Dagmar Roth-Behrendt, Libor Rouček, Paul Rübig, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Eoin Ryan, Tokia Saïfi, Aloyzas Sakalas, Katrin Saks, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Sebastiano Sanzarello, Salvador Domingo Sanz Palacio, Amalia Sartori, Gilles Savary, Toomas Savi, Luciana Sbarbati, Christel Schaldemose, Agnes Schierhuber, Carl Schlyter, Frithjof Schmidt, Pál Schmitt, Elisabeth Schroedter, Inger Segelström, Adrian Severin, José Albino Silva Peneda, Brian Simpson, Csaba Sógor, Søren Bo Søndergaard, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Sérgio Sousa Pinto, Jean Spautz, Bart Staes, Grażyna Staniszewska, Gabriele Stauner, Petya Stavreva, Dirk Sterckx, Catherine Stihler, Ulrich Stockmann, Theodor Dumitru Stolojan, Dimitar Stoyanov, Daniel Strož, Margie Sudre, Eva-Britt Svensson, Hannes Swoboda, József Szájer, István Szent-Iványi, Csaba Sándor Tabajdi, Antonio Tajani, Hannu Takkula, Andres Tarand, Britta Thomsen, Marianne Thyssen, Silvia-Adriana Ţicău, Gary Titley, Patrizia Toia, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Witold Tomczak, Jacques Toubon, Antonios Trakatellis, Catherine Trautmann, Kyriacos Triantaphyllides, Claude Turmes, Evangelia Tzampazi, Feleknas Uca, Vladimir Urutchev, Nikolaos Vakalis, Johan Van Hecke, Anne Van Lancker, Ioannis Varvitsiotis, Donato Tommaso Veraldi, Bernadette Vergnaud, Alejo Vidal-Quadras, Kristian Vigenin, Oldřich Vlasák, Dominique Vlasto, Johannes Voggenhuber, Sahra Wagenknecht, Graham Watson, Henri Weber, Renate Weber, Åsa Westlund, Jan Marinus Wiersma, Anders Wijkman, Glenis Willmott, Iuliu Winkler, Janusz Wojciechowski, Corien Wortmann-Kool, Francis Wurtz, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská, Zbigniew Zaleski, Mauro Zani, Tatjana Ždanoka, Dushana Zdravkova, Marian Zlotea, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

(1) OV C 180E, 31.7.2003., 145.lpp.
(2) OV C 146E, 12.6.2008., 112.lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0066.


Ārkārtas sadarbība pazudušu bērnu meklēšanā (rakstiska deklarācija)
PDF 216kWORD 46k
Eiropas Parlamenta deklarācija par ārkārtas sadarbību pazudušu bērnu meklēšanā
P6_TA(2008)0391P6_DCL(2008)0036

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   tā kā bērnu nolaupīšana ir viens no visnecilvēciskākajiem noziegumiem,

B.   tā kā šādu noziegumu skaits Eiropā arvien pieaug un tas var būt saistīts ar upuru transportēšanu pāri valstu robežām,

C.   tā kā iespējas glābt nolaupīta bērna dzīvību, laikam ritot, arvien samazinās,

D.   tā kā nav kopējas Eiropas brīdināšanas sistēmas bērnu pazušanas gadījumos un arī daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs nav šādas vietējās vai valsts mēroga sistēmas,

1.   aicina dalībvalstis ieviest brīdināšanas sistēmu par bērnu pazušanu, kuras iedarbināšanas gadījumā būtu nekavējoties jāsniedz attiecīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, robežsardzes, muitas un tiesībaizsardzības iestādēm:

   detalizēta informācija par pazudušo bērnu, ja iespējams, arī viņa fotogrāfija, ja tāda ir pieejama;
   par konkrēto pazušanas gadījumu un/vai par iespējamo(-ajiem) aizvedēju(-eim);
   telefona numuru, uz kuru jāzvana, lai sniegtu informāciju (116 000, kur tas ir izveidots);

2.   aicina dalībvalstis noslēgt sadarbības nolīgumus ar visām robežvalstīm, lai nodrošinātu iespēju ātri izziņot trauksmi visās atbilstīgajās teritorijās;

3.   aicina attīstīt kopīgu organizāciju, kas sniegtu palīdzību dalībvalstu struktūrām un apmācītu tās;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei un Komisijai.

Parakstīja

Adamos Adamou, Vittorio Agnoletto, Vincenzo Aita, Gabriele Albertini, Jim Allister, Alexander Alvaro, Georgs Andrejevs, Emmanouil Angelakas, Roberta Angelilli, Stavros Arnaoutakis, Richard James Ashworth, Robert Atkins, John Attard-Montalto, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken, Liam Aylward, Mariela Velichkova Baeva, Paolo Bartolozzi, Domenico Antonio Basile, Gerard Batten, Alessandro Battilocchio, Katerina Batzeli, Jean Marie Beaupuy, Christopher Beazley, Zsolt László Becsey, Ivo Belet, Irena Belohorská, Jean-Luc Bennahmias, Sergio Berlato, Thijs Berman, Slavi Binev, Sebastian Valentin Bodu, Herbert Bösch, Jens-Peter Bonde, Vito Bonsignore, Graham Booth, Mario Borghezio, Costas Botopoulos, Catherine Boursier, Bernadette Bourzai, John Bowis, Sharon Bowles, Iles Braghetto, Mihael Brejc, Frieda Brepoels, André Brie, Danutė Budreikaitė, Paul van Buitenen, Kathalijne Maria Buitenweg, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Colm Burke, Philip Bushill-Matthews, Niels Busk, Cristian Silviu Buşoi, Philippe Busquin, Simon Busuttil, Jerzy Buzek, Milan Cabrnoch, Martin Callanan, Mogens Camre, Marco Cappato, Marie-Arlette Carlotti, Giorgio Carollo, David Casa, Paulo Casaca, Michael Cashman, Carlo Casini, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Ole Christensen, Fabio Ciani, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Carlos Coelho, Richard Corbett, Giovanna Corda, Titus Corlăţean, Thierry Cornillet, Paolo Costa, Jean Louis Cottigny, Paul Marie Coûteaux, Michael Cramer, Gabriela Creţu, Brian Crowley, Marek Aleksander Czarnecki, Hanne Dahl, Daniel Dăianu, Chris Davies, Bairbre de Brún, Panayiotis Demetriou, Gérard Deprez, Proinsias De Rossa, Marielle De Sarnez, Marie-Hélène Descamps, Harlem Désir, Albert Deß, Nirj Deva, Christine De Veyrac, Mia De Vits, Giorgos Dimitrakopoulos, Alexandra Dobolyi, Beniamino Donnici, Bert Doorn, Brigitte Douay, Den Dover, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Petr Duchoň, Bárbara Dührkop Dührkop, Andrew Duff, Árpád Duka-Zólyomi, Constantin Dumitriu, Michl Ebner, Lena Ek, James Elles, Edite Estrela, Jill Evans, Jonathan Evans, Robert Evans, Nigel Farage, Markus Ferber, Emanuel Jardim Fernandes, Francesco Ferrari, Ilda Figueiredo, Petru Filip, Roberto Fiore, Věra Flasarová, Hélène Flautre, Alessandro Foglietta, Hanna Foltyn-Kubicka, Glyn Ford, Brigitte Fouré, Janelly Fourtou, Milan Gaľa, Elisabetta Gardini, Giuseppe Gargani, Evelyne Gebhardt, Georgios Georgiou, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Maciej Marian Giertych, Neena Gill, Ioannis Gklavakis, Ana Maria Gomes, Donata Gottardi, Genowefa Grabowska, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Lissy Gröner, Elly de Groen-Kouwenhoven, Mathieu Grosch, Françoise Grossetête, Lilli Gruber, Ignasi Guardans Cambó, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Catherine Guy-Quint, Fiona Hall, Benoît Hamon, Małgorzata Handzlik, Gábor Harangozó, Malcolm Harbour, Marian Harkin, Joel Hasse Ferreira, Satu Hassi, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Roger Helmer, Jeanine Hennis-Plasschaert, Jim Higgins, Mary Honeyball, Richard Howitt, Ján Hudacký, Ian Hudghton, Stephen Hughes, Jana Hybášková, Filiz Hakaeva Hyusmenova, Sophia in 't Veld, Iliana Malinova Iotova, Mikel Irujo Amezaga, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Lily Jacobs, Anneli Jäätteenmäki, Lívia Járóka, Anne E. Jensen, Romana Jordan Cizelj, Ona Juknevičienė, Jelko Kacin, Filip Kaczmarek, Syed Kamall, Sajjad Karim, Ioannis Kasoulides, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Piia-Noora Kauppi, Robert Kilroy-Silk, Glenys Kinnock, Evgeni Kirilov, Wolf Klinz, Dieter-Lebrecht Koch, Maria Eleni Koppa, Eija-Riitta Korhola, Guntars Krasts, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Ģirts Valdis Kristovskis, Urszula Krupa, Sepp Kusstatscher, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Joost Lagendijk, Alain Lamassoure, Jean Lambert, Alexander Graf Lambsdorff, Vytautas Landsbergis, Anne Laperrouze, Romano Maria La Russa, Vincenzo Lavarra, Henrik Lax, Johannes Lebech, Kurt Lechner, Bernard Lehideux, Klaus-Heiner Lehne, Jo Leinen, Jean-Marie Le Pen, Bogusław Liberadzki, Marcin Libicki, Pia Elda Locatelli, Andrea Losco, Caroline Lucas, Sarah Ludford, Astrid Lulling, Elizabeth Lynne, Marusya Ivanova Lyubcheva, Jules Maaten, Linda McAvan, Arlene McCarthy, Mary Lou McDonald, Mairead McGuinness, Edward McMillan-Scott, Jamila Madeira, Toine Manders, Ramona Nicole Mănescu, Marian-Jean Marinescu, Catiuscia Marini, David Martin, Jan Tadeusz Masiel, Véronique Mathieu, Yiannakis Matsis, Mario Mauro, Manolis Mavrommatis, Erik Meijer, Marianne Mikko, Gay Mitchell, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Eluned Morgan, Luisa Morgantini, Philippe Morillon, Elisabeth Morin, Jan Mulder, Roberto Musacchio, Cristiana Muscardini, Joseph Muscat, Sebastiano (Nello) Musumeci, Pasqualina Napoletano, Robert Navarro, Cătălin-Ioan Nechifor, Catherine Neris, Bill Newton Dunn, Annemie Neyts-Uyttebroeck, James Nicholson, null Nicholson of Winterbourne, Vural Öger, Seán Ó Neachtain, Gérard Onesta, Dumitru Oprea, Josu Ortuondo Larrea, Miroslav Ouzký, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Dimitrios Papadimoulis, Atanas Paparizov, Georgios Papastamkos, Neil Parish, Aldo Patriciello, Vincent Peillon, Maria Petre, Willi Piecyk, Rihards Pīks, João de Deus Pinheiro, Józef Pinior, Umberto Pirilli, Lapo Pistelli, Gianni Pittella, Zita Pleštinská, Rovana Plumb, Guido Podestà, Anni Podimata, Samuli Pohjamo, Lydie Polfer, José Javier Pomés Ruiz, Mihaela Popa, Pierre Pribetich, Vittorio Prodi, Jacek Protasiewicz, John Purvis, Luís Queiró, Reinhard Rack, Bilyana Ilieva Raeva, Miloslav Ransdorf, Poul Nyrup Rasmussen, Karin Resetarits, José Ribeiro e Castro, Frédérique Ries, Karin Riis-Jørgensen, Giovanni Rivera, Giovanni Robusti, Bogusław Rogalski, Zuzana Roithová, Luca Romagnoli, Dagmar Roth-Behrendt, Libor Rouček, Martine Roure, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Eoin Ryan, Tokia Saïfi, Aloyzas Sakalas, Manuel António dos Santos, Amalia Sartori, Jacek Saryusz-Wolski, Toomas Savi, Christel Schaldemose, Margaritis Schinas, György Schöpflin, Jürgen Schröder, Inger Segelström, Adrian Severin, José Albino Silva Peneda, Brian Simpson, Kathy Sinnott, Peter Skinner, Nina Škottová, Alyn Smith, Søren Bo Søndergaard, Bogusław Sonik, Jean Spautz, Bart Staes, Grażyna Staniszewska, Margarita Starkevičiūtė, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Catherine Stihler, Dimitar Stoyanov, Daniel Strož, Robert Sturdy, Margie Sudre, David Sumberg, Konrad Szymański, Hannu Takkula, Charles Tannock, Andres Tarand, Salvatore Tatarella, Britta Thomsen, Silvia-Adriana Ţicău, Jeffrey Titford, Gary Titley, Patrizia Toia, László Tőkés, Ewa Tomaszewska, Witold Tomczak, Antonios Trakatellis, Kyriacos Triantaphyllides, Claude Turmes, Evangelia Tzampazi, Feleknas Uca, Vladimir Urutchev, Inese Vaidere, Nikolaos Vakalis, Frank Vanhecke, Anne Van Lancker, Geoffrey Van Orden, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Ari Vatanen, Yannick Vaugrenard, Armando Veneto, Riccardo Ventre, Donato Tommaso Veraldi, Bernadette Vergnaud, Alejo Vidal-Quadras, Cornelis Visser, Oldřich Vlasák, Dominique Vlasto, Diana Wallis, Graham Watson, Manfred Weber, Renate Weber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott, Iuliu Winkler, Janusz Wojciechowski, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská, Jan Zahradil, Iva Zanicchi, Stefano Zappalà, Tatjana Ždanoka, Dushana Zdravkova, Vladimír Železný, Gabriele Zimmer, Marian Zlotea, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Juridisks paziņojums - Privātuma politika