Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2008. gada 19. novembris - Strasbūra
Kopienas statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā ***II
 Dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumi ***I
 Eiropas statistika ***I
 Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP *
 Izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā *
 Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai *
 Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes (2007. – 2013. gada plānošanas laikposms) *

Kopienas statistika par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā ***II
PDF 193kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (9815/3/2008 – C6-0343/2008 – 2007/0020(COD))
P6_TA(2008)0546A6-0425/2008

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9815/3/2008 – C6-0343/2008)(1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2007)0046),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0425/2008),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka tiesību akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt tiesību aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt tiesību aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 280 E, 4.11.2008., 1. lpp.
(2) OV C 282 E, 6.11.2008., 109.lpp.


Dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumi ***I
PDF 398kWORD 66k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK un 89/666/EEK attiecībā uz dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem (COM(2008)0194 – C6-0171/2008 – 2008/0083(COD))
P6_TA(2008)0547A6-0400/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0194),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0171/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0400/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 68/151/EEK, 77/91/EEK un 89/666/EEK attiecībā uz dažu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem

P6_TC1-COD(2008)0083


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),

tā kā:

(1)  Eiropadome 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē vienojās, ka līdz 2012. gadam uzņēmumu administratīvais slogs jāsamazina par 25 %, lai vairotu Kopienas uzņēmumu konkurētspēju.

(2)  Konstatēts, ka uzņēmējdarbības tiesības ir viena no jomām, kurā uzņēmumiem paredzēti ļoti daudzi informēšanas pienākumi, no kuriem vairāki ir novecojuši vai pārmērīgi.

(3)  Šie informēšanas pienākumi ir jāpārskata, lai slogu, kurš gulstas uz Kopienas uzņēmumiem, samazinātu līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu citu ieinteresētu personu interešu aizsardzību.

(4)  Saskaņā ar Padomes 1968. gada 9. marta Pirmo direktīvu 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses(3), sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir publicējot jāatklāj noteikta informācija, kas iekļauta dalībvalsts centrālajā reģistrā, komercreģistrā vai uzņēmējsabiedrību reģistrā. Daudzās dalībvalstīs šīs ziņas jāpublicē valsts oficiālā izdevumā un dažkārt arī valsts un reģionālos laikrakstos.

(5)  Vairumā gadījumu publicēšanas pienākums attiecīgajiem uzņēmumiem rada papildu izmaksas, taču reāla labuma no tā nav, jo uzņēmējsabiedrību reģistri to rīcībā esošo informāciju dara pieejamu tiešsaistē. Iniciatīvas, piemēram, topošais Eiropas e-tiesiskuma portāls, kuru mērķis ir sekmēt Kopienas mēroga piekļuvi šādiem reģistriem, vēl vairāk mazina vajadzību pēc šādas informācijas publicēšanas valsts oficiālā izdevumā vai citos preses izdevumos.

(6)  Lai būtu iespējams izmaksu ziņā lietderīgi šīs ziņas publicēt un lietotājiem nodrošināt vienkāršu piekļuvi informācijai, dalībvalstīm jāparedz, ka obligāti jāizmanto centrāla elektroniska platforma. Šajā platformā jāiekļauj visa atklātībai nododamā informācija vai jāsniedz piekļuve uzņēmuma elektroniskajai datnei, kas atrodama dalībvalstu reģistros. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka visas izmaksas, kas saistītas ar šādu publicēšanu, tiek iekļautas vienotā maksā, ko iekasē no uzņēmumiem par ierakstīšanu reģistrā, ja tāda ir paredzēta. Pienākumi, kādi dalībvalstīs paredzēti attiecībā uz publicēšanu, nedrīkst radīt nekādas īpašas papildu izmaksas. Tomēr tas nekādā veidā nedrīkst skart dalībvalstu iespēju tās izmaksas, kas saistītas ar platformas instalēšanu un izmantošanu, tostarp ar dokumentu formatēšanu, iekasēt no uzņēmumiem, iekļaujot šīs izmaksas reģistrācijas maksā vai obligātu periodisku iemaksu veidā, ko veic uzņēmumi.

(7)  Atbilstīgi subsidiaritātes principam, dalībvalstis var turpināt publicēšanu visos pastāvošajos valsts veidos, ar noteikumu, ka tie ir skaidri definēti un to pamatā ir objektīvi noteikumi, jo īpaši juridiskās noteiktības un informācijas drošības interesēs, kā arī ņemot vērā iespējas piekļūt internetam un valstu pieredzi; dalībvalstīm šādas papildu publicēšanas izmaksas jāsedz, iekļaujot tās vienotā maksājumā.

(8)  Saskaņā ar elektroniskās platformas izmantošanu jāgroza 1976. gada 13. decembra Padomes Otrā direktīvu 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses(4).

(9)  Saskaņā ar Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmito direktīvu 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti(5), ir jāatklāj noteikta informācija par uzņēmumu. Dalībvalsts, kurā atrodas filiāle (║ turpmāk ‐ uzņēmēja dalībvalsts), patlaban var pieprasīt, lai šajā sakarā dažus dokumentus pārtulko citā Kopienas oficiālajā valodā.

(10)  Šāda iespēja ir jāsaglabā, tāpat kā iespēja uzņēmējai dalībvalstij pieprasīt, ka nedaudzos gadījumos tulkojumiem jābūt apstiprinātiem, ja tas ir vajadzīgs trešo pušu interesēs, lai apstiprinot nodrošinātu pienācīgu tulkojuma ticamību.

(11)  Tomēr tulkojumu var uzskatīt par pietiekami ticamu, ja to apstiprinājis tulkotājs, kas oficiāli iecelts un zvērināts citā dalībvalstī, vai kāda cita persona, kas minētajā dalībvalstī ir pilnvarota apstiprināt tulkojumus vajadzīgajā valodā. Šādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts nedrīkstētu pieprasīt papildu apstiprinājumu saskaņā ar tās noteikumiem.

(12)  Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad reģistrs, kurā atrodas uzņēmuma dokumentācija, filiāles reģistrēšanai vajadzīgo dokumentu var izsniegt uzņēmējas dalībvalsts prasītajā Kopienas oficiālajā valodā. Arī šajā gadījumā papildu apstiprināšanai nav pamata.

(13)  Turklāt, dalībvalstis nedrīkstētu likt ievērot kādas formalitātes saistībā ar dokumenta valodu, kas pārsniedz prasību par apstiprināšanu. Konkrētāk, prasības par jau apstiprināta tulkojuma notariālu apliecināšanu, lai nodrošinātu pienācīgu ticamību, ir pārmērīgas.

(14)  Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķis ‐ mazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar noteiktu veidu uzņēmumu publicēšanas un tulkošanas pienākumiem ‐ nav pienācīgi sasniedzams, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, un tādējādi tā apjoma un sasniedzamo rezultātu dēļ mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī, Kopienai ir tiesības pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.

(15)  Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 68/151/EEK, 77/91/EEK un 89/666/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 68/151/EEK grozījums

Direktīvas 68/151/EEK 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

4.  Šīs direktīvas 2. pantā minētos dokumentus un ziņas nodod atklātībā, tās ievadot centrālā elektroniskā platformā, kas ļauj informācijai piekļūt hronoloģiskā secībā.

Dalībvalstis nodrošina, ka netiek iekasētas nekādas īpašas maksas saistībā ar ziņu publicēšanu centrālajā elektroniskajā platformā vai saistībā ar visiem citiem publicēšanas pienākumiem, ko tās var uzlikt saistībā ar šiem dokumentiem un ziņām. Šis noteikums neskar dalībvalstu iespēju izmaksas saistībā ar centrālo platformu iekasēt no uzņēmumiem.

"

2. pants

Direktīvas 77/91/EEK grozījums

Direktīvas 77/91/EEK 29. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

Visus parakstīšanās piedāvājumus ar priekšrocību tiesībām uz termiņu, kurā šīs tiesības ir izmantojamas, publicē oficiālā izdevumā. Tomēr, ja ir reģistrētas visas sabiedrības akcijas, dalībvalstu tiesību aktos noteikt šādu publikāciju nav vajadzīgs. Šādā gadījumā par to rakstiski ir jāinformē visi sabiedrības akcionāri. Priekšrocību tiesības ir jāizmanto termiņā, kas nav īsāks par 14 dienām no piedāvājuma publikācijas dienas vai no vēstuļu nosūtīšanas dienas akcionāriem.

"

3. pants

Direktīvas 89/666/EEK grozījums

Direktīvas 89/666/EEK 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

4. pants

1.  Dalībvalsts, kurā atver filiāli, var noteikt, ka 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 3. pantā minētie dokumenti jānodod atklātībā kādā citā Kopienas oficiālajā valodā, bet ne 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā reģistra oficiālajā valodā, un ka to tulkojumiem jābūt apstiprinātiem. Ja dalībvalsts pieprasa apstiprinājumu, šo tulkojumu apstiprina šim nolūkam pienācīgi kvalificēta persona jebkurā dalībvalstī.

2.  Pirmo punktu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto apstiprinājumu, ja vien apliecinājums nav izdots reģistrā, kas minēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā atvērta filiāle.

3.  Dalībvalstis neliek ievērot nekādas citas papildu formalitātes saistībā ar minētajiem dokumentu tulkojumiem, izņemot tās, kas noteiktas 1. un 2. punktā.

"

4. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ║ līdz 2010. gada 1. maijam. Dalībvalstis var turpināt publicēšanu visos pastāvošajos veidos, ar noteikumu, ka tie ir skaidri definēti un to pamatā ir objektīvi noteikumi, jo īpaši juridiskās noteiktības un informācijas drošības interesēs, kā arī ņemot vērā iespējas piekļūt internetam un valstu praksi. Dalībvalstīm ir jāsedz šādas papildu publicēšanas pienākuma izmaksas, iekļaujot tās vienotā maksājumā. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu likumu, normatīvo aktu un administratīvo noteikumu tekstus, kā arī atbilstības tabulu starp šiem noteikumiem un šo Direktīvu.

Kad dalībvalstis tos pieņem, šajos pasākumus ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C
(2) Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes ... Lēmums.
(3) OV L 65, 14.3.1968., 8. lpp. ║
(4) OV L 26, 31.1.1977., 1. lpp.
(5) OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.


Eiropas statistika ***I
PDF 265kWORD 39k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas statistiku (COM(2007)0625 – C6-0346/2007 – 2007/0220(COD))
P6_TA(2008)0548A6-0349/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0625),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0346/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0349/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 19. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008, ║ Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 ║un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom

P6_TC1-COD(2007)0220


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 223/2009.)


Lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta shēma saskaņā ar KLP *
PDF 1074kWORD 1017k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus lauksaimniekiem piešķiramā tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (COM(2008)0306 – C6-0240/2008 – 2008/0103(CNS))
P6_TA(2008)0549A6-0402/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu un 299. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6–0240/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0402/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Birokrātijas samazināšanai lauksaimniecības nozarē vajadzētu notikt, īstenojot pārredzamākus, saprotamākus un vienkāršākus noteikumus. Kopējā lauksaimniecības politika spēs pasaules tirgū garantēt lauku saimniecību konkurētspēju, tikai samazinot izmaksas un atvieglojot administratīvās formalitātes.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Būtu jāveic pastāvīgi pasākumi savstarpējās atbilstības sistēmas vienkāršošanai, uzlabošanai un harmonizēšanai. Tāpēc Komisijai reizi divos gados jāsagatavo ziņojums par savstarpējās atbilstības sistēmas piemērošanu.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)  Administratīvo izmaksu samazināšana, pārbaužu harmonizācija un to pārgrupēšana, tostarp arī Eiropas Savienības iestādēs, kā arī laicīga maksājumu izpilde palielina lauksaimnieku vispārējo atbalstu savstarpējās atbilstības sistēmai un ceļ politikas efektivitāti.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)  Lai ierobežotu lauksaimnieku izmaksas, dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes būtu jāmudina pēc iespējas samazināt pārbaudes uz vietas un kontroles aģentūru skaitu, neskarot Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/20031. Tādējādi dalībvalstīm būtu jābūt tiesīgām veikt minimālu pārbaužu skaitu maksātājaģentūras līmenī. Turklāt dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes būtu jāmudina veikt papildu pasākumus pārbaužu veicēju skaita ierobežošanai, lai nodrošinātu viņu atbilstīgu sagatavotību un lai maksimālo laika posmu, kurā var veikt pārbaudes uz vietas noteiktā saimniecībā, ierobežotu līdz vienai dienai. Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm ievērot integrētās paraugu atlases prasības. Paraugu atlase uz vietas veicamajām pārbaudēm būtu jāveic neatkarīgi no noteiktā minimālā pārbaužu skaita procentuālā apjoma, kāds paredzēts konkrētajos tiesību aktos savstarpējās atbilstības jomā.
________
1 OV L 141, 30.4.2004., 18. lpp.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2.d apsvērums (jauns)
(2d)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai lauksaimniekus nesoda divreiz par vienu un to pašu neatbilstības gadījumu (maksājumu samazinājums vai anulēšana, kā arī sods par attiecīgo valsts tiesību aktu neievērošanu).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz noteiktām ainavu sastāvdaļām. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu minētās ainavu sastāvdaļas.
(3)  Turklāt, lai novērstu to, ka tiek pamesta lauksaimniecības zeme, un nodrošinātu, ka tā tiek saglabāta labos lauksaimniecības un vides apstākļos, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja Kopienas sistēmu, ar kuru dalībvalstis nosaka standartus, ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās pazīmes, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas (zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi) un lauksaimniecības struktūras. Saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu obligātā zemes atstāšanas atmatā atcelšana atsevišķos gadījumos var radīt negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši attiecībā uz parasto bioloģisko daudzveidību, noteiktām topogrāfiskām īpatnībām un zemēm pie ūdensceļiem. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt spēkā esošos Kopienas noteikumus, lai vajadzības gadījumā aizsargātu bioloģisko daudzveidību un noteiktas ainavu sastāvdaļas. Izņemot gadījumus, kad ir jāievēro Kopienas tiesību aktos minētas stingrākas prasības attiecībā uz ūdens kvalitāti, nevajadzētu uzlikt papildu ierobežojumus, kas varētu traucēt vēlamajai lauku attīstībai.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā atsevišķos apgabalos ir kļuvusi aizvien problemātiskāka. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu.
(4)  Ūdens aizsardzība un apsaimniekošana lauksaimniecības darbības kontekstā kļūst problemātiskāka aizvien lielākā Kopienas platībā. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt arī spēkā esošo Kopienas sistēmu labu lauksaimniecības un vides apstākļu nodrošināšanai, lai aizsargātu ūdeni pret piesārņojumu un noteces ūdeņiem, kā arī lai pārvaldītu ūdens izmantošanu, jo īpaši samazinot lielo ikgadējo ūdens patēriņu, izmantojot labākas lauksaimniecības un ūdensapgādes sistēmas.
Grozījums Nr. 190 un 226
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai uzlabotu līdzsvaru starp tiem politikas instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un tiem, kas paredzēti lauku attīstības veicināšanai, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ieviesa obligātu tiešo maksājumu pakāpeniskas samazināšanas sistēmu ("modulāciju"). Šī sistēma jāsaglabā, iekļaujot atbrīvojumu no maksājumiem līdz EUR 5000 no tā piemērošanas.
Lai uzlabotu līdzsvaru starp tiem politikas instrumentiem, kas izveidoti, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību, un tiem, kas paredzēti lauku attīstības veicināšanai, ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 ieviesa obligātu tiešo maksājumu pakāpeniskas samazināšanas sistēmu ("modulāciju"). Šī sistēma jāsaglabā, iekļaujot atbrīvojumu no maksājumiem līdz EUR 10 000 no tā piemērošanas.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lai ļautu dalībvalstīm attiecīgi pārskatīt to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.
(7)  Ietaupījumus, kurus ieguva no modulācijas mehānisma, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, izmanto, lai finansētu pasākumus, kuri iekļauti lauku attīstības politikā. Kopš minētās regulas pieņemšanas lauksaimniecības nozarē radušās daudzas jaunas un sarežģītas problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas, aizvien lielāka bioenerģijas nozīme, kā arī vajadzība pēc labākas ūdens resursu apsaimniekošanas un pēc efektīvākas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības. Eiropas Kopienu kā Kioto Protokola līgumslēdzēju pusi aicināja pielāgot tās politiku, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Turklāt, ņemot vērā nopietnas problēmas, kas saistītas ar ūdens nepietiekamību un sausumu, turpmāk jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājumi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība aizvien ir svarīgs uzdevums, un lai arī ir panākts ievērojams progress, būs vajadzīgs pielikt papildu pūles, lai sasniegtu Eiropas Kopienas mērķi bioloģiskās daudzveidības jomā līdz 2010. gadam. Kopiena atzīst, ka minētie jaunie uzdevumi jārisina saskaņā ar tās politiku. Lauksaimniecības nozarē šim nolūkam piemērots instruments ir lauku attīstības programmas, kuras pieņemtas ar Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Dažas dalībvalstis jau ir paredzējušas lauku attīstības programmas, kas paredz īstenot jaunos uzdevumus. Tomēr, lai ļautu visām dalībvalstīm īstenot to lauku attīstības programmas, neliekot samazināt to pašreizējās lauku attīstības darbības citās jomās, jādara pieejami papildu līdzekļi. Tomēr finanšu perspektīvās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam nav paredzēti finanšu līdzekļi, lai vajadzības gadījumā pastiprinātu Kopienas lauku attīstības politiku. Šādos apstākļos ir lietderīgi mobilizēt lielu daļu vajadzīgo finanšu līdzekļu, paredzot pakāpenisku tiešo maksājumu samazinājumu, izmantojot modulāciju.
Grozījums Nr. 11, 197 un 210
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Ir skaidrs, ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, lielāku saimniecību saņēmējiem nav vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām.
(8)  Attiecībā uz tiešā atbalsta ienākumu atbalsta sadalījumu starp lauksaimniekiem lielu daļu maksājumu piešķir samērā ierobežotam skaitam lielu saimniecību. Neatkarīgi no struktūras veida, var būt, ka, lai efektīvi sasniegtu ienākumu atbalstu mērķi, šiem lielāku saimniecību saņēmējiem nebūtu vajadzīgs tāda paša apjoma individuālais atbalsts. Turklāt pielāgošanās spējas ļauj lielākiem saņēmējiem darboties ar mazāku individuālā atbalsta apjomu. Tādēļ šķiet taisnīgi, ka lauksaimnieki, kas, ņemot vērā katras attiecīgās saimniecības algu sarakstu, saņem lielu atbalsta apjomu, veic īpašu ieguldījumu to lauku attīstības pasākumu finansēšanā, ar kuriem risina jaunus uzdevumus. Tādēļ ir lietderīgi izveidot mehānismu, ar ko paredz palielināt visapjomīgāko maksājumu samazinājumu, no kura gūtos ienākumus būtu jāizmanto arī jaunu uzdevumu risināšanai lauku attīstības jomā. Lai nodrošinātu šā mehānisma proporcionalitāti, pakāpeniski jāpalielina papildu samazinājumi saskaņā ar attiecīgo maksājumu summām. Tomēr apvienības, kurās iesaistās liels lauksaimnieku skaits ar savām saimniecībām, kā, piemēram, lauksaimniecības kooperatīvus, un kuras atbilst šīs regulas 2. pantā izklāstītajai "lauksaimnieka" definīcijai, ir jāizvairās uzskatīt par liela maksājuma saņēmējām, kas savukārt radītu attiecīgu maksājumu samazināšanos. Tādēļ ir jānosaka, kuras apvienības atbilst minētajiem nosacījumiem, lai atbrīvotu tās no iespējamas pakāpeniskas maksājumu samazināšanas.
Turklāt, lai nepieļautu turpmāku lauksaimniecības nozares sadrumstalotību, gadījumos, kad izmanto modulācijas mehānismu, par lieliem saņēmējiem nevar uzskatīt ražotāju asociācijas, kas novirza tiešo maksājumu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Turklāt būtu lietderīgi, ja dalībvalstīm būtu pieejams īpašs atbalsts, lai varētu īstenot jaunos uzdevumus, kas izriet no KLP "veselības pārbaudes".
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus komerciālām saimniecībām. Saimniecību konsultatīvajai sistēmai jāpalīdz lauksaimniekiem labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.
(16)  Lai palīdzētu lauksaimniekiem izpildīt mūsdienīgas un augstas kvalitātes lauksaimniecības standartus, dalībvalstīm jāizveido visaptveroša sistēma, kas sniedz padomus visiem lauksaimniekiem. Saimniecību konsultatīvajai sistēmai būtu jāpalīdz lauksaimniekiem veikt efektīvu un rentablu ražošanu un labāk apzināties materiālu plūsmas un procesus saimniecību mērogā, kas saistīti ar vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, nekādi neietekmējot viņu pienākumus un atbildību attiecībā uz tādu standartu ievērošanu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai novērstu pārāk lielu administratīvo slogu, ir lietderīgi dalībvalstīm atturēties no tiešo maksājumu piešķiršanas, ja maksājums ir zemāks par Kopienas vidējo atbalstu par vienu hektāru vai saimniecības platība, par kuru ir pieprasīts atbalsts, ir mazāka par vienu hektāru. Jāparedz īpašs noteikums tām dalībvalstīm, kuru saimniecību struktūra būtiski atšķiras no Kopienas vidējās saimniecības struktūras. Dalībvalstīm jāsniedz rīcības brīvība izvēlēties īstenot vienu no diviem kritērijiem, ņemot vērā to lauksaimniecības ekonomikas struktūras īpatnības. Tā kā īpašas tiesības uz maksājumiem piešķīra lauksaimniekiem ar tā sauktajām "bezzemes" saimniecībām, nebūtu efektīvi piemērot robežvērtību, pamatojoties uz hektāru skaitu. Tādēļ šādiem lauksaimniekiem jāpiemēro minimālais apjoms, kas balstīts uz vidējo apjomu.
(19)  Nelielu summu pārvaldība ir apgrūtinošs uzdevums dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā jāizmaksā [atbalsta] saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās.
(21)  Maksājumi, ko paredz Kopienas atbalsta shēmas, kompetentām valstu iestādēm pilnībā būtu jāizmaksā saņēmējiem, ievērojot šajā regulā paredzētos samazinājumus un noteiktos termiņus. Lai padarītu elastīgāku tiešo maksājumu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jāļauj maksāt tiešos maksājumus katru gadu divās daļās, no vienas puses, kavējuma gadījumā iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm, un, no otras puses, atkarībā no nozares vajadzībām tām piešķirot zināmu elastību attiecībā uz maksājuma datumu noteikšanu.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai sasniegtu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kopējā atbalsta shēmas jāpielāgo jaunākajām izmaiņām, vajadzības gadījumā īsos termiņos. Tādēļ atbalsta saņēmēji nevar paļauties uz to, ka atbalsta nosacījumi paliks nemainīgi, un viņiem ir jābūt gataviem tam, ka shēmas var tikt pārskatītas, jo īpaši ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā vai budžeta situācijā.
svītrots
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  KLP pirmo pīlāru vajadzētu saglabāt nākotnē, lai garantētu būtisko nozīmi lauksaimniekam, kurš ir daudzo lauku rajonu ekonomikas virzītājspēks, lauku ainavas saglabātājs, kā arī garants, lai nodrošinātu augstos pārtikas drošības standartus, kādus pieprasa Eiropas Savienība.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie ir jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju un, ņemot vērā to, ka lauksaimnieki jau ir iepazinušies ar vienotā maksājuma shēmas darbību, sākotnēji noteiktais laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs, jāsamazina līdz diviem gadiem.
(24)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja vienotā maksājuma shēmu, kurā pašreizējos dažādos atbalsta mehānismus apvienoja vienā atsaistīto tiešo maksājumu shēmā. Pieredze, kas iegūta, piemērojot vienotā maksājuma shēmu, liecina par to, ka tās konkrētus elementus var vienkāršot lauksaimnieku un administrāciju labā. Turklāt, ņemot vērā to, ka vienotā maksājuma shēmu tajā pašā laikā īstenoja visās dalībvalstīs, kurām bija uzstādīta tāda prasība, daudzi nosacījumi, kas bija saistīti ar sākotnējo īstenošanu, vairs nav atbilstīgi, tādēļ tie būtu jāpielāgo. Saistībā ar to ir konstatēts, ka atsevišķos gadījumos tiesības uz maksājumiem lielā mērā ir nepietiekami izmantotas. Lai novērstu šādu situāciju, būtu jānosaka triju gadu laikposms, kas paredzēts neizmantoto tiesību uz maksājumiem pārvēršanai valsts rezervēs.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, jāpiešķir par hektāriem, kuriem piemēro tos pašus atbilstības nosacījumus, ko piemēro attiecībā uz jebkurām citām atbalsta tiesībām.
(27)  Obligāto aramzemes atstāšanu atmatā ieviesa kā piegādes kontroles mehānismu. Pārmaiņas tirgū laukaugu jomā un atsaistītā atbalsta ieviešana vairs nepamato vajadzību saglabāt šo instrumentu, un tādēļ tas ir jāatceļ. Tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu kļūst par parastām tiesībām.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana jāveic piemērotā pārejas periodā, kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.
(28)  Pēc iepriekšējā saistītā tirgus atbalsta iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā dalībvalstīs, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanu, tiesību uz maksājumu vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējā atbalsta individuālo līmeni. Ņemot vērā gadu skaitu, kas pieaug kopš vienotā maksājuma shēmas ieviešanas, un pēc turpmākas citu nozaru iekļaušanas vienotā maksājuma shēmā, kļūst aizvien sarežģītāk pamatot ievērojamu individuālu atšķirību likumību atbalsta līmenī, kura pamatā ir tikai iepriekšējais atbalsts. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm, kuras izvēlējās vēsturisko ieviešanas modeli, būtu jāļauj ar zināmiem nosacījumiem pārskatīt piešķirtās tiesības uz maksājumu, lai tuvinātu to vienības vērtību, vienlaikus ievērojot vispārīgos Kopienas tiesību aktu principus un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķus. Šajā kontekstā dalībvalstis, nosakot precīzākas vērtības, var ņemt vērā ģeogrāfisko apgabalu īpatnības. Tiesību uz maksājumu izlīdzināšana būtu jāveic piemērotā pārejas periodā atbilstoši katras valsts pieņemtajam grafikam, kā arī ievērojot samazinājumu robežvērtību, lai ļautu lauksaimniekiem saprātīgi pielāgoties atbalsta mainīgajiem līmeņiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)  Savstarpējas atbilstības sistēmai un kopējai lauksaimniecības politikai nākotnē var būt jāpiemēro jaunie pielāgojumi, jo maksājumu summas ne vienmēr šķiet proporcionālas attiecīgo lauksaimnieku pieliktajām pūlēm, lai ievērotu noteikumus, ņemot vērā, ka maksājumi joprojām ir ievērojami atkarīgi no vēsturiskajām izmaksām. Tiesību akti attiecībā uz dzīvnieku labturību ir īpaši apgrūtinoši lauksaimniekiem, un tas neatbilst maksājumu apjomam. Tomēr, ja importētajiem produktiem ir jāatbilst tām pašām dzīvnieku labturības normām, nebūtu jāpiešķir lauksaimniekiem kompensācijas, lai viņi ievērotu šajā jomā spēkā esošos Kopienas tiesību aktus. Tāpēc Komisijai sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju būtu jācenšas panākt ar tirdzniecību nesaistītu jautājumu atzīšanu par importa kritērijiem.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana ļauj elastīgi izvēlēties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tas jo īpaši attiecas uz laukaugu, apiņu un sēklu nozari un zināmā mērā arī uz liellopu gaļas nozari. Tādēļ šajās nozarēs daļēji atsaistītos maksājumus jāintegrē vienotā maksājuma shēmā. Lai lauksaimnieki, kas darbojas liellopu gaļas nozarē, varētu pakāpeniski pielāgoties jaunajiem atbalsta pasākumiem, jāparedz noteikums, ar ko pakāpeniski ievieš īpašu piemaksu par vīriešu kārtas dzīvniekiem un kaušanas piemaksu. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.
(30)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar kuru vienlaicīgi ieviesa atsaistīto vienotā maksājuma shēmu, ļāva dalībvalstīm no minētās shēmas izslēgt noteiktus maksājumus. Tajā pašā laikā minētās regulas 64. panta 3. punktā paredzēja pārskatīt iespējas, kuras noteiktas III sadaļas 5. nodaļas 2. un 3. iedaļā, ņemot vērā tirgus un strukturālo attīstību. Attiecīgās pieredzes analīze liecina par to, ka atsaistīšana varētu garantēt vairāk elastības, izvēloties ražotājus, ļaujot tiem pašiem pieņemt lēmumus par ražošanu, pamatojoties uz rentabilitāti un tirgus reakciju. Tādēļ ir vēlams ļaut dalībvalstīm, kuras to vēlētos, turpināt atbalstu atsaistīšanas procesu. Tā kā daļēji saistītos maksājumus augļu un dārzeņu nozarē ieviesa nesen un tikai kā pārejas pasākumu, šādas shēmas nav jāpārskata.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Ir jāpieņem īpaši pasākumi, lai palīdzētu Eiropas Savienības aitu audzēšanas nozarei, kas piedzīvo dziļu lejupslīdi. Būtu jāīsteno Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūcijā par aitkopības un kazkopības nozares nākotni Eiropā1 ietvertie ieteikumi.
________
1 Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0310.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Dalībvalstīm jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsta arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Ņemot vērā to, ka kļūst aizvien svarīgāka efektīva risku pārvaldība, jāsniedz iespēja dalībvalstīm finansiāli ieguldīt piemaksās, ko lauksaimnieki veic par laukaugu apdrošināšanu, kā arī finansēt noteiktu ekonomisku zaudējumu kompensācijas saistībā ar dzīvnieku vai augu slimībām. Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, jāierobežo atbilstošā līmenī. Attiecīgi jāparedz noteikumi, kuri jāpiemēro finanšu ieguldījumiem laukaugu apdrošināšanai un ar dzīvnieku vai augu slimībām saistītajām kompensācijām.
(32)  Dalībvalstīm būtu jāsniedz iespēja izmantot līdz 10 % no tām noteiktā maksimāli pieļaujamā daudzuma īpaša atbalsta piešķiršanai skaidri noteiktos gadījumos. Šādam atbalstam būtu jāļauj dalībvalstīm risināt vides jautājumus un uzlabot lauksaimniecības produktu kvalitāti un tirdzniecību. Īpašs atbalsts būtu arī jādara pieejams, lai novērstu sekas, ko radīs pakāpeniska piena kvotu atcelšana un atbalsta atsaistīšana īpaši jutīgās nozarēs. Lai ievērotu Kopienas starptautiskās saistības, līdzekļi, ko var izmanto jebkādiem saistītā atbalsta pasākumiem, būtu jāierobežo atbilstošā līmenī.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)  Tā kā aizvien svarīgāka kļūst efektīva risku pārvaldība, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot līdz pat 5 % vairāk no attiecīgā līdzekļu apjoma, lai atbalstītu lauksaimniekus vai ražotāju organizācijas vai grupas, sniedzot finansiālu ieguldījumu iemaksās, kas saistītas ar apdrošināšanu vai kopfondiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36 ) Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašreiz var integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, proteīnaugiem, rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz liniem ir arī lietderīgi atcelt atbalstu ražošanai un integrēt attiecīgās summas vienotā maksājuma shēmā. Attiecībā uz rīsiem, žāvētu rupjo lopbarību, kartupeļu cieti un liniem jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.
(36)  Tiešā atbalsta atsaistīšana un vienotā maksājuma shēmas ieviešana bija būtiski elementi kopējās lauksaimniecības politikas pārveidošanas procesā. Tomēr vairāku iemeslu dēļ 2003. gadā nācās saglabāt īpašu atbalstu daudziem laukaugiem. Pieredze, kas iegūta, īstenojot Regulu (EK) Nr. 1782/2003, un tirgus situācijas attīstība norāda uz to, ka shēmas, kuras neiekļāva vienotā maksājuma shēmā 2003. gadā, pašlaik varētu pēc dalībvalsts izvēles integrēt minētajā shēmā, lai veicinātu uz tirgu orientētu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Tas jo īpaši attiecas uz olīveļļas nozari, kur tika saistīta tikai neliela atbalsta daļa. Tas attiecas arī uz maksājumiem par cietajiem kviešiem, rīsiem, kartupeļu cieti un riekstiem, kur atlikušo saistīto maksājumu samazināta efektivitāte pamato atsaistīšanas iespējas izvēli. Attiecībā uz rīsiem, kartupeļu cieti un liniem būtu jānosaka pārejas periods, lai nodrošinātu, ka to pāreja uz atsaistīto atbalstu būtu pēc iespējas vienmērīgāka. Attiecībā uz riekstiem būtu jāļauj dalībvalstīm turpināt maksāt atbalsta valsts daļu saistītā veidā, lai mazinātu atsaistīšanas sekas.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti, liniem un žāvēto rupjo lopbarību šāds palielinājums jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu, ko lauksaimnieki saņēma pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.
(37)  Tā kā jaunas shēmas tiks integrētas vienotā maksājuma shēmā, būtu jāparedz noteikums par individuāla ienākumu atbalsta jauna līmeņa aprēķināšanu atbilstīgi minētajai shēmai. Attiecībā uz riekstiem, kartupeļu cieti un liniem šāds palielinājums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz atbalstu vai ražošanas kvotām, ko lauksaimniekiem piešķīra pēdējo gadu laikā. Tomēr attiecībā uz to maksājumu iekļaušanu, kuri bija tikai daļēji izslēgti no vienotā maksājuma shēmas, jāsniedz dalībvalstīm būtu jādod iespēja izmantot sākotnējos atsauces laikposmus.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.
(38)  Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 izveidoja īpašu atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, lai palīdzētu attīstīt nozari. Ņemot vērā jaunākos notikumus bioenerģijas nozarē un, jo īpaši, šādu produktu spēcīgo pieprasījumu starptautiskajā tirgū, kā arī saistošu mērķu noteikšanu bioenerģijas īpatsvara sasniegšanai kopējā degvielas patēriņā līdz 2020. gadam, vairs nav pietiekama iemesla piešķirt saistīto atbalstu kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību. Līdz ar to attiecīgās summas nākotnē būtu jāiekļauj vienotā atbalsta shēmā.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – d apakšpunkts
d) atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, kartupeļu cieti, kokvilnu, cukuru, augļus un dārzeņus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;
d) atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo rīsus, proteīnaugus, kartupeļu cieti, cukuru, augļus un dārzeņus, tabaku, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu un teļa gaļu;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – a apakšpunkts
a) "lauksaimnieks" ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību;
a) "lauksaimnieks" ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no grupai un tās dalībniekiem valsts tiesību aktos piešķirtā juridiskā statusa, kuras saimniecība atrodas Kopienas teritorijā, kā minēts Līguma 299. pantā, un kura veic lauksaimniecisku darbību, kas ir šīs personas galvenais ienākumu avots;
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
2. pants – aa apakšpunkts (jauns)
aa) "lauksaimnieks, kuram ir tiesības uz maksājumu" ir lauksaimnieks, kam ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu;
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – fa apakšpunkts (jauns)
fa) "reģions" ir dalībvalsts, dalībvalsts reģions vai dalībvalsts ģeogrāfiskais apgabals ar raksturīgām īpašībām un/vai strukturālām nepilnībām ‐ pēc attiecīgās dalībvalsts izvēles;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu.
1.  Lauksaimnieks, kurš saņem tiešos maksājumus, ievēro II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, kā arī nodrošina labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas noteikti saskaņā ar 6. pantu, izņemot gadījumus, kad šādas prasības ievērošana nav iespējama vai būtu nesamērīga.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Visiem lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, jāievēro drošības noteikumi darbavietā, kā arī līgumiskie noteikumi, ko paredzējusi attiecīgā dalībvalsts.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa) darba drošība;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, pamatojoties uz III pielikumā izklāstīto sistēmu un ņemot vērā attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras.
1.  Dalībvalstis nodrošina to, lai visās lauksaimniecības zemēs, jo īpaši zemē, ko vairs neizmanto ražošanai, tiktu saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi. Dalībvalstis valsts vai reģionālā līmenī nosaka obligātās prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, ņemot vērā III pielikumā minētos jautājumus, kā arī Komisijas pamatnostādnes un/vai citus attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošos standartus, attiecīgo apgabalu raksturīgās īpašības, tostarp augsnes un klimatiskos apstākļus, ekosistēmas, esošās lauksaimniecības sistēmas, zemes izmantošanu, augseku, lauksaimniecības praksi un lauksaimniecības struktūras. Šīs obligātās prasības pielāgo katrai atsevišķai situācijai un pieņem atkarībā no to efektivitātes (kas atzīta zinātniskās izpētes un praktiskās pieredzes ceļā) agronomijas un vides ziņā.
III pielikuma otrajā slejā uzskaitīti fakultatīvi standarti, par kuru izmantošanu lēmumu pieņem pašas dalībvalstis. Turklāt veicamajiem pasākumiem būtu jāpamatojas uz spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, un nav jāparedz nekādas papildu saistības.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Bonusa punkti
Ikviena dalībvalsts var brīvi īstenot papildu savstarpējo atbilstību, kas lauksaimniekiem piešķir bonusa punktus par pasākumiem, kursi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai veikti papildus saistībām, ko paredz laba lauksaimniecības un vides savstarpējā atbilstība. Katra dalībvalsts nosaka darbības, par kurām šos punktus var saņemt. Bonusa punktus var izmantot, lai kompensētu soda punktus, kas iegūti 6. pantā minēto labo lauksaimniecības un vides apstākļu jomā. Kompensācijas mehānismus nosaka pašas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6.b pants (jauns)
6.b pants
Nodrošinātība ar pārtiku
Dalībvalstis raugās, lai saistībā ar līdzsvarotu un ilgtspējīgu teritoriālo pārvaldību valsts un reģionālā līmenī prioritāte tiktu piešķirta nodrošinātībai ar pārtiku. Šajā sakarībā, ņemot vērā lauksaimniecības izejvielu paredzēto pastiprināto izmantošanu enerģijas ražošanai, tās analizē nodrošinātību ar pārtiku, lai novērstu jebkādu apdraudējumu nodrošinātībai ar pārtiku.
Grozījums Nr. 39 un 186
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 5000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:
1.  Jebkuru to tiešo maksājumu summu, kas konkrētā kalendārajā gadā jāpiešķir lauksaimniekam un pārsniedz EUR 10 000, samazina katru gadu līdz 2012. gadam par šādām procentuālajām daļām:
a)  2009: 7%,
a)  2009: 6 %,
b)  2010: 9%,
b)  2010: 6 %,
c)  2011: 11%,
c)  2011: 7 %,
d)  2012: 13%.
d)  2012: 7 %.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis raugās, lai obligātās modulācijas palielināšanās notiktu vienlaicīgi ar fakultatīvās modulācijas samazināšanos.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:
2.  Samazinājumus, kas minēti 1. punktā, palielina:
a) summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 3 procentu punktiem;
a) summām no EUR 100 000 līdz EUR 199 999 par 1 procentu punktu;
b) summām no EUR 200 000 līdz EUR 199 999 par 6 procentu punktiem;
b) summām no EUR 200 000 līdz EUR 299 999 par 2 procentu punktiem;
c) summām no EUR 300 000 un vairāk par 9 procentu punktiem.
c) summām no EUR 300 000 un vairāk par 3 procentu punktiem.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
7. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Šā panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai tiem maksājumiem, kas ir pilnībā integrēti vienoto maksājumu shēmā.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās un Madeirā, Kanāriju salās un Egejas jūras salās.
3.  Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz tiešajiem maksājumiem, ko piešķir lauksaimniekiem Francijas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā, Kanāriju salās, Egejas un Jonijas jūras salās.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
1.1.  3.a Šā panta 2. punktu nepiemēro kooperatīviem un citiem dibinājumiem, kas sastāv no atsevišķiem lauksaimniekiem, kuri saņem tiešos maksājumus un kuri nodod tālāk saņemtās subsīdijas, lai tās izplatītu starp dibinājuma biedriem. Šo atkāpi nepiemēro liela mēroga labumguvējiem, kuri saņem EUR 100 000 vai vairāk un kuri ir šādu dibinājumu biedri.
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
7. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b Var izlemt nepiemērot 2. punktu gadījumos, kad organizācija, kurā apvienoti lauksaimnieki, kas saņem vienoto maksājumu, ir tikai šo naudas summu saņēmēja vai starpniece to sadalei pilnā apjomā savu locekļu starpā.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu lineāru samazināšanu, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.
1.  Neskarot 11. punktu, kopējās tiešo maksājumu neto summas, kuras var piešķirt dalībvalstī attiecībā uz kalendāro gadu pēc šīs regulas 7. un 10. panta un Regulas (EK) Nr. 378/2007 1. panta piemērošanas, nav augstākas par maksimālo apjomu, kas noteikts šīs regulas IV pielikumā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sāk tiešo maksājumu apjomu, uz kuriem attiecas modulācijas samazinājums, lineāru samazināšanu, lai ievērotu IV pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:
2.  Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru katru gadu pārbauda maksimālos apjomus, kas noteikti IV pielikumā, lai ņemtu vērā:
a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;
a) izmaiņas attiecībā uz maksimālajām summām, kuras var piešķirt saskaņā ar tiešajiem maksājumiem;
b) izmaiņas brīvprātīgajā modulācijā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 378/2007;
c) saimniecību strukturālās izmaiņas.
c) saimniecību strukturālās izmaiņas,
un par to informē Eiropas Parlamentu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Summas, kas rodas, veicot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas Kopienas papildu atbalsts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.
1.  Summas, kas rodas, piemērojot 7. pantā paredzētos samazinājumus, jebkurā dalībvalstī, kas nav jaunā dalībvalsts, ir pieejamas Kopienas atbalstam, kurš paredzēts pasākumiem saskaņā ar lauku attīstības programmām, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELVGF) atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 saskaņā ar turpmākajos punktos paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.   Šīs regulas 7. pantu piemēro tikai lauksaimniekiem jaunajā dalībvalstī jebkurā kalendārajā gadā, ja tiešo maksājumu līmenis, kas piemērojams minētajā dalībvalstī attiecīgajā kalendārajā gadā saskaņā ar 110. pantu, nav mazāks par līmeni dalībvalstīs, kuras nav jaunās dalībvalstis, ņemot vērā visus samazinājumus, kuri piemērot saskaņā ar 7. panta 1. punktu.
1.   Jaunajās dalībvalstīs modulācija kļūst obligāta tikai sākot ar brīdi, kad tās saņem tiešos maksājumus pilnā apmērā.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
4.  Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās izlieto saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 69. panta 5.a punktu.
4.  Visas atlikušās summas, kas radušās no 7. panta 1. un 2. punkta piemērošanas, piešķir tai jaunajai dalībvalstij, kurā attiecīgās summas radušās, saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
12. pants – virsraksts
Saimniecību konsultatīvā sistēma
Saimniecību konsultatīvā un pētniecības sistēma
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Konsultatīvā darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.
2.  Konsultatīvā un pētniecības darbība attiecas vismaz uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā, un uz tādu ražošanas veidu popularizēšanu, kuri ir saimnieciski izdevīgi, ekoloģiski ilgtspējīgi, kā arī ir ekonomiskāki dabas resursu un ražošanas izmaksu (enerģija, izejvielas u.c.) ziņā.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis dod priekšroku lauksaimniekiem, kuri gadā saņem vairāk nekā EUR 15 000 tiešajos maksājumos.
2.  Dalībvalstis raugās, lai visi lauksaimnieki varētu brīvprātīgi piedalīties šajā konsultatīvajā sistēmā.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada.
Šī datu bāze jo īpaši ļauj ar dalībvalsts kompetentās iestādes starpniecību tieši un nekavējoties iepazīties ar datiem, kas attiecas uz kalendārajiem un/vai tirdzniecības gadiem, sākot no 2000. gada, vai arī – jaunajām dalībvalstīm – uz pirmo gadu pēc to iestāšanās Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai.
1.  Dalībvalstis veic atbalsta pieteikumu administratīvās kontroles, lai pārbaudītu atbilstības nosacījumus atbalsta piešķiršanai. Šīs administratīvās kontroles nav pārāk liels slogs lauksaimniekiem, jo īpaši izmaksu un administratīvo formalitāšu ziņā.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības.
1.  Dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos, ka lauksaimnieks pilda 1. nodaļā minētās saistības. Šīs pārbaudes nav ilgākas kā viena diena saimniecībā un nav pārāk liels apgrūtinājums lauksaimniekam.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā.
2.  Dalībvalstis var izmantot savas pašreizējās administrācijas un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu atbilstību likumā noteiktajām pārvaldības prasībām un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kas minēti 1. nodaļā. Tomēr dalībvalstis cenšas ierobežot kontroles iestāžu un to personu skaitu, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes uz vietas konkrētā saimniecībā.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
24. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis var izmantot privātas kontroles un pārvaldības sistēmas, ja valsts iestādes tās ir oficiāli akreditējušas.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
24. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b Dalībvalstis cenšas kontroles plānot tā, lai lauku saimniecības, kuras sezonālo apstākļu dēļ iespējams labāk pārbaudīt gada noteiktā laikposmā, patiešām tiktu kontrolētas šajā laikā. Tomēr, ja kontroles iestāde, izdarot pārbaudi uz vietas, sezonālo apstākļu dēļ nav varējusi pārbaudīt kādu īpašu pārvaldības regulējuma punktu vai tā daļu, vai arī labus lauksaimniecības un vides apstākļus, šīs prasības un apstākļus uzskata par ievērotiem.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 2. daļa
Pirmo daļu piemēro arī gadījumā, ja attiecīgā neatbilstība ir darbības vai bezdarbības rezultāts, ko var tieši attiecināt uz personu, kurai lauksaimniecības zemi nodeva vai no kuras to pārņēma.
Pirmo daļu piemēro arī gadījumā, ja attiecīgā neatbilstība ir darbības vai bezdarbības rezultāts, ko var tieši attiecināt uz personu, kurai lauksaimniecības zemi nodeva vai no kuras to pārņēma, izņemot gadījumu, kad persona, kuras rīcība radījusi neatbilstību, arī ir iesniegusi atbalsta pieteikumu par attiecīgo gadu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto sodu piemēro tiešo maksājumu summām, kuras jāpiešķir neatbilstību pieļāvušajai personai.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 3. daļa
Šajā punktā "nodošana" ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt "personas, kas nodod saimniecību," rīcībā.
Šajā punktā "nodošana" ir jebkāda veida darījums, ar ko lauksaimniecības zeme pārstāj būt "personas, kas nodod saimniecību," rīcībā, izņemot tādu veidu darījumus, ko attiecīgais lauksaimnieks nevar aizkavēt.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 2. daļa
Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, sekojošajā gadā kompetentā iestāde veic darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks novērš konstatēto neatbilstību. Lauksaimnieku informē par šādu konstatējumu un veicamo koriģējošo darbību.
Ja dalībvalsts nolemj izmantot pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde informē lauksaimnieku par konstatēto neatbilstību, viņam savukārt jāpaziņo, kādi pasākumi veikti problēmas novēršanai. Lai pārbaudītu lauksaimnieka veiktos pasākumus, kompetentā iestāde šīs saimniecības ņem vērā, nākamajā gadā veicot risku analīzi zemes īpašuma kontrolei.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
26.a pants (jauns)
26.a pants
Pārskatīšana
Vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz ziņojumu par atbilstības sistēmas piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot atbilstošus priekšlikumus, jo īpaši šādos nolūkos:
– izdarīt labojumus III pielikumā pievienoto pārvaldības prasību sarakstā,
– vienkāršot, atcelt un uzlabot tiesību aktus saskaņā ar pārvaldības prasību sarakstu, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktiem, kas attiecas uz nitrātiem,
– vienkāršot, uzlabot un saskaņot uz vietas veicamo pārbaužu sistēmas, ņemot vērā iespējas, ko paver rādītāju izmaiņas un vājo vietu pārbaužu pasākumi, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar privātām sertifikācijas shēmām, pārbaudes, kas veiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem par pārvaldības prasību īstenošanu, kā arī informācijas un sakaru tehnoloģijas.
Ziņojumos iekļauj arī aplēsi par kopējām tādas kontroles izmaksām, kura saskaņā ar atbilstības sistēmu veikta iepriekšējā gadā pirms ziņojuma publicēšanas gada.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nepiešķir tiešos maksājumu lauksaimniekam vienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
1.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiešķirt tiešos maksājumus, sākot ar minimālo apjomu, kas jānosaka.
a) ja pieprasītais vai izmaksājamais tiešo maksājumu apmērs konkrētajā kalendārajā gadā nepārsniedz EUR 250; vai
b) ja saimniecības platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu un par kuru pieprasīti vai par kuru jāizmaksā tiešie maksājumi, nepārsniedz vienu hektāru. Tomēr Kipra var noteikt, ka minimālā platība, par kuru var pretendēt uz atbalstu, ir 0,3 hektāri, savukārt Malta šādu platību var noteikt 0,1 hektāra apmērā.
Tomēr lauksaimniekiem, kuriem piešķirtas 45. panta 1. punktā minētās īpašas tiesības, jāievēro a) apakšpunktā minētais noteikums.
Summas, kas ietaupītas, piemērojot pirmo daļu, paliek tās dalībvalsts valsts rezervē, kurā tās radušās.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības darbības veikšana.
2.  Dalībvalstis var nolemt objektīvā un nediskriminējošā veidā nepiešķirt tiešos maksājumus tādām sabiedrībām vai uzņēmumiem Līguma 48. panta otrās daļas nozīmē, kuru uzņēmējdarbības galvenie mērķi nav lauksaimniecības produkcijas ražošana, audzēšana vai kultivēšana, tostarp ražas novākšana, piena slaukšana, mājlopu audzēšana un turēšana lauksaimniecības vajadzībām.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
2.  Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam.
2.  Maksājumus veic līdz divām reizēm gadā laikposmā no 1. decembra līdz nākamā kalendārā gada 30. jūnijam un iekļaujot procentu maksājumu atbilstoši tirgū spēkā esošajām likmēm par summu, kas pienākas, sākot no nākamā kalendārā gada 30. jūnija.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
31. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Ja maksājums kavējas ar kompetento iestādi notiekoša strīda dēļ, kurā uzvar lauksaimnieks, viņš saņem kompensāciju, kas atbilst tirgus procentu likmēm.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
3.  Maksājumus saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.
3.  Nevienu maksājumu pieteikumam saskaņā ar I pielikumā minētajām atbalsta shēmām neveic, pirms nav pabeigtas pārbaudes attiecībā uz šā pieteikuma atbilstības nosacījumiem, kuras jāveic attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar 22. pantu.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Tomēr, ja maksājumi ir veikti kā avanss vai divās daļās, pirmo maksājumu nosaka, pamatojoties uz administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, kas ir pieejami maksājuma dienā, un tādā apjomā, lai maksājuma galīgā summa nav mazāka par pirmo maksājuma daļu.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
33. pants
33. pants
Pārskatīšana
Atbalsta shēmas, kas uzskaitītas I pielikumā, piemēro, neierobežojot iespēju tās jebkurā brīdī pārskatīt, ņemot vērā ekonomikas norises un budžeta situāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Šajā sadaļā lauksaimnieki, kuriem ir tiesības uz maksājumu, ir lauksaimnieki, kuriem ir piešķirtas vai pilnīgi nodotas tiesības uz maksājumu.
svītrots
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
34. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Saskaņā ar šo regulu tiesības atstāt zemi atmatā, ko izveidoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 53. pantu un 63. panta 2. punktu, kļūst par parastām tiesībām.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. daļa
Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.
1.  Tiesības uz maksājumu par hektāru negroza, ja vien nav paredzēts citādi.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. daļa
Komisija saskaņā ar šīs regulas 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz precīzus noteikumus tiesību uz maksājumu grozīšanai, jo īpaši attiecībā uz tiesību daļām.
2.  Gadījumā, ja lauksaimnieks, kuram piešķirts tiešais maksājums pārskata periodā, maina savu juridisko statusu vai nosaukumu minētajā periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada, viņam ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš sākotnēji pārvaldīja saimniecību.
3.  Apvienošanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekam, kurš pārvalda jauno saimniecību, ir pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimniekiem, kuri pārvaldīja sākotnējās saimniecības.
Sašķelšanās gadījumos pārskata periodā vai ne vēlāk kā līdz 31. decembrim gadā pirms vienotā maksājuma shēmas piemērošanas gada lauksaimniekiem, kuri pārvalda saimniecības, ir proporcionāli pieejama vienotā maksājuma shēma, ievērojot tos pašus nosacījumus, kas attiecas uz lauksaimnieku, kurš pārvaldīja sākotnējo saimniecību.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja attiecīgā budžeta gada noslēgumā dalībvalstī tiek konstatēts, ka kopējais faktiski izmantotais tiesību uz maksājumu apjoms nepārsniedz VIII pielikumā valstij noteikto maksimālo apjomu, iegūto starpību ieskaita valsts rezervē.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
42. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un pēc prioritātes principa piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri uzsākuši lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem. 3.
2.  Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem piešķirtu tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem, kuri veic lauksaimniecības darbību, tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no traucējumiem tirgū un konkurences traucējumiem. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, lauksaimniekiem, kas jaunāki par 35 gadiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
42. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis, kuras nepiemēro 68. panta 1. punkta c) apakšpunktu, var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.
3.  Dalībvalstis, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, t. i., no 2009. gada, valsts rezervi, kā arī atbalsta pasākumus var izmantot, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, kā arī grūtībās nonākušām nozarēm, kas koncentrējušās visnelabvēlīgākos apgabalos, piemēram, aitkopībai un kazkopībai, lai novērstu zemes pamešanu un ražošanas izbeigšanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
42. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai tiesības uz maksājumu piešķirtu lauksaimniekiem, kuri ir noslēguši īpašus līgumus, ko reglamentē dalībvalstu noteikumi.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
43. pants
Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 2 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē.
Visas tiesības uz maksājumu, kuras vēl nav izmantotas 3 gadu laikā, piešķir valsts rezervei, izņemot force majeure gadījumus un ārkārtas apstākļus 36. panta 1. punkta nozīmē. Šie fondi ir galvenokārt jāizlieto, lai atvieglotu jaunatnes piekļuvi lauksaimnieciskai darbībai, tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts
2.  Tiesības uz maksājumu var nodot, tās pārdodot vai veicot citu galīgu nodošanu kopā ar zemi vai bez tās. Turpretim nomu vai līdzīgus darījumu veidus atļauj tikai tad, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.
svītrots
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
44. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Šādos gadījumos dalībvalstis var arī nolemt, ka noma vai jebkāds līdzīgs nodošanas veids ir atļauts, ja līdz ar nodotajām tiesībām uz maksājumu ir nodots arī līdzvērtīgs skaits hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tiesības, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko tas veica 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU).
2.  Atkāpjoties no 35. panta 1. punkta, lauksaimniekam, kam piešķirtas īpašas tiesības, dalībvalsts atļauj atkāpties no prasības aktivizēt tiesības, izmantojot līdzvērtīgu skaitu hektāru, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ar nosacījumu, ka lauksaimnieks saglabā vismaz 50 % no lauksaimnieciskās darbības, ko tas veica 2000., 2001. un 2002. kalendārajā gadā un ko izsaka ganāmpulka vienībās (LU). Rumānijai un Bulgārijai attiecīgie kalendārie gadi ir 2006., 2007. un 2008. gads.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Turpretim to var piemērot dalībvalstīs, kas vēl nav ieviesušas vienoto maksājumu shēmu, taču plāno to darīt.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
45. pants – 3. punkts
3.  Nododot īpašas tiesības, tiesību devējs negūst labumu no 2. punktā minētās atkāpšanās, izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus.
3.  Ja tiek nodotas īpašās tiesības, tiesību pārņēmējs gūst labumu no 2. punktā minētās atkāpes, ja vien ir nodotas visas no šīs atkāpes izrietošās tiesības, kā arī izņemot mantošanas vai pirmstermiņa mantošanas gadījumus vai tad, ja tiesību pārņēmējam nav nepieciešamās platības šo tiesību aktivizēšanai.
Grozījumi Nr. 85, 86, 87 un 88
Regulas priekšlikums
46. pants
Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi vismaz trīs iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Nevienā no minētajām ikgadējām pakāpēm tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi.
Dalībvalstis var nolemt piemērot iepriekšējās daļas noteikumus atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.
1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz IV nodaļu. Tādēļ tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.
2.  Dalībvalstis var nolemt pārskatīt tiesības uz maksājumu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Apgabalos, kur spēkā ir kolektīvās lietošanas tiesības vai citi līgumi par zemes kolektīvu apsaimniekošanu, tiesībām uz maksājumu var noteikt citu vērtību atkarībā no saimniecības platības, ja vien ir ievērotas prasības par maksimāli pieļaujamo kaitējumu videi.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. punkts
Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
1.  Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.
1.  Dalībvalsts, kas ieviesusi vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 1. līdz 4. nodaļu, vēlākais ik gadu līdz 1. augustam var nolemt piemērot vienotā maksājuma shēmu no nākamā gada reģionālā mērogā saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.
2.  Dalībvalstis izraugās reģionus saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
48. pants – 1. punkts
1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu.
1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var nolemt sadalīt ne vairāk kā 50 % no reģionālā maksimālā apjoma, kas noteikts ar 47. pantu, starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā, tostarp tiem, kuriem nepieder tiesības uz maksājumu. Izmantojamās platības ir tās, ko lauksaimnieks deklarējis līdz 2008. gada 15. maijam.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
48. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Taču dalībvalstis var noteikt citus precīzi definētus kritērijus, piemēram, ražotāja kvalitāte vai nodarbinātība lauksaimniecības nozarē un/vai laukos, lai nodrošinātu teritoriālo kohēziju, daudzveidību un dinamismu lauku rajonos, kā arī to tradicionālo ražošanas veidu saglabāšanu, kuri nav saistīti ar zemi.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts
1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro šīs regulas 48. pantu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2011. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz V nodaļas 1. iedaļu. Tādēļ šādas tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot saskaņā ar vismaz divām iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. 2.
1.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras piemēro šīs regulas 48. pantu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2011. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu vai Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas I līdz V nodaļas 1. iedaļu. Tādēļ šādas tiesības uz maksājumu var pakāpeniski pielāgot saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un, rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar vismaz trim iepriekš noteiktām ikgadējām pakāpēm un objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
2.  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis, kuras ieviesušas vienotā maksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 5. nodaļas 1. iedaļu, vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam un rīkojoties saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārīgiem principiem, var nolemt no 2010. gada pāriet uz tādu tiesību uz maksājumu vērtības tuvināšanu, kuras izveidotas saskaņā ar šo iedaļu, šādās tiesībās uz maksājumu nosakot veikt pakāpeniskas izmaiņas saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts
3.  Nevienā no 1. un 2. punktā minētajām ikgadējām pakāpēm jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un vērtību, ko piemēro, īstenojot galīgo ikgadējo pakāpi.
3.  Šā panta 1. un 2. punktā noteiktais jebkuru tiesību uz maksājumu vērtības samazinājums nav lielāks par 50 % no starpības starp to sākotnējo vērtību un galīgo vērtību.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
49. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis var nolemt piemērot 1., 2. un 3. punktu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai un/vai administratīvajai struktūrai un/vai reģionālās lauksamniecības potenciālam.
4.  Dalībvalstis var nolemt pārskatīt tiesības uz maksājumu atbilstošā ģeogrāfiskajā līmenī, ko nosaka saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, atbilstīgi to institucionālajai vai administratīvajai struktūrai, reģionālās lauksamniecības potenciālam un/vai attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala īpašām strukturālām nepilnībām.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, līdz 2009. gada 1. augustam var nolemt turpināt piemērot vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada atbilstīgi šajā iedaļā izklāstītajiem noteikumiem un saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam. Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka daļu no to valstij noteiktā maksimālā apjoma izmanto papildu maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar šīs regulas 55. panta 1. punktu, piemērojot zemāku likmi, nekā paredzēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam.
1.  Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 67. un 68. panta noteikumiem no vienotā maksājuma shēmas nepiešķir maksājumus par aitām, kazām un liellopiem, piemēro vienotā maksājuma shēmu no 2010. gada saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64. panta 1. punktam.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54., 55. un 56. pantā.
2.  Ņemot vērā katras dalībvalsts izvēli, Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimālo summu katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 54. un 55. pantā.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 2. daļa
Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 54., 55. un 56. pantu.
Minētā maksimālā summa ir vienāda ar katra tiešā maksājuma daļu 41. pantā minētajā valstij noteiktajā maksimālajā apjomā, un tā tiek reizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 54. un 55. pantu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.
1.  Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 68. pantu saglabāja visu vai daļu no šajā regulā 41. pantā valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VI pielikumā minētajai piemaksai par zīdītājgovīm vai īpašajai piemaksai, katru gadu veic papildu maksājumus lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
56. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Jebkuru lēmumu, ko dalībvalsts pieņēmusi saistībā ar regulas 53. līdz 56. pantu pieņem pēc saskaņošanas ar organizācijām, kas pārstāv reģionālās iestādes, un pamatojoties uz pētījumu, kāda ietekme šim lēmumam varētu būt reģionālā līmenī.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
59. pants – 3. punkts
3.  Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu.
3.  Pirmajā gadā, kad piemēro vienotā maksājuma shēmu, jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz vienotā maksājuma shēmu. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
59. pants – 5. punkts
5.  Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos.
5.  Jaunās dalībvalstis var izmantot valsts rezervi, lai atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tādā veidā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un lai izvairītos no tirgus un konkurences traucējumiem, tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuri īsteno pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas saistībā ar vienu vai citu valsts intervences veidu, lai novērstu zemes pamešanu un/vai kompensētu īpašus šķēršļus lauksaimniekiem šādos apgabalos. Dalībvalstis var dot priekšroku jo īpaši nozares jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritārajiem lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
63. pants – 3. punkts
3.  Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 80 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.
3.  Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, kas minēti 36. panta 1. punktā, lauksaimnieks var nodot savas tiesības uz maksājumu bez zemes tikai pēc tam, kad tas 35. panta nozīmē ir izmantojis vismaz 70 % no savām tiesībām uz maksājumu vismaz viena kalendārā gada laikā, vai pēc tam, kad tas ir brīvprātīgi atdevis valsts rezervei visas tiesības uz maksājumu, kuras tas nav izmantojis vienotās maksājumu shēmas pirmajā piemērošanas gadā.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
64. pants – -1. daļa (jauna)
Dalībvalstis, kuras to nolemj, sākot ar 2010. gadu varēs tādējādi atsaistīt specifiskos atbalstus, kas paredzēti rīsu, proteīnaugu, kaltētas rupjās lopbarības un riekstu ražotājiem.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
64. pants
Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā iekļauj atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.
Dalībvalstis no 2010. gada saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem vienotajā maksājumu shēmā var iekļaut atbalstu, kas ietverts saistītā atbalsta shēmās, kuras minētas X pielikuma I, II un III punktā.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts
1.  Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam.
1.  Summas, kas minētas XI pielikumā un kuras bija pieejamas saistītajam atbalstam, kas ietverts X pielikuma I punktā minētajās shēmās, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā jo īpaši atbalstu, ko minētie lauksaimnieki saņēma tiešā vai netiešā veidā atbilstīgi attiecīgajām atbalsta shēmām vai ražošanas kvotām vienā vai vairākos gados laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
65. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Pamatotos gadījumos atbilstīgi objektīviem kritērijiem dalībvalstis var pilnībā vai daļēji sadalīt 1. punktā minētās summas starp visiem lauksaimniekiem, kuru saimniecības atrodas attiecīgajā reģionā.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
65. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Dalībvalstis palielina to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.
2.  Dalībvalstis var palielināt to tiesību uz maksājumu vērtību, kas pieder attiecīgajiem lauksaimniekiem, pamatojoties uz summām, kas radušās no 1. punkta noteikumu piemērošanas.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
66. pants – 1. daļa
Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.
Summas, kas bija pieejamas saistītajam atbalstam saskaņā ar X pielikuma II punktā minētajām shēmām, dalībvalstis galvenokārt sadala starp lauksaimniekiem attiecīgajās nozarēs proporcionāli atbalstam, ko šie lauksaimnieki saņēma saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām laikposmā no 2000. līdz 2002. gadam. Tomēr dalībvalstis var izvēlēties nesenāku atsauces laikposmu saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem mērķiem.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
5. nodaļa – virsraksts
ĪPAŠAIS ATBALSTS
ĪPAŠĀ ATBALSTA MAKSĀJUMI
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
68. pants – virsraksts
Vispārīgie noteikumi
Papildmaksājumi
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
68. pants – -1. punkts (jauns)
-1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim un pēc tam laikposmā no 2011. gada 1. oktobra vēlākais līdz 2012. gada 1.  janvārim var lemt par to, ka no 2010. gada un/vai no 2012. gada lauksaimnieku atbalstam izmantot 15 % no valstī noteiktā maksimālā daudzuma.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 1. augustam var pieņemt lēmumu no 2010. gada izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem atbalstu
1.  Atbilstīgi -1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām integrētu atbalstu, lai veicinātu ilgtspējīgus ražošanas veidus:
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai,
i) īpašiem lauksaimnieciskās darbības veidiem, kas ir svarīgi vides aizsardzībai vai uzlabošanai, klimatam, bioloģiskajai daudzveidībai un ūdens kvalitātei, jo īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai un ganību kultivēšanai,
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iii daļa
iii) lauksaimniecības produktu tirdzniecības uzlabošanu;
iii) lauksaimniecības produktu tirdzniecības, īpaši reģionālās tirdzniecības, un to konkurētspējas uzlabošanu;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena, liellopu, aitas un kazas gaļas un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos;
b) lai palīdzētu risināt īpašas grūtības, kas skar lauksaimniekus piena un rīsa nozarē ekonomiski vājos vai ekoloģiski jutīgos apgabalos, kā arī liellopu, aitas un kazas gaļas ražotājus;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas,
c) apgabalos, uz kuriem attiecas pārstrukturēšanas un/vai attīstības programmas, lai novērstu zemes pamešanu un/vai, lai risinātu īpašās šo apgabalu lauksaimnieku problēmas, priekšroku dod jo īpaši jaunpienācējiem, jaunajiem lauksaimniekiem, ģimenes saimniecībām vai citiem prioritāriem lauksaimniekiem, piemēram, ražotājiem, kas ir ražotāju organizācijas vai lauksaimnieku kooperatīva locekļi;
Grozījumi Nr. 120 un 191
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts - d apakšpunkts
d) ieguldot ražas apdrošināšanas prēmijās saskaņā ar 69. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;
svītrots
Grozījumi Nr. 121 un 191
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts - e apakšpunkts
e) kopfondos dzīvnieku un augu slimībām saskaņā ar 70. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
68. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Atbilstīgi -1. punktam dalībvalstis var pieņemt lēmumu nākamajā kalendārajā gadā izmantot līdz 5 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 41. pantā, lai piešķirtu lauksaimniekiem vai organizācijām vai ražotāju grupām šādu atbalstu:
a) ieguldot apdrošināšanas prēmijās atbilstīgi 69. pantā minētajiem noteikumiem, vai;
b) ieguldot kopfondos atbilstīgi 70. pantā minētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
68. pants – 3. punkts
3.  Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai:
3.  Atbalstu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem var piešķirt tikai tādā apjomā, kas vajadzīgs pašreizējā nodarbinātības un ražošanas līmeņa uzturēšanai.
a) ja pilnībā īstenota vienotā maksājuma shēmu attiecīgajā nozarē saskaņā ar 54., 55. un 71. pantu,
b) apjomā, kas vajadzīgs, lai stimulētu ražošanas pašreizējā līmeņa saglabāšanu.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
68. pants – 4. punkts
4.  Atbalsts saistībā ar 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz 2,5 % no 41. pantā minētā valstij noteiktā maksimālā apjoma; dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.
4.  Atbalsts saistībā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nepārsniedz procentu daļu atbilstīgi Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumam 94/800/EK par to, kā Eiropas Kopienas vārdā attiecībā uz tās kompetencē esošām jomām slēdz daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtas (1986–1994) nolīgumus1. Dalībvalstis var noteikt katram pasākumam mazāku apjomu.
_________
1 OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
68. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  1. punkta a) un d) apakšpunktā, tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,
a)  1. punkta a) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā tiek sniegts gada papildu maksājumu veidā,
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
68. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
d)   1. punkta e) apakšpunktā, tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.
d)   1.a punkta b) apakšpunktā, tiek sniegts kompensācijas maksājumu veidā, kā precizēts 70. pantā.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
68. pants – 6. punkts
6.  To tiesību uz maksājumu nodošanu, kam ir palielināta vienības vērtība un 5. punkta c) apakšpunktā minētās tiesības uz papildu maksājumu, var atļaut tikai tad, ja kopā ar nodotajām tiesībām nodod līdzvērtīgu hektāru skaitu.
svītrots
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
68. pants – 7. punkts
7.  Atbalstam par 1. punktā minētajiem pasākumiem jābūt saskanīgam ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām.
7.  Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai, jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un lai nepieļautu atbalsta uzkrāšanos.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
68. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par paredzētajiem pasākumiem un publisko līdzekļu sadalījuma noteikumus un kritērijus, kā arī saņēmējus un tiem piešķirto līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
68. pants – 8. punkts – a apakšpunkts
a)  1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā, veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,
a)  1. punkta a), b), c) apakšpunktā un 1.a punkta a) apakšpunktā, veicot lineāru lauksaimniekiem piešķirto tiesību samazinājumu un/vai veicot samazinājumu valsts rezervē,
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
68. pants – 8. punkts – b apakšpunkts
b)  1. punkta e) apakšpunktā, vajadzības gadījumā veicot viena vai vairāku attiecīgo maksājumu saņēmējiem izmaksājamu maksājumu lineāru samazinājumu saskaņā ar šo sadaļu un 1. un 3. punktā noteiktajā apjomā.
b)  1.a punkta b) apakšpunktā, pēc vajadzības veicot viena vai vairāku attiecīgajiem saņēmējiem izmaksājamu summu lineāru samazināšanu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
68. pants – 9. punkts
9.  Komisija saskaņā ar 128. panta 2. punktā minēto procedūru paredz nosacījumus šajā iedaļā minētā atbalsta piešķiršanai jo īpaši, lai nodrošinātu saskanību ar citiem Kopienas pasākumiem un politikas jomām un novērstu atbalsta uzkrāšanos.
svītrots
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
69. pants – virsraksts
Ražas apdrošināšana
Apdrošināšana
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par ražas apdrošināšanu pret zaudējumiem, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.
1.  Dalībvalstis var veikt finansiālus ieguldījumus iemaksās par apdrošināšanu, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi zināma riska novēršanai, lai kompensētu:
a) zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām,
b) citus zaudējumus, ko radījuši klimatiskie apstākļi,
c) ekonomiskos zaudējumus, ko radījušas dzīvnieku vai augu slimības vai kaitēkļu invāzijas.
Katra dalībvalsts vai reģions veic īpašus pētījumus, lai iegūtu salīdzināmus statistikas/aktuārus datus.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Šā panta nolūkā "ekonomiskie zaudējumi" nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veselības, veterināro vai augu aizsardzības pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskajiem zaudējumiem.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
69. pants – 2. un 3. punkts
2.   Katram lauksaimniekam piešķirtais finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas. Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70 %, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.
2.  Finansiālais ieguldījums ir noteikts 60 % apmērā no apdrošināšanas prēmijas, kas iemaksājams individuāli vai, ja nepieciešams, kolektīvi, ja apdrošināšanas līgums ir noslēgts ar ražotāju organizāciju. Dalībvalstis var nolemt palielināt finansiālo ieguldījumu līdz 70%, ņemot vērā klimatiskos apstākļus vai stāvokli attiecīgajā nozarē.
Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.
Dalībvalstis var noteikt tās prēmijas lielumu, par kuru ir tiesības saņemt piemaksu, nosakot attiecīgu maksimālo apjomu.
3.  Izmaksu segums par ražas apdrošināšanu ir pieejams tikai tad, ja nelabvēlīgus klimatiskos apstākļus oficiāli atzinusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
69. pants – 5. punkts
5.  Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam.
5.  Visas finanšu iemaksas tieši iemaksā attiecīgajam lauksaimniekam vai, ja nepieciešams, ražotāju organizācijām, kas noslēgušas līgumu, pamatojoties uz to locekļu skaitu.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
69. pants – 6. punkts – 1. daļa
6.  Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1. punktā minētajiem Kopienas fondiem 40 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.
6.  Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē no 68. panta 1.a punktā minētajiem Kopienas fondiem 50 % apmērā no šā panta 2. punktā noteiktajām apdrošināšanas iemaksu attaisnotajām summām.
Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
70. pants – virsraksts
Dzīvnieku un augu slimību gadījumā paredzētie kopfondi
Kopfondi
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums.
1.  Dalībvalstis, veicot iemaksas kopfondos, var paredzēt finansiālu kompensāciju, kas izmaksājama lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi. Šādus fondus var pārvaldīt ražotāju organizācijas un/vai starpnozaru organizācijas atbilstīgi Regulas (EK) 1234/2007 122. un 123. pantā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.
Šāds fonds papildina lauksaimnieku sociālās apdrošināšanas shēmas dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 141 un 205
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a) "kopfonds" nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja tos skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījis dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojums;
a) "kopfonds" nozīmē dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem apstiprinātu sistēmu, lai iesaistītie lauksaimnieki varētu apdrošināties, piešķirot šādiem lauksaimniekiem kompensācijas maksājumus, ja viņu saimniecības skāruši ekonomiski zaudējumi, ko radījusi dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai dzīvnieku vai augu lipīgu slimību uzliesmojums, vai arī viņi varētu apdrošināties pret tiešiem zaudējumiem, ko radījis lipīgas dzīvnieku vai augu slimības uzliesmojums, attiecīgā gadījumā saņemot kompensācijas maksājumus;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b) "ekonomiskie zaudējumi" nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.
b) "ekonomiskie zaudējumi" nozīmē jebkuras papildu izmaksas, kas radušās lauksaimniekam, veicot ārkārtas pasākumus, lai samazinātu attiecīgā tirgus apgādi, izmaksas, kas radušās, veicot ārkārtas vakcināciju, vai jebkurus būtiskus produkcijas zaudējumus. Izmaksas, par kurām var piešķirt kompensāciju saskaņā ar citiem Kopienas noteikumiem, un izmaksas, ko radījusi citu veterinārsanitāro, veterināro vai fitosanitāro pasākumu izmantošana, neuzskata par ekonomiskiem zaudējumiem.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba) "nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi" nozīmē laika apstākļus, kas pielīdzināmi dabas katastrofām, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus, mežu ugunsgrēki vai sausums, kas vienā reizē iznīcina vairāk nekā 30 % no attiecīgā lauksaimnieka vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
70. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
bb) "attiecīgi profilaktiski pasākumi" nozīmē pasākumus, kas uzlabo dzīvnieku un augu veselību.
Grozījums Nr. 206 un 145
Regulas priekšlikums
70. pants - 3. punkts - 1. daļa
3.  Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie zaudējumi.
3.  Kopfonds finansiālo kompensāciju izmaksā tieši iesaistītajiem lauksaimniekiem, kurus skāruši ekonomiskie vai tiešie zaudējumi, ja veikti attiecīgi profilaktiski pasākumi.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
70. pants – 6. punkts – 1. daļa
6.  Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1. punktā minētajiem fondiem 40 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.
6.  Dalībvalstu izmaksas par finansējuma piešķiršanu līdzfinansē Kopiena no 68. panta 1.a punktā minētajiem fondiem 50 % apmērā no 4. punktā noteiktajām attaisnotajām summām.
Tomēr pirmajā daļā minēto summu jaunajām dalībvalstīm palielina līdz 70 %.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
70.a pants (jauns)
70.a pants
Īpašs atbalsts piena ražotājiem
1.  Ja finanšu gada laikā izdevumu aplēses, kas veiktas atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 1290/2005 minētajai brīdināšanas sistēmai, liecina, ka finanšu shēmas 2. kategorijā pāri paliek vismaz 600 000 000 eiro, minētos līdzekļus, kas nepārsniedz šo starpību, atvēl īpašam atbalstam piena ražotājiem.
2.  Komisija reizē ar provizorisko budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz piena ražotājiem paredzētā īpašā atbalsta provizorisko aprēķinu.
3.  Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu var piešķirt šādiem pasākumiem:
a) īpašiem atbalsta pasākumiem 68. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;
b) pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta un 36. panta a) apakšpunkta nozīmē, ja tie paredz tieši atbalstīt lauku saimniecības.
4.  Dalībvalstis līdz attiecīgā gada 15. oktobrim, pamatojoties uz 2. pantā paredzēto provizorisko budžeta projektu, informē Komisiju par pasākumiem, kurus tās piemēros saskaņā ar 3. punktu.
5.  Piena ražotājiem paredzēto īpašo atbalstu piešķirs dalībvalstīm, pamatojoties uz katras dalībvalsts references daudzumiem Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē1, I pielikuma nozīmē.
_______
1 OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
71. pants
2009., 2010. un 2011. gadā atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.
Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kas audzē rīsus, uz kuriem attiecas KN kods 1006 10, ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
72. pants – 2. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

(EUR/ha)

2009. g.

2010. un 2011. g.

Bulgārija

345,255

172,627

Grieķija

561,00

280,5

Spānija

476,25

238,125

Francija

411,75

205,875

Itālija

453,00

226,5

Ungārija

232,50

116,25

Portugāle

453,75

226,875

Rumānija

126,075

63,037

Parlamenta izdarītais grozījums

(EUR/ha)

2009 à 2013

Bulgārija

345,255

Grieķija

561,00

Spānija

476,25

Francija

411,75

Itālija

453,00

Ungārija

232,50

Portugāle

453,75

Rumānija

126,075

Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
1.a iedaļa (jauna)
1.a iedaļa
Piemaksa par proteīnaugiem
74.a pants
Piemērošanas joma
Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri ražo proteīnaugus saskaņā ar šīs iedaļas nosacījumiem.
Pie proteīnaugiem pieskaita:
a) zirņus, uz kuriem attiecas KN kods 0713 10,
b) pupas, uz kurām attiecas KN kods 0713 50,
c) saldā lupīna, uz kuru attiecas KN kods ex 1209 29 50.
74.b pants
Atbalsta apjoms un tiesības pretendēt uz atbalstu
Atbalsts ir EUR 55,57 par hektāru proteīnaugiem, kuri novākti pēc piengatavības.
Par kultūraugiem, ko audzē pilnībā apsētās platībās un ko kultivē saskaņā ar vietējiem standartiem, bet kas nesasniedz piengatavības stadiju tādu ārkārtas laika apstākļu dēļ, ko atzinusi attiecīgā dalībvalsts, tomēr var pretendēt uz atbalstu, ja konkrētās platības neizmanto nevienam citam nolūkam līdz minētajam attīstības posmam.
74.c pants
Platība
1.  Tādējādi nosaka maksimālo garantēto platību 1 400 000 ha, par kuru var piešķirt atbalstu.
2.  Ja platība, par ko pieprasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto platību, tad katra lauksaimnieka platību, par kuru pieprasīts atbalsts, attiecīgajā gadā proporcionāli samazina saskaņā ar 128. panta 2. punktā noteikto kārtību.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
75. pants – a apakšpunkts
a)  EUR 66,32 par 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu;
EUR 66,32 par 2009./2010., 2010./2011., 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
75. pants – b apakšpunkts
b)  EUR 33,16 par 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu.
svītrots
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
3. iedaļa - 77. - 81. pants
3. iedaļa ir svītrota
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
82. pants – 2. punkts
2.  Atbalstu piešķir ne ilgāk par pieciem secīgiem gadiem, sākot ar to tirdzniecības gadu, kurā ir sasniegta 1. punktā minētā 50 % robežvērtība, bet ne ilgāk kā līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.
2.  Atbalstu piešķir līdz 2013/2014. tirdzniecības gadam ieskaitot.
Grozījums Nr. 187 un 198 un 209
Regulas priekšlikums
6.a iedaļa (jauna) – 87.a pants un turpmākie panti (jauni)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a sadaļa

Atbalsts par tabaku

87.a. pants

Piemērošanas joma

Atbalstu par ražas novākšanu 2010., 2011. un 2012. gadā saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem var piešķirt lauksaimniekiem, kuri ražo neapstrādātu tabaku, kas atbilst KN kodam 2401.

87.b pants

Noteikumi, kas jāievēro, lai pretendētu uz atbalstu

Atbalstu piešķir lauksaimniekiem, kuri saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju1 saņēma piemaksu par tabaku 2000., 2001. un 2002. gadā, un lauksaimniekiem, kam laikposmā no 2002. gada 1.  janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim bija piešķirtas tabakas ražošanas kvotas. Atbalsta maksājumu veic ar šādiem nosacījumiem:

a) tabaka ir iegūta ražošanas zonā, kas noteikta II pielikumā Komisijas 1998. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 2848/98, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2075/92 piemērošanai attiecībā uz piemaksu sistēmu, ražošanas kvotām un īpašo atbalstu, kas piešķirams ražotāju grupām jēltabakas nozarē2;

b) ir izpildītas Regulā (EK) Nr. 2848/98 noteiktās kvalitātes prasības;

c) lapu tabaku ražotājs ir piegādājis pirmapstrādes uzņēmumam, pamatojoties uz audzēšanas līgumu;

d) maksājumu veic, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un/vai pēc objektīviem kritērijiem, piemēram, tabakas ražotāju atrašanās I mērķim nozīmīgā reģionā vai noteiktas kvalitātes šķirņu audzēšana.

Beidzoties vienotā platībmaksājuma shēmas darbības laikposmam saskaņā ar 111. pantu un piemērojot 87.a pantu, tabakas ražošanas kvotas atbilstīgi šā panta pirmajai daļai piešķir ne vēlāk kā līdz vienotā platībmaksājuma shēmas darbības pirmā gada beigām.

87.c pants

Summas

Kopējā atbalsta maksimālās summas, ieskaitot summas, kas saskaņā ar 87.d pantu jāieskaita Kopienas tabakas fondā, ir šādas:

2010-2012

(milj. EUR)

Vācija

21 287

Spānija

70 599

Francija

48 217

Itālija (izņemot Apūliju)

189 366

Portugāle

8 468

2009-2012

(milj. EUR)

Ungārija

pm

Bulgārija

pm

Rumānija

pm

Polija

pm

87.d pants

Pārskaitījums Kopienas tabakas fondā

No atbalsta, kas saskaņā ar šo iedaļu piešķirts 2010.–2012. kalendārajā gadā, 5 % izmanto, lai finansētu Kopienas tabakas fonda veiktos informatīvos pasākumus, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. pantā.

1 OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp.

2 OV L 358, 31.12.1998., 17. lpp.

Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
90. pants – 4. punkts
4.  Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8.
4.  Piemaksas summa par vienu aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 21. Tomēr lauksaimniekiem, kas tirgo aitas pienu vai produktus, kuru pamatā ir aitas piens, piemaksa par aitu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
90. pants – 5. punkts
5.  Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 6,8.
5.  Piemaksas apmērs par vienu kazu reproduktīvā vecumā ir EUR 16,8.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
98. pants – a apakšpunkts
a) "reģions" ir dalībvalsts vai dalībvalsts reģions pēc konkrētās dalībvalsts izvēles;
svītrots
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
112.a pants (jauns)
112.a pants
Valsts rezerve
1.  Dalībvalstis, kuras piemēro vienotā platībmaksājuma shēmu izveido valsts rezervi, kura ietver starpību starpVIIIa pielikumā noteiktajām maksimālajām vērtībām un patiešām izmaksāto tiešo maksājumu kopējo vērtību attiecīgajā gadā.
2.  Tās var, ievērojot objektīvus kritērijus un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem lauksaimniekiem, kā arī novēršot tirgus principu pārkāpumus un jebkādus konkurences kropļojumus, izmantot šo valsts rezervi, lai veiktu maksājumus ar mērķi īstenot 68. pantā noteiktos pasākumus.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
113. pants – 4. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
ba) prasības, kas minētas II pielikuma C punktā, piemēro no 2013. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
123. pants
123. pants
svītrots
Finanšu pārvedumi pārstrukturēšanai tabakas reģionos
Dalībvalstīm, kurās tabakas audzētāji 2000., 2001. un 2002. gadā saņēma atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2075/92, no 2011. budžeta gada summa EUR 484 miljonu apmērā ir pieejama papildu Kopienas atbalsta veidā par pasākumiem tabakas audzēšanas reģionos saskaņā ar lauku attīstības programmām, kuras finansē ELFLA.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
129. pants – t apakšpunkts
t) attiecībā uz kokvilnu ― sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar:
svītrots
i)  80. panta 3. punktā paredzētā atbalsta samazinājuma aprēķināšanu;
ii )atzītām starpnozaru organizācijām, jo īpaši to finansēšanu un kontroles un sankciju sistēmu.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums – grozījumu tiesību akts
132. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 378/2007
1. pants − 5. punkts
5.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/2008 (šī regula) 7. pantu lauksaimniekam piemērojamās modulācijas likmes, kas samazinātas par 5 procentu punktiem, atskaita no brīvprātīgas modulācijas likmes, ko dalībvalstis izmanto, piemērojot šā panta 4. punktu. Gan atskaitītajiem procentiem, gan galīgajai brīvprātīgas modulācijas likmei jābūt vienādai vai lielākai par 0.
5.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXX/2008 (šī regula) 7. pantu lauksaimniekam piemērojamās modulācijas likmes, kas samazinātas par 5 procentu punktiem, atskaita no brīvprātīgas modulācijas likmes, ko dalībvalstis izmanto, piemērojot šā panta 4. punktu. Gan atskaitītajiem procentiem, gan galīgajai brīvprātīgas modulācijas likmei jābūt vienādai vai lielākai par 0. Tomēr neviens no šiem pielāgojumiem nedrīkst izraisīt vispārēju lauku attīstības programmām jau piešķirto ELFLA līdzekļu samazinājumu, kā tas norādīts oficiālajā Komisijas lēmumā, kura tos apstiprina.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
133.a pants (jauns)
133.a pants
Tiesību aktu ievērošanas radīto izmaksu pētījums
Komisija veic pētījumu, lai novērtētu patiesās izmaksas, kas lauksaimniekiem ir radušās, ievērojot tos Kopienas tiesību aktus vides, dzīvnieku labturības un pārtikas nekaitīguma jomā, kuri pārsniedz ievestiem produktiem piemērojamās normas. Šie tiesību akti ietver arī II pielikuma regulas un direktīvas, kuras ir savstarpējās atbilstības sistēmas pamatā, kā arī III pielikuma normas, kas tiek sauktas "labi lauksaimniecības un vides apstākļi" un kuras arī ietver šī sistēma.
Komisijas pētījumā novērtē arī, kādas izmaksas rada saskaņas nodrošināšana ar minētajiem tiesību aktiem visās dalībvalstīs. Šīs izmaksas dalībvalstīs un reģionos var būt dažādas atkarībā no klimata, ģeoloģiskām, ekonomiskām un sociālām atšķirībām, kā arī atkarībā no to ražošanas īpatnībām.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. rindiņa –2. kolonna
Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļa
Šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1.a iedaļa
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
II pielikums – A punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

4.

Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.)

4. un 5. pants

Grozījums

4.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.)

6. pants

Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
II pielikums – Aa daļa (jauna)

Grozījums

Aa

Darba drošība

8.a

Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.)

6. pants

8.b

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu) (OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.)

3., 6., 8. un 9. pants

8.c

Padomes 1994. gada 22. jūnija Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību (OV L 216, 20.8.1994., 12. lpp.)

8.d

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV L 158, 30.4.2004., 50. lpp.)

3. pants, 4.–12. pants

Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
III pielikums – 2. sleja – virsraksts
Standarti
Piemēri parastā kārtībā piemērojamām prasībām
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
III pielikums – 4. rinda – 2. sleja – 2.a ievilkums
–  Attiecīgos gadījumos biotopu izveidošana un/vai saglabāšana,
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
III pielikums – 4. rinda – 2. sleja – 3. ievilkums
–  Ainavas īpašību, tostarp, attiecīgos gadījumos, dzīvžogu, dīķu, grāvju, (rindās, grupās vai atsevišķi augošu) koku un laukmaļu saglabāšana,
–  Ainavas īpašību saglabāšana,
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
III pielikums – 5. rinda – 2. sleja – 1. ievilkums
–  Buferjoslu izveide gar ūdensteci,
–  Buferjoslu izveide gar ūdensteci saskaņā ar atbilstošiem Kopienas tiesību aktiem par virszemes ūdeņu aizsardzību,
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
IV pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

miljonos EUR

Kalendārais gads

2009

2010

2011

2012

Beļģija

583,2

570,9

563,1

553,9

Čehija

773,0

Dānija

985,9

965,3

954,6

937,8

Vācija

5 467,4

5 339,2

5 269,3

5 178,0

Igaunija

88,9

Īrija

1 283,1

1 264,0

1 247,1

1 230,0

Grieķija

2 567,3

2 365,5

2 348,9

2 324,1

Spānija

5 171,3

5 043,4

5 019,1

4 953,5

Francija

8 218,5

8 021,2

7 930,7

7 796,2

Itālija

4 323,6

4 103,7

4 073,2

4 023,3

Kipra

48,2

Latvija

130,5

Lietuva

337,9

Luksemburga

35,2

34,5

34,0

33,4

Ungārija

1 150,9

Malta

4,6

Nīderlande

841,5

827,0

829,4

815,9

Austrija

727,7

718,2

712,1

704,9

Polija

2 730,5

Portugāle

635,8

623,0

622,6

622,6

Slovēnija

129,4

Slovākija

335,9

Somija

550,0

541,2

536,0

529,8

Zviedrija

731,7

719,9

710,6

699,8

Apvienotā Karaliste

3 373,0

3 340,4

3 335,8

3 334,9

Grozījums

miljonos EUR

Kalendārais gads

2009

2010

2011

2012

Beļģija

p.m.

p.m

p.m

p.m

Čehija

p.m

p.m

p.m

p.m

Dānija

p.m

p.m

p.m

p.m

Vācija

p.m

p.m

p.m

p.m

Igaunija

p.m

p.m

p.m

p.m

Īrija

p.m

p.m

p.m

p.m

Grieķija

p.m

p.m

p.m

p.m

Spānija

p.m

p.m

p.m

p.m

Francija

p.m

p.m

p.m

p.m

Itālija

p.m

p.m

p.m

p.m

Kipra

p.m

p.m

p.m

p.m

Latvija

p.m

p.m

p.m

p.m

Lietuva

p.m

p.m

p.m

p.m

Luksemburga

p.m

p.m

p.m

p.m

Ungārija

p.m

p.m

p.m

p.m

Malta

p.m

p.m

p.m

p.m

Nīderlande

p.m

p.m

p.m

p.m

Austrija

p.m

p.m

p.m

p.m

Polija

p.m

p.m

p.m

p.m

Portugāle

p.m

p.m

p.m

p.m

Slovēnija

p.m

p.m

p.m

p.m

Slovākija

p.m

p.m

p.m

p.m

Somija

p.m

p.m

p.m

p.m

Zviedrija

p.m

p.m

p.m

p.m

Apvienotā Karaliste

p.m

p.m

p.m

p.m

Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
VIII pielikums - 1. un 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula

(EUR 1000)

Dalībvalsts

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016. gads un turpmākie gadi

Beļģija

614 179

611 901

613 281

613 281

614 661

614 661

614 661

614 661

Dānija

1 030 478

1 031 321

1 043 421

1 043 421

1 048 999

1 048 999

1 048 999

1 048 999

Vācija

5 770 254

5 781 666

5 826 537

5 826 537

5 848 330

5 848 330

5 848 330

5 848 330

Īrija

1 342 268

1 340 737

1 340 869

1 340 869

1 340 869

1 340 869

1 340 869

1 340 869

Grieķija

2 367 713

2 209 591

2 210 829

2 216 533

2 216 533

2 216 533

2 216 533

2 216 533

Spānija

4 838 512

5 070 413

5 114 250

5 139 246

5 139 316

5 139 316

5 139 316

5 139 316

Francija

8 404 502

8 444 468

8 500 503

8 504 425

8 518 804

8 518 804

8 518 804

8 518 804

Itālija

4 143 175

4 277 633

4 320 238

4 369 974

4 369 974

4 369 974

4 369 974

4 369 974

Luksemburga

37 051

37 084

37 084

37 084

37 084

37 084

37 084

37 084

Nīderlande

853 090

853 169

886 966

886 966

904 272

904 272

904 272

904 272

Austrija

745 561

747 298

750 019

750 019

751 616

751 616

751 616

751 616

Portugāle

589 723

600 296

600 370

605 967

605 972

605 972

605 972

605 972

Somija

566 801

565 823

568 799

568 799

570 583

570 583

570 583

570 583

Zviedrija

763 082

765 229

768 853

768 853

770 916

770 916

770 916

770 916

Apvienotā Karaliste

3 985 834

3 986 361

3 987 844

3 987 844

3 987 849

3 987 849

3 987 849

3 987 849

2. tabula*

(EUR 1000)

Dalībvalsts

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016. gads un turpmākie gadi

Bulgārija

287 399

328 997

409 587

490 705

571 467

652 228

732 986

813 746

Čehija

559 622

647 080

735 801

821 779

909 164

909 164

909 164

909 164

Igaunija

60 500

70 769

80 910

91 034

101 171

101 171

101 171

101 171

Kipra

31 670

38 845

43 730

48 615

53 499

53 499

53 499

53 499

Latvija

90 016

104 025

118 258

132 193

146 355

146 355

146 355

146 355

Lietuva

230 560

268 746

305 964

342 881

380 064

380 064

380 064

380 064

Ungārija

807 366

935 912

1 064 312

1 191 526

1 318 542

1 318 542

1 318 542

1 318 542

Malta

3 434

3 851

4 268

4 685

5 102

5 102

5 102

5 102

Polija

1 877 107

2 164 285

2 456 894

2 742 771

3 033 549

3 033 549

3 033 549

3 033 549

Rumānija

623 399

713 207

891 072

1 068 953

1 246 821

1 424 684

1 602 550

1 780 414

Slovēnija

87 942

102 047

116 077

130 107

144 236

144 236

144 236

144 236

Slovākija

240 014

277 779

314 692

351 377

388 191

388 191

388 191

388 191

* Maksimālās summas aprēķinātas, ņemot vērā 110. pantā sniegto palielinājumu grafiku.

Grozījums

1. tabula

(EUR 1000)

Dalībvalsts

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016. gads un turpmākie gadi

Beļģija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Dānija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Vācija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Īrija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Grieķija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Spānija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Francija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Itālija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Luksemburga

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Nīderlande

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Austrija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Portugāle

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Somija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Zviedrija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Apvienotā Karaliste

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

2. tabula

(EUR 1000)

Dalībvalsts

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016. gads un turpmākie gadi

Bulgārija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Čehija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Igaunija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Kipra

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Latvija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Lietuva

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Ungārija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Malta

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Polija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Rumānija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Slovēnija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Slovākija

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

p.m

Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
X pielikums – I daļa – 2. ievilkums
  No 2010. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;
svītrots
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
X pielikums – I daļa – 3. ievilkums
–  No 2010. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;
–  No 2013. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas III nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
X pielikums – I daļa – 5. ievilkums
  No 2011. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei;
svītrots
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
X pielikums – I daļa – 6. ievilkums
–  No 2011. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;
–  No 2013. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas II apakšiedaļā paredzētais atbalsts par šķiedras linu pārstrādi, atbilstīgi minētajā apakšiedaļā paredzētajam grafikam;
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
X pielikums – I daļa – 7. ievilkums
–  No 2011. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1234/2007 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.
–  No 2013. gada ‐ Regulas (EK) Nr. 1234/2007 [95.a] pantā paredzētā piemaksa par kartupeļu cieti un, saskaņā ar šīs regulas 75. pantā noteikto grafiku, minētajā pantā paredzētais atbalsts par cietes kartupeļiem.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
X pielikums – Ia daļa (jauna)
Ia
No 2010. gada attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras nepieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 64. pantu:
  Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 2. nodaļā paredzētā piemaksa par proteīnaugiem;
  Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 3. nodaļā un šīs regulas IV sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļā paredzētais kultūratkarīgais maksājums par rīsiem saskaņā ar šīs regulas 72. panta 2. punktā paredzēto grafiku;
  Regulas (EK) Nr. 1234/2007 II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļā paredzētais atbalsts par žāvētas rupjās lopbarības pārstrādei.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Žāvēta rupjā lopbarība"
Tabula "Žāvēta rupjā lopbarība" ir svītrota
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Proteīnaugi"
Tabula "Proteīnaugi" ir svītrota
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Rīsi"
Kolonna 2010.g.
svītrots
Kolonna 2011.g.
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Garā linšķiedra"
Kolonna 2011.g.
svītrots
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Atbalsts par kartupeļu cietes pārstrādi"
Kolonna 2011.g.
svītrots
Kolonna 2012.g.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
XI pielikums – tabula "Atbalsts cietes kartupeļu audzētājiem"
Kolonna 2011.g.
svītrots
Kolonna 2012.g.

Izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā *
PDF 549kWORD 221k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, veicot grozījumus Regulā (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. […]/2008 (COM(2008)0306 – C6-0241/2008 – 2008/0104(CNS))
P6_TA(2008)0550A6-0401/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0241/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0401/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
3. apsvērums
(3)  Attiecībā uz graudaugiem sistēma ir jāmaina tā, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju un tirgus orientētību, saglabājot intervenci kā "drošības tīklu" tirgus traucējumu gadījumā un atvieglojot lauksaimniekiem iespēju pielāgoties tirgus nosacījumiem. Pamatojoties uz analīzi, kuras rezultātā tika konstatēts zināms risks, ka zemu cenu gadījumā būs nepieciešama papildu intervence miežiem, Padomes secinājumos par intervences sistēmu ar reformu kukurūzai bija paredzēts pārskatīt visu graudaugu intervences sistēmu saistībā ar KLP "veselības pārbaudi". Tomēr kopš tā laika perspektīvas attiecībā uz graudaugiem ir būtiski mainījušās, un tām raksturīga izdevīga pasaules tirgus cenu vide, ko veicina augošais globālais pieprasījums un zemais pasaules graudaugu krājumu līmenis. Tāpēc intervences sliekšņu noteikšana nulles līmenī citiem lopbarības graudiem vienlaikus ar kukurūzas reformu ļautu veikt intervenci bez negatīvas ietekmes uz graudaugu tirgu kopumā. Graudaugu nozares perspektīvas attiecas arī uz cietajiem kviešiem ― tas nozīmē, ka intervences iepirkumi varētu tikt atcelti, jo tie ir zaudējuši savu nozīmi, tirgus cenām vienmēr būtiski pārsniedzot intervences cenu. Tā kā intervencei attiecībā uz graudaugiem jābūt drīzāk "drošības tīklam", nevis cenu veidošanu ietekmējošam faktoram, atšķirības starp ražas novākšanas periodiem dažādās dalībvalstīs, kuras efektīvi uzsāk mārketinga akcijas, vairs nav būtiskas, jo cenas vairs neatbilst intervences sliekšņiem, kam pieskaitīts ikmēneša palielinājums. Tāpēc vienkāršošanas labad intervences laikposmi attiecībā uz graudaugiem jāsaskaņo visā Kopienā.
(3)  Attiecībā uz graudaugiem sistēma ir jāmaina tā, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju un tirgus orientētību, saglabājot intervenci kā "drošības tīklu" tirgus traucējumu gadījumā un atvieglojot lauksaimniekiem iespēju pielāgoties tirgus nosacījumiem. Pamatojoties uz analīzi, kuras rezultātā tika konstatēts zināms risks, ka zemu cenu gadījumā būs nepieciešama papildu intervence miežiem, Padomes secinājumos par intervences sistēmu ar reformu kukurūzai bija paredzēts pārskatīt visu graudaugu intervences sistēmu saistībā ar KLP "veselības pārbaudi". Tomēr kopš tā laika perspektīvas attiecībā uz graudaugiem ir būtiski mainījušās, un tām raksturīga izdevīga pasaules tirgus cenu vide, ko veicina augošais globālais pieprasījums un zemais pasaules graudaugu krājumu līmenis. Tāpēc intervences sliekšņu noteikšana nulles līmenī citiem lopbarības graudiem vienlaikus ar kukurūzas reformu ļautu veikt intervenci bez negatīvas ietekmes uz graudaugu tirgu kopumā. Graudaugu nozares perspektīvas attiecas arī uz cietajiem kviešiem ― tas nozīmē, ka intervences iepirkumi varētu tikt atcelti, jo tie ir zaudējuši savu nozīmi, tirgus cenām vienmēr būtiski pārsniedzot intervences cenu. Tā kā intervencei attiecībā uz graudaugiem jābūt drīzāk "drošības tīklam", tā jāveic tikai tirdzniecības gada pēdējos trīs mēnešos.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. apsvērums
(4)  Kopš 2003. gada reformas konkurētspēja rīsu nozarē ir pieaugusi, ražošanas apjomi ir stabili, krājumi samazinās, bet pieprasījums pieaug gan Kopienā, gan pasaules tirgū, un sagaidāmā cena būtiski pārsniedz intervences cenu. Tāpēc noteikt intervences iepirkumus attiecībā uz rīsiem vairs nav nepieciešams un tos var atcelt.
(4)  Kopš 2003. gada reformas konkurētspēja rīsu nozarē ir pieaugusi, ražošanas apjomi ir stabili, krājumi samazinās, bet pieprasījums pieaug gan Kopienā, gan pasaules tirgū, un sagaidāmā cena būtiski pārsniedz intervences cenu. Tomēr intervence jāsaglabā kā "drošības tīkls".
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
6. apsvērums
(6)  Intervences iepirkumus minētajiem produktiem var droši atcelt 2009. gadā, jo pašreizējā tirgus situācija un perspektīvas liek domāt, ka intervence 2009. gadā tiem jebkurā gadījumā nebūtu piemērojama.
(6)  Rīsu un cūkgaļas intervences iepirkumus var droši atcelt 2009. gadā, jo pašreizējā tirgus situācija un perspektīvas liek domāt, ka intervence 2009. gadā tiem jebkurā gadījumā nebūtu piemērojama.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Sākot no 2009. gada vairs nevajadzētu atbalstu piena ražotāju investīcijām attiecināt tikai uz noteikto kvotu apjomu, lai ražotāji varētu investēt atbilstoši tirgus prasībām.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
10. apsvērums
(10)  Atbalsts sviesta privātai uzglabāšanai netiek plaši izmantots. Tomēr, ņemot vērā piena ražošanas sezonālo raksturu Kopienā, sezonāls raksturs vienmēr būs arī sviesta ražošanai. Tāpēc uz sviesta tirgu var rasties pārejošs spiediens, kuru var mazināt ar sezonālās uzglabāšanas palīdzību. Tomēr šāds lēmums Komisijai jāpieņem, pamatojoties uz padziļinātu tirgus analīzi, nevis saskaņā ar pienākumu atvērt shēmu ik gadu, tāpēc shēmai ir jākļūst fakultatīvai.
svītrots
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
12. apsvērums
(12)  Atbalsti mīklas izstrādājumu un saldējuma ražošanai, kā arī tiešajam patēriņam paredzēta sviesta realizācijai tika samazināti atbilstīgi sviesta intervences cenas samazinājumam no 2004. gada un, pirms konkursus atcēla labvēlīgās tirgus situācijas dēļ, tie bija nulles līmenī. Realizācijai piešķirtā atbalsta shēmas vairs nav nepieciešamas tirgus atbalstīšanai intervences cenu līmenī un tāpēc ir jāatceļ.
(12)  Atbalsti mīklas izstrādājumu un saldējuma ražošanai, kā arī tiešajam patēriņam paredzēta sviesta realizācijai tika samazināti atbilstīgi sviesta intervences cenas samazinājumam no 2004. gada un, pirms konkursus atcēla labvēlīgās tirgus situācijas dēļ, tie bija nulles līmenī.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
13. apsvērums
(13)  Lai palielinātu Kopienas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un veicinātu tās tirgus orientētību un ilgtspējību, tāpat kā 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reformas gadījumā ir jāturpina pāreja no atbalsta ražošanai uz atbalstu ražotājiem. Šim nolūkam ir jāatceļ par žāvētu rupjo lopbarību, liniem, kaņepēm un kartupeļu cieti piešķiramie atbalsti, kas paredzēti Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), un atbalsts šiem produktiem jāiekļauj katrai saimniecībai piešķirama atsaistītā ienākumu atbalsta shēmā. Tāpat kā 2003. gada KLP reformas gadījumā lauksaimniekiem maksātā atbalsta atsaistīšanas rezultātā faktiskās maksājumu summas paliks nemainīgas, bet ienākumu atbalsta efektivitāte būtiski palielināsies.
(13)  Lai palielinātu Kopienas lauksaimniecības nozares konkurētspēju un veicinātu tās tirgus orientētību un ilgtspējību, tāpat kā 2003. gada kopējās lauksaimniecības politikas reformas gadījumā ir jāturpina pāreja no atbalsta ražošanai uz atbalstu ražotājiem. Šim nolūkam ir jāatceļ par liniem, kaņepēm un kartupeļu cieti piešķiramie atbalsti, kas paredzēti Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulā (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula), un atbalsts šiem produktiem jāiekļauj katrai saimniecībai piešķirama atsaistītā ienākumu atbalsta shēmā. Tāpat kā 2003. gada KLP reformas gadījumā lauksaimniekiem maksātā atbalsta atsaistīšanas rezultātā faktiskās maksājumu summas paliks nemainīgas, bet ienākumu atbalsta efektivitāte būtiski palielināsies.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
14. apsvērums
(14)  Padome 2000. gadā nolēma pārtraukt atbalsta piešķiršanu par īso linšķiedru un kaņepju šķiedrām. Šā lēmuma īstenošanai no 2009./2010. tirdzniecības gada ar Regulu (EK) Nr. 247/2008 tika pieņemti grozījumi vienotajā KTO, un tas attiecas arī uz tradicionālajos apgabalos audzētu linu pārstrādātājiem piešķirtā papildu atbalsta pārtraukšanu. Atbalsts par garo linšķiedru ir jāatsaista. Tomēr, lai atvieglinātu nozares pielāgošanos, pusei pārejas uz vienotā maksājuma shēmu jānotiek 2011. gadā un otrai daļai ‐ 2013. gadā.
(14)  Padome 2000. gadā nolēma pārtraukt atbalsta piešķiršanu par īso linšķiedru un kaņepju šķiedrām. Šā lēmuma īstenošanai no 2009./2010. tirdzniecības gada ar Regulu (EK) Nr. 247/2008 tika pieņemti grozījumi vienotajā KTO, un tas attiecas arī uz tradicionālajos apgabalos audzētu linu pārstrādātājiem piešķirtā papildu atbalsta pārtraukšanu. Atbalsts par garo linšķiedru ir jāatsaista. Tomēr, lai atvieglinātu nozares pielāgošanos, pārejai uz vienotā maksājuma shēmu jānotiek vēlākais līdz 2013. gadam.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
15. apsvērums
(15)  Veicot žāvētas rupjās lopbarības režīma reformu 2003. gadā, atbalsts tika daļēji piešķirts ražotājiem un atsaistīts. Tāpēc, ņemot vērā "veselības pārbaudes" vispārējo virzību uz lielāku tirgus orientētību un dzīvnieku barības tirgus šābrīža perspektīvas, tagad pilnībā jāatsaista arī pārējie atbalsti šajā nozarē. Pārstrādātājiem piešķirtā atbalsta atcelšanas sekas iespējams mīkstināt, atbilstīgi pielāgojot cenu, kādu maksā izejvielu ražotājiem, kuri paši atbalsta atsaistīšanas rezultātā saņems tiesības uz lielāku tiešo atbalstu. Pārstrādātājiem piešķirtā atbalsta atcelšana ir pamatota arī, ņemot vērā tirgus situāciju un perspektīvas attiecībā uz proteīnaugiem kopumā. Ņemot vērā, ka nozare jau ir pārstrukturējusies kopš 2003. gada reformas un ka nesen ir atzīta žāvētas rupjās lopbarības ražošanas izteikti negatīvā ietekme uz vidi, atbalsts ir jāatsaista, paredzot īsu (divu gadu) pārejas posmu, lai ļautu nozarei pielāgoties.
(15)  Veicot žāvētas rupjās lopbarības režīma reformu 2003. gadā, atbalsts tika daļēji piešķirts ražotājiem un atsaistīts. Tāpēc, ņemot vērā "veselības pārbaudes" vispārējo virzību uz lielāku tirgus orientētību un dzīvnieku barības tirgus šābrīža perspektīvas, vēlākais līdz 2013. gadam pilnībā jāatsaista arī pārējie atbalsti šajā nozarē.
Grozījums Nr. 11
Proposition de règlement
17. apsvērums
(17)  Ņemot vērā situācijas attīstību iekšējos un starptautiskajos graudaugu un kartupeļu cietes tirgos, kompensācija par cietes ražošanu vairs nav lietderīga attiecībā uz tās sākotnējiem mērķiem un tāpēc ir jāatceļ. Ņemot vērā tirgus situāciju un perspektīvas, šis atbalsts jau ir ticis uz kādu laiku noteikts nulles līmenī, un, tā kā šāda situācija varētu turpināties, atbalsta ātru atcelšanu varētu īstenot bez negatīvas ietekmes uz nozari.
svītrots
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
18. apsvērums
(18)  Noteikumi par ārkārtas pasākumiem tirgus atbalstam saistībā ar dzīvnieku slimībām ir jāiekļauj vispārējos noteikumos par riska pārvaldību, tāpēc tie jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 1234/2007.
svītrots
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
19. apsvērums
(19)  Ražotāju organizācijām var būt labvēlīga nozīme piedāvājuma sadalīšanā tajās nozarēs, kurās pastāv ražotāju un noņēmēju koncentrācijas nelīdzsvarotība. Tāpēc dalībvalstīm jābūt iespējai atzīt visu nozaru ražotāju organizācijas.
(19)  Lai gan ražas apdrošināšana vai kopējie fondi var veicināt korektīvu riska pārvaldību, šāda pieeja var izrādīties finansiāli un sociāli ļoti dārga, tāpēc vienlaikus jāveicina preventīvu riska pārvaldības instrumentu izstrāde. Ražotāju organizācijām un starpnozaru organizācijām var būt būtiska nozīme šādā preventīvā pārvaldībā, it īpaši sadalot piedāvājumu tajās nozarēs, kurās pastāv ražotāju un noņēmēju koncentrācijas nelīdzsvarotība, vai uzlabojot zināšanas par tirgiem. Tāpēc dalībvalstīm jābūt iespējai atzīt visu nozaru ražotāju un profesionālās organizācijas.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants - -1. punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 247/2006
4. pants - 3. punkts
-1.  Regulas (EK) Nr. 247/2006 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
1.  "Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, no Azoru salām pārējā Kopienā turpmāk minētajos gados ir atļauts ievest tirgošanai šādu maksimālo cukura (KN kods 1701) daudzumu:
‐ 2008. gadā: 3000 tonnas,
‐ 2009. gadā: 2285 tonnas,
‐ 2010. gadā: 1570 tonnas,
‐ 2011. gadā: 855 tonnas."
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 1.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 247/2006
5. pants – 1. punkts
-1.  a) Regulas (EK) Nr. 247/2006 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  "Regulas (EK) Nr. 1260/2001 10. panta 1. punktā noteiktajā laikā uz C cukuru, kurš minēts tās pašas regulas 13. pantā un kuru eksportē saskaņā ar Komisijas 1981. gada 14. septembra Regulu (EEK) Nr. 2670/81, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura produkciju, kas pārsniedz kvotu, un kuru ieved, lai patērētu Madeirā un Kanāriju salās kā balto cukuru (KN kods 1701), un kuru ieved kā jēlcukuru (KN kods 17011210 un/vai KN kods 17011110), lai rafinētu un patērētu Azoru salās, saskaņā ar šo regulu attiecina atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem šīs regulas 2. pantā noteiktās prognozējamās piegādes robežās."
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 1234/2007
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(1)  Svītro 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 2. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
10. pants
2)  Regulas 10. pantu groza šādi.
svītrots
a)  Panta 1. punktu groza šādi:
i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
"a) parastie kvieši, mieži, kukurūza un sorgo;"
ii) svītro punkta b) apakšpunktu;
b)  Svītro 2. punktu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 3. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
11. pants – a apakšpunkts
a) graudaugiem no 1. novembra līdz 31. maijam;
a) graudaugiem no 1. marta līdz 31. maijam;
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 3. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
11. pants – da apakšpunkts (jauns)
da) cūkgaļai jebkurā tirdzniecības gadā.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 3. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības uzsāk intervenci cūkgaļas tirgū, ja atsauces laikposmā vidējā tirgus cena cūku liemeņiem ‐ kā noteikts saskaņā ar katrā dalībvalstī reģistrētām cenām reprezentatīvajos Kopienas tirgos, kas vērtētas, izmantojot koeficientus, kuri izsaka cūku kopskaita relatīvo daudzumu katrā no dalībvalstīm ‐ ir un, visticamāk, saglabāsies zem 103 % no salīdzināmās cenas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 3. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
12. pants – 2. punkts
2.  Komisija var pārtraukt valsts intervenci bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības, ja cena par kviešiem ar minimālo proteīnu saturu 11 % 'Rouen delivered' ir augstāka nekā salīdzināmā cena.
2.  Komisija var pārtraukt valsts intervenci, ja cena par kviešiem ar minimālo proteīnu saturu 11 % 'Rouen delivered' ir augstāka nekā salīdzināmā cena.
Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības atsāk intervenci, ja šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi vairs nav spēkā.
Komisija atsāk intervenci, ja šā punkta pirmajā daļā paredzētie nosacījumi vairs nav spēkā.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 1234/2007
II apakšiedaļa – 18. pants
4)  Regulas II daļas I sadaļas I nodaļas II iedaļas III apakšiedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:
III apakšiedaļa
Intervences cenas
18. pants
Intervences cenas
1.  Intervences cenas un intervences pieļaujamos daudzumus produktiem, kas minēti 10. panta a), d), e) un f) apakšpunktā, nosaka Komisija konkursa kārtībā. Īpašos apstākļos konkursa procedūras vai arī noteiktās intervences cenas un intervences pieļaujamos daudzumus var attiecināt tikai uz atsevišķu dalībvalsti vai kādas dalībvalsts atsevišķu reģionu, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām.
2.  Saskaņā ar 1. punktu noteiktā intervences cena nedrīkst pārsniegt:
(a) labībai ― attiecīgās atsauces cenas;
(b) liellopu gaļai ― vidējo tirgus cenu, kas reģistrēta kādā dalībvalstī vai kādas dalībvalsts reģionā un palielināta par summu, ko nosaka Komisija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem;
(c) sviestam ― 90 % no salīdzināmās cenas;
(d) sausajam vājpienam ― salīdzināmo cenu.
3.  Cukura intervences cena ir 80 % no salīdzināmās cenas, kas noteikta nākamajam tirdzniecības gadam pēc tirdzniecības gada, kurā izvirzīts piedāvājums. Tomēr, ja maksājumu aģentūrai piedāvātā cukura kvalitāte atšķiras no IV pielikuma B punktā definētās standarta kvalitātes, kurai piemēro salīdzināmo cenu, intervences cenu attiecīgi paaugstina vai pazemina."
svītrots
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1234/2007
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia daļa (jauna)
4.a 26. panta 2. punkta a) apakšpunktam pievieno šādu punktu:
"iia) izmantot saskaņā ar īpašas piegādes kārtību, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 247/2006 5. pantā."
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 5. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
II daļa – I sadaļa – I nodaļa – III iedaļa – I apakšiedaļa
5)  Svītro II daļas I sadaļas I nodaļas III iedaļas I apakšiedaļu.
svītrots
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 6. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
31. pants
6)  Regulas 31. pantu groza šādi.
svītrots
a)  Panta 1. punktu groza šādi:
i) pēc c) apakšpunkta iekļauj šādus punktus:
"c bis) par nesālītu sviestu, kas ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 %, beztauku sausnas saturs ir 2 % un maksimālais mitruma saturs ir 16 %,
c ter) par sālītu sviestu, kas ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 80 %, beztauku sausnas saturs ir 2 %, maksimālais mitruma saturs ir 16 % un maksimālais sāls saturs ir 2 %;"
ii) svītro e) apakšpunktu;
b)  Svītro 2. punkta otro daļu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 7. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
34.a pants (jauns)
Iekļauj šādu 34.a pantu:
"34.a pants
svītrots
Atbalsta piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz sviestu
1.  Komisija var izlemt piešķirt atbalstu sviesta uzglabāšanai privātās noliktavās, jo īpaši, ja produktu cenu un rezervju tendences norāda uz nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālu uzglabāšanu.
2.  Atbalsta apjomu nosaka Komisija, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un iespējamās sviesta cenu tendences."
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 8. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
36. pants
8)  Svītro 36. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 11. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
44. pants
11)  Svītro 44. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 12. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
46. pants – 1. punkts
a)  Panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
svītrots
"1. Šīs regulas 45. pantā minētajiem ārkārtas atbalsta pasākumiem Kopiena piešķir līdzfinansējumu 50 % apjomā no dalībvalstu izdevumiem."
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 14.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
66. pants – 5.a punkts (jauns)
14.a Regulas 66. pantā iekļauj šādu punktu.
"5.a Dalībvalstis drīkst piemērot pagaidu kvotu palielinājumu, pamatojoties uz piena kvotu neizmantošanu citās dalībvalstīs, ja tās var pierādīt, ka to piensaimniecības nozare, turpinot darbību saskaņā ar pamatnoteikumiem, visticamāk nepiedzīvos "mīkstu piezemēšanos". Tādēļ Komisija katru gadu aprēķina neizmantotās piena kvotas. Komisija novērtē dalībvalstu iespējamo pieteikšanos uz papildu kvotu palielinājumu un katra tirdzniecības gada sākumā iesniedz priekšlikumu par papildu ražošanas kvotu pagaidu piešķiršanu. Šādām pagaidu kvotām attiecīgajā tirdzniecības gadā vienmēr jābūt mazākām nekā iepriekšējā tirdzniecības gada neizmantotās kvotas. Komisijai var palīdzēt 195. panta 1. punktā minētā komiteja."
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 14.b punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
78. pants – 3.a punkts (jauns)
14.b Regulas 78. pantā iekļauj šādu punktu.
"3.a Visi ienākumi, kas gūti no papildu nodevas maksājumiem Eiropas Savienībai, kā arī apropriāciju ietaupījumi lauksaimniecības budžetā jāiemaksā Piena fondā piensaimniecības nozares atbalsta pasākumu īstenošanai.
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2008 [jauna regula par tiešajiem maksājumiem] 68. pantu [vispārēji noteikumi] atbalsta pasākumus nedrīkst finansēt, izmantojot šo sistēmu."
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 17. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
II daļa – I sadaļa – IV nodaļa – I iedaļa – I apakšiedaļa
17)  Svītro II daļas I sadaļas IV nodaļas I iedaļas I apakšiedaļu.
svītrots
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 18.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
91. pants – 1. punkts – 2. daļa
18.a Regulas 91. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu.
"2009./2010. līdz 2012./2013. tirdzniecības gadam atbalstu ar tādiem pašiem nosacījumiem piešķir arī par linu un kaņepju stiebru apstrādi īso šķiedru ražošanai."
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 19. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
92. pants – 1. punkts
"1. Regulas 91. pantā paredzēto atbalstu par garo linšķiedru nosaka šādā apjomā:
"1. Regulas 91. pantā paredzēto atbalstu par garo linšķiedru nosaka šādā apjomā:
a)  EUR 200 par 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadu; un
a) garajai linšķiedrai: EUR 160 par tonnu no 2009./2010. līdz 2012./13. tirdzniecības gadam;
b)  EUR 100 par 2011./2012. un 2012./2013. tirdzniecības gadu;".
b) īsajām linu un kaņepju šķiedrām, kurās piemaisījumu un spaļu procentuālais sastāvs nepārsniedz 7,5 %: EUR 90 par tonnu no 2009./2010. līdz 2012./2013. tirdzniecības gadam.
Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā tradicionālos noieta tirgus, var pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu:
a) par īso linšķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 15 %;
b) par kaņepju šķiedru, kurā piemaisījumu un spaļu procentuālais saturs ir no 7,5 % līdz 25 %.
Otrajā daļā paredzētajos gadījumos dalībvalsts piešķir atbalstu par daudzumu, kas nepārsniedz daudzumu, kurš saražots atbilstoši noteikumam par 7,5 % piemaisījumu un spaļu."
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 20.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
94. pants – 1.a punkts
20.a Regulas 94. panta 1.a punktu aizstāj ar šādu tekstu.
"1.a Attiecībā uz īso linšķiedru un kaņepju šķiedru, par kuru var piešķirt atbalstu, nosaka maksimālo garantēto daudzumu 147 265 tonnas par katru tirdzniecības gadu laikposmā no 2009./2010. līdz 2012./2013. tirdzniecības gadam. Šo daudzumu sadala noteiktām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar XI pielikuma A.II. punktu."
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 20.b punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
94.a punkts
20.b Regulas 94.a pantu aizstāj ar šādu tekstu.
"94.a pants
Papildu atbalsts
No 2009./2010. līdz 2012./2013. tirdzniecības gadam papildu atbalstu piešķir par platībām, kas apsētas ar liniem I un II zonā, kā aprakstīts XI pielikuma A.III punktā, un stiebriem, kuru izstrāde ir:
a) pirkšanas/pārdošanas līguma vai saistību priekšmets saskaņā ar 91. panta 1. punktu un
b) atbalsta pārstrādei garajās šķiedrās priekšmets, papildu atbalstu piešķir pirmajam apstiprinātajam pārstrādātājam.
Papildu atbalsta apmērs ir EUR 120 par vienu hektāru I zonā un EUR 50 par vienu hektāru II zonā."
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 21. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
95.a pants – 1. punkts
1.  Piemaksu EUR 22,25 apmērā par saražotās kartupeļu cietes tonnu ražotājuzņēmumiem par 2009./2010 un 2010./2011. tirdzniecības gadu izmaksā atbilstoši kartupeļu cietes daudzumam, kas nepārsniedz 84.a panta 2. punktā minēto kvotas limitu, ja tie kartupeļu audzētājiem ir samaksājuši minimālo cenu par visiem kartupeļiem, kuri vajadzīgi, lai saražotu cieti līdz kvotas limitam.
1.  Piemaksu EUR 22,25 apmērā par saražotās kartupeļu cietes tonnu ražotājuzņēmumiem no 2009./2010. līdz 2012./2013. tirdzniecības gadam izmaksā atbilstoši kartupeļu cietes daudzumam, kas nepārsniedz 84.a panta 2. punktā minēto kvotas limitu, ja tie kartupeļu audzētājiem ir samaksājuši minimālo cenu par visiem kartupeļiem, kuri vajadzīgi, lai saražotu cieti līdz kvotas limitam.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 22. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
96. pants
22)  Svītro 96. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 29.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
122. pants – 1.d daļa (jauna)
29.a Regulas 122. pantam pievieno šādu daļu.
"Dalībvalstis par ražotāju organizācijām var atzīt arī pieteikuma iesniedzējas grupas atbilstīgi 5. panta 1. punktam Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību1. Šādā gadījumā piemēro šā panta pirmās daļas c) punkta i) apakšpunktā minētos noteikumus.
_________
1 OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. "
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 30. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
124. pants – 1. punkts - 1.a daļa (jauna)
Šīs starpnozaru organizācijas var iesaistīties tādos pasākumos kā risku novēršanas pārvaldība, pētniecība un izstrāde, produktu un nozaru popularizēšana un informācijas sniegšana par tiem, tirgus analīze un informācijas sniegšana par tirgiem un līgumslēgšanas darbības."
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 30.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
162. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – i daļa
30.a Regulas 162. panta 1. punkta a) apakšpunktā svītro i) daļu.*
* Attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1234/2007/EK panti un pielikumi.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 30.b punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
162. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – ii daļa
30.b Regulas 162. panta 1. punkta a) apakšpunktā svītro ii) daļu.*
Attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1234/2007/EK panti un pielikumi.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
4. pants – 31.a punkts (jauns)
Regula (EK) nr. 1234/2007
182. pants – 3. punkts
31.a Regulas 182. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu.
"3. Dalībvalstis, kuras ir samazinājušas cukura kvotas par vairāk nekā 50 % no tā kvotu apjoma, kas noteikts 2006. gada 20. februārī Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, var līdz 2013./2014. tirdzniecības gadam piešķirt valsts pagaidu atbalstu.
Komisija, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu pieteikumiem, lemj par šim pasākumam pieejamā valsts atbalsta kopējo apjomu.
Itālijai šā punkta pirmajā daļā paredzētais pagaidu atbalsts vienā tirdzniecības gadā nepārsniedz EUR 11 par vienu tonnu cukurbiešu, un šo atbalstu piešķir cukurbiešu audzētājiem un izaudzēto cukurbiešu transportēšanai.
Somija cukurbiešu audzētājiem vienā tirdzniecības gadā var piešķirt atbalstu līdz EUR 350 par hektāru.
Attiecīgās dalībvalstis 30 dienu laikā līdz katra tirdzniecības gada beigām paziņo Komisijai attiecīgajā tirdzniecības gadā piešķirtā valsts atbalsta apjomu."
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
4. pants – 32. punkts
Regula (EK) nr. 1234/2007
184. pants
"5) līdz 2011. gada 30. jūnijam – Eiropas Parlamentam un Padomei par nosacījumiem piena kvotu sistēmas darbības pakāpeniskai izbeigšanai, norādot arī iespējamos turpmākos kvotu palielinājumus vai iespējamos papildu nodevas samazinājumus."
"5) līdz 2010. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei par stāvokli piensaimniecības tirgū. Šajā ziņojumā arī analizē dalībvalstu pārvaldības sistēmu efektivitāti saistībā ar kvotu sistēmas liberalizāciju. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus."

Atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai *
PDF 457kWORD 159k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2008)0306 – C6-0242/2008 – 2008/0105(CNS))
P6_TA(2008)0551A6-0390/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0242/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6-0390/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. apsvērums
(1)  Veicot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003. gada reformas novērtējumu, klimata pārmaiņas, atjaunojamā enerģija, ūdens apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība tika atzītas par būtiskiem jauniem izaicinājumiem Eiropas lauksaimniecībai.
(1)  Veicot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003. gada reformas novērtējumu, klimata pārmaiņas, atjaunojamā enerģija, ūdens apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība, kā arī atteikšanās no piena kvotām tika atzītas par būtiskiem jauniem izaicinājumiem Eiropas lauksaimniecībai.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
5. apsvērums
(5)  Ir svarīgi arī turpmāk stiprināt ar šīm prioritātēm saistītās darbības lauku attīstības programmās, kuras apstiprinātas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005.
(5)  Ja dalībvalstu lauksaimniecības attīstības pašreizējās programmās nav iekļauti tādi pietiekami un atbilstīgi pasākumi, kādi minēti II pielikumā, ir svarīgi arī turpmāk stiprināt ar šīm prioritātēm saistītās darbības lauku attīstības programmās, kuras apstiprinātas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
5.a apsvērums (jauns)
5a)  Eirobarometra aptaujas "Eiropas Savienības iedzīvotāju attieksme pret dzīvnieku labturību" rezultāti 2007. gadā liecina par to, ka ES pilsoņu vairākums (72 %) Eiropas Savienībā uzskata, ka lauksaimniekiem ir jākompensē palielinātās izmaksas, kas saistītas ar augstāku standartu piemērošanu dzīvnieku labturībai. Turklāt EK dibināšanas līgumam ar Amsterdamas līgumu pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredz, ka Kopiena un dalībvalstis, nosakot un īstenojot lauksaimniecības politiku, pilnībā ņem vērā prasības attiecībā uz dzīvnieku labturību.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā šo Kopienas prioritāšu nozīmīgumu, dalībvalstīm ir jānosaka pienākums paredzēt attiecīgus pasākumus lauku attīstības programmās.
(6)  Ņemot vērā šo Kopienas prioritāšu nozīmīgumu, dalībvalstīm ir jānosaka pienākums paredzēt lielāku daļu attiecīgo pasākumu lauku attīstības programmās, bet tikai tad, ja dalībvalstis līdz šim nav pievērsušas pietiekami lielu uzmanību šīm Kopienas prioritātēm.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
7. apsvērums
(7)  Regulas (EK) Nr. 1698/2005 10. pantā paredzēts, ka ar Padomes Lēmumu 2006/144/EK pieņemtās stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai (plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam) var pārskatīt, lai ņemtu vērā būtiskās izmaiņas Kopienas prioritātēs. Tāpēc dalībvalstīm ir jānosaka vispārējs pienākums, pamatojoties uz pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, pārskatīt valsts stratēģiskos plānus un tādējādi sagatavot pamatu grozījumiem programmās.
(7)  Regulas (EK) Nr. 1698/2005 10. pantā paredzēts, ka ar Padomes Lēmumu 2006/144/EK pieņemtās stratēģiskās pamatnostādnes lauku attīstībai (plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam) var pārskatīt, lai ņemtu vērā būtiskās izmaiņas Kopienas prioritātēs. Tāpēc dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas attiecīgus pasākumus, ir jāmudina, pamatojoties uz pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, pārskatīt valsts stratēģiskos plānus, lai sagatavotu pamatu grozījumiem programmās.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
9. apsvērums
(9)  Prasības par lauku attīstības programmu saturu ir jāpielāgo, ņemot vērā jaunos pienākumus. Lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotas darbības atbilstīgi jaunajām prioritātēm un saistībā ar lauku attīstības tiesisko pamatu, ir jānosaka turpmāk papildināms darbību veidu saraksts.
(9)  Prasības par lauku attīstības programmu saturu vajadzības gadījumā ir jāpielāgo, ņemot vērā jaunos pienākumus. Lai palīdzētu dalībvalstīm noteikt piemērotas darbības atbilstīgi jaunajām prioritātēm un saistībā ar lauku attīstības tiesisko pamatu, ir jānosaka turpmāk papildināms darbību veidu saraksts, ko var vēlāk papildināt, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts vajadzības.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Regulu (EK) Nr. 1698/2005 vajadzētu pielāgot arī attiecībā uz maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu apgabalos un citos mazāk attīstītos reģionos. Līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām ir jāpiemēro spēkā esošais regulējums, kura pamatā ir Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai 1, kuras piemērošanu vajadzētu pagarināt līdz 2009. gadam.
________
OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
10. apsvērums
(10)  Lai radītu atbalsta saņēmējiem papildu stimulu ar jaunajām prioritātēm saistītu darbību uzsākšanai, ir jāparedz iespēja noteikt augstākas atbalsta summas un likmes par šādām darbībām.
(10)  Lai radītu atbalsta saņēmējiem papildu stimulu ar jaunajām prioritātēm saistītu darbību uzsākšanai, ir jāparedz iespēja noteikt atbalstu šādām darbībām bez valsts papildu finansējuma. Tāda pati iespēja jāparedz dalībvalstīm lietišķos pētījumos izstrādāto jauninājumu nodošanai.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
11. apsvērums
(11)  Saskaņā ar 9. panta 4. punktu un 10. panta 4. punktu Padomes 2008. gada XX. XX Regulā (EK) Nr. XXXX/XXXX [ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem] papildu modulācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi jāizmanto lauku attīstības atbalstam. Ir jānodrošina, lai ar jaunajām prioritātēm saistītajām atbalsta darbībām tiktu izmantota summa, kas vienāda ar šiem finanšu līdzekļiem.
(11)  Saskaņā ar 9. panta 4. punktu un 10. panta 4. punktu Padomes 20071. gada XX. XX Regulā (EK) Nr. XXXX/XXXX [ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem] papildu modulācijas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi, ja tos jau nav paredzējušas tās dalībvalstis, kas piemēro brīvprātīgo modulāciju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 378/20071, jāizmanto lauku attīstības atbalstam. Ir jānodrošina, lai saskaņā ar katras dalībvalsts lēmumu ar jaunajām prioritātēm saistītajām gan pašreizējām, gan jaunajām atbalsta darbībām tiktu izmantota summa, kas vienāda ar šiem finanšu līdzekļiem. Tomēr jāraugās, lai netiktu traucēta lauksaimniecības ražošana, kur tās ieguldījums ir vitāli svarīgs lauku attīstībai.
___________
1Padomes Regula (EK) Nr. 378/2007 (2007. gada 27. marts), ar ko paredz noteikumus par brīvprātīgu modulāciju tiešajiem maksājumiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Šiem pasākumiem ir jābūt saskaņā ar darbībām, ko finansē, izmantojot citus Kopienas finansējuma avotus, jo īpaši struktūrfondus (Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
12. apsvērums
(12)  Šo līdzekļu papildu, specifiskais un saistošais izmantojums nedrīkstētu ietekmēt noteikto līdzsvaru starp lauku attīstības atbalsta mērķiem.
(12)  Šo līdzekļu papildu un specifiskais izmantojums nedrīkst ietekmēt noteikto līdzsvaru starp lauku attīstības atbalsta mērķiem; tādēļ, arī izmantojot finanšu līdzekļus jaunajām prioritātēm, ir jānodrošina līdzsvars starp Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
12.a apsvērums (jauns)
12a)  Lai nodrošinātu adekvātu finansējumu lauku attīstības programmām, jāpanāk lielāka elastība, lai šim nolūkam papildus varētu tajā pašā dalībvalstī izmantot arī neizlietotos struktūrfondu līdzekļus (1.b izdevumu kategorija).
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums – normatīvs grozījumu akts
1. pants - 1. punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
5. pants - 7. punkts
-1.)  Regulas 5. panta 7. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
"7. Dalībvalstis nodrošina, ka ELFLA finansētās operācijas atbilst Līgumam un saskaņā ar to pieņemtajiem tiesību aktiem. Līdz ar to visu ELFLA finansēto operāciju mērķis ir atbalsta sniegšana lauksaimniekiem."
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
12.a pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto procedūru pārskata savu valsts stratēģisko plānu, vadoties pēc pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, kā norādīts 10. pantā.
1.  Katra dalībvalsts, apspriežoties ar reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, saskaņā ar 12. panta 1. punktā minēto procedūru tiek aicināta pārskatīt savu valsts stratēģisko plānu, vadoties pēc pārskatītajām Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, kā norādīts 10. pantā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.a pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
1.  No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis savās lauku attīstības programmās saskaņā ar to konkrētajām vajadzībām norāda darbību veidus atbilstīgi turpmāk norādītajām prioritātēm, kas aprakstītas Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs un sīkāk izklāstītas valsts stratēģiskajā plānā:
1.  Ja šāds noteikums jau nav paredzēts, dalībvalstis no 2010. gada 1. janvāra savās lauku attīstības programmās saskaņā ar to konkrētajām vajadzībām ietver darbību veidus atbilstīgi turpmāk norādītajām prioritātēm, kas aprakstītas Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs un sīkāk izklāstītas valsts stratēģiskajā plānā:
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.a pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
d) bioloģiskā daudzveidība.
d) bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants - 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.a pants - 1. punkts - 1.a daļa (jauna)
Visu operāciju mērķis ir atbalsta sniegšana lauksaimniekiem.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.a pants – 1. punkts – 2. daļa
Izdarot savu izvēli, dalībvalstis par pamatu var ņemt darbību veidu indikatīvo sarakstu šīs regulas II pielikumā un/vai jebkādus citus darbību veidus, ja šīs darbības ir saistītas ar 1. punktā norādītajām prioritātēm un ja to mērķis ir panākt II pielikumā norādīto iespējamo ietekmi.
Pēc apspriešanās ar reģionālajām un vietējām iestādēm, izdarot savu izvēli, dalībvalstis par pamatu var ņemt darbību veidu indikatīvo sarakstu šīs regulas II pielikumā un/vai jebkādus citus darbību veidus, tostarp attiecībā uz zvejniecību iekšējos ūdeņos, ja šīs darbības ir saistītas ar 1. punktā norādītajām prioritātēm un ja to mērķis ir panākt II pielikumā norādīto iespējamo ietekmi.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.a pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis rūpējas par sinerģiju ar līdzīgām darbībām, ko finansē no citiem Kopienas fondiem, jo īpaši no struktūrfondiem, un vajadzības gadījumā izstrādā integrētu pieeju stratēģijām, darbībām un finansēšanai.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
16.b pants (jauns)
3.a Pievieno šādu 16.b pantu:
"16.b pants
Jauninājumi un lietišķos pētījumos iegūtās zinātības nodošana
1.  No 2010. gada 1. janvāra dalībvalstis savās lauku attīstības programmās atbilstoši konkrētām vajadzībām paredz darbību veidus, kuru mērķis ir nodot lietišķos pētījumos iegūtos jauninājumus lauku ekonomikai.
2.  No 2010. gada 1. janvāra attiecībā uz 1. punktā minētajiem darbību veidiem atbalsta intensitātes līmeni, kas noteikts I pielikumā, var paaugstināt par 10 procentu punktiem."
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
30. pants
4.a Regulas 30. pantu aizstāj ar šādu tekstu:
"30. pants
Infrastruktūra, kas saistīta ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu
Šīs regulas 20. panta b) apakšpunkta v) daļā paredzētais atbalsts var jo īpaši aptvert darbības, kas attiecas uz piekļuvi lauksaimniecības un mežu zemēm, lauku zemju paplašināšanu, enerģijas apgādes uzlabošanu, piekļuvi informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un ūdenssaimniecību."
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 4.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
36. pants – a apakšpunkts – ievaddaļa
4.b Direktīvas 36. panta a) punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:
"a) pasākumiem, kuru mērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības zemes lietošana, tostarp saistībā ar zvejniecību iekšējos ūdeņos, paredzot:"
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants - 4.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
39. pants - 5.a punkts (jauns)
4.c)  Regulas 39. pantam pievieno šādu 5.a punktu:
"5.a Atbalstu var sniegt no kultūras vēstures viedokļa vērtīgu lauksaimniecības kultūru un dzīvnieku saglabāšanas darbībām, uz kurām neattiecas 1. līdz 4. punkts."
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
69. pants – 5.a punkts
5.a Kā Kopienas atbalstu saskaņā ar pašreizējām lauku attīstības programmām šīs regulas 16.a pantā minēto veidu darbībām, kas apstiprinātas pēc 2010. gada 1. janvāra, dalībvalstis laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim iegulda summu, kas vienāda ar summām, kuru iegūst, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar Regulas (EK) [Nr. XXXX/2008 (jaunā regula par tiešā atbalsta shēmām)] 9. panta 4. punktu un 10. panta 4. punktu.
5.a Kā Kopienas atbalstu saskaņā ar pašreizējām lauku attīstības programmām gan pašreizējām, gan turpmākajām darbībām saistībā ar jaunajām prioritātēm, kas noteiktas atbilstīgi katras dalībvalsts lēmumam, dalībvalstis laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķir summu, kas vienāda ar summām, kuru iegūst, piemērojot obligāto modulāciju saskaņā ar Regulas (EK) [Nr. XXXX/2008 (jaunā regula par tiešā atbalsta shēmām)] 9. panta 4. punktu un 10. panta 4. punktu.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants - 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1698/2005
69. pants - 5.b punkts
5.b)  Ja programmas darbības beigās kopējā par šā panta 5.a punktā minētajām darbībām iztērētā summa ir mazāka par 16.a panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto summu, dalībvalsts atmaksā Kopienas budžetā starpību, nepārsniedzot summu, par kādu ir pārsniegti kopējie piešķīrumi, kas pieejami darbībām, kuras nav 16.a pantā minētās darbības.
svītrots
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 7.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
70. pants - 4.b punkts (jauns)
7.a Regulas 70. pantu papildina ar šādu 4.b punktu:
"4.b Neņemot vērā 3. punktā noteiktos robežlielumus, summu to līdzekļu apmērā, kurus iegūst no obligātās modulācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. XXXX/2008 [jauna regula par tiešā atbalsta sistēmu] 9. panta 4. punktu un 10. panta 4. punktu, var izmantot bez dalībvalstu papildu līdzfinansējuma."
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 9.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
93. pants
9.a Ar šādu tekstu aizstāj 93. pantu:
"93. pants
Atcelšana
[...] Regula (EK) Nr. 1257/1999 ir atcelta no 2007. gada 1. janvāra, izņemot 13. panta a) punktu, 14. panta 1. punktu un 2. punkta pirmos divus ievilkumus, 15., 17. līdz 20. pantu, 51. panta 3. punktu un 55. panta 4. punktu, un to I pielikuma daļu, kurā noteiktas summas saskaņā ar 15. panta 3. punktu. [...]
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
Regula (EK) Nr. 1257/1999 joprojām attiecas uz darbībām, ko Komisija saskaņā ar minēto regulu apstiprinājusi pirms 2007. gada 1. janvāra. [...]"
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 10. punkts − aa apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1698/2005
Pielikums - tabula - 1. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa) Regulas pielikumā 1. rindu aizstāj ar šādu tekstu:

22. panta 2. punkts

Atbalsts darbības sākšanai(*)

75 000

(*) Atbalstu darbības sākšanai var piešķirt vienotā maksājumā, kurš nepārsniedz EUR 50 000, vai procentu subsīdijas veidā, kuras kapitalizētā vērtība nepārsniedz EUR 50 000. Ja vienlaicīgi tiek izmantota abu veidu palīdzība, kopējā summa nepārsniedz 75 000 EUR.

Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
Pielikums
Regula (EK) Nr. 1698/2005
II pielikums - Prioritāte: atjaunojamā enerģija – 4.a rinda (jauna)

Grozījums

Saules, vēja, ģeotermiskās un siltuma koģenerācijas enerģijas ražošana un izmantošana

26. pants: lauku saimniecību modernizācija

53. pants: nelauksaimniecisku darbību dažādošana

54. pants: atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai

56. pants: pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem

Izrakteņu kurināmā aizstāšana

Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
Pielikums
Regula (EK) Nr. 1698/2005
II pielikums– Prioritāte: ūdens apsaimniekošana – 1.a rinda (jauna)

Grozījums

Plūdu riska pārvaldība

39. pants: agrovides maksājumi

41. pants: neienesīgie ieguldījumi

Uzlabotas ūdens apsaimniekošanas spējas plūdu gadījumiem

Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
Pielikums
Regula (EK) Nr. 1698/2005

Prioritāte ‐ atteikšanās no piena kvotām.

Darbību veidi

Pasākumi

Iespējamā ietekme

Modernizācija un uz tirgu vērsta ražošana

Daudzgadu programmas saistībā ar atteikšanos no piena kvotām

Konkurētspējas uzlabošana


Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnes (2007. – 2013. gada plānošanas laikposms) *
PDF 342kWORD 39k
Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskajām pamatnostādnēm (2007.–2013. gada plānošanas laikposms) (COM(2008)0306 – C6-0239/2008 – 2008/0106(CNS))
P6_TA(2008)0552A6-0377/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0306),

–   ņemot vērā EK līgumu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0239/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0377/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
Pielikums – 2. punkts
Lēmums 2006/144/EK
Pielikums – 3. daļa – 3.4.a punkts – i apakšpunkts
i) ieguldījumu atbalstu saskaņā ar 1. asi var novirzīt jo īpaši enerģiju, ūdeni un citām ražošanas taupīšanas mašīnām un iekārtām, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanai, ko izmanto lauksaimniecībā. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības pārtikas nozarē un mežsaimniecības nozarē palīdzēs izstrādāt novatoriskas un ilgtspējīgākas biodegvielas pārstrādes metodes.
i) ieguldījumu atbalstu saskaņā ar 1. asi var jo īpaši novirzīt mašīnām un iekārtām, kas ļauj ietaupīt enerģiju, ūdeni un citus ražošanas līdzekļus, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanai, ko izmanto lauksaimniecībā. Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē palīdzēs izstrādāt novatoriskas un ilgtspējīgākas metodes fosilo energoresursu aizstāšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai, tostarp otrās paaudzes agrodegvielas ražošanas metodes; vienlaikus ir jānodrošina, ka šādi netiks ierobežota pārtikas produktu ražošana un uzlabosies attiecīgo lauku saimniecību kopējā energopatēriņa bilance.
Juridisks paziņojums - Privātuma politika