Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomei regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (COM(2006)0244 – C6-0228/2006 – 2006/0084(COD))

P6_TA(2008)0553 A6-0394/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0244),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 280. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0228/2006),

–   ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 7/2006(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0394/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 20. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 280. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║ ,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(2),

║

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju nekavējoties sākt to juridisko tekstu konsolidāciju, kuri attiecas uz Kopienas administratīvo izmeklēšanu. Šīs konsolidācijas mērķis ir uzlabot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (turpmāk "Birojs") efektivitāti un precizēt tā pienākumu juridisko pamatu.

(2)  Būtu jāraugās, lai Biroja darbinieki savus pienākumus varētu pildīt, ievērojot pilnīgu neatkarību. Šajā sakarā būtu jāievieš tāda cilvēkresursu pārvaldība, kas ir vairāk pielāgota Biroja darbības vajadzībām, proti, būtu jāpanāk lielāks līdzsvars starp pagaidu un pastāvīgajiem darbiniekiem.

(3)  Atgādinot par katra Komisijas dienesta un pārējo Eiropas Savienības un Eiropas Kopienu iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru (turpmāk "iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras") atbildību par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un atzīstot, ka, definējot Eiropas politiku šajā jomā, tostarp krāpšanas un korupcijas apkarošanā, ļoti liela nozīme ir profilaktiskiem pasākumiem, būtu jāpaplašina Biroja uzdevumi šajos jautājumos. Likumdošanas un administratīvo pasākumu plānošana Eiropas mērogā būtu jābalsta uz Biroja praktisko darbību šajā jomā.

(4)  Ņemot vērā ārējam atbalstam piešķirto Kopienas līdzekļu summu, Biroja izmeklēto lietu skaitu šajā jomā un starptautisko sadarbību izmeklēšanas vajadzībām, būtu jāizveido tiesisks pamats, kas Komisijai ļautu nodrošināt trešo valstu kompetento iestāžu, kā arī starptautisku organizāciju atbalstu Biroja uzdevumu izpildē.

(5)  Būtu jānosaka skaidri noteikumi, kas, pilnībā apstiprinot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ║ prioritāro kompetenci veikt izmeklēšanu, izveido mehānismus, kas ļauj iestādēm, organizācijām, birojiem un aģentūrām ātri pārņemt to lietu izmeklēšanu, kurās Birojs nolemj neiesaistīties.

(6)  Skaidri jānosaka, ka uz Biroja izmeklēšanas sākšanu attiecas diskrēcijas princips, saskaņā ar kuru Birojs var nesākt izmeklēšanu lietā, kas ir maznozīmīga vai neattiecas uz Biroja ik gadus noteiktajām izmeklēšanas prioritātēm. Iekšējas izmeklēšanas gadījumā šādas lietas būtu jāizmeklē iestādēm, bet ārējas izmeklēšanas gadījumā – valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kādus piemēro katrā dalībvalstī.

(7)  Iespējami īsākā laikā ir jāpārbauda tās informācijas precizitāte, kuru Birojs saņem saistībā ar savu uzdevumu izpildi. Tādēļ būtu jāprecizē, ka iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nekavējoties un automātiski piešķir Birojam piekļuvi datubāzēm par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kā arī visām citām datubāzēm un vajadzīgajai informācijai.

(8)  Precīzi jānosaka Biroja pienākumi savlaicīgi informēt iestādes, organizācijas, birojus vai aģentūras par notiekošo izmeklēšanu gadījumos, ja faktos, par kuriem notiek izmeklēšana, ir personīgi iesaistīts to loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai cits personāla loceklis, vai varētu būt nepieciešami piesardzības vai administratīvi pasākumi, lai aizsargātu Eiropas Savienības intereses.

(9)  Lai veicinātu Biroja veiktās izmeklēšanas efektivitāti un ņemot vērā Biroja darbības novērtējumus, ko veikušas iestādes, jo īpaši Komisijas 2003. gada aprīļa novērtējuma ziņojumu un Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 1/2005 par to, kā tiek vadīts Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai OLAF(4), nepieciešams precizēt dažus aspektus un uzlabot konkrētus pasākumus, ko Birojs var veikt izmeklēšanas gaitā. Birojam jābūt pilnvarām iekšējas izmeklēšanas ietvaros un gadījumos, kad krāpšana saistīta ar līgumiem, kas attiecas uz Kopienas līdzekļiem, veikt pārbaudes un inspekcijas, kas paredzētas Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām(5), bet ārējas izmeklēšanas ietvaros piekļūt informācijai, kas ir ║iestāžu, organizāciju, biroju vai aģentūru rīcībā.

(10)  Biroja praktiskā darbība lielā mērā ir atkarīga no sadarbības ar dalībvalstīm. Būtu lietderīgi, ja dalībvalstis Birojam norādītu kompetentās iestādes, kas Biroja darbiniekiem var sniegt viņu pienākumu izpildē vajadzīgo palīdzību, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalsts nav izveidojusi specializētu dienestu, kura uzdevums ir valsts mērogā koordinēt cīņu pret krāpšanu Kopienā.

(11)  Lai saistībā ar krāpšanas apkarošanu uzlabotu darbības principus, tiesisko regulējumu un administratīvo sistēmu, Birojam ir jāzina, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar veikto izmeklēšanu rezultātiem. Tādēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm, iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām, kā arī trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām (ar Komisijas palīdzību) būtu jānosaka par pienākumu regulāri iesniegt Birojam ziņojumu par to, kādi pasākumi ir veikti pēc Biroja izmeklēšanas galīgā ziņojuma nosūtīšanas.

(12)  Ņemot vērā būtisko interesi pastiprināt sadarbību starp Biroju, Eiropas policijas biroju (Eiropolu) un Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienību (Eurojust), ir jāizveido tiesisks pamats, kas ļautu Birojam slēgt nolīgumus ar šīm abām aģentūrām. Lai palielinātu Eurojust, Biroja un dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgo pilnvaru nozīmi saistībā ar faktiem, kas var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai, Birojs tiek aicināts informēt Eurojust gadījumos, kad ir pamats aizdomām par nelikumīgu darbību, kura apdraud Kopienas finanšu intereses, kura ir uzskatāma par smagu noziegumu un kurā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis.

(13)  Juridiskās noteiktības labad šajā regulā nepieciešams kodificēt procesuālās pamatgarantijas, kas piemērojamas Biroja veiktajām iekšējām un ārējām izmeklēšanām. Tas neskar plašāku aizsardzību, kas var izrietēt no Līgumu noteikumiem, Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma, Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem (turpmāk "noteikumi"), kā arī no visiem piemērojamiem valstu noteikumiem.

(14)  Procesuālās garantijas un izmeklēšanai pakļauto personu tiesības ievēro un piemēro, neizraisot atšķirīgu attieksmi saistībā ar dažādajiem Biroja veiktās izmeklēšanas veidiem.

(15)  Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku Biroja operatīvo darbību pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz principiem, kas reglamentē izmeklēšanas procedūru, iesaistīto personu likumīgās tiesības un procesuālās garantijas, noteikumus datu aizsardzības jomā, informācijas sniegšanas politiku attiecībā uz atsevišķiem Biroja operatīvās darbības aspektiem, izmeklēšanas dokumentu likumības pārbaudi un iesaistīto personu pārsūdzības līdzekļus, būtu jāparedz juridiskais pamats, kas OLAF ļautu izstrādāt izmeklēšanas procedūras kodeksu. Minētais kodekss būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(16)  Lai visas izmeklēšanas laikā nodrošinātu procesuālo garantiju ievērošanu, Birojā ir jānodrošina likumības pārbaude. Likumības pārbaude jo īpaši būtu jāveic pirms izmeklēšanas sākšanas un beigšanas, kā arī ikreiz pirms informācijas nodošanas dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šāda pārbaude būtu jāveic tiesību ekspertiem, kas var ieņemt amatu tieslietu jomā kādā no dalībvalstīm un kas ieņem amatu Birojā. Biroja ģenerāldirektoram būtu jālūdz šo ekspertu atzinums arī Biroja izpildkomitejā (turpmāk "izpildkomiteja").

(17)  Lai stiprinātu personu, par kurām tiek veikta izmeklēšana, tiesību aizsardzību un neskarot ║noteikumu 90.a pantu un Līgumā noteiktās Eiropas Kopienu tiesas pilnvaras, personīgi iesaistītajai personai izmeklēšanas beigu posmā vajadzētu būt tiesībām saņemt izmeklēšanas galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus ▌.

(18)  Lai panāktu lielāku pārskatāmību, nepieciešams nodrošināt pienācīgu ziņotāju informētību, tos informējot par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu un, ja tas tiek lūgts, par tās darbības galīgo iznākumu, kas veikta, pamatojoties uz sniegto informāciju.

(19)  Lai Eiropas nodokļu maksātāji varētu saņemt objektīvu informāciju un lai garantētu preses brīvību, visām Eiropas Savienības struktūrām, kas piedalās izmeklēšanā, būtu jāievēro informācijas avotu aizsardzības princips saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

▌

(20)  Ņemot vērā praktiskajā darbībā gūto pieredzi, ir lietderīgi atļaut Biroja ģenerāldirektoram ar rakstisku dokumentu, kurā noteikti šādas deleģēšanas nosacījumi un ierobežojumi, deleģēt atsevišķu savu funkciju veikšanu vienam vai vairākiem Biroja darbiniekiem.

(21)  Izmeklēšanā iesaistīto personu pamattiesību ievērošana būtu jānodrošina visu laiku un jo īpaši tad, kad tiek sniegta informācija. Būtu skaidri jānosaka Biroja komunikācijas politikas pamatprincipi. Informācija par Biroja veiktajām izmeklēšanām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai būtu jāsniedz ‐ neatkarīgi no tā, vai tas notiek divpusējā ceļā, vai saistībā ar saskaņošanas procedūru ‐, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus. Ir jānosaka tiesiskais pamats, kas Birojam ļautu ar iesaistītajām iestādēm slēgt nolīgumus par informācijas nodošanu. Biroja ģenerāldirektoram būtu jāraugās, lai, sniedzot informāciju sabiedrībai, vienmēr tiktu ievēroti neitralitātes un objektivitātes principi. OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā būtu jāprecizē sekas neatļautai informācijas izplatīšanai.

(22)  Ir lietderīgi stiprināt Uzraudzības komitejas lomu un pārskatīt tās locekļu izraudzīšanās kritērijus un procedūru. Atlases brīdī kandidātiem būtu jāieņem augsts amats tieslietu vai izmeklēšanas jomā vai cits pielīdzināms amats. Viņu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nevar pagarināt. Lai komitejā saglabātu kompetenci, atsevišķus tās locekļus vajadzētu iecelt noteiktā secībā pēc noteikta laika intervāla.

(23)  Ir lietderīgi paplašināt un pilnveidot Uzraudzības komitejas uzdevumus, kas izriet no tās pienākumiem, un nodrošināt Biroja neatkarību tā izmeklēšanas pienākuma izpildē. Komitejai būtu jāuzrauga notikumu attīstība attiecībā uz procesuālajām garantijām un izmeklēšanas ilgumu. Uzraudzības komiteja būtu jāinformē par izmeklēšanām, kas ilgst vairāk nekā 12 mēnešus, tai būtu jāsniedz atzinums Biroja ģenerāldirektoram un vajadzības gadījumā iestādēm par izmeklēšanām, kuras nav pabeigtas 18 mēnešu laikā. Būtu jāprecizē, ka Uzraudzības komiteja neiejaucas izmeklēšanas norisē.

(24)  Būtu jānovērtē tiesiskais regulējums, institucionālā un administratīvā sistēma saistībā ar krāpšanas, korupcijas un jebkuru citu Kopienas finanšu intereses apdraudošu darbību apkarošanu. Lai to izdarītu, būtu jāaicina iestādes saskaņot to rīcību un veicināt Eiropas krāpšanas apkarošanas stratēģijas galveno aspektu izvērtēšanu. Būtu jānosaka saskaņošanas procedūra, kurā piedalās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Saskaņošanai būtu jāattiecas uz konkrētiem Biroja, dalībvalstu un Savienības iestāžu sadarbības aspektiem šajā jomā, kā arī uz attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, uz Biroja izmeklēšanas politiku, kā arī Uzraudzības komitejas ziņojumiem un analīzi. Biroja ģenerāldirektoram un Uzraudzības komitejas priekšsēdētājam būtu jāpiedalās saskaņošanā, kas notiktu vismaz reizi gadā.

(25)  Lai Uzraudzības komiteja varētu efektīvi un neatkarīgi pildīt savus pienākumus, ir svarīgi, lai Birojs nodrošinātu visus apstākļus, kuri nepieciešami Uzraudzības komitejas ģenerālsekretariāta neatkarīgai darbībai, kas būtu pakļauta tikai komitejas priekšsēdētāja un tās locekļu kontrolei.

(26)  Lai stiprinātu pilnīgu neatkarību, veicot Biroja vadīšanas funkcijas, Biroja ģenerāldirektors būtu jāieceļ uz pieciem gadiem ar iespēju tikt ieceltam atkārtoti vienu reizi. Atlases brīdī kandidātiem būtu jāieņem vai vajadzētu būt ieņēmušiem augstu amatu tieslietu jomā vai vadošu amats izmeklēšanas jomā, un viņu profesionālajai pieredzei operatīvajā darbā vajadzētu būt vismaz 10 gadiem vadošā amatā ar lielu atbildību. Lielai daļai no šīs profesionālās pieredzes vajadzētu būt iegūtai krāpšanas apkarošanas jomā valsts un/vai Kopienas līmenī. Iecelšanas procedūrai nevajadzētu pārsniegt deviņus mēnešus. Biroja ģenerāldirektora kandidatūra, kopīgi vienojoties, būtu jāizvirza Eiropas Parlamentam un Padomei, un tas būtu jāieceļ Komisijai.

(27)  Ņemot vērā šā amata delikāto raksturu, būtu jāparedz, ka Biroja ģenerāldirektors saskaņā noteikumu 16. pantu informē Komisiju, ja viņš divu gadu laikā pēc pienākumu pildīšanas beigām ir paredzējis sākt jaunu profesionālu darbību. Šo informāciju uzrāda Komisijas gada ziņojumā par cīņu pret krāpšanu.

(28)  Lai stiprinātu procesuālo garantiju ievērošanu, būtu jāparedz iespēja, ka ikviena Biroja izmeklēšanā iesaistītā persona var iesniegt sūdzību Uzraudzības komitejai. Sūdzības, rīkojoties pilnīgi neatkarīgi, izskata uzraudzītājs, ko pēc Uzraudzības komitejas ierosinājuma ieceļ Biroja ģenerāldirektors. Uzraudzītājs sniedz atzinumu 30 darbadienu laikā un to paziņo sūdzības iesniedzējam, Biroja ģenerāldirektoram un Uzraudzības komitejai.

▌

(29)  Pēc četriem gadiem būtu jāizvērtē šīs regulas piemērošana. Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kuram pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu. Pēc šādas izvērtēšanas vajadzētu paredzēt iespēju šo regulu pārskatīt. Jebkurā gadījumā šī regula būtu jāpārskata pēc Eiropas Prokuratūras izveides.

(30)  Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) 1073/1999(6).

(31)  Ar šo regulu Biroja darbības veidi ārējas izmeklēšanas ietvaros ir precizēti un stiprināti vienīgi tur, kur atklājušās esošās sistēmas juridiskās nepilnības un kur vienīgi Biroja efektīvāka iejaukšanās var nodrošināt uzticamu ārējas izmeklēšanas veikšanu, kuras rezultātus var izmantot dalībvalstu iestādes. Turklāt nepieciešams procesuālās garantijas attiecināt arī uz ārēju izmeklēšanu, lai iedibinātu vienotu tiesisko regulējumu visai Biroja veiktajai izmeklēšanai. Šajā regulā tiek pilnīgi ievērots subsidiaritātes princips, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula neparedz neko tādu, kas nav tieši saistīts ar šo mērķu sasniegšanu.

(32)  Šī regula respektē pamattiesības un ievēro principus, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tās 47. un 48. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1073/1999 groza šādi:

1)  Šādi groza 1. pantu: a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom nodibinātais Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (turpmāk Birojs) dalībvalstīs īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kuras piešķirtas Komisijai saskaņā ar Kopienas noteikumiem, un trešās valstīs ‐ izmeklēšanas pilnvaras saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības nolīgumiem.

Krāpšana, korupcija un visas citas nelikumīgās darbības, kas ietekmē Kopienas finanšu intereses, tostarp pārkāpumi, ir definēti Kopienas tiesību aktos un šajā jomā spēkā esošo konvenciju noteikumos.

2.  Birojs nodrošina dalībvalstīm Komisijas palīdzību, organizējot ciešu un regulāru dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, lai koordinētu to darbību Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzībai pret krāpšanu. Birojs palīdz izstrādāt un attīstīt metodes, kā novērst un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Kopienas finanšu intereses.

2)  3. pantu aizstāj ar šādu:"

3. pants

Ārēja izmeklēšana

1.  Birojs īsteno pilnvaras, kas ar Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 uzticētas Komisijai, lai veiktu inspekcijas un pārbaudes dalībvalstīs un saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem ‐ trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

Daļa no Biroja izmeklēšanas uzdevumiem ir inspekcijas un pārbaudes, ko Birojs veic dalībvalstīs, kā paredzēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 9. panta 1. punktā un minētās regulas 9. panta 2. punktā paredzētajos nozaru noteikumos, un saskaņā ar spēkā esošajiem sadarbības nolīgumiem ‐ trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās.

2.  Lai noteiktu, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, saistībā ar subsīdijas līgumu vai lēmumu vai līgumu, kas attiecas uz Kopienas finansējumu, Birojs saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto kārtību var veikt inspekcijas uz vietas pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums.

Dalībvalstis pieņem un īsteno visus pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Birojs veic šajā pantā minētos izmeklēšanas uzdevumus. Tās piedāvā Birojam atbalstu saistībā ar inspekcijām un pārbaudēm uz vietas, ko saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikto kārtību veic pie uzņēmējiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas Kopienas finansējums.

3.  Veicot ārēju izmeklēšanu un, ciktāl tas ir ▌nepieciešams, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Birojs var piekļūt jebkādai attiecīgai informācijai, kas ir iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru rīcībā, saistībā ar izmeklējamiem faktiem. Šajā nolūkā piemēro šīs regulas 4. panta 2. un 4. punktu.

4.  Ja pirms izmeklēšanas sākšanas Biroja rīcībā ir informācija, kas liek domāt, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas minēta 1. pantā, Biroja ģenerāldirektors par to informē attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes. Neskarot nozaru noteikumus, šīs iestādes veic atbilstošus turpmākos pasākumus un, ja vajadzīgs, veic izmeklēšanu saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kurā var piedalīties Biroja darbinieki. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes informē Biroja ģenerāldirektoru par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kādi iegūti, balstoties uz šo informāciju.

5.  Ja Birojs nolemj nesākt izmeklēšanu, tas informē Eurojust par to, ka tas nodod dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju, kas liek domāt, ka notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita 1. pantā minētā nelikumīga darbība, kura ir uzskatāma par smagu noziegumu un kurā ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis. Birojs informē Eurojust arī tad, ja kāda Biroja veikta izmeklēšana attiecas uz Eurojust kompetenci, ņemot vērā nosacījumus, kas ir paredzēti starp šīm abām struktūrām noslēgtajos sadarbības nolīgumos.

3)  Iekļauj šādu pantu:"

3.a pants

Biroja sadarbība ar Eurojust, Eiropolu un citām starptautiskām organizācijām

Birojs, īstenojot pilnvaras, kas tam ir piešķirtas ar šo regulu, var noslēgt sadarbības nolīgumus ar Eurojust un Eiropolu. Šādu nolīgumu mērķis ir precizēt šo struktūru attiecīgās kompetences, kā arī definēt to sadarbību saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

Birojs var noslēgt sadarbības nolīgumus arī ar citām starptautiskām organizācijām.

4)  4. pantu groza šādi:

a)  1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Šo iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar Līgumu noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, un atbilstīgi ievērojot Civildienesta noteikumus, saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un iestāžu, organizāciju, biroju un aģentūru pieņemtajos lēmumos, neizraisot atšķirīgu attieksmi no iesaistīto personu procesuālo garantiju un likumīgo tiesību viedokļa salīdzinājumā ar ārējām izmeklēšanām."

b)  3. punktu aizstāj ar šādu:"

Saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 izklāstītajām procedūrām Birojs var veikt pēkšņas inspekcijas tieši vai netieši iesaistīto uzņēmēju telpās, lai iegūtu pieeju informācijai, kas attiecas uz iekšējās izmeklēšanas faktiem.

c)  5. punktu svītro.

5)  5. pantu aizstāj ar šādu:"

5. pants

Izmeklēšanas sākšana

1.  Birojs var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka notikusi krāpšana vai korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas minētas 1. pantā. Lēmumā sākt vai nesākt izmeklēšanu ņem vērā izmeklēšanas politikas prioritātes un Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā, kas noteiktas saskaņā ar 11.a pantu un 12. panta 6. punktu. Var ņemt vērā arī anonīmu informāciju, ja tā satur pietiekami pamatotus iemeslus aizdomām.

2.  Lēmumu par izmeklēšanas sākšanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. pantā paredzētajiem noteikumiem par likumības pārbaudi.

3.  Ārēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc attiecīgās dalībvalsts vai kādas Eiropas Kopienu vai Eiropas Savienības iestādes lūguma.

Iekšēju izmeklēšanu sāk ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu pēc viņa ierosmes vai pēc tās iestādes lūguma vai tās Eiropas Kopienu vai Eiropas Savienības iestādes lūguma, kurā jāveic izmeklēšana.

Kamēr Birojs veic iekšēju izmeklēšanu šīs regulas izpratnē, iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras nesāk paralēlu administratīvo izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem.

4.  Ja iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra plāno sākt izmeklēšanu, pamatojoties uz savu administratīvo autonomiju, tā vēršas pie Biroja ar jautājumu, vai par attiecīgiem faktiem jau netiek veikta iekšēja izmeklēšana. Birojs 15 darba dienu laikā kopš šāda jautājuma saņemšanas norāda, vai izmeklēšana jau ir sākta vai arī Birojs paredzējis sākt izmeklēšanu, piemērojot 5. punktu. Ja atbilde netiek sniegta, tiek uzskatīts, ka Birojs nolēmis nesākt iekšēju izmeklēšanu.

5.  Lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu pieņem divu mēnešu laikā pēc tam, kad OLAF saņēmis 3. vai 4. punktā paredzēto lūgumu. Par lēmumu nekavējoties informē iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru vai dalībvalsti, kas iesniegusi lūgumu. Lēmums nesākt izmeklēšanu tiek pamatots.

Ja iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras ierēdnis vai darbinieks saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22.a pantu vai atbilstošiem noteikumiem pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā informē Biroju par aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu, Birojs šo personu informē par lēmumu sākt vai nesākt izmeklēšanu par attiecīgajiem faktiem.

Pirms izmeklēšanas sākšanas un visā tās laikā iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nekavējoties un automātiski piešķir Birojam piekļuvi datubāzēm par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kā arī visām citām datubāzēm un vajadzīgajai informācijai, kas Birojam ļauj pārbaudīt saņemtās informācijas pareizību.

6.  Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai uz izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt iekšēju izmeklēšanu, tas nekavējoties nosūta pieejamos pierādījumus attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai, lai varētu veikt pienācīgu turpmāko rīcību saskaņā ar noteikumiem, kas uz to attiecas. Attiecīgos gadījumos Birojs vienojas ar iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru par atbilstošiem pasākumiem, lai aizsargātu informācijas avota konfidencialitāti un, ja vajadzīgs, pieprasa, lai tam tiktu sniegta informācija par turpmāko rīcību.

Ja Birojs, pamatojoties uz savas rīcības brīvības apsvērumiem vai izmeklēšanas jomas prioritātēm, nolemj nesākt ārēju izmeklēšanu, piemēro 3. panta 4. punktu.

6)  6. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Izmeklēšanu vada Biroja ģenrāldirektors. Viņš ar rakstisku rīkojumu var piešķirt kādam no Biroja izpilddirektoriem pilnvaras vadīt izmeklēšanas. Izmeklēšanas veic šim uzdevumam norīkoti Biroja darbinieki Biroja ģenerāldirektora vadībā un pārziņā.

b)  3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Biroja darbiniekiem katrā izmeklēšanā ir Biroja ģenerāldirektora izdots rakstisks pilnvarojums, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis, izmeklēšanas veikšanas juridiskais pamats un no šā juridiskā pamata izrietošās izmeklēšanas pilnvaras.

c)   iekļauj šādu punktu:"

3.  a Ja Biroja darbinieki, kas nozīmēti veikt inspekciju vai pārbaudi uz vietas saskaņā ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 paredzēto kārtību, saskaras ar pretestību no uzņēmēja puses, viņi par to nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kura Birojam iepriekš ir norādīta kā kontaktpunkts. Pēc Biroja pieprasījuma attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde sniedz Biroja darbiniekiem palīdzību, kas vajadzīga, lai viņi varētu veikt savus pienākumus, kā tie ir noteikti 3. punktā minētajās pilnvarās. Dalībvalstij ir jānodrošina, lai Biroja darbinieki ar tādiem pašiem nosacījumiem kā dalībvalsts kompetentās iestādes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu piekļūt visai informācijai un dokumentiem, kas attiecas uz 1. pantā minētajiem faktiem un kas ir nepieciešami, lai varētu netraucēti veikt inspekcijas un pārbaudes uz vietas.

d)  4. punktu aizstāj ar šādu:"

4.  Inspekcijās, pārbaudēs uz vietas un izmeklēšanā Biroja darbinieki ievēro noteikumus un praksi, kas reglamentē attiecīgās dalībvalsts ierēdņu darbību, kā arī Civildienesta noteikumus un 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētos lēmumus. Biroja darbinieki rīkojas saskaņā ar objektivitātes principu. Viņi nekavējoties informē Biroja ģenerāldirektoru, ja saistībā ar savu darbību izmeklēšanā viņi var nokļūt interešu konflikta situācijā. Biroja ģenerāldirektors pieņem lēmumu par to, vai ir radies interešu konflikts. Vajadzības gadījumā viņš dod rīkojumu aizstāt attiecīgo darbinieku.

e)  5. punktu aizstāj ar šādu:"

5.  Izmeklēšanu veic nepārtraukti laikā, kam jābūt samērīgam ar lietas apstākļiem un sarežģītību. Biroja darbiniekiem ir jānodrošina, ka izmeklēšanu veic saskaņā ar kārtību, kas ļauj pasargāt un saglabāt pierādījumus. Vajadzības gadījumā, ja pastāv risks, ka pierādījumi varētu pazust, darbinieki var prasīt, lai attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem veic visus vajadzīgos piesardzības vai izpildes pasākumus.

f)  Iekļauj šādu jaunu ║punktu:"

Šādas informācijas sniegšanu attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai var atlikt gadījumos, kad izmeklēšanai ir vajadzīga pilnīga slepenība vai ir jāizmanto izmeklēšanas procedūras, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Biroja ģenerāldirektors savu lēmumu pamato saskaņā ar 14. pantā paredzētajiem noteikumiem par likumības pārbaudi.

Attiecīgos gadījumos iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra lemj, vai nepieciešami piesardzības vai administratīvie pasākumi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti, kā arī Biroja ieteiktos īpašos konfidencialitātes pasākumus. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra cik vien iespējams drīz informē Biroju par lēmumu veikt pasākumus saskaņā ar šo pantu vai attiecīgā gadījumā par nepieciešamību sākt papildu disciplināro procedūru par faktiem, kuri atbilstīgi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem ir iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras kompetencē. Papildu disciplināro procedūru var sākt pēc saskaņošanas ar Biroju.

g)  6. punktam pievieno šādu daļu:"

Biroja darbinieki savu pienākumu izpildē var lūgt trešo valstu kompetento iestāžu palīdzību saskaņā ar to sadarbības nolīgumu noteikumiem, kuri noslēgti ar šīm valstīm. Viņi var arī lūgt starptautisku organizāciju palīdzību savu pienākumu izpildē saskaņā ar to nolīgumu noteikumiem, kuri noslēgti ar šīm organizācijām.

h)  Pievieno šādu 7. punktu:"

Ja tiek secināts, ka izmeklēšanu nevar pabeigt divpadsmit mēnešu laikā kopš tās sākšanas, Biroja ģenerāldirektors var lemt pagarināt tās termiņu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Biroja ģenrāldirektors pārliecinās, vai ir nepieciešams pagarināt izmeklēšanas termiņu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Biroja ģenerāldirektors informē Uzraudzības komiteju par iemesliem, kādēļ nav bijis iespējams pabeigt izmeklēšanu, un par paredzamo laiku, kas vajadzīgs, lai to pabeigtu.

Ja izmeklēšana nav pabeigta 18 mēnešu laikā pēc tās sākšanas, ģenerāldirektors informē Uzraudzības komiteju par iemesliem, kādēļ nav bijis iespējams pabeigt izmeklēšanu, un sniedz atzinumu par izmeklēšanas termiņa pagarināšanu, kā arī vajadzības gadījumā par izmeklēšanas turpmāko gaitu.

Uzraudzības komiteja nosūta ģenerāldirektora atzinuma kopiju attiecīgai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Šādas informācijas sniegšanu var atlikt gadījumos, kad izmeklēšanai ir vajadzīga pilnīga slepenība, vai saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

Biroja ģenerāldirektors katru gadu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par iemesliem, kādēļ izmeklēšanas nav bijis iespējams pabeigt 30 mēnešu laikā pēc to sākšanas. Uzraudzības komiteja iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai atzinumu par minētajiem iemesliem.

7.7)  7. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras nekavējoties nosūta Birojam visu informāciju, kas attiecas uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Eiropas Kopienu finanšu intereses.

2.  Iestādes, organizācijas, biroji vai aģentūras un, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, dalībvalstis pēc Biroja lūguma vai pēc savas ierosmes nosūta ikvienu dokumentu vai informāciju, ko tās glabā un kas attiecas uz notiekošu izmeklēšanu.

8)  Iekļauj šādus ║pantus:"

7.a pants

Garantijas procesa laikā

1.  Izmeklēšanā Birojs vāc pierādījumus pret attiecīgo personu un par labu tai. Izmeklēšanu veic objektīvi, ievērojot nevainīguma prezumpcijas principu un procesuālās garantijas, kas ir sīki izklāstītas 15. pantā minētajā OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā.

2.  Ja izmeklēšana atklāj, ka iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras loceklis, vadītājs, ierēdnis vai darbinieks, vai jebkura cita persona, kas tur strādā, vai uzņēmējs var būt personiski iesaistīts, attiecīgo personu par to informē, ja vien tas netraucē izmeklēšanas gaitai.

Jebkurā gadījumā pirms izmeklēšanas galīgā ziņojuma sagatavošanas nevar izdarīt izmeklēšanas secinājumus, kas konkrēti attiecas uz kādu fizisku vai juridisku personu, ja šādai personīgi iesaistītai personai nav bijusi iespēja rakstiski vai norīkoto Biroja darbinieku veiktajā iztaujāšanā paust savus apsvērumus par attiecīgajiem faktiem. Attiecīgajai personai jāsniedz šo faktu kopsavilkums, uzaicinot to paust savus apsvērumus, kura tos iesniedz Biroja norādītajā termiņā. Iztaujāšanas laikā šai personai var palīdzēt kāda viņa(-as) izvēlēta persona. Ikvienai personīgi iesaistītai personai ir tiesības paust savus apsvērumus kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kādu izvēlas šī persona, tomēr Kopienas ierēdņiem vai darbiniekiem var lūgt izteikties kādā no Kopienas oficiālajām valodām, kurā tiem ir ļoti labas zināšanas. Personīgi iesaistītai personai ir tiesības neliecināt pret sevi.

Gadījumos, kad izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem, Biroja ģenerāldirektors var nolemt atlikt pildīt pienākumu uzaicināt personīgi iesaistīto personu izklāstīt savus apsvērumus, ievērojot 14. pantā paredzētos noteikumus par likumības pārbaudi. Ja notiek iekšēja izmeklēšana, Biroja ģenerāldirektors šo lēmumu pieņem pēc tam, kad viņš par to ir informējis iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

Attiecīgos gadījumos iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra lemj par to, vai ir jāveic piesardzības vai administratīvie pasākumi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt izmeklēšanas efektivitāti, kā arī Biroja ieteiktos īpašos konfidencialitātes pasākumus. Iestāde, organizācija, birojs vai aģentūra vajadzības gadījumā cik vien iespējams drīz informē Biroju par lēmumu veikt pasākumus saskaņā ar šo pantu vai par nepieciešamību sākt papildu disciplināro procedūru par faktiem, kuri saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem ir iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras kompetencē. Papildu disciplināro procedūru var sākt pēc saskaņošanas ar Biroju.

3.  Uzaicinājums uz jebkādu iztaujāšanu gan lieciniekam, gan personai, kas ir personīgi iesaistīta 2. punkta izpratnē, jānosūta, par to paziņojot vismaz desmit darba dienas iepriekš; šo termiņu var saīsināt, ja persona, kas jāiztaujā, skaidri izteikusi savu piekrišanu. Uzaicinājumā tiek uzskaitītas iztaujājamās personas tiesības. Birojs sagatavo iztaujāšanas protokolu un dara to pieejamu iztaujātajai personai, lai tā apstiprinātu šo protokolu vai pievienotu tam papildu apsvērumus.

Ja iztaujāšanas gaitā iegūtie fakti liek domāt, ka iztaujājamā persona varētu būt iesaistīta izmeklējamos faktos, nekavējoties piemēro 2. punktā paredzētos procesuālos noteikumus.

4.  Šajā pantā paredzētās procesuālās garantijas piemēro, neskarot:

7.b pants

Informēšana par izmeklēšanas izbeigšanu bez turpmākas rīcības

Ja izmeklēšanas rezultātā nevar uzrādīt pierādījumus pret iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras locekli, vadītāju, ierēdni vai darbinieku, vai citu personu, kas tur strādā, vai pret uzņēmēju, ║attiecīgā izmeklēšana tiek izbeigta bez turpmākas rīcības ar Biroja ģenerāldirektora lēmumu, kurš desmit darbadienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē ieinteresēto personu, kā arī, vajadzības gadījumā, tās iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru.

7.c pants

Informācijas avotu aizsardzība

Lai Eiropas nodokļu maksātāji varētu saņemt objektīvu informāciju un lai garantētu preses brīvību, visām Eiropas Savienības struktūrām, kas piedalās izmeklēšanā, ir jāievēro informācijas avotu aizsardzības princips saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

9)  Regulas 8. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"

Birojs ievēro Kopienas un valstu noteikumus par personas datu aizsardzību un jo īpaši tos, kas paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001║*║.

4.  Biroja ģenerāldirektors raugās, lai tiktu piemēroti šā panta noteikumi, kā arī EK Līguma 287. panta noteikumi.

_________________

║*║ OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

10)  Iekļauj šādu ║pantu:"

8.a pants

Paziņošana par galīgo ziņojumu, pabeidzot izmeklēšanu

Pirms izmeklēšanas galīgā ziņojuma nosūtīšanas attiecīgajām iestādēm, organizācijām, birojiem vai aģentūrām vai attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Birojs galīgā ziņojuma secinājumus un ieteikumus nosūta personai, kas ir personīgi iesaistīta faktos, par kuriem tiek veikta iekšēja vai ārēja izmeklēšana.

Biroja ģenerāldirektors var nolemt nesniegt pirmajā daļā minēto paziņojumu vienīgi tad, ja izmeklēšanai vajadzīga pilnīga slepenība vai vajadzīgi izmeklēšanas līdzekļi, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē saskaņā ar izmeklēšanai piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Ja notiek iekšēja izmeklēšana, viņš šādu lēmumu pieņem pēc tam, kad par to laicīgi un pēc visiem noteikumiem ir informējis iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru, kurai attiecīgā persona ir piederīga.

Ja personīgi iesaistītā persona uzskata, ka šīs regulas 6. panta 5. punktā un 7.a pantā paredzētās procesuālās garantijas nav ievērotas tā, ka tas var ietekmēt izmeklēšanas secinājumus, tā desmit darba dienu laikā pēc galīgā ziņojuma secinājumu saņemšanas saskaņā ar 14.a pantā noteikto procedūru var vērsties pie Uzraudzības komitejas ar lūgumu sniegt atzinumu.

11)  9. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

Kad pabeigta Biroja veiktā izmeklēšana, Birojs ģenerāldirektora vadībā sagatavo ziņojumu, kurā norāda procedūras gaitu, veiktos izmeklēšanas pasākumus, juridisko pamatu, konstatētos faktus un to juridisko kvalifikāciju, ▌kā arī izmeklēšanas secinājumus, ieskaitot ieteikumus par turpmāku rīcību. Šajā ziņojumā min novērtētos finansiālos zaudējumus un atgūstamās summas. 15.a pantā minētajā OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā ir sīki izklāstīta visa pārējā informācija, kura jāiekļauj ziņojumā, lai varētu veikt līdzekļu atgūšanu, kas jāveic kompetentajiem kredītrīkotājiem.

b)  3. punktu aizstāj ar šādu:"

Pēc ārējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ārēju izmeklēšanu, kā arī Komisijai. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesību aktiem, informē Biroja ģenerāldirektoru par turpmāku rīcību saistībā ar izmeklēšanas ziņojumu, kas tām tika nosūtīts. Šajā sakarā tās ik pēc sešiem mēnešiem vai attiecīgā gadījumā Biroja ģenerāldirektora noteiktajā termiņā viņam iesniedz ziņojumu par sasniegto progresu

Birojs nosūta trešo valstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumiem, ko tās noslēgušas ar Komisiju, un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, ko tās noslēgušas ar Komisiju, secinājumus un ieteikumus no ziņojuma, kurš sagatavots pēc ārējas izmeklēšanas, kā arī jebkurus citus noderīgus dokumentus saistībā ar veikto izmeklēšanu. Komisija nodrošina, lai trešo valstu kompetentās iestādes, kas sadarbības un savstarpējas palīdzības nolīgumos ir minētas kā Biroja kontaktpunkti, informētu Biroja ģenerālsekretāru par to, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar izmeklēšanas galīgā ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesību aktiem. Komisija tāpat arī nodrošina, ka starptautiskās organizācijas informē Biroja ģenerālsekretāru par to, kādi pasākumi ir veikti saistībā ar izmeklēšanas galīgā ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem. Šajā sakarā tās ik pēc sešiem mēnešiem vai attiecīgā gadījumā Biroja ģenerāldirektora noteiktajā termiņā viņam iesniedz ziņojumu par sasniegto progresu.

c)  Iekļauj šādu ║ punktu:"

Ja pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotajā ziņojumā atklājas informācija par tādiem faktiem, kas var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai, galīgo ziņojumu nosūta attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm un, neskarot dalībvalsts noteikumus par tiesvedību, attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai saskaņā ar 4. punktu. ▌

d)  4. punktu aizstāj ar šādu:"

4.  Pēc iekšējās izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un jebkurus citus dokumentus, kas ar to saistīti, nosūta attiecīgajai iestādei, organizācijai, birojam vai aģentūrai. Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras veic tādus pasākumus, īpaši disciplinārus pasākumus vai prasības ierosināšanu tiesā, kādus prasa šīs izmeklēšanas rezultāti, un par to ziņo Biroja ģenerāldirektoram. Šajā sakarā tie ik pēc sešiem mēnešiem vai attiecīgā gadījumā Biroja ģenerāldirektora noteiktajā termiņā tam sniedz ziņojumu par sasniegto progresu.

e)  Pievieno šādu 5. punktu:"

Ziņotājs, kas Birojam nodeva informāciju attiecībā uz aizdomām par krāpšanu vai pārkāpumu pēc pieprasījuma var saņemt no Biroja informāciju par to, ka izmeklēšana ir pabeigta, kā arī, attiecīgā gadījumā, par to, ka galīgais ziņojums ir nosūtīts kompetentajām iestādēm. Tomēr Birojs var noraidīt pieprasījumu, ja tas uzskata, ka šis pieprasījums ir tāda rakstura, kas var kaitēt attiecīgās personas likumīgām tiesībām, izmeklēšanas un turpmākās rīcības efektivitātei vai konfidencialitātes prasībām.

12)  10. pantu aizstāj ar šādu:"

10. pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un dalībvalstu iestādēm

1.  Neskarot šīs regulas 8.un 9. pantu un Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteikumus, Birojs jebkurā laikā var nodot attiecīgo dalībvalstu kompetentām iestādēm ārējā izmeklēšanā iegūto informāciju.

Lēmumu par šādu informācijas nodošanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto likumības pārbaudi.

2.  Neskarot šīs regulas 8. un 9. pantu, Biroja ģenerāldirektors iekšējas izmeklēšanas laikā nodod attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādēm informāciju, ko Birojs ieguvis par faktiem, kuri attiecas uz izmeklēšanas procedūrām, kas ir valsts tiesu iestāžu kompetencē, vai par kuriem, ņemot vērā to nopietnību, nepieciešams nekavējoties ierosināt krimināllietu. Šādā gadījumā viņš vispirms informē attiecīgo iestādi, organizāciju, biroju vai aģentūru. Nosūtītā informācija ietver tās personas identitāti, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, konstatēto faktu kopsavilkumu, provizorisko juridisko kvalifikāciju un provizoriskos finansiālos zaudējumus.

Lēmumu par šādu informācijas nodošanu pieņem Biroja ģenerāldirektors pēc apspriešanās ar Biroja izpildkomiteju un saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto likumības pārbaudi.

Pirms pirmajā daļā paredzētās informācijas nodošanas un ar nosacījumu, ka tas netraucē izmeklēšanas norisei, Birojs dod personai, kuru izmeklēšana uzskata par iesaistītu, iespēju paust savus apsvērumus par faktiem, kas uz to attiecas, ar tādiem nosacījumiem un tādā kārtībā, kāda paredzēta 7.a panta 2. punkta otrajā un trešajā daļā.

3.  Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes un jo īpaši tiesu iestādes tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts tiesībām, cik iespējams drīz informē Biroja ģenerāldirektoru par darbību, kas veikta attiecībā uz informāciju, kas tām nosūtīta saskaņā ar šo pantu.

4.  Informācijas apmaiņu un sadarbību starp Biroju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī darbības un pasākumus, ko veic, pamatojoties uz tiem iesniegto informāciju, regulāri analizē saistībā ar 11.a pantā noteikto saskaņošanas procedūru.

13)  Iekļauj šādus pantus:"

10.a pants

Informācijas apmaiņa starp Biroju un attiecīgajām iestādēm

1.  Biroja ģenerāldirektors, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, iesaistīto personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus, regulāri ‐ vismaz reizi gadā ‐ sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai ziņojumu par Biroja veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Biroja ģenerāldirektors rīkojas saskaņā ar tā pienākumus raksturojošo neatkarības principu.

2.  Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Revīzijas palāta nodrošina to, ka tiek ievērota Biroja veikto izmeklēšanu konfidencialitāte, iesaistīto personu likumīgās tiesības un gadījumos, kad ir uzsākta tiesvedība, visi tai piemērojamie valsts noteikumi.

3.  Birojs un iesaistītās iestādes var vienoties par jebkādas Biroja pienākumu izpildei nepieciešamās informācijas nodošanu, ievērojot 1. un 2. punktā noteiktos principus.

10.b pants

Sabiedrības informēšana

Biroja ģenerāldirektors nodrošina to, ka sabiedrība tiek informēta neitrālā un objektīvā veidā, ievērojot 10.a pantā noteiktos principus.

OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā, ko pieņem saskaņā ar šīs regulas 15.a pantu, sīki apraksta noteikumus, kuri vajadzīgi, lai novērstu to, ka tiek nelikumīgi izplatīta informācija par Biroja operatīvo darbību, un disciplinārsodus, kas saskaņā ar 8. panta 3. punktu jāpiemēro, ja ir neatļauti izplatīta informācija.

14)  11. pantu groza šādi:

a)  1. punktu aizstāj ar šādu:"

Uzraudzības komiteja pēc pašas ierosmes vai pēc Biroja ģenerāldirektora vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras lūguma sniedz atzinumu Biroja ģenerāldirektoram, tomēr neiejaucoties notiekošās izmeklēšanas gaitā. Šāda atzinuma kopiju nosūta pieprasītājam.

b)  2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Tajā ir piecas neatkarīgas pieaicinātas personas, kas to iecelšanas brīdī ieņem augstu amatu tieslietu vai izmeklēšanas jomā vai citu pielīdzināmu amatu saistībā ar Biroja pienākumiem. Šīm personām jāpārzina Savienības iestāžu darbība, kā arī jāprot vismaz divas Eiropas Savienības oficiālās valodas.

Komitejas locekļus, savstarpēji vienojoties, izvirza Eiropas Parlaments, Padome un Komisija. Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētās piecas personas atlasa, pamatojoties uz priekšatlases sarakstu, kuru iesniedz Komisija un kurā ir vismaz 12 kandidāti.

c)  3. punktu aizstāj ar šādu:"

3.  Locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi, un viņus nevar iecelt amatā atkārtoti. Atsevišķi komitejas locekļi ir jāieceļ noteiktā secībā pēc noteikta laika intervāla, lai saglabātu tās kompetences līmeni.

d)  6., 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu:"

6.  Uzraudzības komiteja ievēlē priekšsēdētāju. Tā izstrādā reglamentu, ko pirms pieņemšanas iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atzinuma sniegšanai. Uzraudzības komitejas sanāksmes sasauc pēc tās priekšsēdētāja vai Biroja ģenerāldirektora ierosmes. Uzraudzības komiteja pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Birojs.

7.  Biroja ģenerāldirektors katru gadu nosūta Uzraudzības komitejai Biroja darbības programmu izmeklēšanas jomā. Viņš regulāri informē Uzraudzības komiteju par Biroja darbību, tā veikto izmeklēšanu, izmeklēšanas rezultātiem un rīcību sakarā ar tiem.

8.  Uzraudzības komiteja par savu darbību pieņem vismaz vienu ziņojumu gadā, kurā īpaši ziņo par Biroja neatkarības novērtējumu, procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu; šos ziņojumus tā nosūta iestādēm. Komiteja par Biroja veikto izmeklēšanu un par rīcību ar to var iesniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

15)  Iekļauj šādu ║ pantu:"

11.a pants

Saskaņošanas procedūra

1.  Izveido saskaņošanas procedūru, kurā piedalās Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

2.  Saskaņošanas procedūra attiecas uz:

3.  Saskaņošana notiek vismaz reizi gadā pēc pieprasījuma, ko izteikusi kāda no iestādēm.

4.  Saskaņošanas procedūrā piedalās Biroja ģenerāldirektors un Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs. Tajā var arī uzaicināt piedalīties pārstāvjus no Revīzijas palātas, Eurojust un Eiropola.

5.  Saskaņošanas procedūru sagatavo vienā vai vairākās tehniskajās sanāksmēs. Šīs sanāksmes sasauc pēc pēc pieprasījuma, ko izteikusi kāda no iestādēm vai Birojs.

6.  Saskaņošanas procedūra nekādā gadījumā neietekmē izmeklēšanas norisi, un tā notiek, pilnībā ievērojot Biroja ģenerāldirektora neatkarību.

7.  Iestādes, organizācijas, biroji un aģentūras, kā arī Birojs un dalībvalstis ikreiz informē saskaņošanas procedūras dalībniekus par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šīs procedūras secinājumus.

16)  12. pantu groza šādi: "

║ "12. pants

Biroja Ģenerāldirektors

1.  Biroju vada ģenerāldirektors, ko ieceļ Komisija uz pieciem gadiem ar iespēju vienu reizi tikt ieceltam atkārtoti.

Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas iesniegto 6 kandidātu sarakstu, pēc kopīgas vienošanās izraugās Biroja ģenerāldirektoru. Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Izraudzīšanās notiek trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kad Komisija iesniedz kandidātu sarakstu. Izraudzīšanās procedūra kopumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus, un tai jāsākas vismaz deviņus mēnešus pirms amatā esošā Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika beigām, kurš savus amata pienākumus pilda līdz jaunā Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika sākumam.

Ja Eiropas Parlaments un/vai Padome vismaz deviņus mēnešus pirms Biroja ģenerāldirektora pirmā pilnvaru laika beigām neizsaka iebildumus pret viņa pilnvaru atjaunošanu, Komisija sāk Biroja ģenerāldirektora pilnvaru laika pagarināšanas procedūru. Iebildumi pret pilnvaru laika pagarināšanu ir jāpamato. Pretējā gadījumā piemēro šā punkta trešajā daļā paredzēto izraudzīšanās procedūru.

2.  Biroja ģenerāldirektoru izvēlas no dalībvalstu kandidātiem, kuri ieņem vai ir ieņēmuši augstu amatu tieslietu jomā vai vadošu amatu izmeklēšanas jomā un kuru profesionālā pieredze operatīvajā darbā ir vismaz 10 gadi vadošā amatā ar lielu atbildību. Lielai daļai no šīs profesionālās pieredzes ir jābūt iegūtai krāpšanas apkarošanas jomā valsts un/vai Kopienas līmenī. Biroja ģenerāldirektoram padziļināti jāpārzina Savienības iestāžu darbība un jāprot vismaz divas Eiropas Savienības oficiālās valodas. Viņam jāgarantē neatkarība savu pienākumu izpildē.

3.  Pildot savus pienākumus, Biroja ģenerāldirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai iestādes, organizācijas, biroja vai aģentūras norādījumus par to, kā sākt un veikt ārējo un iekšējo izmeklēšanu vai sagatavot ziņojumus pēc šādas izmeklēšanas. Ja Biroja ģenerāldirektors uzskata, ka kāds Komisijas veikts pasākums padara apšaubāmu viņa neatkarību, viņš par to nekavējoties informē Uzraudzības komiteju atzinuma sniegšanas nolūkā un nolemj iesniegt Tiesā prasību pret attiecīgo iestādi.

Biroja Ģenerāldirektors saistībā ar 11.a pantā minēto saskaņošanas procedūru regulāri ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai par Biroja veiktās izmeklēšanas secinājumiem, veiktajiem pasākumiem un pieredzētajām grūtībām, ievērojot izmeklēšanas konfidencialitāti, attiecīgo personu likumīgās tiesības un vajadzības gadījumā tiesvedībai piemērojamos valsts noteikumus.

Iepriekšminētās iestādes nodrošina Biroja veiktās izmeklēšanas konfidencialitātes un attiecīgo personu likumīgo tiesību ievērošanu un, ja sākta tiesvedība, visu to attiecīgās valsts noteikumu stingru ievērošanu, kuri attiecas uz šādu tiesvedību.

4.  Pirms disciplinārsodu uzlikšanas Biroja ģenerāldirektoram Komisija apspriežas ar Uzraudzības komiteju, tiekoties ar Eiropas Parlamenta un Padomes pārstāvjiem saskaņā ar 11.a pantā paredzēto saskaņošanas procedūru.

. Lēmumiem par pasākumiem, kas attiecas uz Biroja ģenerāldirektoram uzliktiem disciplinārsodiem, jābūt pamatotiem, un informācija par tiem jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Uzraudzības komitejai.

5.  Ja Biroja ģenerāldirektors divu gadu laikā pēc savu pienākumu pildīšanas beigām uzsāk jaunu profesionālu darbību, viņš par to informē Komisiju saskaņā ar noteikumu 16. pantu.

6.  Pēc Uzraudzības komitejas atzinuma saņemšanas Biroja ģenerāldirektors katru gadu nosaka Biroja darbības programmu un politikas prioritātes izmeklēšanas jomā.

7.  Biroja ģenerāldirektors ar rakstisku dokumentu, nosakot šādas deleģēšanas nosacījumus un ierobežojumus, var savu funkciju veikšanai saskaņā ar 5. pantu, 6. panta 3. punktu, 7.b pantu un 10. panta 2. punktu deleģēt vienu vai vairākus Biroja darbiniekus.".

17)  Pievieno šādu pantu:"

12.a pants

Biroja ģenerāldirektora iestāšanās Eiropas Kopienu Tiesas un dalībvalstu tiesu iestāžu lietās

Biroja ģenerāldirektors var iestāties Eiropas Kopienu Tiesā izskatāmajās lietās un saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem dalībvalstu tiesu iestāžu izskatāmajās lietās, kas saistītas ar Biroja uzdevumu izpildi.

Pirms iestāšanās Eiropas Kopienu Tiesas vai dalībvalstu tiesu iestāžu lietās Biroja ģenerāldirektors lūdz Uzraudzības komitejas atzinumu.

18)  13. pantu aizstāj ar šādu:"

13. pants

Finansējums

Biroja apropriācijas, kuru kopējo summu iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta daļā, īpašā budžeta pozīcijā, kas paredzēta Komisijai, sīki norādītas minētās daļas pielikumā.

Biroja personāla plāns ir pievienots Komisijas personāla plāna pielikumā.

19)  14. pantu aizstāj ar šādu:"

14. pants

Biroja izmeklēšanu likumības pārbaude

1.  Biroja izmeklēšanu likumības pārbaudes mērķis ir nodrošināt izmeklēšanā iesaistīto personu procesuālo garantiju un pamattiesību ievērošanu.

2.   Likumības pārbaudi veic pirms izmeklēšanas sākšanas un pirms beigšanas, ikreiz pirms informācijas nodošanas iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm 9. un 10. panta nozīmē un saistībā ar izmeklēšanas pilnīgas slepenības novērtēšanu.

3.   Izmeklēšanas likumības pārbaudi veic Biroja tiesību un izmeklēšanas procedūras eksperti, kas ir kompetenti ieņemt ar tieslietām saistītu amatu kādā no dalībvalstīm. Viņu atzinumu pievieno izmeklēšanas galīgajam ziņojumam.

4.   Likumības pārbaudes procedūra ir sīkāk izklāstīta 15.a pantā minētajā OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksā.

20)  Iekļauj šādu pantu:"

"14.a pants

Biroja izmeklēšanās iesaistīto personu sūdzību iesniegšana

1.  Ikviena izmeklēšanā personīgi iesaistīta persona var iesniegt sūdzību Uzraudzības komitejai, atsaucoties uz procesuālo tiesību vai cilvēktiesību neievērošanu izmeklēšanas gaitā. Pēc sūdzības saņemšanas Uzraudzības komiteja nekavējoties to nodod uzraudzītājam.

2.  Biroja ģenerāldirektors pēc Uzraudzības komitejas priekšlikuma ieceļ uzraudzītāju uz pieciem gadiem bez iespējas tikt ieceltam atkārtoti. Uzraudzības komiteja priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz sarakstu, kurā iekļauti vairāki kandidāti, kas atlasīti konkursā.

3.  Uzraudzītājs savus pienākumus veic pilnīgi neatkarīgi. Savu pienākumu izpildē viņš nelūdz un nepieņem nevienas citas personas norādījumus. Birojā viņš veic tikai tos uzdevumus, kas saistīti ar procedūru ievērošanas uzraudzību.

4.  Uzraudzītājs ir arī kompetents izskatīt ziņotāju, tostarp personu, kurām piemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 22. pantu, sūdzības.

5.  Uzraudzītājs ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas sniedz atzinumu sūdzības iesniedzējam, Uzraudzības komitejai un Biroja ģenerāldirektoram.

6.  Uzraudzītājs Uzraudzības komitejai regulāri sniedz ziņojumu par savu darbību. Viņš šai komitejai, kā arī Komisijai regulāri iesniedz statistiskus un analītiskus pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām.".

21)  15. pantu aizstāj ar šādu:"

15. pants

Novērtējuma ziņojums

"Līdz ... (7) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kuram pievieno Uzraudzības komitejas atzinumu. Minētajā ziņojumā norāda, vai šī regula būtu jāgroza. Jebkurā gadījumā šo regulu groza pēc Eiropas Prokuratūras izveides."

22)  Iekļauj šādu ║ pantu:"

15.a pants

OLAF izmeklēšanas procedūras kodekss

1.  Birojs pieņem OLAF izmeklēšanas procedūras kodeksu, kurā apkopoti ar šo regulu noteiktie juridiskie un jo īpaši procesuālie principi. Tajā ņem vērā Biroja praktisko darbību.

2.  Procedūras kodeksā precizē Biroja pilnvaru un reglamenta īstenošanas praktiskos aspektus, vispārējos izmeklēšanas procedūras principus, dažādos izmeklēšanas procedūras posmus, svarīgākos izmeklēšanas dokumentus, iesaistīto personu likumīgās tiesības un procesuālās garantijas, noteikumus attiecībā uz datu aizsardzību, komunikācijas politiku, piekļuvi dokumentiem un likumības pārbaudi un pārsūdzības procedūras iesaistītajām personām.

3.  Pirms procedūras kodeksa pieņemšanas lūdz atzinumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Biroja Uzraudzības komitejai. Uzraudzības komiteja nodrošina Biroja neatkarību procedūras kodeksa pieņemšanas procesā.

4.  Kodeksu var atjaunināt pēc Biroja ģenerāldirektora ierosinājuma. Šādos gadījumos piemēro šajā pantā minēto pieņemšanas procedūru.

5.  Biroja pieņemto procedūras kodeksu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

▌

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1073/1999 12. panta 1. punkta noteikumi, kā tie grozīti ar šo regulu, neattiecas uz to Biroja ģenerāldirektoru, kas pilda savus pienākumus šīs regulas spēkā stāšanās dienā un kura pilnvaras tika atjaunotas uz pieciem gadiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā ║ dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 8, 12.1.2007, 1. lpp. (2) OV C 8, 12.1.2007., 1. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra nostāja. (4) OV C 202, 18.8.2005., 1. lpp. (5) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. (6) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (7) * Ceturtais gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 8/2008 projektu (15765/2008 – C6-0426/2008 – 2008/2287(BUD))

P6_TA(2008)0554 A6-0453/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2007. gada 13. decembrī(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada budžeta grozījuma Nr. 9/2008 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2008. gada 6. oktobrī (COM(2008)0619),

–   ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 8/2008 projektu, ko Padome sagatavoja 2008. gada 18. novembrī (15765/2008 – C6-0426/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0453/2008),

A.   tā kā 2008. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 8 projekts attiecas tikai uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un tajā iekļautas budžeta korekcijas, kas radušās tādēļ, ka algu un pensiju palielinājums bija mazāks par to, kuru izmantoja kā pamatojumu 2008. finanšu gada provizoriskā budžeta projekta sagatavošanai;

B.   tā kā budžeta grozījuma iesniegšana, atjauninot sākotnēji budžeta sagatavošanai izmantotos datus, lai nodotu līdzekļus atpakaļ nodokļu maksātājiem, ir atzinīgi vērtējams princips, kaut arī šajā gadījumā attiecīgās procedūras izmaksas diemžēl var pārsniegt faktiski atmaksājamo naudas summu,

1.   ņem vērā budžeta grozījuma Nr. 9/2008 provizorisko projektu, ar ko par EUR 318 262 samazina Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2008. gada budžetu (izmaksas) un par EUR 48 265 samazina EESK ieņēmumus;

2.   apstiprina budžeta grozījuma Nr. 8/2008 projektu bez grozījumiem;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (2) OV L 71, 14.3.2008. (3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 1487/2005/GG (2008/2072(INI))

P6_TA(2008)0555 A6-0395/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

–   ņemot vērā EK līguma 195. panta 1. punkta otro daļu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1), un it īpaši tā 3. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Special Eurobarometer. 237. un 243. numurā publicēto informāciju par Eiropas Komisijas pētījumiem attiecībā uz valodu izplatību Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 5. punktu, kurā noteikts, ka ombuds kopā ar attiecīgo iestādi vai struktūrvienību, cik iespējams, meklē risinājumu, lai novērstu administratīvās kļūmes un sūdzību apmierinātu,

–   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0395/2008),

A.   tā kā pārredzamības uzlabošana, daudzvalodības veicināšana un precīzas informācijas sniegšana sabiedrībai ir viens no ES un tās iestāžu prioritārajiem mērķiem;

B.   tā kā viens no demokrātiskas leģitimitātes un pārredzamības vispārējo pamatprincipu svarīgiem priekšnoteikumiem un sastāvdaļām ir vienkāršota piekļuve informācijai visiem ES pilsoņiem;

C.   cenšoties nodrošināt tiešu piekļuvi informācijai par ES iestāžu darbību visās to struktūrās pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem;

D.   apzinoties, ka šī vēlme jāsaskaņo ar loģistikas problēmu, ko rada ES oficiālo valodu lielais skaits;

E.   apzinoties, ka Internets kļūst par arvien svarīgāku plašsaziņas līdzekli informācijas iegūšanai, un tādēļ arī Eiropas Savienībai tas jāizmanto centienos nodrošināt pārredzamību un izplatīt informāciju,

1.   atbalsta Eiropas ombuda secinājumus, saskaņā ar kuriem:

2.   šajā sakarā ar izbrīnu pieņem zināšanai ‐ Padome neuzskata, ka šā jautājuma izskatīšana būtu tās kompetencē, kaut gan tas attiecas uz visām dalībvalstīm, un tā vārētu sniegt ieteikumus visām turpmākajām prezidējošām valstīm;

3.   pauž nožēlu, ka Padome atšķirībā no citām iestādēm, piemēram, Komisijas un Parlamenta, kas ievērojami palielinājušas to valodu skaitu, kurās notiek to saziņa ar iedzīvotājiem, līdz šim ir pilnībā izvairījusies no jautājuma izskatīšanas pēc būtības par to, kādās valodās tiek piedāvātas prezidējošo valstu tīmekļa vietnes;

4.   aicina Padomi visaptveroši pārskatīt jautājumu par prezidējošo valstu publikāciju piedāvāto valodu skaita palielināšanu tīmekļa vietnē, neatkarīgi no tā, kura iestāde ir atbildīga par tīmekļa vietni vai kura iestāde veido to, lai nodrošinātu visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem vienkāršu un tiešu piekļuvi informācijai par to darbībām; aicina Padomi informēt Parlamentu par apspriešanās rezultātiem;

5.   uzsver, ka varbūtējam nepieciešamam piedāvāto valodu skaita samazinājumam jānotiek, ievērojot objektīvus un pietiekami pamatotus kritērijus, kā arī lēmums par to jāpublisko, un privileģējoša attieksme pieļaujama vienīgi pret prezidējošās valsts valodu prezidentūras laikā;

6.   atbalsta ombuda ieteikumu Padomei pārbaudīt sūdzības iesniedzēja lūgumu padarīt Padomes prezidentūras tīmekļa vietnes pieejamas arī vācu valodā;

7.   atzinīgi vērtē to, ka pretēji līdzšinējai prezidentūru praksei, saskaņā ar kuru tīmekļa vietnes bija pieejamas tikai angļu, franču un attiecīgās prezidējošās valsts valodā, Francijas prezidentūra savu oficiālo tīmekļa vietni piedāvā Eiropas Savienības visvairāk lietotajās valodās (angļu, vācu, franču, itāļu un spāņu);

8.   vēršas pie visām turpmākajām prezidējošām valstīm, cerot, tās savas tīmekļa vietnes piedāvās pēc iespējas vairāk valodās un, un, ierobežojot valodu skaitu, prioritārā secībā izmantos visvairāk izplatītās valodas;

9.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par sociālās drošības sistēmu un pensiju nākotni ‐ to finansēšana un individualizācijas tendence (2007/2290(INI))

P6_TA(2008)0556 A6-0409/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu par valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību Eiropas Savienībā (COM(2006)0574),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 99. un 141. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumus, jo īpaši 1990. gada 17. maija spriedumu lietā Douglas Harvey Barber pret Guardian Royal Exchange Assurance Group(1),

–   ņemot vērā juridiski saistošo ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1979. gadā, un jo īpaši tās 11. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu "Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010." (COM(2006)0092),

–   ņemot vērā 2008. gada 13. un 14. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 17. oktobra paziņojumu par sociālās aizsardzības modernizēšanu, lai panāktu lielāku sociālo taisnīgumu un ekonomisko kohēziju – no darba tirgus atstumtu cilvēku aktīvas sociālās integrācijas pastiprināšanu (COM(2007)0620),

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1952. gada Konvenciju par sociālās drošības minimālajiem standartiem,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu 2008. gada 11. aprīļa darba dokumentu par Padomes 1980. gada 20. oktobra direktīvas 80/987/EEK 8. panta un saistīto noteikumu īstenošanu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, attiecībā uz papildu uzņēmumu vai starpuzņēmumu pensiju shēmām ārpus likumos noteiktajām sociālās drošības sistēmām (SEC(2008)0475),

–   ņemot vērā Eiropas sociālo partneru ieteikumus 2007. gada 18. oktobra ziņojumā "Eiropas darba tirgus galvenās problēmas ‐ Eiropas sociālo partneru kopīga analīze",

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas (COM(2006)0708), un ar to saistīto Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 26. februāra paziņojumu "Sociālās realitātes analīze – starpposma ziņojums 2007. gada pavasara Eiropadomes sanāksmei" (COM(2007)0063) un Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par sociālās realitātes analīzi(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu "Paaudžu solidaritātes veicināšana" (COM(2007)0244) un Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A6-0409/2008),

A.   tā kā:

B.   tā kā līdz 2025. gadam ir gaidāms neliels Eiropas Savienības kopējā iedzīvotāju skaita pieaugums un neliela samazināšanās pēc 2025. gada, iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam mazliet saruks un sabiedrība jūtami novecos,

C.   tā kā, saglabājoties imigrācijai pašreizējā līmenī, darbaspēks samazināsies no 227 miljoniem 2005. gadā līdz 183 miljoniem 2050. gadā, nodarbinātības līmenis pieaugs līdz 70 % 2020. gadā, galvenokārt pateicoties lielākai sieviešu nodarbinātībai, kopējais nodarbināto skaits palielināsies par 20 miljoniem līdz 2017. gadam, bet pēc tam samazināsies par 30 miljoniem līdz 2050. gadam, un prognozētā proporcija starp cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un cilvēkiem, kas ir darbspējas vecumā, palielināsies no 1:4 2005. gadā līdz 1:2 2050. gadā;

D.   tā kā, palielinot vispārējo pensionēšanās vecumu atbilstoši vispārējai tendencei par lielāku sagaidāmo dzīves ilgumu, nepietiekami tiek ņemts vērā fakts, ka joprojām ir daudzas nozares, kurās darbinieku sagaidāmais dzīves ilgums ir daudz mazāks;

E.   tā kā sociālie partneri kopumā un tajās rūpniecības nozarēs, kurās darbinieku sagaidāmais dzīves ilgums ir mazāks par vidējo rādītāju, ir sevišķi atbildīgi attiecībā uz darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, un tiem var būt svarīga atbalstoša nozīme, lai nodrošinātu efektīvu personāla politiku, ņemot vērā vecumu;

F.   tā kā sakarā ar zemāku bezdarbnieku proporciju izdevumi bezdarbnieku pabalstiem līdz 2050. gadam samazināsies par aptuveni 0,6 procentu punktiem no IKP un šī samazināšanās ir ļoti niecīga un nekompensē lielākus izdevumus citās nozarēs;

G.   tā kā Eiropas Savienība tērē 27,2 % no IKP sociālajai aizsardzībai (2008. gadā), lielāko daļu no tā novirzot vecuma pabalstiem un pensijām (46 %);

H.   tā kā sociālās drošības jautājumu nedrīkst skatīt tikai kā izmaksu lietderības aprēķinu, bet gan kā sabiedrības līgumu, kā pilsoņu un valsts tiesību un pienākumu kopsakarību, un šis jautājums tā arī jāskata; tā kā tomēr nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bez ievērības sociālās drošības budžeta aspektu,

I.   tā kā ir paredzams, ka, pieturoties pie pašreizējās politikas, sabiedrības novecošanās fakts līdz 2050. gadam vairumā dalībvalstu palielinās valsts izdevumus īpaši pensijām, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, sasniedzot lielākos izdevumus laikā no 2020. gada līdz 2040. gadam;

J.   tā kā Lisabonas stratēģijas mērķi attiecībā uz sieviešu, jauniešu un vecu cilvēku nodarbinātību, kā arī Barselonas mērķi attiecībā uz bērnu aprūpes pakalpojumiem ir būtiski pensiju sistēmu dzīvotspējai;

K.   tā kā ANO 2000. gada Tūkstošgades attīstības mērķos, jo īpaši 3. mērķī, ir paredzēts dzimumu līdztiesības princips;

L.   tā kā kopumā vērojama tendence, ka sieviešu nodarbinātība ir nevienmērīgāka, tai raksturīgs lēnāks atalgojuma pieaugums, turpretim vīriešu nodarbinātība ir ilgstošāka un tai raksturīgs pastāvīgāks atalgojuma pieaugums, kas rada atšķirības iemaksu ziņā pensiju sistēmā, kā arī paaugstinātu nabadzības risku sievietēm, kas ir arī ilgtermiņa risks, ņemot vērā, ka sieviešu paredzamais mūža ilgums ir garāks,

Vispārēji apsvērumi

1.   sakarā ar Lisabonas stratēģiju un vajadzību nosegt sociālos riskus, nodrošināt sociālās drošības un pensiju sistēmu ilgtspēju, kā arī uzturēt galvenos Eiropas sociālos modeļus mudina dalībvalstis panākt lielāku progresu attiecībā uz izdevumu līdzsvarošanu sociālajā jomā un sociālo aktivizēšanu, iesaistīt un noturēt vairāk cilvēku kvalitatīvās, drošās un obligātās sociālās apdrošināšanas darbavietās, veicinot izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī pieeju darbavietām, pamatojoties uz lielāku tirgus pārredzamību, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas (piemēram, pabalstu piešķiršanas kārtību un fondēšanas mehānismus) un palielināt ieguldījumus cilvēku kapitālā, veicinot pētniecību, attīstību, inovācijas un labāku izglītību un arodapmācību kontekstā ar mūžizglītību visiem iedzīvotājiem;

2.   aicina Komisiju cieši uzraudzīt sociālās drošības un pensiju sistēmas reformas dalībvalstīs, salīdzinot ietekmi, kāda tām līdz šim bijusi uz sieviešu nodarbinātības stāvokli, un pievēršot uzmanību labākajai praksei, jo īpaši dzimumu diskriminācijas samazināšanai saistībā ar atalgojumu, kā arī profesionālo un ģimenes saistību apvienošanai;

3.   uzsver, ka demogrāfisko izmaiņu rezultātā mainīsies ekonomiskās izaugsmes avoti un ka darba ražīguma pieaugums un tehnoloģiskās inovācijas būs ekonomiskās izaugsmes avoti; atzīst, ka augstāka ražīguma līmeņa saglabāšanai būs nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu pētniecībā un attīstībā, kā arī labākās pārvaldības metodēs, kur augsta prioritāte ir tehnoloģisko un sociālo inovāciju sinerģijai;

4.   pašreizējo demogrāfisko, ekonomisko un sociālo tendenču, kā arī paaudžu un sociālo grupu konfliktu novēršanas kontekstā uzsver, ka ir svarīgi rast jaunas izdevumu un pabalstu sadalīšanas metodes, kas nodrošinātu to efektīvu un vienlīdzīgu sadali starp mazāko ekonomiski aktīvo un lielāko ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu; Eiropas un dalībvalstu līmenī ir jāuztur līdzsvars starp sociālās drošības sistēmu un pensiju ekonomisko dzīvotspēju un sociālo risku nosegšanu;

5.   atgādina, ka ekonomiski dzīvotspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas veicināšanai Kopienas darba tiesībām ir jāsekmē beztermiņa darba līgumu noslēgšana kā galvenais nodarbinātības veids, saskaņā ar kuru nodrošina atbilstošu sociālo un veselības aizsardzību un pamattiesību ievērošanu; tomēr atzīst, ka ir jāaizsargā to darbinieku tiesības, kuri strādā pēc citiem darba modeļiem, ieskaitot tiesības uz pensiju, kas ļauj pensionāram dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi;

6.   atgādina, ka Eiropas sociālo modeļu pamatā ir solidaritātes princips starp paaudzēm un sociālajām grupām un ka tos galvenokārt finansē no ieņēmumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, piemēram, nodarbināto un darba devēju iemaksām, kā arī darbaspēka aplikšanas ar nodokli; tomēr norāda, ka iedzīvotāju novecošana ļoti iespaido aktīvo darbaspēku un demogrāfisko pārmaiņu risināšanai ir jābūt politiskai prioritātei; uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas pretējā gadījumā varētu pakļaut briesmām solidaritātes principu un Eiropas sociālos modeļus; tādēļ uzsver arī, ka ir svarīgi nostiprināt solidaritātes principu, tostarp taisnīgu finansiālu kompensāciju;

7.   atgādina, ka saskaņā ar EK līguma 141. pantu var veikt pasākumus, lai aktīvi veicinātu atalgojuma vienlīdzību, un ka Kopienas tiesu praksē sociālās drošības iemaksas tiek uzskatītas par atalgojuma daļu;

8.   norāda, ka saskaņā ar aplēsēm demogrāfisko pārmaiņu rezultātā līdz 2030. gadam ekonomiski aktīvo un neaktīvo cilvēku attiecība būs 2:1; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka aprūpētāji, no kuriem daudzi bijuši spiesti izstāties no darba tirgus aprūpes pienākumu dēļ, nenonāk neizdevīgā situācijā sakarā ar nedrošību attiecībā uz pensiju;

9.   atgādina, ka individualizācijas tendence veicina otrā un trešā pīlāra modernizāciju, neskarot pirmo, sociālās drošības sistēmu pīlāru; tas veicina, ka cilvēkiem, īpaši sievietēm un citām mazāk aizsargātām grupām, ir lielāka izvēles brīvība, ļauj tiem kļūt neatkarīgākiem un uzkrāt pašiem savas papildu pensijas tiesības;

10.   aicina Komisiju veikt padziļinātus pētījumuspar to, kā sociālo tiesību individualizācija ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem;

11.   uzskata, ka vīriešu un sieviešu līdztiesībai ir jābūt vienai no sociālās drošības un pensiju sistēmas reformas mērķiem, vienlaikus uzsverot, ka nevienlīdzība šajās sistēmās ir būtībā netieša un to izraisa pastāvīgā nevienlīdzība darba tirgū, atalgojuma un karjeras perspektīvu jomā, kā arī nevienlīdzība attiecībā uz ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadali, un tāpēc to var novērst tikai ar vispārēju pasākumu palīdzību;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis celt informētības līmeni starp (jauniešiem) pieaugušajiem par savlaicīgas pensiju uzkrāšanas svarīgumu;

Darbaspēks

13.   uzskata, ka, saglabājoties pašreizējai situācijai, darbaspēka samazināšanās novedīs pie kopējā nostrādāto darba stundu skaita samazināšanās; uzskata, ka šīs tendences mazināšanai varētu veikt pasākumus, lai samazinātu bezdarba līmeni un palielinātu pieņemšanu darbā (kopā ar apmācību un pārkvalificēšanos) arī cilvēkiem ar augstu darba potenciālu, piemēram, invalīdiem, sievietēm un veciem cilvēkiem; uzsver nepieciešamību veicināt elastīgu pensionēšanos uz brīvprātības pamata, nomainīt darba metožu organizāciju un saprātīgi izmantot jaunās tehnoloģijas; uzsver, ka, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuri pēc pašu velēšanās strādā nepilnu slodzi, ir jāuzlabo palīgdienesti un dienesti bērnu un ģimenes apgādājamo aprūpei;

14.   atgādina, ka augsts nodarbinātības līmenis ir visnotaļ atkarīgs no visu grupu aktivitātes un jo īpaši no to grupu aktivitātes, kas izslēgtas no darba tirgus; tādēļ uzsver, ka ir jācīnās pret diskrimināciju darba tirgū un jāpiedāvā darbavietas neaktīvam darbaspēkam; uzsver arī, ka ir jānodrošina saprātīga izmitināšana, lai veicinātu invalīdu un personu ar smagām veselības problēmām nodarbinātību, un jānodrošina invalīdu un garīgi slimu personu piekļuve darba vietām;

15.   šajā ziņā uzsver, ka ir nepieciešama aktīva sieviešu, jauniešu un vecu cilvēku nodarbinātības politika, lai ar tās palīdzību efektīvi izmantotu darbaspēku un uzņēmējdarbības potenciālu, kā arī cita starpā nodrošinātu, ka iemaksas pensiju sistēmās dod pensionāriem tiesības uz pienācīgu pensiju;

16.   uzsver nepieciešamību apsvērt valsts līmenī likumā paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu; uzskata, ka ir jāveicina, lai darbinieki neatkarīgi no atšķirīgiem pensionēšanās vecumiem dalībvalstīs ir nodarbināti pēc pašu vēlēšanās un kamēr apstākļi to atļauj, līdz noteiktajam pensionēšanās vecumam vai ilgāk;

17.   aicina sociālos partnerus cita starpā, izmantojot pieredzi, kas gūta dažādās nozarēs, apspriest nozarēm pielāgotus pasākumus attiecībā uz veciem darbiniekiem kopumā un jo īpaši attiecībā uz personāla politiku, kas ņem vērā vecumu;

18.   aicina dalībvalstis radīt finansiālus un sociālus stimulus, lai veicinātu darbinieku vēlmi turpināt darbu pēc savas vēlēšanās arī pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas;

19.   aicina dalībvalstis īstenot aktīvu politiku, lai uzlabotu perspektīvas drošiem darba apstākļiem, lai samazinātu risku noteiktās profesijās un novērstu lielas kvalificētu darbinieku daļas priekšlaicīgu pensionēšanos;

20.   atgādina, ka jebkāda proaktīva ekonomiskās migrācijas politika, kas īpaši attiecas uz iespējamiem migrantiem darba spējīgajā vecumā un piedāvā atvieglotu imigrāciju kvalificētam darbaspēkam, ir jāpapildina ar migrantu labāku integrāciju darba tirgū un sabiedrībā kopumā; uzsver, ka pastiprināti centieni palielināt imigrāciju varētu novest pie intelektuālā darbaspēka aizplūšanas no izcelsmes valstīm, kam varētu būt negatīva ietekme uz šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību un kas varētu izraisīt jaunus nekontrolētas migrācijas viļņus;

21.   atzīst, ka ir jārunā arī par "intelektuālā potenciāla izniekošanu" gan no visas ekonomikas, gan no konkrēto privātpersonu viedokļa, kad kvalificētus migrējošos darbiniekus izmanto, lai aizpildītu darbavietas, kur prasības pēc kvalifikācijas ir zemākas; uzsver, ka migrējošajiem darbiniekiem ir jābūt iespējai gūt labumu no savām iemaksām pensiju sistēmās;

22.   aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi, kuri strādā un dzīvo kādā citā dalībvalstī, pilnībā vai daļēji nezaudē savas sociālās drošības tiesības;

23.   uzskata, ka imigrācijas ilgtermiņa ietekme uz iedzīvotāju novecošanos nav prognozējama, jo šis process ir atkarīgs no migrācijas plūsmām, jaunu ģimeņu veidošanās, kā arī imigrantu dzimstības koeficienta; uzskata, ka imigranti var veicināt līdzsvarotākas sociālās apdrošināšanas sistēmas izveidi, ja viņi tiek legāli nodarbināti un līdz ar to dod ieguldījumu tās finansēšanā;

Pensijas

24.   vērš uzmanību uz pašreizējo diskrimināciju pret visām mazāk aizsargātajām grupām attiecībā uz piekļuvi un nosacījumiem darba tirgū (jo īpaši darbiniekiem, kuru darbavietās sociālās drošības iemaksas nav obligātas), kā rezultātā ir zemāks nodarbinātības līmenis, zemākas algas, kā arī šīm grupām ir mazāk iespēju uzkrāt pienācīgas pensijas; uzstāj, ka visiem ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, tādējādi nodrošinot augstāku nodarbinātības līmeni, vienādu atalgojumu un pienācīgas pensijas tiesības;

25.   norāda uz faktu, ka valsts pensiju sistēmas stiprina sociālo solidaritāti, par tām ir atbildīgas dalībvalstis un šo sistēmu aizsardzībai ir jābūt politiskai prioritātei; uzskata, ka lielāka valsts fondēto pensiju alternatīvu, piemēram, papildu shēmu izmantošana, varētu būt dzīvotspējīga alternatīva; norāda, ka privātajās pensijās varētu iekļaut darba devēju vai kolektīvo organizāciju un apvienību papildu pensiju shēmas, kā arī individuālās papildu pensijas, kas pamatojas uz uzkrājumiem; uzsver, ka privāto pensiju pastāvēšana varētu palielināt vajadzību pēc attiecīgas privāto pensiju fondu reglamentēšanas, šādu pensiju pārnesamības un šo alternatīvu reklāmas un nepārtrauktas modernizācijas (ieskaitot lielāku elastību); uzskata šajā sakarībā, ka ir jāņem vērā risks, ka sievietes pašreizējās valsts pensiju sistēmas kontekstā var zaudēt apdrošināšanu, ja šo sistēmu nomaina ar privātiem noteikumiem, bet šo risku var mazināt, kreditējot tiesības uz pensiju, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī darba pārtraukumus personīgu iemeslu dēļ;

26.   aicina dalībvalstis ņemt nopietni vērā nepieciešamību pārveidot tradicionālās pensiju sistēmas, kas pamatojas uz sistemātiskiem riska novērtējumiem un pieņēmumu par tipisku, standarta dzīves gājumu, un pielāgot sociālās drošības sistēmu sakarā ar pensiju sistēmas reformām, jo pieņemtais standarta dzīves gājums strauji mainās un tā sauktās "sadrumstalotās biogrāfijas" kļūst arvien ierastākas; tas varētu novest pie jauna pieaugošas nenoteiktības sociālā riska privātpersonām un mazāk aizsargātajām grupām, īpaši imigrantiem, mazkvalificētiem darbiniekiem, vientuļiem vecākiem un tiem, kuriem nepieciešama cita veida aprūpe; uzsver, ka tas var izraisīt priekšlaicīgu darba tirgus pamešanu vai samazināt dalību šajā tirgū; norāda, ka pensiju sistēmu pārveide ir nepieciešama arī elastīga darba tirgus izveidei;

27.   norāda, ka ilgtspējīga pensiju sistēma ir jāpielāgo demokrātiskiem un ekonomiskiem uzdevumiem, un uzsver, ka trīs pīlāru struktūra ir izsvērts risinājums, ja vien šī struktūra ir plaši pieejama; iesaka papildināt valsts noteiktās pensijas (pirmais pīlārs) ar kolektīvi fondētām darba devēju pensiju sistēmām (otrais pīlārs) un atsevišķiem papildproduktiem no trešā pīlāra; uzsver, ka liela nozīme ir kolektīvi fondēto pensiju sistēmām, kas apvieno solidaritāti ar nereti lielo peļņu sakarā ar apjomu, ilglaicīgām un piesardzīgām, bet arī ienesīgām ieguldījumu stratēģijām; aicina Komisiju sākt gatavot atbilstošu un īstenojamu ietvaru Viseiropas pensiju produktu reglamentēšanai un pārraudzībai; uzsver, ka iekšējs tirgus darba devēju un trešā pīlāra pensijām ļautu privātpersonām izmantot noteikumus par darba devēju pensiju pārvedamību, veicinātu konkurenci un samazinātu pensijas uzkrājumu izmaksas;

28.   konstatē, ka sakarā ar kultūras paražām un sociālajām normām, kā arī sakarā ar bērnu aprūpes iestāžu un citu aprūpes iestāžu (ilgtermiņa aprūpes iestāžu) trūkumu vai slikto kvalitāti par bērniem pārsvarā brīvprātīgi vai apstākļu spiestas rūpējas sievietes, kā arī vecāka gadagājuma, slimi ģimenes locekļi vai invalīdi; uzsver nepieciešamību pēc kompensācijas sievietēm un viņu profesijām, kā arī nodrošināt viņām reālas izvēles iespējas attiecībā uz bērniem un aprūpes pienākumiem, nebaidoties no finansiāliem zaudējumiem vai iespējamā kaitējuma profesionālajai izaugsmei; atzinīgi vērtē dalībvalstu pasākumus šīs situācijas profilaksei un kompensēšanai, piemēram, kreditējot bērna un ģimenes aprūpes laiku ar likumu noteiktajā pensijas apdrošināšanā;

29.   aicina dalībvalstis, sociālos partnerus un sieviešu organizāciju pārstāvjus pievērst ciešu uzmanību iespējamajai vai esošajai pensiju sistēmu reformu uz ietekmei uz sieviešu un vīriešu līdztiesību, kā arī nodrošināt koriģējošus pasākumus līdztiesības garantēšanai;

30.   pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis nekavējoties veiktu pasākumus, kas aizliedz tiešo diskrimināciju darba devēju pensiju sistēmās, tostarp maksājumu un ar aktuārajiem faktoriem saistīto iemaksu līmeņa samazināšanu, pamatojoties uz dzimumu;

31.   atgādina Eiropas Parlamenta 1997. gada 21. februāra rezolūciju par pašnodarbinātajiem darba ņēmējiem palīdzošo dzīvesbiedru situāciju(5), kurā cita starpā prasīts veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka palīdzību saņemošās personas obligātā kārtā veic iemaksas savu partneru pensijas apdrošināšanas sistēmā;

32.   piemin Eiropas Parlamenta 2008. gada 12. marta rezolūciju par sieviešu stāvokli ES lauku apvidos(6), kas atkārtoti aicina Komisiju līdz 2008. gada beigām iesniegt grozījumu priekšlikumu 1986. gada 11. decembra Direktīvai 86/613/EEK par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu pret pašnodarbinātiem vīriešiem un sievietēm, to skaitā lauksaimniecībā nodarbinātiem, un par pašnodarbinātu grūtnieču un māšu aizsardzību(7), nodrošinot neatkarīgas sociālās un pensiju tiesības sievietēm, kuras palīdz lauku saimniecībās;

33.   atgādina Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ‐ Baltā grāmata(8) un uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt pārredzamu un elastīgu Eiropas sociālās drošības un pensiju tirgu, samazinot fiskālās barjeras un šķēršļus, kas kavē pārnest pensijas tiesības no vienas dalībvalsts uz citu; pauž viedokli, ka iekšējā pensiju tirgus izveidei ir vajadzīgs Eiropas ietvars, kas reglamentētu pensijas produktus;

34.   mudina Komisiju nekavējoties pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību(9), lai nodrošinātu stabilu, kapitāla uzkrāšanas institūcijām piemērotu maksātspējas režīmu, pamatojoties uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraugu komitejas ieteikumiem un rūpīgu ietekmes novērtējumu, pārbaudot līdztiesības principa ievērošanu gadījumos, kad aprēķini atšķiras no pieņēmumiem, kas ir saistību noteikšanas pamatā; uzsver, ka šāda režīma pamatā varētu būt dažu Komisijas 2008. gada 26. februāra priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dzīvības apdrošināšanu par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (COM(2008)0119) aspektu attiecināšana uz pensiju fondiem, ņemot vērā kapitāla uzkrāšanas institūciju specifiku, piemēram, pensiju sistēmu ilgtermiņa raksturu un veidu, kā pensiju fondi sedz risku, vai kādas garantijas tie piedāvā; uzskata, ka šāds īpašs maksātspējas režīms nostiprinātu finansiālo stabilitāti un novērstu regulējuma arbitrāžu;

35.   atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir nolēmusi, ka nav pieļaujami šķēršļi nodokļu atbrīvojumiem pārrobežu pensiju iemaksām; uzsver, ka nodokļu atvieglojums ir labākais stimuls ilgtermiņa uzkrājumiem un ka varētu būt nepieciešama turpmāka saskaņošana, lai novērstu visus šķēršļus pārrobežu iemaksām pensiju sistēmās;

36.   atzīmē pašreizējo tendenci pāriet no noteiktu pabalstu pensiju sistēmām uz noteiktu iemaksu pensiju sistēmām, kā arī pauž bažas par darba devēju iemaksu krasu samazināšanos, kādu novēro sakarā ar šo tendenci; uzsver vajadzību palielināt darbinieku dalību un iemaksu apmērus pašreizējās pensiju sistēmās, lai nodrošinātu privātpersonām atbilstošus pensiju ienākumus, un uzsver, ka darba devējiem ir nepārtraukti jāveic attiecīgas iemaksas, jo īpaši noteiktu iemaksu pensiju sistēmās; pauž bažas, ka paredzētā starptautisko grāmatvedības standartu (IAS 19) par darbinieku iemaksām pārskatīšana, piemēram, tā dēvētās "koridora metodes" iespējamas atcelšanas gadījumā, varētu ienest pensiju sistēmās būtiskas izmaiņas, kas ir rūpīgi jānovērtē, jo īpaši sakarā ar iespējami nelabvēlīgo ietekmi uz noteikto pabalstu shēmu pievilcību;

37.   norāda, ka, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus invalīdiem un izvairītos no "pabalstu lamatām", ir jākompensē ar invaliditāti saistītais papildu iztikas minimums un tas jākoordinē ar pensiju sistēmām un sociālās integrācijas politiku;

Finansiālā stabilitāte

38.   uzsver nepieciešamību dalībvalstīm saglabāt atbilstošu finansējuma līmeni sociālās drošības un pensiju sistēmām un nepieciešamību izveidot alternatīvas un spēcīgas nodokļu bāzes, ņemot vērā pieaugošo konkurenci, ko rada globalizācija; uzsver, ka ir svarīgi samazināt atkarību no darba devēja nodokļiem, lai palielinātu dalībvalstu ekonomiku konkurētspēju un vairāk stimulētu nodarbinātības uzsākšanu; atzīst sarežģītību kapitāla aplikšanai ar lielāku nodokli, pamatojoties uz mazāku kapitāla nodokļu bāzi un lielāku kapitāla mobilitāti; iesaka apsvērt iespēju pāriet uz jaunām nodokļu formām un/vai citām alternatīvām, lai uzlabotu sociālo izdevumu finansiālo stabilitāti, kas mazinātu nodokļu slogu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem; uzskata, ka darba devēja sociālās drošības iemaksas ir kā ieguldījums, jo rezultātā palielinās ražīgums, šis ir viens no iemesliem, kādēļ valstis ar augstiem sociālajiem izdevumiem ir arī viskonkurētspējīgākās;

39.   uzsver, ka dalībvalstīm galvenā uzmanība ir jāpievērš Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem un ir jānodrošina ilgtspējīgas valsts finanses, lai reaģētu uz pieaugošo spiedienu, ko rada iedzīvotāju novecošanās; norāda, ka 2008. gada 5.aprīlī Brdo (Slovēnijā) notikušajā ES Ministru padomes ekonomikas un finanšu lietās (ECOFIN) neformālā sanāksmē tika nolemts, ka uzsvars sociālajos izdevumos ir jāpārvieto no izdevumu apjoma uz sasniegumiem un rezultātiem; ierosina Padomei apsvērt turpmākos SIP uzlabojumus, piemēram, ļaujot par ilgtermiņa ieguldījumiem atskaitīties ilgākā laika periodā;

40.   uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu plānot savu finanšu politiku ilgtspējīgā veidā, godīgi sadalot nodokļu slogu starp darbiniekiem, patērētājiem, uzņēmumiem un ienākumiem no kapitāla, kā arī paaudžu starpā;

41.   uzskata, ka reglamentācijai jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu maksātspēju un aizsargātu darba devēju pensiju sistēmas arī pārņemšanas vai citu būtisku īpašumtiesību vai pārvaldības izmaiņu gadījumā;

42.   aicina dalībvalstis iekļaut savos gada budžetos fondu turpmāko pensiju izmaksai;

43.   uzsver nepieciešamību apsvērt pakāpenisku pāreju no pensiju sistēmām, ko finansē no kopējām iemaksām, uz fondētam apdrošināšanas tipa pensiju sistēmām;

Veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe

44.   pauž pārliecību, ka pasākumi veselības uzlabošanai nozīmē ieguldījumus, kas var samazināt izmaksas sakarā ar iedzīvotāju novecošanu un uzlabot valsts finanšu stabilitāti; pieprasa saglabāt tās vērtības un principus, uz kuriem pamatojas visas veselības aprūpes sistēmas Eiropas Savienībā un kuri ietver vispārēju pārklājumu, solidaritāti finansējuma jomā, vienlīdzīgu pieeju un augstas kvalitātes veselības aprūpes nodrošināšanu, lai gan bieži ir jāiztiek, racionāli izmantojot ierobežotus resursus; uzsver, ka organizācijas uzlabošana un pakalpojumu nodrošināšana saskaņā ar subsidiaritātes principiem ietver potenciālu, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un finansiālo efektivitāti;

45.   ņemot vērā paredzamās veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes augstās izmaksas, uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpārdomā finansējums un jāņem vērā fakts, ka, ja neprofesionāla aprūpe kļūs mazāk pieejama, jo ģimenes kļūst mazākas un sieviešu līdzdalība darba tirgū lielāka, tad pieprasījums pēc ilgtermiņa aprūpes varētu būt lielāks par paredzēto;

46.   norāda, ka ir jāliek uzsvars uz cilvēkiem, kam vajadzīga dārga vai ilgstoša veselības aprūpe, uz personām un grupām, kam ir īpašas iekļaušanās problēmas, piemēram, mazākumtautībām un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, uz aprūpi cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām slimībām, un uz atvērtu atbalsta struktūru attīstīšanu rehabilitācijai, sociālajai integrācijai un fizisku vai garīgu invalīdu un vecu cilvēku atbalstam, lai novērstu to, ka šie cilvēki uzturas ārstniecības iestādēs, un palīdzētu viņiem dzīvot neatkarīgu dzīvi;

47.   norāda, ka valsts finansējums veselības aprūpei neatkarīgi no personīgā veselības riska palīdz aizsargāties pret finansiālu risku un tādējādi atbalsta vienlīdzību un sociālo drošību, kaut arī privātie iemaksu mehānismi, tieši pretēji, iekļauj ierobežotus vai vispār nekādus riskus un parasti ir saistīti ar slimnieka veselības un slimnieka maksātspējas risku, tomēr vienlaicīgi garantējot stabilu finansējumu neatkarīgi no demogrāfiskām pārmaiņām;

48.   atzīst valsts finansējuma nozīmi, lai sasniegtu solidaritātes mērķi, kā arī lielās atšķirības valsts un privātā veselības aprūpes finansējuma līmeņos dalībvalstīs; iesaka Komisijai veikt pētījumu, lai noteiktu, kāds valsts finansējuma līmenis un/vai apjoms atbilst solidaritātes mērķim gan attiecībā uz sistēmu kopumā, gan arī noteiktām pakalpojumu jomām;

49.   atzīst, ka veselības aprūpes finansēšanā aizvien lielāku popularitāti gūst uz tirgu balstīti risinājumi un privatizācija kā universāls līdzeklis pret straujo izmaksu kāpumu, neefektivitāti un aprūpes kvalitātes problēmām, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs; atzīst, ka sociālo veselības apdrošināšanas sistēmu funkcionālā privatizācija, orientēšanās uz peļņu un konkurence starp finanšu starpniekiem parasti sadārdzina veselības aprūpes sistēmu pārvaldi, bet to noderīgums attiecībā uz izmaksu samazināšanu, efektivitāti un aprūpes kvalitāti ir apšaubāms; tādēļ iesaka dalībvalstīm, kurās ir viena maksātāja modelis, saglabāt šo modeli;

50.   norāda, ka veselības aprūpes sistēmas, ko pārsvarā finansē, izmantojot ar nodarbinātību saistītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, var gūt labumu no ieņēmumu bāzes paplašināšanas, lai ietvertu no ieņēmumiem neatkarīgus ienākumus;

51.   norāda, ka saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvības principu un apdrošinātās personas tiesībām izvēlēties pēc saviem ieskatiem ārstu vai ārstniecības iestādi no veselības apdrošināšanas sistēmas nav pieļaujams, ka dalībvalstis atsakās atmaksāt savu pilsoņu ārstēšanu ārzemēs, bet dalībvalstis var noteikt šīm izmaksām (fiksētas) individuālas robežas, kā arī dalībvalstīm nav jāatmaksā ārstēšana, ko tās pilsoņi nebūtu saņēmuši savā valstī;

52.   aicina dalībvalstis izvairīties no tīri finansiāliem apsvērumiem, pieņemot reformu politiku, kuras mērķis ir pārveidot tiesisko regulējumu, kas ir to attiecīgās valsts veselības aprūpes sistēmu pamatā;

53.   pauž dziļu pārliecību, ka ikviena reforma jāsāk ar rūpīgu pašreizējās veselības aprūpes (finansēšanas) sistēmas analīzi, lai noskaidrotu vājos un problemātiskos punktus, kā arī jāizprot konteksta faktori, kas var vai nu veicināt, vai kavēt reformas sekmīgu norisi; sagaida, ka dalībvalstis pilnībā apzināsies veselības aprūpes reformu lielo ietekmi uz to veselības aprūpes sistēmu darbību, kapacitāti un efektivitāti, kā arī risku, ko nepietiekoši vai nepienācīgi sagatavoti reformas pasākumi var radīt attiecībā uz aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, uz iedzīvotāju veselības stāvokli un līdz ar to uz viņu nodarbinātības iespējām;

54.   aicina dalībvalstis vērst uzmanību nevis tikai uz iemaksu mehānismu, bet gan ņemt vērā visu veselības aizsardzības funkciju un politiku spektru; pauž pārliecību, ka to iemaksu, kas attiecināmas uz nodarbinātību, vai pacienta privātās iemaksas veselības aizsardzības pakalpojumu izmaksās palielināšana ir kļūdaina politika, kurai var būt nelabvēlīgas sekas, jo tādējādi tiek nepieņemamā veidā ierobežota iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem piekļuve visam veselības aizsardzības pakalpojumu spektram;

55.   pauž pārliecību, ka iedzīvotāju ar maziem ienākumiem piekļuve kvalitatīviem veselības aizsardzības pakalpojumiem noteikti būtu jāuzskata par prioritāru, tai ir jābūt cieši saistītai ar Eiropas solidaritātes un vienlīdzīgu tiesību vērtībām un tai ir jābūt priekšnoteikumam Lisabonas mērķa attiecībā uz pilnu nodarbinātību sasniegšanai;

56.   aicina Komisiju ņemt vērā visu Savienības pilsoņu vienlīdzīgās tiesības uz kvalitatīvām veselības aprūpes sistēmām un Eiropas tiesību aktos, kas vērsti pret diskrimināciju, vai katrā jaunā tiesību aktā attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem iekļaut arī vajadzīgās garantijas attiecībā pret iedzīvotāju nevienlīdzīgu aprūpi;

57.   iesaka dalībvalstīm uzlabot savu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un taisnīgumu, ierobežojot atbildīgo iestāžu skaitu vai, vēl labāk, izveidojot valstī vienu centrālo iestādi, kas var atvieglot stratēģisko vadību un koordinēšanu visā veselības aprūpes sistēmā;

o
o   o

58.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Nodarbinātības komitejai, Sociālās aizsardzības komitejai un dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Lieta C-262/88, EKT [1990] I-1889. lpp. (2) OV C 175 E, 10.7.2008., 401. lpp.. (3) OV C 282 E, 6.11.2008., 463. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0066. (5) OV C 85, 17.3.1997., 186. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0094. (7) OV L 359, 19.12.1986., 56. lpp. (8) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp. (9) OV L 235, 23.09.03., 10. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes Direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (COM(2007)0637 – C6-0011/2007 – 2007/0228(CNS))

P6_TA(2008)0557 A6-0432/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0637),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0011/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0432/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra īpašajā sanāksmē Tamperē apliecināja nepieciešamību tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās noteikumiem. Šajā sakarā tā īpaši norādīja, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un jāpiemēro vēl iedarbīgāka integrācijas politika ar mērķi piešķirt viņiem tiesības un pienākumus, kas pielīdzināmi Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām un pienākumiem. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku pasaulē. (3)  Eiropadomes sanāksmē Lisabonā 2000. gada martā Kopienai tika izvirzīts mērķis panākt, lai līdz 2010. gadam uz zināšanām balstītā Eiropas ekonomika kļūtu par pasaulē konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, jaunas un labākas darbavietas un lielāku sociālo kohēziju. Pasākumi, kuru mērķis ir piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus no trešām valstīm, pamatojoties uz dalībvalstu vajadzībās balstītu pieeju, ir jāaplūko plašākā kontekstā, kas izriet no Lisabonas stratēģijas un integrētajām izaugsmes un nodarbinātības pamatnostādnēm. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) (5a)  Arvien pieaugošās darba tirgus globalizācijas apstākļos Eiropas Savienība ir jāpadara pievilcīgāka darba ņēmējiem, jo īpaši augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, no trešām valstīm. Šo mērķi var labāk sasniegt, ja tiek nodrošināti atvieglojumi, piemēram, noteiktas atkāpes, un nodrošināta vieglāka piekļuve noderīgai informācijai. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums (6)  Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktos. (6)  Lai sasniegtu Lisabonas procesa mērķus, svarīgi arī Eiropas Savienībā veicināt to augsti kvalificēto darbinieku mobilitāti, kuri ir ES pilsoņi, un jo īpaši no jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā. Šīs direktīvas īstenošanā ir jāievēro Kopienas priekšrocības princips, kas īpaši noteikts attiecīgajos noteikumos 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, minimālo atalgojuma slieksni, kas ir salīdzināms ar atalgojuma līmeni dalībvalstīs, un profesionālo kvalifikāciju. Kopīga valsts algas līmeņa minimālās summas definīcija ir vajadzīga, lai nodrošinātu obligātu uzņemšanas nosacījumu saskaņošanas līmeni visā ES. Dalībvalstīm savs valsts slieksnis jānosaka atbilstīgi situācijai savā darba tirgū un savai vispārīgai imigrācijas politikai. (10)  Ar šo direktīvu jānodrošina elastīga ieceļošanas sistēma, kuru nosaka pieprasījums un kura balstīta uz objektīviem kritērijiem, piemēram, profesionālo kvalifikāciju. Principa "vienāds atalgojums par tādu pašu darbu" piemērošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka pret ES pilsoņiem un trešo valstu valstspiederīgiem ir vienlīdzīga attieksme. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Atkāpes no galvenās programmas saistība ar algas slieksni jānosaka attiecībā uz augsti kvalificētiem pieteikuma iesniedzējiem vecumā līdz 30 gadiem, kas, ņemot vērā viņu samērā ierobežoto profesionālo pieredzi un viņu situāciju darba tirgū, var nespēt izpildīt galvenās programmas algas prasības, vai kas augstākās izglītības kvalifikācijas ieguvuši Eiropas Savienībā. svītrots Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15.a)  Kas attiecas uz ES iekšējo mobilitāti, pārvietojoties no vienas dalībvalsts uz otru dalībvalsti pēc ES Zilās kartes atjaunošas, ES Zilās kartes turētājam būtu pārrobežu pārvietošanās iespēja. Tā kā ES Zilā karte ietver gan darba, gan uzturēšanās atļauju, tā nedod iespēju pārvietoties uz citu dalībvalsti darba nolūkos, vienlaikus uzturoties tajā dalībvalstī, kuraES Zilo karti ir izdevusi. Pārrobežu pārvietošanās iespēja ir jānosaka Padomes ...Direktīvā…/.../EK par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību, jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī, lai strādātu, mācītos vai veiktu brīvprātīgus pasākumus. (17)  Jāveicina un jāatbalsta augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju mobilitāte starp Kopienu un viņu izcelsmes valstīm. Jāparedz atkāpes no Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai paildzinātu prombūtnes periodu no Kopienas teritorijas, kuru neņem vērā, aprēķinot likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās periodu, kas nepieciešams, lai varētu pieprasīt EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Ilgāki prombūtnes periodi nekā paredzēts Padomes Direktīvā 2003/109/EK jāpieļauj arī pēc tam, kad augsti kvalificētie trešo valstu darba ņēmēji ir ieguvuši EK pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jo īpaši, lai veicinātu to augsti kvalificēto trešo valstu darba ņēmēju cirkulāro migrāciju, kuru izcelsmes valstis ir jaunattīstības valstis, dalībvalstīm jāapsver to iespēju izmantošana, kādas paredzētas Padomes Direktīvas 2003/109/EK 4. panta 3. punkta otrajā apakšpunktā un 9. panta 2. punktā, lai atļautu ilgākus prombūtnes periodus, nekā paredzēts minētajā direktīvā. Lai nodrošinātu saskanību jo īpaši ar attīstības pamatmērķiem, šīm atkāpēm jābūt piemērojamām vienīgi tad, ja var pierādīt, ka attiecīgā persona ir atgriezusies savā izcelsmes valstī. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums (20)  Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm jāatturas aktīvi pieņemt darbā darba ņēmējus no jaunattīstības valstīm nozarēs, kas cieš no cilvēkresursu trūkuma. Ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, kas attiecas uz valsts un privātā sektora darba devējiem, īpaši jāizstrādā veselības aprūpes nozarē, kā uzsvērts Padomes un dalībvalstu 2007. gada 14. maija secinājumos par Eiropas rīcības programmu, lai likvidētu veselības aprūpes darbinieku kritisko trūkumu jaunattīstības valstīs (2007. - 2013. gads). Tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, kā arī citi pasākumi, kas mazinātu augsti kvalificētas imigrācijas negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm un vairotu tās pozitīvo ietekmi. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22. un 23. novembrī Tripolē, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadome 2006. gada 14. un 15. decembrī. (20)  Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis nedrīkst aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu speciālistu. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Dalībvalstīm ir jāievieš sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm, lai aizsargātu gan Eiropas Savienības intereses, gan trešo valstu attīstību, no kurām nāk augsti kvalificēti imigranti. Sadarbības nolīgumos ir jāiekļauj ētiska darbā pieņemšanas politika un principi, un tie jāstiprina, izstrādājot mehānismus, vadlīnijas un citus instrumentus, lai veicinātu cirkulāro un pagaidu migrāciju, atbilstoši kuriem augsti kvalificēti imigranti varētu atgriezties savās izcelsmes valstīs. Visiem šādiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Āfrikas un ES kopīgo deklarāciju par migrāciju un attīstību, par kuru vienojās 2006. gada 22.un 23. novembrī Tripolē, kā arī saskaņā ar 2007. gada jūlijā notikušā pirmā pasaules foruma par migrāciju un attīstību secinājumiem, un tiem jābūt vērstiem uz visaptverošas migrācijas politikas izveidi, kā aicināja Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembrī. Turklāt dalībvalstīm sadarbībā ar izcelsmes valstīm ir jāpiedāvā konkrēts atbalsts profesionāļu apmācībai galvenajās nozarēs, kuras ir nelabvēlīgi ietekmējusi augsti kvalificētu darba ņēmēju aizplūšana. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 2. pants − b apakšpunkts b) "augsti kvalificēta nodarbinātība" ir darba reāla un efektīva veikšana kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kuram nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai vismaz trīs gadu pieredze attiecīgā darbā; b) "augsti kvalificēta nodarbinātība" ir darba reāla un efektīva veikšana kā nodarbinātai personai kāda cita vadībā, par kuru personai tiek maksāta alga un kura veikšanai ir nepieciešamas augstākās izglītības kvalifikācijas vai augsta profesionālā kvalifikācija. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 2. pants − c apakšpunkts c)  "ES Zilā karte" ir atļauja, kas tiek dēvēta par "ES Zilo karti" un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos saskaņā ar šajā direktīvā noteikto; c)  "ES Zilā karte" ir atļauja, kas tiek dēvēta par "ES Zilo karti" un kura tās turētājam dod tiesības likumīgi dzīvot un strādāt tās teritorijā un saskaņā ar V nodaļu pārcelties uz citu dalībvalsti augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos; Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 2. pants − f apakšpunkts f) "ģimenes locekļi" ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā; f) "ģimenes locekļi" ir trešās valsts valstspiederīgie, kā noteikts Direktīvas 2003/86/EK 4. panta 1. punktā, 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 4. panta 3. punktā; Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants − g apakšpunkts g) "augstākās izglītības kvalifikācija" ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi kompetenta iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šīs kvalifikācijas ņem vērā šīs direktīvas nolūkos, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi; g) "augstākās izglītības kvalifikācija" ir visi grādi, diplomi vai citi sertifikāti, kurus izdevusi trešā valsts un atzinusi dalībvalsts kompetentā iestāde, apliecinot, ka sekmīgi apgūta augstākās izglītības programma, proti, kursu kopums, kas pasniegti izglītības iestādē, kas valstī, kurā tā atrodas, ir atzīta par augstāko izglītības iestādi. Šo kvalifikāciju ņem vērā šīs direktīvas kontekstā, ja to iegūšanai nepieciešamais mācību laiks bijis vismaz trīs gadi. Lai izvērtētu to, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir augstākā izglītība, šajā direktīvā ir jāizdara atsauce uz 1997. gada ISCED 5.a un 6. līmeni; Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants − h apakšpunkts h) "augstākās profesionālās kvalifikācijas" ir kvalifikācijas, kuras apliecina ar augstākās izglītības kvalifikāciju vai vismaz trīs gadus ilgas līdzvērtīgas profesionālās pieredzes pierādījumu; h) "augstākās profesionālās kvalifikācijas" ir kvalifikācijas, kuras apliecina vismaz piecus gadus ilga profesionālā pieredze, kas pielīdzināma augstākās izglītības kvalifikāciju līmenim, tostarp divi gadi vadošā amatā; Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 2. pants − i apakšpunkts i) "profesionālā pieredze" ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā. i) "profesionālā pieredze" ir reāla un likumīga strādāšana attiecīgajā profesijā, ko apliecina valsts iestāžu izdoti dokumenti, piemēram, darba grāmatiņa, sociālās apdrošināšanas karte vai nodokļu grāmatiņa. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 2. pants − ia apakšpunkts (jauns) ia) "reglamentēta profesija" ir profesionāla darbība vai vairākas profesionālas darbības, kuru sākšanai vai veikšanai, vai kādam no veikšanas veidiem tieši vai netieši ir vajadzīgas noteiktas profesionālās kvalifikācijas saskaņā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem; jo īpaši par veikšanas veidu uzskata tāda profesionālā nosaukuma lietošanu, kuru normatīvie vai administratīvie akti atļauj lietot personām ar noteiktu profesionālo kvalifikāciju. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts 1.  Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā. 1.  Šī direktīva attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu uzņemšanai kādas dalībvalsts teritorijā augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā, un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri saskaņā ar citu režīmu likumīgi uzturas dalībvalstī un iesniedz pieteikumu Zilās kartes saņemšanai. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − a apakšpunkts a) kas uzturas dalībvalstī kā pieteikuma iesniedzēji starptautiskai aizsardzībai vai pagaidu aizsardzības programmām; a) kas uzturas dalībvalstī, pamatojoties uz alternatīvo aizsargājamā statusu vai sakarā ar pagaidu aizsardzības programmām, vai kas līdzīgu iemeslu dēļ ir pieprasījuši uzturēšanās atļauju un joprojām gaida lēmumu par savu statusu; Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − b apakšpunkts b) kas ir bēgļi vai pieteikušies, lai tos atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums par viņa iesniegumu; b) personām, kuras ir pieteikušās, lai tās atzītu par bēgļiem, bet vēl nav pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz viņa iesniegumu; Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − f apakšpunkts f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem; f) kas ieceļo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar saistībām, kas ietvertas kādā no starptautiskajiem nolīgumiem, kas atvieglo ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos noteiktām fizisku personu kategorijām, kuras saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem, jo īpaši uzņēmuma iekšienē pārceltiem darbiniekiem, līgumdarbiniekiem un diplomētiem praktikantiem, uz kuriem attiecas Kopienas Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību; Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 2. punkts − ga apakšpunkts(jauns) ga) kas uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā kā sezonas strādnieki; Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 3. pants - 3. punkts 3.  Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu ētisku darbā pieņemšanu nozarēs, kas cieš no darbinieku trūkuma, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus. 3.  Šī direktīva neskar turpmākos nolīgumus starp Kopienu vai Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, kuros tiktu uzskaitītas profesijas, uz kurām šī direktīva neattiecas, lai nodrošinātu speciālistu ētisku darbā pieņemšanu no nozarēm, kurās trūkst darbinieku, no nozarēm, kurām ir būtiska nozīme ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, it īpaši veselības aprūpes un izglītības nozarēm, un no nozarēm, kuras ir svarīgas, lai nodrošinātu jaunattīstības valstu spēju sniegt sociālos pamatpakalpojumus, aizsargājot cilvēkresursus jaunattīstības valstīs, kas ir parakstījušas šos nolīgumus. Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 4. pants − 2. punkts 2.  Direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz to personu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, uz kurām tā attiecas, izņemot attiecībā uz ieceļošanu pirmajā dalībvalstī. 2.  Šī direktīva neskar dalībvalstu tiesības pieņemt vai saglabāt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šī direktīva, salīdzinājumā ar šādiem direktīvas noteikumiem: a)  5. panta 2. punktu, ja persona apmetas uz dzīvi otrā dalībvalstī; b)  12. pantu, 13. panta 1. un 2. punktu, 14. un 16. pantu, 17. panta 4. punktu un 20. pantu. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − a apakšpunkts a) uzrāda derīgu darba līgumu vai saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī; a) uzrāda saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem derīgu darba līgumu augsti kvalificētai nodarbinātībai vai atbilstīgu saistošu darba piedāvājumu uz vismaz vienu gadu attiecīgajā dalībvalstī; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − c apakšpunkts c) attiecībā uz neregulētām profesijām uzrāda dokumentus, kas apliecina attiecīgas augstākās profesionālās kvalifikācijas darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktajā amatā vai nozarē; svītrots Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − e apakšpunkts e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā; e) uzrāda pierādījumu par to, ka pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem ir veselības apdrošināšana, kas aptver visus riskus, ko parasti aptver attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo apdrošināšana, periodiem, kad šāds apdrošināšanas segums un atbilstīgās tiesības uz veselības apdrošināšanas pabalstiem netiek nodrošinātas saskaņā ar darba līgumu vai tā rezultātā; Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 5. pants − 1. punkts − f apakšpunkts f) netiek uzskatīts par draudu sabiedriskajai kārtībai, sabiedrības drošībai vai sabiedrības veselībai. f) objektīvi pamatotu iemeslu dēļ neapdraud sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību vai sabiedrības veselību. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 5. pants - 2. punkts 2.  Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem kopējā darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts algas slieksni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz trīskārt pārsniedz minimālo kopējo mēnešalgu, kāda noteikta valsts tiesību aktos. 2.  Papildus 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem darba līgumā vai saistošajā darba piedāvājumā noteiktā kopējā mēnešalga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto līmeni, ko šajā nolūkā noteikušas un publicējušas dalībvalstis, un kurš vismaz 1,7 reizes pārsniedz vidējo kopējo mēnešalgu vai vidējo gada algu attiecīgajā dalībvalstī, kāda noteikta vai varētu būt noteikta līdzīgam darba ņēmējam uzņēmējā valstī. Dalībvalstis, kurās minimālā alga nav noteikta, nosaka valsts algas slieksni tā, lai tas vismaz trīskārt pārsniegtu minimālos ienākumus, ar kādiem attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem ir tiesības saņemt sociālo palīdzību šajā dalībvalstī. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5.a pants (jauns) 5.a pants Lai nepieļautu augsti kvalificētu darba ņēmēju trūkumu trešās valstīs Dalībvalstis necenšas aktīvi piesaistīt augsti kvalificētus darba ņēmējus nozarēs, kurās trešās valstīs jau trūkst vai varētu trūkt augsti kvalificētu darba ņēmēju. Tas jo īpaši attiecas un veselības aprūpes nozari un izglītības nozari. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants 6. pants svītrots Atkāpe Ja pieteikumu iesniedz trešās valsts valstspiederīgais, kas nav sasniedzis 30 gadu vecumu, bet kuram ir augstākās izglītības kvalifikācija, piemēro šādu atkāpi: a) dalībvalstis uzskata, ka 5. panta 2. punktā ietvertais nosacījums ir izpildīts, ja piedāvātā bruto alga mēnesī atbilst vismaz divām trešdaļām no valstī noteiktā algas sliekšņa, kas noteikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu; (b)  Member States may waive the salary requirement provided for in Article 5(2) on condition that the applicant has completed higher education on site studies and obtained a Bachelor and a Master's degree in a higher education institution situated on the territory of the Community;b) dalībvalstis var atcelt 5. panta 2. punktā ietverto algas nosacījumu, ja pieteikuma iesniedzējs ir pabeidzis augstāko izglītību klātienē un ieguvis bakalaura un maģistra grādu augstākajā mācību iestādē, kas atrodas Kopienas teritorijā; (c)  Member States shall not require proof of professional experience in addition to the higher education qualifications, unless this is necessary to fulfil the conditions set out under national legislation for the exercise by EU citizens of the regulated profession specified in the work contract or binding job offer of work.c) dalībvalstis nepieprasa papildus augstākās izglītības kvalifikācijai pierādīt darba pieredzi, ja vien tas nav nepieciešams, lai izpildītu nosacījumus, kas ietverti valsts tiesību aktos par to, kā ES pilsoņi strādā regulētā profesijā, kas noteikta darba līgumā vai saistošā darba piedāvājumā. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 8. pants − 2. punkts 2.  Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir divi gadi, un to atjauno uz vismaz tikpat ilgu termiņu. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā divi gadi, ES zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu plus trim mēnešiem. 2.  Sākotnējais ES Zilās kartes derīguma termiņš ir trīs gadi, un to atjauno uz vismaz vēl diviem gadiem. Ja darba līgums aptver laikposmu, kas ir īsāks nekā trīs gadi, ES Zilo karti izsniedz uz darba līguma termiņu un vēl sešiem mēnešiem. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 8. pants − 2.a punkts (jauns) 2.a Pēc 36 mēnešiem, kas kādā dalībvalstī nodzīvoti likumīga ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgajai personai ir atļauts strādāt augsti kvalificētu darbu citā dalībvalstī, vienlaikus pastāvīgi uzturoties pirmajā dalībvalstī. Pārrobežu svārstmigrācija sīkāk atrunāta Direktīvā .../.../EK [par vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, lai saņemtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī]. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants − 2. punkts − 1. daļa 2.  Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai. 2.  Pirms lēmuma pieņemšanas par pieteikumu ES Zilajai kartei, dalībvalstis var izpētīt situāciju savā darba tirgū un piemērot savas valsts un Kopienas procedūras attiecībā uz prasībām brīvās darba vietas aizpildīšanai. Pieņemot pārdomātu lēmumu, tās ņem vērā valsts un reģionu vajadzības pēc darbaspēka. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants − 2. punkts − 1.a daļa (jauna) Dalībvalstis var noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas skar izcelsmes valsts nozares, kurās trūkst kvalificētu darbinieku. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts – 2. daļa Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstis var dot priekšroku Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis trešo valstu valstspiederīgajiem, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, kā arī tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs. Darba tirgus politikas iemeslu dēļ dalībvalstīm ir jādod priekšroka Eiropas Savienības pilsoņiem un, ja tas paredzēts Kopienas tiesību aktos, tās var dot priekšroku trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo un saņem bezdarbnieka pabalstus attiecīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis atsakās izsniegt ES Zilo karti pieteikuma iesniedzējam darba tirgus nozarēs, kurās citu dalībvalstu darbiniekiem ir ierobežota piekļuve, pamatojoties un pārrobežu pasākumiem, kas noteikti 2003. gada 16. aprīļa un 2005. gada 25. aprīļa Pievienošanās aktā. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 10. pants - 1. punkts − a apakšpunkts Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu šādos gadījumos: 1.  Dalībvalstis atsauc uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atsaka tās atjaunošanu, ja ES Zilā karte ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta. a) ja tā ir iegūta krāpnieciskā ceļā vai ir viltota vai izmainīta, vai 1.a Dalībvalstis var atsaukt uz šīs direktīvas pamata izsniegto ES Zilo karti vai atteikt tās atjaunošanu šādos gadījumos: b) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties; a) ja šķiet, ka turētājs neatbilda vai vairs neatbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem vai uzturas citos nolūkos nekā tie, kuros viņam/i bija atļauts uzturēties; c) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus. b) ja turētājs nav ievērojis 13. panta 1. un 2. punktā un 14. pantā ietvertos ierobežojumus. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 10. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ. 3.  Dalībvalstis var atsaukt ES Zilo karti vai atteikties to atjaunot tikai tad, ja ir apdraudēta sabiedriskā kārtība, sabiedrības drošība vai sabiedrības veselība un ja to var objektīvi pierādīt. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 11. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna) Izsniedzot ES Zilo karti, dalībvalsts vajadzības gadījumā apņemas izsniegt attiecīgus dokumentus un vīzas iespējami drīz, vismaz pieņemamā laikā, pirms pieteikuma iesniedzējs sāk darbu, uz kuru pamatojoties tika izsniegta Zilā karte, ja vien nav pamatota attaisnojuma tam, ka dalībvalsts nespēj to izdarīt, jo darba devējs vai attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais pieteikumu ES Zilajai kartei ir iesniedzis pārāk vēlu. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 12. pants - 2. punkts 2.  Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju. 2.  Ja pieteikuma pamatojumā sniegtā informācija nav pietiekama, kompetentās iestādes iespējami drīz paziņo pieteikuma iesniedzējam, kāda papildu informācija nepieciešama. 1. punktā minēto periodu var apturēt, kamēr iestādes saņem nepieciešamo papildu informāciju. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 12. pants - 3. punkts 3.  Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third-country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the courts of the Member State concerned.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atcelt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa(-s) darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesās. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un rīcības termiņu. 3.  Any decision rejecting an application for an EU Blue Card, or non-renewing or withdrawing an EU Blue Card, shall be notified in writing to the third-country national concerned and, where relevant, to his/her employer in accordance with the notification procedures under the relevant national legislation and shall be open to challenge before the competent authority of the Member State concerned designated in accordance with national law.Par lēmumu noraidīt ES Zilās kartes pieteikumu vai neatjaunot vai atsaukt ES Zilo karti, attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam un, ja vajadzīgs, viņa darba devējam paziņo rakstiski saskaņā ar paziņošanas procedūrām, kādas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, un šo lēmumu var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. The notification shall specify the reasons for the decision, the possible redress procedures available and the time limit for taking action.Paziņojumā norāda lēmuma iemeslus, pieejamās pārsūdzības procedūras un lēmuma izpildes termiņu. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 1. punkts 1.  Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš jāsaņem uzturēšanās dalībvalsts kompetento iestāžu rakstiska atļauja saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. 1.  Pirmos divus gadus likumīgi uzturoties attiecīgajā dalībvalstī ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgās personas piekļuve darba tirgum tiek ierobežota, atļaujot tikai tos algotas nodarbinātības pasākumus, kas atbilst 5. un 6. pantā ietvertajiem uzņemšanas nosacījumiem. Par grozījumiem darba līguma noteikumos, kas ietekmē uzņemšanas nosacījumus, vai izmaiņām darba attiecībās iepriekš rakstiski paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām un 12. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts 2.  Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz piekļuvi augsti kvalificētai nodarbinātībai. ES Zilās kartes turētājs par izmaiņām savās darba attiecībās paziņo uzturēšanās dalībvalsts kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts procedūrām. 2.  Pēc pirmajiem diviem gadiem, kas attiecīgajā dalībvalstī likumīgi nodzīvoti ES Zilās kartes turētāja statusā, attiecīgā persona bauda ar šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem vienlīdzīgu attieksmi. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1. punkts 1.  Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz trīs secīgus mēnešus. 1.  Bezdarbs nav iemesls ES Zilās kartes atsaukšanai vai neatjaunošanai, ja vien bezdarba periods nepārsniedz sešus secīgus mēnešus. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a ES Zilās kartes turētājam ir tiesības palikt dalībvalsts teritorijā tik ilgi, kamēr viņš (-a) piedalās apmācībā, kas paredzēta, lai paaugstinātu profesionālās iemaņas vai iegūtu citu kvalifikāciju. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 14. pants – 2. punkts 2.  Šajā periodā ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem. 2.  Šā panta 1. un 1.a punktā norādītajā periodā, ES Zilās kartes turētājam ļauj meklēt darbu un stāties augsti kvalificētā darbā saskaņā ar attiecīgi 13. panta 1. vai 2. punktā ietvertajiem nosacījumiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis var ierobežot saskaņā 1. punkta c) un i) apakšpunktu piešķirtās tiesības attiecībā uz studiju stipendijām un procedūrām valsts mājokļa saņemšanai, attiecinot tās uz gadījumiem, kad ES Zilās kartes turētājs uzturējies vai viņam(-ai) ir tiesības uzturēties tās teritorijā vismaz trīs gadus. svītrots Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 3. punkts 3.  Dalībvalstis var ierobežot vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz sociālo palīdzību gadījumos, kad ES Zilās kartes turētājam EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss piešķirts saskaņā ar 17. pantu. svītrots Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 16. pants − 2.a punkts (jauns) 2.a Direktīvas 8. panta 2. punktu saprot tā, ka ES Zilās kartes turētājs ir likumīgi uzturējies pirmās dalībvalsts teritorijā ES Zilās kartes derīguma laikā, ieskaitot laiku pēc tās atjaunošanas. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 17. pants - 4. punkts 4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis pagarina prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem. 4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2003/109/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta, dalībvalstis var pagarināt prombūtnes no Kopienas periodu, kāds atļauts ES Zilās kartes turētājam un viņa(-s) ģimenes locekļiem, kam piešķirts EK pastāvīgā iedzīvotāja statuss, līdz 24 secīgiem mēnešiem. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 17. pants - 5. punkts 5.  3. un 4. punktā noteiktās atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš(-a) bijis prom no Kopienas teritorijas, lai veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātās personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu savā izcelsmes valstī. 5.  Atkāpes no Direktīvas 2003/109/EK, kas noteiktas 3. un 4. punktā, piemēro vienīgi gadījumos, kad attiecīgais trešo valstu valstspiederīgais var uzrādīt pierādījumu, ka viņš bijis prom no Kopienas teritorijas, lai savā izcelsmes valstī veiktu saimniecisko darbību darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā vai lai pildītu brīvprātīgo dienestu vai studētu, lai veicinātu minēto profesionāļu atgriezenisko mobilitāti, kā arī šo pašu viesstrādnieku turpmāko iesaistīšanos apmācībā, pētniecībā un tehniskos pasākumos savā izcelsmes valstī. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 19. pants − 3. punkts − ievaddaļa 3.  Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts apstrādā paziņojumu un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu: 3.  Saskaņā ar 12. panta noteikto procedūru, otrā dalībvalsts izskata pieprasījumu un šā panta 2. punktā minētos dokumentus un rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju un pirmo dalībvalsti par savu lēmumu: Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 19. pants − 3. punkts − b apakšpunkts b) atteikt ES Zilās kartes izsniegšanu un saskaņā ar valststiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzlikt pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ġimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus. b) atteikt ES zilās kartes izsniegšanu, ja nav izpildīti šajā pantā ietvertie nosacījumi vai pamatojoties uz 9. pantā paredzētajiem atteikuma iemesliem. Šajā gadījumā dalībvalsts, ja pieteikuma iesniedzējs jau atrodas šīs valsts teritorijā, saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, tostarp izraidīšanas procedūrām, uzliek pieteikuma iesniedzējam un viņa(-s) ģimenes locekļiem pienākumu atstāt tās teritoriju. Pirmā dalībvalsts nekavējoties bez formalitāšu kārtošanas uzņem atpakaļ ES Zilās kartes turētāju un viņa(-s) ģimenes locekļus. Pēc atpakaļuzņemšanas piemēro 14. panta noteikumus. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 20. pants – 2. punkts 2.  Ja dalībvalsts nolemj piemērot Direktīvas 2003/109/EK 14. panta 3. punktā paredzētos ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā dod uzturēšanās atļaujas "Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs" turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos. 2.  Ja dalībvalsts nolemj piemērot Direktīvas 2003/109/EK 14. panta 3. punktā paredzētosierobežojumus attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, tā var dot uzturēšanās atļaujas "Pastāvīgais iedzīvotājs – EK/ES Zilās kartes turētājs" turētājiem priekšroku pār citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesniedz pieteikumu atļaujai tur uzturēties šādos pašos nolūkos, ja divi vai vairāki kandidāti ir vienlīdz kvalificēti šim darbam. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 22. pants − 1. punkts 1.  Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu. 1.  Dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, vai, izmantojot tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2006/688/EK, tiek īstenoti likumdošanas vai reglamentējošie pasākumi, ievērojot 7. pantu, 9. panta 2. punktu, 19. panta 5. punktu un 20. pantu, kā arī norāda šos konkrētos pasākumus. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 22. pants − 3. punkts 3.  Katru gadu, un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti. 3.  Katru gadu un pirmoreiz ne vēlāk kā 1. aprīlī [vienu gadu pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas], dalībvalstis, izmantojot ar Lēmumu 2006/688/EK izveidoto tīklu un ievērojot tiesību aktus par personas datu aizsardzību, paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem iepriekšējā kalendārā gada laikā piešķirta, atjaunota vai atsaukta ES Zilā karte, norādot viņu valstspiederību un nodarbošanos. Tāpat paziņo statistikas datus par uzņemtajiem ģimenes locekļiem, bet nesniedz informāciju par viņu nodarbošanos. Informācijā par ES Zilās kartes turētājiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzņemti saskaņā ar 19. līdz 21. panta noteikumiem, papildus norāda iepriekšējās uzturēšanās dalībvalsti.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī (COM(2007)0638 – C6-0470/2007 – 2007/0229(CNS))

P6_TA(2008)0558 A6-0431/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0638),

–   ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 67. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0470/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0431/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju atbilstīgi grozīt tās priekšlikumu, saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7.a)  Apvienotās atļaujas derīguma termiņu nosaka dalībvalsts. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums (10)  Visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā dalībvalstīs, jānosaka vismaz vienots tiesību kopums, kas attiecīgajā dalībvalstī garantē tiem vienlīdzīgu attieksmi ar valsts pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kāds ir atļaujas piešķiršanas sākotnējais mērķis vai pamats. Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi jomās, kas noteiktas šajā direktīvā, jāpiešķir ne tikai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā nolūkā strādāt, bet arī tiem, kuriem ļauts uzturēties citu nolūku dēļ, un kuriem ir atļauta piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum saskaņā ar citiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem, tostarp trešo valstu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam atļauts uzturēties dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, kā arī pētniekiem, kuriem ļauts uzturēties saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos. (10)  Visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā dalībvalstīs, būtu jānosaka vismaz vienots tiesību kopums attiecībā uz darbu, kas attiecīgajā dalībvalstī garantē tiem vienlīdzīgu attieksmi ar valsts pilsoņiem, neatkarīgi no tā, kāds ir atļaujas piešķiršanas sākotnējais mērķis vai pamats. Tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi jomās, kas noteiktas šajā direktīvā, būtu jāpiešķir ne tikai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā nolūkā strādāt, bet arī tiem, kuriem ļauts uzturēties citu nolūku dēļ, un kuriem ir atļauta piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum saskaņā ar citiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem, tostarp trešo valstu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam atļauts uzturēties dalībvalstī saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. septembra Direktīvu 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā saskaņā ar Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/114/EK par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā, kā arī pētniekiem, kuriem ļauts uzturēties saskaņā ar Padomes 2005. gada 12. oktobra Direktīvu 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nolūkā veikt sezonālu darbu ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, šī direktīva neattiecas, ņemot vērā viņu pagaidu statusu. (13)  Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem nolūkā veikt sezonālu darbu ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā, šai direktīvai nevajadzētu attiekties, ņemot vērā viņu pagaidu statusu un to, ka uz viņiem attieksies īpaša direktīva. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 13.a apsvērums (jauns) (13.a)  Uz pagaidu aizsardzības saņēmējiem šī direktīva būtu jāattiecina saistībā ar vienotu tiesību kopumu, ja viņiem ir atļauja legāli strādāt dalībvalsts teritorijā. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 18.a apsvērums (jauns) (18.a)  Šī direktīva būtu jāīsteno, neskarot ES tiesību aktos un starptautiskos instrumentos ietvertus labvēlīgākus noteikumus. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 18.b apsvērums (jauns) (18.b)  Dalībvalstīm būtu jāratificē starptautiskā konvencija par viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, ko1990. gada 18. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja; Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Dalībvalstis īsteno šīs direktīvas noteikumus bez diskriminācijas, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, mantisko stāvokli, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, jo īpaši saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju. (19)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno šīs direktīvas noteikumus bez diskriminācijas, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, piederību mazākumtautībai, mantisko stāvokli, izcelšanos, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, jo īpaši saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un saskaņā ar turpmākajiem šīs jomas tiesību aktiem, tādiem kā priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426). Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 1. pants – a apakšpunkts (a) apvienotu pieteikšanās procedūru apvienotas atļaujas izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem, lai viņi varētu uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, vienkāršojot viņu uzņemšanu un atvieglojot viņu statusa kontroli; a) apvienotu pieteikšanās procedūru apvienotas atļaujas izsniegšanai trešo valstu valstspiederīgajiem, lai viņi varētu uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, vienkāršojot viņu uzņemšanas procedūru un atvieglojot viņu statusa kontroli; Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – b apakšpunkts (b) vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī. b) vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, neatkarīgi no nolūka, kādā viņi sākotnēji tika uzņemti dalībvalsts teritorijā. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1.a daļa (jauna) Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanu savas valsts darba tirgū. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 2. pants – d apakšpunkts (d) "apvienota pieteikšanās procedūra" ir jebkura procedūra, kuras rezultātā, pamatojoties uz vienu pieteikumu par atļaujas izsniegšanu trešās valsts valstspiederīgajam, lai viņš varētu uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, pieņem lēmumu par apvienotas atļaujas izsniegšanu attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam. (d) "apvienota pieteikšanās procedūra" ir jebkura procedūra, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums par iespējamu apvienotas atļaujas izsniegšanu, lai trešās valsts valstspiesderīgais varētu uzturēties un strādāt dalībvalstī, pamatojoties uz attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā vai viņa nākamā darba devēja pieteikumu. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 2. pants – d a apakšpunkts (jauns) da)"pārrobežu darbs" ir darbs dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts, ko veic pārrohežu darbinieks Regulas (EEK) Nr. 1408/71 1. panta 1 punkta b) apakšpunkta nozīmē. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b) trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī. b) trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, neatkarīgi no nolūka, kādā viņi sākotnēji tika uzņemti dalībvalsts teritorijā. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Šī direktīva neattiecas uz šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem: 2.  Šīs direktīvas noteikumi par apvienoto pieteikšanās procedūru, ar ko trešo valstu valstspiederīgajiem izsniedz apvienotu atļauju uzturēties un strādāt dalībvalsts teritorijā, neattiecas uz šādiem trešo valstu valstspiederīgajiem: Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts d) personām, kurām nolūkā veikt sezonālu darbu ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem jebkurā 12 mēnešu periodā; d) personām, kurām ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā, nolūkā veikt sezonālu darbu; Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – d a apakšpunkts (jauns) da) personām, kurām ir atļauts uzturēties dalībvalsts teritorijā darba nolūkā, uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem tikai saistībā ar apvienotās pieteikšanās procedūras darbības jomu; Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts – f apakšpunkts f) personām, kuras uzturas dalībvalstī kā pretendenti uz starptautisku aizsardzību vai saskaņā ar pagaidu aizsardzības sistēmām; f) personām, kuras uzturas dalībvalstī kā pretendenti uz starptautisku aizsardzību; Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a Dalībvalstis ir kompetentas noteikt, vai apvienotās atļaujas pieteikums ir jāiesniedz attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam, viņa nākamajam darba devējam vai arī to pēc izvēles var iesniegt viens no viņiem. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1.b punkts (jauns) 1.b Gadījumā, ja apvienotās atļaujas pieprasījumu iesniedz attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais, šo iespēju var izskatīt vai nu tad, kad trešās valsts valstspiederīgais dzīvo ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kurā tas vēlas tikt uzņemts vai arī tad, kad viņš jau legāli uzturas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2. punkts – 1.a apakšpunkts (jauns) Ja pieteikuma iesniedzēja atļaujas derīguma termiņš beidzas, pirms tiek pieņemts lēmums par tās atjaunošanu, dalībvalsts, kura ir atbildīga par pieteikuma izskatīšanu, atļauj attiecīgajai personai un attiecīgā gadījumā tās ģimenes locekļiem legāli uzturēties dalībvalsts teritorijā, līdz tiek pieņemts lēmums par apvienotās atļaujas atjaunošanu. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4. punkts 4.  Ja pieteikumam pievienotā informācija ir nepietiekama, izraudzītā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju. Termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek atlikts uz laiku, kamēr iestāde saņem vajadzīgo papildu informāciju. 4.  Ja pieteikumam pievienotā informācija ir nepilnīga saskaņā ar publiskotiem kritērijiem, izraudzītā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par vajadzīgo papildu informāciju. Termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek atlikts uz laiku, kamēr iestāde saņem vajadzīgo papildu informāciju. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Gadījumā, ja tiek atlikta lēmuma pieņemšana vai tiek pagarināts 2. punktā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš, kompetentā iestāde pienācīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Dalībvalsts var izsniegt citā dalībvalstī izsniegtas apvienotās atļaujas turētājam atļauju, ar ko atļauj veikt pārrobežu darbu. Šādu atļauju izsniedz saskaņā ar dalībvalsts, kurā veic pārrobežu darbu, tiesību aktiem. Šādas atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz citā dalībvalstī izsniegtās apvienotās atļaujas derīguma termiņu. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 1. punkts 1.  Rakstiskajā paziņojumā par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu, nepiešķir, negroza vai neatjauno, atliek vai anulē apvienoto atļauju, norāda iemeslus, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts vai Kopienas tiesību aktos. 1.  Rakstiskajā paziņojumā par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu, nepiešķir, negroza vai neatjauno, atliek vai anulē apvienoto atļauju, norāda objektīvus un pārbaudāmus iemeslus, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts vai Kopienas tiesību aktos. Šie kritēriji ir objektīvi un pieejami sabiedrībai, lai varētu pārbaudīt lēmuma pamatotību. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Katru lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu, nepiešķir, groza vai atjauno, atliek vai anulē apvienoto atļauju, var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts tiesās. Rakstiskajā paziņojumā norāda iespējamo pārsūdzības kārtību un termiņu. 2.  Katru lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu, nepiešķir, groza vai atjauno, atliek vai anulē apvienoto atļauju, var apstrīdēt attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kas izraudzīta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem. Rakstiskajā paziņojumā norāda iespējamo pārsūdzības kārtību un termiņu, tostarp kompetento iestādi. Apstrīdēšanas gadījumā administratīvā lēmuma piemērošanu aptur, līdz tiesa pieņem galīgo lēmumu. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 9. pants Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai informētu trešās valsts valstspiederīgo un turpmāko darba devēju par visiem dokumentiem, kas tiem nepieciešami pieteikuma aizpildīšanai. Dalībvalstis nodrošina, īpaši izmantojot konsulātus, lai sabiedrības rīcībā nodotu regulāri aktualizētu informāciju par trešo valstu valstspiederīgo ierašanās un uzturēšanās noteikumiem darba nolūkā to teritorijā. Jo īpaši dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai ieinteresētie trešo valstu valstspiederīgie un viņu iespējamie darba devēji būtu informēti par visiem dokumentiem, kas nepieciešami pieteikuma aizpildīšanai, kā arī pieprasījuma apstrādes nodevu kopējo summu. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 10. pants Dalībvalstis var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēji samaksā nodevu par pieteikuma apstrādi saskaņā ar šo direktīvu. Nodevu apmēram jābūt samērīgam, un to var noteikt atkarībā no faktiski sniegtā pakalpojuma apmēra. Dalībvalstis var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēji samaksā nodevu par pieteikuma apstrādi saskaņā ar šo direktīvu. Nodevu apmēram jābūt samērīgam un atbilstīgam, un tas nepārsniedz valsts pārvaldes iestāžu faktiskos izdevumus. Kopējo maksimālo apmēru nosaka valsts tiesību aktos, kas vajadzības gadījumā ietver arī apakšuzņēmēju izmaksas, ja atļaujas saņemšanas lietai nepieciešamo dokumentu savākšanu veic ārēji uzņēmumi. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 11. pants – ievaddaļa Tās derīguma laikā apvienotā atļauja tās turētājam piešķir vismaz šādas tiesības: Tās derīguma laikā, ko nosaka katra dalībvalsts, apvienotā atļauja tās turētājam piešķir vismaz šādas tiesības: Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 11. pants – c apakšpunkts (c) brīva piekļuve tās dalībvalsts, kura ir izsniegusi apvienoto atļauju, visai teritorijai, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti valsts tiesību aktos drošības apsvērumu dēļ; (c) brīva piekļuve tās dalībvalsts visai teritorijai, kura ir izsniegusi apvienoto atļauju. Dalībvalstis var noteikt teritoriālus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām uzturēties un strādāt, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti valsts tiesību aktos drošības apsvērumu dēļ, ja tādus pašus ierobežojumus piemēro attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem; Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 11.a pants (jauns) 11.a pants Paziņošana un informēšana Direktīvas 5., 8. un 9. pantā minēto paziņošanu un informēšanu veic tā, lai pieteikuma iesniedzējs varētu saprast šīs informācijas saturu un izrietošās sekas. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a) darba apstākļi, tostarp atalgojums un atlaišana, kā arī drošība un veselības aizsardzība darba vietā; (a) darba apstākļi, tostarp atalgojums, brīvdienas, darba laiks un atlaišana, kā arī drošība un veselības aizsardzība darba vietā; Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – b apakšpunkts (b) biedrošanās brīvība, piederība organizācijai un dalība organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir konkrētu profesiju pārstāvji, tostarp šo organizāciju piešķirtās priekšrocības, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību; (b) biedrošanās brīvība, piederība organizācijai un dalība organizācijā, kas pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus, vai jebkurā organizācijā, kuras locekļi ir konkrētu profesiju pārstāvji, tostarp tādas šo organizāciju piešķirtās priekšrocības kā informācija un atbalsts, neskarot valsts tiesību aktus par sabiedrisko kārtību un sabiedrības drošību; Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c) izglītība un arodmācība; (c) izglītība plašākā šā jēdziena izpratnē (valodas apguve un kultūras iepazīšana, lai veicinātu integrēšanos) un arodmācība; Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – d apakšpunkts (d) diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšana saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām; (d) diplomu, sertifikātu un citu profesionālo kvalifikāciju atzīšana saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām, ko piemēro atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu1. 1 OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (f) uzkrāto pensiju izmaksa, pārceļoties uz trešo valsti; (f) ja persona pārceļas uz trešo valsti, pensiju vai mūža rentes pārnešana vecuma nespējas, apgādnieka zaudējuma vai invaliditātes gadījumā saskaņā ar likmi, ko piemēro atbilstīgi debitores dalībvalsts vai debitoru dalībvalstu tiesību aktiem; Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (g) nodokļu priekšrocības; (g) nodokļu priekšrocības, ja attiecīgajā dalībvalstī darba ņēmēju uzskata par pastāvīgo iedzīvotāju nodokļu iekasēšanas nolūkā; Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts – h a apakšpunkts (jauns) (ha) informācija un konsultāciju pakalpojumi, ko sniedz nodarbinātības dienesti; Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis var ierobežot ar pilsoņiem vienlīdzīgo attieksmi: 2.  Dalībvalstis var ierobežot ar pilsoņiem vienlīdzīgo attieksmi tikai šādos gadījumos: Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – c apakšpunkts (c) ierobežojot 1. punkta h) apakšpunktā noteiktās tiesības uz valsts mājokļiem gadījumos, ja trešās valsts valstspiederīgais tās teritorijā uzturas vai viņam ir tiesības uzturēties vismaz trīs gadus; (c) ierobežojot 1. punkta h) apakšpunktā noteiktās tiesības uz mājokļiem. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – d apakšpunkts (d) ierobežojot 1. punkta a), b) un g) apakšpunktā noteiktās tiesības attiecībā uz tiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti; svītrots Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – e apakšpunkts (e) ierobežojot 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās tiesības, izņemot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, attiecībā uz tiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti. svītrots Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu visu šajā direktīvā paredzēto tiesību pārkāpumu novēršanu, pielietojot efektīvas, proporcionālus un preventīvas sankcijas. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 14. pants 14. pants Katra dalībvalsts nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejams regulāri precizēts informācijas kopums par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalsts teritorijā nolūkā strādāt. Ziņojumu sniegšana svītrots

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido kopīgu lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā KTO regula") (COM(2008)0489 – C6-0314/2008 – 2008/0156(CNS))

P6_TA(2008)0559 A6-0368/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0489),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantus, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0314/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0368/2008),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (COM(2008)0717 – C6-0389/2008 – 2008/0208(CNS))

P6_TA(2008)0560 A6-0450/2008

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0717),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0389/2008),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm(1), kā arī Parlamenta 2001. gada 6. septembra nostāju par vidēja termiņa finansiālu palīdzību attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm(2) un Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūciju par vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānisma izveidi attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0450/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 2. apsvērums (2)  Maksimālās summas turpmākai pārskatīšanai jāparedz ad hoc procedūra, lai palielinātu Kopienas spēju ātri reaģēt uz nopietnām finansiālās vides izmaiņām, kas ietekmē dalībvalstīm iespējami vajadzīgā atbalsta kopējo summu. (2)  Ārkārtas situācijās, kad nepieciešama ātra Kopienas atbildes reakcija uz būtiskām izmaiņām finanšu vidē, Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm Padomē un Komisijai vajadzētu operatīvi rīkoties, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta uzticība tirgum. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 2. punkts Regula (EK) Nr. 332/2002 1. pants – 3. punkts Pievieno šādu 3. punktu: svītrots "Ja finansiālās vides būtiskas pasliktināšanās dēļ vairākām dalībvalstīm vajadzīgs steidzams vidēja termiņa finansiāls atbalsts no Kopienas, Komisija var lemt par limita pārskatīšanu, kad ir saņemts Ekonomikas un finanšu komitejas atzinums par steidzamas rīcības nepieciešamību un par jaunu maksimālo summu. Jaunā maksimālā summa stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī." Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums – grozījumu akts 1.a pants (jauns) Regula (EK) Nr. 332/2002 10. pants 1.a pants Regulas (EK) Nr. 332/2002 10. pantu aizstāj ar šādu: "1.a Reizi divos gados un vajadzības gadījumā biežāk, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un atzinuma saņemšanas no Ekonomikas un finanšu komitejas, Padome izvērtē, vai ieviestais mehānisms, tā procedūras, tam noteiktie limiti principā joprojām atbilst vajadzībām, kuru dēļ tas tika izveidots."

(1) OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp. (2) OV C 72 E, 21.3.2002., 312. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0562.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem

P6_TA(2008)0561 B6-0615/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu 2008. gada 21. oktobra sarunās pēc mutiskā jautājuma B6-0476/2008 par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par pasažieru datu reģistra (PDR) izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem (COM(2007)0654),

–   ņemot vērā Padomē ‐ gan ministru, gan darba grupu apspriedēs ‐ patlaban notiekošās debates par minēto priekšlikumu,

–   ņemot vērā atzinumus, ko sniegusi Pamattiesību aģentūra, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Datu aizsardzības darba grupa (Article 29 Working Party) un Darba grupa policijas un tieslietu jomā,

–   ņemot vērā iepriekšējās Eiropas Parlamenta rezolūcijas(1) par ES un ASV PDR nolīgumu(2), ES un Kanādas PDR nolīgumu(3) un ES un Austrālijas PDR nolīgumu(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā datu aizsardzības principi, kas jāievēro ES institūcijām un dalībvalstīm, ir izklāstīti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECHR) 8. pantā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 7. un 52. pantā, EK līguma 286. pantā, Eiropas Padomes 108. konvencijas par indivīda aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (108. konvencija) 5. pantā un sekundārā līmenī 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(5) un Padomes Pamatlēmuma projektā par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās;

B.   tā kā ikvienam jaunam ES tiesību aktam ir jāatbilst proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem, kas izklāstīti EK līguma 5. pantā un tā Protokolā Nr. 30,

Procedūras aspekti

1.   atzīst, ka terorisma un smagu noziegumu apkarošanā ir vajadzīga ciešāka sadarbība gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī; atzīst, ka datu vākšana un apstrāde var būt noderīgs līdzeklis tiesībaizsardzības mērķiem;

2.   uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā jābūt visiem līdzekļiem, kas tām nepieciešami, lai pienācīgi veiktu savas funkcijas, tostarp vajadzīga arī pieeja datiem; tomēr uzsver ‐ tā kā šādi pasākumi ievērojami ietekmē Savienības iedzīvotāju privāto dzīvi, ir vajadzīgs pārliecinošs pamatojums šo pasākumu nepieciešamībai un jāpamato to proporcionalitāte un saderība, ņemot vērā sasniedzamos mērķus, tāpat uzsver, ka jāievieš efektīvi pasākumi privātās dzīves aizsardzības un tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai; uzskata, ka minētais ir priekšnoteikums tam, lai piešķirtu nepieciešamo politisko leģitimitāti tādiem pasākumiem, ko iedzīvotāji varētu uzskatīt par neatbilstīgu iejaukšanos privātajā dzīvē;

3.   pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikuma formulējumā un pamatojumā valda tik liela juridiska nenoteiktība attiecībā uz atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Pamattiesību hartai, kā arī attiecībā uz juridisko pamatu, un tas rada jautājumus par Parlamenta atbilstīgo lomu likumdošanas procedūrā; atzīmē, ka tādas pašas bažas par juridiskās noteiktības trūkumu minētajā priekšlikumā

4.   uzskata, ka Parlamentam, ņemot vērā minētos apstākļus, jāatliek saskaņā ar apspriežu procedūru paredzētā oficiālā atzinuma sniegšanu, kamēr nav rasts pienācīgs risinājums šajā rezolūcijā paustajām bažām un saņemta nepieciešamā obligātā informācija;

5.   neraugoties uz Komisijas un Padomes līdzšinējiem skaidrojumiem un precizējumiem, kas sniegti gan mutiski, gan rakstveidā, turpina nopietni apšaubīt priekšlikuma par ES PDR izveidi, kā arī tajā paredzēto drošības pasākumu nepieciešamību un pievienoto vērtību; turklāt konstatē, ka nav sniegtas apmierinošas atbildes uz daudziem Parlamenta, Datu aizsardzības darba grupas (Article 29 Working Party), Darba grupas policijas un tieslietu jomā, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Pamattiesību aģentūras jautājumiem;

6.   ir vienisprātis ar Pamattiesību aģentūru, ka komerciālo datubāzu pieejamība automātiski neattaisno to izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem, turklāt tādus pašus vai vēl labākus rezultātus var iegūt, uzlabojot tiesībaizsardzības iestāžu savstarpējo juridisko palīdzību;

7.   aicina Padomi, ja tā plāno turpināt Komisijas teksta izvērtējumu, ņemt vērā šajā rezolūcijā minētos ieteikumus un pienācīgi pamatot neatliekamas sociālās vajadzības nosacījumus, ar kuriem saskaņā šis jaunais ES pasākums būtu "nepieciešams", kā paredzēts ECHR 8. pantā; uzskata tos par obligātiem nosacījumiem, lai atbalstītu ES PDR sistēmas ieviešanu; pauž gatavību visos līmeņos dot savu ieguldījumu un iesaistīties šajā darbā;

8.   atkārtoti prasa precizēt saistību starp PDR izmantošanu un citiem pasākumiem, piemēram, Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot pasažieru datus(6), ierosināto ieceļošanas un izceļošanas shēmu, elektronisko ceļojumu apstiprināšanas sistēmu, biometrisko datu izmantošanu pasēs un vīzās, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), Vīzu informācijas sistēmu (VIS), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2320/2002, ar ko nosaka kopīgus noteikumus aviācijas drošības jomā(7) un valstu robežaizsardzības sistēmām; ar nožēlu konstatē, ka dažu minēto pasākumu īstenošana ir ievērojami aizkavējusies, un uzskata, ka ierosinātā ES PDR pievienoto vērtību būtu iespējams labāk novērtēt, pilnīgi un sistemātiski izvērtējot pašreizējos ES un Šengenas drošības sadarbības mehānismus, kā arī līdzekļus, kas paredzēti aviācijas drošības nodrošināšanai, ārējo robežu apsardzībai un terorisma apkarošanai;

9.   atgādina, ka vēl joprojām norisinās debates par šim priekšlikumam piemērotu juridisko pamatu, un atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 47. pantu, pieņemot tiesību aktus tiesu iestāžu un policijas sadarbības jomā, līdztekus sadarbībā ar Eiropas Parlamentu koplēmuma procedūrā ir jāpieņem nepieciešamie Kopienas mēroga pasākumi, lai noteiktu visus ar pirmo pīlāru saistītos aspektus, īpaši to pienākumu apjomu, kuri jāpilda uzņēmējiem(8);

10.   atgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa jau ir apstrīdējusi ES un ASV PDR nolīgumu, jo tam ir nepareizs juridiskais pamats; tāpēc aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, kāds juridiskais pamats būtu piemērots;

11.   uzskata, ka saistībā ar jaunā tiesību akta iesniegšanu dalībvalstu parlamenti ir pilnā mērā jāiesaista likumdošanas procesā, ņemot vērā šā priekšlikuma ietekmi tiklab uz iedzīvotājiem, kā arī uz dalībvalstu tiesību sistēmām;

12.   uzsver, ka iespējamajā tiesību aktā, ar ko izveidos ES PDR, radot jaunu pamatu ES policijas sadarbībai, ir jāiekļauj noteikumi par tā īstenošanas, piemērošanas un lietderīguma un drošības pasākumu neievērošanas periodisku novērtēšanu; uzskata, ka gan pārskatīšanā, gan novērtēšanā jāaicina līdzdarboties dalībvalstu parlamenti, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, Datu aizsardzības darba grupa (Article 29 Working Party) un Pamattiesību aģentūra; tāpēc uzskata, ka jaunajā tiesību aktā ir jāiekļauj turpināmības klauzula;

13.   šajā sakarībā uzsver, ka katra dalībvalsts uzņemas sākotnējo atbildību par šādu PDR datu vākšanu un šo datu aizsardzību; uzsver, ka, veicot PDR datu nosūtīšanu vai pārsūtīšanu uz citu dalībvalsti vai dalībvalstīm savstarpēji apmainoties ar šiem datiem, ir obligāti nepieciešami datu aizsardzības pasākumi; tāpēc uzskata, ka piekļuve dalībvalstu savstarpēji nosūtītajiem PDR datiem ir stingri jāierobežo, ļaujot piekļūt šiem datiem tikai tām iestādēm, kuru darbība ir saistīta ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu; uzskata, ka pārējām tiesībaizsardzības iestādēm piekļuvi šiem datiem var piešķirt, ja saņemta attiecīga atļauja no tiesu iestādēm;

Subsidiaritāte

14.   ar bažām atzīmē, ka vēl nav pietiekami konstatēta nepieciešamība īstenot Kopienas mēroga pasākumus; šajā sakarībā apšauba Komisijas apgalvojumu, ka priekšlikuma izvirzītais mērķis ir dalībvalstu sistēmu saskaņošana, jo tikai dažās dalībvalstīs ir sistēma PDR datu izmantošanai tiesībaizsardzības un citiem mērķiem un dažas dalībvalstis plāno ieviest šādu sistēmu; tādējādi uzskata, ka Komisijas priekšlikums nenodrošina dalībvalstu sistēmu saskaņošanu (jo šādas sistēmas nepastāv), bet tikai rada pienākumu visām dalībvalstīm izveidot šādu sistēmu;

15.   atzīmē, ka Komisijas ierosinātā sistēma ir "decentralizēta", tādēļ Eiropas pievienotā vērtība ir vēl mazāk skaidra;

Proporcionalitāte

16.   atgādina, ka ECHR 8. pantā un Pamattiesību hartas 52. pantā ir noteikts, ka tik apjomīgas iejaukšanās personas tiesībās uz datu aizsardzību pamatā jābūt neatliekamai sociālai vajadzībai, tai jābūt leģitīmai, paredzētai likumā, samērīgai ar sasniedzamo mērķi un leģitīmai demokrātiskā sabiedrībā; šajā sakarībā nosoda to, ka iecerētajiem policijas sadarbības pasākumiem nav noteikts mērķa ierobežojums, attiecinot tos tikai uz tādiem jautājumiem kā terorisma un organizētās noziedzības apkarošana;

17.   pauž bažas, ka priekšlikums būtībā piešķir tiesībaizsardzības iestādēm beznosacījumu piekļuvi visiem datiem; uzsver, ka Komisija nepierāda nedz to, ka nepieciešamas jaunas tiesībaizsardzības pilnvaras, nedz arī to, ka šādu mērķi nevarētu sasniegt ar mazāk tālejošiem pasākumiem; pauž kritiku, ka nav pieejama informācija par to, kādā ziņā pašreizējās tiesībaizsardzības pilnvaras nav pietiekamas vai kādi ir to trūkumi, un kur un kad minēto pilnvaru trūkums kavēja iestādes sasniegt izvirzītos mērķus; pirms ES PDR sistēma tiek attīstīta tālāk, prasa pārskatīt turpmākajā tekstā minētos pašreizējos pasākumus;

18.   ņem vērā Komisijas apgalvojumu, ka "ES varēja novērtēt PDR datu vērtību un apzināties iespējas, ko tie sniedz tiesībaizsardzības mērķu realizēšanai", bet uzsver, ka līdz pat šai dienai nav zināmi nekādi fakti, kas šo apgalvojumu pamatotu, jo:

Mērķa ierobežojums

19.   uzsver, ka viens no datu aizsardzības pamatprincipiem ir mērķa ierobežošanas princips; norāda, ka jo īpaši 108. konvencijā ir noteikts, ka personas datus "..saglabā noteiktiem un leģitīmiem nolūkiem, un tos nedrīkst izmantot tādā veidā, kas nav savienojams ar šiem nolūkiem." (5. panta b) punkts); tāpat norāda, ka atkāpes no minētā principa ir pieļaujamas vien tad, ja tās ir paredzētas tiesību aktos un ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami pasākumi, lai cita starpā "cīnītos ar noziedzību" (9. pants); norāda, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir skaidri noteikts, ka saskaņā ar ECHR 8. panta 2. punktu tādām atkāpēm jābūt samērīgām, precīzām un paredzamām;

20.   pauž nožēlu, ka mērķa ierobežošana nav precīzi noteikta, jo tā būtu svarīga garantija, piemērojot ierobežojošus pasākumus, un uzskata, ka šāda aizsardzība ir vēl jo vairāk svarīga attiecībā uz slepeniem novērošanas pasākumiem, jo šādos apstākļos ir paaugstināts patvaļīgas rīcības risks; uzskata, ka tā kā minētie mērķi un definīcijas ir neprecīzas un nepilnīgas, tie jāpadara daudz konkrētāki, lai nepieļautu ES PDR sistēmas apstrīdēšanu tiesā;

21.   atkārtoti pauž pārliecību, ka PDR dati varētu būt ļoti noderīgi kā papildu pierādījumi atsevišķu izmeklēšanu gaitā par konkrētiem terorismā aizdomās turētajiem un viņu līdzzinātājiem; tomēr norāda, ka nav pierādījumu par PDR datu noderību iespējamo teroristu meklēšanā, veicot apjomīgu datorizētu meklēšanu un analīzi un ņemot vērā riska kritērijus vai modeļus (t.i., profilu izstrāde vai datu ieguve)(9);

22.   turklāt uzsver, ka ES datu aizsardzības noteikumos ir aizliegta profilu izstrāde, pamatojoties uz personas datiem (Pamattiesību hartas 8. pants un ECHR); tāpēc piekrīt Pamattiesību aģentūras viedoklim, ka PDR datu izmantošana profilu izstrādei veicama vienīgi izlūkošanas vajadzībām, to var darīt tikai individuālos gadījumos un pamatojoties uz konkrētiem faktiem;

23.   atkārtoti pauž bažas par pasākumiem, ar kuriem paredzēts veikt neprognozējamu PDR datu izmantošanu profilu un riska novērtēšanas parametru izstrādei; atgādina, ka kategoriski jāaizliedz jebkāda veida profilu izstrāde, pamatojoties uz etnisko piederību, valstspiederību, reliģiju, seksuālo orientāciju, dzimumu, vecumu vai medicīnisko stāvokli, jo šādu profilu izstrāde it pretrunā ar Līgumos un Pamattiesību hartā noteikto jebkādas diskriminācijas aizliegumu;

24.   gadījumā, ja Komisija un Padome plāno paplašināt priekšlikuma darbības jomu, prasa šīm iestādēm attiecībā uz katru izvirzīto mērķi sniegt detalizētu paskaidrojumu par PDR datu izmantošanas veidu un par to, kāpēc pašreizējās tiesībaizsardzības pilnvaras nav pietiekamas; uzskata, ka katram konkrētajam mērķim ir jāparedz atbilstīgs juridiskais pamats;

Personas datu aizsardzība

25.   uzsver, ka jebkuras ES PDR sistēmas neatņemams priekšnoteikums ir atbilstošas datu aizsardzības sistēmas radīšana saskaņā ar 3. pīlāru, turklāt jāparedz arī īpaši noteikumi par to PDR datu nodošanu un izmantošanu, uz kuriem pašreiz neattiecas ES datu aizsardzības sistēma saskaņā ar 1. un 3. pīlāru; uzsver nepieciešamību precizēt, kādi datu aizsardzības noteikumi attiecas uz pasažieru informācijas nodaļu darbību, kā arī nodrošināt, lai jebkāda veida piekļuve PDR datiem, šo datu nodošana un izmantošana būtu izsekojama;

26.   uzsver, ka šos konfidenciālos datus var izmantot tikai konkrētos gadījumos, kad notiek izmeklēšana vai kriminālvajāšana, turklāt šie dati iegūstami tikai ar attiecīgu orderi; atzīmē aviosabiedrību bažas, ka nav iespējams nošķirt paaugstināta riska datus no vispārīgām piezīmēm; tāpēc aicina izstrādāt stingrus noteikumus šo datu apstrādei pasažieru informācijas nodaļās, kā to savā atzinumā prasa Pamattiesību aģentūra;

Detalizēti īstenošanas aspekti

27.   uzsver, ka Komisija nav spējusi sniegt pamatojumu ierosinātajiem datu glabāšanas termiņiem; turklāt uzskata, ka lai izstrādātu riska kritērijus un noteiktu ceļošanas un uzvedības modeļus, ir pietiekami arī ar anonīmiem datiem; uzskata arī, ka gadījumā, ja PDR sistēmas darbības jomu paplašinās, datu glabāšanas termiņi ir jāpamato attiecībā uz katru atsevišķu mērķi;

28.   atkārtoti atzīmē, ka datu nodošanā jāizmanto tikai "push" metode, bet trešām valstīm nedrīkst būt tieša piekļuve ES rezervācijas sistēmu PDR datiem;

29.   attiecībā uz piekļuvi PDR datiem atzinīgi vērtē priekšlikumā noteikto, ka visaptverošā sarakstā jāiekļauj pilnīgi visas struktūras, kam ir piekļuve PDR datiem;

30.   uzsver, ka datu nodošanu trešām valstīm drīkst veikt tikai tad, ja attiecīgā trešā puse garantē pienācīgu datu aizsardzības līmeni (kā noteikts Direktīvā 95/46/EK un juridiskajos instrumentos, ar ko izveido Europol un Eurojust) vai atbilstošus aizsardzības pasākumus (saskaņā ar 108. Konvenciju), un ka šādu nodošanu var veikt tikai atsevišķos gadījumos;

31.   atkārtoti pauž viedokli, ka pasažieri ir pilnībā un viņiem pieejamā veidā jāinformē par sistēmas principiem un viņu tiesībām, un ka par šīs informācijas sniegšanu ir atbildīgas dalībvalstu iestādes; ierosina lidostās izvietot iekāpšanas atteikuma informācijas paraugus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi noteikt pasažieru tiesības attiecībā uz piekļuvi datiem, šo datu labošanu, kā arī attiecībā uz apelāciju iesniegšanu;

32.   prasa, lai tiktu izstrādāti detalizēti un saskaņoti noteikumi par PDR datu drošību gan attiecībā uz IT risinājumiem, gan attiecībā uz apstiprināšanas un piekļuves principiem;

Sekas attiecībā uz pārvadātājiem

33.   atzīmē, ka aviācijas uzņēmumi apkopo PDR datus komerciālos nolūkos, taču tie neapkopo šos datus sistemātiski, lai aizpildītu visus PDR datu laukus; prasa, lai aviosabiedrībām netiktu izvirzīta prasība apkopot vēl papildu datus, izņemot tos, kurus tās apkopo komerciālos nolūkos; uzskata, ka nevar prasīt, lai aviācijas uzņēmumi pārbaudītu, vai reģistrētie dati ir pilnīgi un precīzi, nedz arī piemērot tiem sankcijas par nepilnīgu vai neprecīzu datu sniegšanu; prasa precīzi noteikt visas ar ES PDR saistītās izmaksas; uzskata, ka visas papildu izmaksas jāsedz prasītājām pusēm;

Starpnieki / pasažieru informācijas nodaļas

34.   aicina skaidri noteikt pasažieru informācijas nodaļu funkcijas un pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz pārskatāmību un demokrātisko atbildību, lai varētu noteikt atbilstošus datu aizsardzības noteikumus; prasa noteikt, ka pasažieru informācijas nodaļu loma ir vienīgi datu nodošana kompetentām iestādēm, lai nodrošinātu, ka riska novērtējumu veic tikai kompetentās iestādes saskaņā ar izmeklēšanu; aicina precizēt tiesību aktus, ar kuriem reglamentēs pasažieru informācijas nodaļu veikto riska novērtējumu un datu aizsardzības iestāžu atbildību gadījumos, kad dalībvalstis sadarbojas kopējas pasažieru informācijas nodaļas izveidē;

o
o   o

35.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, Pamattiesību aģentūrai, Datu aizsardzības darba grupai (Article 29 Working Party) un Darba grupai policijas un tieslietu jomā.

(1) OV C 61 E, 10.3.2004., 381. lpp.; OV C 81 E, 31.3.2004., 105. lpp.; OV C 103 E, 29.4.2004., 665. lpp.; OV C 157 E, 6.7.2006., 464. lpp.; OV C 305 E, 14.12.2006., 250. lpp.; OV C 287 E, 29.11.2007., 349. lpp.; OV C 175 E, 10.7.2008., 564. lpp.; Pieņemtie teksti, 22.10.2008, P6_TA(2008)0512. (2) OV L 204, 4.8.2007., 18. lpp. (3) OV L 82, 21.3.2006., 15. lpp. (4) OV L 213, 8.8.2008., 49. lpp. (5) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (6) OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp. (7) OV L 355, 30.12.2002., 1. lpp. (8) Sk. jo īpaši Padomes Juridiskā dienesta atzinumu par šo jautājumu un ģenerāladvokāta 2008. gada 14. oktobra atzinumu lietā C-301/06 Īrija / Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome par datu saglabāšanas direktīvu 2006/24/EK. (9) CRS ziņojums ASV kongresam "Data Mining and Homeland Security: An Overview" sagatavojis Jeffrey Seifert; "Effective Counter-terrorism and the Limited Role of Predicative Data Mining", sagatavojis CATO institūts; "Protecting Individual Privacy in the Struggle Against Terrorists: A Framework for Program Assessment", "No dream ticket to security", sagatavojis Frank Kuipers, Clingendael Institute, 2008. gada augusts.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par mehānisma izveidi vidēja termiņa finansiālai palīdzībai attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm

P6_TA(2008)0562 B6-0614/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 31. oktobra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (COM(2008)0717),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 31. oktobra ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko piešķir savstarpējo palīdzību Ungārijai, un priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko piešķir ES vidēja termiņa finansiālo palīdzību Ungārijai (COM(2008)0716),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm(1), un Parlamenta 2001. gada 6. septembra rezolūciju par vidēja termiņa finansiālu palīdzību attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm(2),

–   ņemot vērā EK līguma 100. un 119. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā Komisija iesaka piešķirt Ungārijai vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz pat 6 500 000 000 euro apmērā, pamatojoties uz Līguma 119. pantu un kopā ar SVF aizdevumu;

B.   tā kā ir vēlama vispusīga pieeja vidēja termiņa finansiālai palīdzībai visām dalībvalstīm;

C.   tā kā ir jāņem vērā ietekme, ko rada pašreizējā pasaules finanšu un ekonomiskā krīze;

D.   tā kā to dalībvalstu ekonomikai, kuras Eiropas Savienībai pievienojušās pavisam nesen, nav priekšrocību, ko nodrošina pašām sava rezerves valūta;

E.   tā kā minēto dalībvalstu valūtas pēdējā laikā ir piedzīvojušas iespaidīgas spekulatīvas darbības un tā kā pašreizējos apjomīgos ārējos traucējumus pirmām kārtām izraisījis ievērojams nevalstisku kredītu pieaugums;

F.   tā kā ir vajadzīga politika, lai risinātu tieši šo dalībvalstu ekonomikas īpašās problēmas pasaules finanšu krīzes un aizvien plašākas lejupslīdes apstākļos Eiropā;

G.   tā kā iespējas manevrēt, lai risinātu iespaidīgu ārējo traucējumu radītās problēmas un novērstu finanšu nestabilitāti, budžeta politikas jomā varētu būt diezgan ierobežotas, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes izplatīšanos Eiropas Savienībā,

1.   uzskata, ka ir jāmudina tās dalībvalstis, kuras nav pievienojušās eurozonai, vidēja termiņa finansiālas palīdzības iespējas attiecībā uz savas maksājumu bilances deficītu vispirms meklēt Kopienā un tikai pēc tam ‐ starptautiskā līmenī;

2.   uzskata, ka pašreizējais stāvoklis ir vēl viens apliecinājums tam, cik euro ir nozīmīgs eurozonas dalībvalstu aizsardzībai, un aicina dalībvalstis, kuras nav pievienojušās eurozonai, to izdarīt, tiklīdz tās būs nodrošinājušas atbilstību Māstrihtas kritērijiem;

3.   aicina Komisiju sīki analizēt to, kā Ungārijas maksājumu bilanci ir ietekmējusi atsevišķu banku rīcība, kuras savus aktīvus no Ungārijas pārvietoja, tiklīdz citas dalībvalstis bija pieņēmušas glābšanas plānus;

4.   aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt spekulatīvās darbības (nomātu finanšu instrumentu pārdošanu nolūkā tos vēlāk nopirkt par pazeminātu cenu) to dalībvalstu valūtām, kas Eiropas Savienībai pievienojušās pavisam nesen, kā arī iespējamo rīcību, lai novērstu krasu uzticības mazināšanos šo valstu valūtām un vietējām banku sistēmām;

5.   aicina Komisiju šīs analīzes rezultātus darīt zināmus Jacques de Larosière vadītajai darba grupai un Parlamenta atbildīgajai komitejai;

6.   atzīst, ka ir ievērojami jāpalielina Regulā (EK) Nr. 332/2002 noteiktā maksimālā kopējā summa, ko var aizdot dalībvalstīm, jo kopš minētās regulas pieņemšanas ir krietni pieaudzis to dalībvalstu skaits, kuras nav pievienojušās eurozonai; uzsver, ka šāds palielinājums arī ļautu Kopienai elastīgāk reaģēt uz turpmākiem pieprasījumiem pēc vidēja termiņa finansiālas palīdzības, piemēram, saistībā ar pašreizējo pasaules finanšu krīzi;

7.   norāda, ka šāds aizdevumu maksimālā apjoma palielinājums neietekmētu budžetu, jo attiecīgos līdzekļus finanšu tirgos aizņemtos Komisija un saņēmējām dalībvalstīm tie būtu jāatmaksā; uzsver, ka ietekme uz budžetu iespējama vienīgi tad, ja dalībvalsts nepilda savas parādsaistības;

8.   atgādina, ka pirms pašreizējām Ungārijas finanšu grūtībām Regula (EK) Nr. 332/2002 ne reizi nav piemērota, kopš tā 2002. gadā tika pieņemta, un ka tiesību aktu, kuru ar šo regulu aizstāja, proti, Regulu (EEK) Nr. 1969/88(3), ar ko īstenoja Līguma 119. pantā noteikto mehānismu, piemēroja divreiz ‐ vienreiz attiecībā uz Grieķiju (1991. gadā) un vienreiz attiecībā uz Itāliju (1993. gadā) ‐, un ka Grieķija un Itālija izpildīja visas savas saistības pret Komisiju;

9.   atgādina, ka Parlaments prasīja, lai Padome reizi divos gados, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un pēc tam, kad ir apspriedusies ar Parlamentu un ir sniegts Ekonomikas un finanšu komitejas atzinums, pārbaudītu, vai izveidotais mehānisms atbilst vajadzībām, kuru dēļ tas izveidots; prasa, vai kopš Regulas (EK) Nr. 332/2002 pieņemšanas šādi ziņojumi ir sagatavoti;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Eirogrupas priekšsēdētājam un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp. (2) OV C 72 E, 21.3.2002., 312. lpp. (3) OV L 178, 8.7.1988., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par ES atbildi uz stāvokļa pasliktināšanos Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā

P6_TA(2008)0563 RC-B6-0590/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 11. novembra secinājumus par stāvokli Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Kongo ‐ sadursmes Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu pierobežas zonās(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ziemeļkivu reģionu(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā un izvarošanu kā kara noziegumu(3), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem KDR,

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības atbildi uz nestabilām situācijām jaunattīstības valstīs(4),

–   ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2007. gada 22. novembra rezolūciju par situāciju KDR, jo īpaši valsts austrumu daļā, un tās ietekmi uz reģionu,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 25. oktobra paziņojumu "ES atbilde uz nestabilām situācijām ‐ iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti" (COM(2007)0643) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim paziņojumam (SEC(2007)1417),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 24. oktobra Rezolūciju Nr. 60/1 par 2005. gada Pasaules sammita rezultātiem, jo īpaši šās rezolūcijas 138.–140. punktu par pienākumu aizsargāt iedzīvotājus,

–   ņemot vērā Dienvidāfrikas Attīstības kopienas sammita secinājumus, kuros pausta gatavība "vajadzības gadījumā" nosūtīt uz Ziemeļkivu miera uzturēšanas spēkus,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 10. oktobra paziņojumu par stāvokli KDR austrumu daļā,

–   ņemot vērā ziņojumu par Attīstības komitejas misiju Ziemeļkivu reģionā 2008. gadā,

–   ņemot vērā 2007. gada 18. decembrī parakstīto Eiropas Konsensu par humāno palīdzību,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā starp KDR armiju, Mai Mai kaujiniekiem, gāztā ģenerāļa Laurent Nkunda dumpinieku karaspēku (Nacionālo kongresu tautas aizstāvībai(CNDP)) un Ruandas atbrīvošanas demokrātisko spēku (FDLR) cīnītājiem, kā arī Ugandas Tā Kunga pretošanās armijas karaspēku risinās arvien sīvākas kaujas, kas sagādā ārkārtīgas ciešanas civiliedzīvotājiem Ziemeļkivu reģionā;

B.   tā kā 2008. gada 16. novembrī ANO sūtnis, bijušais Nigērijas valsts prezidents Olusegun Obasanjo, tikās ar dumpinieku vadītāju Laurent Nkunda un panāca ar viņu vienošanos izveidot trīspusēju komisiju, lai uzraudzītu karadarbības pārtraukšanu starp armiju un dumpiniekiem, un to, ka steidzami jāatbalsta partnerspēki iesaistītajās valstīs ar mērķi rast risinājumu;

C.   tā kā pašlaik starptautiskā mērogā, iesaistot reģionālos un Eiropas vidutājus, aktīvi risinās diplomātu centieni novērst kauju paplašināšanos Ziemeļkivu reģionā un 1998.–2003. gada kara atkārtošanos Kongo teritorijā, kurā bija iesaistītas sešas kaimiņvalstis; tā kā 2008. gada 7. novembrī Nairobi notika augstākā līmeņa reģionālā sanāksme par krīzi KDR austrumu daļā;

D.   tā kā kopš vardarbības sākuma ir nogalināti un pārvietoti miljoniem cilvēku un tā kā aptuveni 250 000 iedzīvotāju ir pārvietoti KDR, kopš 2008. gada augustā atsākās ģenerāļa Laurent Nkunda vadītās kaujas, izraisot humanitāru katastrofu Kongo austrumu daļā;

E.   tā kā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu, ar ko pilnvaro izmantot visus nepieciešamos līdzekļus, lai nepieļautu nekādus spēka izmantošanas mēģinājumus un aizsargātu civiliedzīvotājus,

F.   tā kā ANO Drošības padomē 2008. gada 11. novembrī atkārtoti apsprieda stāvokli KDR austrumu daļā un neatbalstīja MONUC lūgumu papildus atsūtīt 3000 karavīru MONUC pastiprināšanai;

G.   tā kā no kopējā skaita - 17 000 karavīriem, kas atrodas KDR teritorijā - tikai 6000 MONUC karavīru ir izvietoti Ziemeļkivu reģionā;

H.   tā kā ANO Drošības padomes dalībvalstis ‐ tostarp Beļģija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste ‐ ir vienmēr atteikušās sniegt papildu finansējumu MONUC tās uzdevumu izpildei; tā kā Eiropas Savienības Padome aicina pastiprināt sadarbību starp ES, tās dalībvalstīm un MONUC;

I.   tā kā pēc Eiropas Komisijas komisāra Louis Michel ierosmes Nairobi notika reģionāla augstākā līmeņa sanāksme, kurā KDR valsts prezidents Joseph Kabila un Ruandas valsts prezidents Paul Kagame piekrita nekavējoties īstenot visas iepriekš panāktās vienošanās, lai nodrošinātu mieru un noturīgu politisku stabilitāti;

J.   tā kā pēc minētās sanāksmes tomēr nav panākta tūlītēja karadarbības pārtraukšana KDR austrumu daļā un tā kā sīvas kaujas starp konfliktā iesaistītajām pusēm turpinās, kas smagi ietekmē civiliedzīvotājus;

K.   tā kā MONUC ir noskaidrojusi, ka Laurent Nkunda kaujinieki saņem atbalstu no Ruandas, un tā kā ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns aicinājis Āfrikas valstu vadītājus uzņemties "vēsturisku atbildību šajā reģionā Āfrikai un pasaulei tik kritiskajā brīdī";

L.   tā kā nometnēs ap Gomas pilsētu humānās palīdzības organizācijas pašlaik aprūpē 200 000 bēgļu un aplēses liecina, ka apmēram 1 mlj. civiliedzīvotāju, iespējams, slapstās mežos, lai izvairītos no vardarbības; tā kā stāvoklis bēgļu nometnēs dienu no dienas pasliktinās un ANO augstais komisārs bēgļu lietās pauž bažas par bēgļu nometņu iespējamu militarizāciju;

M.   tā kā kopš konflikta eskalācijas KDR austrumu daļā ievērojami pieaugusi bērnu karavīru iesaistīšana karadarbībā;

N.   tā kā, šķiet, ka gan KDC armija, gan ar FDLR saistītie kaujinieki ir iesaistīti KDR austrumu daļā sastopamo minerālu iegūšanā un tirdzniecībā;

O.   tā kā Kongo parlamenta deputāti izstrādāja plānu, lai izbeigtu krīzi KDR austrumu daļā, un tajā ietverts aicinājums apvienot visus spēkus, lai atbalstītu konfliktā iesaistīto pušu militāro pārstāvju, politiķu un diplomātu dialogu;

P.   tā kā Francijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministri Bernard Kouchner un David Milliband iesaka stiprināt MONUC, nevis sūtīt Eiropas spēkus uz Ziemeļkivu, taču vienlaikus apstiprina, ka Eiropas spēkus varētu nosūtīt nepieciešamības gadījumā;

Q.   ņemot vērā arvien sliktāko epidemioloģisko stāvokli Ziemeļkivu reģionā, kur izplatās holera, masalas un garais klepus, jo milzīgs pārvietoto personu skaits mitinās pagaidu mājokļos,

1.   pauž dziļas bažas par sadursmju paplašināšanos Ziemeļkivu reģionā un par to sekām, kas skar KDR austrumu daļas iedzīvotājus un visu reģionu kopumā, jo īpaši par humanitārajām sekām, kas radušās neseno CNDP kaujinieku uzbrukumu dēļ, izraisot liela iedzīvotāju skaita pārvietošanu un bojāeju;

2.   pauž sašutumu par masveida slepkavībām, noziegumiem pret cilvēci un seksuālās vardarbības aktiem pret sievietēm un meitenēm KDR austrumu provincēs un aicina attiecīgās valsts un starptautiskās iestādes regulāri saukt vainīgos pie atbildības; aicina ANO Drošības padomi steidzami veikt visus pasākumus, kas patiešām var novērst turpmākus uzbrukumus civiliedzīvotājiem KDR austrumu provincēs;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu lēmumus palielināt humāno palīdzību krīzes skartajiem civiliedzīvotājiem; pievērš uzmanību grūtībām, ar kādām humānās palīdzības organizācijas piegādā humāno palīdzību, ņemot vērā nedrošo stāvokli Ziemeļkivu reģionā; aicina visas iesaistītās puses garantēt piekļuvi neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nodrošināt palīdzības darbinieku drošību, lai varētu turpināt humāno palīdzību; atgādina, ka militāro spēku un munīciju drīkst izmantot humānās palīdzības pasākumu atbalstam tikai īpašos gadījumos un kā pēdējo līdzekli;

4.   atkārtoti uzsver stingro pārliecību, ka Amani un Nairobi process joprojām ir atbilstīgs pamats stāvokļa ilgtermiņa stabilizācijai KDR austrumu daļā;

5.   mudina Laurent Nkunda ievērot savu deklarāciju miera procesa atbalstam KDR austrumos, kas sniegta pēc sarunām ar ANO ģenerālsekretāra īpašo sūtni un bijušo Nigērijas Republikas valsts prezidentu Olusegun Obasanjo; šajā sakarā aicina CNDP no jauna un bez kavēšanās iesaistīties Amani miera procesā; atkārtoti pauž atbalstu KDR iestādēm krīzes politiska risinājuma meklējumos; atzinīgi vērtē KDR parlamenta deputātu iesniegto plānu, kas ietver aicinājumu apvienot visus spēkus, lai atbalstītu militāro pārstāvju, politiķu un diplomātu dialogu;

6.   uzskata, ka ir jāsarīko Lielo ezeru reģiona valstu starptautiska konference, lai rastu ilgtspējīgu politisku konflikta risinājumu un sekmētu stabilu reģiona ekonomisko integrāciju, kas būtu izdevīga visām reģiona valstīm;

7.   uzsver, ka ir jāturpina centieni, lai izbeigtu ārvalstu bruņotu grupējumu, jo īpaši FDLR, darbību KDR austrumos; aicina KDR un citu valstu valdības reģionā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu šo mērķi; atzinīgi vērtē KDR un Ruandas vienošanos, ko pasludinājuši abu valstu ārlietu ministri un saskaņā ar kuru Ruandas izlūkošanas grupas var doties uz KDR un sadarboties ar KDR armiju, lai izbeigtu FDLR darbību šajā reģionā;

8.   aicina Āfrikas Savienību, ANO Drošības padomi un galvenos starptautiskos partnerus, tostarp ES, ASV un Ķīnu, palielināt spiedienu uz visām iesaistītajām pusēm, lai veicinātu miera procesu, risinot problēmu, kas saistīta ar kontroli pār derīgo izrakteņu resursiem, un panākot vispārēju miera nolīgumu, nevis tikai karadarbības pārtraukšanu, un arī aicina minētos dalībniekus izdarīt spiedienu uz Ruandu un Ugandu, lai tās apņemtos izbeigt Nkunda kaujas vienību brīvu pārvietošanos un darbību savā teritorijā;

9.   mudina visas iesaistītās puses atjaunot tiesiskumu un cīnīties pret nesodāmību, jo īpaši saistībā ar sieviešu un meiteņu masveida izvarošanas gadījumiem un bērnu vervēšanu armijā;

10.   aicina KDR valdību kopā ar Ruandu un MONUC izstrādāt plānu ar mērķi izolēt un notvert par genocīdu atbildīgos FDRL līderus, kā arī piedāvāt izmitināšanu KDR teritorijā vai reintegrāciju Ruandā tiem, kas nebija iesaistīti genocīda noziegumos un vēlas demobilizēties;

11.   aicina KDR iestādes nekavējoties izbeigt laupīšanu un vardarbību, ko veic valsts armijas karavīri, par ko liecina ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja pārstāvji;

12.   aicina ES dalībvalstis īstenot ANO Nelikumīgas dabas resursu izmantošanas Kongo Demokrātiskajā Republikā ekspertu grupas ieteikumus, tostarp par sankcijām pret personām un uzņēmumiem, kuru līdzdalība dabas resursu izlaupīšanā ir pierādīta, lai tādējādi sekmētu valsts stabilizāciju;

13.   norāda, ka dabas resursu nelegāla iegūšana KDR austrumos ir nemiernieku grupu finansēšanas un tātad arī reģiona nestabilitātes avots; atkārtoti norāda, cik svarīgi ir apkarot šādu nelegālu iegūšanu, ko veic nemiernieku grupas un valdības šajā reģionā; šajā sakarībā aicina Kongo iestādes, sadarbojoties ar MONUC, likvidēt nemiernieku grupu ekonomisko pamatu, liedzot tām piekļuvi minerālu krājumiem (īpaši dimantiem, rūdām un zeltam) un tirdzniecības tīkliem;

14.   aicina Padomi un Komisiju sarunās ar KDR un tās kaimiņvalstu valdībām uzstāt uz to, lai tiktu izveidotas efektīvas sistēmas tādu dabas resursu izcelsmes uzraudzībai un noteikšanai kā zelts, alvas rūda, koltans, kobalts, dimanti, pirohlors un koksne, cita starpā paredzot, ka šīs valstis piekrīt izvietot savā teritorijā ANO uzraugus, kas novērotu dabas resursu importu no KDR un nodrošinātu ANO uzraugu aizsardzību;

15.   atkārtoti aicina izveidot efektīvus uzraudzības mehānismus, kas līdzinās Kimberli procesam, lai sertificētu uz ES tirgu importēto KDR dabas resursu izcelsmi;

16.   aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka uzņēmumi Eiropā netirgo, nepārvieto un neimportē produktus, kas ražoti no minerāliem, kuri iegūti KDR atradnēs tādā veidā, ka labumu gūst bruņoti grupējumi, un saukt pie atbildības ikvienu, kas turpina šādus darījumus;

17.   aicina Padomi un Komisiju darīt visu, lai rastu politisku risinājumu, kas ir vienīgais veids, kā izbeigt konfliktus Kongo Demokrātiskajā Republikā; atzinīgi vērtē komisāra Louis Michel iniciatīvu rīkot Nairobi sanāksmi, kurā tiktos KDR valsts prezidents un Ruandas Republikas valsts prezidents; aicina Komisiju uzsākt sarunas ar KDR iestādēm ar nolūku īstenot nolīgumu par FDLR kaujinieku atgriešanos Ruandā; mudina KDR un Ruandas Republikas iestādes aktīvāk sadarboties, lai īstenotu Nairobi tikšanās laikā paredzētās saistības, un dot priekšroku dialogam un apspriedēm, kas palīdzēs panākt ilgstošu mieru KDR austrumos un stabilitāti reģionā;

18.   aicina ar absolūtu neiecietību izturēties pret seksuālo vardarbību, kas vērsta pret meitenēm un sievietēm un ko izmanto kā kara ieroci, un šo noziegumu veicējiem piespriest bargus kriminālsodus; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi konfliktu situācijās un bēgļu nometnēs, jo īpaši ņemot vērā nesenos holēras, garā klepus un masalu uzliesmojumus, nodrošināt veselības pakalpojumu pieejamību;

19.   atkārtoti apliecina atbalstu MONUC pašreizējos dramatiskajos apstākļos, kuros tās klātbūtne bija nepieciešama, neraugoties uz nepilnībām, un aicina izdarīt visu iespējamo, lai tā varētu pilnvērtīgi pildīt savas pilnvaras un izmantot bruņotu spēku apdraudētu cilvēku aizsardzībai; šajā sakarībā aicina Padomi un jo īpaši Beļģiju, Franciju, Itāliju un Apvienoto Karalisti uzņemties vadošo lomu, lai nodrošinātu ANO Drošības Padomes un Miera uzturēšanas operāciju nodaļas atbalstu MONUC nostiprināšanai, palielinot tās operatīvo kapacitāti attiecībā uz ekipējumu un personālsastāvu;

20.   aicina Padomi mudināt ANO Drošības padomi piešķirt MONUC pilnvaras un līdzekļus, lai cīnītos pret minerālu iegūšanu, ko veic bruņoti grupējumi, cita starpā uzraugot un kontrolējot svarīgākos robežkontroles punktus, lauku aerodromus, atsevišķas minerālu ieguves vietas un piegādes ceļus;

21.   uzstāj, ka, ja būs jāizvieto papildu karaspēks, tā pilnvarām jābūt vērstam uz civiliedzīvotāju aizsardzību, kā arī uz iespējamu jaunu miera nolīgumu atbalstīšanu un veicināšanu;

22.   aicina Padomi un Komisiju kopā ar KDR valdību, ANO un citiem nozīmīgākajiem līdzekļu devējiem izstrādāt jaunu plānu par plaša mēroga atbruņošanos, demobilizāciju un reintegrāciju (DDR) Kongo Demokrātiskajā Republikā, kas balstīts uz ES koncepciju DDR atbalstam un nopietnu šīs valsts aizsardzības sektora reformēšanas stratēģiju, kas pamatojas uz ES politikas pamatnostādnēm attiecībā uz aizsardzības sektora reformēšanu, abus projektus pienācīgi finansējot no Kopienas, gan KĀDP līdzekļiem;

23.   aicina KDR valdību darīt visu iespējamo, lai noteiktu atbildīgos par šajā reģionā izdarītajiem kara noziegumiem un nodotu tos tiesai;

24.   lai apmierinātu tūlītējās vajadzības un gatavojoties vajadzīgajam atjaunošanas procesam, aicina Padomi un Komisiju nekavējoties sniegt apjomīgu humāno un medicīnisko palīdzību un īstenot reintegrācijas programmas KDR austrumu daļas iedzīvotājiem, īpašu uzmanību pievēršot atbalsta sniegšanai sievietēm un meitenēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības; atzīmē svarīgo lomu, kas sagrauto kopienu atjaunošanā piemīt sievietēm;

25.   ar interesi pieņem zināšanai informāciju par vidutāju grupas izraudzīšanu, kurā iekļauts Nigērijas Republikas bijušais valsts prezidents Olusegun Obasanjo un Apvienotās Tanzānijas Republikas bijušais valsts prezidents Benjamin Mkapa; aicina Padomi strādāt kopā ar Lielo ezeru reģiona starptautisko konferenci un Āfrikas Savienību, lai stabilizētu situāciju KDR austrumu daļā;

26.   aicina Padomi strādāt ar starptautiskajiem un reģionālajiem vidutājiem, lai risinātu karojošo pušu ekonomikas programmās paredzētos uzdevumus, precīzi saistot tos ar vidutāju pašreiz īstenotajiem centieniem;

27.   aicina Padomi un Komisiju cieši sekot cilvēktiesību un drošības situācijai KDR austrumu daļā, lai sīkāk noteiktu dažādus rīcības plānus, kas var būt vajadzīgi atkarībā no apstākļiem;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Āfrikas Savienības komisijas priekšsēdētājam, Visāfrikas Parlamenta priekšsēdētājam un Kongo demokrātiskās republikas un citu Dienvidāfrikas attīstības kopienas dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0526. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0072. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0022. (4) OV C 282 E, 6.11.2008., 460. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Eiropas kosmosa politiku ‐ kosmosa izpētes attīstību

P6_TA(2008)0564 B6-0582/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 26. septembra rezolūciju "Attīstot Eiropas kosmosa politiku"(1),

–   ņemot vērā ANO Līgumu par principiem, kas reglamentē valstu darbību, pētot un izmantojot Kosmosu, tostarp Mēnesi un citus debesu ķermeņus (Rezolūcija 2222 (XXI) ‐ "Kosmosa līgums"),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par kosmosu un drošību(2) un 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas kosmosa politikas īstenošanā(3), un debates atklātajā izskatīšanā, ko 2007. gada 16. jūlijā rīkoja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. maija rezolūciju par Eiropas kosmosa politiku(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. septembra dokumentu ar nosaukumu "Ziņojums par Eiropas kosmosa politiku" (COM(2008)0561),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. oktobra lēmumu par Pamatnolīguma noslēgšanu starp EK un Eiropas Kosmosa aģentūru,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līgumu par Eiropas Savienību (LES), ko groza ar Lisabonas līgumu, un attiecīgos noteikumus par Eiropas kosmosa politiku (LESD 189. pants),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā kosmoss ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas neatkarībai, drošībai un labklājībai un tā kā politiskā attīstība šajā jomā jāvada Padomei kopā ar Parlamentu;

B.   tā kā Savienība un virkne dalībvalstu vairāk nekā 30 gadus ir piedalījušās kosmosa tehnoloģijas un zinātniskās darbības finansēšanā un izstrādē un tā rezultātā ir izveidojies skatījums par Eiropas kosmosa politiku un auglīga sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru;

C.   tā kā aug interese par spēcīgu un vadošu Savienības lomu Eiropas kosmosa politikā, lai sekmētu risinājumu atrašanu vides, transporta, pētniecības, aizsardzības un drošības jomā;

D.   tā kā ar spēcīgu Eiropas kosmosa politiku, jo īpaši tās pielietojumu, saistītajiem pakalpojumiem un infrastruktūru, tiks palielināta Savienības ietekme sabiedrības, kultūras, ekonomikas un zinātnes jomā, veicināta tās rūpnieciskās un zinātniskās bāzes attīstība, sekmēta izaugsme un nodarbinātība, kā arī konsekventi un reāli nodrošināta tās politiskā un tehnoloģiskā autonomija;

E.   tā kā Eiropa, veicot visas darbības kosmosā, pilnībā ievēro principu, ka kosmosa izpēte un izmantošana ir paredzēta visu valstu labumam un visu valstu interesēs un ka kosmoss tiek uzskatīts par visai cilvēcei piederošu teritoriju, kas jāizmanto tikai mierīgos nolūkos;

F.   tā kā Savienība ir apņēmusies veicināt starptautisku sadarbību kosmosa izpētē un izmantošanā, esot vienisprātis ar Padomi, ka Eiropai darbības attiecībā uz kosmosa izpēti būtu jāveic pasaules mēroga programmas ietvaros;

G.   tā kā ir svarīgi pilnveidot Eiropas kosmosa politiku, pastiprinot sabiedrības izpratni un atbalstu kosmosa tehnoloģiju izstrādei, nodrošinot darbību papildināmību un maksimāli izmantojot sinerģiju ar tehnoloģijām, kuras nav paredzētas izmantošanai kosmosā;

H.   ņemot vērā Eiropas stratēģiskās vajadzības garantēt autonomu, drošu, ilgtspējīgu un finansiāli izdevīgu piekļuvi kosmosam, kuras pamatā ir gan piemērotu un konkurētspējīgu pasaules līmeņa starta iekārtu kompleksa, gan funkcionējoša Eiropas kosmodroma pieejamība;

I.   tā kā ir nepieciešams atrast piemērotus Savienības instrumentus un finansēšanas sistēmas Eiropas kosmosa politikai, lai papildinātu līdzekļus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā pētniecības, tehnoloģijas attīstības un demonstrējumu jomā (2007-2013), lai tādējādi ļautu dažādajiem uzņēmējdarbības pārstāvjiem veidot programmas vidējā termiņā un ilgtermiņā;

J.   ā kā, lai nodrošinātu, ka Eiropas kosmosa politika sniedz rezultātus atbilstoši Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un to dalībvalstu vērienīgajiem mērķiem, ir būtiski radīt atbilstošu pārvaldības struktūru un pasākumus kosmosa politikas jomā, kā arī piemērotus reglamentējošos noteikumus, lai sekmētu novatorisku un konkurētspējīgu lejupējo pakalpojumu attīstību, jo īpaši, lai garantētu to pastāvīgu pieejamību visām kosmosa programmām;

K.   tā kā ir jānosaka precīzs kalendāra grafiks, lai sasniegtu mērķus, ko paredz Galileo, EGNOS un Vides un drošības globālā monitoringa iniciatīva Copernicus (GMES) un ir jāizveido ceļvedis dažādajām struktūrām, kas iesaistītas šo programmu īstenošanā;

L.   tā kā kosmoss mūsdienu sabiedrībai piedāvā unikālas iespējas acumirklī savākt un pārsūtīt visai pasaulei liela apjoma datus, kā arī būtisku iespēju izprast un uzraudzīt pasaules klimata pārmaiņas ‐ jomu, kurā Eiropa ir uzņēmusies vadošo lomu, kā arī aicināt citus starptautiskos partnerus uzņemties lielāku atbildību pret nākamajām paaudzēm;

M.   tā kā ir iespējams panākt ievērojamus pavērsienus attiecībā uz drošības aspektiem kosmosā, galvenokārt telekomunikāciju, uzraudzības un Zemes novērošanas jomā;

N.   tā kā rezolūcijā, ko 2007. gada 22. maijā pieņēma Kosmosa padomes ceturtajā sanāksmē (kopīga Eiropas Padomes un Eiropas Kosmosa aģentūras sanāksme), ir iekļauts aicinājums optimizēt lēmumu pieņemšanas procesu Eiropas Savienības Padomē un citās Savienības iestādēs attiecībā uz kosmosa jomas jautājumiem;

O.   tā kā nākamajā finanšu plānā jāparedz piemēroti Savienības instrumenti un finansēšanas sistēmas, lai nodrošinātu Kopienas ilgtermiņa ieguldījumus ar kosmosu saistītā izpētē un ilgtspējīgu, ar kosmosu saistītu pasākumu veikšanā, kas sniegtu labumu Eiropai un tās pilsoņiem;

P.   tā kā Savienībai ir jāpastiprina sadarbība ar jaunattīstības valstīm;

1.   atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 26. septembra secinājumus kā lietderīgu politisku apņemšanos attiecībā uz Eiropas kosmosa politikas attīstību, kura sniedz spēcīgu ieguldījumu Eiropas identitātes veidošanā, un atkārtoti pauž nodomu būt konstruktīvam un pilnībā piedalīties tās īstenošanā tā, it kā Lisabonas līgums jau būtu stājies spēkā;

2.   piekrīt Padomei, ka pašreizējās prioritātes ir Galileo un EGNOS programmu un GMES/ Copernicus savlaicīga īstenošana;

3.   īpaši atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Iestāžu Galileo komiteja, kura varētu kalpot kā paraugs Eiropas kosmosa politikas attīstībai;

4.   aicina Komisiju un Padomi noteikt precīzu efektīvas pārvaldes struktūras izveidošanas grafiku GMES/Copernicus programmai un skaidri noteikt šai programmai ceļvedi nolūkā uzlabot tās efektivitāti un precizēt tās budžeta dotāciju;

5.   pastāv uz to, ka izšķiroša nozīme ir GMES/Copernicus kā lietotāju virzītai iniciatīvai, kuru īsteno, pateicoties izveidoto Zemes un kosmosa novērošanās infrastruktūru sniegtajām priekšrocībām; uzsver, ka ir obligāti nepieciešama datu un pakalpojumu nepārtrauktība; īpaši pauž viedokli, ka Komisijai vispirms jāpasūta ietekmes novērtējums par GMES/Copernicus iniciatīvas iespējamām priekšrocībām, gaidāmajiem izdevumiem un ilgtermiņa attīstību un tad jāiesniedz Parlamentam un Padomei rīcības plāns, kurā cita starpā ietverti šādi aspekti:

6.   pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz lietotāju skaidrajiem ieteikumiem, pēc jau orbītā esošā satelīta "Jason 2" nolietošanas netiek turpināta nodrošināšana ar maza noliekuma altimetra datiem, un lūdz Komisiju atrisināt "Jason 3" finansējuma problēmas, kas apdraud Copernicus sniegto pakalpojumu īstermiņa ilgtspēju, kā arī informēt Parlamentu par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem jautājumiem;

7.   mudina izveidot Eiropas iestāžu un valdību pārstāvju strukturētu dialogu, nodrošinot visām dalībvalstīm brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi EKP sniegtajām priekšrocībām;

8.   aicina Padomi un Komisiju veicināt civilās un drošības attīstības sinerģiju kosmosa izpētes jomā; norāda, ka Eiropas drošības un aizsardzības spējas cita starpā ir atkarīgas no satelīta sistēmu pieejamības un piekļuve tām Savienībai ir būtiska;

9.   lūdz Padomi un Komisiju panākt progresu starptautisko attiecību jautājumā, proti, par konkurenci starptautiskajos komerciālajos un publiskajos tirgos, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu Galileo sistēmas vajadzībām, lai nodrošinātu, ka Eiropa ieņem vienotu nostāju un ievēro stratēģiju, par kuru panākta vienošanās;

10.   ir vienisprātis ar Padomi, ka starptautiskajai sadarbībai kosmosa jomā jākalpo Eiropas interesēm un šādā nolūkā tai būtu jāsniedz ieguldījums pasaules mēroga iniciatīvās; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt Eiropas politisko un tehnoloģisko autonomiju;

11.   atgādina Padomei un Komisijai par to pausto nodomu ‐ saistībā ar EKP īstenošanas plānu iesniegt Eiropas Parlamentam detalizētus ieteikumus vai priekšlikumus četrās prioritāšu jomās par:

12.   uzsver to, cik svarīgi ir attīstīt ar kosmosu saistītu rūpniecības politiku ‐ šīs politikas būtisks elements ir reglamentējoši noteikumi kosmosa jomā un standartizācijas programma, kas veicina jaunu pakārtotu Eiropas tirgu rašanos, un atgādina, ka Galileo regulā ir noteikti kritēriji mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanai ar kosmosu saistītas rūpniecības politikā;

13.   atzīst unikālās priekšrocības, ko sniedz kosmosa programmas, kuras, ilgtermiņā nodrošinot pasaules mēroga pārklājumu, ļauj piekļūt klimata pārmaiņu izpētei svarīgiem datiem un rada zinātnisko pamatojumu svarīgiem lēmumiem, ko jāpieņem vides aizsardzības jomā;

14.   atzīst, ka kosmosa izmantošana var veicināt Lisabonas mērķu sasniegšanu, īstenojot Savienības centienus ekonomikas, izglītības, sociālajā un vides jomā un attaisnojot tās pilsoņu cerības;

15.   atzīst to, ka Savienībai ir jāveic praktiski pasākumi, lai samazinātu Eiropas atkarību attiecībā uz atsevišķām būtiski svarīgām kosmosa tehnoloģijām, elementiem un darbībām;

16.   uzskata, ka Eiropai jāizstrādā kopīgs skatījums un stratēģiski ilgtermiņa plāni attiecībā uz kosmosa izpēti, lai iesaistītos starptautiskās izpētes programmās, kurās izmanto cilvēkus vai robotus (piemēram, Globālajā izpētes stratēģijā), tai skaitā iespējamā cilvēku vadītā ekspedīcijā uz Marsu;

17.   uzstāj, ka ir jālemj par iespējamu jaunu īpašu budžeta pozīciju ES budžetā, kas paredzēta EKP, lai atspoguļotu ES ciešās saistības par labu EKP un uzlabotu šīs politikas skaidrību un pārredzamību, stājoties spēkā Lisabonas līguma noteikumiem par kosmosa politiku;

18.   aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ieguldījumus zinātnē un tehnoloģijā kosmosa jomā;

19.   aicina Komisiju uzsākt piemērotas iniciatīvas, lai pilnveidotu kosmosa izmantošanu informācijas ievākšanā un izplatīšanā, un norāda uz nepieciešamību stimulēt tehnoloģisko attīstību kosmosa uzraudzības un novērošanas jomā;

20.   aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no kosmosa piesārņošanas;

21.   aicina Komisiju izstrādāt pētījumu par kosmosa tūrisma ietekmi un tam nepieciešamo atbilstošo regulējumu attiecībā uz drošību un tiesisko regulējumu;

22.   aicina Padomi un Komisiju uzsākt kosmosa izpētes plaša mēroga izvērtēšanu, definējot skatījumu uz to, kādai vajadzētu būt Eiropas vietai turpmākajos pasaules mēroga izpētes centienos un cik lielus līdzekļus tam vajadzētu atvēlēt; saistībā ar šo vēlas būt cieši iesaistīts darbā pie Komisijas ierosinātās augsta līmeņa konferences par kosmosa izpēti;

23.   uzsver kosmosa izpētes vērtību, iedvesmojot Eiropas jauniešus izvēlēties karjeru zinātnes un tehnoloģijas jomā un stiprinot pētniecības iespējas Eiropā;

24.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Kosmosa aģentūrai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO ģenerālsekretāram.

(1) OV C 268, 23.10.2008., 1. lpp. (2) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0365. (3) OV C 96 E, 21.4.2004., 136. lpp. (4) OV C 136, 20.6.2007., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu

P6_TA(2008)0565 B6-0589/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu (CCM), kuru diplomātu konferencē no 2008. gada 19. maija līdz 30. maijam Dublinā pieņēmušas 107 valstis,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra 2008. gada 30. maija ziņojumu, kurā mudināts, lai "valstis nekavējoties paraksta un ratificē šo svarīgo vienošanos" un ka viņš cer ‐ "tā ātri stāsies spēkā",

–   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra rezolūciju "Ceļā uz vispārēju līgumu par visu veidu šķembu munīcijas aizliegšanu"(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   ņemot vērā Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu, kura tiks parakstīta 2008. gada 3. decembrī Oslo un pēc tam Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā un kura stāsies spēkā sestā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad to būs ratificējušas 30 valstis,

B.   tā kā ar Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu šīs munīcijas izmantošana, ražošana, uzkrāšana un pārvietošana tiks aizliegta pilnībā;

C.   tā kā Konvencijā par šķembu munīcijas aizliegumu tiks izvirzīta prasība, lai konvencijas dalībvalstis iznīcinātu šādas munīcijas krājumus;

D.   tā kā ar Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu noteiks jaunus cilvēktiesību standartus attiecībā uz palīdzību cietušajam personām un valstīm paredzēs saistības novākt neeksplodējušās šķembu munīcijas atliekas, kas palikušas pēc konfliktiem;

1.   atzinīgi vērtējot pilsoniskās sabiedrības paveikto, īpaši Šķembu munīcijas aizlieguma koalīciju (CMC), mēģinot izbeigtu cilvēku ciešanas, ko rada šķembu munīcija,

2.   aicina visas valstis cik vien iespējams ātri parakstīt, ratificēt un ieviest Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu;

3.   aicina visas valstis veikt valsts mēroga pasākumus, lai uzsāktu Konvencijas par šķembu munīcijas aizliegumu īstenošanu, pirms tā ir pat parakstīta un ratificēta;

4.   aicina valstis šķembu munīciju neizmantot, neizdarīt ieguldījumus saistībā ar to, neuzkrāt, neražot, nepārvietot vai neeksportēt to, kamēr Konvencija par šķembu munīcijas aizliegumu nav stājusies spēkā;

5.   aicina visas ES dalībvalstis, kuras izmantojušas šķembu munīciju, lai sniegtu palīdzību konfliktu skartajiem iedzīvotājiem, un Komisiju palielināt finansiālo atbalstu kopienām un indivīdiem, kuri cietuši no neeksplodējušas šķembu munīcijas;

6.   aicina visas ES šķembu munīciju izmantojušās dalībvalstis tehniski un finansiāli palīdzēt novākt un iznīcināt šķembu munīcijas atliekas, un Komisiju, izmantojot visus tai pieejamos līdzekļus, palielināt finansiālo atbalstu tā paša mērķa īstenošanai;

7.   aicina visas ES dalībvalstis neveikt nekādas darbības, ar kurām varētu apiet vai apdraudēt Konvenciju par šķembu munīcijas aizliegumu un tās noteikumus; īpaši aicina visas ES dalībvalstis nepieņemt, neapstiprināt un pēc tam neratificēt iespējamo Konvencijas par atsevišķiem konvencionālajiem ieročiem (CCW) protokolu, ar kuru atļautu šķembu munīcijas izmantošanu, kas nav savienojama ar šādas munīcijas nepieļaujamību saskaņā 1. un 2. pantu Konvencijā par šķembu munīcijas aizliegumu;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Kopējās ārējās un drošības politikas Augstajam pārstāvim, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Šķembu munīcijas koalīcijai.

(1) OV C 263 E, 16.10.2008., 648. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par HIV/AIDS ‐ agrīna diagnostika un aprūpe

P6_TA(2008)0566 RC-B6-0581/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 24. aprīļa rezolūciju par HIV/AIDS apkarošanu ES un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 13. martā pieņemto Brēmenes deklarāciju par kopīgu atbildību un partnerību cīņā pret HIV/AIDS,

–   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju "HIV/AIDS: laiks rīkoties"(2),,

–   ņemot vērā 2006. gada 30. novembra rezolūciju par AIDS(3),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 6. jūnija secinājumus par HIV/AIDS apkarošanu,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. decembra paziņojumu par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam (COM(2005)0654),

–   ņemot vērā Dublinas deklarāciju par partnerību HIV/AIDS apkarošanai Eiropā un Vidusāzijā, kuru pieņēma Īrijas ES prezidentūras laikā rīkotajā ministru konferencē "Pārvarēt šķēršļus ‐ partnerība HIV/AIDS apkarošanai Eiropā un Vidusāzijā" 2004. gada 23. un 24. februārī;

–   ņemot vērā ANO Kopējās HIV/AIDS apkarošanas programmas(UNAIDS) ziņojumu un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona biroja 2008. gada ziņojumu "Progress, kas sasniegts, īstenojot Dublinas Deklarāciju par partnerību HIV/AIDS apkarošanai Eiropā un Vidusāzijā",

–   ņemot vērā Eiropas Savienības un kaimiņvalstu ministru un valdību pārstāvju konferencē "Eiropa un HIV/AIDS ‐ jauni uzdevumi, jaunas iespējas", kura notika Lietuvā 2004. gada 16. un 17. septembrī, pieņemto Viļņas deklarāciju par pasākumiem cīņas stiprināšanai pret HIV/AIDS Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs,

–   ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas 2006. gada programmu HIV/AIDS apkarošanai "Ceļā uz vispārēju piekļuvi līdz 2010. gadam"

–   ņemot vērā Eirobarometra 2006. gada februāra apsekojuma rezultātus par AIDS profilaksi,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā EuroHIV 2006. gada noslēguma ziņojumā sniegtie dati liecina, ka laikā no 1999. gada līdz 2006. gadam Eiropas Savienībā HIV infekcija diagnosticēta 269 152 cilvēkiem un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionā HIV infekcija diagnosticēta 806 258 cilvēkiem;

B.   tā kā saskaņā ar EuroHIV 2006. gada noslēguma ziņojumu Eiropas Savienībā 11 % no visiem inficēšanās gadījumiem konstatē cilvēkiem, kuri ir jaunāki par 25 gadiem;

C.   tā kā EuroHIV un UNAIDS ziņojumi liecina, ka Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs joprojām ārkārtīgi strauji pieaug jaunu inficēšanās gadījumu skaits un tiek lēsts, ka dažās valstīs patiesais ar HIV inficēto cilvēku skaits gandrīz trīs reizes pārsniedz oficiāli zināmo skaitu;

D.   tā kā, neraugoties uz HIV inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu, pēdējos gados reģistrēto AIDS saslimšanas gadījumu skaits ir pastāvīgi samazinājies un šī tendence ir turpinājusies arī 2006. gadā ‐ saskaņā ar EuroHIV 2006. gada noslēguma ziņojumu Eiropas Savienībā 2006. gadā reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits ir par 40 % mazāks nekā 1999. gadā;

E.   tā kā liela daļa HIV inficēšanās gadījumu netiek diagnosticēti; tā kā daudzi cilvēki nezina, vai ir inficēti vai ne, un infekcija, visticamāk, tiek atklāta tikai tad, kad cilvēks saslimst ar kādu no slimībām, kas saistītas ar HIV/AIDS;

F.   tā kā iespējas inficēties ar HIV ievērojami pieaug, ja cilvēks jau slimo ar kādu citu seksuāli transmisīvu slimību (piemēram, gonoreju, hlamīdijām, herpesvīrusu un sifilisu);

G.   tā kā viens no HIV infekcijas ārkārtīgi straujās izplatības iemesliem daudzās Austrumeiropas valstīs ir infekcijas epidēmiskais raksturs intravenozo narkotiku lietotāju vidū;

H.   tā kā HIV/AIDS ir infekcijas slimība un tādēļ pastāv risks, ka cilvēks, kura infekcija nav diagnosticēta, var inficēt citus;

I.   ņemot vērā UNAIDS un PVO Eiropas reģiona biroja ziņojums "Progress, kas sasniegts, īstenojot Dublinas Deklarāciju par partnerību cīņā pret HIV/AIDS Eiropā un Vidusāzijā" atklāj, ka tikai nedaudzas no 53 Eiropas reģiona valstīm ir pieņēmušas tādu pieeju stigmatizācijai, diskriminācijai un cilvēktiesībām, kura atbilst Dublinas deklarācijā izklāstītajām saistībām;

J.   tā kā ikvienā HIV apkarošanas aspektā ļoti būtiska nozīme ir neierobežotai cilvēktiesību aizsardzībai;

K.   tā kā šīs epidēmijas apkarošanā ir absolūti nepieciešama pārrobežu sadarbība;

L.   tā kā ir jāievieš efektīvi sabiedrības veselības pasākumi, lai savlaicīgi noteiktu HIV infekciju,

1.   aicina Padomi un Komisiju izstrādāt HIV apkarošanas stratēģiju, lai

2.   aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs veic rūpīgu kontroli un uzraudzību, tostarp precizējot datu aprēķinus par nereģistrēto inficēto personu kopumu (skaits, raksturojošie rādītāji utt.), ievērojot konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

3.   aicina, lai Komisija paredz būtiskus politiskos resursus, finanšu resursus un cilvēkresursus šādas stratēģijas īstenošanas atbalstam;

4.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt piekļuvi testēšanai, kurai jābūt par brīvu un jāpaliek anonīmai;

5.   aicina Komisiju izstrādāt HIV/AIDS inficēšanās riska samazināšanas stratēģiju, kuras mērķauditorija būtu mazāk aizsargātās grupas un augsta riska grupas;

6.   aicina, lai Padome uzdod Komisijai izstrādāt Padomes ieteikumus visām dalībvalstīm par to, kā īstenot testu veikšanas un terapijas pamatnostādnes, kas balstītas uz klīniskos pētījumos gūtām atziņām;

7.   aicina, lai Padome uzdod Komisijai nodrošināt, ka turpmāk pasākumos, kas paredzēti HIV/AIDS apkarošanas progresa uzraudzībai Eiropā un kaimiņvalstīs, tiek iekļauti rādītāji, ar kuru palīdzību iespējams tieši risināt un novērtēt ar HIV/AIDS saistītos cilvēktiesību jautājumus;

8.   aicina dalībvalstis ieviest to jurisdikcijā noteikumus, ar kuru palīdzību varētu efektīvi apkarot HIV/AIDS skarto personu diskrimināciju, tostarp ierobežojumus, kas ietekmē viņu pārvietošanās brīvību;

9.   aicina dalībvalstis pastiprināt informatīvas un izglītojošas kampaņas par HIV/AIDS profilaksi, infekcijas noteikšanas testiem un ārstēšanu;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO Kopējai HIV/AIDS apkarošanas programmai un Pasaules Veselības organizācijai.

(1) OV C 74 E, 20.3.2008., 348. lpp. (2) OV C 303 E, 13.12.2006., 871. lpp. (3) OV C 316 E, 22.12.2006., 366. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par stāvokli biškopības nozarē

P6_TA(2008)0567 B6-0579/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā biškopības nozarē visā pasaulē un jo īpaši Eiropā ir ļoti nopietnas problēmas;

B.   tā kā biškopība labvēlīgi ietekmē visu ekosistēmu un ir jo īpaši būtiska lauksaimniecības ekosistēmai;

C.   tā kā ir svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību un biškopība to lielā mērā veicina, nodrošinot svešapputi;

D.   tā kā Eiropā ir tūkstošgadīgas biškopības tradīcijas un šīs tradīcijas ir daļa no kultūras un lauksaimniecības mantojuma;

E.   tā kā biškopības produktiem ir augsta uzturvērtība, kā arī ārstnieciskā nozīme;

F.   tā kā Eiropas biškopības nozarē ražotā medus un citu biškopības produktu, piemēram, peru pieniņa, propolisa, bišu indes un bišu vaska daudzveidību un augsto kvalitāti saistībā ar šīs nozares uzkrāto pieredzi, kā arī tik atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem;

G.   tā kā šajā nozarē vērojama negodīga konkurence, jo Kopienas tirgū tiek ievesti produkti no trešām valstīm;

H.   tā kā medu var ievest no dažādiem pasaules reģioniem, bet apputeksnēšanu var garantēt tikai bites, turklāt to skaitam jābūt pietiekamam;

I.   tā kā bišu saimes ir nopietni apdraudētas, jo būtiski samazinās ziedputekšņu un nektāra resursi;

J.   tā kā pasaulē novēro strauju bišu saimju skaita samazināšanos;

K.   tā kā pie bišu veselības krīzes cēloņiem jāmin bišu ērce (Varroa spp.) stropos, bišu saimju bojāeja, kā arī nozematozes (Nosema ceranae) izplatīšanās;

L.   tā kā 76 % no cilvēku uzturam paredzētās pārtikas ražošanas ir atkarīgi no biškopības nozares;

M.   tā kā 84 % no Eiropā kultivētajām augu šķirnēm ir atkarīgi no apputeksnēšanas;

N.   tā kā pārāk bieži tiek ignorēti norādījumi un atzītā prakse attiecībā uz biocīdu lietošanu;

O.   tā kā līdz šim nav metožu, lai izskaustu noteiktas bišu slimības, kuru dēļ samazinās bišu pretestības spēja un saimes iet bojā;

1.   uzskata, ka ir svarīgi tūlīt attiecīgi reaģēt uz bišu veselības krīzi, turklāt tas jādara ar efektīviem līdzekļiem;

2.   uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai novērstu negodīgu konkurenci, ko izraisa no trešām valstīm ievestie biškopības produkti, kuriem ir zemākas ražošanas izmaksas, jo īpaši saistībā ar cukura cenu un darbaspēka izmaksām;

3.   aicina Komisiju, piešķirot papildu budžeta līdzekļus, nekavējoties uzsākt pētniecību par parazītiem un slimībām, kas masveidā iznīcina bišu saimes, kā arī par citiem iespējamiem iemesliem kā ģenētiskās daudzveidības izzušanu un ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu;

4.   uzskata, ka bišu medus marķējumos obligāti jānorāda izcelsmes valsts;

5.   aicina Komisiju KLP veselības pārbaudes ietvaros ieviest pasākumus, lai veicinātu ekoloģiskās kompensācijas zonu izveidi (piemēram, biškopības atmatas), īpaši lielākajos lauksaimniecības reģionos; aicina izveidot šādas zonas lauku daļās, kur grūti audzēt kultūraugus, un audzēt tur, piemēram, facēlijas, gurķu mētru, savvaļas sinepes un balto āboliņu, kuri nodrošina nektāra resursus rajonos, kur ievāc medu;

6.   aicina Padomi un Komisiju pienācīgi ņemt vērā bišu veselību, tirdzniecību ar bišu produktiem un ekonomisko ietekmi uz biškopības nozari visās diskusijās un turpmākos tiesību aktos, kas skar ģenētiski modificētu kultūru audzēšanu Eiropas Savienībā;

7.   aicina Komisiju veicināt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu nepietiekamas apputeksnēšanas risku gan biškopjiem, gan lauksaimniekiem, kuri varētu ievērojami palielināt ražošanu;

8.   aicina Komisiju nodrošināt virszemes ūdeņu uzraudzību un kontroli, jo bites ir ļoti jutīgas uz vides pasliktināšanos;

9.   aicina Komisiju veikt pētījumu, kā bišu mirstība ir saistīta ar pesticīdu, piemēram, tiametoksama, imidakloprīda, klotianidīna un fipronila lietošanu, lai būtu iespējams veikt attiecīgos pasākumus attiecībā uz šo produktu apstiprināšanu;

10.   aicina Komisiju saskaņot visu informāciju, kas par pašreizējo stāvokli pieejama katrā dalībvalstī; uzskata, ka Komisijai jāsadarbojas ar atzītām organizācijām, lai apmainītos ar zinātnisko informāciju, kas ir šo iestāžu rīcībā par pesticīdu ietekmi uz bitēm;

11.   uzskata, ka ir svarīgi ieviest prasību veikt ievestā medus analīzi, lai noteiktu, vai tajā nav Amerikas peru puves baktēriju;

12.   mudina Komisiju ierosināt finansiāla atbalsta mehānismu biškopības uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās saistībā ar bišu bojāeju;

13.   aicina Komisiju iekļaut veterinārās politikas jomā pētījumus un pasākumus cīņai ar bišu slimībām;

14.   aicina Komisiju mudināt visas dalībvalstis nekavējoties sniegt lielāku atbalstu biškopības nozarei;

15.   uzdod Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Ieteikuma 2001/331/EK, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs, pārskatīšanu

P6_TA(2008)0568 B6-0580/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/331/EK, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. novembra paziņojumu par to, kā īsteno Ieteikumu 2001/331/EK, ar ko nosaka obligātos kritērijus vides pārbaudēm dalībvalstīs (COM(2007)0707),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Eiropas Parlaments un Padome 2001. gadā pieņēma Ieteikumu 2001/331/EK, kurā tika sniegti nesaistoši kritēriji vides pārbaužu plānošanai, veikšanai, rezultātu apkopošanai un ziņojumu sagatavošanai, atzīstot, ka starp dalībvalstu pārbaužu sistēmām pastāv būtiskas atšķirības;

B.   tā kā minētā Ieteikuma mērķis bija uzlabot atbilstību Kopienas vides tiesību aktiem un veicināt šo tiesību aktu saskaņotāku īstenošanu un izpildi visās dalībvalstīs;

C.   tā kā iepriekšminētajā paziņojumā izklāstīti Komisijas uzskati par minētā ieteikuma turpmāku pilnveidošanu, tostarp pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem par ieteikuma īstenošanu;

D.   tā kā šajā paziņojumā ir norādīts, ka dalībvalstu sniegtā informācija par minētā ieteikuma īstenošanu "nebija pilnīga vai arī tā bija grūti salīdzināma";

E.   tā kā saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju noskaidrojās, ka "tikai dažas dalībvalstis ir panākušas ieteikuma pilnīgu īstenošanu" un "pastāv lielas atšķirības starp to, kā Kopienā tiek veiktas vides pārbaudes";

F.   tā kā saskaņā ar Komisijas viedokli nepilnīgā īstenošana daļēji ir izskaidrojama ar to, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretēja ieteikumā iekļautās definīcijas un kritērijus, kā arī ziņojumu sniegšanas prasības;

G.   tā kā Komisija atzīst, ka ieteikuma darbības joma ir neatbilstīga un tajā nav iekļauti daudzi nozīmīgi pasākumi, piemēram, Natura 2000, nelegālu atkritumu pārvadājumu kontrole, ķīmisko vielu reģistrēšana, novērtēšana, licencēšana un ierobežošana (REACH), bīstamu vielu ierobežošana izstrādājumos (piemēram, Direktīva par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās - RoHS direktīva), tirdzniecība ar apdraudētu sugu dzīvniekiem un augiem, kā arī pasākumi, kas saistīti ar ģenētiski modificētiem organismiem un ražotāju atbildības sistēmām,

1.   pauž bažas par Komisijas secinājumu, ka Kopienā nav iespējams nodrošināt pilnīgu vides tiesību aktu īstenošanu, jo šā iemesla dēļ ne vien turpinās vides postīšana, bet notiek arī konkurences kropļošana;

2.   uzsver, ka kvalitatīva un vienmērīga Kopienas vides tiesību aktu īstenošana ir izšķiroši svarīga un jebkādas atkāpes izraisa sabiedrības vilšanos un apdraud Kopienas kā efektīva vides sarga reputāciju;

3.   iebilst pret Komisijas nodomu risināt šo problēmu tikai ar nesaistoša ieteikuma palīdzību un ar atsevišķu juridiski saistošu prasību iekļaušanu nozaru tiesību aktos;

4.   tā vietā mudina Komisiju līdz 2009. gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu direktīvai par vides pārbaudēm, precizējot Ieteikumā 2001/331/EK noteiktās definīcijas un kritērijus un paplašinot tā darbības jomu;

5.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas Savienības tīklu vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai (IMPEL) un mudina Komisiju līdz 2009. gada beigām ziņot par iespējamiem veidiem, kā to izdarīt, tostarp izveidojot Kopienas vides inspekciju;

6.   iesaka vairāk koncentrēties uz atbalstu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem par vides aizsardzību, kuru precīzais saturs būtu jānosaka vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, pamatojoties uz vajadzībām un konkrētajā teritorijā novērotajām problēmām;

7.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 118, 27.4.2001., 41. lpp.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par Somāliju

P6_TA(2008)0569 RC-B6-0596/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā rezolūcijas par situāciju Somālijā, jo īpaši 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Somāliju(1) un 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par civiliedzīvotāju nogalināšanas biežajiem gadījumiem Somālijā(2),

–   ņemot vērā Amnesty International 2008. gada 1. novembra ziņojumu "Cilvēktiesību stāvoklis pasaulē",

–   ņemot vērā ANO Ģenerālsekretāra īpašās pārstāves jautājumos par bērniem bruņotos konfliktos Radhika Coomaraswamy 2008. gada 8. novembra paziņojumu, kurā nosodīta trīspadsmitgadīgās Aisha Ibrahim Duhulow nomētāšana ar akmeņiem,

–   ņemot vērā dažādus reģionālos cilvēktiesību instrumentus, un, jo īpaši 1981. gada Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un tam pievienoto 2003. gada protokolu par Āfrikas sieviešu tiesībām,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2008. gada 27. oktobrī Somālijā trīspadsmit gadus vecā meitene Aisha Ibrahim Duhulow tika nomētāta ar akmeņiem līdz nāvei;

B.   tā kā nomētāšanu ar akmeņiem veica 50 vīrieši dienvidu ostas pilsētas Kismaijo stadionā, 1000 skatītāju acu priekšā;

C.   tā kā viņa tika apsūdzēta laulības pārkāpšanā, tādējādi noziegumā pret islāma likumu, bet patiesībā viņu bija izvarojuši trīs vīrieši,

D.   tā kā al-Shabah militārais grupējums, kas kontrolē Kismaijo, apcietināja Aisha Ibrahim Duhulow un pavēlēja nomētāt viņu ar akmeņiem, bet neaizturēja vai neapcietināja tos, kas bija vainojami izvarošanā;

E.   tā kā stadionā militārā grupējuma locekļi atklāja uguni, kad daži no cilvēkiem stadionā glābt Aisha Ibrahim Duhulow dzīvību, un nošāva zēnu, kas atradās netālu;

F.   tā kā ir uzticami ziņojumi par to, ka Kismaijo cilvēktiesību aktīvistiem al-Shabah militāristi ir draudējuši atņemt dzīvību, jo viņi izplatot nepatiesu informāciju par notikušo;

G.   tā kā briesmīgi cilvēktiesību pārkāpumi Somālijā notiek ikdienas, kuru iemesls ir dramatiskā situācija Somālijā, kā arī plaši izplatītā vardarbība, kuru pastrādā daži Somālijas Atkalatbrīvošanas frontes (tā sauktās Islāma tiesu savienības) grupējumi, kas cenšas gāzt Somālijas likumīgo valdību;

H.   tā kā starp cilvēktiesību pārkāpumiem ir arī nesenā divu Itālijas Romas katoļu mūķeņu nolaupīšana no Kenijas, kuras vēlāk tika pārvestas uz Somāliju, kā arī pašnāvnieku uzbrukumu skaita palielināšanās, kuros pēdējās nedēļās valsts ziemeļu daļā dzīvību zaudējuši vismaz 30 cilvēki;

I.   tā kā valstī strādājošo starptautisko organizāciju darbinieki pēdējā laikā ir pakļauti vardarbībai un arī nogalināti, un tā kā lielākā daļa šo noziegumu tiek saistīta ar bruņoto opozīcijas grupējumu locekļiem, tostarp al-Shabah grupējumu un Islāma tiesu savienības grupējumiem,

J.   tā kā islāmistu nemiernieki galvaspilsētā Mogadišā ir veikuši publiskas nopēršanas, tādējādi cenšoties demonstrēt savu pieaugošo spēku;

K.   tā kā šādi brutāli nodarījumi parāda, kādas ir šo militāristu metodes, kā arī plašākā perspektīvā demonstrē tās briesmas cilvēktiesībām, kādas sagaidāmas, ja viņi paplašinās savu ietekmi valstī;

L.   tā kā Somālijas Federālā pagaidu valdība un Somālijas Atkalatbrīvošanas alianse parakstīja līgumu par kaujas darbību pārtraukšanu 2008. gada 26. oktobrī Džibutijā, un tā kā Starpvaldību reģionālās attīstības iestādes (IGAD) reģionālie līderi 2008. gada 28.-29. oktobrī īpašā augstākā līmeņa sanāksmē Nairobi nāca klajā ar Somālijas miera plānu,

M.   tā kā ir ļoti svarīgi atbalstīt Somālijas Pagaidu federālo valdību un tās prezidentu Abdullahi Yusuf,

1.   asi nosoda Aisha Ibrahim Duhulow nomētāšanu ar akmeņiem un nogalināšanu un pauž visdziļāko sašutumu par šādu šausminošu barbarisku rīcību pret 13 gadus vecu izvarošanas upuri;

2.   aicina Somālijas valdību nosodīt šo nogalināšanu un rīkoties, lai novērstu šādus brutālus noziegumus nākotnē;

3.   aicina Somālijas valdību izsniegt dokumentus un sniegt paziņojumus, lai reabilitētu Aisha Ibrahim Duhulow pēc nāves;

4.   atbalsta Somālijas valdības centienus nostiprināt kontroli pār Kismaijo ostu un aicina atbilstoši noteiktai kārtībai saukt pie atbildības tos, kas vainojami Aisha Ibrahim Duhulow izvarošanā;

5.   aicina ES nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību, lai Somālijā izveidotu paliekošu demokrātisku valdību un turpināt palīdzību Somālijas valdībai, lai tā nostiprinātu savu kontroli pār visu valsti un izveidotu tiesiskumu, kas būtu savienojams ar tās starptautiskajām cilvēktiesību saistībām, tādējādi novēršot šādas slepkavības nākotnē;

6.   neatlaidīgi mudina Āfrikas Savienības misijai Somālijā (AMISOM) piešķirt visaptverošas pilnvaras aizstāvēt civiliedzīvotājus, īpašu uzmanību veltot sievietēm un bērniem, un aicina tās mandātā iekļaut cilvēktiesību pārkāpumu uzraudzību, izmeklēšanu un ziņošanu par tiem;

7.   aicina gan Somālijas, gan Kenijas vara iestādes darīt visu iespējamo un uzņemties visas iespējamās politiskās un diplomātiskās iniciatīvas, lai nodrošinātu divu itāļu Romas katoļu mūķeņu atbrīvošanu;

8.   stingri atbalsta Džibutijas nolīgumu starp Somālijas valdību un Somālijas Atkalatbrīvošanas aliansi, kura mērķis ir izbeigt gadiem ilgo karadarbību Somālijā un izstrādāt paliekošus risinājumus, lai atjaunotu mieru un izbeigtu noziegumus, kādi minēti šajā rezolūcijā,

9.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Apvienot Nāciju Organizācijas un Āfrikas Savienības ģenerālsekretāriem, IGAD valdībām, AMISOM un Somālijas valdībai.

(1) OV C 282 E, 6.11.2008., 479. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0313.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija par nāvessodu Nigērijā

P6_TA(2008)0570 RC-B6-0602/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem Nigērijā,

–   ņemot vērā Nigērijas federālās valdības pašreizējo moratoriju nāvessoda izmantošanai,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Nigērija ratificējusi 1993. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā 1981. gada Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartu, kuru Nigērija ratificējusi 1983. gada 22. jūnijā

–   ņemot vērā 1990. gada Āfrikas Bērnu tiesību un labklājības hartu, kuru Nigērija ratificējusi 2001. gada 23. jūlijā

–   ņemot vērā 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuru Nigērija ratificējusi 2001. gada 28. jūlijā

–   ņemot vērā 1979. gada Konvenciju par sieviešu visu veidu diskriminācijas likvidāciju, kuru Nigērija ratificējusi 1985. gada 13. jūnijā un tās 1999. gada fakultatīvo protokolu, kuru Nigērija ratificējusi 2004. gada 22. novembrī

–   ņemot vērā 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, kuru Nigērija ratificējusi 1991. gada 19. aprīlī

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā vairāk nekā 720 vīrieši un 11 sievietes Nigērijas cietumos sagaida nāvessodu,

B.   tā kā Nigērijas Valsts nāvessoda izpētes grupa un Prezidenta tiesvedības reformas komisija ir atklājusi, ka gandrīz visi ieslodzītie ir nabadzīgi un viņiem nav pieejama juridiskā palīdzība,

C.   tā kā, lai gan starptautiskās tiesības aizliedz piespriest nāvessodu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem, vismaz 40 uz nāvi notiesātie iespējamā nodarījuma izdarīšanas brīdī bija vecumā no 13 līdz 17 gadiem,

D.   tā kā islāma šariata tiesas pārziņā ir krimināllietas 12 no 36 Nigērijas štatiem; tā kā šīs tiesas turpina piespriest nāvessodus, kā arī nopēršanu un amputācijas,

E.   tā kā 47 % uz nāvi notiesāto gaida apelācijas spriedumu, ceturtā daļa ieslodzīto gaida apelācijas spriedumu piecus gadus, 6 % ieslodzīto ir gaidījuši apelācijas spriedumu vairāk nekā 20 gadus un viens ieslodzītais ir pavadījis 24 gadus, gaidot nāves soda izpildi,

F.   tā kā Nigērijas kriminālās tiesvedības sistēmai raksturīga korupcija un nolaidība un tā cieš no ievērojama resursu trūkuma,

G.   tā kā spīdzināšana, kas Nigērijā ir aizliegta, notiek ikdienā un vismaz 80 % Nigērijas cietumos ieslodzīto apgalvo, ka ir piekauti, iebiedēti ar ieročiem vai spīdzināti policijas kamerās,

H.   tā kā no daudziem ieslodzītajiem, kas gaida tiesu un ir notiesāti uz nāvi, policisti izspiež naudu apmaiņā pret atbrīvošanu,

I.   tā kā vairāk nekā 40 000 valsts cietumos ieslodzīto lietas nav uzsākts izskatīt vai šie ieslodzītie nav notiesāti,

J.   tā kā cietumos ir arī sastopamas hroniskas slimības, no kurām var izvairīties, piemēram, HIV, malārija, tuberkuloze, gripa un plaušu karsonis,

K.   tā kā Nigērijas iestādes ir dažas reizes mēģinājušas risināt šīs valsts tiesu sistēmas problēmas; tā kā 2004. gadā Valsts nāvessoda izpētes grupa un 2007. gadā Prezidenta tiesvedības reformas komisija pauda šaubas par to, vai nāvessods palīdz samazināt noziedzības rādītājus un izplatību Nigērijā; tā kā, tomēr, ne federālā valdība, ne štatu valdības nav rīkojušās, lai atrisinātu šo abu pētniecības grupu aktualizētās neatliekamās problēmas,

L.   tā kā Nigērija kopš 2002. gada nav oficiāli ziņojusi par nāvessodu izpildi,

M.   tā kā ir zināms, ka 2007. gadā tikai septiņas no 53 Āfrikas Savienības dalībvalstīm ir izpildījušas nāvessodu, bet 13 Āfrikas valstīs nāvessods ir oficiāli atcelts un 22 valstīs to nepiemēro praksē,

N.   tā kā 1977. gadā tikai 16 valstis ir atcēlušas nāvessodu par jebkādiem noziegumiem, tā kā pašlaik 137 no 192 ANO dalībvalstīm ir atcēlušas nāvessodu oficiāli vai to neizpilda praksē,

1.   aicina Nigērijas federālo valdību un štatu valdības atcelt nāvessodu;

2.   aicina Nigērijas federālo valdību un štatu valdības, kamēr nav atcelts nāvessods, nekavējoties pasludināt moratoriju jebkādu nāvessodu izpildei, kā to paredz ANO Ģenerālās asamblejas 2008. gada 26. februāra Rezolūcija Nr. 62/149, un aizstāt visus nāvessodus ar brīvības atņemšanu;

3.   aicina Nigērijas federālo valdību un štatu valdības izstrādāt visaptverošu pieeju noziedzībai un nākt klajā ar skaidrojumu, kā risināt situāciju noziedzības jomā;

4.   prasa Nigērijas federālajai valdībai un štatu valdībām gan federālajos, gan štatu tiesību aktos atcelt visus noteikumus, kas paredz nāvessodu cilvēkiem, kuri iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī bija jaunāki par 18 gadiem;

5.   aicina Nigērijas federālo valdību un štatu valdības nodrošināt, ka par noziegumiem, par kuriem paredzēts augstākais sodamērs, tiek ievēroti visstingrākie starptautiski atzīti un konstitucionāli standarti attiecībā uz taisnīgu tiesu, it īpaši reģionos, kuros ir nepietiekami juridiski aizsargāti nabadzīgākie ieslodzītie, kuros atzīšanās un pierādījumi tiek iegūti, izmantojot vardarbību, piespiešanu vai spīdzināšanu, kuros ir nesamērīgi ilgi jāgaida tiesas un apelācijas spriedumi un kuros notiesā nepilngadīgos;

6.   aicina Nigērijas federālo valdību ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1989. gada otro fakultatīvo protokolu un ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu 2002. gada fakultatīvo protokolu;

7.   mudina Nigērijas štatu valdībām atcelt visus noteikumus, kas paredz obligātu nāvessodu;

8.   aicina Nigērijas federālo valdību un štatu valdības īstenot Valsts nāvessoda izpētes grupas 2004. gada un prezidenta tiesvedības reformas komisijas 2007. gada ieteikumus un it īpaši noteikt moratoriju nāvessoda izpildei un aizstāt visus nāvessodus ar citiem soda veidiem;

9.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis sniegt tehnisku atbalstu Nigērijas iestādēm, lai pārskatītu tiesību aktus, kas paredz nāvessodu, atceļot nāvessodu un uzlabojot Nigērijas policijas izmeklēšanas procedūras;

10.   aicina atbalstīt Āfrikas Komisijas par cilvēku un iedzīvotāju tiesībām darba grupas par nāvessodu darbību, lai izstrādātu protokolu Āfrikas hartai nāvessoda aizliegšanai un padarītu neiespējamu nāvessoda atjaunošanu;

11.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu vparlamentiem un valdībām, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienībai, Nigērijas federālajai valdībai un parlamentam, Āfrikas Savienībai un Panāfrikas parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. novembra rezolūcija lietā par Al-Kurd ģimeni

P6_TA(2008)0571 RC-B6-0608/2008

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem,

–   ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavoja Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija pēc vizītes Izraēlā un palestīniešu teritorijās no 2008. gada 30. maija līdz 2. jūnijam, un šīs delegācijas izdarītos secinājumus,

–   ņemot vērā Ceturto Ženēvas konvenciju,

–   ņemot vērā attiecīgās Apvienot Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijas,

–   ņemot vērā ES un Izraēlas Asociācijas nolīgumu, un jo īpaši tā 2. pantu,

–   ņemot vērā prezidentūras 2008. gada 10. novembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par māju nojaukšanu Austrumjeruzalemē,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā naktī uz svētdienu, 2008. gada 9. novembri, Izraēlas policija un bruņotie spēki izlika Al-Kurd ģimeni no mājām Sheikh Jarrah rajonā Austrumjeruzalemē, kur šī ģimene dzīvoja jau vairāk nekā 50 gadus; tā kā uzreiz pēc tam tie ļāva šīs ģimenes mājā ienākt kolonistiem un tad rajonu noslēdza;

B.   tā kā šī izlikšana notika, balstoties uz Izraēlas Augstākās tiesas rīkojumu, kuru tā bija izdevusi 2008. gada 16. jūlijā pēc ilgiem un pretrunīgiem tiesas procesiem par apstrīdētām īpašumtiesībām Izraēlas tiesās un iestādēs;

C.   tā kā ANO Palīdzības un darba aģentūra Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) ir deklarējusi, ka tā turpinās sniegt atbalstu ģimenei;

D.   uzsverot, ka izlikšana notika, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības iebildumiem; tā kā ASV šo jautājumu ir izvirzījušas Izraēlas iestādēm; tā kā šis lēmums var bruģēt ceļu vēl 26 citu māju pārņemšanai Austrumjeruzalemes Sheikh Jarrah rajonā, kur par izlikšanas mērķi kļūst vēl 26 ģimenes; tā kā tam ir politiskās sekas attiecībā uz Austrumjeruzalemes turpmāko statusu;

E.   vērš uzmanību uz attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, un to, ka starptautiskā sabiedrība nav atzinusi Izraēlas suverēno varu pār Austrumjeruzalemi;

F.   tā kā Eiropas Parlamenta delegācija 2008. gada 3. novembrī apmeklēja Sheikh Jarrah rajonu un tai bija iespēja tikties ar Al-Kurd ģimeni;

1.   pauž dziļas bažas par Al-Kurd ģimenes izlikšanu, par to, ka Izraēlas varasiestādes nesen nojauca palestīniešu ģimeņu mājas vairākos Austrumjeruzalemes rajonos, kā arī par iespējamām nopietnajām sekām, ko var izraisīt šie pasākumi;

2.   norāda, ka šīs darbības, kas būtiski ietekmē šo rajonu iedzīvotāju dzīvi, ir pretrunā starptautiskajām tiesību normām, un aicina Izraēlas varasiestādes izbeigt šīs darbības, cik drīz vien iespējams;

3.   norāda, atzīstot Izraēlas tiesu iestāžu neatkarību starptautiski atzītajās Izraēlas Valsts robežās, ka saskaņā ar starptautisko tiesību normām Austrumjeruzaleme nav pakļauta Izraēlas tiesu iestāžu jurisdikcijai;

4.   aicina Padomi, Komisiju un starptautisko sabiedrību, ieskaitot Kvartetu, darīt visu iespējamo, lai aizsargātu palestīniešu iedzīvotājus Sheikh Jarrah rajonā un citos Austrumjeruzalemes rajonos, un aicina Kvartetu aktīvāk rīkoties šajā virzienā;

5.   atkārtoti aicina Izraēlas iestādes nekavējoties apturēt jebkādu apmetņu paplašināšanu un drošības žoga būvniecību ārpus Izraēlas 1967. gada robežām ‐ darbības, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesību normām un kas apdraud miera centienus;

6.   apstiprina, ka ar šādām darbībām var tikai apdraudēt izredzes panākt miera līguma noslēgšanu starp palestīniešiem un Izraēlu; neatlaidīgi aicina Izraēlu atturēties no vienpusējiem pasākumiem, kas varētu jau iepriekš negatīvi ietekmēt rezultātus sarunām par galīgo statusu, jo īpaši Jeruzalemē;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kvarteta īpašajam sūtnim Tuvajos Austrumos, Izraēlas valdībai, Knesetam, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam un Palestīnas Likumdošanas padomei.