Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda (izvēlēts)
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums starp EK un Maroku (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās) *** |
| ||||||
(Piekrišanas procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2007)0404), – ņemot vērā Padomes iesniegto tekstu (13104/2007), – ņemot vērā Padomes lūgumu dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro apakšpunktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta otro teikumu, kā arī 310. pantu (C6-0383/2008), – ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0458/2008), 1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Marokas Karalistes valdībām un parlamentiem. | |||||||
| EK un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās) *** |
| ||||||
(Piekrišanas procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2008)0139), – ņemot vērā Padomes lūgumu (C6-0453/2008) dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar EK līguma 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu, – ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0496/2008), 1. dod piekrišanu protokola noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Albānijas Republikas valdībām un parlamentiem. | |||||||
| EK un Horvātijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās) *** |
| ||||||
(Piekrišanas procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam (COM(2007)0612), – ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu un saistībā ar EK līguma 300. panta 2. panta pirmās daļas otro teikumu un 310. pantu (C6–0463/2008), – ņemot vērā Reglamenta 75. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A6-0490/2008), 1. sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Horvātijas Republikas valdībām un parlamentiem. | |||||||
| EK un Indijas Nolīgums par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2008)0347), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0342/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0471/2008), 1. apstiprina nolīguma slēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Indijas Republikas valdībai un parlamentam. | |||||||
| Euro aizsardzība pret viltošanu * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra ‐ atkārtota apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemto vērā Padomes projektu (14533/2008), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0525), – ņemto vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija nostāju(1), – ņemot vērā EK līguma 123. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0395/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 43. panta 1. punktu un 55. panta 3. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0499/2008), 1. apstiprina Padomes projektu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt projektu vai aizstāt to ar citu tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Euro aizsardzība pret viltošanu (dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu) * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra ‐ atkārtota apspriešanās) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes tekstu (14533/2008), – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0525), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. jūnija nostāju(1), – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0481/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 43. panta 1. punktu un 55. panta 3. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0503/2008), 1. apstiprina Padomes tekstu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt iesniegto tekstu vai aizstāt to ar citu tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Nodrošinājumi, ko prasa no sabiedrībām, lai aizsargātu to dalībnieku un trešo personu intereses (kodificēta versija) ***I |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2008)0544) Eiropas Parlamentam un Padomei, – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0316/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0465/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Atbrīvojumi no nodokļiem, ko piemēro privātpersonu personīgo lietu galīgai ievešanai no dalībvalsts * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0376), – ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0290/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi oficiālai tiesību aktu tekstu kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0466/2008), A. tā kā pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu padomdevējas grupas atzinuma šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai pašreizējo tekstu kodifikācija, nemainot to būtību; 1. apstiprina pēc Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu padomdevējas darba grupas ieteikuma pielāgoto Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Izdevumi veterinārijas jomā (kodificēta versija) * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra – kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0358), – ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0271/2008), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1), – ņemot vērā Reglamenta 80. un 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0464/2008), A. tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, nemainot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Medaļas un žetoni, kas līdzīgi euro monētām * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0514 VOL. I), – pēc tam, kad Padome ar to ir apspriedusies (C6-0332/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0469/2008), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Medaļas un žetoni, kas līdzīgi euro monētām: attiecināšana uz neiesaistītajām dalībvalstīm * |
| ||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0514 VOL. II), – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0335/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0470/2008), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Budžeta grozījuma Nr. 9/2008 projekts |
| ||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu, – ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un it īpaši tās 37. un 38. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2007. gada 13. decembrī(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3), – ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada budžeta grozījuma Nr. 10/2008 provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2008. gada 31. oktobrī (COM(2008)0693), – ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 9/2008 projektu, ko Padome sagatavoja 2008. gada 27. novembrī (16263/2008 – C6-0462/2008), – ņemot vērā Reglamenta 69. pantu un IV pielikumu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0487/2008), A. tā kā 2008. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 9 projekts attiecas uz šādiem jautājumiem:
B. tā kā budžeta grozījuma Nr. 9/2008 projekts ir paredzēts, lai šīs korekcijas oficiāli iekļautu 2008. finanšu gada budžetā; C. tā kā Padome pēc budžeta grozījuma Nr. 8/2008 provizoriskā projekta atcelšanas ir apstiprinājusi budžeta grozījuma Nr. 10/2008 provizorisko projektu kā budžeta grozījuma Nr. 9/2008 projektu, 1. pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 10/2008 provizorisko projektu; 2. apstiprina budžeta grozījuma Nr. 9/2008 projektu bez grozījumiem; 3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||
| Mērvienības ***II |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11915/3/2008 – C6-0425/2008), – ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0510), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 67. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0476/2008), 1. apstiprina kopējo nostāju; 2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju; 3. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt aktu saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu; 4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Tūrisma ietekmes reģionālās attīstības aspekti piekrastes reģionos |
| |||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu(1), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi(3), – ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(4), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(5), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(6), – ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra nostāju par Padomes kopējo nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par lidostu nodevām(7), – ņemot vērā Komisijas 2000. gada 27. septembra paziņojumu "Integrēta piekrastes zonas pārvaldība ‐ stratēģija Eiropai" (COM(2000)0547), – ņemot vērā Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumu "Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma" (COM(2007)0621), – ņemot vērā Komisijas 2006. gada 17. marta paziņojumu "Atjauninātā ES tūrisma politika ‐ veidojot spēcīgāku Eiropas tūrisma partnerību" (COM(2006)0134) un Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par šo tematu(8), – ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. oktobra paziņojumu "Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika" (COM(2007)0575) un Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūciju par šo tematu(9), – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu "20 un 20 līdz 2020. gadam ‐ Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām" (COM(2008)0030), – ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 7. jūnija Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām" (COM(2006)0275), – ņemot vērā Briseles 2007. gada 14. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus, – ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 20. maija kopīgo trīspusējo deklarāciju par "Eiropas jūrniecības dienas" noteikšanu, kas svinama katru gadu 20. maijā, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0442/2008), A. tā kā ES ir sešas piekrastes makrozonas, proti, Atlantijas okeāna, Baltijas jūras, Melnās jūras, Vidusjūras un Ziemeļjūras reģiona un attālāko reģionu piekrastes zonas, un katrā no tām ir savi īpaši teritoriālie resursi un īpaša tūrisma koncepcija; B. tā kā ievērojama daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo Eiropas kontinenta 89 000 km garajā piekrastes joslā; C. pieņemot "piekrastes zonu" definīciju, ko izmanto ES jūrniecības politikā, proti, ka piekrastes zonas ir zonas vai teritorijas, kas atrodas piekrastē vai ne vairāk kā 50 km attālumā no piekrastes, mērot taisnā līnijā; D. tā kā piekrastes reģioni Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, jo tajos koncentrēta ievērojama saimnieciskās darbības procentuālā daļa; E. ņemot vērā piekrastes zonas integrētas pārvaldības definīciju un tūrisma nozīmi šā mērķa sasniegšanai; F. tā kā piekrastes reģionu pozitīvā attīstība nodrošina ieguvumus ne vien tiem, kuri dzīvo piekrastes teritorijās, bet visiem ES iedzīvotājiem; G. tā kā tūrisms, kas šajos reģionos parasti ir galvenā saimnieciskā darbība un kas labvēlīgi ietekmē sociālo un saimniecisko attīstību, veicinot IKP un nodarbinātības pieaugumu, var radīt arī nelabvēlīgu teritoriālo ietekmi, kam par iemeslu ir tūrisma sezonalitāte, nekvalificēta darbaspēka nodarbināšana, integrācijas trūkums starp piekrasti un iekšzemi, saimniecisko darbību dažādības trūkums vai dabas un kultūras mantojuma degradācija; H. tā kā dažādās rīcības programmās 2007.–2013. gadam praktiski nav nevienas konkrētas norādes uz piekrastes zonām, kā rezultātā trūkst salīdzināmu un ticamu sociālekonomisko un finansiālo datu par piekrastes tūrismu; I. tā kā trūkst ticamu salīdzināmu datu par piekrastes tūrismu, ir iespējams, ka šīs nozares ekonomiskais spēks tiek nepietiekami novērtēts, līdz ar to pārāk zemu tiek vērtēta arī jūras vides saglabāšanas ekonomiskā vērtība un tiek pārspīlēta šī mērķa sasniegšanai vajadzīgo ieguldījumu nozīme; J. tā kā trūkst informācijas par piekrastes zonās ieguldītajiem ES līdzekļiem, ir grūti kvantitatīvā izteiksmē novērtēt struktūrfondu reālo ietekmi uz piekrastes tūrismu; K. tā kā tūrisms ir dažādu ES politikas jomu kopīgs elements un tas būtiski ietekmē šīs nozares spēju veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju; L. tā kā, raugoties no kvalitātes viedokļa, struktūrfondi var labvēlīgi ietekmēt piekrastes reģionu attīstību, atdzīvinot vietējo tautsaimniecību, veicinot privātos ieguldījumus un sekmējot ilgtspējīgu tūrismu; M. tā kā ietekme ir izteiktāka tādās teritorijās kā attālāko reģionu mazās salas vai piekrastes zonas, kur piekrastes tūrisms ir galvenais saimnieciskās darbības veids; N. tā kā piekrastes teritorijas spēcīgi ietekmē to ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tāpēc tām ir vajadzīga strukturēta stratēģija, kurā ņemtas vērā šo teritoriju īpašās iezīmes un subsidiaritātes princips, un nozarēm konsekventi piemērojams lēmumu pieņemšanas process; O. turklāt, tā kā piekrastes reģioni bieži vien ir arī nomaļi reģioni, piemēram, mazās salas, attālākie reģioni vai no tūrisma atkarīgas piekrastes teritorijas, kur brīvi var nokļūt vienīgi tūrisma sezonā, kur teritoriālā kohēzija ir iespējama tikai tad, ja tiek izveidota labāka infrastruktūra un regulārāka transporta satiksme starp piekrasti un iekšzemi un ja ar investīcijas veicinošām teritoriālās tirgvedības un integrētas ekonomiskās attīstības stratēģijām tiek rosināta pastāvīga saimnieciskā darbība ne tikai tūrisma sezonā; P. tā kā, lai arī piekrastes zonām ir līdzīgas problēmas, tām nav konkrētu instrumentu, kas ļautu īstenot strukturētu pieeju un nodrošināt galveno tirgus dalībnieku labāku savstarpējo saziņu, jo tie bieži vien darbojas patstāvīgi un izolēti; Q. tā kā reālu problēmu integrētus risinājumus var rast un īstenot vietējā un reģionu līmenī, valsts iestādēm sadarbojoties ar privāto sektoru un ņemot vērā gan vides, gan vietējās kopienas intereses; R. tā kā politikas instrumentu izveide palīdzēs izstrādāt integrētākas un ilgtspējīgākas attīstības stratēģijas, kas palīdzēs uzlabot ekonomikas konkurētspēju, saglabājot dabas un kultūras resursus, nodrošinot sociālās vajadzības un sekmējot ētiska tūrisma veidus; S. tā kā tas varētu palīdzēt veidot labākas darbavietas piekrastes zonās, mazinot sezonalitātes ietekmi un apvienojot dažādus tūrisma un citu ar jūru un piekrasti saistītu darbību veidus, šādi nodrošinot, ka piedāvājums tiek pielāgots mūsdienu tūristu augstajām prasībām un vēlmēm un ka ir iespējams radīt kvalificētu nodarbinātību; T. tā kā 6. pantā Regulā (EK) Nr. 1080/2006 noteiktais Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis var efektīvi veicināt iepriekšminētās prioritātes, ko nodrošinātu sadarbības projektu finansēšana, kā arī nozares dalībnieku un piekrastes teritoriju sadarbības struktūru izveide, šajā sakarā īpaši norādot, cik svarīgi ir izmantot ar Regulu (EK) Nr. 1082/2006 izveidoto Eiropas Teritoriālās sadarbības grupu kā instrumentu pastāvīgas sadarbības veidošanai piekrastes reģionu ilgtspējīgas attīstības jomā ar vietējo tirgus dalībnieku, darba devēju un darbinieku līdzdalību, 1. uzsver, ka tūrisms ir viens no ES piekrastes reģionu sociālās un ekonomiskās attīstības pamatfaktoriem un ir cieši saistīts ar Lisabonas stratēģijas mērķiem; turklāt uzsver, ka attiecībā uz piekrastes tūrisma darbībām ir spēcīgāk jārēķinās ar Gēteborgas stratēģijas mērķiem; 2. mudina ES piekrastes dalībvalstis izstrādāt konkrētas stratēģijas un integrētus plānus gan valsts, gan reģionu līmenī, lai novērstu tūrisma sezonalitāti piekrastes reģionos un nodrošinātu stabilāku nodarbinātību un labāku dzīves kvalitāti vietējām kopienām; šajā sakarā uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai tradicionāli sezonālā uzņēmējdarbība kļūtu par saimniecisko darbību visa gada garumā, ko nodrošinātu pakalpojumu dažādošana un alternatīvi tūrisma veidi (piem., uzņēmējdarbības, kultūras, medicīnas, sporta, lauksaimniecības un ar jūru saistīts tūrisms); norāda, ka produktu un pakalpojumu dažādošana palīdzēs veidot izaugsmi un nodarbinātību un samazināt ietekmi uz vidi, kā arī ekonomisko un sociālo ietekmi; 3. uzsver nepieciešamību aizsargāt darbinieku tiesības šajā nozarē, veicinot kvalificētu nodarbinātību un iemaņu apgūšanu, kas cita starpā nozīmē piemērotu apmācību, ilgtermiņa līgumu plašāku izmantošanu, taisnīgu un atbilstīgu algu un labākus darba apstākļus; 4. prasa piemērot integrētu pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot Kopienas kohēzijas, jūrniecības, zivsaimniecības, vides, transporta, enerģētikas, sociālo un veselības aizsardzības politiku, lai veidotu sinerģijas un novērstu nesaskaņotu rīcību; iesaka, lai Komisija ņemtu vērā šādu integrētu pieeju piekrastes tūrisma ilgtspējīgai izaugsmei, sevišķi saistībā ar ES jūrniecības politiku, kā stratēģisku mērķi darba programmā 2010.–2015. gadam un arī veicot 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu; 5. aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visās pastāvīgajās struktūras, kas izveidotas saskaņā ar minētajās jomās īstenoto politiku, un pārrobežu sadarbības programmās, kurās iesaistīti piekrastes reģioni, piedalītos visas par tūrismu un reģionālo attīstību piekrastes zonās atbildīgās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī ekonomikas, sociālās un vides nozares partneri; 6. īpaši uzsver ārkārtīgi nozīmīgo saikni starp labi funkcionējošu infrastruktūru un veiksmīgu tūrisma reģionu un tāpēc aicina kompetentās iestādes izstrādāt plānus vietējās infrastruktūras optimizēšanai, kas būtu ieguvums gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem; šajā sakarā stingri iesaka ES piekrastes dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jauni infrastruktūras uzlabošanas projekti, tostarp naftas uzņēmumu un citu iekārtu būvniecība, tiek īstenoti ar mūsdienīgāko pieejamo tehnoloģiju palīdzību, tā garantējot, ka samazinās energopatēriņš un oglekļa emisijas un uzlabojas energoefektivitāte, pateicoties atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai; 7. mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionus veicināt ilgtspējīgus mobilitātes maršrutus, izmantojot vietējā sabiedriskā transporta satiksmi, riteņbraucēju un gājēju celiņus, it īpaši pārrobežu piekrastes teritorijās, un šajā nolūkā atbalstīt paraugprakses apmaiņu; 8. iesaka Komisijai piemērot holistisku pieeju piekrastes tūrismam, īstenojot gan teritoriālo kohēziju, gan integrētu jūrniecības politiku, sevišķi attiecībā uz salām, ES salu dalībvalstīm, attālākajiem reģioniem un citām piekrastes zonām, īpaši ņemot vērā, ka šīs teritorijas ļoti lielā mērā ir atkarīgas no tūrisma; 9. stingri iesaka Komisijai un dalībvalstīm iekļaut piekrastes tūrismu prioritāšu sarakstā stratēģiskajās pamatnostādnēs nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam, kā arī ES piekrastes reģionu politikas stratēģijās un definēt novatorisku stratēģiju, pateicoties kurai varētu integrēt piekrastes tūrisma piedāvājumu; 10. tāpēc atzinīgi vērtē piekrastes reģionu līdzdalību Interreg IV B un C programmās un projektos, kuri attiecas gan uz starpvalstu, gan starpreģionu sadarbību tūrisma jomā, un aicina piekrastes reģionus efektīvi izmantot tiem paredzētās ES iniciatīvas un instrumentus (piemēram, Vidusjūras stratēģiju, Baltijas jūras stratēģiju un Melnās jūras sinerģijas iniciatīvu); stingri iesaka Komisijai pievērst vairāk uzmanības piekrastes reģioniem jaunās Interreg iniciatīvas programmās nākamajam plānošanas periodam; 11. ņem vērā Reģionu komitejas viedokli par Eiropas piekrastes fonda izveidošanu un aicina Komisiju saistībā ar nākamo finanšu shēmu izvērtēt iespējas, kā labāk koordinēt visus topošos finanšu instrumentus, ko izmantos darbībai piekrastes reģionos; 12. piekrastes zonu integrētas attīstības procesā iesaka iekļaut zināšanu pīlāru, izveidojot Eiropas nozaru tīklu, kas darbotos ar Regulu (EK) Nr. 294/2008 izveidotā Eiropas Tehnoloģiju institūta un ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK izveidotās Septītās pamatprogrammas paspārnē; 13. iesaka ES piekrastes dalībvalstīm programmu līmenī piemērot integrētu pieeju, kad tās izvēlas un īsteno ar piekrasti saistītus projektus, izmanto starpnozaru metodes un par prioritāti atzīst valsts un privāto partnerību veidošanu, lai mazinātu grūtības, ko nākas pārvarēt attiecīgajām vietējām pārvaldes iestādēm; 14. atzinīgi vērtē Komisijas definētās prioritātes piekrastes un jūras tūrismam iepriekšminētajā noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programmā; ierosina, ka nesen izveidotajā Eiropas tūrisma ceļamērķu portālā varētu iekļaut konkrētu informāciju par ceļojuma mērķiem un maršrutiem piekrastē, sevišķi mazāk pazīstamiem un mazāk reklamētiem ceļamērķiem un maršrutiem, lai tos popularizētu ārpus ES robežām, tostarp arī reģionu un vietējā līmenī; 15. aicina Komisiju šajā sakarā noteikt piekrastes un ūdens tūrismu par izcilības jomu 2010. gadam saistībā ar izmēģinājuma projektu "Eiropas labākie galamērķi"; 16. pauž nožēlu, ka piekrastes zonās ieguldīto ES līdzekļu nepietiekamas pārredzamības dēļ nav iespējams noteikt investīciju apjomu skaitliskā izteiksmē vai analizēt šajos reģionos atbalstīto iniciatīvu ietekmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko ES jūrniecības politiku ir paredzēts izveidot datubāzi jūras reģioniem, kurā iekļaus informāciju par visu Kopienas līdzekļu (tostarp struktūrfondu līdzekļu) saņēmējiem, un aicina Komisiju nekavējoties izpildīt šo svarīgo uzdevumu; uzsver šādas iniciatīvas nozīmi pārredzamības nodrošināšanai šajā jomā; aicina Komisiju aktivizēt atbilstošus instrumentus, lai šie dati būtu pieejami analīzes un statistikas vajadzībām, un aicina dalībvalstis pildīt savus pienākumus attiecībā uz informācijas publicēšanu par finansējuma galīgajiem saņēmējiem, tā sniedzot visaptverošu pārskatu par esošajiem projektiem; 17. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus kopīgi sastādīt internetā pieejamu, izsmeļošu piekrastes zonās finansētu projektu katalogu, tādējādi dodot reģioniem iespēju mācīties no citu pieredzes un ļaujot akadēmiskajām aprindām, piekrastes kopienām un citām ieinteresētām personām apzināt un popularizēt paraugpraksi un pēc iespējas nodot to vietējām kopienām; šajā sakarā iesaka izveidot forumu ieinteresēto personu saziņai un labas prakses apmaiņai, kā arī dalībvalstu pārstāvju darba grupu, kas izstrādātu rīcības plānus piekrastes tūrisma jomā un sekmētu pieredzes apmaiņu institucionālā līmenī; 18. aicina Komisiju izmantot šo interneta katalogu arī sabiedrības informēšanai par ieguvumiem, ko ES nodrošinājusi piekrastes reģioniem, tā palīdzot veidot pozitīvāku viedokli par ES finansējumu un spēcīgāku ES imidžu; 19. aicina Komisiju nodrošināt, lai ES piekrastes reģionu sociālekonomiskās informācijas datubāzē, ko pašlaik veido Eurostat, par tūrismu atrodamie dati būtu ticami, vienoti un atjaunināti, jo tas ir būtiski, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu valsts sektorā un varētu veikt reģionu un nozaru salīdzināšanu; iesaka ES piekrastes dalībvalstīm steidzami rīkoties, lai savā teritorijā ieviestu tūrisma satelītkontu; 20. uzsver, ka pastāv cieša saikne starp vidi un piekrastes tūrismu un ka politikas stratēģijās tūrisma attīstībai ir jāiekļauj praktiski pasākumi atbilstoši vispārējai vides aizsardzības un pārvaldības politikai; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīga attīstība ir viens no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (par struktūrfondiem 2007.–2013. gadam) 17. pantā noteiktajiem pamatprincipiem, kas piemērojami, veicot visus strukturālos intervences pasākumus, kuru īstenošana ir pienācīgi jākontrolē ar attiecīgiem uzraudzības pasākumiem; stingri iesaka līdzīgu noteikumu iekļaut regulās, ko piemēros nākamajiem plānošanas periodiem; uzsver nozīmīgo ieguldījumu, ko šādi nodrošinātu ekotūrisma veicināšanai; 21. norāda, ka piekrastes reģionus jo īpaši skar klimata pārmaiņu ietekme, gaidāmā jūras līmeņa paaugstināšanās un kāpu erozija, kā arī aizvien biežākas un spēcīgākas vētras; tāpēc prasa, lai piekrastes reģioni izstrādātu klimata pārmaiņu riska un novēršanas plānus; 22. norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē piekrastes tūrismu; tāpēc aicina Komisiju, no vienas puses, konsekventi integrēt transporta un tūrisma politikā Kopienas mērķus samazināt CO2 emisijas un, no otras puses, veicināt pasākumus, kas paredzēti ilgtspējīga piekrastes tūrisma aizsardzībai pret klimata pārmaiņu ietekmi; 23. šajā sakarā īpaši norāda, ka ir svarīgi novērtēt tūrisma iespējas veicināt vides aizsardzību un saglabāšanu; norāda, ka tūrisms varētu būt viegls veids, kā veidot izpratni par vides vērtībām, šai nolūkā saskaņoti rīkojoties, no vienas puses, valsts un reģionālajām iestādēm un, no otras puses, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, viesnīcu un restorānu vadībai; tāpēc uzskata, ka šādi pasākumi ir jāveic tieši piekrastes reģionos, jo tie ir vairāk orientēti uz tūrismu; 24. uzsver, ka, attīstot tūrismu, vienmēr ir jānodrošina vēstures liecību un arheoloģisko atradumu aizsardzība un jāsaglabā tradīcijas un kultūras mantojums kopumā, sekmējot vietējo kopienu aktīvu līdzdalību; 25. prasa īstenot iniciatīvas ilgtspējīgai attīstībai, lai aizsargātu kultūras un dabas mantojumu un piekrastes reģionu sociālo vidi; 26. aicina Komisiju nodrošināt, lai aktīva Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošana būtu viens no priekšnoteikumiem ES finansējuma saņemšanai tiem piekrastes projektiem, kas ietekmē jūras vidi; 27. aicina Komisiju izmantot visus piemērotos novērtējuma instrumentus, lai nodrošinātu šā principa īstenošanu piekrastes zonās šajā plānošanas periodā, kā arī pienākumu sadali starp dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem; 28. uzsver, ka pārāk apjomīgu fiziskās infrastruktūras intervences pasākumu radītās grūtības piekrastes zonās kaitē piekrastes tūrisma attīstībai un padara to mazāk pievilcīgu, ņemot vērā, ka šos aspektus varētu veicināt ar augstas kvalitātes tūrisma pakalpojumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi piekrastes reģionu konkurētspējai un kvalitatīvas un kvalificētas nodarbinātības veicināšanai; tāpēc aicina piekrastes reģionus tā vietā veicināt alternatīvus ieguldījumus, piemēram, investīcijas pakalpojumos, kuru pamatā ir informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), vietējo tradicionālo produktu jaunu noieta iespēju veidošanā un augstas kvalitātes apmācībā tūrisma nozarē strādājošajiem; turklāt prasa izstrādāt mācību programmas kvalificētu darbinieku bāzes izveidošanai, lai spētu apmierināt aizvien sarežģītākas un dažādākas tūrisma nozares vajadzības; 29. aicina dalībvalstis izstrādāt pilsētu attīstībai un labiekārtošanai piemērotu politiku, kas atbilst piekrastes ainavai; 30. uzsver, ka augsta kvalitāte ir ES tūrisma pakalpojumu galvenā salīdzinošā priekšrocība; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes akcentēt un stiprināt tūrisma pakalpojumu kvalitāti, garantējot drošību, daudzveidīgu un mūsdienīgu infrastruktūru, iesaistīto uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību un videi saudzīgu saimniecisko darbību; 31. aicina Komisiju nodrošināt, lai jūrniecības nozares grupu politikā būtu iekļauti piekrastes tūrismam svarīgi ražošanas pakalpojumi un nozares, tā radot auglīgas mijiedarbības iespēju tiem, kas izmanto jūru kā resursu, lai palielinātu savu konkurētspēju, ilgtspējību un ieguldījumu piekrastes ekonomiskajā attīstībā; turklāt uzskata, ka jūrniecības nozares grupu pakalpojumos ir jāiekļauj medicīnas, labklājības, izglītības, tehnoloģiskie un sporta pakalpojumi kā galvenie piekrastes zonu attīstības elementi; 32. īpaši uzsver to, cik piekrastes reģionu attīstībai nozīmīga ir šo reģionu pieejamība; tāpēc aicina Komisiju, piekrastes valstu un reģionu iestādes izstrādāt risinājumus, lai nodrošinātu optimālus sauszemes, gaisa un ūdensceļu transporta satiksmes savienojumus; ņemot vērā biežos jūras piesārņošanas gadījumus daudzos reģionos un ostas pilsētās, atkārtoti aicina Komisiju un piekrastes valstu un reģionu iestādes atbalstīt iniciatīvas ostā pietauvotu kuģu uzpildei no sauszemes tīkliem; aicina dalībvalstis izvērtēt iespēju lemt par tādiem pasākumiem kā lidostu nodevu samazināšana, vienmēr ievērojot procedūru, kas noteikta iepriekšminētajā Parlamenta 2008. gada 23. oktobra nostājā par lidostu nodevām, lai padarītu piekrastes teritorijas pievilcīgākas un sekmētu to konkurētspēju; šī paša iemesla dēļ uzsver nepieciešamību stingrāk ievērot lidostu un aviācijas drošības standartus, vajadzības gadījumā pārceļot pie lidostām izvietotās degvielas krātuves uz citu atrašanās vietu; 33. aicina dalībvalstis un reģionālās iestādes veicināt ostu un lidostu modernizāciju piekrastes un salu reģionos, lai nodrošinātu tūrisma vajadzības, pienācīgi ņemot vērā esošās vides iespējas, ievērojot estētiskus apsvērumus un saudzīgi izturoties pret dabas vidi; 34. uzsver, ka teritoriālā kohēzija ir horizontāla koncepcija, kas attiecas uz visu ES kopumā un kas var stiprināt saikni starp piekrasti un iekšzemi, pateicoties esošiem piekrastes un iekšzemes teritoriju savstarpēji papildinošiem faktoriem un abpusējai ietekmei (piem., piekrastē veicamo darbību piesaiste lauku un pilsētu tūrismam, labākas pieejamības nodrošināšana ne tikai tūrisma sezonā, vietējo produktu atpazīstamības veicināšana, vienlaikus sekmējot to dažādošanu); norāda, ka iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā par turpmāko jūrniecības politiku ir īpaša atsauce uz salu reģioniem, atzīstot, ka tiem nākas risināt sevišķi sarežģītas attīstības problēmas to pastāvīgā dabiskā priekšrocību trūkuma dēļ; uzsver, ka ar līdzīgām problēmām saskaras visi piekrastes reģioni, un aicina Komisiju, turpmāk īstenojot teritoriālo kohēziju, ņemt vērā, ka piekrastes tūrisms ir jāsasaista ar piekrastes zonu integrētu pārvaldību un jūras teritoriālo plānošanu; 35. mudina arī piekrastes reģionālās un vietējās iestādes piejūras un iekšzemes kaimiņattiecību kontekstā rosināt integrētu teritoriālās tirdzniecības plānu īstenošanu kopā ar partneriem un veicināt objektivitāti tūrisma attīstībā un ceļojumu jomā, lai, neskarot kopējo konkurētspēju, palielinātu konkurētspēju tūrisma nozarē; 36. rosina piekrastes reģionus piedalīties starpreģionu sadarbības projektos, piemēram, saskaņā ar iniciatīvas "Reģioni ekonomiskām pārmaiņām" IV tēmu, lai veidotu jaunus un paplašinātu esošos tematiskos piekrastes tūrisma maršrutu tīklus, kā arī nodrošinātu apmaiņu ar zinātību un paraugpraksi; 37. iesaka attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm rīkoties, lai saskaņā ar savām sadarbības programmām veicinātu stratēģiskus piekrastes tūrisma projektus, sniedzot tehnisko palīdzību projektu sagatavošanai, nodrošinot šādiem pasākumiem atbilstošu finansējumu un par prioritāti nosakot struktūrfondu izmantošanu ilgtspējīga, videi saudzīga tūrisma attīstībai piekrastes reģionos, gan konverģences un konkurētspējas, gan nodarbinātības jomā; uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš darbībām, kas paredzētas sakaru un informācijas tehnoloģiju attīstībai; 38. aicina Komisiju nākamajā gadā, vēlams, 20. maijā ‐ Eiropas jūrniecības dienā, organizēt vismaz vienu īpašu, piekrastes tūrismam veltītu pasākumu, lai sekmētu saziņu un veicinātu kontaktus starp sadarbības partneriem, kā arī paraugprakses apmaiņu, piemēram, saistībā ar ES integrētā kvalitātes pārvaldības modeļa īstenošanu; šajā sakarā rosina visus iesaistītos dalībniekus iepazīstināt ar saviem Kopienas finansētajiem projektiem, kas tieši vai netieši attiecas uz piekrastes tūrismu; 39. uzskata, ka, sekmējot jūras tūrismu, kas iespējams, arī veicinot ar šo nozari saistīto saimniecisko darbību, var palīdzēt ES iedzīvotājiem veidot ilgtspējīgākus ieradumus un pilnveidot zināšanas par vidi; tāpēc aicina dalībvalstis veicināt šim nolūkam paredzētās investīcijas savās piekrastes teritorijās; 40. turklāt aicina Komisiju sagatavot praktisku rokasgrāmatu par ES finansējumu piekrastes tūrisma jomā, lai ieinteresētajām personām palīdzētu orientēties finansējuma meklēšanas posmā; 41. atzīst nozīmīgo ieguldījumu, ko piekrastes kopienu attīstībai varētu nodrošināt apjomīgāks kruīzu tūrisms, ja vien tiek nodrošināts līdzsvars starp risku un atbildību un starp nemainīgajām ar sauszemi saistīto investīciju izmaksām un kruīzu pakalpojumu sniedzēju elastīgas rīcības iespējām, vienlaikus pareizi ievērojot ar vidi saistītus apsvērumus; 42. aicina Komisiju atbalstīt piekrastes kopienas, tām cenšoties apgūt paraugpraksi un mācoties nodrošināt maksimālu ieguvumu vietējām kopienām no pievienotās vērtības, ko rada jo īpaši kruīzu tūrisms un piekrastes tūrisms kopumā; 43. aicina piekrastes reģionus veidot un atbalstīt reģionālās vai vietējās attīstības aģentūras, kas palīdzētu attiecīgās teritorijas un starpvalstu tīklu speciālistiem, organizācijām, ekspertiem un administrācijām un piedāvātu konsultācijas un informāciju potenciālajiem valsts un privātā sektora labumguvējiem; 44. saistībā ar sadarbības projektu ilgtspējību pēc finansējuma perioda beigām iesaka ES piekrastes dalībvalstīm ņemt vērā, ka projektiem jābūt ilgtspējīgiem ne vien finanšu ziņā, bet arī attiecībā uz partneru pastāvīgu sadarbību un savstarpējiem sakariem ar svarīgiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem; 45. iesaka ES piekrastes dalībvalstīm nodrošināt izvēlēto projektu augstu atpazīstamību un vienkāršot finansējuma pieejamības procedūras, lai piekrastes tūrismam piesaistītu privātu finansējumu un atvieglotu valsts iestāžu un privātā sektora dalībnieku, jo īpaši MVU, partnerību veidošanu; iesaka popularizēt jūras un piekrastes tūrisma atpūtas priekšrocības veselīgas floras un faunas saglabāšanas kontekstā (sekmējot ekotūrismu, zvejas tūrismu, vaļu vērošanu u. tml.); uzskata, ka par šo mērķu iemiesojumu varētu kļūt 20. maijā svinamā Eiropas jūrniecības diena; 46. lai nodrošinātu projektu ilgtermiņa dzīvotspēju, aicina vides grupas, ar jūru saistītas tautsaimniecības nozares, kultūras organizācijas, zinātnieku aprindas, pilsoniskās organizācijas un vietējos iedzīvotājus piedalīties visos projektu posmos, ieskaitot to uzraudzību; 47. visbeidzot, aicina Komisiju regulāri novērtēt, cik lielā mērā piekrastes zonām piešķirtais Kopienas finansējums ietekmē to reģionālo attīstību, lai ar ilgtspējīga piekrastes tūrisma uzraudzības centra palīdzību izplatītu paraugpraksi un atbalstītu partnerību tīklus, kas vieno dažādas iesaistītās puses; 48. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Reģionu komitejai.
| ||||||||||||||||||||||||||
| Plašsaziņas līdzekļu lietotprasme digitālajā vidē |
| |||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos(1) , un īpaši tās 37. apsvērumu Direktīvā 2007/65/EK un 26. pantu Direktīvā 89/552/EEK, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Lēmumu Nr. 854/2005/EK, ar ko izveido daudzgadīgu Kopienas programmu interneta un jaunu tiešsaistes tehnoloģiju drošākas izmantošanas veicināšanai(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(3), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Ieteikumu 2006/952/EK par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju(4), – atgādinot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(5), – ņemot vērā Komisijas 2007. gada 20. decembra paziņojumu "Eiropas pieeja, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē" (COM(2007)0833), – ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Plašsaziņas līdzekļu plurālisms Eiropas Savienības dalībvalstīs" (SEC(2007)0032), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 1. jūnija paziņojumu "i2010 ‐ Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (COM(2005)0229), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2002. gada 20. novembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju(6), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 6. septembra Rezolūciju par Direktīvas 89/552/EEK ("Televīzija bez robežām"), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu 2001. - 2002. gadā(7), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 27. aprīļa Rezolūciju par pāreju no analogās uz ciparu apraidi: vai tā ir iespēja attīstīt Eiropas audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu politiku un kultūras daudzveidību?(8), – ņemot vērā Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par starpkultūru kompetencēm(9) un par Eiropas pieeju, kā sekmēt mediju lietotprasmi digitālajā vidē(10), – ņemot vērā UNESCO 1982. gada "Grīnvaldes deklarāciju attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem", – ņemot vērā UNESCO Parīzes darba kārtību ‐ divpadsmit ieteikumus izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads), – ņemot vērā Eiropas Padomes Ieteikumu Rec(2006)0012 par "Ministru komitejas ieteikumiem dalībvalstīm, lai bērniem nodrošinātu iespējas jaunajā informācijas un komunikāciju vidē", – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0461/2008), A. tā kā plašsaziņas līdzekļi ietekmē sabiedrības ikdienas dzīves un politikas attīstību; tā kā augsta plašsaziņas līdzekļu koncentrācija var apdraudēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un tāpēc plašsaziņas līdzekļu lietotprasmei ir būtiska nozīme politiskajā kultūrā un Eiropas Savienības pilsoņu aktīvā līdzdalībā; B. tā kā visa veida audiovizuālie vai iespiestie klasiskie un digitālie plašsaziņas līdzekļi savstarpēji mijiedarbojas un starp dažādajiem plašsaziņas līdzekļu veidiem tehniski un saturiski veidojas konverģence; tā kā ar inovatīvām tehnoloģijām jauni plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk ietiecas visās dzīves jomās, šie jaunie plašsaziņas līdzekļi rada priekšnoteikumu, lai to lietotājam būtu aktīvāka loma, un pie plašsaziņas līdzekļu veidiem pieder arī tiešsaistes sociālie tīkli (Social Communities), emuāri un videospēles; C. tā kā jauniešiem kā plašsaziņas līdzekļu lietotājiem pirmais informācijas avots galvenokārt ir internets un viņiem ir zināšanas, kā lietot šo plašsaziņas līdzekli, un šīs zināšanas orientētas uz viņu vajadzībām, bet nav sistemātiskas, turpretī pieaugušie galvenokārt iegūst informāciju no radio, televīzijas, laikrakstiem un žurnāliem; tā kā tādēļ pašreizējā plašsaziņas līdzekļu jomā to lietotprasmei jāatbilst gan jauno plašsaziņas līdzekļu prasībām ‐ jo īpaši ar tiem saistītajām iespējām attiecībā uz mijiedarbību un radošu līdzalību ‐, gan zināšanām, kādas nepieciešamas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu lietošanai, kas joprojām ir iedzīvotāju galvenais informācijas avots; D. tā kā jaunās komunikāciju tehnoloģijas var pārmākt mazāk prasmīgus lietotājus ar nediferencētas informācijas gūzmu, t.i., ar informāciju, kas nav sakārtota atbilstoši tās lietderībai, un šī informācijas pārbagātība var būt tik pat liela problēma kā informācijas trūkums; E. tā kā laba apmācība informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietošanā, kas ņem vērā citu personu tiesības un brīvības, ievērojami palielina personīgo profesionālo kvalifikāciju un sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā atbilstoši Lisabonas stratēģijas mērķiem; F. tā kā visaptverošā piekļuve komunikāciju tehnoloģijām ļauj ikvienam šādā veidā nodot un izplatīt informāciju, kā rezultātā katrs interneta lietotājs potenciāli kļūst par žurnālistu, un līdz ar to pietiekama plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir vajadzīga ne vien, lai saprastu informāciju, bet arī, lai spētu veidot un izplatīt plašsaziņas līdzekļu saturu, un tā kā tikai datorzināšanas vien vēl nenodrošina labāku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi; G. tā kā telekomunikāciju tīklu attīstībā un informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) progresā vērojamas lielas atšķirības dalībvalstu starpā, kā arī reģionos, it īpaši attālos rajonos un lauku rajonos, un tas rada risku, ka digitālā plaisa Eiropas Savienībā varētu arvien pieaugt; H. tā kā skolām ir būtiska loma komunikācijas prasmju un spriestspējas veidošanā un attiecībā uz to, kādā pakāpē mācību procesā tiek iesaistītas un izmantotas IST, starp dalībvalstīm un reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā un tā kā skolās izglītību plašsaziņas līdzekļu jomā vispirms var sniegt pedagogi, kuri prot lietot plašsaziņas līdzekļus un paši ir ieguvuši atbilstošu izglītību šajā jomā; I. tā kā izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir izšķiroša nozīme, lai varētu sasniegt augstu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes līmeni, kas ir nozīmīga politiskās izglītības sastāvdaļa, kura palīdz iedzīvotājiem rīkoties kā aktīviem pilsoņiem un nostiprina viņos apziņu par tiesībām un pienākumiem; tā kā labi informēti un politiski nobrieduši pilsoņi ir plurālistiskas sabiedrības pamats un tā kā, patstāvīgi veidojot plašsaziņas līdzekļu saturu un plašsaziņas līdzekļu produktus, tiek iegūtas prasmes, kas sniedz dziļāku izpratni par profesionāli veidoto plašsaziņas līdzekļu saturu pamatprincipiem un vērtībām; J. tā kā prasmes strādāt ar plašsaziņas līdzekļiem vecākās paaudzes pārstāvjiem ir mazāk attīstītas nekā jauniešiem un vecākās paaudzes pārstāvjiem bieži vien ir nedrošības sajūta un citas psiholoģiskas barjeras saistībā ar jauno plašsaziņas līdzekļu lietošanu; K. tā kā risks attiecībā uz personas datu drošību kļūst arvien reālāks un lielāks un tas ļoti apdraud mazāk prasmīgus lietotājus; L. tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasme ir izšķirošas nozīmes pamatprasme, bez kuras nav iespējams iztikt informācijas un komunikāciju sabiedrībā; M. tā kā plašsaziņas līdzekļi paver iespējas pasaules mēroga saziņai un atvērtībai pasaulei, tie ir demokrātiskas sabiedrības galvenais balsts un sniedz gan zināšanas, gan informāciju un tā kā jaunie digitālie plašsaziņas līdzekļi sniedz pozitīvas dalības un radošās izpausmes iespējas un līdz ar to uzlabojas iedzīvotāju dalība politiskajos procesos; N. tā kā pašreiz nepietiek datu, lai varētu spriest par plašsaziņas līdzekļu prasmes līmeni Eiropas Savienībā; O. tā kā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes izšķirošo nozīmi uzsvēra arī UNESCO, piemēram, 1982. gada "Grīnvaldes deklarācijā attiecībā uz izglītošanu par plašsaziņas līdzekļiem" un "Parīzes darba kārtībā ‐ divpadsmit ieteikumos izglītošanā par plašsaziņas līdzekļiem (2007. gads)", Pamatinformācija 1. atzinīgi vērtē Komisijas iepriekš minēto paziņojumu plašsaziņas par līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, tomēr uzskata, ka nepieciešams uzlabot Eiropas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas koncepcijas formulējumu, īpaši saistībā ar klasisko plašsaziņas līdzekļu iesaisti un izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā nozīmes atzīšanu; 2. atzinīgi vērtē Izglītības, jaunatnes un kultūras lietu padomes 2008. gada 22. maija sanāksmes secinājumus par starpkultūru kompetencēm; cer, ka dalībvalstis īpaši sadarbosies plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanas jomā, un ierosina papildināt Direktīvā 89/552/EEK paredzēto Kontaktkomiteju ar ekspertiem izglītošanas jomā; 3. aicina Komisiju pieņemt ieteikumu un izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi; aicina Komisiju 2009. gadā rīkot Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu (AVMS) kontaktkomitejas sanāksmi, lai varētu apmainīties ar informāciju un regulāri efektīvi sadarboties; 4. pieprasa, lai iestādes, kas atbildīgas par audiovizuālās un elektroniskās komunikācijas reglamentēšanu, sadarbotos dažādos līmeņos plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošanas nolūkā; atzīst, ka īpaši valstu līmenī nepieciešams izstrādāt gan rīcības kodeksus, gan kopīgās reglamentēšanas iniciatīvas; uzsver nepieciešamību, lai visas ieinteresētās puses piedalītos un veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes dažādo aspektu un dimensiju sistemātisku pētīšanu un regulāru analizēšanu; 5. iesaka Komisijai izmantot Ekspertu grupu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jautājumos arī diskusijās attiecībā uz izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem aspektiem un mudināt, lai šīs grupas sanāksmes notiktu regulārāk un tā regulāri konsultētos ar pārstāvjiem no visām dalībvalstīm; 6. atzīmē, ka līdztekus politikas aprindām, presei, radio un televīzijas raidorganizācijām, kā arī plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem aktīvu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē var dot pirmām kārtām nelielās vietējās struktūras, piemēram, bibliotēkas, tautas augstskolas, pilsoņu, kultūras un plašsaziņas līdzekļu centri, mācību un kvalifikācijas celšanas iestādes, pilsoņu plašsaziņas līdzekļi (piemēram, vietējie sabiedriskie mediji); 7. aicina Komisiju izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes rādītājus ilgtermiņa plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai Eiropas Savienībā, ņemot vērā Direktīvas 89/552/EEK 26. pantu; 8. konstatē, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē prasmi patstāvīgi lietot dažādus plašsaziņas līdzekļus, saprast un kritiski izvērtēt dažādus plašsaziņas līdzekļu aspektus un to saturu, kā arī spēt sazināties visdažādākajās situācijās, veidot un izplatīt informāciju plašsaziņas līdzekļos; bez tam konstatē, ka avotu daudzveidības un pārbagātības apstākļos vissvarīgākā ir iespēja mērķtiecīgi filtrēt informāciju no jauno plašsaziņas līdzekļu datu un attēlu plūsmas un to sakārtot; 9. uzsver, ka izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā ir būtiska sastāvdaļa patērētāju informēšanas politikā, apzinātā un drošā rīcībā attiecībā uz jautājumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām, pilsoņu aktīvā demokrātiskā līdzdalībā starpkultūru dialoga veicināšanā; 10. mudina Komisiju paplašināt tās politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, sadarbojoties ar visām Eiropas Savienības iestādēm, kā arī vietējām un reģionālām pašvaldībām, un pastiprināt sadarbību ar UNESCO un Eiropas Padomi; Mērķauditorija un mērķi 11. uzsver, ka izglītošanas pasākumos plašsaziņas līdzekļu jomā ir jāiesaista visi pilsoņi ‐ bērni, jaunieši, pieaugušie, vecākās paaudzes pārstāvji un cilvēki ar īpašām vajadzībām; 12. norāda, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme sāk veidoties ģimenes apstākļos, ar padomiem, izvēloties pakalpojumus, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļi (šajā sakarībā uzsverot vecāku izglītošanas svarīgo lomu, kuriem ir noteicošā nozīme bērnu paradumu veidošanā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem), ka tā turpinās skolā un mūžizglītības kontekstā un ka to pastiprina valstu, valdību un reglamentējošo iestāžu darbība, kā arī plašsaziņas līdzekļu jomas darbinieku un iestāžu rīcība; 13. konstatē, ka izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā mērķis ir kompetenta un radoša plašsaziņas līdzekļu un to satura lietošana, kritiska plašsaziņas līdzekļu produktu analīze, izpratne par plašsaziņas līdzekļu nozares darbību un patstāvīga plašsaziņas līdzekļu satura veidošana; 14. iesaka izglītošanas par plašsaziņas līdzekļiem ietvaros informēt arī par plašsaziņas līdzekļu lietošanas autortiesību aspektiem un intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanas nozīmi, jo īpaši attiecībā uz internetu, kā arī par datu drošību un privātuma neaizskaramību un tiesībām brīvi izvēlēties informāciju; uzsver nepieciešamību panākt, lai lietotāji, kas apguvuši jaunas plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes, apzinātos iespējamo risku attiecībā uz informācijas drošību un personas datu drošību, kā arī risku saistībā ar vardarbību internetā; 15. norāda, ka mūsdienās lielu daļu plašsaziņas līdzekļu pakalpojumos aizņem reklāma; uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasme palīdz apgūt reklāmā izmantotos kritērijus, lai varētu izvērtēt instrumentus un paņēmienus; Pieejas nodrošināšana informācijas un sakaru tehnoloģijām 16. aicina Eiropas politiķus samazināt digitālo plaisu starp dalībvalstīm, pilsētām un lauku reģioniem, attīstot informācijas un sakaru infrastruktūru un pirmām kārtām nodrošinot platjoslas interneta pieslēgumu mazāk attīstītās teritorijās; 17. atzīmē, ka pie publiskās telpas nodrošināšanas pieder arī platjoslas interneta piekļuves nodrošināšana un šeit jābūt plašam un kvalitātes ziņā augstvērtīgam piedāvājumam, kā arī saprātīgām cenām, un aicina nodrošināt ikvienam pilsonim iespēju izmantot cenas ziņā pieejamu platjoslas interneta pieslēgumu; Izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā skolās un kā izglītības procesa sastāvdaļa 18. uzsver, ka izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā jābūt formālās izglītības sastāvdaļai, kas pieejama visiem skolēniem un integrēta mācību programmās visos izglītības posmos; 19. aicina iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi kā devīto pamatprasmi Eiropas pamatkritērijos attiecībā uz mūžizglītību saskaņā ar Ieteikumu 2006/962/EK; 20. iesaka izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā pēc iespējas vairāk saistīt ar praktisko darbību un ekonomikas, politikas, literatūras, sociālo, mākslas un informācijas tehnoloģiju priekšmetu apguvi un uzskata, ka nākotnē ir jāizveido jauns mācību priekšmets "plašsaziņas līdzekļu apguve", veidojot to kā starpnozaru priekšmetu un papildinot ar ārpusskolas projektiem; 21. iesaka izglītības iestādēm kā pasākumu praktiskajā plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apguvē veicināt plašsaziņas līdzekļu veidošanu (iespiesto plašsaziņas līdzekļu, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu un jauno plašsaziņas līdzekļu jomā), iesaistot audzēkņus un skolotājus; 22. aicina Komisiju, izstrādājot iepriekš minētos rādītājus par bez plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ņemt vērā gan apmācības kvalitāti skolās, gan arī pedagogu izglītības līmeni; 23. konstatē, ka līdztekus pedagoģiskajam un izglītības politikas aspektam būtiska nozīme ir arī tehniskajam aprīkojumam un jauno tehnoloģiju pieejamībai, un uzsver, ka jāveic ievērojami uzlabojumi skolu infrastruktūrā, lai visiem skolēniem nodrošinātu atbilstošu apmācību un piekļuvi datoram un internetam; 24. uzsver, ka īpaša nozīme izglītošanai plašsaziņas līdzekļu jomā ir speciālās skolās, jo daudzos invaliditātes gadījumos plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska loma saziņas barjeru pārvarēšanā; 25. ierosina ieviest obligātus apmācību moduļus visu līmeņu pedagogiem par izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā, lai īstenotu intensīvu apmācību; tādēļ aicina valstu atbildīgās iestādes nodrošināt visu mācību priekšmetu un visu mācību iestāžu veidu skolotājus ar informāciju par audiovizuālo mācību līdzekļu izmantošanu un par problēmām, kas rodas izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā; 26. uzsver nepieciešamību dalībvalstīm veikt regulāru dalībvalstu apmaiņu ar informāciju, paraugpraksi un pedagoģijas metodēm izglītības jomā; 27. aicina Komisiju programmā, kas sekos MEDIA 2007 programmai, iekļaut īpašu sadaļu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai, jo pašreizējā redakcijā programma dod tikai nelielu ieguldījumu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanā; turklāt atbalsta Komisijas centienus izstrādāt jaunu programmu ar nosaukumu "Media Mundus", lai atbalstītu starptautisko sadarbību audiovizuālajā jomā; aicina izglītošanu plašsaziņas līdzekļu jomā vairāk iekļaut Eiropas Savienības veicināšanas programmās, jo īpaši mūžizglītības programmā, programmā eTwinning, Safer Internet un Eiropas Sociālā fonda programmā; Vecākās paaudzes izglītošana plašsaziņas līdzekļu jomā 28. uzsver, ka vecākās paaudzes izglītošanas plašsaziņas līdzekļu jomā pasākumi ir jāveic viņu uzturēšanās vietās, piemēram, apvienībās, pansionātos, aprūpes namos, patversmēs, brīvā laika un interešu grupās; 29. pauž pārliecību, ka digitālā vide, jo īpaši vecākajai paaudzei, sniedz iespēju pilnvērtīgi komunikatīvi piedalīties ikdienas sabiedriskajā dzīvē un palīdz pēc iespējas ilgāk saglabāt patstāvību; 30. norāda, ka vecākās paaudzes izglītošanā plašsaziņas līdzekļu jomā jāņem vērā vecāku cilvēku dzīves pieredze un apstākļi, kā arī viņu attieksme pret plašsaziņas līdzekļiem; o 31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropas Izglītības fonda izveidošana (pārstrādāta versija) ***II |
| |||||||||
(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (11263/4/2008 – C6-0422/2008), – ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0443), – ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2007)0707), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 67. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0473/2008), 1. apstiprina kopējo nostāju; 2. konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju; 3. uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu; 4. uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī"; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Atsevišķu tiesību aktu pielāgošana Lēmumam 1999/468/EK - pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai (ceturtā daļa) ***I |
| |||||||||
| ||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0071), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 47. panta 2. punktu, 55. pantu, 71. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu, 95. pantu, 152. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, 175. panta 1. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0065/2008), – ņemot vērā saistības par grozītā priekšlikuma pieņemšanu, kuras Padomes pārstāvis uzņēmās 2008. gada 4. decembra vēstulē saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otrā teikuma pirmo ievilkumu, – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās, Nodarbinātības un sociālo lietu, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0301/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008, ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2009.) | ||||||||||
| Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās |
| |||||||||
| ||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0380), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0248/2008), – ņemot vērā EK līguma 61. panta d) punktu un 66. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu, – ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0457/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. apstiprina šeit pievienoto kopējo deklarāciju; 3. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2009/EK, ar kuru groza Padomes Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 568/2009/EK.) PIELIKUMS EIROPAS KOPIENU TIESAS DEKLARĀCIJA Eiropas Parlamets un Padome aicina Komisiju aicināt Eiropas Kopienu Tiesas pārstāvjus tādā līmenī un veidā, kādu Tiesa uzskata par piemērotu, piedalīties Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās sanāksmēs. | ||||||||||
| Eiropas Uzņēmumu padome (pārstrādāta versija) ***I |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra –– pārstrādāšana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0419), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 137. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0258/2008), – ņemot vērā saistības par grozītā priekšlikuma pieņemšanu, kuras Padomes pārstāvis uzņēmies savā 2008. gada 10. decembra vēstulē saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punkta otrās daļas pirmo ievilkumu, – ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1), – ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 9. oktobra vēstuli, kas adresēta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu, – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0454/2008), A. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību, 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem, iekļaujot Juridiskās komitejas apstiprinātos tehniskos grozījumus un šā teksta grozījumus; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu .../2009/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/38/EK.)
| |||||||||||
| Vienkāršošanas noteikumi un nosacījumi ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0765), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0468/2007), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0410/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/43/EK.) | ||||||||
| Mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājums ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0851), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0007/2008), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, kā arī Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0329/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 16. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2008 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI) un piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. .../2009.) | ||||||||
| Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds (projekti, no kuriem gūst ienākumus) *** |
| ||||||
(Piekrišanas procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2008)0558 - 13874/2008), – ņemot vērā Padomes lūgumu (C6-0387/2008) dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 161. panta 1. daļu, – ņemot vērā Reglamenta 75. panta 1. punktu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ieteikumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0477/2008), 1. sniedz piekrišanu par priekšlikumu Padomes regulai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. | |||||||
| Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība * |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0786), – ņemot vērā EK līguma 283. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0449/2008), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma(1) 21. pantu, – ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 16. decembra plenārsēdē pieņemto politisko deklarāciju(2), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0483/2008), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītais finansējuma apjoms atbilst daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas ‐ administratīvie izdevumi maksimālajam apjomam; 4. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 5. prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 6. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt apspriešanai iesniegto tekstu; 7. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Tehniskie noteikumi par riska pārvaldību |
| ||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta redakcija)(1) un it īpaši tās 150. panta 1. punktu, – ņemot vērā projektu Komisijas direktīvai, ar ko groza atsevišķus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz tehniskiem noteikumiem par riska pārvaldību, – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 1. oktobra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz bankām, kas saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību (COM(2008)0602) (priekšlikums Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanai), – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (COM(2008)0704) (priekšlikums Kredītvērtējuma aģentūru regulai), – ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(2), – ņemot vērā Reglamenta 81. panta 2. punktu un 4.b pantu, A. tā kā Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanai, B. tā kā Komisija ir iesniegusi arī priekšlikumu direktīvai, ar ko groza atsevišķus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz tehniskiem noteikumiem par riska pārvaldību, tai skaitā noteikumu par informācijas izpaušanas pienākumu ārējām kredītu novērtēšanas institūcijām (ĀKNI), C. tā kā Komisija pēc tam iesniedza priekšlikumu Kredītvērtējuma aģentūru regulai; D. tā kā ĀKNI un kredītvērtējuma aģentūrām nosakāmie informācijas izpaušanas un pārredzamības pienākumi būtu jāskata saistīti un saskaņoti; E. tā kā Komisijas ierosinātajai informācijas izpaušanas pienākuma noteikšanai attiecībā uz ĀKNI ar tehnisku pielāgojumu vien nepietiek un tāpēc tā ir jāizskata Parlamentam saskaņā ar koplēmuma procedūru, F. tā kā, lai nodrošinātu šādu saskaņotību un izskatīšanu Parlamentā, informācijas izpaušanas pienākums attiecībā uz ĀKNI ir jānosaka saskaņā ar koplēmuma procedūru saistībā ar priekšlikumu Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanai vai priekšlikumu Kredītvērtējuma aģentūru regulai, G. tā kā tas atbalsta pārējos tehniskos grozījumus, 1. iebilst pret to, lai tiktu pieņemts projekts Komisijas direktīvai, ar ko groza atsevišķus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz tehniskiem noteikumiem par riska pārvaldību; 2. uzskata, ka ar Komisijas direktīvas projektu tiek pārsniegtas Direktīvā 2006/48/EK noteiktās īstenošanas pilnvaras; 3. aicina Komisiju atsaukt pasākuma projektu un iesniegt komitejai jaunu; 4. ierosina direktīvas projektu grozīt šādi:
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| |||||||||||||||||||||||||
| Ziņojums par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību |
| |||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā lūgumrakstus Nr. 0045/2006, 1476/2006, 0079/2003, 0819/2003, 1010/2005, 0052/2007, 0306/2007, 0444/2007, 0562/2007 un citus, – ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējās apspriedes par lūgumrakstu 0045/2006 un citiem, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (kodificēta versija)(1), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem ("Negodīgas komercprakses direktīva")(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā ("Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā")(3), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvu 98/27/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību(4), – ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto pētījumu "Uzņēmumu uzziņu sabiedrību" maldinoša darbība kontekstā ar pašreizējiem un turpmākiem iekšējā tirgus tiesību aktiem, kuru mērķis ir patērētāju un MVU aizsardzība" (IP/A/IMCO/FWC/2006-058/LOT4/C1/SC6), – ņemot vērā Reglamenta 192. panta 1. punktu, – ņemot Lūgumrakstu komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0446/2008), A. tā kā Parlaments ir saņēmis vairāk nekā 400 lūgumrakstus no mazajiem uzņēmumiem (kas atspoguļo tikai nelielu daļu no to skaita), kuri uzskata, ka kļuvuši par uzņēmumu uzziņu sabiedrību veiktas maldinošas reklāmas upuriem un cietuši no psiholoģiskas spriedzes, vainas apziņas, sarežģījumiem un sarūgtinājuma, kā arī cietuši finansiālus zaudējumus; B. tā kā šīs sūdzības atspoguļo plaši izplatīto un saskaņoto maldinošas uzņēmējdarbības praksi, ko izmanto dažas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, kas organizētas pāri robežām un tādējādi veic darbību divās vai vairākās dalībvalstīs, ietekmējot tūkstošiem uzņēmumu Eiropas Savienībā un aiz tās robežām un radot ievērojamu finansiālu ietekmi uzņēmumiem, un tā kā nav administratīva mehānisma vai juridiska instrumenta, kas valstu tiesībaizsardzības iestādēm ļautu veikt efektīvu un iedarbīgu pārrobežu sadarbību; C. tā kā šādu darbību maldinošais raksturs kļūst labāk pamanāms, ja tās notiek elektroniski un izplatīšanā tiek izmantots Internets (skatīt Lūgumrakstu Nr. 0079/2003); D. tā kā uzņēmējdarbības prakse, par kuru saņemtas sūdzības, parasti sastāv no sazināšanās, ko uzņēmumu uzziņu sabiedrība parasti veic pa pastu, aicinot uzņēmumus aizpildīt vai atjaunot uzņēmuma nosaukumu un kontaktinformāciju, radot maldīgu iespaidu, ka viņu informācija uzziņu krājumā tiks iekļauta bez maksas; tā kā parakstītāji vēlāk atklāj, ka faktiski ir netīšām parakstījuši līgumu, kas parasti uzliek par pienākumu vismaz trīs gadus par iekļaušanu uzņēmumu uzziņu krājumā ik gadus maksāt aptuveni EUR 1000; E. tā kā šādā praksē lietotās veidlapas parasti ir neviennozīmīgas un grūti saprotamas, radot maldīgu iespaidu par bezmaksas iekļaušanu uzņēmumu uzziņu krājumā, bet faktiski ievilinot uzņēmumus negribētos līgumos par reklāmu uzņēmumu uzziņu krājumos; F. tā kā ne ES, ne dalībvalstīs nav attiecīgu tiesību aktu par uzņēmumu uzziņu sabiedrībām attiecībās starp uzņēmumiem un tā kā dalībvalstīm ir tiesības ieviest plašākus un tālejošākus tiesību aktus; G. tā kā Direktīva 2006/114/EK attiecas arī uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem un definē, ka "maldinoša reklāma" nozīmē "jebkuru reklāmu, kas jebkādā veidā, ietverot tās noformējumu, maldina vai var maldināt personas, kurām tā ir adresēta vai kuras tā sasniedz, un kas tās maldinošā rakstura dēļ var ietekmēt šo personu saimniecisko rīcību vai kas šo iemeslu dēļ aizskar vai var aizskart konkurentu"; tā kā tomēr atšķirīgas interpretācijas par to, kas ir "maldinošs", šķiet ir būtisks praktisks šķērslis, lai apkarotu uzņēmumu uzziņu sabiedrību šādu praksi attiecībās starp uzņēmumiem; H. tā kā Direktīva 2005/29/EK aizliedz šādu praksi: "Ja reklāmas materiālā iekļauj faktūrrēķinu vai līdzīgu dokumentu, kas prasa samaksu, radot patērētājam iespaidu, ka viņš jau ir pasūtījis reklamēto produktu, bet tā nav"; tā kā tomēr šī direktīva neattiecas uz maldinošu komercpraksi, uzņēmumiem veicot tiešus savstarpējus darījumus, un tāpēc minēto direktīvu tās pašreizējā redakcijā nevar izmantot, lai palīdzētu lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā tomēr šī direktīva neaizliedz ieviest pret negodīgu komercpraksi vērstu valsts tiesību normu sistēmu, kas ir vienādi piemērojama visos apstākļos patērētājiem un uzņēmumiem; I. tā kā Direktīva 2005/29/EK neaizliedz dalībvalstīm paplašināt tās piemērošanu valsts tiesību aktos, attiecinot arī uz uzņēmumiem; tā kā tas tomēr noved pie atšķirīga līmeņa aizsardzības uzņēmumiem, kas dažādās dalībvalstīs kļuvuši par uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošas darbības upuriem; J. tā kā Regula (EK) Nr. 2006/2004 nosaka, ka "Kopienā izdarīts pārkāpums" ir "jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā patērētāju interešu aizsardzības aktiem .. un kas kaitē vai var kaitēt tādu patērētāju kopējām interesēm, kuri dzīvo dalībvalstī vai dalībvalstīs, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā sākusies vai notikusi attiecīgā darbība vai bezdarbība, kurā uzņēmējdarbību veic atbildīgais pārdevējs vai piegādātājs vai kurā atrodas pierādījumi vai aktīvi, kas attiecas uz šādu darbību vai bezdarbību"; tā kā tomēr šī direktīva neattiecas uz maldinošu komercpraksi darījumos starp uzņēmumiem, tāpēc arī šo direktīvu pašreizējā redakcijā nevar izmantot, lai palīdzētu lūgumrakstu iesniedzējiem; K. tā kā lielākā daļa lūgumrakstu iesniedzēju nosauc uzņēmumu uzziņu krājumu, kas pazīstams kā "European City Guide" (tā darbība ir izskatīta gan tiesā, gan administratīvā kārtībā), bet ir minētas arī citas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, piemēram, "Construct Data Verlag", "Deutscher Adressdienst GmbH" un "NovaChannel"; tā kā citu uzņēmumu uzziņu sabiedrību uzņēmējdarbības prakse tomēr ir leģitīma; L. tā kā šīs maldinošās uzņēmējdarbības prakses mērķauditorija pārsvarā ir mazie uzņēmumi, bet tā attiecas arī uz pašnodarbinātajiem un pat bezpeļņas struktūrām, tādām kā nevalstiskās organizācijas, labdarības organizācijas, skolas, bibliotēkas un vietējie sabiedriskie klubi, piemēram, grupu klubi; M. tā kā uzņēmumu uzziņu sabiedrības bieži vien ir dibinātas vienā dalībvalstī, bet cietušie atrodas citā, apgrūtinot cietušajiem iespējas lūgt aizsardzību no valsts iestādēm, jo dalībvalstīs ir atšķirīgas interpretācijas par to, kas jāuzskata par maldinošu; tā kā cietušie bieži vien nesaņem palīdzību no valsts tiesību sistēmām un patērētāju aizsardzības iestādēm, jo viņiem paskaidro, ka likuma mērķis ir aizsargāt patērētājus, nevis uzņēmumus; tā kā mazajiem uzņēmumiem, kas ir lielākā daļa cietušo, bieži trūkst resursu, lai meklētu efektīvu aizsardzību tiesās, un tā kā uzņēmumu uzziņu krājumu pašregulācijas mehānismi nerada būtisku ietekmi, jo tos neievēro tie, kas nodarbojas ar maldinošu reklāmu; N. tā kā šādas prakses upurus uzņēmumu uzziņu sabiedrības vai pat to piesaistītās parādu piedziņas aģentūras stingri piespiež maksāt; tā kā cietušie sūdzas, ka šādas pieejas rezultātā jūtas satraukti un apdraudēti, un galu galā daudzi negribīgi samaksā, lai izvairītos no turpmākas uzmācības; O. tā kā cietušie, kuri atsakās maksāt, reti tiek iesūdzēti tiesā, lai gan ir daži izņēmumi; P. tā kā vairākas dalībvalstis šīs problēmas risināšanai starp uzņēmumiem, kuri ir potenciālie cietušie, ir veikušas pasākumus, kas parasti ir informatīvi, un tā kā tas ietver informācijas apmaiņu, konsultācijas, valsts iestāžu brīdināšanu un dažos gadījumos sūdzību reģistra uzturēšanu; Q. tā kā Austrija kopš 2000. gada ir mainījusi savu likumu par negodīgu uzņēmējdarbības praksi un tā kā likuma 28.a pantā tagad ir noteikts, ka "uzņēmējdarbības jomā un konkurences vajadzībām ir aizliegts reklamēt reģistrāciju tādos katalogos kā nozaru katalogi, tālruņu katalogi vai tamlīdzīgi reģistri, izmantojot maksājumu veidlapas, maksājuma uzdevuma veidlapas, rēķinus, piedāvāt informācijas labošanu vai tamlīdzīgi vai tieši piedāvāt šādu reģistrāciju, nepārprotami un arī ar skaidriem un grafiskiem līdzekļiem nenorādot, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums līguma slēgšanai"; R. tā kā šāda prakse ir īstenota ilgus gadus, radot lielu skaitu cietušo un ievērojami kaitējot un traucējot iekšējam tirgum, 1. pauž bažas par lūgumrakstu iesniedzēju minēto problēmu, kura šķiet plaši izplatīta un kurai ir pārrobežu raksturs un ievērojama finansiāla ietekme, it īpaši uz mazajiem uzņēmumiem; 2. uzskata, ka šīs problēmas pārrobežu raksturs uzliek Kopienas iestādēm par pienākumu nodrošināt cietušajiem pienācīgu aizsardzību, lai ar maldinošas reklāmas palīdzību noslēgto līgumu spēkā esamību varētu efektīvi apstrīdēt, anulēt vai izbeigt un lai cietušie varētu atgūt samaksāto naudu; 3. mudina cietušos ziņot valsts iestādēm par krāpnieciskas uzņēmējdarbības gadījumiem un aicina dalībvalstis sniegt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem zināšanas, kas vajadzīgas sūdzību iesniegšanai valsts un nevalstiskās iestādēs, nodrošinot komunikācijas kanālu atvērtību un cietušo informētību, lai tie varētu meklēt attiecīgas konsultācijas pirms maksājumu veikšanas, ko pieprasa maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības; mudina dalībvalstis izveidot un uzturēt šādu sūdzību centralizētu datubāzi; 4. pauž nožēlu, ka, neraugoties uz šādas prakses plašo izplatību, ES un dalībvalstu tiesību akti nešķiet pietiekami, lai sniegtu būtiskus aizsardzības līdzekļus un efektīvi aizsargātu, vai netiek pienācīgi īstenoti valstu līmenī; pauž nožēlu, ka arī valstu iestādes, šķiet, nespēj nodrošināt aizsardzību; 5. atzinīgi vērtē Eiropas un valsts uzņēmēju organizāciju paveikto, attiecīgi izglītojot savus locekļus, un aicina tās sadarbībā ar pamatorganizācijām strādāt vēl intensīvāk, lai pirmām kārtām aizvien mazāk cilvēku ciestu no maldinošu uzņēmumu uzziņu krājumu prakses; pauž bažas par to, ka pret dažām no šīm organizācijām informēšanas pasākumos minētās maldinošās uzņēmumu uzziņu sabiedrības vēlāk ir vērsušās tiesās, sūdzoties par iespējamu neslavas celšanu vai izvirzot līdzīgas apsūdzības; 6. atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu, piemēram, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Beļģijas un Apvienotās Karalistes, bet jo īpaši Austrijas, rīcību, cenšoties liegt uzņēmumu uzziņu sabiedrībām iespēju īstenot maldinošu praksi; tomēr uzskata, ka ar šiem centieniem vien nepietiek un ka joprojām ir nepieciešama kontroles saskaņošana starptautiskā līmenī; 7. aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt vēl enerģiskāk, pilnībā sadarbojoties ar valsts un Eiropas uzņēmēju pārstāvības organizācijām, lai veidotu izpratni par šo problēmu, proti, lai vairāk cilvēku būtu informēti par maldinošu reklāmu, ko izmanto, ar viltu liekot slēgt nevēlamus reklāmas līgumus, un spētu no tās izvairīties; 8. aicina Komisiju risināt krāpnieciskas uzņēmējdarbības problēmu, īstenojot savu "Mazās uzņēmējdarbības akta Eiropai " iniciatīvu, kā ierosināts paziņojumā "Vienots tirgus 21. gadsimta Eiropai", un izmantot Eiropas Uzņēmumu tīklu, SOLVIT tīklu un attiecīgos ģenerāldirektorātu portālus kā līdzekļus turpmākai informācijas un palīdzības sniegšanai saistībā ar šīm problēmām; 9. pauž nožēlu, ka Direktīva 2006/114/EK, kas attiecas uz uzņēmumu savstarpējiem darījumiem, tostarp tādiem kā šeit aprakstītie, šķiet, vai nu nenodrošina pietiekami efektīvu aizsardzību, vai dalībvalstis to neatbilstīgi piemēro; prasa Komisijai līdz 2009. gada decembrim ziņot par iespējām un varbūtējām sekām Direktīvas 2006/114/EK grozīšanai, iekļaujot "melno" un "pelēko" sarakstu ar prakses veidiem, kas uzskatāmi par maldinošiem; 10. atgādina, ka, tā kā Komisijai nav pilnvaru tieši piemērot Direktīvu 2006/114/EK fiziskām personām vai uzņēmumiem, tai kā Līguma izpildes uzraudzības iestādei ir jānodrošina, lai šo direktīvu atbilstoši un efektīvi īstenotu dalībvalstis; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā un efektīvi transponē Direktīvu 2005/29/EK, nodrošinot aizsardzību visās dalībvalstīs, un ietekmēt pieejamos juridiskos un procesuālos instrumentus, kā gadījumā ar Direktīvu 84/450/EEK, ko izmantoja Austrija, Spānija un Nīderlande, tādējādi izpildot Līguma izpildes uzraudzības pienākumu attiecībā uz uzņēmumu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucētas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība; 11. aicina Komisiju ātrāk nodrošināt Direktīvas 2006/114/EK īstenošanas uzraudzību, visvairāk tajās dalībvalstīs, kurās atrodas jau zināmas maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības, jo īpaši Spānijā, kur dibināta lūgumrakstu iesniedzēju visbiežāk minētā uzņēmumu uzziņu sabiedrība, un Čehijas Republikā un Slovākijā, kur ir pieņemts cietušajiem nelabvēlīgs tiesas spriedums tādā veidā, kas liek šaubīties, ka Direktīva 2006/114/EK šajās valstīs patiešām tiek īstenota; aicina Komisiju ziņot Parlamentam par rezultātiem; 12. pauž nožēlu, ka Direktīva 2005/29/EK neattiecas uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem un ka dalībvalstis, šķiet, nevēlas paplašināt šīs direktīvas darbības jomu; taču norāda, ka dalībvalstis var vienpusēji paplašināt savu patērētāju tiesību aizsardzības aktu darbības jomu, tos attiecinot arī uz uzņēmumu tiešiem savstarpējiem darījumiem, un aktīvi mudina dalībvalstis to darīt, kā arī nodrošināt dalībvalstu iestāžu sadarbību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2006/2004, lai radītu iespēju izmeklēt šāda veida pārrobežu darbību, ko veic ES vai trešās valstīs izveidotas uzņēmumu uzziņu sabiedrības; turklāt prasa Komisijai līdz 2009. gada decembrim ziņot par iespējām un varbūtējām sekām Direktīvas 2005/29/EK darbības jomas paplašināšanai, iekļaujot līgumus starp uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot tās I pielikuma 21. punktam; 13. atzinīgi vērtē Austrijas piemēru, kura valsts tiesību aktos ir noteikusi īpašu aizliegumu attiecībā uz maldinošiem uzņēmumu uzziņu krājumiem, un aicina Komisiju, ņemot vērā šīs problēmas pārrobežu raksturu, ierosināt tiesību aktu, lai paplašinātu Direktīvas 2005/29/EK darbības jomu, pamatojoties uz Austrijas modeli, lai noteiktu īpašu aizliegumu reklāmai uzņēmumu uzziņu krājumos, ja vien potenciālie klienti nepārprotami un ar skaidriem un grafiskiem līdzekļiem nav informēti, ka šāda reklāma ir vienīgi piedāvājums slēgt līgumu par attiecīgu samaksu; 14. norāda, ka valsts tiesību akti bieži vien nenodrošina aizsardzību pret citās dalībvalstīs izveidotām uzņēmumu uzziņu sabiedrībām, un tāpēc mudina Komisiju veicināt aktīvāku pārrobežu sadarbību starp valsts iestādēm, lai tās varētu sniegt efektīvāku aizsardzību cietušajiem; 15. pauž nožēlu, ka Regula (EK) Nr. 2006/2004 nav piemērojama darījumiem starp uzņēmumiem un tāpēc to nevar izmantot kā līdzekli uzņēmumu uzziņu sabiedrību maldinošas prakses apkarošanai; aicina Komisiju ierosināt likumdošanu, lai attiecīgi paplašinātu tās darbības jomu; 16. kā piemēru atzinīgi vērtē Beļģiju, kur ikviens, kas cietis no maldinošas prakses, var celt prasību savas mītnes valsts tiesā; 17. norāda, ka Austrijas pieredze rāda, ka upuru tiesības uz kolektīvu juridisku prasību pret uzziņu sabiedrībām, izmantojot arodapvienības vai līdzīgas organizācijas, šķiet efektīvs līdzeklis, ko varētu atkārtot iniciatīvās, ko pašlaik Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts apsver attiecībā uz prasībām kompensēt EK konkurences noteikumu pārkāpumus un Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts apsver attiecībā uz Eiropas līmeņa kolektīvu kompensāciju patērētājiem; 18. mudina dalībvalstis nodrošināt, lai tiem, kas cietuši no maldinošas reklāmas, būtu precīzi zināma valsts iestāde, kurai var iesniegt sūdzību un kurā viņi var pieprasīt aizsardzību pat tādos gadījumos kā šie, t. i., ja no maldinošas reklāmas ir cietuši uzņēmumi; 19. aicina Komisiju sagatavot paraugprakses vadlīnijas valsts tiesībaizsardzības iestādēm, saskaņā ar kurām tās varētu rīkoties, saņemot informāciju par maldinošas reklāmas gadījumiem; 20. aicina Komisiju īstenot starptautisku sadarbību ar trešām valstīm un ar kompetentām starptautiskajām organizācijām, lai trešās valstīs izveidotas maldinošas uzņēmumu uzziņu sabiedrības nekaitētu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem; 21. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |