Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu (COM(2008)0019 – C6-0046/2008 – 2008/0016(COD))

P6_TA(2008)0609 A6-0369/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0019),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 175. panta 1. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0046/2008),

-   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0369/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   ņem vērā Komisijas paziņojumus (pielikums);

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/28/EK.)

PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJAS

Komisijas deklarācija saistībā ar 2. panta e) apakšpunktu:

Komisija uzskata, ka šajā direktīvā termins "rūpniecības un sadzīves atkritumi" var ietvert arī atkritumus, ko apzīmē ar terminu "komerciālie atkritumi".

Komisijas deklarācija par 23. panta 8. punkta otrās daļas otro ievilkumu:

Komisija uzskata, ka atsauce uz 20% mērķi 23. panta 8. punkta otrās daļas otrajā ievilkumā netiks saprasta citādi kā direktīvas 3. panta 1. punktā.

Komisijas deklarācija par 23. panta 8. punkta c) apakšpunktu, 9. un 10. punktu:

Komisija atzīst, ka dažas dalībvalstis jau 2005. gadā bija panākušas ievērojamu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts mērogā. Izstrādājot 23. panta 8. punkta c) apakšpunktā, 9. un 10. punktā minētos ziņojumus, Komisija rentabilitātes vērtējumā attiecīgi ņems vērā arī atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanas robežizmaksas un, iesniedzot jaunus priekšlikumus saskaņā ar iepriekšminēto direktīvas pantu, attiecīgi iekļaus piemērotus risinājumus arī šādām dalībvalstīm.

Komisijas deklarācija par VII pielikumu:

Komisija centīsies panākt direktīvas VII pielikumā minēto pamatnostādņu drīzāku izstrādi – līdz 2011. gadam - un sadarbosies ar dalībvalstīm, lai sagatavotu datus un metodiku, kas ļautu novērtēt un uzraudzīt siltumsūkļu radīto ietekmi direktīvas mērķu sasniegšanā.

Pamatnostādnēs tiks paredzētas korekcijas sezonālā lietderības koeficienta (SPF) vērtībām, ko izmanto, lai izvērtētu iespēju iekļaut siltumsūkļus, ko nedarbina ar elektroenerģiju, tādējādi ņemot vērā to, ka šādu siltumsūkļu radīto primārās enerģijas pieprasījumu energosistēmas efektivitāte neietekmē. Izstrādājot pamatnostādnes, Komisija arī izvērtēs iespēju sagatavot metodiku, kas ļautu jebkura siltumsūkļa iekļaušanas izvērtējumā izmantojamo SPF vērtību aprēķināt, ņemot vērā vidējos klimatiskos apstākļus ES.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai pilnveidotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (COM(2008)0016 – C6-0043/2008 – 2008/0013(COD))

P6_TA(2008)0610 A6-0406/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0016),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0043/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Reģionālās attīstības komiteja atzinumus (A6-0406/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus (pielikumā);

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/29/EK.)

PIELIKUMS

Komisijas paziņojumi

Komisijas paziņojums attiecībā uz 10. panta 3. punktu par kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu

Laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam dalībvalstis tos ieņēmumus, kas gūti kvotu izsolēs, var arī izmantot, lai atbalstītu īpaši efektīvu spēkstaciju celtniecību, tostarp tādu jauno enerģijas ražošanas spēkstaciju celtniecību, kuras ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (carbon capture and storage – CCS). Jaunajām iekārtām, kuru efektivitāte ir lielāka nekā spēkstacijai saskaņā ar Komisijas 2006. gada 21. decembra lēmuma (2007/74/EK)(1) 1. pielikumā noteikto vērtību, dalībvalstis var sniegt atbalstu līdz 15 % no kopējām ieguldījumu izmaksām jaunai spēkstacijai, kas gatava uztvert un uzglabāt oglekli.

Komisijas paziņojums attiecībā uz 10.a panta 4.a punktu

par Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu vides aizsardzībai un ES emisiju tirdzniecības sistēmu

Dalībvalstis var uzskatīt, ka ir nepieciešama pagaidu kompensācija atsevišķām iekārtām, kurām ar CO2 emisijām saistītās izmaksas iekļautas elektroenerģijas cenās, ja pretējā gadījumā CO2 izmaksu dēļ iekārtās var rasties emisiju pārvirzes risks. Kamēr nav noslēgts starptautisks nolīgumus, Komisija apņemas apspriesties ar dalībvalstīm un pēc tam līdz 2010. gada beigām izdarīt grozījumus Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem saskaņā dalībvalstis var sniegt valsts atbalstu šādā nolūkā. Šos noteikumus izstrādās saskaņā ar principiem, kas izklāstīti neoficiālajā Eiropas Parlamentam un Padomei adresētajā 2008. gada 19. novembra dokumentā (15713/1/08, 2. pielikums).

(1) Komisijas 2006. gada 21. decembra Lēmums par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (izsludināts ar dokumenta numuru K(2006) 6817).

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (COM(2008)0017 – C6-0041/2008 – 2008/0014(COD))

P6_TA(2008)0611 A6-0411/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0017),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0041/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0411/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. .../2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 406/2009/EK.)

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par ģeoloģisko oglekļa dioksīda uzglabāšanu un Padomes Direktīvu 85/337/EEK un 96/61/EK, Direktīvu 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 grozīšanu (COM(2008)0018 – C6-0040/2008 – 2008/0015(COD))

P6_TA(2008)0612 A6-0414/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0018),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, ar kuriem saskaņā Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0040/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0414/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   ņem vērā šai rezolūcijai pievienotos Komisijas paziņojumus;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/31/EK.)

PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJAS

Komisijas deklarācija par jaunākajām tendencēm CCS tehnoloģiju izmantošanā

No 2010. gada Komisija saistībā ar CCS demonstrējumu projektu tīkla darbību arī regulāri ziņos par jaunākajām tendencēm CCS tehnoloģiju izmantošanā. Ziņojumos tiks iekļauta informācija par sasniegumiem CCS demonstrējumu spēkstaciju izmantošanā, panākumiem CCS tehnoloģiju izstrādē, izmaksu aplēsēm un CO2 transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi.

Komisijas deklarācija attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanas lēmumiem un sākotnējiem lēmumiem par atbildības nodošanu saskaņā ar direktīvas 10. panta 1. punktu un 18. panta 2. punktu

Komisija publicēs visus atzinumus par sākotnējās atļaujas piešķiršanas lēmumiem saskaņā ar direktīvas 10. panta 1. punktu un par sākotnējiem lēmumiem par atbildības nodošanu saskaņā ar 18. panta 2. punktu. Tomēr publicētajā atzinumu redakcijā nebūs ietverta informācija, kuras konfidencialitāti garantē izņēmumi, kas attiecībā uz publisku piekļuvi informācijai paredzēti Regulā (EK) Nr. 1049/2001 un Regulā (EK) Nr. 1367/2006, ar kurām reglamentē attiecīgi publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.) un to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemēro Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

Komisijas deklarācija par to, vai oglekļa dioksīds būtu jāiekļauj pārskatītajā Seveso direktīvā kā konkrēta viela ar piemērotām robežvērtībām

CO2 ir parasta viela, kas patlaban nav klasificēta kā bīstama viela. Tāpēc CO2 transportēšana un uzglabāšanas vietas pašreiz nav iekļautas Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (Seveso direktīva). Komisija ir veikusi par CO2 transportēšanu pieejamās informācijas provizorisku analīzi, un gan empīriskie pierādījumi, gan modelēšanas rezultāti attiecībā uz transportēšanu pa cauruļvadiem liecina, ka radītais risks nav lielāks par risku, ko rada dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadiem. Šķiet, ka tas pats attiecas arī uz CO2 pārvadāšanu ar kuģi salīdzinājumā ar sašķidrinātas dabasgāzes vai sašķidrinātas naftas gāzes pārvadāšanu ar kuģi. Turklāt ir pamats domāt, ka avārijas briesmas, ko CO2 uzglabāšanas vietā varētu radīt plīsums iesūknēšanas laikā vai noplūde pēc iesūknēšanas, visticamāk, nav lielas. Tomēr iespējas iekļaut CO2 Seveso direktīvā kā konkrētu vielu tiks pamatīgāk izvērtētas, veicot minētās direktīvas ierosināto pārskatīšanu, kas plānota 2009. gada beigās 2010. gada sākumā. Ja izvērtējumā tiks noteiktas būtiskas potenciālas avārijas briesmas, Komisija ierosinās iekļaut CO2 pārskatītajā Seveso direktīvā kā konkrētu vielu ar piemērotām robežvērtībām. Tādā gadījumā Komisija ierosinās attiecīgi grozīt arī III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvai 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (Direktīva par atbildību vides jomā), lai nodrošinātu to, ka Direktīva par atbildību vides jomā attiecas uz visiem "Seveso" objektiem, kuros rīkojas ar CO2 superkritiskā stāvoklī.

Komisijas deklarācija par CO2 minerālo piesaisti

CO2 minerālā piesaiste (CO2 piesaiste neorganisko karbonātu veidā) ir potenciāla klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģija, kuru principā varētu izmantot to pašu kategoriju rūpnieciskie objekti, kuri var izmantot CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu. Tomēr patlaban tā vēl tiek izstrādāta. Bez lietderības koeficienta samazināšanās(1), kas saistīta ar CO2 uztveršanu, ievērojama lietderības koeficienta samazināšanās vēl joprojām ir saistīta tieši ar minerālu karbonizāciju, un tā jānovērš, pirms var plānot procesa komerciālu izmantošanu. Tāpat kā ģeoloģiskai uzglabāšanai arī šim procesam būs jāparedz vajadzīgā kontrole, lai nodrošinātu to, ka tehnoloģija nekaitē videi. Tā kā abas tehnoloģijas būtiski atšķiras, arī šī kontrole, visticamāk, ievērojami atšķirsies no ģeoloģiskajai uzglabāšanai piemērojamās kontroles. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija rūpīgi sekos minerālās piesaistes tehniskajam progresam, lai izstrādātu tiesisko regulējumu, kas nodrošinās iespēju veikt videi nekaitīgu minerālo piesaisti un tās iekļaušanu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, kad tehnoloģija būs sasniegusi piemērotu izstrādes stadiju. Tā kā dalībvalstis izrāda interesi par šo tehnoloģiju un tehnoloģijas strauji mainās, šķiet, ka pirmo novērtējumu ir lietderīgi sagatavot ap 2014. gadu vai arī agrāk ‐ atkarībā no apstākļiem.

(1) "Lietderības koeficenta samazināšanās" ir termins, kuru lieto, lai apliecinātu, ka ražotne, kas piemēro CO2 uztveršanu vai mineralizāciju,daļu enerģijas izmanto šiem procesiem un tādēļ tai nepieciešams vairāk enerģijas, nekā ražotnei ar līdzīgu jaudu bez uztveršanas/mineralizācijas.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (COM(2007)0018 – C6-0061/2007 – 2007/0019(COD))

P6_TA(2008)0613 A6-0496/2007

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0018),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 95. pantu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0061/2007),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0496/2007),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   ņem vērā šai rezolūcijai pievienoto Komisijas paziņojumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2009/30/EK.)

PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Komisija apstiprina, ka 7.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktos minētie 2 % samazinājumi nav saistoši un ka to nesaistošā būtība tiks izvērtēta pārskatā.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju mazināšanai no vieglajiem automobiļiem, nosaka emisijas standartus jauniem pasažieru automobiļiem (COM(2007)0856 – C6-0022/2008 – 2007/0297(COD))

P6_TA(2008)0614 A6-0419/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0856),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0022/2008),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35.  pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0419/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu (pielikumā);

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta pirmā lasījuma nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 443/2009.)

PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Komisija apstiprina, ka 2009. gadā tā plāno ierosināt pārskatīt Direktīvu 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību. Tas vajadzīgs, lai patērētāji varētu saņemt atbilstošu informāciju par CO2 emisijām no jauniem pasažieru automobiļiem.

Komisija līdz 2010. gadam pārskatīs Direktīvu 2007/46/EK, lai dalībvalstu iestādēm, kas atbild par uzraudzību un ziņošanu saskaņā ar regulu, varētu paziņot par inovatīvu tehnoloģiju ("ekoinovāciju") izmantošanu automobiļos un to ietekmi uz automobiļa īpatnējo CO2 emisiju.

Komisija arī apsvērs iespēju izstrādāt un ieviest prasību automobiļos paredzēt degvielas ekonomijas mērierīces, tādējādi veicinot degvielas patēriņa ziņā ekonomiskāku autovadīšanu. Šajā sakarībā Komisija apsvērs iespēju grozīt tiesību aktus, kas saistīti ar tipa apstiprināšanas sistēmu, un pieņemt vajadzīgos tehniskos standartus līdz 2010. gadam.

Tomēr Komisija ir apņēmusies sasniegt Labāka tiesiskā regulējuma iniciatīvas mērķus un apzinās, ka priekšlikumiem jābūt pamatotiem ar visaptverošu novērtējumu par ietekmi un ieguvumu, kas rastos, tos īstenojot. Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Komisija turpinās izvērtēt nepieciešamību izvirzīt jaunus tiesību aktu priekšlikumus, bet patur tiesības izlemt, vai un kad šādus priekšlikumus būtu lietderīgi iesniegt.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (10597/2/2008 – C6-0324/2008 – 2004/0209(COD))

P6_TA(2008)0615 A6-0440/2008

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10597/2/2008 – C6-0324/2008),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0607),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0246),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0440/2008),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko groza Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Līguma 137. pantā paredzēts, ka Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu pasākumus darba vides uzlabošanai, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību. Direktīvās, kas pieņemtas, pamatojoties uz minēto pantu, jāizvairās uzlikt tādus administratīvus, finansiālus un juridiskus ierobežojumus, kas liktu šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un attīstībai.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK(5) nosaka minimālās darba laika organizēšanas prasības, inter alia par dienas un nedēļas atpūtu, pārtraukumiem, maksimālo darba laiku nedēļā, ikgadējo atvaļinājumu, kā arī dažiem nakts darba, maiņu darba un darba veidu aspektiem.

(3)  Direktīvas 2003/88/EK 19. panta trešajā daļā un 22. panta 1. punkta 2.daļā ir paredzēta tās pārskatīšana līdz 2003. gada 23. novembrim.

(4)  Vairāk nekā desmit gadus pēc Padomes Direktīvas 93/104/EK ║ (6) pieņemšanas, kas ir sākotnējā direktīva par darba laika organizēšanu, ir radusies vajadzība ņemt vērā jaunās attīstības tendences un darba devēju un darba ņēmēju un prasības un nodrošināt iespēju sasniegt izaugsmes un nodarbinātības mērķus, ko Eiropadome 2005. gada 22. un 23. martā noteikusi saistībā ar Lisabonas stratēģiju.

(5)  Darba un ģimenes dzīves saskaņošana arī ir būtisks aspekts, lai sasniegtu šos mērķus, kurus Eiropas Savienība noteikusi Lisabonas stratēģijā, īpaši attiecībā uz sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu. Mērķis nav tikai radīt apmierinošāku darba vidi, bet arī ļaut labāk reaģēt uz darba ņēmēju prasībām, jo īpaši to, kam ir ģimenes pienākumi. Vairāki šajā direktīvā iekļauti grozījumi ir paredzēti tam, lai ļautu uzlabot darba un ģimenes dzīves savienojamību.

(6)  Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāiedrošina sociālie partneri atbilstīgā līmenī slēgt vienošanos par labāku darba un ģimenes dzīves savienojamību.

(7)  Ir nepieciešams stiprināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, ņemot vērā problēmas, ko rada jauni darba laika organizēšanas veidi, ieviest tādus darba laika modeļus, kas darbiniekiem paver mūžizglītības iespējas, kā arī atrast jaunu līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, no vienas puses, un elastīgāku darba laika organizēšanu, no otras puses.

(8)  Atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas praksei, ņemot vērā jēdziena "darba laiks" raksturīgās pazīmes, izšķirošais faktors ir prasība atrasties darba devēja noteiktā vietā un būt gatavam vajadzības gadījumā nekavējoties sniegt pakalpojumus.

(9)  Ja darbiniekiem nav piešķirti atpūtas laikposmi, jāpiešķir kompensējoši atpūtas laikposmi, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp sociālajiem partneriem.

(10)  Jāpārskata arī nosacījumi, kas attiecas uz maksimālā nedēļas darba laika bāzes laikposmu, lai tos pielāgotu darba devēju un ║ darba ņēmēju vajadzībām, attiecīgi ievērojot darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības pasākumus.

(11)  Ja darba līguma ilgums ir mazāks par vienu gadu, tad bāzes laikposmam nevajadzētu būt ilgākam par darba līguma ilgumu.

(12)  Pieredze, kas gūta, piemērojot Direktīvas 2003/88/EK 22. panta 1. punktu, liecina, ka pilnīgi individuāls galīgais lēmums par tās 6. panta neattiecināšanu rada problēmas attiecībā uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību ║ , kā arī darba ņēmēju izvēles brīvību. Tādēļ būtu jāpārstāj piemērot šajā noteikumā paredzēto atkāpi.

(13)  Gadījumos, kad darba ņēmējs ir noslēdzis vairāk nekā vienu darba līgumu, ir svarīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka šā darba ņēmēja darba laiks ir noteikts kā to laikposmu kopsumma, kas pavadīti darbā saskaņā ar katru no šiem līgumiem.

(14)  Saskaņā ar Līguma 138. panta 2. punktu Komisija apspriedās ar darba devējiem un darba ņēmējiem Kopienas līmenī par iespējamo Kopienas rīcības virzienu šajā jautājumā.

(15)  Pēc minētās apspriešanās Komisija uzskatīja, ka ir ieteicama Kopienas rīcība, un turpināja apspriesties ar darba devējiem un darba ņēmējiem par paredzētā priekšlikuma saturu saskaņā ar Līguma 138. panta 3. punktu.

(16)  Pēc šā otrā apspriešanās posma darba devēji un darba ņēmēji Kopienas līmenī nav informējuši Komisiju par vēlmi uzsākt procesu, kura rezultātā varētu noslēgt nolīgumu, kā paredzēts Līguma 139. pantā.

(17)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, modernizēt Kopienas tiesību aktus attiecībā uz darba laika organizēšanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(18)  Šajā direktīvā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(7). Šīs direktīvas mērķis jo īpaši ir pilnīgi nodrošināt tiesības uz taisnīgiem un līdztiesīgiem darba apstākļiem saskaņā ar Pamattiesību hartas 31. pantu un, jo īpaši tā 2. punktu, kurā paredzēts, ka "ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz maksimālā darba laika ierobežošanu, uz atpūtas laiku ik dienu un ik nedēļu, kā arī uz vienu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu".

(19)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzētu saglabāt vispārīgu aizsardzības pakāpi, kas piešķirta darba ņēmējiem saistībā ar drošību un veselību darbā.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/88/EK groza šādi.

1)  Direktīvas 2. pantā iekļauj šādus punktus:"

1.a "dežūras laiks": jebkurš laikposms, kurā darba ņēmēja pienākums ir atrasties savā darba vietā, lai pēc darba devēja prasības uzsāktu sava darba veikšanu vai pienākumu pildīšanu;

1.b "darba vieta": vieta vai vietas, kur darba ņēmējs parasti veic darbu vai pilda pienākumus un ko nosaka saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti darba ņēmējam piemērojamās darba attiecībās vai darba līgumā;

1.c "dežūras laika neaktīvā daļa": jebkurš laikposms, kurā darba ņēmējs dežūrē 1.a punkta nozīmē, bet darba devējs viņam neliek faktiski veikt darbu vai pildīt pienākumus.

2)  Iekļauj šādu 2.a pantu:"

2.a pants

Dežūras laiks

Visu dežūras laiku, tostarp tā neaktīvo daļu, uzskata par darba laiku ▌ .

Tomēr, pamatojoties uz koplīgumiem vai līgumiem, kas noslēgti sociālajiem partneriem, vai pamatojoties uz normatīviem un administratīviem aktiem, dežūras laika neaktīvo daļu var aprēķināt īpašā veidā, lai ievērotu 6. pantā noteikto maksimālo nedēļas darba laiku, kam jāatbilst darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības vispārējiem principiem.

Dežūras laika neaktīvo daļu neņem vērā, aprēķinot dienas vai nedēļas atpūtas laiku, kas paredzēts attiecīgi 3. pantā un 5. pantā ▌ .

2.b pants

Darba laika aprēķināšana

Ja darba ņēmējs ir noslēdzis vairāk nekā vienu darba līgumu, darba ņēmēja darba laiks atbilst to laikposmu kopsummai, kas nostrādāti saskaņā ar katru no šiem līgumiem.

2.c pants

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

Neskarot sociālo partneru neatkarību, dalībvalstis mudina viņus attiecīgā līmenī slēgt vienošanās, kuru mērķis ir uzlabot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

3.  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

4.  Direktīvas 18. panta trešajā daļā vārdus "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas laikposmus" aizstāj ar vārdiem "ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgu kompensējošas atpūtas laikposmu, kas seko pienākumu pildīšanas laikposmiem, saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, koplīgumu vai citiem līgumiem starp sociālajiem partneriem.".

5.  Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

19. pants

Ierobežojumi atkāpēm no bāzes laikposmiem

Izmantojot pirmās daļas b) punktā paredzēto iespēju, dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji ievēro savas saistības, kas noteiktas Direktīvas 89/391/EEK II iedaļā.

6.  Direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:"

22. pants

Dažādi noteikumi

1.  Lai arī vispārējs princips nosaka, ka Eiropas Savienībā maksimālais nedēļas darba laiks ir 48 stundas un ka praksē tas ir izņēmums, ja Eiropas Savienībā darba ņēmēji strādā ilgāk, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 6. pantu pārejas perioda laikā, kas beidzas ...*, ja tās ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu darba ņēmēju drošības un veselības efektīvu aizsardzību. Šīs iespējas izmantošana tomēr konkrēti jāparedz koplīgumā vai līgumā starp sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī vai valsts tiesību aktos pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem atbilstošā līmenī.

2.  Jebkurā gadījumā dalībvalstīm, kas vēlas izmantot šo iespēju, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

▌

7.  Direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:"

24. pants

Ziņojumi

1.  Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to valsts tiesību aktu noteikumus, ko tās jau ir pieņēmušas vai pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.  Reizi piecos gados dalībvalstis ziņo Komisijai par šīs direktīvas praktisko īstenošanu, norādot sociālo partneru viedokļus.

Komisija par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju.

3.  Ik pēc pieciem gadiem no 1996. gada 23. novembra Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par to, kā tiek piemērota šī direktīva, ņemot vērā 1. un 2. punktu.

▌

2. pants

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, šīs direktīvas īstenošanai, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Līdz ... (8) dalībvalstis dara Komisijai zināmus šos noteikumus un savlaicīgi arī visus turpmākos grozījumus šajos noteikumos. Tās jo īpaši nodrošina to, lai darba ņēmēju un/vai to pārstāvju rīcībā būtu atbilstoši līdzekļi, kas nodrošinātu šajā direktīvā paredzēto saistību izpildi.

3. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ... *, vai arī dalībvalstis nodrošina, ka sociālie partneri, savstarpēji vienojoties, ievieš līgumā vajadzīgos noteikumus, kā arī dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai jebkurā brīdī spētu nodrošināt, ka šīs direktīvas mērķi ir sasniegti. Tās tūlīt par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno tās oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādu atsauci.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 92 E, 20.4.2006., 292. lpp. (2) OV C 267, 27.10.2005., 16. lpp. (3) OV C 231, 20.9.2005., 69. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2005. gada 11. maija Nostāja (OV C 92 E, 20.4.2006., 292. lpp.), Padomes 2008. gada 15. septembra Kopējā nostāja (OV C 254 E, 7.10.2008., 26. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra Nostāja. (5) OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp. (6) OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp. ║ (7) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. (8) * Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi (COM(2008)0151 – C6-0149/2008 – 2008/0062(COD))

P6_TA(2008)0616 A6-0371/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0151),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0149/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0371/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī,lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK, ar ko veicina ceļu satiksmes drošības noteikumu pārrobežu izpildi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Savienība turpina īstenot politiku ceļu drošības uzlabošanai, kuras mērķis ir samazināt bojāgājušo un ievainoto skaitu uz ceļiem, kā arī materiālos zaudējumus. Svarīgs instruments šā mērķa sasniegšanai ir stingrāka sodu piemērošana par atsevišķiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas jo īpaši apdraud drošību uz ceļiem.

(2)  Tomēr sankcijas naudas sodu veidā par dažiem ceļu satiksmes pārkāpumiem bieži vien netiek izpildītas, ja šie pārkāpumi izdarīti ar citā valstī nevis pārkāpuma izdarīšanas dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli, jo nav piemērotu mehānismu šādu sodu izpildei.

(3)  Lai uzlabotu ceļu drošību visā Eiropas Savienībā un nodrošinātu vienādu attieksmi pret attiecīgās valsts un ārvalstu noteikumu pārkāpējiem, sodi ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī reģistrēts transportlīdzeklis, ar kuru izdarīts pārkāpums. Lai to panāktu, jāievieš sistēma pārrobežu informācijas apmaiņai.

(4)  Šāda sistēma jo īpaši ir vērtīga attiecībā uz ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas fiksēti ar automātiskām mērierīcēm un par kuriem pārkāpēja identitāti uzreiz nevar noteikt, piemēram, atļautā ātruma pārsniegšana vai sarkanā gaismas signāla neievērošana. Sistēma ir arī noderīga, izmeklējot tādus pārkāpumus, kurus fiksējot, ja transportlīdzeklis ticis apturēts, ir nepieciešama transportlīdzekļa reģistrācijas datu pārbaude. Tas tieši attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā.

(5)  Ceļu satiksmes pārkāpumu veidiem, uz kuriem attieksies šī sistēma, ir pietiekami nopietni jāapdraud ceļu drošība un jāietver tādi pārkāpumi, kas visu dalībvalstu tiesību aktos noteikti kā satiksmes pārkāpumi. Attiecīgi jāņem vērā atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas nelietošana un sarkanā gaismas signāla neievērošana. Komisija turpinās uzraudzīt situācijas attīstību visā Eiropas Savienībā attiecībā uz citiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas nopietni ietekmē ceļu drošību. Pēc ziņojuma par šīs direktīvas īstenošanu, ko Komisija iesniegs, kad būs pagājuši divi gadi pēc tās stāšanās spēkā, tā, ja nepieciešams, ierosinās direktīvas pārskatīšanu, izmantojot iespēju attiecināt tās darbības jomu uz jebkādu citu ceļu satiksmes pārkāpumu kategoriju.

(6)  Lai pietiekamā mērā panāktu ceļu satiksmes drošību un piemērojamo naudas sodu samērīgumu, Komisijai vajadzētu apspriesties ar dalībvalstīm par iespēju ieviest saskaņotus naudas standartsodus par ceļu satiksmes pārkāpumiem, kā arī veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm.

(7)  Lai sistēma efektīvi darbotos, tai jāaptver laikposms starp pārkāpuma fiksēšanas brīdi un pēc standarta parauga sagatavotā paziņojuma par pārkāpumu, nosūtīšanu attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājam. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas var piemērot Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumu 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām(5). Ja minēto pamatlēmumu nevar piemērot, piemēram, ja lēmums par soda piemērošanu neparedz kriminālatbildību, sankciju efektivitāte tomēr ir jānodrošina ar citiem soda piemērošanas līdzekļiem. Lai soda pārrobežu piemērošana būtu drošāka un efektīvāka, ir jāievieš obligātais standarts paziņojumiem par pārkāpumu, tostarp atbildes veidlapām, kā arī izmantojot atbilstošākus nosūtīšanas veidus.

(8)  Turklāt ātri jāveic pārrobežu informācijas apmaiņa, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šai nolūkā būtu vēlams Kopienā izveidot drošus elektroniskos tīklus, kas ļauj drošos apstākļos apmainīties ar informāciju un saglabāt nosūtīto datu konfidencialitāti.

(9)  Datiem par pārkāpēja identitāti ir personīgs raksturs, tādēļ dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(6). Paziņojot par izdarīto pārkāpumu, pārkāpēju būtu attiecīgi informē par viņa tiesībām saistībā ar piekļūšanu datiem, to labošanu un dzēšanu un par likumā noteikto maksimālo datu glabāšanas laiku.

(10)  Datus, kas savākti, piemērojot šo direktīvu, un kam ir tikai pagaidu raksturs, nekādā gadījumā nedrīkst izmantot citiem mērķiem, ja tie nav saistīti ar satiksmes drošības pārkāpumu uzraudzību. Komisijai un dalībvalstīm attiecīgi jānodrošina, ka personas datu apstrāde un Kopienas elektronisko tīklu pārvaldība palīdz novērst jebkādu savākto datu izmantošanu mērķiem, kas nav tieši saistīti ar satiksmes drošību.

(11)  Dalībvalstīm ir jāsaskaņo izmantojamie paņēmieni ceļu satiksmes kontroles jomā, lai to praktisko darbu būtu iespējams salīdzināt ES mērogā. Tādēļ katrā dalībvalstī ir jāizstrādā obligātie kontroles pasākumu standarti.

(12)  Turpmāk vajadzēs arī saskaņot tehnisko aprīkojumu, ko izmanto satiksmes drošības kontrolei, lai tuvinātu kontroles pasākumus, ko izmanto dažādās dalībvalstīs. Ar šādu tehniskas saskaņošanas ierosinājumu jānāk klajā Komisijai, veicot 14. pantā paredzēto pārskatīšanu.

(13)  Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic vajadzīgie pasākumi, informējot ES pilsoņus un pievēršot viņu uzmanību šīs direktīvas īstenošanai. Pienācīgai informācijai par sekām, ko rada satiksmes drošības noteikumu neievērošana, var tātad būt preventīva ietekme vēl pirms pārkāpumu izdarīšanas.

(14)  Komisijai turpmāk ir jāpievērš uzmanība tam, kā veicināt sodu pārrobežu piemērošanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, jo īpaši saistībā ar nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem..

(15)  Šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras(7).

(16)  Komisijai ir jāpiešķir īpašas pilnvaras, lai tā varētu pieņemt pasākumus šā pielikuma pielāgošanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas ║elementus, ║ jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru ║ .

(17)  Ņemot vērā šīs Direktīvas mērķi ‐ proti, atvieglojot sankciju par atsevišķu satiksmes noteikumu pārkāpumu izpildi ‐ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šī mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šī direktīva izveido sistēmu, lai veicinātu pārrobežu izpildi sankcijām par šādiem ceļu satiksmes pārkāpumiem:

2.  Šo direktīvu piemēro vienīgi, ja sankcija, kas piemērojama par attiecīgo pārkāpumu, ir naudas sods vai tajā ir ietverts naudas sods.

2. pants

Definīcijas

b)   "pārkāpuma izdarīšanas valsts" ir tā dalībvalsts, kurā izdarīts pārkāpums;

c)   "rezidences valsts" ir dalībvalsts, kurā reģistrēts transportlīdzeklis, ar kuru izdarīts pārkāpums;

3. pants

ES ceļu satiksmes drošības vadlīnijas

1.  Īstenojot ceļu satiksmes drošības politiku, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni visiem satiksmes dalībniekiem Eiropas Savienībā, un ņemot vērā atšķirīgos apstākļus Eiropas Savienības iekšienē, dalībvalstīm ir jārīkojas, neskarot stingrākas politiskās nostādnes un tiesību aktus, lai noteiktu obligātas ceļu drošības vadlīnijas, kas aptver šīs direktīvas darbības jomu. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija pieņem ES mēroga vadlīnijas saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šīs vadlīnijas ir saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem pamatprincipiem.

2.  Attiecībā uz ātruma ierobežojumiem ieteicams izmantot automātiskās kontrolierīces uz automaģistrālēm, otrās kategorijas ceļiem un pilsētas ielās, jo īpaši tajos ceļu tīkla posmos, kur atļautā ātruma pārsniegšanas dēļ nelaimes gadījumu skaits pārsniedz vidējos rādītājus.

Ieteikumi, kas pieņemti saistībā ar šīm vadlīnijām, ir vērsti uz to, lai par 30 % palielinātu ātruma pārbaužu skaitu, izmantojot automātiskās kontrolierīces, dalībvalstīs, kurās nāves gadījumu skaits uz ceļiem pārsniedz ES vidējos rādītājus un nāves gadījumu samazinājums uz ceļiem kopš 2001. gada atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Katrā dalībvalstī ir jānodrošina plašs teritorijas pārklājums.

3.  Attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā dalībvalstis pirmām kārtām veic izlases veida pārbaudes tādā laikā, kad visbiežāk notiek šādi pārkāpumi, un vietās, kur pastāv lielāks nelaimes gadījumu risks.

Dalībvalstis apņemas katru gadu pārbaudīt vismaz 30 % auto vadītāju.

4.  Attiecībā uz drošības jostas lietošanu dalībvalstīs, kurās mazāk nekā 70 % ceļu lietotāju lieto drošības jostu, intensīvus kontroles pasākumus rīko vismaz sešas nedēļas gadā, jo īpaši tādā laikā, kad visbiežāk notiek šādi pārkāpumi, un vietās, kur ir lielāks pārkāpumu skaits.

5.  Attiecībā uz sarkanā gaismas signāla neievērošanu automātiskās kontrolierīces lieto galvenokārt krustojumos, kuros bieži neievēro noteikumus un kuros biežāk nekā vidēji notiek nelaimes gadījumi saistībā ar sarkanā gaismas signāla neievērošanu.

6.  Vadlīnijas ietver ieteikumu dalībvalstīm apmainīties ar pozitīvo pieredzi, kā arī aicinājumu dalībvalstīm, kam ir vislielākie sasniegumi automatizēto pārbaužu jomā, sniegt tehnisko palīdzību dalībvalstīm, kuras to pieprasa.

II NODAĻA

NOTEIKUMI PĀRROBEŽU IZPILDES VEICINĀŠANAI

4. pants

Procedūra, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.  Ja dalībvalstī pārkāpums izdarīts ar citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli un sods šajā lietā nav piemērots, kā arī lietu nekavējoties nav slēgusi iestāde, kas valstī, kurā izdarīts pārkāpums, ir atbildīga par pārkāpuma tālāku izskatīšanu, tās valsts kompetenta iestāde nosūta transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un informāciju par pārkāpuma izdarīšanas vietu un datumu kompetentai iestādei citā dalībvalstī vai rezidences valstī, ja šāda informācija pieejama. Tā rīkojas tāpat, kā rīkotos līdzīgos apstākļos, ja pārkāpums būtu izdarīts ar tās teritorijā reģistrētu transportlīdzekli.

2.  Rezidences valsts kompetentā iestāde nekavējoties nosūta šādu informāciju vienīgi kompetentajai iestādei valstī, kurā izdarīts pārkāpums:

3.  Informācijas apmaiņa saistībā ar personas datu apstrādi un to brīvu apriti šajā nolūkā notiek, ievērojot Direktīvu 95/46/EK. Citu dalībvalstu kompetentās iestādes neuzglabā informāciju, kuru nosūtījusi tā valsts, kurā izdarīts pārkāpums. Šo informāciju nosūta tikai saistībā ar šo direktīvu un, beidzoties procedūrai, visi dati ir jāizdzēš, to dokumentāri pierādot.

5. pants

Elektroniskā tīkla izmantošana

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 4. pantā minētās informācijas apmaiņu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šajā nolūkā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar kopējiem noteikumiem Kopienas elektronisko tīklu izveido 12 mēnešu laikā pēc 15. panta 1. punktā noteiktā datuma.

2.  Kopējus noteikumus par 1. punkta noteikumu īstenošanu Komisija pieņem līdz 15. panta 1. punktā minētajam datumam un saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Paziņojums par pārkāpumu

1.  Pēc 4. panta 2. punktā minētās informācijas saņemšanas tās valsts, kurā izdarīts pārkāpums, iestāde, kas atbildīga par šīs direktīvas darbības jomā esošo pārkāpumu tālāku izskatīšanu, nosūta turētājam paziņojumu par pārkāpumu. Paziņojumu sagatavo, izmantojot pielikumā sniegto paraugu.

2.  Paziņojums par pārkāpumu obligāti ietver paziņojuma mērķi, kompetentās iestādes nosaukumu, kura atbildīga par naudas soda piemērošanu, kompetentās iestādes nosaukumu, kurai uzdots piemērot šo direktīvu, un attiecīgā pārkāpuma detalizētu aprakstu. Tajā norāda naudas soda apmēru, visērtāko maksāšanas veidu, datumu, līdz kuram jāizdara maksājums, informāciju par iespēju ▌apstrīdēt paziņojuma par pārkāpumu pamatojumu, kā arī ▌pārsūdzēt lēmumu par uzlikto naudas sodu un procedūru, kas jāievēro strīda vai pārsūdzības gadījumā.

3.  Naudas sods, kas noteikts saskaņā ar šo direktīvu, nedrīkst būt diskriminējošs attiecībā uz valstspiederību, un to nosaka saskaņā ar tās valsts likumiem, kurā izdarīts pārkāpums.

4.  Ar paziņojumu par pārkāpumu turētāju informē, ka ▌viņam noteiktā termiņā ir jāaizpilda atbildes veidlapa, ja viņš negrasās maksāt naudas sodu. Turētāju arī informē, ka, ja viņš atsakās maksāt, par to paziņos kompetentajai iestādei rezidences valstī, lai panāktu lēmuma izpildi.

5.  Paziņojumā par pārkāpumu turētāju informē, ka viņa personas dati tiks apstrādāti saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK noteikumiem, un norāda uz šīs direktīvas 11. pantā minētajām tiesībām piekļūt saviem datiem, pieprasīt tos labot vai dzēst.

6.  Ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī turētājs nebija pie stūres, viņš atklāj vadītāja personību saskaņā ar rezidences valsts likumiem. Tas neattiecas uz gadījumiem, ja starp divām vai vairākām dalībvalstīm pastāv vienošanās, kas palīdz risināt problēmas saistībā ar šā panta piemērošanu.

7.  Paziņojumu par pārkāpumu turētājam nosūta rezidences valsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kā noteikts šīs valsts likumos.

8.  Ņemot vērā turpmākas tehniska rakstura izmaiņas, Komisija var pielāgot paziņojuma par pārkāpumu paraugu. Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus tehniskos elementus, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9.  Nepiemēro naudas sodus par pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

7. pants

Ceļu satiksmes pārkāpumu uzraudzība

1.  Ja naudas sods nav nomaksāts un iespējamās apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iespējas ir izsmeltas, var piemērot Pamatlēmumu 2005/214/TI attiecībā uz naudas sodiem, kas norādīti minētā pamatlēmuma 1. pantā.

2.  Atbildes nesniegšanas gadījumos, kas minēti 1. punktā un skar naudas sodu, uz kuru neattiecas pamatlēmuma darbības joma, kompetentā iestāde valstī, kurā izdarīts pārkāpums, nosūta galīgo lēmumu rezidences valsts kompetentajai iestādei naudas soda piemērošanai.

8. pants

Naudas soda sankciju atzīšana un izpilde

1.  Kompetentā iestāde rezidences valstī bez liekām formalitātēm atzīst galīgo administratīvo lēmumu piemērot naudas sodu, par ko tai paziņots saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un tūlīt veic visus vajadzīgos pasākumus soda piemērošanai, ja vien tā neizlemj atsaukties uz kādu no šeit norādītajiem neatzīšanas vai nepildīšanas iemesliem:

2.  Rezidences valsts kompetentās iestādes lēmuma izpildi saistībā ar naudas soda piemērošanu reglamentē rezidences valsts tiesību akti tādā pašā veidā, kā tie reglamentē rezidences valsts uzlikto naudas sodu.

3.  Kompetentā iestāde pārkāpuma izdarīšanas valstī nekavējoties informē rezidences valsts kompetento iestādi par jebkādu lēmumu vai pasākumu, kura dēļ šo lēmumu nevar izpildīt. Rezidences valsts kompetentā iestāde aptur lēmuma izpildi, tiklīdz kompetentā iestāde valstī, kur izdarīts pārkāpums, to informē par šādu lēmumu vai pasākumu.

9. pants

Rezidences valsts sniegtā informācija

10. pants

Centrālās iestādes

1.  Katra dalībvalsts nosaka centrālo iestādi, kas palīdz piemērot šo direktīvu.

2.  Sešu mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā katra dalībvalsts iesniedz Komisijai to centrālo iestāžu nosaukumus un adreses, kas nozīmētas saskaņā ar šo pantu.

3.  Komisija nosūta 2. punktā minēto informāciju citām dalībvalstīm.

11. pants

Piekļuves tiesības, korekcija un dzēšana

1.  Neierobežojot attiecīgo personu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) apakšpunktu, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par saviem personas datiem, kas reģistrēti rezidences valstī un nosūtīti dalībvalstij, kas tos pieprasījusi.

2.  Neierobežojot procedūras prasību ievērošanu attiecībā uz attiecīgās dalībvalsts apelācijas un kompensēšanas mehānismiem, ikvienai attiecīgajai personai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiktu izlaboti visi neprecīzie personas dati vai dzēsti visi nelikumīgi reģistrētie dati.

3.  Attiecīgās personas var izmantot 2. punktā minētās tiesības un vērsties pie rezidences valsts centrālās iestādes.

12. pants

Informācija Eiropas Savienīvas auto vadītājiem

1.  Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu satiksmes dalībniekus ar vajadzīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanas pasākumiem. Šo informāciju var izplatīt, izmantojot ceļu satiksmes drošības struktūras, nevalstiskas organizācijas un citas organizācijas, kas darbojas ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī automobiļu klubus.

Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par ātruma ierobežojumiem norāda uz ceļa zīmēm, kas uzstādīti pie visiem ātrgaitas ceļiem, šķērsojot robežu.

2.  Komisija ievieto savā interneta vietnē īsu izklāstu par noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstīs un uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma.

III NODAĻA

KOMITEJAS PROCEDŪRA

13. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Komiteja par ceļu satiksmes drošības izpildi.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

14. pants

Novērtējums un ziņojuma sagatavošana

1.  Līdz ... (9) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu dalībvalstīs un īstenošanas efektivitāti, ņemot vērā mērķi samazināt nāves gadījumu skaitu uz ES ceļiem.

2.  Balstoties uz minēto ziņojumu, Komisija apsver, kā var paplašināt šīs direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā citus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

3.  Tajā pašā ziņojumā Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem standartizēt izmantojamās kontrolierīces, pamatojoties uz Kopienā izstrādātajiem kritērijiem un pārbaužu kārtību ceļu satiksmes drošības jomā.

4.  Šajā ziņojumā Komisija turklāt novērtē, kā dalībvalstis brīvprātīgi ievēro 3. pantā minētās Eiropas mēroga vadlīnijas, un izvērtē vai šajās vadlīnijās iekļautos ieteikumus būtu jāpadara par obligātiem. Vajadzības gadījumā Komisija var iesniegt priekšlikumu ar šīs direktīvas grozījumiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI 

15. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais divpadsmit mēnešu laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā‐ Padomes vārdā‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Paziņojuma par pārkāpumu VEIDLAPA

(minēta 6. pantā)

[TITULLAPA]

[Sūtītāja uzvārds/nosaukums, adrese un tālruņa numurs] [Adresāta uzvārds/nosaukums un adrese]

Paziņojums

par satiksmes pārkāpumu, kas izdarīts .......... [tās dalībvalsts nosaukums, kurā pārkāpums izdarīts]

[iepriekšminētais teksts redzams šajā titullapā visās oficiālajās ES valodās]

2. lappuse

[datums ...... ] satiksmes pārkāpumu, kas izdarīts ar transportlīdzekli, kura reģistrācijas numurs ir .............., marka .........., modelis, ............ reģistrēja .................[atbildīgās iestādes nosaukums].

Jūs esat reģistrēts kā iepriekšminētā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētājs.

Attiecīgā pārkāpuma detaļas aprakstītas 3. lappusē.

Naudas soda apmērs, kas paredzēts par šo pārkāpumu ir, .........€ / valsts valūtā.

Maksājuma termiņš ir .......................

Ja nesamaksājat šo naudas sodu, aizpildiet klāt pievienoto atbildes veidlapu (4. lappuse) un nosūtiet to uz norādīto adresi. Šo atbildes veidlapu [kompetentā iestāde valstī, kur izdarīts pārkāpums] var nosūtīt [kompetentajai iestādei rezidences valstī], lai izpildītu lēmumu par soda piemērošanu.

INFORMĀCIJA

Šo lietu izskatīs kompetenta iestāde valstī, kurā izdarīts pārkāpums.

Ja šo lietu slēgs, jūs par to informēs 60 dienu laikā pēc atbildes veidlapas saņemšanas.

Ja šo lietu turpinās izskatīt, piemēros šādu procedūru:

[aizpilda valsts, kurā izdarīts pārkāpums ‐ kāda būs turpmākā procedūra, norādot sīkāku informāciju par pārsūdzības iespējām un procedūru saistībā ar lēmumu turpināt lietas izskatīšanu. Šajā informācijā noteikti jānorāda: iestāde, kas atbildīga par lietas tālāku izskatīšanu, un tās adrese; maksājuma termiņš; attiecīgās pārsūdzības struktūras nosaukums un adrese; pārsūdzības termiņš].

___________________________________________________________________________

3. lappuse

Detalizēta informācija attiecībā uz pārkāpumu

a)  Dati par transportlīdzekli, ar kuru izdarīts pārkāpums:

Reģistrācijas numurs:

Reģistrācijas valsts:

Marka un modelis:

b)  Dati par pārkāpumu

Vieta, datums un laiks, kad tas noticis:

Pārkāpuma būtība un juridiskā klasifikācija:

atļautā ātruma pārsniegšana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, drošības jostas vai bērnu drošības sēdeklīša nelietošana, sarkanā gaismas signāla neievērošana(10)

Detalizēts pārkāpuma apraksts:

Atsauce uz atbilstošo(-ajām) tiesību normu(-ām):

Pārkāpuma pierādījumu apraksts vai atsauce uz tiem:

c)  Dati par mērierīci, kas izmantota pārkāpuma fiksēšanai(11)

Mērierīces veids, kas izmantota, lai noteiktu ātruma pārsniegšanu, transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, sarkanā gaismas signāla neievērošanuvai drošības jostas nelietošanu1:

Mērierīces sīks apraksts:

Mērierīces identifikācijas numurs:

Pēdējās verifikācijas derīguma termiņš:

d)  Mērierīces piemērošanas rezultāti:

[piemērs par atļautā ātruma pārsniegšanu; citi pārkāpumi jāpievieno:]

Maksimālais ātrums:

Fiksētais ātrums:

Fiksētais ātrums, kuram piemērota kļūdas robeža:

4. lappuse

Atbildes veidlapa

(aizpildīt ar drukātiem burtiem un atzīmēt piemērojamo iespēju)

A.  Vadītāja personas dati:

Vai jūs vadījāt transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī

(jā/nē)

Ja atbilde ir apstiprinoša, jums jānorāda:

Ja pārkāpuma izdarīšanas brīdī jūs nebijāt pie stūres, vai jums ir zināma vadītāja personība

(jā/nē)

Ja atbilde ir apstiprinoša, jums jānorāda šādas ziņas par vadītāju:

B.  Jautājumu saraksts:

1)  Vai transportlīdzeklis (marka... , reģistrācijas numurs....) ir reģistrēts uz jūsu vārda

jā/nē

Pretējā gadījumā – reģistrācijas apliecības turētājs ir:

(uzvārds, vārds, adrese)

2)  Vai atzīstat, ka esat izdarījis pārkāpumu?

jā/nē

3)  Ja neatzīstat to, turklāt nevēlaties izpaust vadītāja personību, lūdzu, paskaidrojiet iemeslu:

Lūdzu nosūtiet aizpildītu veidlapu 60 dienu laikā no šā paziņojuma saņemšanas ... šādai iestādei:

uz šādu adresi:

▌

(1) OV C ... (2) OV C ... (3) OV C 310, 5.12.2008., 9. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. decembra Nostāja. (5) OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp. (6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. ║ (8) Padomes 1991. gada 16. decembra Direktīva 91/671/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz obligātu drošības jostas izmantošanu transportlīdzekļos, kas sver mazāk nekā 3,5 tonnas (OV L 373, 31.12.1991., 26. lpp)║. (9) * Divu gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (10) Svītrot, ja nav piemērojams. (11) Neaizpilda, ja mērierīce nav izmantota.