Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2149(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0489/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0489/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 13/01/2009 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0005

Pieņemtie teksti
PDF 314kWORD 90k
Otrdiena, 2009. gada 13. janvāris - Strasbūra
Tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Rietumbalkānu valstīm
P6_TA(2009)0005A6-0489/2008

Eiropas Parlamenta 2009. gada 13. janvāra rezolūcija par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm (2008/2149(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 14. novembra Regulu (EK) Nr. 1946/2005, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2007/2000, ar kuru ievieš ārkārtas pasākumus tirdzniecībā ar tām valstīm un teritorijām, kas piedalās Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesā vai ir ar to saistītas(1),

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās atbalsta instrumentu (IPA)(2),

–   ņemot vērā Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kuros visām Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās nākotnē pievienosies Eiropas Savienībai,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu un ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 15.–16. jūnija, 2006. gada 14.–15. decembra un 2008. gada 19.–20. jūnija secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 3. oktobrī pieņemto lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu "Rietumbalkāni. Eiropas perspektīvas stiprināšana" (COM(2008)0127),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244,

–   ņemot vērā 2007. gada 29. marta rezolūciju par Kosovas nākotni un ES lomu(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšanu Kosovai(4),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. aprīļa rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu(5),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu(6),

–   ņemot vērā 2007. gada 15.marta ieteikumu Padomei par Bosniju un Herzegovinu(7),

–   ņemot vērā 2007. gada 25. oktobra ieteikumu Padomei par attiecībām starp Eiropas Savienību un Serbiju(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Albānijas Republiku, no otras puses(9),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes un Komisijas lēmumam par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses un Melnkalnes Republiku, no otras puses(10),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 31. janvāra ziņojumu "Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs. Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos" (COM(2007)0032),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu par rezultātiem, kas sasniegti izpētes sarunās par sadarbību ar kaimiņvalstīm transporta jomā (COM(2008)0125),

–   ņemot vērā 2005. gada 25. oktobrī Atēnās parakstīto Līgumu par ES un Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas Kopienas izveidi,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. novembra paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2007.–2008. gadam (COM(2007)0663),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas paplašināšanās stratēģijas dokumentu ‐ 2005(11) un 2006. gada 13. decembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadam(12),

–   ņemot vērā visas iepriekšējās rezolūcijas par Rietumbalkānu valstīm,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Reģionālās attīstības komiteja atzinumus (A6-0489/2008),

A.   tā kā Saloniku Eiropadome skaidri formulēja Rietumbalkānu valstu Eiropas perspektīvu un norādīja, ka stabilizācijas un asociācijas process veidos vispārējo sistēmu Eiropas attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm;

B.   tā kā Horvātija patlaban risina iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību, un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai 2005. gadā tika piešķirts kandidātvalsts statuss;

C.   tā kā Rietumbalkānu stabilizācijas un asociācijas procesā izšķirošā nozīme bija ES tirdzniecības koncesijām un ES finansiālajai palīdzībai,

D.   tā kā Horvātija ir guvusi panākumus virzībā uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā, prognozējot sarunu noslēgšanu 2009. gadā, un turpina pildīt Kopenhāgenas politiskos un ekonomiskos kritērijus, un ir atzīts, ka Horvātijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika, kas varētu būt pozitīvs piemērs citām šā reģiona valstīm;

E.   tā kā Kosovas Asambleja 2008. gada 17. februārī pieņēma rezolūciju, kurā deklarēja Kosovas neatkarību; tā kā Padome 2008. gada 18. februārī piekrita, ka dalībvalstis saskaņā ar valsts praksi un starptautiskajām tiesību normām pieņems lēmumu par savām attiecībām ar Kosovu; tā kā paredzams, ka ES kopējā palīdzība Kosovai laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam pārsniegs EUR 1 000 000 000, ietverot atbalstu Kosovas politiskajai un ekonomiskajai attīstībai un finansējumu ES ieguldījumam starptautiskajai klātbūtnei Kosovā;

F.   tā kā ekonomiskā labklājība un pilnīga integrācija ES iekšējā tirgū un pasaules tirdzniecības sistēmā ir būtiski priekšnoteikumi visa Rietumbalkānu reģiona ilgtermiņa stabilitātei un ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai izaugsmei;

G.   tā kā sagaida, ka pārdomāta pakāpeniska tirgus atvēršana Rietumbalkānu valstīs, tostarp individuālas pieejas piemērošana katrai valstij, kā arī pirmām kārtām reģionāla tirgus izveides veicināšana, dos ievērojamu ieguldījumu šī reģiona politiskās un ekonomiskās stabilizācijas procesā;

H.   tā kā plašāka ekonomiskā sadarbība Rietumbalkānu reģionā sniedz arī pozitīvas perspektīvas ES dienvidaustrumu reģiona dalībvalstu ekonomikai un padziļinās to integrāciju vienotajā tirgū;

I.   tā kā Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumā (CEFTA) apvienoja 32 Dienvideiropas reģionā noslēgtos divpusējos brīvās tirdzniecības līgumus vienā visaptverošā reģionālā brīvās tirdzniecības nolīgumā, kas palielina šajā reģionā pastāvošo liberalizācijas līmeni, ieviešot objektīvu, pārredzamu un paredzamu noteikumu vienotu tīklu;

J.   tā kā Rietumbalkānu valstīs ekonomiskā izaugsme ievērojami atšķiras, 2006. gadā tā svārstījās no 3 % Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā līdz 10,3 % Melnkalnē; tā kā atšķiras arī bezdarba līmenis ‐ 2007. gadā augstākais rādītājs bija Kosovā (40 %), bet zemākais ‐ Melnkalnē (11,9 %);

K.   tā kā Rietumbalkānu reģiona valstu ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējās tirdzniecības un tā kā kopējais importa un eksporta apjoms sastāda ievērojamu daļu no to iekšzemes kopprodukta; tā kā 61 % no reģionālajām tirdzniecības plūsmām ir saistīts ar Eiropas Savienību gan šīs plūsmas ir tikai 2 % no ES ārējās tirdzniecības kopapjoma;

L.   tā kā transporta infrastruktūra un veicināšana izšķiroši ietekmē ekonomisko attīstību, sociālo kohēziju un integrāciju;

M.   tā kā Rietumbalkānu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepieciešams lielāks atbalsts, lai garantētu ilgspējīgu ekonomisko izaugsmi, darbavietu radīšanu un eksportu;

N.   tā kā pakalpojumu nozare, jo īpaši tūrisms, ir nozīmīga Rietumbalkānu valstu ekonomikā;

O.   tā kā tādos mazos tirgos, kādi pastāv dažās Rietumbalkānu valstīs, ir īpaši liela nosliece veidot karteļus, noteikt konkurences ierobežojumus vai ļaunprātīgi izmantot tirgus spēju, kas var spēcīgi ietekmēt reģiona ekonomisko attīstību, bezdarba līmeni un sociālo attīstību;

P.   tā kā Rietumbalkānu valstu ekonomika ir ļoti neviendabīga un atšķirīga, piemēram, Albānija, Horvātija un Melnkalne atšķiras no citām Rietumbalkānu valstīm, jo to ekonomikā tūrismam ir izšķiroša nozīme;

Q.   tā kā visas Rietumbalkānu valstis ir noslēgušas stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar ES;

Vispārīgi apsvērumi

1.   atzinīgi vērtē stabilizācijas un asociācijas procesā panākto progresu, jo īpaši nesen parakstītos stabilizācijas un asociācijas nolīgumus ar Bosniju un Hercegovinu un Serbiju; aicina dalībvalstis pabeigt visu stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ratifikāciju, cik drīz vien iespējams; atzinīgi vērtē gūtos panākumus pagaidu nolīgumu izpildē un aicina Rietumbalkānu valstis turpināt centienus šajā jomā; uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk veicināt stabilizācijas un asociācijas procesa daudzpusējo dimensiju, lai pilnībā atsāktu reģionālo sadarbību visās jomās;

2.   atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu valstu "Eiropas perspektīvu", ko skaidri formulēja Saloniku Eiropadome; tomēr norāda, ka Rietumbalkānu valstu turpmākā pievienošanās Eiropas Savienībai ir pilnībā atkarīga no tā, kā tiek izpildīti visi nosacījumi un prasības, ko noteikusi Eiropas Savienība, tostarp Kopenhāgenas līdzdalības kritēriji, un vai ir sekmīgi īstenots stabilizācijas un asociācijas process, kurā ietilpst reģionālā sadarbība, labas kaimiņattiecības un pilnīga sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

3.   uzsver, ka nopietnas izredzes uz līdzdalību ES Rietumbalkānu valstīm var kalpot par katalizatoru, mudinot to iedzīvotājus un valdības atmest regresīvo nacionālismu, vardarbību starp dažādām iedzīvotāju grupām un virzīties uz integrāciju ar pārējām Eiropas valstīm; turklāt Eiropas Savienībā tas uzlabos daļēji negatīvo priekšstatu par Rietumbalkānu valstīm, ko ietekmējuši nesen notikuši kari un pēdējo gadu desmitu laikā vērojamās politiskās nesaskaņas, kas savukārt stimulēs Es uzņēmumus palielināt saimniecisko darbību šajā reģionā;

4.   mudina Eiropas Savienību pastāvīgi izrādīt apņemšanos sadarboties ar Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši šajā politiski delikātajā periodā; mudina Komisiju un Padomi apzināties, ka ne Eiropas Savienības, ne arī Rietumbalkānu interesēs nav veidot "melno caurumu" Kosovā; tādēļ aicina ES iestādes aktīvi iesaistīties, lai nepieļautu saspīlējumu;

5.   uzskata, ka ir būtiski, lai attiecībā uz Rietumbalkāniem pieņemtajā vispārējā pieejā tiktu ņemts vērā tas, ka šā reģiona valstīs ir atšķirīgi ekonomiskās attīstības un atbilstības Kopienas acquis un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem līmeņi; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir noteikt katrai Rietumbalkānu valstis individuālu ceļu uz līdzdalību ES, pamatojoties arī uz to, cik lielā mērā katra no tām ir īstenojusi Kopenhāgenas kritērijus un Eiropas Savienības izvirzītos nosacījumus un prasības;

6.   atzinīgi vērtē nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un personu atpakaļuzņemšanu, kuri stājās spēkā 2008. gada janvārī, un dialogu par ceļvežiem vīzu režīma pakāpeniskai liberalizācijai attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm; uzskata, ka ir noteikti jāuzlabo un jāizveido labi funkcionējošs muitas režīms, lai veicinātu tirdzniecības plūsmas un nodrošinātu ciešāku zinātnisko, ekonomisko un tirdzniecības sadarbību; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu piedāvāt lielāku skaitu stipendiju Rietumbalkānu valstu studentiem Erasmus Mundus programmā;

PTO un Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgums (CEFTA)

7.   aicina Komisiju un Padomi veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai veicinātu ātrāku Rietumbalkānu integrāciju pasaules tirdzniecības un ekonomikas sistēmā, jo īpaši, sekmējot to šā reģiona valstu iestāšanos PTO, kas vēl nav šīs organizācijas dalībnieces; atzinīgi vērtē to, ka Albānija, Horvātija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau ir PTO dalībnieces; uzsver, ka tirdzniecības liberalizācijai jānotiek ciešā saistībā ar nabadzības un bezdarba līmeņa samazināšanu, veicinot ekonomiskās un sociālās tiesības un ievērojot vides aizsardzību;

8.   uzsver reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību pozitīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību šajā reģionā un būtisko CEFTA nozīmi šajā procesā; uzsver, ka CEFTA var būt arī liela nozīme šā reģiona turpmākajā integrācijā ES, stiprinot ES un Rietumbalkānu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības; tādēļ uzskata, ka CEFTA ievērojami palīdz Rietumbalkānu valstīm sagatavoties līdzdalībai Eiropas Savienībā;

9.   aicina Rietumbalkānu valstu valdības turpināt pētīt iespēju īstenot plašākus tirdzniecības liberalizācijas pasākumus jomās, kuras līdz šim netika aptvertas, un izveidot mehānismus, lai sistemātiski apkarotu jebkādus starptautisko intelektuālo tiesību un rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumus; aicina arī šīs valdības veikt valstu tiesību aktu saskaņošanu ar Kopienas acquis un veikt darbības, lai izbeigtu praksi un pasākumus, kas rada šķēršļus beztarifu tirdzniecībai;

Eiropas atbalsts un Rietumbalkānu atbildība par reformu procesu

10.   atbalsta Rietumbalkānu valstu centienus ar Pirmspievienošanās atbalsta instrumenta palīdzību īstenot reformas un reģionālo sadarbību; uzsver, ka Rietumbalkānu valstis pašas ir atbildīgas par reformu procesa gaitu; mudina Rietumbalkānu valstis uzņemties atbildību un, ieņemot aktīvāku pozīciju un negaidot uz Eiropas iniciatīvām, pašām formulēt pietiekamu skaitu tālejošu projektu, lai varētu izmantot pieejamos Eiropas līdzekļus;

11.   uzsver reģionu nozīmi tautsaimniecības un sociālajā attīstībā un tādēļ arī Pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta (PPI) svarīgo lomu, lai atbalstītu Rietumbalkānu valstis demokratizācijas un tautsaimniecības un sociālās pārveides procesā, kā arī lai šīs valstis tuvinātu Eiropas standartiem un Eiropas Savienības struktūrām;

12.   prasa Komisijai un dalībvalstīm piešķirt PPI papildu finanšu līdzekļus, kas nepieciešami, lai īstenotu atbilstīgi patiesajām vajadzībām izstrādātus projektus, kā arī lai sniegtu efektīvu un pastiprinātu atbalstu vietējā un reģionālajā līmenī; uzsver, ka ļoti svarīgi ir projekti, kuros sadarbojas konkrēti cilvēki un kuri var būt īpaši piemēroti, lai vietējiem iedzīvotājiem liktu apzināties to pievienoto vērtību, ko sniedz Eiropas Savienība;

13.   atzinīgi vērtē to, ka viena no PPI prioritātēm ir veicināt Rietumbalkānu valstu institucionālo un administratīvā veiktspēju gan valsts, gan reģionu līmenī; mudina Komisiju stiprināt šo darbības jomu, lai sekmētu pārvaldības attīstību un šīs valstis un reģionus sagatavotu struktūrfondu izmantošanas atbilstīgai uzsākšanai, kā arī veicinātu to pielāgošanos ES standartiem, ņemot vērā to iespējamo turpmāko pievienošanos; aicina Komisiju iestāžu izveides laikā nodrošināt paaugstinātu pārredzamību un veikt piemērotus korupcijas novēršanas pasākumus;

14.   aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar starptautiskām un reģionālajām organizācijām, kas nodarbojas ar Rietumbalkānu ekonomikas jautājumiem, sniegt šī reģiona valstīm ekonomisko un administratīvi tehnisko palīdzību, nodrošinot atbilstīgi kvalificētu personālu, lai stiprinātu vietējās sabiedriskās struktūras, izveidotu efektīvāku un daudzveidīgāku ekonomisko pamatu un uzlabotu vietējo izstrādājumu spēju iekļūt ārvalstu, un jo īpaši Eiropas Savienības, tirgos;

15.   iesaka dalībvalstīm piedāvāt Rietumbalkānu valstīm tā sauktās "valdība valdībai" programmas, kas dotu šīm valstīm konkrētu atbalstu, teorētiski un praktiski apmācītu šo valstu struktūrvienības jomās, kurās to skaidri pieprasa Rietumbalkānu valstu iestādes; uzsver, ka šīs programmas var būt ļoti nozīmīgas ES aquis īstenošanai šajā reģionā, jo tās dod Rietumbalkānu valstīm iespēju konkrēti noteikt, kādas atbalsta formas tām nepieciešamas;

16.   aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt Parlamentam apstiprināšanai visus jaunos priekšlikumus par ārkārtas budžeta atbalsta sniegšanu Rietumbalkānu valstīm; uzsver, ka turpmākā finansiālā palīdzība Rietumbalkāniem (jo īpaši Kosovai) jābūt atkarīgai no tā, vai ar starptautisko finanšu iestāžu palīdzību tiks izstrādāts visaptverošs un pamatots ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plāns;

17.   uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā un pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā, nosakot valsts un Kopienas prioritātes projektos, kas veido partnerību ar valsts un privātā sektora dalībniekiem;

18.   uzsver pārrobežu un valstu sadarbības nozīmi, izstrādājot kopīgus projektus un veidojot noturīgus kontaktus, gan starp Rietumbalkānu valstu reģioniem, gan starp šiem reģioniem un dalībvalstu reģioniem; uzsver arī, ka no šādas sadarbības iegūst ne tikai tautsaimniecība, tai ir arī politiska un humāna dimensija, kas tuvina tautas un valdības, kā arī ilgtermiņā nodrošina šī reģiona stabilitāti un uzplaukumu;

19.   mudina Eiropas Savienības reģionus izrādīt iniciatīvu pārrobežu projektu īstenošanā ar Rietumbalkānu valstu reģioniem, lai veidotu ciešu un ilgstošu sadarbību reģionālajā līmenī, kā arī pieredzes un paraugprakses apmaiņai saistībā ar Eiropas reģionālās sadarbības tīkliem; uzskata, ka sadarbību šajā reģionā var veicināt, stiprinot Reģionālās sadarbības padomi;

Ekonomiskas politika, enerģija, transports un vide

20.   mudina šī reģiona valstis ciešā sadarbībā ar Komisiju un citām atbilstīgām starptautiskām finanšu iestādēm saglabāt un paplašināt sasniegumus, kas panākti nodrošinot makroekonomikas stabilitāti, jo tā ir priekšnoteikums ilgstošai ekonomiskajai izaugsmei, īstenojot saprātīgu nodokļu un monetāro politiku; mudina šīs valstis paātrināt strukturālo reformu gaitu, jo īpaši nodokļu politikas, muitas un pārvaldes jomā, veicinot pārredzamības un pārskatatbildības principu, kā arī atbalstot valsts sektora pārdomātu vadību;

21.   uzsver, ka vairāk jāatbalsta reģiona privātā sektora attīstība un ieguldījumi infrastruktūrā, citstarp pastiprinot sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, kā arī ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm;

22.   uzskata, ka reģiona ekonomiskajai attīstībai būtiski ir radīt labvēlīgus investīciju apstākļus, un aicina Komisiju un Rietumbalkānu valstis darboties ekonomisko reformu paātrināšanas virzienā, izstrādājot stratēģiskus attīstības plānus, lai īstenotu visam reģionam kopumā nozīmīgus investīciju projektus;

23.   izsaka atzinību Rietumbalkānu valstu valdībām par līdz šim panākto progresu ekonomikas jomā, vienlaikus saglabājot makroekonomisko stabilitāti; atzinīgi vērtē valdību īstenoto nodokļu politiku un fiskālās disciplīnas politiku, kā rezultātā ir palielinājušies valsts budžeta ieņēmumi;

24.   uzsver, cik svarīgi šajā reģionā ir turpināt sadarbību enerģētikas attīstības jomā, it sevišķi atjaunojamās enerģijas resursu attīstībā, izveidojot atvērtus, uzticamus un konkurētspējīgus tirgus un uzlabojot vispārējos nosacījumus enerģētikas infrastruktūras paplašināšanai reģionā, tostarp iekļaujot paplašinātas starpsavienojumu jaudas starp blakus atrodošajām ES dalībvalstīm un partnervalstīm; uzsver nozīmīgumu, kāds šā mērķa sasniegšanā ir Enerģētikas Kopienai;

25.   uzskata, ka Horvātijas Rijekas ostas attīstība ir Eiropas Savienībai īpaši svarīgs projekts; pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības interesēs ir šo attīstību turpināt pēc iespējas drīz;

26.   uzsver, ka vides aizsardzība ir svarīga Rietumbalkānu reģiona ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļa; uzskata, ka ir nepieciešams, lai Komisija un Rietumbalkānu valstu valdības veicinātu pārdomātu vides politiku un stratēģijas, kas atbilst ES vides tiesību aktiem;

27.   uzskata, ka ir svarīgi, lai Rietumbalkānu valstis piemērotu ES kopējās jūrniecības politikas principus un pamatnostādnes, un uzsver, ka Donava jāizmanto efektīvi un videi draudzīgā veidā atbilstīgi ES tiesību aktiem, jo tā ir svarīgs transporta koridors un vērtīgu resursu avots; saistībā ar to atbalsta pašreizējās reģionālās iniciatīvas un organizācijas (un jo īpaši Starptautisko Donavas upes aizsardzības komisiju ‐ ICPDR), kuras darbojas vides aizsardzībā, lai Donavā labāk izmantotu iekšējo ūdensceļu transporta jaudu un nodrošinātu augstāku katastrofu profilakses līmeni;

28.   atgādina, ka jāpaplašina lauksaimniecības preču tirdzniecība arī ar Horvātiju, lai tad, kad Horvātija pievienosies ES, tā varētu pēc iespējas vienmērīgi saskaņot valsts tiesību aktus ar kopējo lauksaimniecības politiku;

29.   atzīst šā reģiona īpašo ģeogrāfisko stāvokli un tā stratēģisko izvietojumu, kas padara to par vispiemērotāko preču tirdzniecības, jo īpaši enerģētikas produktu izejvielu (jēlnaftas un dabasgāzes), tranzīta ceļu starp Eiropu un Āziju; atzinīgi vērtē tādu būtisku apakšreģionālu projektu uzsākšanu kā "Dienvidu–austrumu ass", kas praktiski veicinās Rietumbalkānu valstu iekļaušanu plašākā enerģētikas cauruļvadu tīklā, kurš savieno Eiropas Savienību ar Turciju un Kaukāza valstīm; aicina Komisiju un Rietumbalkānu valstis atvēlēt pietiekamus finanšu līdzekļus infrastruktūras modernizēšanai, īpašu uzmanību pievēršot loģistikai, un veikt nepieciešamās reformas, lai padarītu šo nozari konkurētspējīgāku un dinamiskāku;

30.   uzsver, ka mazumtirdzniecībā jānovērš administratīvie šķēršļi, kas traucē tirgū ienākt konkurētspējīgākiem pārtikas tirgotājiem, jo pārtikas tirdzniecības neefektivitāte kavē Eiropas ražotāju centienus piekļūt šim tirgum;

31.  uzsver, to, ka lielāks atbalsts jāsniedz MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazo uzņēmumu hartu, kuru ir atbalstījušas visas Rietumbalkānu valstis; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt MVU piekļuvi ES struktūrfondiem un sniegt labāku finansējumu ar MVU saistītiem projektiem; aicina Komisiju izveidot iestāžu sistēmu, lai veicinātu sadarbību starp Kopienu un Rietumbalkānu valstu privāto sektoru, kura nodrošinās Kopienas līdzekļu atbilstīgu izlietojumu;

32.   uzsver, ka starp Eiropas Savienību un Rietumbalkānu valstīm jāpaplašina sadarbība izglītības un zinātnes jomā, ar ko radīs apstākļus ekonomikas attīstībai un izaugsmei reģionā, tādējādi sekmējot Rietumbalkānu valstu integrāciju kopējā ekonomikas telpā, kopējā pētniecības un izglītības telpā, kā arī to līdzdalību darba tirgū saskaņā ar ES noteikumiem un prasībām;

33.   ņemot vērā to, ka starptautiskā finanšu krīze ir sasniegusi Eiropu un varētu netieši ietekmēt tirdzniecību un ārvalstu ieguldījumus Rietumbalkānu valstīs, aicina Komisiju uzraudzīt tendences un vajadzības gadījumā pieņemt atbilstīgus pasākumus, lai garantētu stabilizācijas un asociācijas procesa vienmērīgu turpinājumu, kas ir svarīgs stabilitātes faktors reģionā un atbilst arī pašas ES būtiskajām interesēm;

Finanšu pakalpojumi, muita, cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

34.   uzskata, ka šā reģiona valstu ekonomiskās attīstības nodrošināšanai būtiski ir, lai tās ievērojami reformētu banku un apdrošināšanas sistēmas, izveidotu efektīvu mikrokredītu sistēmu un uzlabotu banku darbības reglamentēšanu un pārraudzību, tādējādi radot pamatu pakāpeniskai savu finanšu tirgu atvēršanai;

35.   prasa šā reģiona valstīm, kuru civildienestā pastāv korupcija, veikt visus atbilstošos pasākumus, lai to apkarotu un nodrošinātu, ka to muitas dienesti darbojas labāk un pārredzamāk, atbilstīgi Eiropas Savienības un Pasaules Muitas organizācijas noteiktajiem standartiem;

36.   uzsver nepieciešamību aktivizēt muitas kontroli un padarīt to stingrāku, lai apkarotu kontrabandu, viltošanu un preču pirātismu, jo šīs darbības ne vien samazina ienākumus, bet arī būtiski apdraud gan Eiropas Savienības, gan Rietumbalkānu valstu iedzīvotāju veselību;

37.  atzinīgi vērtē uzlaboto uzņēmējdarbības klimatu un pasākumus, lai samazinātu juridiskos un administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības uzsākšanai; tomēr pauž bažas par karteļu pastāvēšanu un tā saucamo "magnātu" un uzņēmumu, kuri tirgū ieņem dominējošu stāvokli, īstenoto tirgus spējas ļaunprātīgu izmantošanu dažās Rietumbalkānu valstīs; mudina Rietumbalkānu valstu valdības pastiprināt cīņu pret korupciju un izstrādāt atbilstīgu konkurences politiku, kurā jāiekļauj arī valsts uzņēmumi;

38.   aicina Rietumbalkānu valstis attīstīt nodarbinātību un izstrādāt fiskālās politikas nostādnes, lai risinātu tādas problēmas kā bezdarbs, salīdzinoši augstas algas un ēnu ekonomikas plašā izplatība;

39.  uzsver, ka godīga un pārredzama reģionāla pārrobežu konkurence publiskā iepirkuma jomā ir nozīmīga patiesi integrēta reģionālā tirgus izveides sastāvdaļa; aicina Rietumbalkānu valstis novērtēt publiskā iepirkuma iespējas ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības stabilizēšanai un vairot centienus izveidot integrētāku un efektīvāku reģionālu valsts pasūtījumu sistēmu, kurā izmantotu nediskriminēšanas principu attiecībā uz vietējiem un reģionāliem piegādātājiem;

o
o   o

40.   uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un attiecīgo valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 312, 29. 11.2005., 1. lpp.
(2) OV L 210, 31. 7.2006., 82. lpp.
(3) OV C 27 E, 31.1.2008., 207. lpp.
(4) OV C 308 E, 16.12.2006., 141. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0172.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0120.
(7) OV C 301 E, 13.12.2007., 224. lpp.
(8) OV C 263 E, 16.10.2008., 626. lpp.
(9) OV C 305 E, 14.12.2006, 141. lpp.
(10) OV C 323 E, 1812.2008., 467. lpp.
(11) OV C 291 E, 30.11.2006., 402. lpp.
(12) OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika