Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2007. gada 13. decembrī Lisabonā parakstīto Lisabonas Līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu(1),

–   ņemot vērā pašreizējā pilnvaru periodā pieņemtās Eiropas Parlamenta rezolūcijas, kurās tiek skatīts jautājums par pilsonisko sabiedrību,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas organizēto semināru ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalību 2008. gada 3. jūnijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0475/2008),

A.   tā kā priekšnoteikums demokrātiskai un pilsoņiem tuvinātai Eiropas Savienībai ir Eiropas iestāžu un dalībvalstu cieša sadarbība ar pilsonisko sabiedrību Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

B.   tā kā Eiropas, valsts, reģionālo un vietējo iestāžu atvērtība dialogam un sadarbībai ar pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pamatnosacījums to dalībai likumdošanā un pārvaldībā visos līmeņos;

C.   tā kā ar Lisabonas līgumu tiek paplašinātas ES pilsoņu tiesības attiecībā uz Eiropas Savienību, atvieglojot pilsoņiem un reprezentatīvām pilsoniskās sabiedrības organizācijām piedalīšanos debatēs par pilsonisku Eiropas Savienību;

D.   tā kā pašreizējie noteikumi, kas ir iekļauti arī Lisabonas līgumā, nosaka īpaši svarīgu tiesisko pamatu pilsoniskā dialoga izvēršanai Eiropas līmenī; tā kā tomēr šo noteikumu īstenošana praksē ne vienmēr ir apmierinoša;

E.   tā kā pilsoniskās sabiedrības attīstība 27 dalībvalstīs norit atšķirīgi un tiek izmantoti dažādi instrumenti dalībai politikas veidošanā un likumdošanā, kā arī dialogā ar attiecīgajām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm;

F.   tā kā termins "pilsoniskais dialogs" attiecas uz daudzām nevalstiskām un bezpeļņas organizācijām, ko pilsoņi nodibinājuši pēc savas gribas un kas piedalās sabiedrības dzīvē, paužot savu dalībnieku intereses, idejas un ideoloģiju, balstoties uz ētikas, kultūras, politikas, zinātnes, reliģijas vai filantropijas apsvērumiem;

G.   tā kā jautājums par to, cik reprezentatīvas ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas, joprojām ir atklāts un tā kā dažu organizāciju darbības intensitāte un efektivitāte savu ideju veicināšanā ne vienmēr atbilst šo organizāciju reprezentativitātes pakāpei;

H.   tā kā Eiropas Savienības iestādes ir izvēlējušās izmantot atšķirīgas metodes pilsoniskā dialoga izveidē,

1.   atzinīgi vērtē Eiropas Savienības ieguldījumu pilsoniskā dialoga veidošanā gan Eiropas līmenī, gan valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

2.   uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai Eiropā ir svarīga nozīme Eiropas integrācijas procesā, jo tā ES pilsoņu nostāju un prasības dara zināmas Eiropas iestādēm; uzsver, cik nozīmīgs ir vērtējums, ko pilsoniskā sabiedrība sniedz iestādēm, un uzsver, cik svarīgi ir informēt un veicināt izpratni par pilsonisko dialogu, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības pasākumu un darbības mērķu popularizēšanu, kā arī veidojot Eiropas sadarbības tīklu un stiprinot Eiropas identitāti un tās atpazīstamību pilsoniskajā sabiedrībā;

3.   uzsver ‐ lai sasniegtu Eiropas Savienības politiskos mērķus, ir vajadzīgas plašākas publiskās debates, efektīvāks pilsoniskais dialogs un spēcīgāka politiskā apziņa;

4.   norāda uz Parlamenta sevišķi aktīvo iesaistīšanos pilsoniskajā dialogā un nozīmi, ko šim dialogam piešķir Lisabonas līgums, saskaņā ar kuru pilsoniskais dialogs kļūst par prioritāru principu un to ņem vērā visās Eiropas Savienības darbības jomās;

5.   atzinīgi vērtē to, ka ar Lisabonas līgumu tiek paplašināti politiskās pārstāvības un līdzdalības aspekti, proti, izmantojot tā saukto pilsonisko iniciatīvu, kas paredz, ka miljons pilsoņu no vairākām dalībvalstīm var aicināt Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu;

6.   aicina Eiropas Savienības iestādes un dalībvalstu valsts, reģionālās un vietējās iestādes, veidojot dialogu ar pilsoņiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, iespējami plaši izmantot pašreizējās tiesību normas un labāko praksi; uzskata, cita starpā, ka Parlamenta informācijas birojiem katrā dalībvalstī aktīvi jādarbojas, lai veicinātu, organizētu un pārvaldītu forumus, ko rīko vismaz reizi gadā starp Parlamentu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem šajā dalībvalstī, un uzsver, kāda nozīme ir tam, lai šajos forumos piedalītos tā deputāti gan no attiecīgās dalībvalsts, gan citām dalībvalstīm;

7.   aicina Eiropas Savienības iestādes iesaistīt visus pilsoniskās sabiedrības ieinteresētos pārstāvjus pilsoniskajā dialogā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas jauniešiem, kas veidos Eiropas Savienības nākotni un būs atbildīgi par to;

8.   aicina Eiropas Savienības iestādes rūpēties par to, lai visi ES pilsoņi neatkarīgi no dzimuma un vecuma vai viņu dzīvesvietas pilsētā vai laukos varētu aktīvi un līdztiesīgi, kā arī bez diskriminācijas piedalīties pilsoņu dialogā, un jo īpaši, lai lingvistisko minoritāšu pārstāvji spētu šajos forumos izmantot savu dzimto valodu; norāda, ka tādēļ Eiropas Savienībai ir jāveicina dzimumu līdztiesības principa ievērošana un tā īstenošanā jārāda piemērs gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

9.   aicina Eiropas Savienības iestādes saskaņā ar Iestāžu nolīgumu pieņemt saistošas vadlīnijas par pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izvirzīšanu, konsultāciju rīkošanas metodēm un to finansēšanu atbilstoši ieinteresēto personu dalības vispārīgajiem principiem un minimālajiem standartiem(2); norāda, ka šajā nolūkā visām ES iestādēm būtu jāuztur aktuāli visu attiecīgo nevalstisko organizāciju reģistri, vai tās darbojas dalībvalstīs un/vai to uzmanības centrā ir ES iestādes;

10.   aicina Eiropas Savienības iestādes panākt, lai pilsoniskais dialogs kļūtu par galveno uzdevumu visiem Komisijas ģenerāldirektorātiem, visām darba grupām Padomē un visām Eiropas Parlamenta komitejām, un ņemt vērā pārredzamības principu, kā arī ievērot, lai starp valsts un privāto sektoru saglabātos līdzsvars;

11.   aicina Eiropas Savienības iestādes konsultēšanas pasākumu īstenošanā nodrošināt labāku saziņu, koordināciju un informācijas apmaiņu un pilsoniskā dialoga attīstībā censties vairāk sadarboties ar sabiedrību, kā arī aktīvi pārstāvēt ES principus; atzīmē, ka šajā kontekstā ir ļoti vēlamas regulāras pilsoniskās sabiedrības un Komisijas locekļu tikšanās dalībvalstīs, šādi samazinot paredzamo plaisu starp Eiropas Savienību un Eiropas pilsoņiem;

12.   aicina Eiropas Savienības Padomi atvieglot un vienkāršot piekļuvi tās darbībām, jo tas ir pamatnosacījums patiesa dialoga izveidei ar sabiedrību;

13.   uzsver, ka saziņas jomā izstrādātai Eiropas politikai ir svarīga nozīme jaunu saziņas veidu nodrošināšanā ES pilsoņiem (izmantojot internetu, elektroniskos saziņas līdzekļus un modernu audiovizuālo tehniku);

14.   aicina turpināt īstenot izmēģinātās un jau darbībā pārbaudītās ES iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību Eiropas integrācijas procesā (piemēram, "Europe by Satellite", pilsoņu forums "Agora", tematiski pilsoņu forumi, piemēram, "Tava Eiropa", diskusijas internetā utt.);

15.   īpaši norāda uz profesionālu aptauju nozīmi Eiropā, kuru mērķis ir noteikt un labāk izprast ES pilsoņu vajadzības un cerības attiecībā uz Eiropas Savienības darbību; mudina, lai ES iestādes un pilsoniskā sabiedrība dalībvalstīs savās debatēs un mijiedarbībā ņemtu vērā šīs cerības;

16.   aicina valsts, reģionālās un vietējās iestādes dalībvalstīs veicināt pilsonisko dialogu, jo īpaši tajās valstīs un reģionos, kā arī tajās jomās, kurās tas vēl nav pilnībā īstenots; turklāt aicina šīs organizācijas aktīvi veicināt pilsoniskās sabiedrības reģionālās mijiedarbības attīstību dalībvalstīs un pārrobežu iniciatīvas; uzskata, ka būtu arī jāizpēta dalībvalstu kopu izveidošana kā līdzeklis ideju un pieredzes apmaiņas veicināšanai ES;

17.   mudina Eiropas sabiedrības pārstāvjus aktīvi piedalīties pilsoniskajā dialogā un dot ieguldījumu Eiropas programmu un politisko stratēģiju veidošanā, šādi dodot iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu;

18.   mudina ES pilsoņus aktīvāk iesaistīties Eiropas līmeņa debatēs un diskusijās un piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

19.   norāda, ka ir vajadzīgi atbilstīgi finanšu līdzekļi, lai veidotu dialogu ar pilsoņiem visos līmeņos ‐ Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā, un aicina šajā dialogā iesaistītās un par to atbildīgās iestādes nodrošināt pietiekamu finansējumu;

20.   uzsver, ka līdzās dialogam ar pilsonisko sabiedrību ir vajadzīgs arī atklāts, pārredzams un regulārs Eiropas Savienības dialogs ar baznīcām un reliģiskajām kopienām, kā paredzēts Lisabonas līgumā;

21.   iesaka, lai Eiropas iestādes kopīgi sniegtu ziņas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvību un darbības jomām Eiropā, piemēram, ar publiskas un ērti lietojamas datu bāzes palīdzību;

22.   aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas apvienībām, lai Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu balstīties uz kopīgu tiesisko pamatu;

23.   aicina priekšsēdētaju nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstu parlamentiem, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0055. (2) Sk. Komisijas 2002. gada 11. decembra ziņojumu "Ceļā uz izkoptu apspriežu un dialoga kultūru ‐ Komisijas un ieinteresēto personu dalības vispārīgie principi un minimālie standarti" (COM(2002) 0704).