Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem Austrumiem, jo īpaši 2006. gada 16. novembra rezolūciju par situāciju Gazas sektorā(1), 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Tuvajiem Austrumiem(2), 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par humanitāro stāvokli Gazā(3) un 2008. gada 21. februāra rezolūciju par stāvokli Gazas joslā(4),

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes 1967. gada 22.novembra rezolūciju Nr. 242 (S/RES/242/1967), 1973. gada 22. oktobra rezolūciju Nr. 338 (S/RES/338/1973) un 2009. gada 8. janvāra rezolūciju Nr. 1860 (S/RES/1860/2009),

–   ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ceturto Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā,

–   ņemot vērā to, ka atlikts balsojums par piekrišanu paplašināt Izraēlas dalību EK programmās,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2008. gada 30. decembra paziņojumu par stāvokli Tuvajos Austrumos,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2008. gada 27. decembrī Izraēla uzsāka militāru uzbrukumu Gazas joslā, atbildot uz Hamas grupējuma rīkotiem raķešu uzbrukumiem Izraēlas dienvidu apgabaliem kopš brīža, kad tas pārņēma kontroli Gazas joslā, kā arī atbildot uz pamiera vienošanās pārkāpšanu un atteikšanos šo vienošanos atjaunot;

B.   tā kā saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem Izraēlas veiktās militārās operācijas laikā Gazā līdz šim ir gājuši bojā aptuveni tūkstotis iedzīvotāju, tostarp arī daudz sieviešu un bērnu, tūkstošiem cilvēku ir ievainoti, un, Izraēlas armijai izmantojot spēku, ir izpostītas dzīvojamās ēkas, skolas un citi svarīgākie civilās infrastruktūras objekti;

C.   tā kā jau astoņpadsmit mēnešu ir slēgti robežpārejas punkti iekļūšanai Gazas joslā un izkļūšanai no tās, bet noteiktie personu pārvietošanās un preču kustības ierobežojumi ietekmē iedzīvotāju ikdienu un turpina paralizēt Gazas joslas ekonomiku, turklāt ļaujot tikai nedaudz uzlabot situāciju arī Jordānas Rietumkrastā; tā kā Gazas joslas blokāde ir kolektīvas sodīšanas paņēmiens, kas ir pretrunā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

D.   tā kā Gazas joslā un Jordānas Rietumkrastā dzīvojošo palestīniešu dzīves apstākļu uzlabošana vienlaikus ar miera procesa atjaunošanu un palestīniešu iestāžu darbības uzsākšanu ir galvenie aspekti centienos, kas vērsti uz taisnīga un ilgstoša miera nodibināšanu starp izraēliešiem un palestīniešiem;

E.   tā kā būtiskajam finansiālajam atbalstam, ko Eiropas Savienība ir sniegusi palestīniešiem, ir bijusi svarīga loma humanitārās katastrofas novēršanā Gazas joslā un Jordānas Rietumkrastā; tā kā Eiropas Savienība turpina sniegt humanitāro palīdzību Gazas joslā, tostarp izmantojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības aģentūru palestīniešu bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNWRA),

1.   atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2009. gada 8. janvāra Rezolūcijas Nr. 1860 pieņemšanu un pauž nožēlu, ka ne Izraēla, ne Hamas grupējums nav izpildījuši ANO prasību par karadarbības pārtraukšanu; aicina nodrošināt nekavējošu un pastāvīgu pamieru, pārtraucot gan Hamas grupējuma raķešu uzbrukumus Izraēlai, gan Izraēlas militārās darbības Gazā;

2.   piekrīt, ka nepieciešams Gazā steidzami nodrošināt ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1860 noteiktos pasākumus un garantijas, lai pamiers būtu ilgstošs, turklāt vienlaikus jāveic Izraēlas spēku atvilkšana, jānodrošina, ka robežpārejas punkti vairs netiek slēgti un jānovērš nelikumīga tirdzniecība ar ieročiem un munīciju;

3.   aicina sākt pamiera sarunas, garantējot pamieru ar starptautiskās sabiedrības izstrādātu un Tuvo Austrumu Kvarteta un Arābu valstu līgas koordinētu mehānismu, tostarp paredzot arī iespējamu daudznacionālo spēku klātbūtni atbilstoši precīzām pilnvarām, lai tādējādi Izraēlas un Gazas joslas iedzīvotājiem atjaunotu drošību un nodrošinātu pamiera ievērošanu, turklāt īpašu uzmanību pievēršot Ēģiptes un Gazas joslas robežas novērošanai, kas paredz Ēģiptei svarīgu lomu; aicina Padomi pastiprināt spiedienu, lai apturētu notiekošo vardarbību, atbalsta diplomātiskos centienus, ko līdz šim īstenojusi starptautiskā sabiedrība, bet jo īpaši Ēģipte un Eiropas Savienība;

4.   pauž dziļu apbēdinājumu par Gazas civiliedzīvotāju ciešanām; īpaši asi nosoda uzbrukumus civiliem un ANO objektiem un izsaka līdzjūtību civiliedzīvotājiem, kuri cietuši no vardarbības Gazā un Izraēlas dienvidos;

5.   stingri pieprasa Izraēlas iestādēm nodrošināt netraucētu humanitārās palīdzības sniegšanu Gazas joslā un garantēt nepārtrauktu un pietiekamu palīdzības plūsmu pa humanitārajiem koridoriem; mudina Izraēlas iestādes atļaut starptautiskās preses pārstāvjiem klātienē sekot notikumiem;

6.   aicina Izraēlu pildīt savus pienākumus atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības; aicina Hamas grupējumu pārtraukt raķešu uzbrukumus un uzņemties atbildību, iesaistoties politiskajā procesā, lai atjaunotu palestīniešu iekšējo dialogu un sniegtu ieguldījumu sarunu procesa turpināšanā;

7.   aicina ES uzņemties stingrāku un politiski vienotāku lomu un aicina Padomi izmantot iespēju sadarboties ar jauno ASV valdību, lai pārtrauktu konfliktu un panāktu nolīgumu, kura pamatā ir divu valstu risinājums, cenšoties izveidot jaunu, miermīlīgu reģionālās drošības struktūru Tuvajos Austrumos;

8.   uzsver lielo nozīmi, kāda ir centieniem panākt visu palestīniešu sabiedrības grupējumu izlīgumu, pamatojoties uz 2007. gada 8. februāra Mekas nolīgumu, kurš paredz visu agrāk panākto vienošanos atzīšanu, tostarp atzīstot arī Izraēlas tiesības uz pastāvēšanu; šajā sakarā uzsver, ka ir nepieciešama Gazas joslas un Jordānas Rietumkrasta pastāvīga ģeogrāfiska saikne un miermīlīga un noturīga politiskā apvienošanās;

9.   uzsver, ka tikai patiesa virzība uz mieru un būtiska stāvokļa uzlabošanās Jordānas Rietumkrastā un Gazas joslā var stiprināt Palestīniešu pašpārvaldes leģitimitāti;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstajam pārstāvim, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Tuvo Austrumu miera sarunu kvarteta sūtnim, Palestīniešu pašpārvaldes priekšsēdētājam, Palestīniešu Likumdošanas padomei, Izraēlas valdībai, Knesetam, kā arī Ēģiptes valdībai un parlamentam un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram.

(1) OV C 314 E, 21.12.2006., 324. lpp. (2) OV C 175 E, 10.7.2008., 579. lpp. (3) OV C 227 E, 4.9.2008., 138. lpp. (4) Pieņemtie teksti P6_TA(2008)0064.