Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši tās, kas saistītas ar cilvēktiesībām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Irānas Islāma Republikas parlamenta Majlis trešo parlamentāro sanāksmi, kas notika Briselē 2008. gada 4. un 5. novembrī, un ar to saistīto ziņojumu,

–   ņemot vērā Padomes prezidentvalsts Eiropas Savienības vārdā izdoto 2008. gada 22. decembra deklarāciju par Irānas policijas slēgto Cilvēktiesību aizsardzības centru (CAC), ko vadīja advokāte un Nobela Miera prēmijas 2003. gada laureāte Shirin Ebadi,

–   ņemot vērā Padomes prezidentvalsts 2008. gada 31. decembrī veiktos paziņojumus par Shirin Ebadi izteiktajiem draudiem,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra 2009. gada 3. janvāra paziņojumu par Shirin Ebadi apspiešanu un vajāšanu un par viņas drošību,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/191, par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2008. gada 1. oktobra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā 1998. gada 9. decembrī pieņemot ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–   ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kurus visus Irāna ir parakstījusi,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā vispārējais cilvēktiesību stāvoklis Irānā kopš 2005. gada ir pasliktinājies visās jomās un visādā ziņā, jo īpaši saistībā ar pilsoņu tiesībām un politiskajām brīvībām, neskaitoties uz to, ka atbilstoši vairākiem starptautiskiem dokumentiem šajā jomā Irāna ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības;

B.   tā kā 2008. gada 21. decembrī Irānas policijas un drošības dienestu darbinieki slēdza Shirin Ebadi vadīto CAC, jo šis centrs gatavojās atzīmēt Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 60. gadadienu;

C.   tā kā 2008. gada 29. decembrī tika pārmeklēts Shirin Ebadi birojs Teherānā un atsavināti dokumenti un datori; tā kā 2009. gada 1. janvārī naidīgi noskaņots pūkis piketēja pie Shirin Ebadi mājas un biroja, skandējot pret viņu vērstus lozungus, noraujot viņas advokātu biroja izkārtni un zīmējot uz ēkas grafiti zīmējumus;

D.   tā kā kļūst aizvien skaidrāks, ka Irānas iestādes pastiprināti vajā Shirin Ebadi, jo viņa uztur sakarus ar ANO cilvēktiesību darbiniekiem un tie savukārt izmantoja viņas centra sniegto informāciju ANO 2008. gada 2. oktobra ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Irānā;

E.   tā kā pēc tam, kad Shirin Ebadi nolēma aizstāvēt septiņus bahajiešu ticības līderus, kurus kolektīvi arestēja 2008. gada maijā, viņa saņēma nogalināšanas draudus; tā kā CAC ir protestējis arī pret iestādēm, kuras izslēdz studentus no universitātēm;

F.   tā kā 2008. gada augustā Irānas oficiālā ziņu aģentūra IRNA izplatīja nepatiesu informāciju par to, ka Shirin Ebadi meita Narges Tavasolian ir pārgājusi bahajiešu ticībā ‐ apgalvojums, kam var būt nopietnas sekas, jo bahajiešu ticības piekritēji Irānā tiek nežēlīgi vajāti;

G.   tā kā cita slavena Irānas cilvēktiesību centra ‐ Kurdistānas cilvēktiesību organizācijas (KCO) ‐ locekļus Irānas iestādes apspiež tik pat bargi un viņiem pastāvīgi draud arests; tā kā šīs organizācijas dibinātājam Mohammad Sadiq Kaboudvand ir piespriests desmit gadus ilgs cietumsods, pamatojoties uz apsūdzībām "pret valsts drošību vērstā darbībā, nodibinot KCO";

H.   tā kā Irānas valdībai un iestādēm ir skaidrs pienākums aizsargāt cilvēktiesību aizstāvjus; tā kā iepriekšminētajā ANO Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem, ko ANO Ģenerālā asambleja vienprātīgi pieņēma 1998. gadā, noteikts, ka valstis "veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kompetento [cilvēktiesību aizstāvju] organizāciju aizsardzību pret vardarbību, draudiem, atriebības, de facto vai de jure negatīvu diskrimināciju, spiediena vai jebkurām citām patvaļīgām rīcībām", kas pret viņiem vērstas, jo viņi likumīgi cenšas veicināt cilvēktiesības,

1.   stingri nosoda Shirin Ebadi apspiešanu, vajāšanu un viņai izteiktos draudus, kā arī CAC slēgšanu Teherānā un pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību aizstāvju pastiprinātu vajāšanu Irānā; norāda, ka Irānas drošības spēku reids Teherānas CAC ir daļa no plašāka mēģinājuma apklusināt Irānas cilvēktiesību aizstāvju kopienu;

2.   pauž nopietnas bažas par pastāvīgo vajāšanu, draudiem un uzbrukumiem, kas vērsti pret Shirin Ebadi un kas apdraud ne tikai viņas, bet arī visu Irānas pilsoniskās sabiedrības aktīvistu un cilvēktiesību aizstāvju drošību;

3.   uzsver, ka CAC slēgšana ir uzbrukums ne tikai Shirin Ebadi un cilvēktiesību aizstāvjiem Irānā, bet arī visai starptautiskajai cilvēktiesību aizstāvju kopienai, kuras ietekmīga un vadoša pārstāve ir Shirin Ebadi;

4.   mudina Irānas iestādes pārtraukt pret Shirin Ebadi vērstās represijas, vajāšanu un draudus, nodrošināt viņas drošību un sankcionēt CAC atvēršanu; aicina Irānas iestādes ļaut CAC, KCO un citām cilvēktiesību asociācijām darboties netraucēti;

5.   aicina Irānas iestādes pildīt to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un jo īpaši ievērot miermīlīgas pulcēšanās tiesības, kas paredzētas Irānas parakstītajā un ratificētajā Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

6.   atkāroti pauž bažas par to Irānas pilsoņu vajāšanu un arestēšanu, kuri iesaistās cilvēktiesību aizsardzībā un kuri rīko kampaņas pret nāvessodu, kā rezultātā viņi bieži tiek apsūdzēti tā saucamo pret valsts drošību vērsto darbību īstenošanā; aicina Irānu pārtraukt politisko oponentu un cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu, iebaidīšanu un vajāšanu, tostarp atbrīvojot personas, kas arestētas patvaļīgi vai pamatojoties uz viņu politiskajiem uzskatiem, un nepieļaut nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem;

7.   ļoti kategoriski nosoda trīs nomētāšanas ar akmeņiem, kuras notika 2008. gada decembra beigās Mašhadā un kuras apstiprināja tiesu iestāžu pārstāvis, un aicina Irānas iestādes ievērot pasludināto moratoriju un nekavējoties ieviest tiesību aktus, kas aizliegtu nežēlīgus soda veidus;

8.   pauž nopietnas bažas par Mohammad Sadiq Kaboudvand veselības stāvokļa pasliktināšanos apcietinājuma laikā; uzskata Mohammad Sadiq Kaboudvand par politieslodzīto un pieprasa viņa nekavējošu un beznosacījumu atbrīvošanu un medicīniskās aprūpes nodrošināšanu viņam;

9.   pauž dziļu nožēlu par izslēgšanas no universitātes metodi, kuru vēl joprojām izmanot pret studentiem, lai viņus sodītu par atvērtām un publiskām debatēm, un aicina iestādes atbrīvot personas, kuras arestēja 2008.  gada 6. decembrī Širazas universitātē saistībā ar pēdējo gadskārtējo Valsts studentu dienu;

10.   lūdz Irānas iestādes ievērot valdības prasību ar cieņu izturēties pret reliģiskajām minoritātēm un nekavējoties atbrīvot bahajiešu līderus Fariba Kamalabadi, Jamaloddin Khanjani, Afif Naeimi, Saeid Rasaie, Mahvash Sabet, Behrouz Tavakkoli un Vahid Tizfah, jo viņi ir arestēti tikai un vienīgi viņu ticības dēļ;

11.   aicina Padomi un Komisiju turpināt izmeklēt cilvēktiesību stāvokli Irānā, 2009. gada pirmajā pusē iesniegt Parlamentam visaptverošu ziņojumu par šo jautājumu un arī turpmāk izskatīt atsevišķus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus;

12.   uzsver, ka Irānas un ES sadarbības un tirdzniecības nolīguma iespējamā noslēgšana ir atkarīga arī no cilvēktiesību stāvokļa ievērojamiem uzlabojumiem Irānā;

13.   aicina Padomes prezidentvalsti un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības Irānā nekavējoties veikt mērķtiecīgus pasākumus saistībā ar šeit izteiktajām bažām;

14.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Cilvēktiesību padomei, Irānas tiesu sistēmas augstākajai amatpersonai, kā arī Irānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.