Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2134(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0501/2008

Iesniegtie teksti :

A6-0501/2008

Debates :

Balsojumi :

PV 03/02/2009 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0036

Pieņemtie teksti
PDF 291kWORD 71k
Otrdiena, 2009. gada 3. februāris - Strasbūra
Programma vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei
P6_TA(2009)0036A6-0501/2008

Eiropas Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūcija par programmu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei (2008/2134(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. janvāra paziņojumu "Programma vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas ilgtspējīgai nākotnei" (COM(2007)0869),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību (COM(2008)0388),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Padomes Direktīvu 2006/23/EK (COM(2008)0390),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK tā, lai iekļautu aviācijas darbības Kopienas sistēmā siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai(2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā(3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi(5) (EASA regula),

–   ņemot vērā Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulu (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās(6) (Laika nišu piešķiršanas regula),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 375/2007, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju(7),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 376/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu(8),

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 27. februāra Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)(9),

–   ņemot vērā projektu "Ekonomiskie mazie gaisa kuģi" (Cost Effective Small Aircraft ― CESAR), ko finansē saskaņā ar Sesto pamatprogrammu pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas vienotā gaisa telpa II: ceļā uz ilgtspējīgāku un funkcionālāku aviāciju" (COM(2008)0389),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 24. janvāra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Rīcības plāns saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā" (COM(2006)0819),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par to, kā piemēro grozīto Regulu (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (COM(2008)0227),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 15. marta paziņojumu "Pārskats par jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmas (SESAR) īstenošanas gaitu" (COM(2007)0103),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0501/2008),

A.   tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir daudzu dažādu ar gaisa kuģu izmantošanu saistītu darbību kopums; tā kā šis termins ietver visas civilās aviācijas darbības, kas nav komerciāls gaisa transports, kā arī pēc pieprasījuma un pret atlīdzību veiktas civilās aviācijas pārvadājumu darbības;

B.   tā kā šajā nozarē ietilpst arī tik daudzveidīgas un ļoti vērtīgas darbības kā speciālie aviācijas darbi (aerokartogrāfija, lauksaimniecības vajadzībām veikti lidojumi, ugunsgrēku dzēšana, satiksmes novērošana), treniņlidojumi un izklaides lidojumi;

C.   tā kā pašlaik trūkst informācijas un statistikas datu par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju;

D.   tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija ir visstraujāk augošais civilās aviācijas sektors Eiropā; tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija papildina pastāvīgos gaisa pārvadājumus, ko veic komerciālās aviosabiedrības, un tā nodrošina īpašus sociālos un ekonomiskos ieguvumus, piemēram, veicina iedzīvotāju mobilitāti, uzņēmumu ražīgumu un reģionālo kohēziju;

E.   tā kā vispārējas nozīmes un darījumu aviācija kļūst aizvien svarīgāka ekonomikai, īpaši Eiropas apstrādes rūpniecībai, kura pastāvīgi palielinājusi savu daļu pasaules tirgū un kurai ir ievērojams turpmākas izaugsmes potenciāls;

F.   tā kā ES aviācijas politika tradicionāli ir orientēta uz komerciālo gaisa transportu, tomēr pienācīgi neņemot vērā šī transporta aizvien lielāku ietekmi uz vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju;

G.   tā kā noteikumi, kas paredzēti ārkārtīgi sarežģītu komerciālo gaisa kuģu ekspluatācijas pārvaldībai, var būt nesamērīgs finansiālais un normatīvais slogs mazu privāto gaisa kuģu ekspluatantiem; tā kā šī iemesla dēļ vienveidīga normatīvā pieeja un vienādu noteikumu piemērošana dažādos aviācijas sektoros daudzējādā ziņā ir izrādījusies neatbilstīga;

H.   tā kā pieeja gaisa telpai un lidlaukiem ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas aktuāli vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai, jo pieprasījums aizvien vairāk pārsniedz caurlaidspēju; tā kā par pieeju gaisa telpai un lidlaukiem vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai nākas aizvien vairāk konkurēt ar visu aviācijas nozari kopumā,

1.   ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju, jo tajā pamatīgi analizēti nozarei aktuāli jautājumi un noteikti vairāki piemēroti risinājumi konkrētām nozares vajadzībām, uzturot visu ieinteresēto personu pastāvīgu dialogu;

Samērīgs regulējums un subsidiaritāte

2.   uzsver, ka, izstrādājot turpmākās politikas iniciatīvas gaisa transporta jomā, ir jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas intereses un specifika, lai veicinātu tās konkurētspēju; šajā sakarībā aicina Komisiju uzraudzīt proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu spēkā esošo un turpmāko aviācijas tiesību aktu izstrādes un īstenošanas procesā;

3.   atgādina Komisijai, ka vajadzības gadījumā un nemazinot drošību ir sistemātiski jāveic segmentēti ietekmes novērtējumi, lai diferencētu regulējumu, kurš attiecas uz atšķirīgām uzņēmumu un gaisa telpas lietotāju kategorijām;

4.   aicina Komisiju, pieņemot īstenošanas noteikumus par aviācijas drošību, garantēt, lai tie būtu samērīgi un atbilstīgi tam, cik komplicēta ir attiecīgā gaisa kuģu un ekspluatācijas kategorija;

5.   kā labu samērīga regulējuma piemēru atzinīgi vērtē nesen pielāgotos tehniskās apkopes standartus gaisa kuģim, kas neveic komerciālus gaisa pārvadājumus, un jo īpaši gaisa kuģim, kurš nav klasificēts kā "sarežģīts ar dzinēju darbināms gaisa kuģis";

6.   uzskata, ka attiecībā uz vispārējas nozīmes aviāciju īstenošanas posmā būtu vēlama zināma elastība; uzskata, ka to varētu panākt, konkrētas uzraudzības pilnvaras deleģējot sporta un izklaides aviācijas apvienībām un organizācijām, nodrošinot atbilstīgu uzraudzību, ko veic attiecīgā aviācijas iestāde, un nepieļaujot interešu konfliktu;

7.   aicina Komisiju izvērtēt iespēju noteikt vienkāršotas drošības procedūras un drošības pārbaudes darījumu aviācijas pasažieriem, nekādā gadījumā nemazinot viņu drošību un drošumu;

8.   iesaka Komisijai veicināt paraugprakses apmaiņu par drošības pasākumiem mazās un vidējās lidostās;

Lidostu un gaisa telpas caurlaidspēja

9.   norāda, ka vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai ir aizvien grūtāk gūt pieeju ne vien galvenajām lidostām, bet arī reģionālajām lidostām, jo augošais komerciālā gaisa transporta pieprasījums rada saspīlējumu laika nišu un gaisa kuģu stāvvietu pieejamības ziņā;

10.   mudina Komisiju un dalībvalstis ar savu lidostu iestāžu starpniecību risināt šīs problēmas, veicot pasākumus, lai optimizētu esošās jaudas izmantošanu, šai nolūkā īstenojot labāku plānošanu un ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas, piemēram, tehnoloģijas, kas minētas Komisijas rīcības plānā saistībā ar lidostu jaudu, efektivitāti un drošumu Eiropā ("Komisijas rīcības plāns");

11.   gaida Kopienas jaunās lidostu jaudas novērošanas iestādes ieteikumus par pasākumu izstrādi, lai uzlabotu Eiropas lidostu tīkla jaudu, un sagaida, ka novērošanas iestādei būs nozīmīga loma, lai īstenotu Komisijas rīcības plānu;

12.   uzskata, ka helikopteri var būt svarīgs savienošanas līdzeklis īsiem pārvadājumiem starp lidostām, un mudina Komisiju un dalībvalstis tos iekļaut jaudas uzlabošanas stratēģijās;

13.   mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes ieguldīt līdzekļus, lai modernizētu un veidotu mazās un vidējās lidostas, kas ir ļoti svarīgas vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai;

14.   mudina dalībvalstis veikt ieguldījumus īpašajā infrastruktūrā, kas nepieciešama gaisa kuģu ekspluatācijai un izvietošanai vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas nozarē;

15.   mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes iesaistīt visas ieinteresētās puses apspriežu procesos, kuru mērķis ir attiecīgos gadījumos potenciālas vai pastāvošas lidostas nodot īpaši vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas vajadzībām; gadījumos, kad runa ir par militārām lidostām, kuru ekspluatācija ir pārtraukta, apspriedēs jāiesaista militārās iestādes;

16.   uzskata par ārkārtīgi svarīgu, lai gaisa telpas zonējums ap mazām un vidējām lidostām būtu piemērots vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas lietotājiem un lai pirms jebkādām šo zonu izmaiņām notiktu apspriedes ar šādiem lietotājiem;

17.   uzsver, ka darījumu aviācijai, ja iespējams, ir jānodrošina pienācīga pieeja galvenajām lidostām, lai tā varētu savienot Eiropas reģionus ar tās ekonomiskajiem centriem, un prasa Komisijai veikt izpēti un līdz 2009. gada beigām sagatavot ziņojumu par to, vai šai ziņā ir jāpielāgo spēkā esošās Laika nišu piešķiršanas regulas noteikumi;

18.   uzsver nepieciešamību Eiropas līmenī izstrādāt saskaņotu pieeju, lai garantētu lidostu laika nišu un lidojumu plānu savstarpēju konsekvenci, aicina Komisiju ierosināt atbilstošus pasākumus un atbalsta Eiropas lidostu koordinatoru līdzdalību šā jautājuma risināšanā;

19.   sagaida, ka mūsdienīgu un novatorisku tehnoloģiju gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešana saistībā ar SESAR kopuzņēmuma izveidi palīdzētu mazināt Eiropas gaisa telpas fragmentāciju un prognozēto gaisa telpas pārmērīgo noslogojumu, kā arī ievērojami palielinātu gaisa telpas jaudu, kas būs izdevīgi visiem gaisa telpas lietotājiem, tostarp vispārējas nozīmes un darījumu aviācijai;

20.   taču uzsver, ka, īstenojot SESAR programmu, ir pilnībā jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas specifika un jānodrošina nozarei reāli ieguvumi, neradot tai liekus apgrūtinājumus;

21.   uzskata, ka viens no mērķiem, kas jāīsteno, ir nodrošināt tiem, kuri darbojas saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR), pieeju satiksmei, meteoroloģiskajai un aeronautiskajai informācijai lietotājdraudzīgā un izmaksu ziņā lietderīgā veidā;

22.   pauž pārliecību, ka Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību akti un SESAR nerada nesamērīgas un pārmērīgi dārgas tehnoloģiskas prasības maziem gaisa kuģiem, ko ekspluatē saskaņā ar VFR, vienlaikus pilnībā atzīstot, ka visiem gaisa kuģiem, kas izmanto kontrolēto gaisa telpu, ir jābūt aprīkojumam, kas nodrošina pienācīga līmeņa drošumu, piemēram, pozicionēšanas ierīcēm;

Vides ilgtspējība

23.   uzskata, ka salīdzinājumā ar komerciālo gaisa transportu vispārējas nozīmes un darījumu aviācija mazāk ietekmē vidi CO2 emisiju un trokšņa ziņā;

24.   ir pārliecināts, ka emisijas tomēr ir jāsamazina, vēl vairāk uzlabojot mazo gaisa kuģu ekoloģiskos raksturlielumus, šai nolūkā izmantojot tīrākus degvielas veidus un veicinot pētniecību, tehnoloģijas attīstību un jaunradi; šajā sakarā uzsver tādu iniciatīvu kā Clean Sky un CESAR nozīmi;

25.   norāda, ka uz lielāko daļu vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas neattiecas direktīva, kas paredz iekļaut aviāciju siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

26.   uzskata, ka ar troksni saistītie jautājumi ir jārisina valsts un vietējā līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu, un uzskata, ka trokšņa kartēšana ir viens no vairākiem instrumentiem līdzsvarotas metodikas izstrādei, lai nodrošinātu lidostu attīstību, neizraisot ievērojamu trokšņa piesārņojumu vietējiem iedzīvotājiem;

Citi jautājumi

27.   uzskata, ka politikas veidotāju rīcībā ir jābūt pietiekamai informācijai un statistikas datiem par vispārējas nozīmes un darījumu aviāciju, lai tie pilnībā izprastu šo nozari un līdz ar to spētu to pareizi regulēt; tāpēc aicina Komisiju un Eurostat izstrādāt un īstenot sistemātisku pieeju starptautisko un Eiropas datu vākšanai un kopīgai izmantošanai;

28.   atzinīgi vērtē Komisijas precizētās juridiskās definīcijas, tostarp daļēju īpašumtiesību definīciju, un atgādina, ka jautājums tiek risināts pārskatītajā EASA regulā un saistītajos īstenošanas noteikumos, kurus pašlaik sagatavo;

29.   aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus, lai sekmētu ES vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas rūpniecības nozarei pieeju pasaules tirgiem;

30.   uzskata, ka, izstrādājot ES ārējo aviācijas politiku, sevišķi attiecībā uz transatlantiskajiem lidojumiem, ir jāņem vērā vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas intereses;

31.   aicina Komisiju stiprināt atbalstu aeronautikas pētījumiem, attīstībai un jauninājumiem, jo īpaši tiem, ko nodrošina MVU, kuri projektē un būvē gaisa kuģus vispārējas nozīmes un darījumu aviācijas vajadzībām;

32.   uzskata, ka ir būtiski svarīgi veicināt izklaides un sporta aviāciju, kā arī Eiropas aeroklubus, kas ir visai aviācijas nozarei nozīmīgs profesionālo iemaņu avots;

33.   aicina Komisiju ņemt vērā būtisko nozīmi, kāda šai aviācijas nozarei ir pašlaik un var būt arī turpmāk attiecībā uz pilotu profesionālās izglītības attīstību;

34.   prasa Komisijai līdz 2009. gada beigām ziņot Eiropas Parlamentam par panākumiem, kas gūti attiecībā uz šajā ziņojumā norādītajiem jautājumiem;

o
o   o

35.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.
(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.
(3) OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.
(4) OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.
(5) OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.
(6) OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.
(7) OV L 94, 4.4.2007., 3. lpp.
(8) OV L 94, 4.4.2007., 18. lpp.
(9) OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika