Eiropas Parlamenta 2009. gada 3. februāra ieteikums Padomei par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (2008/2144(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, ko UEN grupas vārdā iesniedza Roberta Angelilli (B6-0216/2008),
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu, kurā ir noteiktas bērnu tiesības uz aizsardzību un aprūpi,
– ņemot vērā ANO 1989. gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 34. pantu and tai pievienoto 2000. gada 25. maija Fakultatīvo papildu protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju ("Fakultatīvais protokols"),
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(1) ("Pamatlēmums"),
– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 16. novembra ziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmuma par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu 12. pantu (COM(2007)0716) ("Komisijas ziņojums"),
– ņemot vērā Eiropas Padomes 2007. gada 13. jūlija konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību ("Eiropas Padomes konvencija"),
– ņemot vērā tā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju: Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām(2),
– ņemot vērā Riodežaneiro paktu par bērnu seksuālas izmantošanas pārtraukšanu un novēršanu, kas tika apstiprināts 2008. gada 25. –28. novembrī notikušajā III Pasaules Kongresā pret bērnu un pusaudžu seksuālo izmantošanu,
– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu,
– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0012/2009),
A. tā kā 20 ES dalībvalstu parakstītā Eiropas Padomes Konvencija ir pirmais starptautiskais juridiskais instruments, kurā dažādi bērnu seksuālās izmantošanas veidi ir noteikti par kriminālpārkāpumu, ietverot arī tādu seksuālu izmantošanu, kas cita starpā izdarīta, pielietojot spēku, piespiešanu vai draudus un turklāt arī ģimenē;
B. tā kā joprojām septiņas dalībvalstis nav parakstījušas Eiropas Padomes Konvenciju un astoņas dalībvalstis nav ratificējušas Fakultatīvo protokolu,
C. tā kā bērni arvien vairāk izmanto jaunās tehnoloģijas un tā kā arvien lielākas bērnu un jauniešu daļas sociālā dzīve notiek tiešsaistē, kur tiek izmantotas pastāvīgi pilnveidojošās progresīvās tehnoloģijas un saziņas ierīces; tā kā internetu tādēļ arvien vairāk izmanto potenciālie un esošie dzimumnoziedznieki, gatavojoties bērnu seksuālai izmantošanai, īpaši uzmācoties un izmantojot bērnu pornogrāfiju;
1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
a)
mudina visas tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, parakstīt, ratificēt un īstenot visas attiecīgās konvencijas, visupirms Eiropas Padomes Konvenciju, jo tā blakus Pamatlēmumam nodrošina lielāku bērnu aizsardzību, kā arī Fakultatīvo protokolu;
b)
atbalsta dalībvalstu tiesību aktu pilnveidi, kā arī dalībvalstu pārrobežu sadarbību šajā jomā; aicina dzimumnoziegumus pret bērniem līdz 18. gadu vecumam visā ES noteikt par nepilngadīgo izmantošanu atbilstīgi iepriekšminētajai Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. janvāra rezolūcijai;
c)
atļauj dalībvalstīm skaidri izslēgt abpusējas sodāmības prasību jurisdikcijas noteikšanas nolūkā saistībā ar noziegumiem, kas konstatēti saskaņā ar pamatdirektīvu;
d)
mudina dalībvalstis par noziedzīgu nodarījumu noteikt visu veidu seksuālu izmantošanu, kurā cieš bērni;
Pamatlēmuma īstenošana
e)
jāpalīdz tām dalībvalstīm, kuras vēl nav pilnībā piemērojušas Pamatlēmumu, to izdarīt pēc iespējas ātrāk; īpaši ir jāuzsver bērnu pornogrāfiju definējošu tiesību aktu pieņemšana saskaņā ar Pamatlēmuma 1. panta b) apakšpunktu, nodrošinot upuru aizsardzības mehānismus un īstenojot Pamatlēmuma 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu par pārrobežu jurisdikciju (sekstūrisms);
f)
pieprasa efektīvu aizsardzību pret bērnu seksuālu izmantošanu, tādējādi klasificējot bērnu sekstūrismu kā vardarbību visās dalībvalstīs. Parlaments pieprasa, lai visi ES iedzīvotāji, kas pastrādājuši dzimumnoziegumus pret bērniem ES dalībvalstīs vai ārpus to robežām, tiktu sodīti, pamatojoties uz vienotu ekstrateritoriālu tiesību aktu sistēmu, ko piemērotu visā ES;
g)
sadarbojoties ar Komisiju un dalībvalstīm ir jāuzlabo Pamatlēmuma īstenošanas uzraudzība, lai laikus iegūtu pilnīgu informāciju, izveidojot mehānismu, kas ļautu dalībvalstīm sagatavot būtiskās informācijas sarakstu, iekļaujot noziegumu definīcijas atbilstošos tematiskos laukos un tādējādi vienkāršojot dalībvalstu tiesisko sistēmu salīdzināšanu;
h)
mudina dalībvalstis sniegt precīzu ziņojumu par stāvokli pārrobežu sadarbības jomā, it īpaši tad, ja sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām ir paredzēta vai nu tiesību aktos, vai praksē;
i)
mudina dalībvalstis ziņot par to, kur nonāk tas īpašums, kas atsavināts saistībā ar pierādītu bērnu prostitūcijas vai bērnu pornogrāfijas gadījumu;
Pamatlēmuma pārskatīšana
j)
Pamatlēmums jāpārskata, pamatojoties uz Padomes prezidentūras, citas dalībvalsts vai Komisijas iesniegtu priekšlikumu, paaugstinot aizsardzības līmeni vismaz līdz Eiropas Padomes konvencijas līmenim un pastiprinātu vērību pievēršot ar internetu un ar citām saziņas tehnoloģijām saistītiem pārkāpumiem; iesaka priekšlikumā iekļaut šādus noteikumus:
–
valsts dzimumnoziedznieku pārvaldības sistēmu izveide, kurā varētu iekļaut riska novērtējumu, rīcības programmu izveidi, lai novērstu vai samazinātu atkārtota nozieguma risku, kā arī ārstēšanas iespējas dzimumnoziedzniekiem; šīs rīcības programmas un ārstēšanās iespējas uz brīvprātības pamata varētu tikt finansētas no ES kopējā budžeta, lai garantētu, ka bērnu labklājība kļūst par svarīgāko jautājumu visā ES;
–
jāstiprina pieeja, kuras pamatā ir cilvēktiesības un kurā galvenā uzmanība ir pievērsta upuriem;
–
uzmākšanos noteikt par noziedzīgu nodarījumu (uzmākšanās bērniem seksuālā nolūkā) un uzmākšanās definīcijas izmantošana pamatojoties uz Eiropas Padomes konvencijas 23. pantu;
–
par noziedzīgu nodarījumu jānosaka seksuāla rakstura darbības veikšana ar personu līdz 18 gadu vecumam, kā arī, ja viņš vai viņa ir pēc dzimumpilngadības vecuma sasniegšanas, ja tiek izmantota piespiešana, spēks, vai draudi vai ja noziegums ir izdarīts ļaunprātīgi, izmantojot bērna uzticēšanos un varu vai ietekmi pār bērnu, tostarp ģimenē, ja noziegums ir izdarīts, izmantojot bērna neaizsargāto stāvokli, īpaši garīgo vai fizisko invaliditāti vai atkarību, vai ja nauda vai cita atlīdzība vai atzinība ir sniegta kā samaksa par bērna dalību seksuālā darbībā;
–
par noziedzīgu nodarījumu jānosaka bērna spiešana stāties piespiedu laulībā;
–
par noziedzīgu nodarījumu jānosaka apzināta pornogrāfiskas darbības veikšana, iesaistot bērnus, kā arī likšana viņiem kļūt par seksuālas izmantošanas vai seksuālu darbību lieciniekiem;
–
jāparedz kriminālatbildība personām, kuras nodrošina pedofīliskas tērzētavas vai pedofīliskus forumus internetā;
–
jāveic pasākumi, lai dalībvalstis vispārējas stratēģijas kontekstā starptautiskās diplomātiskās, administratīvās un tiesībaizsardzības sadarbības jomā rīkojas tā, lai sākotnēji tiktu izņemti visi nelegālie ar bērnu izmantošanu saistītie materiāli, tādējādi nodrošinot upuriem maksimālu aizsardzību un sadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai dezaktivētu tās interneta vietnes, kas regulāri veic vai reklamē iespēju veikt noziegumus, kas noteikti pamatdirektīvā;
–
Eiropas Parlaments atbalsta Komisijas sadarbību ar lielākajiem kredītkaršu uzņēmumiem, cenšoties noskaidrot, vai tehniski ir iespējams slēgt vai citādā veidā apgrūtināt maksāšanas sistēmu interneta vietnēs, kas nodarbojas ar bērnu pornogrāfijas materiālu pārdošanu internetā. Eiropas Parlaments mudina arī citus uzņēmējdarbības pārstāvjus, piemēram, bankas, valūtas maiņas punktus, interneta pakalpojumu piegādātājus un telekomunikāciju uzņēmumus aktīvi iesaistīties darbā, lai apkarotu bērnu pornogrāfiju, kā arī cita veida komerciālu bērnu seksuālu izmantošanu;
–
mudina dalībvalstis vecākiem nodrošināt viegli pārvaldāmas programmas, ar kuru palīdzību viņi varētu liegt bērniem pieeju pornogrāfiskām interneta vietnēm;
–
jāveic pasākumi, lai mudinātu seksuālās izmantošanas upurus valsts tiesās pret dzimumnoziedzniekiem celt prasības krimināllietās un civillietās;
–
jāpārskata Pamatlēmuma 5. panta 3. punkts, ar kuru ir nodrošināts tikai minimāls pamats, lai notiesātajiem dzimumnoziedzniekiem liegtu piekļuvi bērniem, iesaistoties tādā brīvprātīgā darbā, kurā ir regulāra saskarsme ar bērniem, turklāt ir jāapsver iespēja noteikt par pienākumu dalībvalstīm pārbaudīt to personu ierakstus sodu reģistrā, kuri piesakās darbā uz noteiktām ar bērniem saistītām darba vietām un jāizstrādā skaidri noteikumi vai pamatnostādnes darba devējiem par viņu pienākumiem šajā saistībā;
–
jāvienkāršo starptautiskā sadarbība, izmantojot Eiropas Padomes konvencijas 38. pantu;
–
pienākums tiem, kuri savā darbā regulāri saskaras ar bērniem, ziņot par gadījumiem, kad ir nopietns pamats aizdomām par seksuālu izmantošanu;
–
jāuzlabo no izmantošanas cietušo bērnu atpazīšana, sagatavojot personālu, kurš regulāri saskaras ar bērniem, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu personālu, kurš var saskarties ar cietušajiem bērniem;
–
jānodrošina lielāka bērnu aizsardzība tiesvedībā un izmeklēšanas laikā, lai novērstu traumas, paredzot īpašu kārtību intervijām pierādījumu iegūšanai no cietušajiem bērniem;
–
jāaizliedz reklāma, kas rosina izdarīt Pamatlēmumā noteiktos nodarījumus;
–
jākriminalizē kūdīšana, palīdzība, līdzdalība un mēģinājumi izdarīt jebkuru no nodarījumiem, kas noteikti saskaņā ar Pamatlēmumu;
–
jāmudina dalībvalstis veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu diskrimināciju pret bērnu izmantošanas upuriem un viņu stigmatizāciju,
–
ar Eiropas Padomes konvencijas 28. pantā iekļauto vainu pastiprinošo apstākļu sarakstu jāpapildina vainu pastiprinošu apstākļu katalogs sankciju noteikšanai saistībā ar Pamatlēmumā noteiktajiem nodarījumiem;
–
par vainu pastiprinošu apstākli ir jānosaka likumpārkāpēja augstākais stāvoklis (ģimenē, darba attiecībās u.c.);
k)
jāmudina visas dalībvalstis izveidot sistēmu brīdināšanai par bērnu pazušanu, lai uzlabotu sadarbību Eiropas līmenī;
l)
kopā ar dalībvalstīm un Komisiju ir jāizveido rīcības programma, kuras mērķis ir sniegt aizsardzību un atbalstu bērniem, kuri šajos pornogrāfiskajos attēlos tiek seksuāli izmantoti;
o o o
2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai un dalībvalstīm.