Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu hartu, ko Eiropadome pieņēmusi 2000. gada 19. un 20. jūnijā Santamarija da Feirā,

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus par Lisabonas stratēģiju, kas pieņemta Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā,

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK iekļauto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. janvāra paziņojumu "Domāt par mazajiem uzņēmumiem paplašinātā Eiropā" (COM(2003)0026),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 10. novembra paziņojumu "Kopienas Lisabonas programmas īstenošana ‐ mūsdienīga MVU politika izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai"(COM(2005)0551),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 4. oktobra paziņojumu "Globālā Eiropa: konkurence pasaulē ‐ ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā" (COM(2006)0567),

–   ņemot vērā 2007. gada 22. maija rezolūciju "Eiropa globalizācijas kontekstā ‐ konkurētspējas ārējie aspekti"(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. oktobra paziņojumu "Mazo un vidējo uzņēmumu būtiskā nozīme, lai veicinātu lielāku izaugsmi un vairāk darbavietu. Mūsdienīgās MVU politikas pārskats" (COM(2007)0592)0592),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 18. aprīļa paziņojumu "Globālā Eiropa: spēcīgāka partnerība, lai Eiropas eksportētājiem sniegtu piekļuvi tirgum" (COM(2007)0183),

–   ņemot vērā Komisijas (Tirdzniecības ģenerāldirektorāta) 2007. gada 28. februāra ziņojumu par ES tirgus piekļuves stratēģijas publisko apspriešanu,

–   ņemot vērā ekspertu grupas galīgo ziņojumu par MVU internacionalizāciju, kuru 2007. gada decembrī publiskoja Komisija (Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts, MVU konkurētspējas veicināšana)(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumu "Vispirms domāt par mazākajiem' ‐ Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act" (COM(2008)0394),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 6. decembra paziņojumu "Globālā Eiropa: Eiropas tirdzniecības aizsardzības instrumenti mainīgajā globālajā ekonomikā. Zaļā grāmata publiskai apspriešanai" (COM(2006)0763),

–   ņemot vērā 2006. gada 28. septembra rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Indiju(4),

–   ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par Komisijas gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par trešo valstu antidempinga, antisubsidēšanas un aizsardzības pasākumiem pret Kopienu (2004. gads)(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO ministru konferences Honkongā(6),

–   ņemot vērā 2006. gada 12. oktobra rezolūciju par ES un Mercosur ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām nolūkā slēgt starpreģionālu asociācijas nolīgumu(7),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām(8),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību perspektīvām(9),

–   ņemot vērā 2005. gada 6. septembra rezolūciju par tekstilpreču un apģērbu nozari pēc 2005. gada(10),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 14. novembra darba dokumentu "Papildu dokuments Komisijas paziņojumam ‐ Ekonomiskās reformas un konkurētspēja: galvenās atziņas 2006. gada ziņojumā par Eiropas konkurētspēju" (SEC(2006)1467),

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras secinājumus 2006. gada 23. un 24. martā Briselē (7775/1/2006),

–   ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par 2006. gada pavasara Eiropadomes ieguldījumu saistībā ar Lisabonas stratēģiju(11),

–   ņemot vērā 2006. gada 2. decembra Parlamentārās konferences gadskārtējās sesijas laikā vienprātīgi pieņemto deklarāciju par PTO,

–   ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju "Gatavošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai"(12),

–   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju par izcelsmes marķējumu(13),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2007. gada 12. februāra secinājumus par PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu un MVU,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0001/2009),

A.   tā kā Eiropas Savienības MVU, kas definēti kā uzņēmumi ar mazāk nekā 250 nodarbinātajiem un kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus, pārstāv 23 miljoni uzņēmumu (99 % no kopējā skaita) un nodrošina 75 milljonus darbavietu (70 %) Eiropas Savienībā;

B.   tā kā nodarbināto skaits vairāk nekā 96 % Eiropas Savienības MVU ir mazāks par 50 un šo uzņēmumu gada apgrozījums nepārsniedz EUR 10 miljonus, kas augsto ar starptautisko tirdzniecību saistīto fiksēto izmaksu dēļ ierobežo šo uzņēmumu iespējas eksportēt preces un pakalpojumus ārpus savas valsts robežām;

C.   tā kā šā iemesla dēļ šo uzņēmumu starptautiskās darbības rezultāti ir strukturāli vāji, kaut arī 8 % MVU Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs eksportē savu produkciju ārpus valsts robežām un gandrīz 3 % MVU par prioritāti izvirza produkcijas eksportu ārpus Eiropas Savienības; tā kā Eiropas desmit vadošie uzņēmumi savukārt nodrošina 96 % Eiropas Savienības eksporta un ārvalstu tiešo investīciju;

D.   tā kā ir paredzams, ka prognozētā ekonomikas izaugsme trešās valstīs būs augstāka nekā iekšējā tirgū un tas radīs MVU jaunas eksporta iespējas;

E.   tā kā MVU saskarsies ar spēcīgāku konkurenci Eiropas Savienībā, konkurējot ar trešo valstu uzņēmumiem;

F.   tā kā MVU iespējas globalizētās ekonomikas apstākļos vislabāk nodrošina brīvs tirgus un godīga konkurence;

G.   tā kā internacionalizēti uzņēmumi ir parādījuši, ka tiem ir lielāka veiktspēja attiecībā uz inovācijām; tā kā internacionalizācija un inovācija ir galvenie veidi, kā veicināt konkurētspēju un izaugsmi, kam ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā;

H.   tā kā internacionalizācija rada izaugsmi un konkurenci, veicinot uzņēmumu paplašināšanos un tādējādi radot vairāk darbavietu, un tā kā MVU veido 80 % no jaunajām darbavietām Eiropas Savienībā;

I.   tā kā MVU, lai sāktu internacionalizācijas procesu, ir jāsaskaras ar specifiskām problēmām, tādām kā starptautiskas pieredzes trūkums, grūti pieejams finansējums, pieredzējušu cilvēkresursu trūkums un ļoti sarežģīts starptautiskais normatīvais regulējums, un tā kā šīs problēmas kavē MVU ieviest nepieciešamās strukturālās izmaiņas, lai spētu gūt labumu no internacionalizācijas;

J.   tā kā starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem MVU ir svarīga nozīme Eiropas ekonomiskās vides pārveidošanā, tiem kļūstot par nākamo lielo uzņēmumu paaudzi, kas Eiropas Savienībai vajadzīga, lai sasniegtu mērķi, ka 3 % no IKP tiek ieguldīti pētniecībā un attīstībā;

K.   tā kā Eiropas Savienības MVU galvenā interese ir ģeogrāfiskā un kultūras ziņā vistuvākie tirgi, proti, reģioni, kas robežojas ar Eiropas Savienību, piemēram, Vidusjūras reģiona un Rietumbalkānu valstis;

L.   tā kā konkurence ir atkarīga arī no spējas garantēt MVU atbilstošu aizsardzību pret negodīgu tirdzniecību; tā kā rūpnieciskā ražošana Eiropas Savienībā ir būtiska nozare no ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas viedokļa,

Daudzpusējs regulējums un PTO

1.   uzsver vajadzību nodrošināt, ka PTO sistēma vairāk rēķinās ar MVU nozīmi un interesēm; norāda, ka MVU ir vajadzīgs skaidrs un funkcionāls starptautisks normatīvais regulējums;

2.   aicina Komisiju saistībā ar PTO sarunām paredzēt MVU īpašus vienkāršotus noteikumus brīvās tirdzniecības jomās, kā arī īpašas klauzulas atbilstoši MVU prasībām;

3.   aicina Komisiju un dalībvalstis daudzpusējā līmenī pārskatīt savas prioritātes, veicinot tarifu un beztarifu barjeru atcelšanu un sekmējot starptautisko tirdzniecību ar atbilstošiem pasākumiem standartu vienkāršošanai un saskaņošanai;

4.   uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības sistēmai nevajadzētu pārāk apgrūtināt MVU un ka būtu jāapsver, kā izveidot starptautisku arbitrāžas tiesu ātru un neapgrūtinošu sistēmu, kura ļautu MVU izvairīties no kavējumiem un grūtībām, ko izraisa konfliktsituācijas ar muitas pārvaldes vai tirdzniecības iestādēm dažās trešās valstīs;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi darboties, lai panāktu daudzpusēju globālu vienošanos par tirdzniecības atvieglošanu, kas, cita starpā, ļautu Eiropas Savienības MVU pilnībā gūt labumu no globalizācijas un trešo valstu tirgu atvēršanas;

6.   īpaši atbalsta stabilu pozīciju sarunās par tirgus atvieglošanas procedūrām, lai samazinātu muitas procedūru izmaksas, kas var sasniegt līdz pat 15 % no tirgoto preču vērtības, padarot procedūras pārredzamākas un vienkāršākas, saskaņojot starptautiskos standartus, padarot preču izcelsmes reģistrāciju efektīvāku un modernizējot muitas kontroli;

7.   uzsver, cik svarīgi MVU ir secinājumi sarunās par visām Dohas Attīstības programmas nodaļām;

Paziņojums "Globālā Eiropa"

8.   atbalsta Komisijas centienus sagatavot Eiropas Savienībai globālu stratēģiju, kurā tiktu iekļauti visi Eiropas konkurētspējas ārējie aspekti un kura palīdzētu nodrošināt Lisabonas stratēģijas mērķu pilnīgu sasniegšanu, taču ar nožēlu norāda, ka nav īpašu iniciatīvu, lai sniegtu atbalstu MVU, kuri nodrošina divas trešdaļas darbavietu Eiropas Savienībā; aicina Komisiju un Padomi nekavējoties novērst šo trūkumu, izvirzot ambiciozus, bet reālus mērķus, lai nodrošinātu MVU intereses un darītu pieejamus vajadzīgos līdzekļus un resursus; šajā nolūkā atzīmē, ka nozīmīgs papildu instruments ir efektīvs tirdzniecības barjeru regulējums;

9.   uzskata, ka MVU ir vajadzīga savstarpēja tirdzniecības liberalizācija un, ņemot to vērā, uzskata, ka Komisijai būtu skaidri jāreaģē uz Eiropas Savienības MVU eksportēšanas grūtībām, paskaidrojot, ar kādiem valsts vai Eiropas instrumentiem Eiropas Savienība varētu palīdzēt MVU uzlabot darbību pasaules tirgos;

Tirdzniecības aizsardzības instrumentu reforma

10.   pauž gandarījumu par Komisijas lēmumu atsaukt priekšlikumus par tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, kas iekļauti iepriekšminētajā Zaļajā grāmatā publiskai apspriešanai;

11.  uzskata, ka Komisijas ierosinātās reformas ne tikai nebūtu palīdzējušas Eiropas Savienības rūpniecības ārējai konkurētspējai, bet būtu turpmāk nodarījušas lielu kaitējumu tām Eiropas Savienības rūpniecības nozarēm, ko apdraud ārvalstu produkti, kurus nelikumīgi subsidē vai negodīgi atbalsta dempinga prakse; uzsver, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmai (TAI sistēma) joprojām ir jālīdzinās tiesvedības procedūrai, kuras pamatā ir objektīvi un faktiski novērtējumi, lai nodrošinātu paredzamību un juridisku noteiktību;

12.   uzskata, ka starptautiski atzītu konkurences noteikumu trūkuma apstākļos Eiropas TAI sistēma ir vislabākais veids, kā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, un uzskata, ka ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir vajadzīgs efektīvs mehānisms, lai cīnītos pret negodīgu komercdarbību;

13.   uzsver, ka TAI sistēmas uzdevums ir aizstāvēt ražotāju un darba ņēmēju intereses dempinga vai nepieņemamas subsidēšanas radīta kaitējuma gadījumā; ņemot vērā TAI nozīmi, aicina Komisiju veicināt izmeklēšanas pārredzamību, paredzamību un pieejamību, jo īpaši MVU, kā arī paātrināt un vienkāršot procedūras;

14.   ierosina, lai Komisija un dalībvalstis veiktu informēšanas un izglītošanas pasākumus MVU, lai mudinātu tos izmantot TAI; uzskata, ka Komisijai, saglabājot neitrālu pozīciju, ir jānodrošina mērķtiecīga palīdzība MVU visos dažādajos tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas posmos; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot pakalpojumus, ko piedāvā MVU TAI palīdzības dienests;

15.   pauž nožēlu, ka tikai ierobežots izmeklēšanu skaits ir skāris rūpniecības nozares, kurās darbojas ļoti daudz MVU; aicina Komisiju nekavējoties veikt visus iespējamos pasākumus, lai uzlabotu pašreizējo praksi nolūkā efektīvāk atbalstīt MVU tiesības un garantēt tiem vieglāku piekļuvi aizstāvībai atbilstīgi TAI;

16.   šajā sakarībā uzskata, ka Tirdzniecības barjeru regulā(14) iekļautais jēdziens "daļa no Kopienas ražošanas kopumā" jau paredz iespējas MVU ierosināt sūdzības, tomēr aicina Komisiju nodrošināt, lai profesionālām apvienībām, kurās MVU īpatsvars ir ļoti liels, varētu tos pilnvērtīgi pārstāvēt Komisijā, nemainot pašreizējo slieksni;

17.   aicina Komisiju atbilstoši un ātri reaģēt uz trešām valstīm, kas patvaļīgi izmanto tirdzniecības aizsardzības instrumentus, jo īpaši ja šie pasākumi skar ES MVU;

Intelektuālā īpašuma tiesības un izcelsmes marķējumi

18.   uzsver, ka MVU ir vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība, jo tas ir priekšnosacījums jaunu tehnoloģiju izstrādei, lai varētu veikt starptautiskas darbības; tādēļ norāda, ka intelektuālā īpašuma tiesību vienkārša un efektīva sistēma ir galvenais līdzeklis MVU internacionalizācijas veicināšanai;

19.   vērš uzmanību uz to, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis intelektuālo tiesību pārkāpumu skaits, ietekmējot Eiropas MVU, un ka viltošana neskar tikai lielos rūpniecības uzņēmumus, bet arī MVU, kam ir izdevies radīt ļoti kvalitatīvus un konkurētspējīgus produktus un kuri cieš no smagām viltošanas sekām, kas dažos gadījumos var apdraudēt šo uzņēmumu pastāvēšanu;

20.   aicina Komisiju un dalībvalstis no jauna aktīvi pievērsties aizsardzībai pret viltošanu un tās novēršanai gan ar atbilstošām iekšējām politikas stratēģijām, gan ar daudzpusēju (piemēram, tirdzniecības nolīgums viltojumu novēršanas jomā (ACTA)) un divpusēju (jaunas vienošanās par ekonomisko sadarbību ar trešām valstīm) starptautisku iniciatīvu palīdzību, pienācīgi ņemot vērā viltošanas ietekmi uz MVU; uzsver, ka MVU gadījumā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un patenttiesību aizsardzība ir tikpat svarīga kā preču zīmju un autortiesību aizsardzība, ja ne vēl svarīgāka par to; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai, veicot šos pasākumus, tiktu ievēroti augstie datu aizsardzības standarti Eiropas Savienībā;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt MVU izmantot tādus instrumentus kā, piemēram, patentus, lai tie spētu pasargāt sevi un savu zinātību no atdarināšanas un viltošanas;

22.   aicina Komisiju un dalībvalstis arī pārraudzīt intelektuālā īpašuma tiesības un reaģēt pārkāpumu gadījumā, kā arī aicināt savus tirdzniecības partnerus stingrāk ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un valsts tiesību aktus intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā;

23.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot importa kontroles sistēmu muitas iestādēs, lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību pret tādu produkciju, kas ir pretrunā ES uzņēmumu intelektuālā īpašuma tiesībām;

24.   pauž nožēlu par Kopienas izcelsmes marķējuma sistēmas kavēto ieviešanu dažām precēm no ārpuskopienas valstīm (piemēram, tekstilizstrādājumi un apavi) (15), un pauž bažas par Eiropas patērētāju tiesību klajo pārkāpumu; aicina Komisiju un dalībvalstis nekavējoties novērst līdzšinējos šķēršļus, kas kavē šā tiesību akta stāšanos spēkā, un veicināt, ka šādu produktu izcelsme ir Eiropā, ko patērētāji bieži vien uzskata par kvalitātes, drošības un augstu ražošanas standartu ievērošanas garantiju;

Stratēģija piekļuvei trešo valstu tirgiem

25.   norāda, ka atvieglota MVU piekļuve starptautiskajiem tirgiem var sekmēt to, ka rodas jaunas darbavietas, ka tiek saglabātas pašreizējās darbavietas un tām piešķir pievienoto vērtību, tiek aizsargāta zinātība un ES rūpniecības īpašās iezīmes un nodrošināta to apmaiņa, kā arī ES dalībvalstīm un partnervalstīm tiek nodrošināts pamats stabilai un ilgstošai ekonomiskajai izaugsmei;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus nodrošināt MVU piekļuvi trešo valstu tirgiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ES tirgus piekļuves grupu sekmīgu darbību trešās valstīs, jo īpaši jaunās tirgus ekonomikas valstīs, iesaistot attiecīgās profesionālās organizācijas;

27.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot informācijas par trešo valstu tirgiem izplatīšanu un, cita starpā, izveidot MVU veltītas sadaļas, kā arī uzlabot tirgus piekļuves datubāzi, nodrošinot galvenokārt MVU darbiniekiem vieglāku piekļuvi;

28.   aicina Komisiju vienkāršot tirgus piekļuves datubāzi, lai tā būtu vieglāk pieejama MVU; aicina arī Komisiju ierosināt pasākumus šīs datubāzes publiskošanai;

29.   uzskata, ka būtu jānostiprina tirgus piekļuves grupas, ko Komisija izveidojusi savās delegācijās trešās valstīs, un ka tajās būtu jāizveido dienests, kura īpašais uzdevums būtu pārraudzīt ar MVU saistītos jautājumus un kurā darbotos attiecīgās nozares speciālisti;

30.   atbalsta tādu Eiropas uzņēmējdarbības centru veidošanu Indijas un Ķīnas galvenajos tirgos, kuri sadarbotos ar valsts tirdzniecības palātām un uzņēmumu pārstāvniecībām, lai palīdzētu MVU atrast partnerus, kas prot ienākt šajos vietējos tirgos;

31.   uzskata, ka tirgus piekļuves stratēģijas veiksme ir atkarīga arī no atbalsta informācijas jomā un valstu tirdzniecības palātu pieaugošās ietekmes ārpus ES; atbalsta divpusējas programmas, kas sekmē MVU īpašo pieeju trešo valstu tirgiem, ņemot vērā Al Invest (Latīņamerika), Medinvest (Vidusjūras reģions) un Proinvest (ĀKK valstis) panākumus;

32.   norāda, ka standartizācija var sekmēt jauninājumus un konkurētspēju, atvieglojot piekļuvi tirgiem un veicinot savietojamību; mudina Komisiju veicināt Eiropas standartu atpazīstamību starptautiskā līmenī;

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, konkurētspēja un starptautiskā tirdzniecība

33.   atbalsta Komisijas izstrādāto Mazās uzņēmējdarbības aktu, ar ko nodrošina, ka visas ES politikas stratēģijas tiek efektīvi piemērotas MVU; uzskata, ka šajā sakarībā ir pilnībā jāiesaista dalībvalstis un ES iestādes, lai nodrošinātu principa "vispirms domāt par mazākajiem" piemērošanu;

34.   atzīmē, ka Eiropā darbojas ļoti konkurētspējīgi MVU, kas ir pasaulē vadoši uzņēmumi augsti specializētās tirgus nišās, un tādējādi tie ir uzskatāmi par Lisabonas stratēģijas īstenošanas dzinējspēku;

35.   uzskata, ka ES MVU internacionalizācija ir tirdzniecības politikas galvenais mērķis un tai vajadzētu būt par stūrakmeni Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā, kas veido stabilu, vienotu, saistošu un visaptverošu sistēmu Komisijas stratēģijām MVU jomā;

36.   uzskata ‐ lai veicinātu MVU darbību trešo valstu tirgos, tiem būtu jānodarbina cilvēki, kuri nodarbojas īpaši ar internacionalizācijas jautājumiem, kas ir reti sastopams gadījums; aicina Komisiju un dalībvalstis, lai novērstu šo šķērsli, veicināt pakalpojumu konsorciju izveidošanu, lai atbalstītu MVU internacionalizācijas procesā;

37.   atbalsta inovāciju politikas un MVU veidošanas pastiprināšanu; atbalsta, ka tiek izveidoti Eiropas konkurētspējas centri, kas pārstāv MVU un kuru skaits ir pietiekami liels, lai varētu izdzīvot starptautiskas konkurences apstākļos; atbalsta arī to programmu paplašināšanu un atjaunināšanu, ar kurām nodrošina MVU piekļuvi starptautiskās attīstības finansējumam, kā arī visus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt uzņēmumu fiksētos operatīvos izdevumus; atgādina, ka pēc iespējas drīz jāpieņem Eiropas vienotais patents un Eiropas uzņēmuma statūti, lai veicinātu pāreju uz tirdzniecību ārpus Kopienas tirgus;

38.   uzskata, ka politiskais un finansiālais atbalsts produkcijas un ražošanas jauninājumu veicināšanā, uzlabojot piekļuvi finansējumam un nodokļu aspektus, kā arī sadarbība pētniecības jomā un tehnoloģiju tālāknodošana ir būtiski faktori MVU produktivitātes palielināšanai, kas veido jebkuras sekmīgas MVU internacionalizācijas stratēģijas pamatu;

39.   uzskata, ka iekšējā tirgus politikai jābūt vērstai uz ES MVU stāvokļa uzlabošanu, izveidojot MVU labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un nodrošinot, lai MVU varētu pilnībā izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas; turklāt uzskata, ka attiecīgā gadījumā šādai politikai ir arī jāpalielina MVU starptautiskā nozīme;

40.   aicina Komisiju apsvērt, kā iekšējais tirgus var turpmāk palīdzēt ES uzņēmumiem konkurēt starptautiskā mērogā;

41.   atzinīgi vērtē Komisijas piešķirtās līgumtiesības un parakstīto līgumu, kura darbības joma ir pētījuma veikšana par MVU internacionalizāciju; uzskata, ka pētījums sniegs detalizētu pārskatu par stāvokli ES MVU internacionalizācijas jomā; aicina Komisiju īstenot efektīvus pasākumus, lai sekmētu MVU veiktspēju mūsdienu globalizācijas apstākļos;

42.   norāda uz to, cik svarīgi starptautiskās uzņēmējdarbības problēmu pienācīgai risināšanai ir kvalificēti un attiecīgi izglītoti uzņēmēji; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt uzņēmējiem lielākas iespējas apgūt mācību programmas par globalizēto uzņēmējdarbības vidi (piemēram, "Eiropas uzņēmumu tīkls" (Europe Enterprise Network) vai "Ķīnas vārti" (Gateway to China); aicina pastiprināt MVU un augstskolu sadarbību, lai uzlabotu pētniecību un jauninājumus; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot īpašu ES apmaiņas programmas jaunajiem uzņēmējiem, kuras pamatu veidotu programmas Erasmus/Leonardo da Vinci;

43.   atzinīgi vērtē "Eiropas MVU nedēļas" rīkošanu 2009. gada maijā un ierosina izmantot šo pasākumu, lai sniegtu MVU informāciju par to, kā attīstīt eksporta darbību ārpus ES;

Brīvās tirdzniecības nolīgumi

44.   aicina Komisiju rūpīgāk novērtēt, kā jaunie brīvās tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm var ietekmēt ES MVU, un ņemt šo novērtējumu vērā sarunu posmā;

45.   uzskata, ka Komisijas mērķim jābūt noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumus vai citus tirdzniecības nolīgumus, kas būtu labvēlīgi Eiropas ekonomikai kopumā un it sevišķi MVU vai kas paredz līdzvērtīgas tirdzniecības koncesijas, izņemot jaunattīstības valstu gadījumos;

46.   uzsver tirdzniecības un ekonomisko attiecību nozīmīgumu starp ES un trešām valstīm, kas parakstījušas Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgumu, un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību MVU, kam ir tirdzniecības attiecības ar šīm valstīm;

47.   iesaka Komisijai garantēt šo vienošanos pastāvīgu pārraudzību un nekavējoties iejaukties, ja netiek ievērotas saistības, ko uzņēmušās vienošanās puses;

48.   uzsver ģeogrāfiski tuvāko tirgu nozīmi MVU un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību MVU, kam ir tirdzniecības attiecības ar šādām valstīm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē atsauci uz uzņēmējdarbības attīstības iniciatīvu Vidusjūras reģionā, kura iekļauta 2008. gada 13. jūlija Parīzes augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā par Vidusjūras reģiona valstu savienību;

49.   norāda uz MVU svarīgo nozīmi ar klimata pārmaiņu novēršanu saistītu tehnoloģiju tālāknodošanā un aktīvas MVU līdzdalības nozīmi attīstības palīdzības sniegšanā;

Publiskā iepirkuma konkursi

50.   atgādina, ka publiskie iepirkumi ir viena no ekonomiski daudzsološākajām jomām Eiropas ekonomikā un it sevišķi MVU; pauž bažas par pastāvīgajiem ierobežojumiem daudzās trešās valstīs, kas atsakās nodrošināt ES uzņēmumiem līdzvērtīgu piekļuvi viņu publisko iepirkumu procedūrām vai kuras piemēro bieži vien neskaidrus un nevienlīdzīgus standartus;

51.   uzskata, ka galvenajās rūpnieciski attīstītajās valstīs (tostarp ASV, Kanādā un Japānā), Eiropas Savienības MVU jābūt tādām pašām priekšrocībām un iespējām attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem kā Eiropas Savienībā; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Savienības MVU labāku piekļuvi publisko iepirkumu tirgiem trešās valstīs un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus publisko iepirkumu sektoros, vajadzības gadījumā piemērojot savstarpīguma principu;

52.   uzskata, ka ir vajadzīga pārdomāta un efektīva Eiropas Savienības rīcība, lai nodrošinātu ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, tiesību vienlīdzību;

53.   aicina Komisiju iesniegt reālus un konstruktīvus priekšlikumus, lai pārskatītu un pastiprinātu PTO Nolīgumu par publisko iepirkumu;

54.   uzskata, ka publiskajam iepirkumam jābūt galvenajam jautājumam visās Eiropas Savienības divpusējās un reģionālajās tirdzniecības sarunās, lai panāktu šo tirgu līdzsvarotu atvēršanu;

55.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kas iekļauts paziņojumā par globālu Eiropu, piemērot mērķtiecīgus ierobežojumus Eiropas publiskajiem iepirkumiem valstīs, kas nenodrošina piekļuvi publisko iepirkumu tirgiem; aicina Komisiju informēt Parlamentu par līdzšinējiem rezultātiem un iniciatīvām, ko Komisija paredz veikt, lai uzlabotu Eiropas MVU piekļuvi trešo valstu konkursiem par publiskajiem iepirkumiem;

Lauksaimniecības produkti un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

56.   atgādina, ka svarīga nozīme ir ES MVU piekļuvei lauksaimniecības tirgiem, un aicina Komisiju saistībā ar turpmākajām daudzpusējām un divpusējām tirdzniecības sarunām neatteikties no saglabājamo tarifu aizsardzības, kas nodrošināta šai nozarei, un garantēt, lai konkurētspējīgākajiem un zināmākajiem Eiropas lauksaimniecības produktiem netiktu neatbilstoši uzlikts sods citu PTO dalībnieku ieviestas pretkonkurences prakses rezultātā; uzskata, ka ievērojami panākumi ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā ir obligāts nosacījums līdzsvarotam iznākumam attiecībā uz lauksaimniecību Dohas sarunās;

57.   atbalsta Komisijas iniciatīvas izstrādāt skaidrāku un līdzsvarotāku starptautisko pamatprincipu kopumu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādīšanu; uzskata par nepieņemamu, ka daudzu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskie nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiek neatbilstoši izmantotas, kaitējot galvenokārt ES MVU; aicina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgi vērsties pret valstīm, kuras izmanto šādas beztarifu barjeras savu tirgu neatbilstošai aizsardzībai;

58.   atbalsta daudzpusēja starptautiska ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra izveidošanu, kas ļautu MVU vienkārši un ekonomiski aizsargāt savas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; uzskata, ka aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts būtu jāpapildina un jāattiecina uz visiem ES produktiem, kas to īpašību vai ražošanas vietas vai veida dēļ nodrošina ES MVU salīdzinošas priekšrocības attiecībā pret līdzīgiem produktiem no trešām valstīm;

59.   mudina citas PTO dalībvalstis nodrošināt ES produktiem, ko aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, neierobežotu piekļuvi tirgum, vajadzības gadījumā izņemot no tirgus aprites to valstu produktus, kuras patvaļīgi izmanto minētos nosaukumus, vai neierobežotu piekļuvi tirgum nodrošinot vismaz tām ES aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras izmantotas līdz šim vai kļuvušas par vispārpieņemtiem nosaukumiem;

Atbalsts MVU internacionalizācijai

60.   uzskata, ka valsts vai reģionālā atbalsta programmas MVU internacionalizācijai ir ļoti labs veids, kā gūt panākumus; lūdz turpināt šo programmu līdzfinansēšanu, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un lūdz piešķirt vairāk finanšu līdzekļu starptautiskās sadarbības projektiem, ko izstrādājušas nozaru apvienības, lai atbalstītu MVU spējas attiecībā uz eksportu un internacionalizāciju un kopīgi apgūtu jaunus tirgus, kā arī izstrādātu kopīgas tirdzniecības stratēģijas trešās valstīs;

61.   uzsver vajadzību uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, īpaši mikrokredītiem; uzskata, ka tādi Kopienas instrumenti kā Eiropas Investīciju fonds, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma un programma JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) var veicināt labāku finansējuma pieejamību MVU, kas paredz īstenot internacionalizāciju;

62.   uzskata, ka būtu jāveicina kopuzņēmumu izveide un citi partnerības nolīgumi starp MVU kā stratēģija, lai iekļūtu jaunos tirgos, attīstītu tiešo ieguldījumu projektus trešās valstīs un piedalītos konkursos; aicina Komisiju mobilizēt resursus, jo īpaši izmantojot Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, lai veicinātu MVU starpvalstu sadarbību Eiropas Savienībā;

Beigu apsvērumi

63.   uzskata, ka ES MVU attīstībai un internacionalizācijai ir jāpievērš īpaša uzmanība, un tā ir jāatbalsta ES tirdzniecības politikas izstrādē;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis pašreizējās finanšu krīzes apstākļos pilnībā atbalstīt MVU, nodrošinot tiem pastāvīgu iespēju saņemt kredītus, lai sekmētu to attīstību;

65.   aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai veidotu saskaņotu un visaptverošu politiku, kas Eiropas MVU dotu iespēju līdzsvaroti un ar lielākām izaugsmes iespējām attīstīt savu darbību, iekarot jaunus tirgus un kopumā palielināt eksportu, kā arī veicināt internacionalizāciju;

66.   aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot atbilstīgus politiskā un finansiālā atbalsta līdzekļus, nodrošināt Eiropas MVU darbības attīstību gan attiecībā uz to modernizāciju, gan vadītāju un darbinieku apmācību; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi pastāvīgi izglītot MVU darbiniekus un radīt apstākļus, kas veicina šādas darbības; uzskata, ka būtiska nozīme ir tam, ka Eiropas Savienība pilnībā atbild par MVU iegūto un izmantoto zināšanu, tradīciju un zinātības saglabāšanu;

67.   uzskata, ka būtu jānodrošina efektīvāka koordinācija Kopienas līmenī un starp Komisiju, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām pusēm; lūdz savlaicīgi informēt Parlamentu par katru turpmāko iniciatīvu saistībā ar MVU ārējo konkurētspēju un cieši iesaistīt to visās turpmākajās iniciatīvās, ko Eiropas Savienība paredz īstenot;

o
o   o

68.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, PTO dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī PTO.

(1) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp. (2) OV C 102 E, 24.4.2008., 128. lpp. (3) .http://ec.europa.eu/enterprise/entrepreneurship/support_measures/internationalisation/report_internat.pdf (4) OV C 306 E, 15.12.2006., 400. lpp. (5) OV C 313 E, 20.12.2006., 276. lpp. (6) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (7) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp. (8) OV C 298 E, 8.12.2006., 235. lpp. (9) OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp. (10) OV C 193 E, 17.8.2006., 110. lpp. (11) OV C 291 E, 30.11.2006., 321. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0180. (13) OV C 303 E, 13.12.2006., 881.lpp. (14) Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinatu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.). (15) Priekšlikums Padomes regulai par izcelsmes valsts norādi konkrētiem ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm (COM(2005)0661).