Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES un Ķīnas augsta līmeņa ekonomisko un tirdzniecības dialoga mehānismu ‐ forumu, kurš pirmo reizi notika Pekinā 2008. gada 25. aprīlī,

–   ņemot vērā desmitā Ķīnas un ES augstākā līmeņa sanāksmes slēdzienus, kura notika Pekinā 2007. gada 28. novembrī,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu "ES un Ķīna – ciešāki partneri, arvien lielāki pienākumi" (COM (2006)0631)un tam pievienoto darba dokumentu "Politikas dokuments par ES un Ķīnas tirdzniecību un ieguldījumiem ‐ konkurence un partnerība" (COM (2006)0632),

–   ņemot vērā lēmumu, ko pieņēmusi Ceturtā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministriju konference, kas notika Dohā, Katarā, 2001. gadā no 9. līdz 14. novembrim par Ķīnas uzņemšanu PTO ar 2001. gada 11. novembri un Ķīnas Taipeju ar 2002. gada 1. janvāri,

–   ņemot vērā rezolūcijas attiecībā uz Ķīnu, īpaši 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(1) un 2005. gada 13. oktobra par tirdzniecības attiecību perspektīvu starp ES un Ķīnu(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 15. februāra pētījumu "Turpmākās iespējas un izaicinājumi ES un Ķīnas attiecībās tirdzniecības un ieguldījumu jomā laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam",

–   ņemot vērā tā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par situāciju Ķīnā pēc zemestrīces un pirms Olimpiskajām spēlēm(3),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā astoto ikgadējo ziņojumu "Dokuments par nostāju attiecībā uz Eiropas uzņēmumu darbību Ķīnā 2008/2009",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0021/2009),

A.   tā kā Eiropas Savienības un Ķīnas tirdzniecība kopš 2000. gada ir būtiski augusi, un tā kā kopš 2006. gada Eiropas Savienība ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris un Ķīna kopš 2007. gada ir Eiropas Savienības otrais lielākais tirdzniecības partneris,

B.    tā kā pastiprināta attīstība un dalība PTO Ķīnai, ne tikai nodrošina būtiskus labumus, bet arī uzliek lielāku atbildību uzņemties pilnīgu un pozitīvu lomu globālās ekonomikas iekārtā, arī Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Pasaules Bankas grupā;

C.   tā kā par spīti nepārtrauktai izaugsmei divpusēja tirdzniecība starp Ķīnu un ES, kuras tirdzniecības deficīts ar Ķīnu 2007. gadā sasniedza 160 miljardus EUR, saglabājas nelīdzsvarota,

D.   tā kā finansiālā un makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kā arī iekšējā pieprasījuma un eksporta samazināšanās ir pašreizējās globālās finanšu un ekonomikas krīzes cēlonis, kura ietekmē arī Ķīnu;

E.   tā kā Ķīnas tirgus pieejamība ir apgrūtina valsts vadītas rūpniecības politikas, patentu pārkāpumu un standartu un atbilstības režīmu nenoteiktības dēļ, kā rezultātā ES uzņēmumiem rodas tehniskas un ar tarifiem nesaistītas barjeras,

F.   tā kā ES preču ražotāji un pakalpojumu sniedzēji ir ļoti konkurētspējīgi pasaules tirgos, un tā kā brīva un taisnīga piekļuve Ķīnas tirgum ļautu ES uzņēmumiem palielināt savu eksportu un klātbūtni šādā tirgū, kā arī uzlabot kvalitāti un pakalpojumus Ķīnas patērētājiem;

G.   tā kā ES eksports uz Ķīnu 2007. gadā pieauga par 18,7 procentiem, veidojot 231 miljardu eiro;

H.   tā kā viltoto un pirātisko preču ražošanas apjomi Ķīnas iekšienē saglabājas satraucoši augstā līmenī, un 60 % viltoto preču, ko konfiscējušas Eiropas Savienības muitas iestādes, ir ražotas Ķīnā; tā kā šo preču ražošana bieži notiek ražotnēs, kur ražo arī parastajam tirgum paredzētās preces, neievērojot ne darbaspēka tiesības, ne veselības un darba drošības prasības, turklāt rada draudus patērētājiem, bet ķimikāliju gadījumā ‐ plašākai videi;

Vispārējas piezīmes

1.   uzsver, ka ES un Ķīnas tirdzniecība ir ārkārtīgi paplašinājusies un tas ir vienīgais nozīmīgākais izaicinājums ES tirdzniecības attiecībās;

2.   uzsver, ka Eiropas tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu jābūt balstītām uz savstarpīguma, ilgtspējīgas attīstības, godīgas konkurences un tirdzniecības principiem, saskaņā ar mūsu kopējām vērtībām un PTO noteikumiem, ņemot vērā arī ilgtspējīgas attīstības jautājumus, ievērojot ar vidi saistītus ierobežojumus un ieguldījumu attiecībā uz globālajiem uzdevumiem klimata pārmaiņu novēršanā;

3.   uzskata, ka Ķīnai kā vienai no pasaules izaugsmes dzinējspēkiem ir pilnībā jāiesaistās pasaules ekonomiskās iekārtas ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā;

4.   aicina Komisiju stiprināt saistību politiku un dialogu ar Ķīnu; atzinīgi vērtē ar tirdzniecību saistīto tehnisko palīdzību, ko Ķīnai sniegusi Komisija; uzskata šādu palīdzību par svarīgu, lai atbalstītu Ķīnas veiksmīgu integrāciju pasaules ekonomikā, un, jo īpaši, īstenojot tās pienākumus un apņemšanos pret PTO un uzlabojot sociālos un vides apstākļus;

5.   uzsver, ka ir vajadzīga līdz šim vēl nepieredzēta sadarbība starp Eiropas Savienību un Ķīnu, lai atrisinātu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi; uzskata, ka tā ir lieliska iespēja Ķīnai un Eiropas Savienībai kopīgi demonstrēt atbildības sajūtu un veikt savus pasākumus, lai palīdzētu pārvarēt krīzi;

6.   uzskata, ka tirdzniecības attiecību ar Ķīnu attīstībai jābūt cieši saistītai ar patiesu, auglīgu un efektīvu tāda politiskā dialoga attīstību, kas ietver plašu tematu loku; uzskata, ka cilvēktiesībām jābūt svarīgai un neatņemamai sastāvdaļai attiecībās starp Eiropas Savienību un Ķīnu; aicina Komisiju uzstāt uz cilvēktiesību klauzulas stiprināšanu sarunās ar Ķīnu par atjaunināto partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN);

7.   uzskata, ka pašreizējā atvērtā tirdzniecības sistēma varētu veicināt ekonomisko aktivitāti starp Ķīnu un jaunattīstības valstīm, lai iespējamo labumu gūtu abas puses, un tā varētu būt vēl nepieredzēta iespēja ekonomiskajai izaugsmei un šo valstu integrācijai pasaules ekonomikā ar nosacījumu, ka tirdzniecības politikas nostādnes atbilst attīstības mērķiem un ka ekonomikas izaugsme samazina nabadzību;

8.   mudina Komisiju tiekties pēc atklātības ES tirdzniecībā ar Ķīnu; uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm vajadzētu turpināt piedāvāt atklātu un godīgu piekļuvi Ķīnas eksportam un paredzēt Ķīnas konkurējošu piedāvājumu; uzskata, ka Ķīnai vajadzētu reaģēt, stiprinot savu apņemšanos attiecībā uz ekonomikas atvērtību un tirgus reformu;

9.   mudina Ķīnu uzņemties aktīvu lomu PTO, samērojami ar tās ekonomisko un tirdzniecības svarīgumu, lai veicinātu globālās tirdzniecības veselīgu attīstību stingru un pārredzamu noteikumu sistēmā;

10.   atzinīgi vērtē Ķīnas piedalīšanos G–20 sanāksmē, kura notika Vašingtonā 2008. gada 15. novembrī un kurai vajadzētu sekmēt šīs valsts pilnīgu iesaistīšanos pasaules ekonomikas un finanšu procesos un no tā izrietošās būtiskas atbildības uzņemšanos pasaules līmenī;

11.   uzsver, ka protekcionisms nevar būt Eiropas atbilde uz ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību izaugsmi; uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jācenšas panākt lielāku progresu Lisabonas reformas programmas sakarā, lai attīstītu un nostiprinātu jomas ar salīdzinošām priekšrocībām pasaules ekonomikā un sekmētu jauninājumus un profesionālo apmācību;

12.   norāda, ka ir izstrādāts nozīmīgs Ķīnas atjaunošanas plāns izaugsmes un nodarbinātības jomā, lai risinātu pašreizējo ekonomikas krīzi; uzsver, ka atbalsta pasākumi jāizmanto tikai pagaidām, tiem jābūt atbilstīgiem PTO noteikumiem un tie nedrīkst izkropļot godīgu konkurenci;

13.   atzinīgi vērtē Ķīnas suverēnā labklājības fonda un valsts uzņēmumu ieguldījumus Eiropas Savienībā, radot darba vietas, sekmējot izaugsmi un palielinot savstarpēju izdevīgumu un līdzsvaru ieguldījumu plūsmās; tomēr atgādina par Ķīnas finanšu tirgu nepārredzamību un uzsver, cik svarīgi ir ieviest vismaz rīcības kodeksu, lai nodrošinātu Ķīnas ieguldījumu darījumu pārredzamību ES tirgū; aicina Eiropas Savienību un Ķīnu saglabāt attiecīgo tirgu vienādu atvērtību ieguldījumiem un ieviest pārredzamību garantējošus noteikumus;

Tirgus pieejamība

14.   atzinīgi vērtē to, ka kopš pievienošanās PTO aizvien vairāk rūpniecības nozaru Ķīnā ir tikušas atvērtas ārvalstu ieguldītājiem; tomēr pauž bažas, ka tajā pašā laikā dažās nozarēs ir ierobežoti vai nav pieļaujami ārvalstu ieguldījumi, un ārvalstu uzņēmumiem piemēro diskriminējošus pasākumus, īpaši attiecībā uz uzņēmumu pārrobežu apvienošanos un iegūšanu;

15.   uzskata, ka Ķīnā protekcionisma prakse, pārmērīga birokrātija, par zemu novērtēta Ķīnas nacionālā valūta, dažādu veidu subsīdijas un uzticamā un saskaņotā līmenī ieviestu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) trūkums daudziem ES uzņēmumiem liedz tirgus pieejamību;

16.   aicina Ķīnu turpmāk atvērt tās tirgu precēm un pakalpojumiem un turpināt veikt ekonomiskas reformas, lai izveidotu stabilu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu ES uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

17.   aicina Komisiju ar Ķīnas valdību apspriest Ķīnas Pasta likumu, kamēr vien šajā likumprojektā ir ietverts noteikums, kas kavētu ārvalstu eksprespasta pakalpojumus; uzskata, ka ir vajadzīgs līdzsvarots tiesiskais regulējums pasta un eksprespasta pakalpojumu jomā, lai turpinātu Ķīnas politiku, kas atbalsta ārvalstu ieguldījumus un godīgu konkurenci eksprespasta nozarē;

18.   atzīst pasākumus, ko veikušas Ķīnas varas iestādes, lai samazinātu administratīvo slogu valsts līmenī un progresu e–pārvaldības jautājumā, lai likumdošanas akti būtu pieejami sabiedrībai, bet atzīmē, ka ir nepieciešams turpmāks progress, lai ārvalstu uzņēmumiem nodrošinātu brīvu un vienlīdzīgu piekļuvi Ķīnas tirgum;

19.   uzsver, ka turpmāka Ķīnas tirgus pieejamība nodrošinās iespējas ES uzņēmumiem vairākās jomās, kā, piemēram, mašīnbūve, ķimikālijas, automobiļu nozare, medikamenti, informācijas un komunikāciju tehnoloģija, videi nekaitīgas attīstības mehānismu projekti, lauksaimniecība, celtniecība un finanšu, apdrošināšanas, telekomunikāciju un mazumtirdzniecības pakalpojumi;

Barjeras, standarti

20.   norāda, ka beztarifu barjeras ir galvenais šķērslis ES uzņēmumiem Ķīnā, kā arī Ķīnas un trešo valstu uzņēmumiem Eiropas Savienībā, īpaši MVU;

21.   aicina Ķīnu pieņemt starptautiskus standartus produktiem un pakalpojumiem ar nolūku veicināt turpmāku tirdzniecību starp Ķīnu un citām valstīm; atzinīgi vērtē to, ka Ķīna pastiprina tās dalību starptautisko standartu noteikšanas institūcijās un uzskata, ka to vajadzētu atbalstīt un atbildēt ar ES dalību Ķīnas pašas standartu noteikšanas institūcijās; uzsver, cik nozīmīga ir Ķīnas importa atbilstība Eiropas standartiem pārtikas un ne-pārtikas precēm;

Izejvielas

22.   pauž nožēlu par tirdzniecību kropļojošu eksporta ierobežojumu, piemēram, Ķīnas valdības noteikto izejvielu eksporta nodokļu, pastāvīgo izmantošanu; aicina Komisiju visās divpusējās sarunās ar Ķīnu pieprasīt visu pašreizējo eksporta ierobežojumu atcelšanu; uzsver, ka šo eksporta ierobežojumu atcelšana ir būtisks aspekts godīgā tirdzniecībā starp Eiropas Savienību un Ķīnu; uzsver, ka Parlaments novērtēs visus turpmākos tirdzniecības nolīgumus, kas šajā saistībā tiks noslēgti ar Ķīnu;

Valsts atbalsts

23.   pauž bažas par nepārtrauktu valsts iejaukšanos rūpniecības politikā un izteikti diskriminējošiem ierobežojumiem, piemēram, neierobežotiem valsts fondiem eksporta finansēšanai un ierobežojumiem ārvalstu īpašumiem noteiktās nozarēs, kas kropļo Ķīnas tirgu ES uzņēmumiem;

Publiskie iepirkumi

24.   aicina Ķīnu pievienoties Nolīgumam par publisko iepirkumu, kā to paredz 2001. gadā noteiktās saistības, un konstruktīvi iesaistīties sarunās par tās publisko iepirkumu tirgus atvēršanu, un, gaidot šādu sarunu veiksmīgu iznākumu, piemērot pārredzamas, prognozējamas un godīgas procedūras, slēdzot līgumus par publiskiem iepirkumiem tā, lai ārvalstu uzņēmumi varētu piedalīties uz vienlīdzības principiem; aicina Ķīnu nekavējoties nodrošināt piekļuvi publiskajam iepirkumam tiem ES uzņēmumiem, kuri dibināti un darbojas šajā valstī;

Valūta

25.   atzinīgi vērtē renminbi zināmu vērtības celšanos 2008. gadā; mudina Ķīnu turpmāk ļaut renminbi vērtībai celties, tā lai šīs valūtas vērtība starptautiskos finanšu tirgos, īpaši attiecībā uz eiro, precīzāk atspoguļotu Ķīnas ekonomisko stāvokli; mudina ķīniešus uzglabāt vairāk ārzemju valūtu rezerves eiro valūtā;

ES klātbūtne un palīdzība

26.   atzinīgi vērtē progresu saistībā ar ES centra izveidi Pekinā, kas palīdzēs MVU, un pastāvīgas budžeta pozīcijas izveidi centra finansēšanai, lai nodrošinātu tā nākotni; uzsver, ka šim centram ir jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, izvairoties no dubultas struktūru izveides un veidojot sinerģiju ar pašreizējām valsts un privātā sektora iestādēm no dalībvalstīm; atzinīgi vērtē darbu, ko paveicis IĪT MVU Palīdzības dienests, lai nodrošinātu informāciju un apmācību ES MVU par IĪT aizsardzību un īstenošanu Ķīnā;

27.   uzsver nozīmību palīdzības sniegšanā noteiktiem MVU, lai tie pārvarētu tirgus pieejamības barjeras; aicina Komisiju un dalībvalstis garantēt veiksmīgu ES tirgus pieejamības nodrošināšanas grupu darbību Ķīnā;

Enerģija, ilgtspējīgā enerģija

28.   aicina Eiropas Savienību un Ķīnu veikt pasākumus, lai veicinātu videi nekaitīgu preču un pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumu palielināšanos ilgtspējīgos projektos un infrastruktūrā, un atbalstīt tādas rūpniecības attīstību, kas veicina oglekļa izmešu samazināšanu;

29.   uzsver Ķīnas daudzsološās atjaunojamās enerģijas nozares iespējas Eiropas atjaunojamās enerģijas uzņēmējdarbībā; aicina Ķīnu uzlabot tirgus pieejamību šajā jomā;

30.   pieprasa uzlabot Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbību, lai veicinātu to, ka tiek pārņemtas zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, it īpaši tādas, kas saistītas ar energoefektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzsver, ka oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju ieviešana Ķīnā ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā akmeņogļu nozīmi tās ekonomikā; aicina Komisiju izskatīt iespējas turpināt atbalstīt labas prakses piemēru apmaiņu ar Ķīnu ilgtspējīgas attīstības jomā;

Finanšu pakalpojumi

31.   izsaka bažas, ka ES uzņēmumiem joprojām ir ierobežotas iespējas veikt ieguldījumus Ķīnā, īpaši banku un apdrošināšanas nozarē, lielo un atšķirīgo licencēšanas izmaksu un noteikumu dēļ, kas pieprasa kopuzņēmumu veidošanu ar Ķīnas uzņēmumiem; aicina Ķīnu steidzami risināt šos jautājumus;

32.   uzskata, ka nopietni, elastīgi, atvērti, pārredzami un labi regulēti finanšu tirgi var veicināt ekonomisko izaugsmi un ka Ķīnas vērtspapīru, banku un apdrošināšanas nozare ir nepietiekami attīstīta, un mudina Ķīnu ar pilnu atdevi piedalīties pasaules mēroga diskusijā par finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības pamatsistēmas uzlabošanu;

33.   uzsver to, cik nozīmīga ir Ķīnas līdzdalība SVF un sadarbība ar šo institūciju, izstrādājot globālu rīcības kodeksu valsts ieguldījumu fondiem, kā rezultātā varētu nodrošināt vairāk pārredzamības;

34.   aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk novērtēt finanšu un ekonomiskās krīzes ietekmi uz attiecīgajām Eiropas ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kas būtiski ietekmē Eiropas Savienības un Ķīnas eksporta un importa bilanci; prasa, lai šis vērtējums tiktu iesniegts Parlamentam, tiklīdz ir iespējams konstatēt skaidru tendenci;

Brīva un godīga tirdzniecība
Pret dempingu vērsti pasākumi un tirgus ekonomikas statuss

35.   uzskata, ka pastāvīgs dialogs tirdzniecības iestāžu starpā var būt palīdzēt novērst un atrisināt tirdzniecības strīdus; tomēr norāda, ka efektīva tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana veicina godīgu nosacījumu nodrošināšanu tirdzniecībā starp Ķīnu un Eiropas Savienību, ņemot vērā pieaugošo antidempinga gadījumu skaitu, sakarā ar kuriem pret Ķīnas ražotājiem iesniegtas prasības;

36.   uzskata, ka Ķīnas ekonomika daudzās jomās joprojām neatbilst kritērijiem, pēc kuriem to varētu uzskatīt par tirgus ekonomiku; aicina Komisiju sadarboties ar Ķīnas valdību, lai pārvarētu šķēršļus ceļā uz tirgus ekonomikas statusu, un piešķirt šo statusu Ķīnai tikai pēc šo kritēriju izpildes;

IĪT un viltojumi

37.   ar bažām norāda ‐ lai gan Ķīna ir uzsākusi IĪT aktu pilnveidošanu, efektīva IĪT īstenošana joprojām ir ļoti problemātiska;

38.   aicina Ķīnu palielināt tās centienus vērsties pret IĪT īstenošanas trūkumiem; uzsver centrālās un reģionālās tirdzniecības politikas un noteikumu saskaņošanas nozīmi Ķīnā, kā arī, cik svarīgi tos vienoti ieviest visā valstī;

39.   pauž bažas par viltoto un pirātisko preču ražošanas apjomiem Ķīnā, kas joprojām notiek satraucoši augstā līmenī; aicina Komisiju sadarbībā ar Ķīnas varas iestādēm valsts un reģionālā līmenī turpināt cīnīties pret viltojumiem;

40.   pauž nopietnas bažas par funkcionālo modeļu un dizaina patentu pieaugošo apjomu Ķīnā, kas bieži vien ir Eiropā jau izmantotas tehnoloģijas kopijas vai viltojumi ar minimālām izmaiņām un neveicina patiesus jauninājumus;

41.   uzskata, ka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības interesēs Ķīnai būtu jāpiedāvā vairāk inovāciju; tomēr uzskata, ka noteikumi, kas prasītu Ķīnā ekskluzīvu jauninājumu reģistrēšanu, lielā mērā ierobežotu uzņēmējdarbību, neļautu Ķīnai izmantot jauninājumu priekšrocības un devalvētu zīmolu "Izgatavots Ķīnā";

Muita

42.   atzinīgi vērtē to, ka IĪT jomā ir parakstīts kopējs muitas rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot muitas sadarbību viltotu preču konfiscēšanā un ieviest konkrētus pasākumus viltojumu tirdzniecības samazināšanai; aicina Komisiju risināt sarunas ar Ķīnu par tās nosacījumiem, lai piedalītos Nolīgumā par viltotu preču tirdzniecības apkarošanu (ACTA);

43.   lūdz Komisiju saistībā ar Nolīguma par muitas sadarbību pastiprināt sadarbību ar Ķīnas varas iestādēm, lai veicinātu tirdzniecību;

44.   aicina Komisiju atbilstoši 2005. gada Saprašanās memorandam par tekstilprecēm turpināt apspriest ES un Ķīnas tekstilpreču tirdzniecības dialoga un augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialoga mehānisma attīstību; aicina Komisiju cieši uzraudzīt importu tekstilprecēm ar Ķīnas izcelsmi;

Sociālā un vides ietekme

45.   pauž nopietnas bažas par augsta līmeņa piesārņojumu, ko radījusi Ķīnas rūpniecība un tās dabas resursu pieaugošo patēriņu, īpaši no avotiem, kuri nav ilgtspējīgi; apzinās, ka Eiropa ir līdzatbildīga par šo situāciju, jo liela daļa Ķīnas rūpnieciskās ražošanas pieder Eiropas uzņēmumiem vai Eiropas uzņēmumi un mazumtirgotāji pasūta šo produkciju patēriņam Eiropā;

46.   atzīmē, ka no ekonomikas straujās izaugsmes Ķīnā pēdējo gadu laikā ieguvēji nav visi Ķīnas iedzīvotāju slāņi, turklāt sociāla plaisa starp bagātajiem un nabagajiem nekad nav bijusi tik dziļa kā patlaban;

47.   atzinīgi vērtē Ķīnas veiktos pasākumus vides jomā sakarā ar gatavošanos 2008. gada Olimpiskajām spēlēm; aicina Ķīnas valdību aktīvi piedalīties ANO Klimata konferencē (COP 15), kas no 2009. gada 30. novembra līdz 11. decembrim notiks Kopenhāgenā, veicinot Ķīnas finanšu nozares sagatavošanos starptautiskās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanai;

48.   mudina Ķīnu piedalīties COP 15 un uzņemties savu daļu atbildības, lai globālā mērogā samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām;

49.   mudina Ķīnas varas iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai pieņemtu un atbalstītu tehnoloģiju un prakses pielietošanu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai; norāda, ka zaļu tehnoloģiju veicināšana ir nozīmīga, ja Ķīnas valdība vēlas saglabāt ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi aizsargājot vidi; atzīst, ka nevar gaidīt, lai Ķīna lūgtu saviem iedzīvotājiem uzņemties daļu sloga saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, ja pasākumus neveiks Rietumu valstis;

50.   pauž bažas par bērnu darba izmantošanu Ķīnā; aicina Komisiju pēc iespējas drīz izskatīt šo jautājumu un lūdz Ķīnas valdību pielikt visus pūliņus šās parādības izskaušanai;

51.   mudina Ķīnu ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) galvenās konvencijas, īpaši Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesībām veidot organizācijas, kā arī Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), ko Ķīna ir parakstījusi, bet nav ratificējusi;

52.   atzinīgi vērtē starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) transponēšanu Ķīnas tiesību aktos; mudina Ķīnu turpināt pieņemt IFRS, vienlaicīgi nodrošinot to īstenošanu praksē; prasa, lai Komisija stingri uzraudzītu IFRS pieņemšanu un īstenošanu Ķīnā;

53.   aicina Eiropas uzņēmumus, kas darbojas Ķīnā, izmantot paraugpraksi, uzņemoties korporatīvu sociālo atbildību attiecībā uz strādniekiem un vidi;

54.   pauž bažas par darba apstākļiem un nodarbināto tiesībām Ķīnā; aicina Ķīnu uzlabot darba apstākļus, lai tie sasniegtu SDO pamatstandartus;

55.   aicina Eiropas Savienību un Ķīnu sadarboties attiecībā uz standartiem vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, lidmašīnām un kuģiem, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un lai šie standarti būtu draudzīgāki videi;

56.   prasa Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbību attiecībā uz ķīmisko vielu reģistrāciju, novērtējumu un izmantošanas atļaujām (REACH);

57.   pauž satraukumu par tādu gadījumu skaita neseno pieaugumu, kas bija saistīti ar nedrošiem Ķīnas produktiem, un īpaši par tiem, kuri attiecās uz bērnu rotaļlietām, pārtiku un zālēm; atzinīgi vērtē Ķīnas valdības apņēmību šās problēmas risināšanā; aicina Komisiju stiprināt atbalstu un koordināciju ar Ķīnas varas iestādēm šajā jomā;

58.   stingri nosoda Ķīnas iestāžu piespriestos nāves sodus dažām personām, kas iesaistītas zīdaiņu pārtikas pulvera saindēšanā ar melamīnu;

59.   atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus šajā jomā, izmantojot jauno sistēmu, saskaņā ar kuru reizi ceturksnī tiek sastādīts ziņojums par Ķīnas īstenotajiem pasākumiem, lai atklātu bīstamas preces, par kurām ir informācija Ķīnas ātrās reaģēšanas sistēmā (RAPEX), tādējādi palielinot Eiropas patērētāju drošību;

60.   uzsver, ka ir svarīgi trīspusēji kontakti starp Komisiju un ASV un Ķīnas valdībām, kuru mērķis ir uzlabot produktu drošības pārraudzību visā pasaulē; uzskata, ka šajā jomā būtu ļoti vērtīgi pēc iespējas ātrāk izstrādāt konkrētu Komisijas priekšlikumu par kopējas produktu un importa drošības darba grupas izveidi Transatlantiskajā ekonomikas padomē;

Turpmākie pasākumi

61.   norāda, ka Ķīnas sabiedrība pēdējo 30 gadu laikā ir ļoti izmainījusies un ilgstošs progress var notikt tikai pakāpeniski; uzskata, ka demokrātijai ir nepieciešama ietekmīga pilsoniskā sabiedrība, ko savukārt stiprina tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību; tādēļ uzskata, ka "pārmaiņas ar tirdzniecību" ir veids, kā veicināt Ķīnas pārveidi par atvērtu un demokrātisku sabiedrību, no kā ieguvēji būtu visi sabiedrības slāņi; pauž nožēlu, ka ekonomisko un tirdzniecības attiecību pastiprināšanās starp Eiropas Savienību un Ķīnu neiet rokrokā ar būtisku progresu attiecībā uz cilvēktiesību dialogu; uzskata, ka turpmākas reformas ir nepieciešamas īpaši vides un sociālajā jomā, lai nodrošinātu vispārēju un ilgstošu progresu;

62.   pauž nožēlu par 2008. gada 1. decembrī Lionā plānotās ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmes atlikšanu, ņemot vērā pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, un uzsver konstruktīva dialoga lielo nozīmi par klimata pārmaiņām, kā arī savstarpējas saprašanās nozīmi par galvenajiem tirdzniecības jautājumiem tik kritiskā brīdī pasaules ekonomikai; pauž cerību, ka augstākā līmeņa sanāksme notiks pēc iespējas drīz;

63.   aicina Ķīnu turpmāk pielikt visas pūles, lai paātrinātu sarunas saskaņā ar Dohas Attīstības programmu;

64.   uzsver, ka jaunajam ES un Ķīnas partnerības un sadarbības nolīgumam būtu jāveicina brīva un godīga tirdzniecība, kas pamatotos uz cilvēktiesību, vides, ilgtspējīgas attīstības un sociālo jautājumu klauzulu piemērošanu;

65.   atzinīgi vērtē augsta līmeņa ekonomikas un tirdzniecības dialoga mehānisma (HLM) izveidi kā forumu turpmākai ES un Ķīnas attiecību attīstībai stratēģiskā līmenī un uzskata, ka šā procesa būtisks elements ir HLM rezultāti, kas ļautu veiksmīgi atrisināt nesaskaņas tirdzniecības jomā; aicina Komisiju pastiprināt savus centienus HLM izveidē, vienu no 2009. gadā izveidotās Komisijas priekšsēdētāja vietniekiem ieceļot par komisāru, kurš atbildīgs par koordināciju un vada HLM delegāciju;

66.   aicina Komisiju nodrošināt visu ar Ķīnu pētniecības un attīstības jomā noslēgto nolīgumu efektīvu darbību, lai veicinātu sadarbību pētniecības un attīstības jomā; iesaka stratēģiskāk orientēt Eiropas Savienības un Ķīnas P&A pasākumus, vairāk ņemot vērā jaunākās tehnoloģijas, sabiedrības vajadzības, vides problēmas un paredzamo ekonomikas attīstību; aicina abas puses veicināt tehnoloģiju un tehniskās prasmes pārnesi, veicinot pētnieku un akadēmiķu apmaiņas programmas;

67.   atzinīgi vērtē attiecību atjaunošanu starp Ķīnu un Taivānu; uzskata, ka Taivāna, kura ir ES ceturtā lielākā tirdzniecības partnere Āzijā, ir patstāvīga saimnieciska un komerciāla vienība; atbalsta Taivānas dalību attiecīgās starptautiskās organizācijās novērotāja statusā, ja šādai dalībai nav nepieciešams valstisks statuss, t.i. SDO;

68.   prasa lielāku sadarbību starp Eiropas un Ķīnas universitātēm un lielāku mobilitāti starp ES un Ķīnu zinātniekiem, pētniekiem un studentiem;

69.   atbalsta ES un Ķīnas sadarbības turpmāku pilnveidošanu kosmosa zinātnes izmantošanas un tehnoloģiju jomā; uzskata, ka ir būtiska cieša sadarbība Compass sistēmas un Galileo programmu līdzāspastāvēšanai, lai jo īpaši nodrošinātu to savietojamību, kas ir visas pasaules lietotāju interesēs;

70.   mudina Komisiju un Ķīnas valdību kopīgi rast iespējas parlamentāras dimensijas izveidei attiecībā uz HML darbu, lai palielinātu ieinteresēto personu loku un uzklausītu viņu viedokļus;

71.   atbalsta Komisijas centienus izveidot MVU draudzīgu uzņēmējdarbības vidi, pieņemot paziņojumu "Vispirms domāt par mazākajiem ‐ Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act" (COM(2008)0394), un šajā sakarībā atzinīgi vērtē centienus uzsākt "Ķīnas vārtu" sistēmu, īpaši orientējoties uz uzņēmumu vadošā personāla sagatavošanas programmu Ķīnā, lai veicinātu Ķīnas tirgus pieejamību Eiropas MVU līdz 2010. gadam;

72.   aicina Ķīnu veicināt Ķīnas universitāšu un ES MVU sadarbību, lai veicinātu MVU izstrādātās inovācijas Ķīnā, tādējādi radot jaunas darbavietas un palielinot tirdzniecības un ekonomikas jaudas; aicina Ķīnu arī sekmēt abu pušu sadarbību, lai uzlabotu un veicinātu klimatam draudzīgas tehnoloģijas un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada ES MVU, kas darbojas Ķīnā;

73.   aicina Komisiju sekmēt sadarbību uzņēmumu līmenī, palielināt informētību par tirgus piekļuves datubāzes interneta vietni un uzlabot strīdu izšķiršanas mehānismus;

74.   atbalsta programmas, kas izstrādātas tirdzniecības palielināšanai starp ES un Ķīnu, piemēram, uzņēmumu vadošā personāla sagatavošanas programmu; aicina Komisiju palielināt tehnisko palīdzību Ķīnai veselības un drošības aizsardzības noteikumu ieviešanai un sadarbības uzlabošanai muitas jomā;

75.  uzskata, ka Eiropas Savienība un Ķīna kļūst savstarpēji arvien atkarīgākas un ES un Ķīnas sarežģītās attiecības prasa vairāk koordinācijas starp dalībvalstīm un ar Komisiju; atgādina, ka Ķīnai jāpilda saistības, ko tai uzliek starptautiskie nolīgumi, piemēram, autortiesību un darba tiesību jomā; sagaida efektīvu un rezultatīvu dialogu ar Ķīnu attiecībā uz globāliem uzdevumiem; atbalsta stratēģiskas partnerattiecības starp ES un Ķīnu; mudina Komisiju palielināt pārredzamību sarunās par PSN starp Eiropas Savienību un Ķīnu;

76.   uzskata, ka "World Expo 2010" Šanhajā, Ķīnā, ir lieliska iespēja ES uzņēmumiem palielināt savu atpazīstamību, dibināt kontaktus un sevi prezentēt Ķīnas sabiedrībai un Ķīnas uzņēmumiem; mudina Komisiju nodrošināt ES uzņēmējiem savu stendu "World Expo 2010";

77.   aicina Komisiju atbalstīt Ķīnas un ES uzņēmējdarbības padomes izveidi pēc līdzības ar ES un ASV uzņēmējdarbības padomi;

o
o   o

78.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Ķīnas Nacionālajam tautas kongresam.

(1) OV C 305 E, 14.12.06, 219. lpp. (2) OV C 233 E, 28.9.2006., 103. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0362.