Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2246(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0023/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0023/2009

Debates :

Balsojumi :

PV 19/02/2009 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0061

Pieņemtie teksti
PDF 298kWORD 64k
Ceturtdiena, 2009. gada 19. februāris - Brisele
Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošana
P6_TA(2009)0061A6-0023/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūcija par Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, piemērošanu (2008/2246(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 136. līdz 145. pantu,

–   ņemot vērā valstu vadītāju 1989. gada 9. decembra paziņojumu par Kopienas Hartu par strādājošo sociālajām pamattiesībām un īpaši tās 17. un 18. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes pieņemto un 1996. gadā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un īpaši tās 21. pantu,

–   ņemot vērā Nicā 2000. gada 7. decembrī pieņemto un 2007. gada decembrī Eiropas Parlamentā 27 dalībvalstu valsts un valdības vadītāju oficiāli parakstīto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un īpaši tās 27. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 1971. gada 23. jūnijā pieņemto Konvenciju Nr. 135 par darbinieku pārstāvju aizsardzību un apstākļiem, kas uzņēmumā jārada darbinieku pārstāvjiem, un īpaši tās 5. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(1),

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(2),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(3),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem(4),

–   ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(6), un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par darba ņēmēju pārstāvību(7),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas tiesību aktu stiprināšanu darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā(9),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija) (COM(2008)0419), un tā pielikumu (SEC(2008)2166),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. marta paziņojumu par Direktīvas 2002/14/EK piemērošanas Eiropas Savienībā pārskatīšanu (COM(2008)0146) un tās darba dokumentu (SEC(2008)0334),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0023/2009),

A.   tā kā dalībvalstis vilcinās transponēt Direktīvu 2002/14/EK un tā kā dažas dalībvalstis ir aprobežojušās tikai ar to, ka ir transponējušas direktīvā noteiktās minimālās prasības atsevišķos aspektos;

B.   tā kā pašreizējā finanšu krīze ietekmēs ES ekonomiku un šī ietekme izpaudīsies kā uzņēmumu pārstrukturēšana, apvienošana un pārvietošana ES līmenī;

C.   tā kā Direktīvas 2002/14/EK mērķis ir izveidot vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai par to uzņēmumu nākotni, kuros viņi strādā, lai rezultatīvi apsvērtu šo uzņēmumu ekonomisko attīstību;

D.   tā kā darbinieku informēšana un uzklausīšana ir sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas būtiskākie elementi un uzņēmēji tos nedrīkst uzskatīt par uzņēmumu ekonomiskās attīstības traucēkli;

E.   tā kā Eiropas Savienībā ir 23 000 000 uzņēmumu, kuros ir mazāk par 250 algotu darbinieku (tie ir 99 % uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 100 000 000 cilvēku), un tā kā ES iestāžu pienākums ir nodrošināt un uzlabot darbinieku tiesības būt informētiem un uzklausītiem,

Pakāpeniski palielināt darbinieku informēšanu un uzklausīšanu Eiropas Savienībā

1.   atzīst, ka atsevišķās dalībvalstīs Direktīvas 2002/14/EK transponēšana ir būtiski aizkavējusies un tāpēc būs vajadzīgs vairāk laika tās novērtēšanai; tomēr uzsver, ka dalībvalstīs, kur nav nekādas vispārējas darbinieku informēšanas un uzklausīšanas sistēmas, šai direktīvai būs acīmredzama ietekme;

2.   mudina dalībvalstis, kas vēl nav pienācīgi transponējušas Direktīvu 2002/14/EK, to izdarīt cik iespējams drīz;

3.   uzskata, ka iniciatīvās, ko šajā nolūkā ir ierosinājusi Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu iestādēm un sociālajiem partneriem, ir jāatspoguļo un jārisina problēmas, kas konstatētas, interpretējot Direktīvu 2002/14/EK un saskaņojot transponēšanas pasākumus;

4.   konstatē, ka atsevišķas dalībvalstis savos Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas pasākumos nav ņēmušas vērā atsevišķas jauno darba ņēmēju grupas, sievietes, kas strādā nepilnu darba dienu, vai darbiniekus, kurus nodarbina neilgu laiku saskaņā ar noteikta termiņa līgumu; ņemot vērā šo situāciju, mudina dalībvalstis savus attiecīgos noteikumus par uzņēmuma darbaspēka aprēķināšanu pielāgot direktīvas saturam un būtībai, proti, robežvērtības vienmēr aprēķināt pēc faktiskā darbinieku skaita, neizvirzot citus nosacījumus;

5.   uzskata, ka būtu vēlams, lai dalībvalstis, ievērojot savas valsts praksi, tomēr precīzi noteiktu nosacījumus un ierobežojumus attiecībā uz Direktīvas 2002/14/EK 6. pantā minēto konfidenciālo informāciju un ņemtu vērā šādus aspektus:

   a) šo saistību ilgums pēc minēto pārstāvju pilnvaru termiņa beigām,
   b) kritēriji un gadījumi attiecībā uz uzņēmuma interešu likumību neizpaust konfidenciālo informāciju vai uzņēmuma interešu aizskāruma risks, ja šāda informācija ir izpausta;

6.   aicina dalībvalstis savos transponēšanas pasākumos nodrošināt, ka

   a) precīzi ir definēts jēdziens "informācija", nedodot iespējas to dažādi interpretēt un ievērojot Direktīvas 2002/14/EK principus, proti, ja uzņēmumu lēmumi tieši iespaido darbiniekus, ļaujot darbinieku pārstāvjiem iepazīties ar sniegtajiem datiem, nevis tikai gaidīt informēšanas procedūras beigas,
   b) attiecībā uz informācijas saturu ir iekļautas Direktīvas 2002/14/EK 4. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās norādes,
   c) ir noteikta prasība šādu informāciju sniegt savlaicīgi pirms uzklausīšanas,
   d) ir nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērotas Direktīvas 2002/14/EK 4. pantā noteiktās prasības par tiesībām uz informāciju un uzklausīšanu, kā arī par vienošanās panākšanu, kā noteikts 4. panta 4. punkta e) apakšpunktā,
   e) ir iesaistītas arī uzņēmumu arodbiedrības, lai nostiprinātu sociālo dialogu;

7.   aicina dalībvalstis, kas nav noteikušas iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kādas ir paredzētas 6. panta 3. punktā, to izdarīt, ja netiek ievēroti noteikumi par darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesību īstenošanu;

8.   aicina visas dalībvalstis, kurās nav darbinieku pārstāvju aizsardzības sistēmas, tādu izveidot;

9.   ierosina dalībvalstīm, kurās darbinieku pārstāvju aizsardzību tradicionāli nodrošina vienošanās, kas panākta sarunās starp arodbiedrībām un darba devēju asociācijām, nodrošināt šo darbinieku pārstāvju spēcīgu papildu aizsardzību gadījumā, ja sarunas neizdodas;

Uzlabot un īstenot Direktīvas 2002/14/EK transponēšanas pasākumus

10.   uzskata, ka jāizstrādā un dalībvalstu rīcībā jānodod dažādas iespējamās sankcijas, ko valstis varētu piemērot pret darba devējiem, kuri neievēro Direktīvā 2002/14/EK noteiktās darbinieku tiesības būt informētiem un uzklausītiem;

11.   uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst atsaukties uz subsidiaritātes principu, lai pamatotu, kāpēc nav ievērots šo valstu pienākums noteikt pietiekami stingras sankcijas, kas attur darba devējus no Direktīvas 2002/14/EK pārkāpšanas;

12.   norāda uz attiecīgu Eiropas Kopienu Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedumu(10), saskaņā ar kuru ir noteikts princips, ka dalībvalstīm, kuru procesuālie un institucionālie pasākumi nav pietiekami, ir steidzami jāievieš piemērotas tiesiskās normas, nosakot atbilstīgas administratīvās un tiesiskās apelācijas procedūras, kā arī piemērotas, iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas pret darba devējiem, kuri nepilda tiem noteiktos darbinieku informēšanas un uzklausīšanas pienākumus;

13.   aicina dalībvalstis laikā, kamēr Direktīva 2002/14/EK tiek pārstrādāta, vadīties pēc Tiesas judikatūras, lai noteiktu administratīvās vai tiesiskās apelācijas pasākumus un sankcijas pret darba devējiem, kuri nepilda tiem noteiktos darbinieku informēšanas un uzklausīšanas pienākumus;

14.   uzskata, ka dalībvalstu pieņemtajos transponēšanas pasākumos jānodrošina automātiskas tiesības darbinieku pārstāvjiem būt informētiem un uzklausītiem atbilstoši pareizai Direktīvas 2002/14/EK interpretācijai;

15.   uzskata, ka jāizstrādā noteikumi par darbinieku pārstāvja pienākumu pildīšanu tādējādi, lai tos varētu veikt darba laikā un attiecīgi apmaksātu;

16.   uzskata, ka jāgarantē iespēja valsts pārvaldes iestāžu darbinieku pārstāvjiem, kā arī valsts un finanšu sektora darbiniekiem izmantot tādas pašas tiesības uz informēšanu un uzklausīšanu, kādas ir nodrošinātas pārējiem darbiniekiem;

17.   uzskata, ka jāpārskata iespējas piemērot tiešu uzklausīšanu gadījumos, kad darbojas vēlēta pārstāvniecības struktūra vai arodbiedrību struktūra, tādējādi nodrošinot, ka darba devēji neizmanto tiešu uzklausīšanu, lai iejauktos jautājumos, uz kuriem attiecas arodbiedrību tiesības par koplīguma noslēgšanu, piemēram, attiecībā uz darba samaksu;

18.   aicina izvērtēt nepieciešamību mainīt uzņēmuma vai iestādes darbaspēka skaita ierobežojumus, ar kuriem sākot, piemēro Direktīvu 2002/14/EK, paredzot izņēmumu tikai attiecībā uz mikrouzņēmumiem;

19.   norāda dalībvalstīm, ka, kaut gan vēl pastāv šaubas par jēdziena "uzņēmums" precīzu definīciju Direktīvā 2002/14/EK, Tiesas judikatūra šajā jomā ir visaptveroša, un aicina dalībvalstis transponēšanas pasākumos atsaukties uz šo judikatūru, tādējādi novēršot iespēju šos pasākumus apstrīdēt pārkāpumu dēļ;

20.   uzstājīgi prasa, lai Komisija iespējami drīz veic pasākumus, kas ļauj nodrošināt, ka dalībvalstis pareizi transponē Direktīvu 2002/14/EK, un dara to, pārbaudot visus punktus, kuri ir nepilnīgi vai rada grūtības, piemēram, valstu noteikumus un praksi, ko piemēro uzņēmumu darbaspēka aprēķināšanai, 3. panta 2. un 3. punktā paredzēto īpašo noteikumu izmantošanu, kā arī garantijas, kuras būtu jāpiemēro attiecībā uz 6. pantā paredzēto konfidencialitātes klauzulu; aicina Komisiju sākt pārkāpuma izmeklēšanas procedūras pret dalībvalstīm, kas nav transponējušas direktīvu vai nav to transponējušas pareizi;

21.   aicina Komisiju iesniegt novērtējuma ziņojumu par rezultātiem, kas sasniegti, piemērojot Direktīvu 2002/14/EK, attiecībā uz sociālā dialoga nostiprināšanu, spēju sagatavoties, rīkoties preventīvi un gūt nodarbinātības iespēju darba tirgū, kā arī attiecībā uz tās spēju novērst administratīvas, juridiskas un finansiālas grūtības mazajos un vidējos uzņēmumos, un aicina vajadzības gadījumā pievienot piemērotus priekšlikumus;

22.   atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes direktīvai par privātā uzņēmuma statūtiem (COM(2008)0396), kurā ir ņemtas vērā mazo uzņēmumu īpašās vajadzības;

23.   aicina Komisiju, kas ir atbildīga par uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas uzraudzību, nodrošināt noteikumu atbilstību valsts un Kopienas tiesību aktos par darbinieku informēšanu un apspriešanos ar tiem, kad tiek pieņemti lēmumi par uzņēmumu apvienošanu un pārņemšanu;

24.   uzskata, ka informācijai, kuras publiskošana varētu ārkārtīgi negatīvi ietekmēt uzņēmuma ekonomisko darbību, jābūt pilnībā konfidenciālai, kamēr nav pieņemts galīgais lēmums (piemēram, noslēgts priekšlīgums) par uzņēmumam svarīgiem ekonomiskiem jautājumiem;

25.   aicina Komisiju regulāri ziņot, kā tiek uzlabotas darbinieku tiesības tikt informētiem un uzklausītiem, un iekļaut šo jautājumu Eiropas sociālā dialoga darba kārtībā gan starpnozaru, gan nozaru līmenī;

26.   aicina Komisiju mudināt sociālos partnerus, lai tie īsteno aktīvus, konstruktīvus pasākumus, tādējādi ietekmējot īstenošanu valsts līmenī, piemēram, popularizējot atzītu praksi;

27.   aicina Komisiju pēc iespējas drīz uzņemties iniciatīvas, lai Savienībā darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā pastiprinātu efektīvu sadarbības kultūru starp sociālajiem partneriem, vienlaikus ņemot vērā temata īpašās iezīmes un uzņēmumu īpatnības un lielumu;

28.   ar gandarījumu konstatē, ka Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju un Eiropas Transporta darbinieku federācijas nolīgumā par 2006. gada konvenciju par darbu jūrniecībā ir iekļauta norāde uz uzklausīšanu attiecībā uz dažādiem jautājumiem, piemēram, darbinieku veselības un drošības apdraudējumiem un priekšlaicīgu darba līguma laušanu;

29.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kas pausta tās 2007. gada 10. oktobra paziņojumā "Sociālā regulējuma atkārtota izvērtēšana vairāk un labākām darba vietām ES jūrniecības nozarē" (COM(2007)0591) un kas paredz pārskatīt Direktīvu 2002/14/EK, un aicina Komisiju, to darot, no jauna izskatīt iespēju atkāpties no Direktīvas 2002/14/EK piemērošanas, kā tas noteikts direktīvas 3. panta 3. punktā;

30.   aicina Komisiju izvērtēt prasības saskaņot Direktīvu 94/45/EK, Direktīvu 98/59/EK, Direktīvu 2001/23/EK, Direktīvu 2001/86/EK, Direktīvu 2002/14/EK, Direktīvu 2003/72/EK un Regulu (EK) Nr. 2157/2001, lai izpētītu nepieciešamību veikt kādus grozījumus, kuru mērķis būtu novērst noteikumu pārklāšanos un pretrunas; uzskata, ka iespējamie grozījumi būtu jāizdara vienlaikus;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 254, 30.9.1994., 64. lpp.
(2) OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.
(3) OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.
(4) OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.
(5) OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.
(6) OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.
(7) OV L 80, 23.3.2002., 34. lpp.
(8) OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp.
(9) OV C 76 E, 27.3.2008., 138. lpp.
(10) Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (C-382/92, Recueil 1994, I-2435. lpp.); Tiesas 1994. gada 8. jūnija spriedums lietā Komisija/Apvienotā Karaliste (C-383/92, Recueil 1994, I-2479. lpp.).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika