Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts

Procedūra : 2007/0286(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0046/2009
Iesniegtie teksti : A6-0046/2009		Debates : PV 10/03/2009 - 6 CRE 10/03/2009 - 6		Balsojumi : PV 10/03/2009 - 8.12 CRE 10/03/2009 - 8.12 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2009)0093

Pieņemtie teksti	1772k  2065k
Otrdiena, 2009. gada 10. marts - Strasbūra
Piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole (pārstrādāta versija) ***I	P6_TA(2009)0093 A6-0046/2009
Rezolūcija   Konsolidētais teksts   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (COM(2007)0844 – C6-0002/2008 – 2007/0286(COD))

(Koplēmuma procedūra: pārstrādāta redakcija) Eiropas Parlaments, –   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0844), –   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0002/2008), –   ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu sistemātiskāku pārstrādāšanu(1), –   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 10. septembra vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu, –   ņemot vērā Reglamenta 80.a un 51. pantu, –   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0046/2009), A.   tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas viedokli šajā priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi, kā vien tie, kas par tādiem nosaukti priekšlikumā, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju priekšlikumā ir iekļauta vienkārši pašreizējo tekstu kodifikācija, nemainot to satura būtību; 1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti Juridiskās komitejas apstiprinātie tehniskie pielāgojumi, kā arī kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi; 2.   prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. (1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 10. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/.../EK par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)
P6_TC1-COD(2007)0286
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu║, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1), ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2), pieņemot lēmumu saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(3), tā kā: (1)  Vairākas būtiskas izmaiņas jāveic Padomes Direktīvā (1978. gada 20. februāris) 78/176/EEK par titāna dioksīda ražošanas atkritumiem(4), Padomes 1982. gada 3. decembra Direktīvā 82/883/EEK par procedūrām tādas vides uzraudzībai un kontrolei, kuru ietekmē titāna dioksīda ražošanas atkritumi(5), Padomes Direktīvā 92/112/EEK (1992. gada 15. decembris) par procedūrām tādu programmu saskaņošanai, kuras paredzētas, lai samazinātu un galīgi likvidētu titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu(6), Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(7), Padomes Direktīvā 1999/13/EK (1999. gada 11. marts) par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās(8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/76/EK (2000. gada 4. decembris) par atkritumu sadedzināšanu(9), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām(10). Skaidrības labad minētās direktīvas būtu jāpārstrādā. (2)  Lai novērstu, samazinātu un, cik iespējams, likvidētu piesārņojumu, ko rada rūpnieciskās darbības, atbilstīgi principam, ka "maksā piesārņotājs" un saskaņā ar piesārņojuma novēršanas principu jāizveido vispārēja sistēma galveno rūpniecisko darbību kontrolei, piešķirot prioritāti vietējai intervencei un nodrošinot pārdomātu dabas resursu pārvaldību. (3)  Šajā direktīvā noteikto emisiju robežvērtību ievērošana būtu jāuztver kā vajadzīgs, tomēr nepietiekams priekšnoteikums, lai sasniegtu piesārņojuma novēršanas un samazināšanas mērķus un panāktu augstu vides, tostarp gruntsūdeņu, gaisa un augsnes, kā arī sabiedrības aizsardzības līmeni. Lai sasniegtu minētos mērķus, iespējams, vajadzēs noteikt stingrākas robežvērtības šajā direktīvā ietvertajām piesārņotājvielām, emisiju vērtības citām vielām un vides komponentiem, kā arī citus atbilstošus nosacījumus. (4)  Atšķirīgas pieejas emisiju samazināšanai gaisā, ūdenī un augsnē var veicināt piesārņojuma pārnesi no vienas dabas vides segmenta citā, nevis vides aizsardzību kopumā. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt integrētu pieeju, lai novērstu un kontrolētu emisijas gaisā, ūdenī vai augsnē, apsaimniekotu atkritumus, efektīvi izmantotu enerģiju un novērstu nelaimes gadījumus. (5)  Ir lietderīgi pārskatīt tiesību aktus, kas attiecas uz rūpnieciskajām iekārtām, lai vienkāršotu un izskaidrotu spēkā esošos noteikumus, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu un īstenotu secinājumus, kuri izklāstīti Komisijas paziņojumā "Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu"(11), paziņojumā "Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai"(12), kā arī paziņojumā "Tematiska stratēģija atkritumu rašanās ierobežošanai un atkritumu pārstrādei"(13), ko pieņēma kā turpmāku pasākumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumam Nr. 1600/2002/EK ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu(14). Minētajos paziņojumos noteiktos mērķus ‐ aizsargāt cilvēku veselību un vidi ‐ nevar sasniegt bez turpmākas rūpniecisko darbību izraisītas emisijas samazināšanas. (6)  Lai garantētu piesārņojuma novēršanu un kontroli, iekārtas būtu jāekspluatē tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai ‐ atsevišķas iekārtas un darbības, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus ‐ tikai tad, ja tām piešķirta atļauja vai tās ir reģistrētas. Būtu maksimāli jāsamazina organisko šķīdinātāju vispārēja izmantošana. (7)  Lai atvieglotu atļauju izsniegšanu, dalībvalstīm vispārīgajos saistošajos noteikumos būtu jāspēj noteikt prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu veidiem. (8)  Lai novērstu dubulta regulējuma veidošanos, tādas iekārtas atļaujā, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā(15), nebūtu jāietver siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības, izņemot gadījumus, kad jānovērš nozīmīga vietējā piesārņojuma rašanās, vai attiecībā uz iekārtu, kurai uz laiku nepiemēro minēto tirdzniecības sistēmu. (9)  Operatoriem kompetentajai iestādei būtu jāiesniedz atļaujas pieteikums, kurā ietverta informācija, kas vajadzīga atļaujas nosacījumu noteikšanai. Operatoriem, iesniedzot atļaujas pieteikumu, būtu jāspēj izmantot informācija, kas iegūta, piemērojot Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(16) un Padomes Direktīvu 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas(17). (10)  Atļaujā būtu jāietver visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, jāietver arī piesārņotājvielu emisiju robežvērtības, attiecīgas prasības augsnes un gruntsūdeņu aizsardzībai, kā arī monitoringa prasības un izmantoto bīstamo vielu vai preparātu saraksts, kā noteikts Padomes Direktīvā 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu(18). Atļaujas noteikumi būtu jāparedz, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. (11)  Lai noteiktu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ierobežotu traucējumus Kopienā attiecībā uz rūpniecisko darbību emisiju līmeni, Komisijai pēc informācijas apmaiņas ar ieinteresētajām personām būtu jāpublicē labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentu, turpmāk tekstā ‐ "LPTP atsauces dokumenti". LPTP atsauces dokumenti būtu jāizmanto kā atsauce, nosakot atļaujas noteikumus. Tos var papildināt, izmantojot citus avotus. (12)  Lai ņemtu vērā atsevišķus konkrētus apstākļus, kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējām noteikt emisiju robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, kuri paredz emisijas līmeni, kas var pārsniegt tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. (13)  Lai sniegtu operatoriem iespēju pārbaudīt jaunākos paņēmienus, kuri varētu nodrošināt augstāku vides aizsardzības līmeni, kompetentajām iestādēm būtu arī jābūt iespējām piešķirt pagaidu atkāpes no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. (14)  Iekārtas izmaiņas var izraisīt augstāku piesārņojuma līmeni. Tādēļ kompetentā iestāde būtu jāinformē par visām plānotajām izmaiņām, kuras var ietekmēt vidi. Attiecībā uz būtiskām iekārtu izmaiņām, kuras varētu izraisīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, būtu vajadzīgs pārskatīt atļauju, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iekārtas joprojām atbilst šīs direktīvas prasībām. (15)  Kūtsmēslu un pusšķidro mēslu lietošana var radīt būtisku ietekmi uz vides kvalitāti. Lai nodrošinātu minētās ietekmes novēršanu un kontroli integrētā veidā, operatoram vai trešajām pusēm kūtsmēsli un pusšķidrie mēsli, kuri rodas minētajā direktīvā noteikto darbību rezultātā, jālieto, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību minēto prasību izpildē, operatoram vai trešajām pusēm, kas veic izkliedēšanu, izsniegtajā atļaujā vai citos pasākumos varētu būt noteikts izmantot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (16)  Lai ņemtu vērā labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas vai citas izmaiņas, kas attiecas uz iekārtas izmaiņām, regulāri būtu jāpārskata atļaujas noteikumi un, ja vajadzīgs, tie jāatjaunina, jo īpaši gadījumā, ja Komisija pieņem jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu. (17)  Jānodrošina, ka iekārtas ekspluatācijas rezultātā būtiski nepasliktinās augsnes un gruntsūdeņu kvalitāte. Tādēļ atļaujas noteikumos, ciktāl tas ir vajadzīgi un atbilstīgi, būtu jāietver augsnes un gruntsūdeņu monitorings, kā arī pienākums veikt teritorijas attīrīšanu pēc darbības pilnīgas izbeigšanas saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktu prasībām. Tūlīt pēc tam, kad stāsies spēkā Kopienas tiesību akti, ar kuriem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu(19) vai jaunie tiesību akti par augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību, Komisijai būtu jāpārskata šajā direktīvā paredzētie augsnes un gruntsūdeņu aizsardzības noteikumi, lai nodrošinātu saskaņu un novērstu pārklāšanos. (18)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un izpildi, operatoriem regulāri būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm ziņojums par atbilstību atļaujas noteikumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai operators ievērotu šos noteikumus un lai operators un kompetentā iestāde veic vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja nav panākta atbilstība šīs direktīvas prasībām, un nodrošina sistēmu vides pārbaužu veikšanai. Dalībvalstis nosaka piemērotākos izpildes pasākumus, tostarp par to, kā būtu jāievēro emisiju robežvērtības. (19)  Ņemot vērā Orhūsas konvencijas(20) noteikumus, ir vajadzīga efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā, lai dotu iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas var būt saistītas ar minētajiem lēmumiem, tādējādi palielinot politisko atbildību un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Attiecīgās sabiedrības pārstāvjiem būtu jānodrošina tiesas pieejamība, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē. (20)  Lielas sadedzināšanas iekārtas būtiski palielina piesārņotājvielu emisiju apjomu gaisā, kas ievērojami ietekmē cilvēku veselību un vidi. Lai novērstu minēto ietekmi un veicinātu to prasību izpildi, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/81/EK (2001. gada 23. oktobris) par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām(21), un sasniegtu mērķus, kuri noteikti Komisijas paziņojumā "Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu", Kopienas mērogā jānosaka stingrākas emisiju robežvērtības atsevišķām sadedzināšanas iekārtu un piesārņotājvielu kategorijām. (21)  Gadījumā, ja pēkšņi deficīta apstākļos tiek pārtrauktas gāzes vai kurināmā piegādes ar zemu sēra saturu, kompetentajai iestādei būtu jāspēj piešķirt pagaidu atkāpes, lai ļautu attiecīgo sadedzināšanas iekārtu emisiju apjomam pārsniegt šajā direktīvā noteiktās emisiju robežvērtības. (22)  Attiecīgajam operatoram nevajadzētu ekspluatēt sadedzināšanas iekārtu ilgāk nekā 24 stundas pēc tam, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas piesārņojuma attīrīšanas iekārtas, un divpadsmit mēnešus ilgā laikposmā ekspluatācijas ilgums bez minētajām iekārtām nedrīkstētu pārsniegt 120 stundas, lai ierobežotu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi. Tomēr gadījumos, ja ir svarīgāk nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi vai ir jānovērš vispārējais emisiju palielinājums, ekspluatējot citu sadedzināšanas iekārtu, kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējām piešķirt atkāpi no minētajiem termiņiem. (23)  Lai nodrošinātu vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību un novērstu atkritumu pārrobežu pārvešanu uz iekārtām, kuras darbojas, ievērojot zemākus vides kvalitātes standartus, jāsaglabā un jānosaka stingrāki darbības noteikumi, tehniskās prasības un emisiju robežvērtības atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām visā Kopienā. (24)  Organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktos darbības veidos un iekārtās izraisa organisko savienojumu emisiju gaisā, kas veicina uz vietas un pat ārpus valsts robežām troposfēras robežslānī tādu oksidētāju fotoķīmisku veidošanos, kas ir kaitīgi dabas resursiem un negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Tāpēc ir vajadzīga preventīva rīcība, lai novērstu organisko šķīdinātāju izmantošanu un noteiktu prasību panākt atbilstību organisko savienojumu emisiju robežvērtībām un attiecīgiem ekspluatācijas noteikumiem. Būtu jābūt iespējai operatoriem piešķirt atkāpes no emisiju robežvērtību ievērošanas, ja citi pasākumi, piemēram, ražojumu vai tehnisko paņēmienu izmantošana ar mazu šķīdinātāju saturu vai bez šķīdinātājiem, sniedz alternatīvus līdzekļus līdzvērtīgai emisijas samazināšanai. (25)  Iekārtas, kurās ražo titāna dioksīdu, var izraisīt ievērojamu piesārņojumu gaisā un ūdenī un var izraisīt toksisku apdraudējumu. Lai samazinātu šādu ietekmi, Kopienas mērogā jānosaka stingrākas atsevišķu piesārņotājvielu emisiju robežvērtības. (26)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs) ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(22). ▌ (27)  Saskaņā ar principu "maksā piesārņotājs" dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Šīm sankcijām būtu jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. (28)  Lai nodrošinātu pietiekami ilgu laiku pašreizējo iekārtu tehniskai pielāgošanai šīs direktīvas jaunajām prasībām, minētajām iekārtām būtu jāpiemēro dažas jaunās prasības pēc noteikta laikposma, sākot no šīs direktīvas stāšanās spēkā. Ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai sadedzināšanas iekārtās ieviestu vajadzīgos emisiju samazināšanas pasākumus, lai ievērotu V pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības. (29)  Lai novērstu lielās problēmas, ko rada dioksīnu, furānu un citu attiecīgu piesārņotājvielu emisijas, ko rada čuguna un tērauda ražošanas iekārtas, bet īpaši dzelzsrūdas saķepināšanas iekārtas, būtu jāpiemēro šajā direktīvā noteiktā minimālo prasību procedūra un ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim. (30)  Ņemot vērā to, ka šīs darbības mērķus, proti, nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka tādēļ rūpniecisko darbību radītā piesārņojuma pārrobežu rakstura dēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. (31)  Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šajā direktīvā ir uzsvērta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. panta piemērošana. (32)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuros ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām, kuras ir pārstrādātas ar šo direktīvu. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus ir saistīts ar iepriekšējām direktīvām. (33)  Šī direktīva neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un direktīvu piemērošanai, kā izklāstīts IX pielikuma B daļā. IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. I NODAĻA  Kopīgi noteikumi 1. pants Priekšmets Šajā direktīvā izklāstīti noteikumi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada rūpnieciskās darbības. Tajā arī ietverti noteikumi, kas paredzēti, lai novērstu vai ‐ gadījumos, kad novēršana nav iespējama ‐ samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērstu atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā. 2. pants Darbības joma 1.  Šo direktīvu piemēro rūpnieciskajām darbībām, kuras rada II līdz VI nodaļā minēto piesārņojumu. 2.  Šī direktīva neattiecas uz jaunu produktu un procesu izpētes, izstrādes vai testēšanas darbībām. 3. pants Definīcijas Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas.    1) "Viela" ir ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas:    a)  radioaktīvas vielas, kas noteiktas Padomes Direktīvā 96/29/Euratom, (1996. gada 13. maijs) kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām(23);    b)  ģenētiski modificēti mikroorganismi, kā noteikts Padomes Direktīvā 90/219/EEK (1990. gada 23. aprīlis) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu(24);    c)  ģenētiski modificēti organismi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē ║(25);    2) "piesārņojums" ir cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēka veselību vai vides kvalitāti, kas var radīt kaitējumu īpašumam vai sabojāt vai traucēt vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus;    3) "iekārta" ir stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kas uzskaitītas I pielikumā vai VII pielikuma 1. daļā, kā arī visas citas darbības, kuras veic tajā pašā teritorijā un kuras ir tieši tehniski saistītas ar minētajos pielikumos uzskaitītajām darbībām un kurām varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu;    4) "emisija" ir tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana no iekārtas punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;    5) "emisijas robežvērtības" ir masa, kas izteikta ar dažiem īpašiem parametriem, koncentrācija un/vai emisijas līmenis, ko nedrīkst pārsniegt kādā laika periodā vai vairākos laika periodos;    6) "vides kvalitātes standarts" ir to prasību kopums, kuras saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecīgajā laikā jāievēro konkrētajā vidē vai attiecīgā tās daļā;    7) "atļauja" ir rakstisks pilnvarojums, ar kuru tiek dota atļauja ekspluatēt iekārtu vai tās daļu, vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu.;    8) "būtiskas izmaiņas" ir iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņas vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus vai vidi.    9) "labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" ir efektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisijas robežvērtībām un citus atļaujas noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu un ‐ gadījumos, kad novēršana ir neiespējama ‐ samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:    a) " paņēmieni" ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu;    b) "pieejamie" paņēmieni ir tās metodes, kuras ir izstrādātas tiktāl, ka ir ieviešamas attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai metodes tiek izmantotas vai nodrošinātas konkrētajā dalībvalstī, ja tās ir operatoram pietiekami pieejamas;    c) "labākās" ir tādas, kas ir visefektīvākās, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā;    10) "emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem" ir tāda emisijas līmeņu virkne, ko sasniedz, normālos ekspluatācijas apstākļos piemērojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas aprakstīti LPTP atsauces dokumentos un izteikti kā noteikta laika perioda vidējās vērtības bāzes apstākļos;    11) "operators" ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē iekārtu vai sadedzināšanas iekārtu, atkritumu sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu, vai ‐ gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti ‐ persona, kurai deleģētas noteicošas ekonomiskas pilnvaras attiecībā uz iekārtas vai attīrīšanas iekārtas tehnisku darbību;    12) "sabiedrība" ir viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas un ‐ saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai praksi ‐ to apvienības, organizācijas vai grupas;    13) "attiecīgā sabiedrības daļa" ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kura ir ieinteresēta lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu vai atjaunināšanu vai par atļaujas piešķiršanas nosacījumiem; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka nevalstiskās organizācijas, kuras atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas attiecīgās valsts tiesību aktu prasības, tiek uzskatītas par ieinteresētām;    14) "jauns paņēmiens" ir rūpnieciskai darbībai paredzēts jauns paņēmiens, kas, ja ir rūpnieciski pārbaudīts un tiek ieviests ražošanā, nodrošinātu augstāku vai vismaz tādu pašu vispārējo vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni;    15) "bīstamas vielas" ir bīstamas vielas vai preparāti, kā noteikts ║Direktīvā 67/548/EEK ║ un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu(26);    16)   "pamatziņojums" ir kvantitatīva informācija par piesārņojuma stāvokli augsnē un gruntsūdeņos, ko radījis ievērojams attiecīgo bīstamo vielu apjoms;    17) "regulāra inspekcija" ir vides inspekcija, ko veic, izpildot plānoto pārbaudes programmu;    18)   "ārkārtas inspekcija" ir vides inspekcijas, ko veic, reaģējot uz sūdzībām vai veicot negadījumu, starpgadījumu un neatbilstības izmeklēšanu;    19) "vides inspekcija" ir jebkura darbība, kas ietver pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai iekārta atbilst noteiktām vides prasībām;    20) "kurināmais" ir jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, ko izmanto kurināšanai sadedzināšanas iekārtās;    21) "sadedzināšanas iekārta" ir tehniska aparatūra, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu šādi iegūto siltumenerģiju;    22) "biomasa" ir kāds no šādiem produktiem :    a) produkti, kuru sastāvā ir tādi augu izcelsmes materiāli no lauksaimniecības vai mežsaimniecības, kurus var izmantot tajos esošās enerģijas iegūšanai;    b) šādi atkritumi, ko izmanto kā kurināmo:    i) augu atkritumi no lauksaimniecības un mežsaimniecības;    ii) augu atkritumi no pārtikas rūpniecības gadījumos, kad iegūto siltumenerģiju reģenerē;    iii) šķiedraini augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un izdalījušos siltumenerģiju reģenerē;    iv) korķa atkritumi;    v) koksnes atkritumi, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli;
	23)	"jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta " ir jebkura sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaicīgi vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmo;
	24)	"gāzturbīna" ir jebkura rotācijas mašīna, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna;
	25)	"atkritumi" ir atkritumi, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem (27) 3. panta 1. punktā;
	26)	"bīstamie atkritumi" ir bīstamie atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 2. punktā;
	27)	"dažādi sadzīves atkritumi" nozīmē mājsaimniecības atkritumus, kā arī mājsaimniecības, tirdzniecības, ražošanas un iestāžu atkritumus, kas pēc sava rakstura un sastāva ir līdzīgi mājsaimniecību atkritumiem, izņemot tās atkritumu daļas, kas Komisijas ║Lēmuma 2000/532/EK(28) ar kuru izveidots Eiropas atkritumu saraksts ║, pielikumā norādītas 20 01 pozīcijā un ko savāc atsevišķi to rašanās vietā, un pārējos atkritumus, kas šajā pielikumā norādīti 20 02 pozīcijā;
	28)	"atkritumu sadedzināšanas iekārta" nozīmē jebkuru stacionāru vai mobilu tehnisku ierīci un iekārtu, kas paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī citi termiskās apstrādes procesi, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;
	29)	"atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta" nozīmē stacionāru vai mobilu tehnisku vienību, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, veicot atkritumu sadedzināšanu oksidējot, kā arī citi termiskās apstrādes procesi, ja šādā apstrādē radušās vielas pēc tam sadedzina;
	30)	"nominālā jauda" nozīmē atkritumu sadedzināšanas iekārtā vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtā ietilpstošo krāšņu jaudu summu, ko noteicis konstruktors un apstiprinājis operators, ņemot vērā atkritumu siltumietilpību, kas izteikta ar atkritumu daudzumu, ko sadedzina vienā stundā;
	31)	"dioksīni un furāni" nozīmē visus VI pielikuma 2. daļā uzskaitītos polihlordibenzo-p-dioksīnus un dibenzofurānus;
	32)	"atlikumi" nozīmē jebkādus šķidrus vai cietus atkritumus, kas rodas atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās;
	33)	"organisks savienojums" ir jebkurš savienojums, kurā ietilpst vismaz elements ogleklis un viens vai vairāki no šādiem elementiem: ūdeņradis, halogēni, skābeklis, sērs, fosfors, silīcijs vai slāpeklis, izņemot oglekļa oksīdus un neorganiskos karbonātus un bikarbonātus;
	34)	"gaistoši organiskie savienojumi " ir jebkuri organiskie savienojumi, kā arī kreozota frakcija, kam temperatūrā 293,15 K tvaiku spiediens ir 0,01 kPa vai lielāks vai kam ir konkrētos izmantošanas apstākļos attiecīga gaistamība;
	35)	"organiskais šķīdinātājs" ir jebkurš gaistošs organiskais savienojums, ko izmanto šādos nolūkos:    a) tam ķīmiski nemainoties, atsevišķi vai kopā ar citām vielām, lai šķīdinātu jēlvielas, ražojumus un atkritumvielas;    b) par tīrīšanas līdzekli, lai šķīdinātu piemaisījumus;    c) par šķīdinātāju;    d) par disperģējošu vidi;    e) par viskozitātes korektoru;    f) par virsmas spraiguma korektoru;    g) par plastifikatoru;    h) par konservantu;
	36)	"aizsargkārta" ir pārklājums, kā noteikts 2. panta 8. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos(29);
	37)	"vispārīgi saistošie noteikumi" ir vides jomas tiesību aktos noteiktās emisiju robežvērtības vai citi nosacījumi nozares vai plašākā līmenī, kas paredzēti tiešai izmantošanai, lai noteiktu atļaujas izdošanas nosacījumus.

4. pants

Pienākums iegūt atļauju 

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviena iekārta vai sadedzināšanas iekārta, atkritumu sadedzināšanas iekārta vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārta netiek ekspluatēta, ja nav saņemta atļauja.

Atkāpjoties no panta pirmās daļas noteikumiem, dalībvalstis var noteikt procedūru V nodaļā minēto iekārtu reģistrācijas procesam. 

Reģistrācijas procedūru noteiks juridiski saistošā tiesību aktā, kurā ietvers vismaz operatora paziņojumu kompetentai iestādei par nodomu ekspluatēt iekārtu..

2.  Dalībvalstis var noteikt, ka atļauja var attiekties uz divām vai vairākām iekārtām vai to daļām, kuras darbina vienā un tajā pašā vai dažādās vietās.

Ja atļauja attiecas uz divām vai vairākām iekārtām, jāpanāk katras iekārtas individuāla atbilstība šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

5. pants

Operatori

Dalībvalstis var noteikt, ka divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas ir ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas kopīgais operators, vai ražošanas iekārtas vai attīrīšanas iekārtas atsevišķu daļu operatori. Tikai vienu fizisku vai juridisku personu nosaka par atbildīgu par šīs direktīvas noteikumu ievērošanu.

6. pants

 Atļaujas piešķiršana 

1.  Kompetentā iestāde piešķir atļauju, ja iekārta atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja atļauju izsniegšanā iesaistītas vairākas kompetentās iestādes vai vairāki operatori, atļaujas vai vairāku atļauju izsniegšanas nosacījumi un procedūras ir pilnīgi saskaņotas, lai garantētu visu šajā procedūrā kompetento iestāžu efektīvu integrētu pieeju.

3.  Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot attiecīgo atļauju, jāpārbauda un jāizmanto saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6., 7. un 9. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi.

7. pants

 Vispārīgie saistošie noteikumi 

Neierobežojot pienākumu iegūt atļauju, dalībvalstis vispārīgos saistošos noteikumos var ietvert prasības attiecībā uz konkrētiem iekārtu vai sadedzināšanas, atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtu veidiem.

 Ja pieņem vispārīgos saistošos noteikumus, atļaujā var vienkārši iekļaut atsauci uz šādiem noteikumiem. 

8. pants

Ziņošana par atbilstību

9. pants

 Neatbilstība

1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti atļaujas noteikumi.

2.  Gadījumā, ja konstatēti šīs direktīvas prasību pārkāpumi, dalībvalstis nodrošina, ka:

Pārkāpumu gadījumā, kas rada būtiskas briesmas cilvēku veselībai vai videi, ražošanas iekārtas vai sadedzināšanas iekārtas, atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtas darbība tiek apturēta līdz atbilstības atjaunošanai saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta nosacījumiem.

10. pants

 Siltumnīcefekta gāzu emisijas 

1.  Ja siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas no iekārtas ir noteiktas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā saistībā ar iekārtā veicamajām darbībām, atļaujā neietver attiecīgās gāzes tiešās emisijas robežvērtības, ja vien tas nav nepieciešams, lai nerastos nozīmīgs vietējais piesārņojums.

2.  Saistībā ar darbībām, kas minētas I pielikumā Direktīvā 2003/87/EK, dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas iekārtām un citām iekārtām objektā, kuras emitē oglekļa dioksīdu.

3.  Nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes atļauju attiecīgi groza.

4.  1. līdz 3. punktā paredzētie noteikumi neattiecas uz iekārtām, kurām uz laiku nepiemēro siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu Kopienas tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.

II NODAĻA

Īpaši noteikumi par I pielikumā minētajām darbībām 

11. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz darbībām, kas izklāstītas I pielikumā, un attiecīgā gadījumā uz minētajā pielikumā noteiktajām jaudas robežvērtībām.

12. pants

Vispārīgie principi, kuri reglamentē operatoru pamatsaistības

13. pants

Pieteikumi atļauju saņemšanai

1.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iesniegtajā pieteikumā atļaujas saņemšanai aprakstīta:

Pieteikumā atļaujas saņemšanai iekļauj arī pirmajā daļā minētās informācijas netehnisku kopsavilkumu un attiecīgajā gadījumā pamatziņojumu.

2.  Ja informācija, kas sniegta saskaņā ar Direktīvā 85/337/EEK noteiktajām prasībām, vai drošības pārskats, kurš sagatavots saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/82/EK, vai cita informācija, kas sniegta, ievērojot citus tiesību aktus, atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, to var iekļaut pieteikumā vai pievienot pieteikumam.

14. pants

LPTP atsauces dokumenti un informācijas apmaiņa

1.  Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, attiecīgo kompetento iestāžu pārstāvjiem, šīs nozares ražošanas nozares tehnikas izmantotājiem un piegādātājiem, nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību un Komisiju saistībā ar:

Komisija izveido Informācijas apmaiņas forumu šajā punktā minētās informācijas apmaiņas organizēšanai, kurā piedalās 1. daļā minētās iesaistītās personas.

Komisija izstrādā pamatnostādnes par informācijas apmaiņu, tostarp par datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu satura noteikšanu. Šajā sakarībā Komisija publicē novērtējuma ziņojumu. Šis ziņojums ir pieejams internetā.

2.  Komisija publicē 1. punktā paredzētās informācijas apmaiņas rezultātus kā jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu.

3.  LPTP dokumentos jo īpaši aprakstīti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, ar tiem saistītie emisiju līmeņi, patēriņa līmeņi un attiecīgā uzraudzība, augsnes un gruntsūdeņu uzraudzība, kā arī vietas attīrīšana un jaunākie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot III pielikumā noteiktajiem kritērijiem, un to finalizēšana ir jāpabeidz astoņu gadu laikā pēc iepriekšējās versijas publicēšanas. Komisija pārbauda, vai LPTP secinājumi par LPTP atsauces dokumentiem ir pieejami visās dalībvalstu oficiālajās valodās. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija nodrošina visa LPTP dokumenta pieejamību pieprasītajā valodā.

15. pants

 Atļaujas noteikumi 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi 12. un 19. pantā noteikto prasību ievērošanai.

2.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās emisijas robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem.

3.  LPTP atsauces dokumentus izmanto kā atsauci atļaujas noteikumu noteikšanai.

4.  Ja uz iekārtu vai daļu no iekārtas neattiecas LPTP atsauces dokumenti vai ja šādi dokumenti neattiecas uz darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kompetentā iestāde, apspriežoties ar operatoru, attiecīgajai iekārtai vai darbībām nosaka emisijas vērtības, kas sasniedzamas, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuru pamatā ir III pielikumā minētie kritēriji, kā arī attiecīgi nosaka atļaujas noteikumus.

5.  Iekārtām, kas minētas I pielikuma 6.6. punktā, 1. līdz 4. punktu piemēro, neskarot ar dzīvnieku labturību saistītos tiesību aktus.

16. pants

Emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri un tehniski pasākumi

1.  Piesārņojošām vielām noteiktās emisijas robežvērtības attiecas uz punktu, kurā notiek emisija no iekārtām un minēto vērtību noteikšanā pirms minētā punkta atšķaidījumu neņem vērā.

Attiecībā uz netiešu piesārņotājvielu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisijas robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts ekvivalents aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.

2.  Neierobežojot 19. panta noteikumus, emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniski pasākumi, kas minēti 15. panta 1. un 2. punktā, jānosaka, pamatojoties uz labākajām pieejamām metodēm, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju.

Kompetentā iestāde nosaka emisijas robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, lai netiktu pārsniegts ar LPTP saistītais emisijas līmenis.

Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ja vien ar tiem ir iespējams sasniegt līdzvērtīgu

3.  Atkāpjoties no 2. punkta 2. daļas, kompetentā iestāde izņēmuma gadījumos, atkarībā no vides un ekonomisko izmaksu un ieguvumu novērtējuma un ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus, var noteikt emisijas robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai tehniskus pasākumus, kā arī monitoringa un atbilstības prasības tā, ka var tikt pārsniegts ar LPTP saistītais emisijas līmenis.

Minētās emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniskie pasākumi tomēr nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas saskaņā ar 68. pantu vai attiecīgā gadījumā paredzētas V līdz VIII pielikumā.

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecīgajai sabiedrības daļai savlaicīgi tiktu nodrošinātas reālas iespējas piedalīties šāda lēmuma pieņemšanā, kurš attiecas uz šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanu.

Ja emisijas robežvērtības, ekvivalentus parametrus vai ekvivalentus tehniskus pasākumus nosaka saskaņā ar šo punktu, atļaujas noteikumiem ir jāpievieno dokuments ar pamatojumu tam, kādu apsvērumu dēļ ir pieļaujamas atkāpes no emisijas vērtībām, kas saistītas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā norādīts LPTP atsauces dokumentos.

Komisija var noteikt kritērijus šajā punktā minētās atkāpes piešķiršanai.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.  Panta 2. un 3. punktu piemēro kūtsmēslu un pusšķidro mēslu lietošanai ārpus iekārtas uzstādīšanas vietas, kā minēts I pielikuma 6.6. punktā, izņēmums ir teritorijas, uz kurām attiecas Padomes Direktīvas 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti(30), darbības joma.

5.  Kompetentā iestāde var piešķirt pagaidu atkāpes no 2. punktā un 12. panta ║ 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz to emisiju palielināšanos jaunu paņēmienu izmēģināšanas un izmantošanas dēļ, ja 6 mēnešu laikā no atkāpes piešķiršanas minēto paņēmienu lietošanu pārtrauc vai darbības rezultātā sasniedz vismaz tādu emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

17. pants

Monitoringa prasības

1.  Attiecīgā gadījumā 15. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto monitoringa prasību pamatā ir secinājumi par monitoringu, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos.

2.  Biežumu attiecībā uz periodisku monitoringu, kas minēts 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kompetentā iestāde nosaka atļaujā katrai atsevisķai iekārtai vai vispārīgos saistošos noteikumos.

Neskarot pirmo daļu, periodisku monitoringu veic vismaz reizi piecos gados attiecībā uz gruntsūdeņiem un reizi desmit gados attiecībā uz augsni, ja vien monitoringa pamatā ir piesārņojuma risku sistemātisks novērtējums.

Komisija var noteikt kritērijus, ar ko paredz regulāra monitoringa biežumu.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

18. pants

Vispārīgie saistošie noteikumi

1.  Pieņemot vispārīgos saistošos noteikumus dalībvalstis nodrošina integrētu pieeju un augstu vides aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgs tādam, ko var sasniegt, piemērojot atsevišķus atļaujas noteikumus.

2.  Vispārīgo saistošo noteikumu pamatā ir labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, lai nodrošinātu atbilstību 15. un 16. pantam.

▌

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka vispārīgos saistošos noteikumus regulāri atjaunina, ņemot vērā jaunākos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, lai nodrošinātu atbilstību 22. pantam.

▌

4.  Vispārīgajos saistošajos noteikumos, ko pieņem saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai.

19. pants

Vides kvalitātes standarti

Gadījumos, kad vides kvalitātes standarts nosaka nepieciešamību izvirzīt stingrākus nosacījumus nekā tie, ko iespējams nodrošināt ar labākajām pieejamām metodēm, atļaujās iekļauj papildu nosacījumus, neierobežojot citus pasākumus, kurus var veikt vides kvalitātes standartu izpildei.

20. pants

Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņas

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde seko labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmaiņām vai ir par tām informēta un ka tiek publicēti visi jaunie vai pārskatītie LPTP atsauces dokumenti, informējot arī attiecīgo sabiedrības daļu.

21. pants

Operatoru veiktās izmaiņas iekārtās

1.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka operators informē kompetento iestādi par iekārtas parametru vai darbības veida plānotajām izmaiņām vai paplašināšanu, kas var ietekmēt vidi. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde atjaunina atļauju.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka operators plānotās būtiskās izmaiņas veic tikai pēc tam, kad ir izsniegta atļauja saskaņā ar šo direktīvu.

Pieteikumā atļaujas saņemšanai un kompetentās iestādes lēmumā norāda tās iekārtu daļas un tos 13. pantā minētos aspektus, kurus var skart attiecīgās būtiskās izmaiņas.

3.  Visas iekārtas parametru vai darbības izmaiņas vai tās paplašināšanu uzskata par būtisku, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats sasniedz jaudas robežvērtības, kuras noteiktas I pielikumā.

22. pants

Atļaujas izsniegšanas noteikumu pārskatīšana un atjaunināšana, ko veic kompetentā iestāde

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde vajadzības gadījumā regulāri pārskata un atjaunina visus atļaujas izsniegšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību šai direktīvai.

2.  Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma operators iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārskatītu atļaujas noteikumus.

Pārskatot atļaujas noteikumus, kompetentā iestāde izmanto visu informāciju, kas iegūta moitoringa vai pārbaužu rezultātā.

3.  Ja Komisija publicē jaunu vai atjauninātu LPTP atsauces dokumentu, dalībvalstis četru gadu laikā no tā publicēšanas nodrošina to, ka kompetentā iestāde pārskata un, ja vajadzīgs, atjauno atļaujas noteikumus, ko piemēro attiecīgajām iekārtām.

Pirmo daļu piemēro jebkurai atkāpei, kas piešķirta saskaņā ar 16. panta 3. punktu.

4.  Atļaujas noteikumus pārskata un, ja vajadzīgs, atjaunina vismaz šādos gadījumos:

23. pants

Objekta slēgšana un vides sakārtošana

1.  Neskarot Direktīvu 2004/35/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos(31), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/99/EK (2008. gada 19. novembris) par vides krimināltiesisko aizsardzību(32) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009../../EK, ar ko izveido sistēmu augsnes aizsardzībai ║(33)(34), kompetentā iestāde nodrošina, ka atļaujas noteikumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu 12. panta 8. punktā noteiktā principa ievērošanu, tiktu īstenoti pēc darbības pilnīgas izbeigšanas.

2.  Ja darbībā iesaistīta tādu attiecīgu bīstamu vielu izmantošana, ražošana vai novadīšana ievērojamā daudzumā, kuras attiecas uz augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu iekārtas uzstādīšanas vietā, operators sagatavo pamatziņojumu pirms iekārtas ekspluatācijas vai pirms ir atjaunināta iekārtas atļauja. Ziņojumā ietver kvantitatīvu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu augsnes un gruntsūdeņu sākotnējo stāvokli attiecībā uz attiecīgu bīstamo vielu ievērojamo daudzumu.

Komisija nosaka vispārīgos kritērijus attiecībā uz pamatziņojuma saturu.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.  Pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators informē kompetento iestādi un novērtē augsnes un gruntsūdeņu piesārņojuma stāvokli, ko izraisījušas bīstamas vielas. Ja, salīdzinot ar 2. punktā minētajā pamatziņojumā noteikto sākotnējo stāvokli, iekārta radījusi bīstamu vielu piesārņojumu augsnē un gruntsūdeņos, operators atjauno teritoriju un atgriež to sākotnējā stāvoklī.

4.  Ja operatoram nepieprasa sagatavot 2. punktā minēto pamatziņojumu, pēc darbības pilnīgas izbeigšanas operators veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka objekta vietā nerastos nekāds ievērojams risks cilvēku veselībai un videi.

24. pants

Emisiju salīdzināšana, izmantojot emisiju līmeņus, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem

Dati, kuri saistīti ar atbilstību atļaujas izsniegšanas noteikumiem, kas minēti 8. panta 1. punktā, ietver salīdzinājumu starp emisijas līmeni un to emisijas līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā aprakstīts LPTP atsauces dokumentos. Šos datus bez kavēšanās publicē internetā.

25. pants

Inspekcijas

1.  Dalībvalstis izstrādā iekārtu inspekciju sistēmu.

Šādā sistēmā paredz veikt inspekcijas iekārtas teritorijā.

Dalībvalstis nodrošina, ka operatori kompetentajām iestādēm sniedz palīdzību, kas tiem vajadzīga, lai minētās iestādes varētu veikt pārbaudes uz vietas, ņemt paraugus un vākt informāciju, kura tiem vajadzīga, pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām iekārtām ir inspekcijas plāns.

3.  Katrā inspekcijas plānā jāiekļauj šādi dati:

4.  Pamatojoties uz pārbaudes plāniem, kompetentā iestāde regulāri izstrādā inspekcijas programmas, nosakot apmeklējumu periodiskumu uz dažāda veida iekārtu atrašanās vietu.

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejams pietiekams skaits kvalificētu darbinieku šo inspekciju veikšanai.

Minētajās programmās ietver vismaz vienu iepriekš neizziņotu katras iekārtas teritorijas apmeklējumu reizi 18 mēnešos. Biežumu palielina uz reizi vismaz sešos mēnešos, ja inspekcija konstatē, ka atļaujas nosacījumi nav ievēroti.

Ja šādu programmu pamatā ir sistemātisks attiecīgo konkrēto iekārtu vides risku novērtējums, iekārtu teritoriju var apmeklēt retāk, taču obligāti reizi 24 mēnešos.

Komisija var noteikt turpmākos kritērijus vides risku novērtēšanai.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.  Regulārām inspekcijām jābūt pietiekamām, lai pilnībā pārbaudītu attiecīgās iekārtas radītās ietekmes uz vidi visus elementus.

Regulāras inspekcijas nodrošina to, ka operators izpilda atļaujas izsniegšanas noteikumus.

Regulāras inspekcijas palīdz arī novērtēt atļaujas prasību efektivitāti.

6.  Iepriekš neizziņotas ārkārtas inspekcijas veic, lai izmeklētu nopietnas un pamatotas sūdzības par vides noteikumu neievērošanu, nopietniem negadījumiem, starpgadījumiem vai neatbilstībām vides jomā, vai faktiem, kas nopietni ietekmē cilvēka veselību, pēc iespējas īsākā laikā un, ja vajag, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunināšanas.

Veicot šādu ārkārtas inspekciju, kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operatori sniedz informāciju, kas vajadzīga negadījuma, starpgadījuma vai noteikumu neievērošanas gadījuma rūpīgai izvērtēšanai, tostarp veselības aizsardzības statistikas jomā.

7.  Pēc katras regulāras un ārkārtas inspekcijas kompetentā iestāde sagatavo ziņojumu, kurā apraksta konstatējumus attiecībā uz iekārtu atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām, kā arī secinājumus par to, vai jāveic turpmāka darbība.

Ziņojumu nodod attiecīgajam operatoram divu mēnešu laikā. Šo ziņojumu kompetentā iestāde dara publiski pieejamu internetā četru mēnešu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas.

Kompetentā iestāde nodrošina, ka visas ziņojumā norādītās vajadzīgās darbības veic pietiekami īsā laikposmā.

26. pants

Pieeja informācijai un sabiedrības iesaistīšanās atļauju izsniegšanas procedūrā

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajai sabiedrības daļai laikus tiek dotas reālas iespējas piedalīties šādās procedūrās :

Šādas līdzdalības gadījumā piemēro procedūru IV pielikumā.

Nevalstiskās organizācijas, kuras veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām, tiek uzskatītas par ieinteresētām.

▌

2.  Pēc lēmuma pieņemšanas par atļaujas izsniegšanu, pārskatīšanu vai atjaunināšanu ▌ kompetentā iestāde nekavējoties informē sabiedrību un dara sabiedrībai pieejamu šādu informāciju:

Dalībvalstis nodrošina, lai a) līdz g) apakšpunktā minētā informācija bez kavēšanās būtu pieejama internetā.

3.  3. ║1. un 2. punktu piemēro, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 4. panta 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(36).

27 pants

Iespēja vērsties tiesās

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, aktu vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas 26. pants, ja ir ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

2.  Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, aktus vai bezdarbību var apstrīdēt.

3.  Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, paturot prātā mērķi ‐ nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai tiesas pieejamību.

Tālab 1. punkta a) apakšpunkta sakarā jebkuras valsts tiesību aktos visām noteiktajām prasībām atbilstošas un vides aizsardzību veicinošas nevalstiskās organizācijas interesi uzskata par pietiekamu.

Uzskata arī, ka šādām organizācijām ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, kā noteikts 1. punkta b) apakšpunktā.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punkta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un ‐ ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība ‐ tie neietekmē prasību pirms tiesu pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā.

Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, savlaicīgām un ne pārmērīgi dārgām.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi administratīvajām un tiesu pārskatīšanas procedūrām.

28. pants

Pārrobežu ietekme

1.  Ja dalībvalsts apzinās, ka iekārtas ekspluatācija var būtiski negatīvi ietekmēt vidi citā dalībvalstī, vai ja dalībvalsts, kuru minētās iekārtas ekspluatācija var būtiski ietekmēt, to pieprasa, tad dalībvalsts, kurā tika iesniegts pieteikums atļaujas saņemšanai atbilstīgi 4. pantam vai 21. panta 2. punktam, tai pašā laikā, kad tā informē sabiedrību, minētajai otrai dalībvalstij nosūta visu informāciju, kas jāsniedz vai jādara pieejama saskaņā ar IV pielikumu.

Šāda informācija ir pamats visām abu dalībvalstu apspriedēm, kas vajadzīgas divpusējām attiecībām un ko veic, ievērojot savstarpējības un līdztiesības principus.

2.  Divpusējās attiecībās dalībvalstis raugās, lai 1. punktā minētajos gadījumos tās dalībvalsts sabiedrībai, kuras teritorijā iespējama nelabvēlīga ietekme uz vidi, noteiktu laiku būtu pieejami arī pieteikumi atļauju izsniegšanai, un lai tai ir tiesības paust viedokli pirms kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu.

3.  Visus atbilstīgi 1. un 2. punktam notikušo apspriežu rezultātus ņem vērā, kad kompetentā iestāde pieņem lēmumu par iesniegto pieteikumu.

4.  Kompetentā iestāde visas dalībvalstis, ar kurām notikusi apspriešanās atbilstīgi 1. punktam, informē par pieteikuma sakarā pieņemto lēmumu un nosūta tām 26. panta 2. punktā paredzēto informāciju. Šī dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto informāciju piemērotā veidā dara pieejamu attiecīgajai sabiedrības daļai šo valstu teritorijā.

▌

29. pants

Jaunākie paņēmieni

Dalībvalstis ievieš stimulus operatoriem izstrādāt un ieviest jaunākos paņēmienus.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

III NODAĻA

 Īpaši noteikumi par sadedzināšanas iekārtām 

30. pants

 Darbības joma 

Šī nodaļa attiecas uz sadedzināšanas iekārtām, kuras paredzētas enerģijas ražošanai un kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida.

Šīs nodaļas 31., 32., un 35. pantu nepiemēro tām sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas nozarēm specifiski vislabākās pieejamās metodes atsauces dokumenti un ja tās ir izslēgtas no Lielas sadedzināšanas iekārtas vislabākās pieejamās metodes atsauces dokumenta.

31. pants

Apvienošanas noteikumi

1.  Ja divu vai vairāku atsevišķu sadedzināšanas iekārtu dūmgāzes aizvada caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu un to jaudu saskaita.

2.  Ja divas vai vairākas atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja jau ir piešķirta vai par kurām ir iesniegts pilnīgs pieteikums pirms 72. panta 2. punktā minētā datuma, ir uzstādītas tā, lai ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos faktorus, to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu skursteni, šādu iekārtu apvienojumu uzskata par vienu sadedzināšanas iekārtu ar to pievienoto jaudu.

32. pants

 Emisiju robežvērtības 

1.  Izplūdes gāzes no sadedzināšanas iekārtām izvada kontrolēti, izmantojot skursteņus, kuriem ir viens vai vairāki dūmvadi, kuru skursteņa garumu aprēķinā tādā veidā, lai tas atbilstu cilvēku veselības un vides aizsardzības prasībām.

2.  Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kurām atļauja jau ir piešķirta vai par kurām ir iesniegts pilnīgs pieteikums pirms 72. panta 2. punktā minētā datuma, ja šādu iekārtu sāk ekspluatēt ne vēlāk kā vienu gadu pēc minētā datuma, ietver nosacījumus par to emisijas robežvērtību ievērošanu, kuras noteiktas V pielikuma 1. daļā.

3.  Visās atļaujās iekārtām, kurās ietilpst sadedzināšanas iekārtas, kas nav minētas 2. punktā, ietver noteikumus, nodrošinot, ka šādu iekārtu radītās emisijas gaisā nepārsniedz emisiju robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2. daļā. 

4.  Kompetentās iestādes gadījumos, kad operators nevar ievērot robežvērtības tāpēc, ka deficīta apstākļos pārtrauktas kurināmā piegādes ar nelielu sēra saturu, drīkst piešķirt atkāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem neievērot 2. un 3. punktā noteiktās sēra dioksīda emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās parasti izmanto šādu kurināmo.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu.

5.  Kompetentā iestāde drīkst piešķirt atkāpi neievērot 2. un 3. punktā noteiktās emisijas robežvērtības, ja sadedzināšanas iekārtā, kurā dedzina gāzveida kurināmo, izņēmuma kārtā pāriet uz citu kurināmo tāpēc, ka pēkšņi pārtraukta gāzes piegāde. Šādu atkāpi piešķir uz laiku līdz 10 dienām, izņemot gadījumus, kad svarīgāk ir nodrošināt nepārtrauktu enerģijas piegādi. 

Operators nekavējoties informē kompetento iestādi par katru šādu pirmajā daļā minēto konkrētu gadījumu.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par visām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar pirmo daļu.

6.  Ja sadedzināšanas iekārtas jaudu palielina vismaz par 20 MW, emisijas robežvērtības, kas noteiktas V pielikuma 2 daļā, attiecas uz iekārtas daļu, kuru ietekmējušas izmaiņas, un ko nosaka attiecībā pret visas sadedzināšanas iekārtas nominālo siltuma jaudu.

33. pants 

Emisiju samazināšanas iekārtu nepareizas darbības vai bojājumu gadījumi 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujās ir paredzēti noteikumi, kuri attiecas uz procedūrām gadījumos, kad pienācīgi nedarbojas vai ir bojātas emisijas samazināšanas iekārtas.

2.  Bojājumu gadījumos kompetentās iestādes pieprasa, lai operators sašaurina vai izbeidz darbību, ja 24 stundu laikā netiek panākti normāli ekspluatācijas apstākļi, vai ekspluatē iekārtu, izmantojot kurināmo ar zemu piesārņotājvielu saturu.

Operators paziņo kompetentajām iestādēm par šādiem gadījumiem 48 stundu laikā pēc tam, kad ir konstatēta emisijas samazināšanas iekārtu nepareiza darbība vai bojājums.

Ekspluatācijas kopējais ilgums bez emisijas samazināšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas jebkurā 12 mēnešus ilgā laikposmā.

34. pants

 Emisiju monitorings gaisā 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar V pielikuma 3. daļu veic gaisu piesārņojošu vielu monitoringu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šāds monitorings tiktu veikts par operatora līdzekļiem.

2.  Monitoringa automātiskās iekārtas uzstādīšanu un darbību kontrolē un tajos veic uzraudzības testus katru gadu, kā noteikts V pielikuma 3. daļā.

3.  Kompetentā iestāde nosaka emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas.

4.  Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem darbības noteikumiem un emisiju robežvērtībām.

35. pants

 Atbilstība emisijas robežvērtībām 

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja tiek izpildīti V pielikuma 4. daļā aprakstītie noteikumi. 

36. pants 

Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtas 

1.  Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kas ir paredzētas divu vai vairāku kurināmā veidu vienlaicīgai dedzināšanai, kompetentās iestādes nosaka šādā kārtībā :

2.  Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto tikai destilācijas un konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes pašu patēriņam vai arī kopā ar citu kurināmo, Komisija var veikt grozījumus 1. punktā, lai noteiktu vidējās sēra dioksīda robežvērtības visām šādām iekārtām, kuru nominālā ieejas siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

IV nodaļa

Īpaši noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām 

37. pants

Darbības joma

1.  Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina vai līdzsadedzina cietos vai šķidros atkritumus. 

Šajā nodaļā atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas nozīmē: visas sadedzināšanas līnijas vai līdzsadedzināšanas līnijas, atkritumu savākšanas, glabāšanas, vietējās pirmapstrādes ierīces, degvielas un gaisa padeves sistēmas, sildierīces, izplūdes gāzu attīrīšanas ierīces, vietējās atlikumu un notekūdeņu attīrīšanas vai uzglabāšanas iekārtas, skursteņi, kā arī ierīces un sistēmas sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa vadībai un kontrolei, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas apstākļu reģistrācijai un monitoringam.

Ja atkritumus līdzsadedzina tā, ka iekārtas galvenā funkcija ir atkritumu termiskā pārstrāde, nevis enerģijas vai materiālu produktu ieguve, ║ iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu.

2.  Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz šādām iekārtām: 

38. pants

Pieteikumu iesniegšana atļauju saņemšanai

39. pants

Atļaujas noteikumi 

1.  Atļaujā jāiekļauj:

2.  Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām atļaujā atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatācijai, ja tajās pārstrādā bīstamos atkritumus, iekļauj :

3.  Dalībvalstis var noteikt, kādi atkritumu veidi jāiekļauj atļaujā un ko var izmantot līdzsadedzināšanai noteikta veida atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās.

4.  Kompetentā iestāde periodiski pārskata un, ja vajadzīgs, maina un atjaunina atļaujas noteikumus.

40. pants

Emisiju kontrole

1.  Izplūdes gāzes no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām jāizvada kontrolēti un izmantojot skursteņus, kuru augstums aprēķināts tādējādi, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

2.  Emisijas no atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām gaisā nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas norādītas VI pielikuma 3. un 4. daļā vai noteiktas saskaņā ar minētā pielikuma 4. daļu.

Ja atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās vairāk nekā 40 % no tajās iegūtās siltumenerģijas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, vai iekārtā līdzsadedzina neapstrādātus jauktus sadzīves atkritumus, piemēro VI pielikuma 3. daļā norādītās emisiju robežvērtības.

3.  Iespējami jāierobežo izplūdes gāzu attīrīšanas ierīcēs radušos notekūdeņu novadīšana ūdens vidē, un piesārņotājvielu koncentrācijas nedrīkst pārsniegt VI pielikumā 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

4.  Emisiju robežvērtība attiecas uz punktu, kurā izplūdes gāzu attīrīšanas notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

Gadījumos, kad notekūdeņus no izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām attīra nevis atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu vietējās notekūdeņu attīrīšanas ierīcēs, bet speciālās šim notekūdeņu veidam paredzētās attīrīšanas iekārtās, VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas iekārtas. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu notekūdeņus attīra kopā ar citiem notekūdeņiem vietējās attīrīšanas iekārtās vai centralizēti, operators veic atbilstošus masas bilances aprēķinus emisiju līmeņa noteikšanai notekūdeņos, izmantojot VI pielikuma 6. daļas 2. punktā noteikto mērījumu rezultātus, emisiju līmeņu noteikšanai attiecībā uz notekūdeņu daļu, kas rodas izplūdes gāzu attīrīšanas procesā.

Nekādā gadījumā notekūdeņus nedrīkst atšķaidīt tāpēc, lai ievērotu VI pielikuma 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

5.  Atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu teritorijai, kā arī ar to saistītajai teritorijai, kurā uzglabā atkritumus, saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem jābūt izveidotai un apsaimniekotai tā, lai novērstu piesārņotājvielu neatļautu vai nejaušu noplūdi augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos.

Jānodrošina glabāšanas jaudas piesārņotā lietusūdens notecei no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas teritorijas un piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus. Glabāšanas jaudām jābūt pietiekamām, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, šādu ūdeni pirms novadīšanas varētu analizēt un attīrīt.

6.  Neskarot 44. panta 4. punkta c) apakšpunktu, atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtā vai atsevišķās krāsnīs, kas ir atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas daļa, nekādā gadījumā nedrīkst turpināt atkritumu sadedzināšanu ilgāk par četrām stundām nepārtraukti pēc tam, kad pārsniegtas emisiju robežvērtības.

Kopīgais ekspluatācijas ilgums šādos apstākļos nedrīkst pārsniegt 60 stundas gadā.

Šā punkta otrajā daļā noteiktais laika ierobežojums attiecas uz tādām krāsnīm, kas pieslēgtas vienai izplūdes gāzu attīrīšanas ierīcei.

41. pants

Bojājumi 

Bojājumu gadījumos operators iespējami ātri darbību sašaurina vai pārtrauc līdz laikam, kad kļūst iespējams atjaunot normālu ekspluatācijas režīmu.

42. pants

Emisiju monitorings 

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka emisiju monitoringu veic saskaņā ar VI pielikuma 6. un 7. daļu.

2.  Kontrolē automātisko mērīšanas sistēmu uzstādīšanu un darbību, un tām katru gadu izdara uzraudzības pārbaudes saskaņā ar VI pielikuma 6. daļas 1. punktu.

3.  Emisiju monitoringam izmantojamās paraugu ņemšanas vai mērīšanas vietas nosaka kompetentā iestāde.

4.  Visus monitoringa rezultātus reģistrē, apstrādā un sagatavo tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespējas verificēt atbilstību atļaujā iekļautajiem darbības nosacījumiem un emisiju robežvērtībām.

5.  Tiklīdz Kopienā kļūst pieejamas attiecīgas mērījumu metodes, nosaka dienu, no kuras emisijām gaisā jāveic nepārtraukti smago metālu, dioksīnu un furānu mērījumi.

Pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

43 pants

 Atbilstība emisijas robežvērtībām 

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā un ūdenī ir ievērotas, ja tiek ievēroti VI pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi. 

44. pants

Ekspluatācijas noteikumi

1.  Atkritumu sadedzināšanas iekārtās nodrošina tādu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs sārņos un izdedžos nepārsniegtu 3 %, vai to karsēšanas zudumi būtu mazāki par 5 % no šo materiālu sausnas masas. Vajadzības gadījumos izmanto atkritumu pirmapstrādes metodes.

2.  Atkritumu sadedzināšanas iekārtām un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai atkritumu sadedzināšanā vai līdzsadedzināšanā izdalījušos gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas arī visnelabvēlīgākajos apstākļos kontrolēti un homogēni uz vismaz divām sekundēm paaugstinātos vismaz līdz 850 °C.

Sadedzinot vai līdzsadedzinot bīstamos atkritumus, kas, izsakot hlora veidā, satur vairāk par 1 % halogēnorganisko vielu, šā punkta pirmajā daļā minētajai temperatūrai ir jābūt vismaz 1100°C.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtās punkta pirmajā un otrajā daļā minētā temperatūra jāmēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas. Kompetentā iestāde var atļaut veikt mērījumus sadegšanas kamerā citā reprezentatīvā mērīšanas vietā. 

3.  Visas atkritumu sadedzināšanas iekārtu sadedzināšanas kameras jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja sadedzināšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās sadedzināšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 2. punktā noteiktās temperatūras. Šis deglis jāizmanto arī iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā, lai nodrošinātu, ka šīs temperatūras tiek pastāvīgi uzturētas tikmēr, kamēr sadedzināšanas kamerā ir nesadeguši atkritumi.

Papildu deglim nedrīkst padot kurināmo, kas var radīt lielākas kaitīgo vielu emisijas, nekā sadedzinot dīzeļdegvielu, kā definēts Padomes Direktīvas 93/12/EEK (1993. gada 23. marts) par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā (38) 1. panta 1. punktā, sašķidrināto gāzi un dabasgāzi.

4.  Atkritumu sadedzināšanas un atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās jābūt automātiskai sistēmai, ar kuru aptur atkritumu padevi iekārtā šādos gadījumos:

5.  Cik vien iespējams jārekuperē siltumenerģija, kas izdalās atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās.

6.  Inficēti ārstniecības atkritumi jāievieto tieši sadedzināšanas krāsnī, iepriekš nesajaucot ar citu veidu atkritumiem un neveicot ar tiem tiešas darbības.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ekspluatāciju un pārvaldību veic personas ar atbilstošu kompetenci.

45. pants

Atļauja mainīt ekspluatācijas noteikumus

1.  Ar noteikumu, ka ievērotas citas šajā nodaļā noteiktās prasības, kompetentā iestāde dažiem atkritumu veidiem vai to termiskās pārstrādes procesiem var pieļaut nosacījumus, kas atšķiras no 44. panta 1., 2. un 3. punktā izklāstītajiem, un attiecībā uz temperatūru – no minētā panta 4. punktā norādītajiem, ko norāda atļaujā. Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šādu atļauju izdošanu.

2.  Atkritumu sadedzināšanas iekārtām mainot ekspluatācijas apstākļus, nedrīkst rasties vairāk atlikumu, vai tajos nedrīkst palielināties organisko piesārņotājvielu saturs, salīdzinājumā ar atlikumiem, kas būtu radušies apstākļos, kuri izklāstīti 44. panta 1., 2. un 3. punktā.

3.  Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kurām atļauts mainīt ekspluatācijas apstākļus saskaņā ar 1. punktu, jāievēro vismaz VI pielikuma 3. daļā noteiktās kopējā organiskā oglekļa un CO emisiju robežvērtības. 

Celulozes un papīra ražošanas uzņēmumos katlos, kuros līdzsadedzina mizu atkritumus to rašanās vietā, kuri ir ekspluatācijā, kuriem ir atļaujas pirms 2002. gada 28. decembra, un kuriem ir atļauts mainīt ekspluatācijas noteikumus saskaņā ar 1. punktu, jāievēro vismaz VI pielikuma 3. daļā noteiktās kopējā organiskā oglekļa un CO emisiju robežvērtības.

4.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai visus ekspluatācijas noteikumus, kas atļauti saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī verifikācijas rezultātus, un tie ir daļa no informācijas, kura sniedzama saskaņā ar 66. pantā noteiktajām prasībām par ziņošanu.

46. pants

Atkritumu piegāde un pieņemšana

1.  Atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtu operatori veic visus ar atkritumu piegādi un saņemšanu saistītos piesardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu vai ierobežotu gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī smakas un citas negatīvas ietekmes uz vidi, troksni un riska faktorus, kas var tieši apdraudēt cilvēku veselību.

2.  Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatori nosaka katra atkritumu veida masu saskaņā ar Eiropas atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK.

3.  Pirms atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jābūt pieejamai informācijai par atkritumiem, lai verificētu atbilstību 39. panta 2. punktā noteiktajām atļaujas prasībām.

4.  Pirms bīstamo atkritumu pieņemšanas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās operatoriem jāveic šādas procedūras:

Šos b) apakšpunktā minētos paraugus glabā vismaz vienu mēnesi pēc attiecīgo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas.

5.  Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no 2., 3. un 4. punkta noteikumiem tādām atkritumu sadedzināšanas vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām, kas ir ražošanas iekārtu daļa un uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās sadedzina vai līdzsadedzina tikai tajās radušos atkritumus.

47. pants

Atlikumi

1.  Jāsamazina atlikumu daudzums un to kaitīgums. Gadījumos, kad tas vajadzīgs, atlikumus pārstrādā tieši iekārtās vai ārpus tām.

2.  Sauso putekļveida atlikumu pagaidu glabāšana jāveic tā, lai novērstu šo atlikumu izkļūšanu vidē.

3.  Pirms atlikumu apglabāšanas vai pārstrādes paņēmiena izvēles jāveic testēšana, kurā nosaka atlikumu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī piesārņošanas potenciālu. Testēšanā nosaka kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu šķīstošo frakciju.

48 pants

 Būtiskas izmaiņas 

Ekspluatācijas veida maiņu, kas ir saistīta ar bīstamo atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kas ir tādu ražošanas iekārtu daļa, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi, un kurās dedzina tikai nebīstamus atkritumus, uzskata par būtiskām izmaiņām.

49. pants

 Ziņošana un sabiedrības informēšana par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām

1.  Lai dotu iespējas paust viedokli, pirms kompetentā iestāde pieņem attiecīgu lēmumu, sabiedrībai noteiktu laiku ir pieejami pieteikumi jaunu sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu atļauju saņemšanai. Sabiedrībai ir pieejams arī šis lēmums, kas ietver vismaz atļaujas kopiju, kā arī jebkādus tā vēlākus grozījumus un papildinājumus.

2.  Šīs direktīvas 66. pantā minētajā ziņojumā par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu ar nominālo jaudu ‐ divas un vairāk tonnas stundā ‐ jāiekļauj informācija par attiecīgās iekārtas darbību un monitoringu un jāsniedz pārskats par sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu, faktiskajām emisijām gaisā un ūdenī salīdzinājumā ar emisiju robežvērtībām. Šādai informācijai ir jābūt pieejamai sabiedrībai.

3.  Sabiedrībai ir pieejams saraksts, kurā kompetentā iestāde iekļauj tādas atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā jauda nepārsniedz divas tonnas atkritumu stundā.

V nodaļa

 Īpaši noteikumi par iekārtām un darbībām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus 

50. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro VII pielikuma 1. daļā minētajām darbībām, un attiecīgos gadījumos, kad tiek sasniegti minētā pielikuma 2. daļā norādītie patēriņa līmeņi. 

51. pants

Definīcijas

52. pants

 Bīstamo vielu aizstāšana 

Vielas vai maisījumi, ko tajos ietilpstošo gaistošo organisko savienojumu dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un kam piešķir vai kam jābūt klāt brīdinājumiem par risku R45, R46, R49, R60, R61, iespējami īsā laikā jāaizstāj, ciktāl tas ir iespējams, ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.

53. pants

Emisiju kontrole 

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

Dalībvalstis saskaņā ar 66. panta 1. punktu ziņo Komisijai par progresu, kas panākts b) apakšpunktā minētās ekvivalentās emisijas samazināšanā.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, ja operatoram ir kompetentas iestādes akceptēts pamatojums, ka konkrētajai ražošanas iekārtai difūzo emisiju robežvērtība nav tehniski vai ekonomiski īstenojama, kompetentā iestāde, ja nav gaidāms būtisks risks cilvēku veselībai un videi, un operators var pamatot, ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kompetentā iestāde var atļaut šīs emisijas robežvērtības pārsniegšanu.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tām VII pielikumā 2. daļā tabulas 8. punktā minētajām pārklājumu veidošanas operācijām, ko nevar veikt slēgtos apstākļos, kompetentā iestāde var atļaut neievērot minētajā punktā noteiktās prasības, ja operators kompetentajai iestādei var pamatot, ka tehniski vai ekonomiski tās ievērot nav iespējams, un ka tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni. 

4.  Saskaņā ar 66. panta 2. punktu dalībvalstis ziņo Komisijai par šā panta 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm.

5.  Ciktāl tehniski un ekonomiski ir iespējams aizsargāt sabiedrības veselību un vidi, to gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuriem ir piešķirtas vai jāpiešķir riska frāzes R40, R45, R46, R49, R60, R61 vai R68, jākontrolē slēgtos apstākļos, un tās nedrīkst pārsniegt VII pielikuma 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

6.  Iekārtās, kurās veic divas vai vairākas darbības, turklāt katra no tām pārsniedz VII pielikuma 2. daļā noteiktās robežvērtības:

7.  Jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai samazinātu gaistošo organisko savienojumu emisiju iekārtas palaišanas un apturēšanas laikā.

54. pants

 Emisiju monitorings

Dalībvalstis, izmantojot specifikāciju atļaujas nosacījumos vai vispārējus saistošus noteikumus, nodrošina, ka emisiju mērījumi tiek veikti saskaņā ar VII pielikuma 6. daļu. 

55. pants

Atbilstība emisijas robežvērtībām

Uzskata, ka emisiju robežvērtības izplūdes gāzēs ir ievērotas, ja tiek ievēroti VII pielikuma 8. daļā aprakstītie nosacījumi.

56. pants

 Ziņošana par atbilstību 

Ziņojumā par atbilstību var iekļaut šķīdinātāju apsaimniekošanas plānu, kas izstrādāts saskaņā ar VII pielikuma 7. daļu.

57. pants

Esošo iekārtu būtiskas pārmaiņas 

1.  Organisko šķīdinātāju dienas vidējā maksimālā izlietojuma izmaiņas esošajām iekārtām, ja attiecīgā iekārta darbojas ar projektēto jaudu, izņemot darbību palaišanas un apturēšanas operāciju, kā arī remonta un apkopju laikā, uzskatāmas par būtisku pārmaiņu, ja tās izraisa gaistošo organisko savienojumu emisiju palielināšanos vairāk par: 

–  25 % iekārtām, kurās veic darbības, uz kurām attiecas VII pielikuma 2. daļas 1., 3., 4., 5., 8., 10., 13., 16., un 17. punktā norādītās zemākās robežvērtības, un iekārtām, kurās veic pārējās VII pielikuma 2. daļā minētās darbības, kurās šķīdinātāja patēriņš ir mazāks par 10 tonnām gadā; 

–  10 % visām pārējām iekārtām. 

2.  Ja esošajā iekārtā ir būtiskas pārmaiņas, vai pēc būtiskām pārmaiņām tā pirmo reizi iekļaujas šīs direktīvas darbības jomā, tā iekārtas daļa, kurā ir būtiskas pārmaiņas, jāuzskata par jaunu iekārtu vai esošu iekārtu, ja pilnā emisija no visas iekārtas nepārsniedz to emisiju, kas izdalītos gadījumā, ja būtiski mainīto daļu uzskatītu par jaunu iekārtu.

3.  Būtisku pārmaiņu gadījumā kompetentā iestāde pārbauda iekārtas atbilstību šīs direktīvas prasībām.

58. pants

 Informācijas apmaiņa par organisko šķīdinātāju aizstāšanu 

Komisija organizē informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, attiecīgo nozari un nevalstiskajām vides aizsardzības organizācijām par organisko šķīdinātāju un to potenciālo aizstājēju izmantošanu un par paņēmieniem, kuru lietošanai ir potenciāli mazākā ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, ekosistēmām un cilvēku veselību. 

59. pants

Piekļuve informācijai

1.  Jāpublisko kompetentās iestādes lēmums, ieskaitot vismaz vienu atļaujas eksemplāru un visi turpmākie grozījumi un papildinājumi.

Publisko vispārējos obligātos noteikumus, kas piemērojami iekārtām, un iekārtu sarakstu, par kurām jāsaņem atļauja un jāveic reģistrācija. 

2.  Saskaņā ar 54. pantu jāpublisko kompetentās iestādes rīcībā esošie emisiju monitoringa rezultāti.

3.  Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, kā noteikts Direktīvas 2003/4/EK 4. panta 1. un 2. punktā.

VI nodaļa

 Īpaši noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām 

60. pants

 Darbības joma 

 Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz titāna dioksīda ražošanas iekārtām. 

61. pants 

Atkritumu noglabāšanas aizliegums 

62. pants

 Emisiju kontrole ūdenī 

1.  Iekārtu radītās emisijas ūdenī nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 1. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

2.  Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar VIII pielikuma 2. daļas 1. punktu veic akūtās toksicitātes noteikšanu, un tā atbilst VIII pielikuma 2. daļas 2. punktā norādītajām vērtībām. 

63. pants 

Emisiju novēršana un kontrole gaisā 

1.  Jānovērš skābju pilienu emisijas no ražošanas iekārtām. 

2.  Iekārtu radītās emisijas gaisā nedrīkst pārsniegt VIII pielikuma 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. 

64. pants

 Emisiju un vides monitorings 

1.  Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 62. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina monitoringu emisijām ūdenī.

2.  Lai kompetentā iestāde varētu verificēt atbilstību atļaujas nosacījumiem un 63. panta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina monitoringu emisijām gaisā.

Šādu emisiju monitoringu veic saskaņā ar VII pielikuma 5. daļu. 

3.  Dalībvalstis nodrošina titāna ražošanas atkritumu ūdenī novadīšanas rezultātā ietekmētās vides monitoringu saskaņā ar VIII pielikuma 4. daļu.

4.  Monitorings jāveic saskaņā ar attiecīgiem CEN standartiem, bet, ja to nav, saskaņā ar ISO standartiem, valstu vai starptautiskajiem standartiem, pēc kuriem iegūst līdzvērtīgas zinātniskās kvalitātes datus.

VII nodaļa

Komiteja, pārejas un nobeiguma noteikumi

65. pants

Kompetentās iestādes

Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šajā direktīvā noteikto saistību izpildi.

66. pants

Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai ir pieejama informācija par šīs direktīvas ieviešanu, par reprezentatīviem emisiju datiem un citām ietekmēm uz vidi, emisiju robežvērtībām, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu saskaņā ar 15. un 16. pantu, kā arī par atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 16. panta 3. punktu.

Dalībvalstīm jāsagatavo un regulāri jāpilnveido valsts informācijas sistēmas tā, lai šā punkta pirmajā daļā minētā informācija būtu pieejama Komisijai elektroniskā veidā. Dalībvalstīm jānodrošina sniegtās informācijas kopsavilkuma pieejamība sabiedrībai.

2.  Par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar 1. punktu, Komisija nosaka informācijas veidus un tās sniegšanas formu.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.  Triju gadu laikā pēc 71. panta 1. punktā minētās dienas un pēc tam vienu reizi trijos gados Komisija, pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas izpildi, kuram, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.

67. pants

Pielikumu grozījumi

1.  Ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuri aprakstīti LPTP atsauces dokumentos Komisija 12 mēnešu laikā pēc LPTP atsauces dokumentu pieņemšanas, kā norādīts 14. pantā, balstoties uz labāko pieejamo tehnoloģiju secinājumiem labāko pieejamo tehnoloģiju atsauces dokumentā, pieņem V, VI, VII un VIII pielikumu un nosaka emisiju robežvērtības kā minimālās prasības. Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem un monitoringa un atbilstības prasībām, ja vien ar tiem ir iespējams sasniegt ekvivalentu vides aizsardzības līmeni.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.  Pirms pirmajā punktā minēto pasākumu pieņemšanas Komisijai jāapspriežas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību, kā arī jāsniedz ziņojums par apspriežu rezultātiem un par to, kā tie ir ņemti vērā.

68. pants

Minimālās prasības

1.  Neskarot 67. pantu, Komisija 12 mēnešu laikā no LPTP atsauces dokumenta publicēšanas saskaņā ar 14. pantu, balstoties uz LPTP secinājumiem LPTP atsauces dokumentā, nosaka emisiju robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības kā minimālās prasības. Emisijas robežvērtības var papildināt ar ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem, ja ar šiem ekvivalentajiem parametriem ir iespējams sasniegt līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Šādas minimālās prasības ir vērstas uz attiecīgo darbību vai iekārtu būtisku ietekmi uz vidi un to pamatā ir emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.

Pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.  Pirms pirmajā punktā minēto īstenošanas pasākumu pieņemšanas Komisijai jāapspriežas ar attiecīgās nozares organizācijām un nevalstiskām organizācijām, kas atbalsta vides aizsardzību, kā arī jāsniedz ziņojums par apspriežu rezultātiem un par to, kā tie ir ņemti vērā.

3.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu Komisija līdz 2011. gada 31. decembrim jo īpaši nosaka emisiju robežvērtības, kā arī monitoringa un atbilstības prasības dioksīniem un furāniem, kuru emisijas radušās no iekārtām, kas veic I pielikuma 2.1 un 2.2 punktā minētās darbības.

Dalībvalstis vai to kompetentās iestādes var noteikt stingrākas emisiju robežvērtības dioksīna un furāna emisijām.

Pasākumus, kas paredzēti nebūtisku šīs direktīvas elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

69. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Komiteja.

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

70. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Šādām sankcijām ir jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis vēlākais līdz ... šos noteikumus paziņo Komisijai, bet to iespējamos vēlākos grozījumus paziņo nekavējoties.

71. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai, vēlākais līdz ...(41) izpildītu 2. pantā, 3. panta 4. punktā, 3. panta 15. līdz 18. punktā, 20. pantā, 4. panta 2. punktā, 5. pantā, 6. pantā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā, 14. pantā, 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 15. panta 3. līdz 5. punktā, 16. panta 2. līdz 5. punktā, 17. pantā, 18. panta 2. līdz 4. punktā, 22. panta 2. līdz 3. punktā, 22. panta 4. punkta b) un d) apakšpunktā, 23. pantā, 24. pantā, 25. pantā, 26. panta 1. punkta d) apakšpunktā, 26. panta 2. punkta c) līdz g) apakšpunktā, 29. pantā, 31. pantā, 33. panta 2. punktā, 34. panta 2. līdz 4. punktā, 35. pantā, 36. panta 2. punktā, 42. panta 5. punktā, 64. panta 2. punktā, 64. panta 4. punktā, 65., 66. un 70. pantā, un pielikumos – I. pielikuma 1.1 punktā, 2.5 punkta c) apakšpunktā, 3.5, 4.7, 5.2, 5.3 punktā, 6.1 punkta c) apakšpunktā, 6.4 punkta b) apakšpunktā, 6.6, 6.9, 6.10 punktā, IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā, V pielikuma 1. līdz 4. daļā, VI pielikuma 1. daļas b) apakšpunktā, 4. daļas 2.2, 3.1 un 3.2 punktā, 6. daļas 2.5 un 2.6 punktā, VII pielikuma 7. daļas 3. punktā, VIII pielikuma 1. daļas 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā, un 3. daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no ... *. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

72. pants

Atcelšana

1.  Direktīvas 78/176/EEK, 82/883/EEK, 92/112/EEK, 96/61/EK, 1999/13/EK un 2000/76/EK kurās grozījumi izdarīti ar IX pielikuma A daļā norādītajiem tiesību aktiem, tiek atceltas no ... (42)*, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kuros transponē valsts tiesību aktos un piemēro IX pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

2.  Direktīva 2001/80/EK kurā grozījumi izdarīti ar direktīvām, kas minētas IX pielikuma A daļā, tiek atcelta no 2016. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kuros transponē valsts tiesību aktos un piemēro IX pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

3.  Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu X pielikumā.

73. pants

Pārejas noteikumi

1.  Attiecībā uz iekārtām, kas minētas I pielikuma 1.2, 1.3, 1.4, 2.1 līdz 2.4 punktā, 2.5 punkta a) un b) apakšpunktā, 2.6, 3, 4.1 līdz 4.6, 5.1 un 5.2 punktā, 5.3 punkta a) un b) apakšpunktā, 5.4 punktā, 6.1. punkta a) un b) apakšpunktā, 6.2 līdz 6.5 punktā, 6.6 punkta b) un c) apakšpunktā, 6.7 un 6.8 punktā, kā arī tām 1.1 punktā minētajām iekārtām, kuru nominālā aprēķinātā termiskā jauda ir vienāda vai lielāka par 50 MW, un 6.6 punkta a) apakšpunktā minētajām iekārtām ar vietām vairāk nekā 40 000 mājputniem, un kuras iesniegušas pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 71. panta 1. punktā minētās dienas un ievērojot nosacījumu, ka šīs iekārtas nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā gada laikā pēc šā termiņa, dalībvalstis no ... (43) piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 71. panta 1. punktu.

2.  Attiecībā uz iekārtām, kas minētas I pielikuma 2.5 punkta c) apakšpunktā, 5.3 punkta c), d) un e) apakšpunktā, 6.1 punkta c) apakšpunktā, 6.9 un 6.10 punktā, kā arī tām 1.1 punktā minētajām iekārtām, kuru nominālā aprēķinātā termiskā jauda ir zemāka par 50 MW, un 6.6 punkta a) apakšpunktā minētajām iekārtām ar vietām līdz 40 000 mājputniem, un kuras darbojas pirms 71. panta 1. punktā minētās dienas, dalībvalstis no ... (44)* piemēro normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 71. panta 1. punktu.

3.  Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, uz kurām attiecas III nodaļas noteikumi, dalībvalstis saskaņā ar 71. panta 1. punktu pieņemtos normatīvos un administratīvos aktus piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

4.  Attiecībā uz sadedzināšanas iekārtām, kurās veic atkritumu līdzsadedzināšanu, VI pielikuma 4. daļas 3.1 punktu piemēro līdz 2015. gada 31. decembrim.

Tomēr no 2016. gada 1. janvāra attiecībā uz šīm iekārtām ir spēkā VI pielikuma 4. daļas 3.1 punkta noteikumi.

74. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

75. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) 2009. gada 14. janvāra Atzinums. (2) OV C 325, 19.12.2008., 60. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 10. marta Nostāja. (4) OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp. ║ (5) OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp. ║ (6) OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp. (7) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. ║ (8) OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp. ║ (9) OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp. (10) OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp. ║ (11) COM(2005)0446.║ (12) COM(2006)0231.║ (13) COM(2005)0666.║ (14) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (15) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp. ║ (16) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. ║ (17) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. ║ (18) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. (19) OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp. (20) 1998.gada Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. (21) OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp. ║ (22) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. ║ (23) OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp. (24) OV L 117, 8.5.1990., 1. lpp. (25) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. (26) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. (27) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp. (28) Komisijas Lēmums 2000/532/EK (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.). (29) OV L 143, 30.4.2004, 87.lpp. (30) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. (31) OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp. (32) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp. (33) OV L… (34) + OV: lūdzu ievietot numuru, datumu un publikācijas atsauci. (35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 761/2001 (2001. gada 19. marts), ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)(OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.). (36) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. (37) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. (38) OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp. (39) OV L 30, 6.2.1993., 1. lpp. (40) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (41) * 18 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (42) ** Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (43) * Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (44) ** 54 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja: