Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2183(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0108/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0108/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 3
CRE 24/03/2009 - 3

Balsojumi :

PV 24/03/2009 - 4.20
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0165

Pieņemtie teksti
PDF 322kWORD 76k
Otrdiena, 2009. gada 24. marts - Strasbūra
Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošana
P6_TA(2009)0165A6-0108/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūcija par Struktūrfondu regulas 2007.–2013. gada plānošanas periodam īstenošanu ‐pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām (2008/2183(INI))

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā EK Līgumu un jo īpaši tā 2. pantu un 3. panta 2. punktu,

-   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam (COM(2008)0301),

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas politikas fondu(1) (Vispārējā regula par ERAF, ESF un Kohēzijas politikas fondu),

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu Nr. 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnēm(2) (Kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes),

-   ņemot vērā pārrunu rezultātus saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gadam – faktu tabulas par katru dalībvalsti,

-   ņemot vērā Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2007)0273) (Ceturtais kohēzijas politikas ziņojums),

-   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas politikas fondu attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību (COM(2008)0803),

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (COM(2008)0838),

-   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu to izmaksu veidus, kuras ir atbilstīgas atbalstam no ESF (COM(2008)0813),

-   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī(3),

-   ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6–0108/2009),

A.   tā kā Komisija ir publicējusi iepriekšminēto paziņojumu, pamatojoties uz pārrunu rezultātiem ar dalībvalstīm par valsts stratēģiskajiem ietvardokumentiem un rīcības programmām;

B.   tā kā saskaņā ar Līguma 158. pantu, lai stiprinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, Kopienas mērķis ir mazināt atšķirību starp attīstības līmeņiem dažādos reģionos un mazāk attīstīto reģionu vai salu, arī lauku reģionu, atpalicību;

C.   tā kā pēdējo divu Eiropas Savienības paplašināšanās reižu rezultātā Kopienā ir iezīmējušās būtiskas reģionālās atšķirības, kas nekavējoties jārisina, lai veicinātu harmonisku, līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību;

D.   tā kā pēdējos ziņojumos par kohēziju tiek uzsvērta tendence palielināties teritoriālajām atšķirībām starp ES reģioniem, kā arī atšķirībām pašos reģionos, kurām raksturīgas tādas parādības kā teritoriālā segregācija, kas veicinājusi savdabīgu geto paveidu rašanos, kā arī dažu attālāko, galvenokārt, lauksaimniecisko apvidu arvien dziļāks panīkums;

E.   tā kā 2006. gada oktobrī Padome pieņēma iepriekšminētās kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijas kā orientējošu sistēmu dalībvalstīm attiecībā uz valsts stratēģisko ietvardokumentu un rīcības programmu sagatavošanu 2007.-2013. gadam;

F.   tā kā trīs prioritātes, kas izklāstītas kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās attiecas uz Eiropas un tās reģionu pievilcības palielināšanu, lai padarītu tos par vietām, kur ieguldīt līdzekļus un strādāt, uzlabot zināšanas un inovācijas izaugsmei un radīt vairāk un labākas darba vietas;

G.   tā kā šo prioritāšu iestrādāšanai rīcības programmās būtu jāuzlabo reģionu spēja risināt globalizācijas, strukturālo, demogrāfisko un klimata pārmaiņu radītās problēmas un jāstiprina ilgtspējīga attīstība;

H.   tā kā ir novērojamas būtiskas atšķirības, kā dalībvalstis savās rīcības programmās ir īstenojušas iepriekšminētās prioritātes atkarībā no tā, kurā reģionālās attīstības mērķa, konverģences vai reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības kategorijā ir iekļauts konkrētais reģions;

I.   tā kā Vispārējā regulā par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu tika noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās pirms 2004. gada 1. maija, 60 % no kopējiem "konverģences" mērķim un 75 % no reģionālajai konkurētspējai un nodarbinātībai paredzētajiem izdevumiem jārezervē prioritātēm, kas saistītas ar Lisabonas stratēģiju, bet dalībvalstīm, kas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā vai vēlāk, tika ieteikts pieņemt šo pašu pieeju;

J.   tā kā ilgspējībai, jebkādas diskriminācijas novēršanai, labai pārvaldībai un partnerības principa piemērošanai apvienojumā ar spēcīgu institucionālo un administratīvo veiktspēju ir būtiska nozīme sekmīgā kohēzijas politikas īstenošanā;

K.   tā kā kohēzijas politikai jābūt pietiekami spēcīgai un elastīgai, lai tā spētu ietekmēt Eiropas Savienības centienus cīnīties ar pašreizējās globālās ekonomiskās krīzes sekām,

1.   atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus savās rīcības programmās iestrādāt šīs Kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās noteiktās trīs prioritātes, kas atbilst Lisabonas programmas mērķiem;

2.   norāda uz jaunā plānošanas perioda samērā lēno uzsākšanu daudzās dalībvalstīs, kas varētu apdraudēt finansējuma efektīvu izmantošanu; tomēr pauž pārliecību, ka tiks ievērotas sarunu gaitā uzņemtās saistības un rīcības programmu pieņemšanas process, tādējādi nesot labumu reģioniem un visai Savienībai kopumā;

Reģionālo atšķirību mazināšana

3.   ņem vērā dalībvalstu apņēmību, izstrādājot stratēģijas nelīdzsvarotības mazināšanai gan starp reģioniem, gan pašos reģionos, risināt specifiskas teritoriālās vajadzības, ko izraisa šo valstu ģeogrāfiskais novietojums un ekonomiskā un institucionālā attīstība; šajā sakarībā atgādina par dalībvalstu ierosinātajiem pasākumiem, lai risinātu īpašas attīstības problēmas, ar kurām saskaras reģioni ar specifiskiem ģeogrāfiskiem faktoriem, piemēram, kalnu reģioni, salas, nomaļākie reģioni, attālas pierobežu pilsētas, reģioni, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, un pierobežu reģioni; vēlreiz uzsver to, ka ekonomikas un videi draudzīga attīstība, kā arī reģionālo atšķirību mazināšana aizvien ir ES reģionālās politikas galvenie mērķi;

4.   pauž nožēlu, ka ilgtspējības, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas, kā arī partnerības principi ir nepietiekami izmantoti un dokumentēti daudzos valsts stratēģiskajos ietvardokumentos un darbības programmās; kritiski vērtē faktu, ka Komisija tomēr ir apstiprinājusi darbības programmas ar šādām nepilnībām un nav dalībvalstīm vai reģioniem pieprasījusi veikt uzlabojumus;

5.   uzsver, ka iepriekšējā pieredze liecina, ka konverģence starp valstīm var slēpt atšķirību palielināšanos starp reģioniem un reģionu līmenī; turklāt atzīmē, ka šīs starpreģionālās un vietējās atšķirības var novērot dažādās jomās, piemēram, nodarbinātībā, produktivitātē, ienākumos, izglītības līmenī, inovāciju kapacitātē; uzsver kohēzijas politikas teritoriālās dimensijas svarīgo nozīmi šo problēmu risināšanā;

Kohēzijas politika Lisabonas programmas īstenošanai

6.   atzinīgi vērtē dalībvalstu iestāžu centienus nodrošināt, lai vidējais izdevumu piešķīrums Lisabonas programmas nodrošināšanai būtu 65% no finansējuma, kas paredzēts konverģences reģioniem un 82% no finansējuma, kas paredzēts reģionālajai konkurētspējai un nodarbinātībai reģionos, un tas faktiski ir vairāk, nekā sākotnēji pieprasīts;

7.   ir pārliecināta, ka šajā jomā nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi; uzskata, ka, ņemot vērā termiņa vidusposma pārskatu par struktūrfondiem, ir jāizstrādā stingrākas ES vadlīnijas un jāpiešķir lielāki finanšu līdzekļi šo mērķu īstenošanai un, konkrēti, vismaz 5 % no struktūrfondu līdzekļiem ir jāizmanto, lai uzlabotu esošo māju energoefektivitāti; šajā sakarībā aicina Komisiju pārraudzīt, kā tiek īstenoti Konkurētspējas Padomes 2008. gada 9. un 10. oktobra secinājumi par energoefektivitāti; uzsver atjaunojamo enerģijas avotu izšķirošo nozīmi un attīstības iespējas ES reģionos, gan radot darbavietas, gan veicinot ilgtspējīgu vietējo attīstību;

8.   mudina reģionus censties sasniegt Lisabonas mērķus, rūpīgi un efektīgi īstenojot rīcības programmas; vēl aicina Komisiju cieši uzraudzīt to īstenošanu, lai nodrošinātu mērķu īstenošanu praksē, un informēt Parlamentu par novērotajām problēmām;

9.   uzskata, ka Eiropas enerģētikas tīklam piešķirtie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, ņemot vērā šo tīklu būtisko nozīmi iekšējā enerģijas tirgus izveidē;

10.   norāda uz mazo un mikrouzņēmumu, it īpaši amatniecības uzņēmumu, nozīmi ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā kohēzijā, jo tie dod būtisku ieguldījumam attīstībā un nodarbinātībā; tādēļ prasa īstenot aktīvu politiku visu veidu jauninājumu atbalstam šajos uzņēmumos un aicina Komisiju radīt iespējas uzņēmumu, valsts sektora, skolu un universitāšu savstarpējai sadarbībai, lai veidotu reģionālās inovāciju kopas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju;

Atbilde uz globalizāciju un strukturālām pārmaiņām

11.   atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis ievērojamu daļu no izpētei, attīstībai un jauninājumiem paredzētajiem kopējiem līdzekļu piešķīrumiem ir atvēlējušas, lai attīstītu uz zināšanām balstītu pakalpojumu ekonomiku un veicinātu uzņēmējdarbību un biznesa atbalsta pakalpojumus, kā arī lai palīdzētu uzņēmumiem un strādniekiem pielāgoties jaunajiem apstākļiem; atzīmē, ka vairākumā Eiropas Savienības konverģences reģionu liela problēma joprojām ir piekļuves nodrošināšana, jo tajos nav pietiekamas transporta infrastruktūras;

12.   uzskata, ka rūpniecības politikas atbalstam nepieciešami līdzekļi no struktūrfondiem, lai palielinātu dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurētspēju; tādēļ atbalsta kohēzijas politikas prioritāti ‐ dot iespēju attīstīties uzņēmējdarbības, it īpaši MVU, potenciālam;

Demogrāfiskās pārmaiņas un ietverošāki darba tirgi

13.   kā apsveicamus vērtē dalībvalstu centienus par prioritāriem uzskatīt ieguldījumus, kuru mērķis ir palielināt darbaspēka līdzdalību, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un tādējādi atbalstīt Eiropas Sociālā fonda finansētos pasākumus un PROGRESS programmu (2007.–2013.g), kas izstrādāti, lai novērstu diskrimināciju un uzlabotu sieviešu stāvokli darba tirgū; atzinīgi vērtē dalībvalstu programmās, ko finansē no ESF līdzekļiem, iekļautos pasākumus prasmju uzlabošanai, nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanai; uzsver, ka aizvien pieaugošās ekonomiskās krīzes apstākļos ir būtiski un nepieciešami turpināt centienus atbalstīt nodarbinātību, katrā kohēzijas politikas īstenošanas un novērtēšanas posmā īpašu uzmanību pievēršot invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašajām vajadzībām;

14.   pauž atbalstu "partnerības principam", ko Komisija ievieš kohēzijas politikā, un aicina Komisiju iesaistīt vietējās un valsts sieviešu organizācijas šīs politikas apspriešanā un īstenošanā;

Stabilas attīstības, klimata pārmaiņu un enerģētikas jomas izaicinājumu atzīmēšana

15.   uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt vidi, cīnīties ar klimata pārmaiņām un veicināt energoefektivitāti, ir jāiekļauj visās rīcības programmās, un atzinīgi vērtē saistības, kuras dalībvalstis uzņēmušās, lai risinātu šos jautājumus, piešķirot tām aptuveni vienu trešdaļu no kopējā kohēzijas budžeta; tomēr uzskata, ka konkrētie piešķīrumi cīņai pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšanai nav pietiekami, lai apmierinātu reālās vajadzības;

16.   uzskata, ka konkurences centru attīstībai ir jāizmanto struktūrfondu līdzekļi, jo šie centri sniedz būtiskas iespējas izveidot labi apmaksātas darbavietas un veicināt izaugsmi, kā arī samazināt spiedienu uz lielām pilsētkopām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu turpināt Kopienas iniciatīvu attiecībā uz pilsētu teritorijām (URBAN), ņemot vērā nepieciešamību atveseļot pilsētu teritorijas un atjaunot pilsētu novecojušās infrastruktūras;

17.   uzsver, ka atbilstoši Struktūrfondu regulām dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina, ka dažādos fondu īstenošanas posmos tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība, kā arī dzimumu perspektīvas iekļaušana;

18.   aicina dalībvalstis sniegt pilsoņiem, pašvaldības iestādēm, kā arī nevalstiskajām un sieviešu organizācijām pilnīgu informāciju par finansēšanas iespējām, īpaši informējot par konkrētām programmām, tiesībām saņemt līdzfinansējumu no struktūrfondiem, līdzfinansēšanas noteikumiem, noteikumiem saistībā ar izdevumu atmaksāšanu, kā arī par to, kur iespējams atrast uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus jaunajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam;

19.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārmērīgi administratīvi šķēršļi neattur nevalstiskās organizācijas no pieteikšanās projektu finansējumam, jo īpaši tās organizācijas, kas atbalsta sievietes ekonomiski sarežģītos apstākļos, sievietes imigrantes, mazākumtautību sievietes, sievietes invalīdes, sievietes, kuru aprūpē ir apgādājamas personas, un sievietes, kuras cietušas no vardarbības vai spīdzināšanas;

20.   atzīmē, ka ievērojami atšķiras veids, kā ES-15 un ES-12 dalībvalstis piešķīra līdzekļus šai jomai, un atzīst, ka jaunajām dalībvalstīm ir jānovirza ievērojami vairāk līdzekļu Eiropas Savienības vides, klimata aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai, kā to paredz Kopienas acquis;

21.   uzsver, ka ir svarīgi konsolidēt sadarbības un pieejamo fondu efektīvas absorbcijas iespējas, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, tostarp apmaiņu ar paraugpraksi, informācijas kampaņas, kopīgu rīcību, apmaiņu ar jaunām tehnoloģijām, kā arī partnerību izveidi, jo tas veicinās pašreizējo sadarbības programmu efektīvu īstenošanu un, it īpaši, jauno dalībvalstu absorbcijas spēju;

22.   uzskata, ka ekonomiskās krīzes laikā dalībvalstīm jātiecas gūt priekšrocības no mijiedarbības starp vides aizsardzību un jaunu darbavietu izveidošanu, ko paredz kohēzijas politikas stratēģijas pamatnostādnes, un jāpiešķir vairāk līdzekļu projektiem, kas veicina "zaļo" ekonomiku, "zaļās" darbavietas un "zaļos" jauninājumus;

Daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības stiprināšana

23.   uzskata, ka vairāklīmeņu pārvaldība un partnerattiecību princips ir galvenie elementi rīcības programmu likumības, pārredzamības un efektivitātes nodrošināšanai plānošanas posma un īpaši īstenošanas procesa laikā; tāpēc atzinīgi vērtē visu dalībvalstu centienus atbilstoši to īpašajām iestāžu sistēmām un tradīcijām stiprināt partnerattiecību principu programmās pašreizējam periodam saskaņā ar Vispārējās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu 11. pantu; iesaka, jo īpaši jaunajām dalībvalstīm, kurām ir maz pieredzes efektīgu partnerattiecību veidošanā, īstenojot rīcības programmas, nepārtraukti stiprināt partnerattiecību un pārredzamības principu;

24.   aicina dalībvalstis nepieļaut pārmērīgu kavēšanos, atmaksājot pabeigtu projektu izdevumus, un norāda, ka šādas kavēšanās izraisīta maksātnespēja līdzekļu saņēmējiem ‐ galvenokārt pašvaldību iestādēm un bezpeļņas organizācijām ‐ bieži liedz turpināt pasākumus, kas raksturīgi to darbības jomai;

25.   norāda, ka struktūrpolitikas īstenošanas kavēšanos daļēji izraisa pārlieku stingrās procedūras un tāpēc šīs procedūras ir jāvienkāršo, ieviešot skaidru atbildības un kompetenču sadali starp ES, dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām varas iestādēm;

26.   aicina dalībvalstis jau valsts stratēģisko ietvardokumentu plānošanas stadijā cieši sadarboties ar reģionālajām un vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu valsts stratēģiju optimālu īstenošanu un pilnībā sasniegtu vairāku līmeņu pārvaldības sistēmas ideālus;

27.   uzsver, ka ir jāveicina valsts un privātuzņēmumu partnerība starp privāto un valsts sektoru, lai varētu realizēt daudzus svarīgus projektus, kas ļautu palielināt investīciju ietekmi;

28.   norāda, ka trūkst vērtējuma struktūrfondu programmu koordinēšanai un savstarpējai papildināmībai ar lauku teritoriju attīstības programmām; norāda, ka vietējā pieredze liecina par nepietiekamu sinerģiju starp abām šīm programmām;

Institucionālās rīcībspējas veidošana

29.   atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājusies informētība par institucionālās un administratīvās veiktspējas stiprināšanas nozīmi efektīvai valsts politikas nostādņu īstenošanai un ES fondu pārvaldībai; aicina visos konverģences reģionos ieguldīt ievērojamas pūles institucionālās veiktspējas stiprināšanā un valsts iestāžu profesionalitātes uzlabošanā;

30.   uzsver, ka kohēzijas politika ir jāīsteno arī lauku rajonos, jo teritoriālo kohēziju var sasniegt, tikai panākot līdzsvaru starp pilsētām un lauku rajoniem;

Veiksmīgu politikas nostādņu iesaistīšana, zināšanu un labas prakses izplatīšana

31.   īpaši augstu vērtē to, ka jaunās dalībvalstis ir iekļāvušas Kopienas iniciatīvu URBAN un EQUAL rezultātus savās rīcības programmās 2007.–2013. gadam; atzinīgi vērtē dalībvalstu centienus izstrādāt integrētus plānus pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, jo rūpniecības uzņēmumi, galvenokārt, ir izvietoti lielās un mazās pilsētās un tie ir noteicošais faktors ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un darba vietu radīšanai; turklāt uzskata, ka pilnībā ir jāizmanto Eiropas teritoriālās sadarbības programmu potenciāls, kā arī Jessica, Jaspers, Jeremie un Jasmine instrumenti, lai paātrinātu attīstību un palielinātu izaugsmi;

32.   aicina dalībvalstis visos struktūrfondu projektos ņemt vērā to ietekmi uz sievietēm un dzimumu dimensiju;

Secinājumi

33.   uzskata, ka nav iespējams skaitliski vērtēt to, kā dalībvalstis ir izvēlējušās īstenot kohēzijas politikas stratēģijas vadlīnijās paredzēto sistēmu, izstrādājot valsts stratēģiskos ietvardokumentus un rīcības programmas; atzinīgi vērtē to, ka visas dalībvalstis visos posmos ir ieguldījušas ievērojamas pūles kohēzijas politikas prioritāšu sasniegšanā, ņemot vērā sava konkrētās vajadzības un ierobežojumus;

34.   uzskata, ka līdzekļu piešķiršanas pārredzamība un administratīvā vienkāršošana, kas struktūrfondu līdzekļu potenciālajiem ieguvējiem veicina piekļuvi informācijai, ir galvenais priekšnoteikums, lai sasniegtu kohēzijas politikas vispārējos mērķus;

35.   aicina dalībvalstis stiprināt procedūras, kuras tās ievieš, lai garantētu, ka kohēzijas nodrošināšanai tiek piemērota pilnībā īstenojama integrēta pieeja, tādējādi panākot, ka ir attiecīgi ņemti vērā visi jebkuras rīcības programmas aspekti;

36.   pauž atbalstu Komisijas centieniem nodrošināt, ka dalībvalstīs darbojas efektīgas kontroles sistēmas, lai panāktu Kopienas izdevumu pareizu finanšu pārvaldību;

37.   atzīmē, ka pašreizējā globālā ekonomiskā krīze ir radījusi jaunu situāciju visās dalībvalstīs un ir nepieciešams to no jauna izvērtēt un, iespējams, pielāgot investīciju prioritātes; atzinīgi vērtē Komisijas iepriekšminētos priekšlikumus par šo regulu grozījumiem, lai apmierinātu Savienības vajadzības šajos ārkārtas apstākļos, un vēlreiz uzsver, ka kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā visā Savienības teritorijā; līdz ar to noraida visus mēģinājumus atkārtoti nodot šo politiku dalībvalstu pārziņā;

o
o   o

38.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
(2) OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0492.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika