Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2055(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0110/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0110/2009

Debates :

PV 24/03/2009 - 10
CRE 24/03/2009 - 10

Balsojumi :

PV 25/03/2009 - 3.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0174

Pieņemtie teksti
PDF 302kWORD 78k
Trešdiena, 2009. gada 25. marts - Strasbūra
2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšana
P6_TA(2009)0174A6-0110/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu (2008/2055(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 268.–280. pantu,

–   ņemot vērā to, ka pašlaik notiek Lisabonas līguma ratifikācijas process,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā savu 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. novembra darba dokumentu "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" (SEC(2008)2739),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. novembrī rīkotās konferences "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" rezultātus,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 13. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas)(3) un 2008. gada 18. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. un 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas)(4),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(5),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 12. decembra rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu(6),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs(7),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(8),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 12. marta rezolūciju par KLP "veselības pārbaudi"(9),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembra, 2007. gada 21. un 22. jūnija un 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmju secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atbildi uz Eiropas Komisijas paziņojumu "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" (SEC(2007)1188),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0110/2009),

A.   tā kā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ("2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums") vienojās pēc intensīvām sarunām, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. jūnija sarunu nostāju, kas tika balstītas uz padziļinātu analīzi politisko prioritāšu noteikšanai, kā arī pamatojoties uz dalībvalstu 2005. gadā panākto vienošanos;

B.   tā kā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā ir noteikts, ka Komisija līdz 2009. gada beigām sniegs ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, un Komisija ir aicināta veikt visu ES finanšu līdzekļu izlietojuma aspektu plaša mēroga pārskatīšanu, arī attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un resursiem, tostarp AK atlaidi, un sniegt ziņojumus 2008. un 2009. gadā;

C.   tā kā Komisija 2007. gada septembrī sāka plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā tika saņemtas vairāk nekā 300 atsauksmes, un 2008. gada 12. novembrī organizēja konferenci "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā", kas bija pirmais pārskatīšanas procesa solis;

D.   tā kā Komisija ne vēlāk kā 2009. gada rudenī plāno sniegt paziņojumu, izklāstot galvenos norādījumus, saskaņā ar kuriem vajadzētu veidot nākamo finanšu shēmu, un tai būtu jāsagatavo ziņojums par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma darbību (otrais procesa solis), bet priekšlikumus attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un Iestāžu nolīgumu gatavos nākamais Komisijas sastāvs (trešais solis) 2010. gadā;

E.   tā kā Lisabonas Līguma ratifikācijas process vēl turpinās;

F.   tā kā Lisabonas līguma finanšu noteikumi paredz, ka daudzgadu finanšu shēma (DFS) kļūs juridiski saistoša saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un būs spēkā "vismaz piecus gadus";

G.   tā kā Lisabonas līgums paredz Eiropas Savienības kompetences paplašināšanu, kā rezultātā, iespējams, tiks izstrādāti vairāki jauni politikas virzieni, kuru īstenošanai varētu būt vajadzīgs atbilstošs tiesiskais pamats un finansējums;

H.   tā kā iestādēm būtu jānodrošina, lai nākamās finanšu shēmas izpildes grafiks garantētu demokrātisko leģitimitāti un, cik vien iespējams, nodrošinātu Komisijas un Parlamenta pilnvaru savstarpēju atbilstību, ņemot vērā, ka pašreizējā DFS, iespējams, tiks pielāgota un tās termiņš pagarināts līdz 2015.–2016. gadam;

I.   tā kā jaunās Komisijas sastāva iecelšanai amatā un uzklausīšanas sanāksmēm, ko šajā sakarībā rīkos, vajadzētu būt iespējai jaunievēlētajiem Parlamenta deputātiem izjautāt un novērtēt jaunos komisārus, noskaidrojot, kādas ir viņu attiecīgās politiskās prioritātes un, viņuprāt, to finansēšanai vajadzīgais budžets;

J.   tā kā pašreizējo likumdošanas programmu termiņa vidusposma izvērtēšanai, kas paredzēta 2010.–2011. gadā, vajadzētu būt galvenajam pamatojumam, lai novērtētu pašreizējās programmas un nākotnes prioritātes, un to vajadzētu pienācīgi ņemt vērā, lemjot par iespēju pielāgot spēkā esošo finanšu shēmu un pagarināt tās darbības termiņu līdz 2015.–2016. gada beigām,

1.   atgādina, ka Parlaments ir intensīvi piedalījies 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību veidošanas procesā, vienlaikus nodrošinot ES likumdošanas procesa nepārtrauktību, pieņemot ļoti lielu skaitu daudzgadu programmu; uzskata, ka vairums Parlamenta ziņojumā pausto ieteikumu joprojām ir aktuāli, jo to pamatā bija augšupēja pieeja, kas uzdevumus un solījumus saistīja ar vajadzīgajiem budžeta līdzekļiem; šajā sakarībā uzskata, ka jaunajam Parlamentam būtu jādara zināmi daži vispārīgi principi un norādījumi, kuru pamatā ir iepriekš gūtā pieredze;

Trīs soļu pieeja

2.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rīkot plašu sabiedrisko apspriešanu, lai rastu jaunas idejas un virzienus; tomēr atgādina, ka atbilstoši katras iestādes institucionālajām prerogatīvām Parlamentam ir tiesības pētīt citus risinājumus un ierosinājumus, pamatojoties uz paša plānotiem apspriešanas un uzklausīšanas pasākumiem;

3.   uzskata, ka pēdējos divos gadus pēc pašreizējās DFS (2007. - 2013. gads) un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma stāšanās spēkā ir panākts zināms progress attiecībā uz trīs pīlāriem, ko Parlaments izklāstīja savā 2006. gada 17. maija rezolūcijā par Iestāžu nolīguma noslēgšanu(10): politisko prioritāšu un finanšu vajadzību saskaņošana, budžeta struktūras modernizācija un ES budžeta izpildes kvalitātes uzlabošana; tomēr atzīmē, ka joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus, piemēram, īstenojot ticamības deklarāciju (DAS), par kuru toreiz tika panākta vienošanās, kā arī vienkāršojot noteikumus un uzlabojot jau piešķirto, bet ļoti niecīgi izmantoto līdzekļu izlietojumu;

4.   atgādina ‐ tam ir zināms, ka, slēdzot galīgo vienošanos, netika atrisināti vairāki jautājumi, piemēram, attiecībā uz reģionālā un valsts līmeņa pārvaldības deklarācijām; uzsver, ka bija vajadzīgs papildu finansējums ES politiskajām prioritātēm, jo īpaši Galileo, Eiropas Tehnoloģiju Institūtam un pārtikas mehānismam, un ka risinājums tika rasts, izmantojot jau esošos 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktos instrumentus; norāda, ka Padome pati nav spējusi īstenot Eiropadomes vienošanos par iespēju EUR 5 000 000 000 no ES budžeta piešķirt ekonomikas atveseļošanas un atbalsta programmai; uzskata, ka, pamatojoties uz pietiekamas un vērienīgas pārskatīšanas rezultātiem, būs jāveic vēl citi pašreizējās DFS un Iestāžu nolīguma pielāgojumi;

5.   norāda, ka būtu jānošķir konkrētu pašreizējās DFS programmu pārskatīšana, pamatojoties uz tiesību aktu termiņa vidusposma izvērtēšanu, kas veicama 2010.–2011. gadā, aktuālās problēmas, ko radījis nepietiekams finansējums 4. izdevumu kategorijā un 1.a izdevumu kategorijā, un jauni problemātiskie jautājumi, piemēram, attiecībā uz enerģētiku, klimata pārmaiņām, pilsonību, brīvību, drošību un tiesiskumu, cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību, Kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un citām politikas stratēģijām, kas saistītas ar Lisabonas līgumā noteiktajām jaunajām kompetences jomām un jaunās DFS sagatavošanu; uzsver ‐ vērienīgs termiņa vidusposma pārskatīšanas process ir vēl jo vajadzīgāks priekšnoteikums gadījumā, ja tiek pagarināts spēkā esošās DFS darbības termiņš;

6.   uzsver, ka, no vienas puses, pašreizējā situācija un ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu saistītā nenoteiktība un, no otras puses, pašreizējā Parlamenta pilnvaru termiņa beigas, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un jaunās Komisijas izveide pašreizējā ekonomiskajā situācijā būs iemesls tam, ka turpmākajos mēnešos netiks izklāstītas konkrētas nostājas nolūkā veikt vērienīgu pārskatīšanu; taču uzsver, ka vērienīgam pārskatam vajadzētu kļūt par jaunā Parlamenta un Komisijas steidzamu prioritāti;

7.   tādēļ uzskata, ka reālistisks termiņa vidusposma pārskats būtu jāsagatavo trijos posmos:

   a) i) īstenojot ikgadējās budžeta procedūras, jāatrisina jautājums par līdzekļu trūkumu un pārpalikumu, ja iespējams, nodrošinot vairāk elastīguma un vajadzības gadījumā izmantojot daļu no rezerves, kas izveidota, nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu,
   ii) jāveic termiņa vidusposma novērtējuma analīze;
   b) i) jāveic sagatavošanas darbi spēkā esošās DFS iespējamai pielāgošanai un darbības termiņa pagarināšanai līdz 2015.–2016. gadam, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz piecu gadu termiņa DFS sistēmu, kas nosaka katram Parlamenta un katram Komisijas sastāvam to attiecīgajā pilnvaru laikā politisku atbildību par katru DFS,
   ii) jānodrošina pašreizējo programmu iespējamie pielāgojumi un darbības termiņa pagarināšana, kā noteikts tiesību aktos (2010–2011) atbilstoši DFS darbības termiņa iespējamai pagarināšanai, ko Parlaments jau vairākas reizes ir pieprasījis;
   c) i) jāsagatavo nākamā DFS laikposmam no 2016.–2017. gada; par šo posmu būs atbildīgs 2014. gadā ievēlētais Parlamenta sastāvs;

Vispārējie principi

8.   atgādina, ka pašu resursu maksimālais apjoms saistībām ir 1,31 % no ES NKI un maksājumiem 1,24 % no ES NKI; turklāt atgādina, ka katru gadu netiek izlietotas ievērojamas rezerves, kas veidotas, nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu, sevišķi maksājumiem (2007. gadā ‐ EUR 8 300 000 000, 2008. gadā ‐ EUR 13 000 000 000, 2009. gadā ‐ EUR 7 800 000 000); turklāt atgādina, ka ir ļoti būtiski atšķiras DFS maksimālais apjoms un ES pašu resursu maksimālais apjoms(11) (starpība 2010. gadā ‐ EUR 36 600 000 000, 2011. gadā ‐ EUR 44 200 000 000, . gadā ‐ EUR 45 000 000 000 un 2013. gadā ‐ EUR 50 600 000 000)(12);

9.   apstiprina savu iepriekšminētajā 2007. gada 29. marta rezolūcijā pausto nostāju, kurā uzsvērts, ka "politiska saikne starp ieņēmumu reformu un izdevumu pārskatīšanu ir neizbēgama un pilnīgi pamatota"; uzskata, ka abi šie procesi būtu īstenojami vienlaicīgi, lai, tos apvienojot, veiktu vispārēju un integrētu ES jaunās izdevumu un ieņēmumu sistēmas reformu ne vēlāk kā tai DFS, kuras termiņš sāksies 2016.–2017. gadā, un tādēļ vispirms būtu veicams sagatavošanas darbs, tostarp ratifikācija; prasa izvērtēt tādu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstu ieguvumu un tēriņu attiecība kopumā kļūtu savstarpēji atbilstīgāka;

10.   uzskata, ka ES resursu vispārējo apjomu nedrīkst skart pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze pat tādā gadījumā, ja vairs nebūs vērojams pastāvīgs dalībvalstu NKI pieaugums; tādēļ ir pārliecināts, ka ES finansējums būtu mērķtiecīgi jāpiešķir tādu politikas stratēģiju īstenošanai, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, pilnībā ievērojot subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principus; atgādina, ka krīzes laikā šo pievienoto vērtību lielā mērā nosaka Eiropas tautu solidaritātes pamatprincips;

11.   uzsver, ka pareizai finanšu pārvaldībai, uzlabotai pārvaldībai, ko nodrošina dalībvalstis, un Komisijas nodrošinātai politisko prioritāšu un finansiālo vajadzību saskaņošanai vajadzētu būt arī turpmāko gadu prioritātei un ka šo mērķi būtu jācenšas sasniegt, vispirms nosakot pozitīvās un negatīvās prioritātes, nevis sev ierobežojošus maksimālos apjomus, tādēļ uzskata, ka DFS vajadzētu būt elastīgākai; uzsver, ka ES vēsturē ļoti reti ir pieredzētas tik lielas problēmas, kā tās, kuras Eiropas Savienībai ir aktuālas patlaban (krīzes situācija pārtikas, enerģētikas un finanšu nozarē); uzskata ‐ lai uz šīm krīzes situācijām reaģētu patiesi Eiropas mērogā, ir vajadzīgi likumdošanas un budžeta pasākumi;

12.   tā kā globalizācijas, demogrāfisko pārmaiņu, tehnoloģijas attīstības un klimata pārmaiņu ietekmē un ņemot vērā nepieciešamību garantēt drošu un dažādu energoapgādi ES politiskās prioritātes ir pastāvīgā attīstības procesā, uzskata, ka ir svarīgi no jauna izvērtēt un optimizēt ES izdevumus, lai sasniegtu augstāko pievienoto vērtību un ES darbības efektivitāti;

13.   ir pārliecināts, ka ir absolūti nepieciešams nodrošināt vairāk elastīguma gan budžeta pozīcijas robežās, gan starp vairākām budžeta pozīcijām, lai Eiropas Savienība spētu darboties, ne vien risinot ES jaunās problēmas, bet arī veicinot lēmumu pieņemšanas procesu iestādēs; sagaida, ka turpmāk Komisija savos priekšlikumos, kas sagatavoti, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. deklarāciju, šai ziņā izklāstīs attiecīgas iniciatīvas;

14.   atgādina, ka Iestāžu nolīguma 21. punktā ir noteikts, ka "neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu"; atkārtoti kritizē Padomes neloģisko rīcību, jo tā atkārtoti iebilst pret pārskatīšanas iespējas izmantošanu;

15.   atkārtoti uzsver, ka vēlas redzēt, kā konkrēti un strauji uzlabojas dalībvalstu un Komisijas veiktā ES politikas stratēģiju īstenošana, jo īpaši kohēzijas politikas īstenošana; joprojām gaida, kad tiks īstenota Komisijas un Padomes 2008. gada novembrī dalībvalstu vārdā paustā kopīgā apņemšanās vienkāršot procedūras (jo īpaši vadības kontroles sistēmas (MCS)), lai paātrinātu maksājumus, un nodrošināt pozitīvas izmaiņas nākamajos budžetos; ir gatavs veikt politiskus un administratīvus pasākumus, ja pašreizējā situācija nemainīsies; ierosina, ka procedūru vienkāršošanai ir jābūt prioritātei arī citās jomās, piemēram, pētniecības un jauninājumu un MVU politikas jomā;

16.   norāda, ka par īpašu prioritāti ir jānosaka ES izdevumu efektīva pārvaldība; turklāt norāda, ka ir ļoti svarīgi līdzekļus piešķirt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un to izpildes pastāvīgu novērtējumu; uzskata, ka šajā sakarībā ir jāveicina publiskā un privātā sektora spēcīga un efektīva partnerība (PPP);

17.   pauž nožēlu par to, ka lēni risinās debates par ES budžeta finansēšanas sistēmas reformu, kas ekonomiskās krīzes dēļ ir vēl steidzamāk vajadzīga; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka netika izmantota iespēja izveidot siltumnīcefekta gāzu emisiju tiesību izsoles sistēmu, lai tādējādi sāktu fundamentālas politiskās debates par to jauno publiskā finansējuma resursu piešķiršanu, kas izveidoti ar ES lēmumiem; mudina sākt šīs debates saistībā ar DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu;

18.   norāda, ka dalībvalstis savos valsts budžetos ir ņēmušas vērā lielu daļu ES mērķu; uzstāj, ka šādi izlietotām apropriācijām katrā dalībvalstī jābūt reģistrētām un publiskotām, lai varētu vieglāk novērtēt katras valsts centienus un attiecīgās summas, kas jāparedz ES budžetā tajās jomās, kurās jāveicina vai jāatbalsta dalībvalstu centieni;

Īpaši novērojumi

19.   ir apņēmies rast atbilstošu finansējumu jaunu vai papildu politikas stratēģiju īstenošanai, kas varētu veidoties, ja stāsies spēkā Lisabonas līgums (piemēram, 1.a izdevumu kategorijā ‐ enerģētikas un kosmosa politika, pētniecība; 3.a izdevumu kategorijā ‐ tiesu iestāžu sadarbība; 3.b izdevumu kategorijā ‐ jaunatnes, sporta, informācijas un komunikācijas politika, sabiedrības veselība; 4. izdevumu kategorijā ‐ humānā palīdzība, Eiropas Ārējās darbības dienests);

20.   atgādina, ka pašreizējā DFS finansējums 1.a, 3. un 4. izdevumu kategorijai jau ir nepietiekams; uzsver, ka papildu politikas stratēģijām nevajadzētu nedz mainīt līdzsvaru starp galvenajām spēkā esošās DFS kategorijām, nedz apdraudēt pašreizējās prioritātes; turklāt uzsver ‐ ja dalībvalstis arī turpmāk uzstājīgi atbalstīs "1 % pieeju", nebūs iespējas no budžeta finansēt jaunas prioritātes, kas Padomei būtu nepieņemami un Parlamentam ‐ pilnīgi nepieņemami;

21.   uzskata ‐ neatkarīgi no tā, vai stāsies spēkā Lisabonas līgums, īstermiņa pārskatīšanas procesa rezultātā būtu jānodrošina finansējums Eiropas Savienībai, lai tā sasniegtu savus politiskos mērķus tādās jomās kā droša energoapgāde un cīņa pret klimata pārmaiņām; ir gatavs izvērtēt iespēju šim nolūkam izveidot atsevišķu fondu; uzsver, ka tai jābūt arī vienai no galvenajām nākamās DFS prioritātēm, ko vēlams noteikt, panākot vispārēju vienošanos par to, kā finansējamas politikas stratēģijas klimata pārmaiņu jomā; apsver iespēju ilgtermiņā izveidot jaunu izdevumu kategoriju, kas apvienotu visas budžeta ziņā nozīmīgas politikas stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām;

22.   uzsver, ka šajā sakarībā ir jānodrošina saskaņota politika, un norāda uz nepieciešamību pārbaudīt klimata pārmaiņu jomas segumu visās lielākajās programmās, tostarp lauksaimniecības, kohēzijas programmās, transporta un energotīklu un attīstības programmās;

23.   atkārtoti pauž gatavību sākt sarunas ar Padomi par Komisijas priekšlikumiem finansēt enerģētikas un tīklu (platjoslas tīklu) projektus saistībā ar ES ekonomikas atveseļošanas plānu;

24.   uzsver, ka pašreizējo ekonomikas lejupslīdi nevajadzētu izmantot par aizbildinājumu, lai vilcinātos, bet tā, tieši pretēji, jāuzskata par iespēju palielināt ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās;

25.   pieprasa arī turpmāk censties sasniegt mērķi ‐ līdz 2010. gadam izdevumu apjomu pētniecībai un jauninājumiem palielināt līdz 3 % no ES NKI; uzsver, ka zinātniskā pētniecība, zinātniskā infrastruktūra, tehnoloģijas attīstība un jauninājumi ir Lisabonas stratēģijas pamatā un ir būtiskākie faktori izaugsmes, darbavietu radīšanas, ilgtspējīgas attīstības un ES konkurētspējas veicināšanai;

26.   akcentē izglītības, kultūras un jaunatnes programmu iespējas tuvināt ES tās iedzīvotājiem un sekmēt kultūras daudzveidību, kā arī savstarpēju sapratni, turklāt izglītība ir nozīmīgs faktors, lai sasniegtu Lisabonas mērķus un lai pielāgotu prasmes atbilstoši jaunajām problēmām un iespējām, ko rada finanšu un ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņas;

27.   atgādina, ka hroniski trūkst finansējuma 4. izdevumu kategorijā "ES nozīme pasaules līmenī"; prasa, lai Komisijas iesniegtu šādus priekšlikumus: par finansējumu ilgtermiņa perspektīvā, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; par saistībām, ko rada starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un kas neattiecas uz palīdzību attīstības jomā; par konfliktu novēršanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu; par uzticamu kaimiņattiecību politiku; un par KĀDP/EDAP (atbilstoši attiecīgajām izpildes apstiprinājuma procedūrām), lai novērstu atkārtotas un bezgalīgas diskusijas ar Padomi ikgadējo budžeta procedūru laikā; uzsver, ka jaunas vajadzības jāfinansē ar papildu līdzekļiem;

28.   atgādina dalībvalstu 2005. gadā pausto apņemšanos sasniegt mērķi ‐ līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) nodrošināt finansējumu 0,7 % apmērā no ES NKI; uzskata, ka no ES budžeta piešķirts finansējums var būt noderīgs stimuls, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šo mērķi; atkārtoti pauž apņemšanos iekļaut Eiropas Attīstības fondu vispārējā budžetā, lai vairotu pārredzamību, ar Parlamenta līdzdalību un tā kontrolē īstenojot lēmumu pieņemšanas procedūras;

29.   lai nodrošinātu pārredzamību, aicina jauno, 2009. gadā ievēlēto Parlamenta sastāvu iekļaut regulārā budžeta struktūrā arī to finansējumu, ko patlaban piešķir neatkarīgi no vispārējā budžeta;

o
o   o

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV C 124 E, 25.5.2006., 373. lpp.
(3) OV C 323 E, 18.12.2008., 454. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0622.
(5) OV C 27 E, 31.1.2008., 214. lpp.
(6) OV C 323 E, 18.12.2008., 263. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0576.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0068.
(9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0093.
(10) OV C 297 E, 7.12.2006., 182. lpp.
(11) Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmu (OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.).
(12) 1,24 % no pašu resursu maksimālā apjoma pret DFS maksimālo apjomu, pamatojoties uz prognozēto ES-27 NKI.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika