Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu "Migrācija un mobilitāte ‐ ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas" (COM(2008)0423),

–   ņemot vērā Padomes 1977. gada 25. jūlija Direktīvu 77/486/EEK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību(1),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(2),

–   ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2008. gada 13. un 14. marta Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par imigrantu integrāciju Eiropā, izmantojot daudzvalodu skolas un izglītību(3),

–   ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās(4),

–   ņemot vērā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo ‐ mūžu mācies(5),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu(6),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 25. februāra atzinumu par Komisijas Zaļo grāmatu "Migrācija un mobilitāte ‐ ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6–0125/2009),

A.   tā kā Eiropadome 2008. gada 13. un 14. marta sanāksmē aicināja dalībvalstis uzlabot tādu audzēkņu sekmju līmeni, kas nāk no migrantu ģimenēm;

B.   tā kā 2008. gads, kas bija Eiropas kultūru dialoga gads, bija piemērots brīdis, lai uzsāktu diskusijas par ES izglītības sistēmu problēmām un iespējām;

C.   tā kā pēdējās desmitgadēs Eiropas Savienībā ir palielinājusies migrācija un imigrācija, tādējādi daudzviet izmainot skolu audzēkņu sastāvu;

D.   tā kā kultūras atšķirības bieži vien apgrūtina saprašanos un dialogu starp skolēniem un starp skolēniem un skolotājiem;

E.   tā kā ir pierādīts, ka migrantu bērnu izglītības līmenis ir ievērojami zemāks nekā bērniem, kas nav no migrantu ģimenēm; un tā kā daudzu skolēnu, kuri nāk no migrantu ģimenēm, sociāli ekonomiskais stāvoklis ir nestabils;

F.   tā kā migrantu bērniem talanti bieži vien paliek neatklāti un neizmantoti, tādējādi radot sabiedrībai sociāla, kultūras un ekonomiska rakstura zaudējumus;

G.   tā kā Pamattiesību hartas 14. pantā ir noteikts, ka bērniem neatkarīgi no viņu izcelsmes ir tiesības un pienākums līdz noteiktam vecumam apmeklēt skolu, un tas ir jāievēro saskaņā ar valsts izglītības likumu;

H.   tā kā par izglītības un apmācības saturu un organizēšanu atbild valsts un stratēģija ir jānosaka un jāīsteno valsts vai reģionu līmenī;

I.   tā kā migrācija kultūras un izglītības ziņā var bagātināt skolas, bet, neveicot pienācīgus papildpasākumus, tā var radīt nopietnas problēmas;

J.   tā kā dalībvalstu pienākums ir reformēt savu izglītības un apmācības sistēmu; tā kā dalībvalstīm ir jāsadarbojas, izstrādājot politikas instrumentus, kas vajadzīgi migrācijas seku pārvaldīšanai;

K.   tā kā pieaugošas migrācijas dēļ aizvien lielāka kļūst skolnieku daudzveidība, kas rada grūtības skolotājiem, kuriem trūkst zināšanu par to, kā pienācīgi reaģēt uz šo jauno daudzveidību klasēs,

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu;

2.   uzskata, ka Komisija rīkojas pareizi, pievēršoties sekām, ko katras dalībvalsts izglītības sistēmai rada ne tikai migrācija Eiropas Savienībā, bet arī imigrācija Eiropas Savienībā;

3.   uzsver, ka darba ņēmēji Eiropas Savienībā var zaudēt interesi strādāt citā valstī, ja pastāv risks, ka cietīs viņu bērnu izglītība, un ka apmierinošai migrantu bērnu izglītībai ir saistība ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību;

4.   uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki centieni ES līmenī, jo šajā ziņā līdzīgas problēmas skar visas dalībvalstis; atgādina, ka nākotnē migrantu bērnu īpatsvars skolās varētu palielināties;

5.   atgādina, ka ļoti būtiska nozīme ir integrētu atbalsta centru izveidei legāliem imigrantiem, jo tur imigranti var sekmīgi risināt visas ar integrāciju saistītas problēmas (piemēram, darba jautājumi, izglītība, veselība u. c.), lūdzot profesionālu palīdzību;

6.   mudina dalībvalstis izstrādāt skolu un kopienu partnerības modeli, kas ļautu bērniem, kuru vecāki strādā ārzemēs, izmantot kopienas palīdzības, atbalsta un konsultāciju programmas;

7.   uzstāj, ka ir jānodrošina iespēja migrantu bērniem un pieaugušajiem mācīties mītnes valsts valodu un tiem jābūt gataviem šo piedāvājumu pieņemt, lai pilnībā integrētos sabiedrībā;

8.   aicina dalībvalstu valdības nodrošināt legālo migrantu bērniem izglītību, ieskaitot mītnes valsts oficiālās valodas mācīšanu un viņu dzimtās valodas un kultūras veicināšanu;

9.   uzskata, ka migrantu bērnu vecākiem un jo īpaši mātēm ir svarīgi iesaistīties mītnes valsts oficiālās valodas mācību programmās, lai nepieļautu bērnu nošķirtību no sabiedrības un palīdzētu viņiem iekļauties skolas vidē;

10.   uzskata, ka katrā skolas mācību programmā ir jāparedz uzdevums saglabāt un veicināt daudzvalodību; uzstāj, ka valodu apguve ir jāveicina jau pirmsskolas vecumā, lai sekmētu migrantu iekļaušanos sabiedrībā; tomēr uzskata, ka tas, cik liela vieta mācību programmā tiek atvēlēta dzimtās valodas mācīšanai, un šo mācību organizēšana, ir jāatstāj tieši dalībvalstu ziņā;

11.   aicina risināt problēmas attiecībā uz bērniem, kuri dodas līdzi citā dalībvalstī nodarbinātajiem vecākiem, saistībā ar reģistrēšanos mācībām skolā tādā pašā līmenī, kas atbilst viņu mācību līmenim izcelsmes dalībvalstī;

12.   uzstāj, ka vietējās kopienas ģimenēm un citiem locekļiem ir svarīgi cieši iesaistīties šajā procesā, jo sociālā integrācija ir visas sabiedrības, ne tikai skolu atbildība; uzsver, ka ir jāmudina sadarboties iestādes, kas imigrantiem palīdz risināt sociālās problēmas, nodrošinot labāku informāciju par izglītību un arodapmācību mītnes valsts darba tirgus kontekstā;

13.   atzīst, ka liela nozīme migrantu atbalstīšanā ir pilsoniskajai sabiedrībai, kas līdztekus oficiālajai izglītības sistēmai var sniegt būtisku ieguldījumu tādās jomās kā mītnes valsts valodas mācīšana;

14.   uzsver to, ka migranti un tādas sociālās grupas kā romi ir jāintegrē sabiedrībā; uzsver, ka šādas integrācijas pamatā ir jābūt iespēju vienlīdzības principam izglītībā, garantējot vienlīdzīgu piekļuvi pilnvērtīgai izglītībai; noraida tādus pagaidu vai pastāvīgus risinājumus, kuri balstās uz segregāciju un nepilnvērtīgu izglītību vai veicina to;

15.   uzsver, ka ir svarīgi iemācīt migrantu un mītnes valsts bērniem starpkultūru saziņas iemaņas, un uzskata, ka spēja iepazīstināt citus ar savu kultūru un saprast citu cilvēku kultūru un vērtības ir "kultūras apziņas un izpausmes" pamatprasmes galvenais elements;

16.   iesaka paredzēt papildu finansiālo un administratīvo atbalstu, legālajiem migrantiem apmeklējot valodu kursus, kurus vada apmācīts personāls, kas saprot arī migrantu dzimto valodu;

17.   uzstāj, ka migrantu bērniem ir svarīgi apgūt dzimto un mītnes valsts valodu, kā arī iemācīties lasīt un rakstīt jau pirmsskolas vecumā;

18.   atzīst, ka ir svarīgi skolu mācību programmā ieviest mācību priekšmetus, kurus migrantiem māca viņu dzimtajā valodā, lai tādējādi saglabātu viņu kultūras mantojumu;

19.   uzsver sporta nozīmi izglītībā un apmācībā, kā arī tā būtisko lomu tādu personu integrācijā un sociālajā iekļaušanā, kas nāk no mazāk labvēlīgām ģimenēm; iesaka dalībvalstu sociālajā politikā pilnīgāk apzināties sporta nozīmi, integrējot migrantus sabiedrībā;

20.   uzsver, ka gados jauni migranti jāiesaista dažādos pasākumos ārpus nodarbībām, jo tas ir teicams līdzeklis sociālajai integrācijai;

21.   uzsver, ka jo agrāk un veiksmīgāk migrantu bērnus un jauniešus integrēs skolas vidē, jo labākas sekmes tiem būs mācībās, tālākizglītībā un darba tirgū; pauž ciešu pārliecību, ka agra pirmsskolas izglītība ievērojami palielina šādas izredzes, un tādēļ aicina dalībvalstis veicināt migrantu iesaistīšanu pirmsskolas izglītībā;

22.   iesaka dalībvalstīm izvairīties no geto tipa skolu vai īpašu migrantu bērniem paredzētu klašu veidošanas un veicināt iesaistošu izglītības politiku, saskaņā ar kuru bērnus sadala pa klasēm, pamatojoties uz izglītības līmeni un individuālajām vajadzībām;

23.   uzskata, ka migrantu bērnu apmeklēto skolu mācību programmā daudz lielāka uzmanība jāpievērš viņu vajadzībām un ka skolotājiem jāapgūst saskarsmes prasme daudzkultūru vidē, lai viņi varētu pēc iespējas sekmīgāk strādāt skolas daudzveidīgajos apstākļos;

24.   uzstāj, ka pieaugušiem migrantiem paredzēta izglītība var sekmēt gan pieaugušo, gan viņu bērnu integrāciju, un tādēļ uzsver, ka ievērojami jāpaplašina mūžizglītības iespējas migrantu vecākiem;

25.   pauž bažas, ka liels migrantu bērnu skaits pirms laika atstāj skolu, un uzskata, ka jācenšas panākt, ka migrantu bērni pabeidz mācības;

26.   uzsver, ka pilnvērtīgai izglītības sistēmai jābūt pieejamai visiem;

27.   pauž pārliecību, ka no pasākumiem, kas uzlabo migrantu bērnu izglītību, gūst labumu visa sabiedrība;

28.   uzskata, ka skolotāju izglītībai jābūt starpdisciplinārai un daudzveidīgā sabiedrībā tie jāsagatavo darbam ar daudzkultūru un daudzvalodu izglītības metodēm;

29.   atbalsta mobilitātes programmas, kas paredz pieņemt darbā skolotājus no izcelsmes valsts, lai atvieglotu migrantu bērnu saskarsmi ar savas izcelsmes valsts kultūru un civilizāciju;

30.   uzsver, ka skolotāju izglītības kvalitātei jābūt pakārtotai skolotāju pamatuzdevumiem;

31.   uzsver skolotāju mobilitātes nozīmi šajā konkrētajā kontekstā, uzskatot to par skolotāju izglītības programmu neatņemamu daļu; uzskata, ka jānodrošina skolotājiem iespēja vienu vai divus semestrus pavadīt ārzemju augstskolās;

32.   uzskata, ka skolām vajadzīgi skolotāji imigranti, jo viņi ar saviem kolēģiem dalās svarīgā pieredzē, apliecina sekmīgu sociālo integrāciju un var kļūt par paraugu grūtībās nonākušiem bērniem;

33.   uzsver, ka skolotājiem ir vajadzīga īpaša apmācība, tajā uzsverot migrantu bērnu īpašo stāvokli, vajadzību viņus sekmīgi integrēt skolu izglītības pamatsistēmā, kā arī vajadzību uzlabot šo skolēnu sekmes;

34.   uzsver konsultāciju dienestu vajadzību, lai palīdzētu migrantu bērniem un jauniešiem pārvarēt kultūras šoku un pielāgoties mītnes valsts sabiedrībai;

35.   ierosina atsevišķām dalībvalstīm izstrādāt izglītības programmas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēktiesību jautājumiem, uzsverot līdztiesību, iesaistīšanu un personisko brīvību, lai nepieļautu ksenofobiju un segregāciju, no kuras, šķiet, grūti izvairīties tur, kur ir daudz migrantu, un kura satraucoši ātri izplatās;

36.   uzstāj, ka pret visiem migrantiem un pārējām personām ir jāizturas vienādi; uzskata, ka skolās un skolotāju vidū daudzveidība jāuztver kā ikdienišķa parādība, pret katru personu jāizturas ar cieņu un jāsniedz vajadzīgais atbalsts migrantiem;

37.   augstu vērtē neformālās izglītības ieguldījumu, sniedzot gados jauniem migrantiem vērtīgas iemaņas, kas papildina skolā iegūtās iemaņas, un aicina skolas ciešāk sadarboties ar tādiem neformālās izglītības sniedzējiem kā jaunatnes organizācijas;

38.   atkārtoti norāda, ka ar Direktīvu 2000/43/EK ir aizliegta diskriminācija izglītības nozarē rasu un etniskās piederības dēļ, un aicina izglītības jomā izskaust jebkādu diskrimināciju, arī tautības un uzturēšanās statusa dēļ;

39.   atzīst, ka pašreizējie Direktīvas 77/486/EEK noteikumi neatbilst jaunajai sociālajai realitātei Eiropas Savienībā; viennozīmīgi atbalsta Komisijas uzsākto apspriešanās procesu;

40.   uzsver, ka skolās jāveicina daudzveidība un jānodrošina īpaša uzmanība un atbalsts vismazāk aizsargātajām migrantu grupām, tostarp migrantu meitenēm;

41.   uzskata, ka Direktīva 77/486/EEK ir jāgroza un tajā jāiekļauj jautājums par tādu bērnu izglītību, kas nav dalībvalstu valstspiederīgie vai kuru vecāki nav dalībvalstu valstspiederīgie;

42.   uzsver tādu ES tiesību aktu nozīmi, kuri nodrošina tiesības uz izglītību trešo valstu studentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(7) un Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji(8), nozīmi; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt visus pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai mazinātu vai atceltu iegūtās tiesības;

43.   aicina skolās ar augstu imigrantu bērnu īpatsvaru nodrošināt vajadzīgo personālu un iespējas kvalitatīvas apmācības sniegšanai un tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar dažādību klasēs; pieprasa Komisijai un Padomei, izmantojot atklātās koordinācijas metodi, uzsākt dalībvalstu dialogu, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopēju darba kārtību, risinot jautājumus saistībā ar nepilnībām imigrantu izglītībā;

44.   aicina Komisiju regulāri ziņot par to, kas paveikts, integrējot migrantu bērnus dalībvalstu skolu sistēmā;

45.   uzskata, ka lielpilsētās jāļauj brīvi koordinēt politiku un tur šī brīvība jāizmanto, lai veicinātu migrantu bērnu integrāciju, izmantojot attiecīgo politiku un stratēģiju mājokļu, (bērnu) aprūpes, darba tirgus, veselības un labklājības jomā, jo visas šīs jomas nenoliedzami ietekmē migrantu bērnu sekmes mācībās un viņu sekmīgo integrāciju sabiedrībā;

46.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 199, 6.8.1977., 32. lpp. (2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (3) OV C 233 E, 28.9.2006.,121. lpp. (4) OV C 219 E, 28.8.2008., 300. lpp. (5) OV C 41 E, 19.2.2009., 46. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0422. (7) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp. (8) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.