Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2184(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0186/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0186/2009

Debates :

PV 01/04/2009 - 22
CRE 01/04/2009 - 22

Balsojumi :

PV 02/04/2009 - 9.8
CRE 02/04/2009 - 9.8
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0203

Pieņemtie teksti
PDF 325kWORD 102k
Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis - Brisele
Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā
P6_TA(2009)0203A6-0186/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2008/2184(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 18. pantu un Eiropas Savienības pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 45. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK(2), kurā Parlaments aicināja Komisiju nekavējoties iesniegt pilnīgu novērtējumu par direktīvas īstenošanu un pareizu transponēšanu dalībvalstīs, kā arī vajadzīgos priekšlikumus, un uzdeva atbildīgajai komitejai novērtēt šīs direktīvas transponēšanas problēmas, uzsverot paraugpraksi un pasākumus, kas varētu izraisīt Savienības pilsoņu diskrimināciju, un risināt pārvietošanās brīvības jautājumu,

   ņemot vērā 2003. gada 4. decembra rezolūciju par pasākumu pieņemšanu attiecībā uz mirstīgo atlieku repatriāciju(3),

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2008. gada 13. jūnija Darba dokumentu(4), dalībvalstu parlamentiem nosūtīto anketu un saņemtās atbildes,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu(5) par patvēruma meklētāju un imigrantu slēgta tipa aizturēšanas centru apmeklējumu Beļģijā,

–   ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Direktīvas 2003/9/EK, ar ko paredz patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanas noteikumus, īstenošanu Eiropas Savienībā ‐ LIBE komitejas 2005.–2008. gada vizītes(6),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par romu uzskaiti pēc etniskās piederības Itālijā(7), Juridiskā dienesta atzinumu par ES dalībvalstīs nelegāli dzīvojošiem ES pilsoņiem piemērojamu vainu pastiprinošu sankciju atbilstību un par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par delegācijas Itālijas apmeklējumu,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. februāra ziņojumu "Piektais ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību (2004. gada 1. maijs – 2007. gada 30. jūnijs)" (COM(2008)0085),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. novembra Divdesmit piekto gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2007. gads) (COM(2008)0777),

–   ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas pilsonības problēmām un perspektīvām(8),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumu "Homofobija un diskriminācija dalībvalstīs seksuālās orientācijas dēļ",

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 10. decembra ziņojumu par to, kā tiek īstenota Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM(2008)0840) (Komisijas ziņojums),

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada 27. novembra secinājumus "Personu brīva pārvietošanās ‐ brīvas pārvietošanās tiesību ļaunprātīga izmantošana",

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) nolēmumus par Eiropas Savienības pilsonību un ar pārvietošanās brīvību saistītām lietās, piemēram, lietās C-127/08 (Metock lieta), C-33/07 (Jipa lieta) un C-524/06 (Huber lieta),

–   ņemot vērā starpposma ziņojuma projektu "Salīdzinošs pētījums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā", ko prasīja veikt Juridisko jautājumu komiteja un sagatavoja Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (EPRD),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu(A6-0186/2009),

A.   tā kā saskaņā ar Piekto ziņojumu par Eiropas Savienības pilsonību no 2006. gada 1. janvāra aptuveni 8,2 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu izmanto tiesības uzturēties citās dalībvalstīs un tā kā miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu katru gadu ceļo Eiropas Savienības teritorijā;

B.   tā kā pārvietošanās brīvība ir neatņemama cilvēktiesību un Eiropas Savienības pilsonības jēdzienu daļa un viena no Līgumos atzītajām Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesībām un brīvībām;

C.   tā kā Direktīva 2004/38/EK īsteno Līgumos ietvertos principus, paredzot, ka Eiropas Savienības pilsoņi kopā ar ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts drīkst brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienības teritorijā;

D.   tā kā dalībvalstīm Direktīva 2004/38/EK bija jātransponē līdz 2006. gada 30. aprīlim un tā kā Komisijai līdz 2008. gada 30. aprīlim bija jāpublicē ziņojums par Direktīvas piemērošanu;

E.   tā kā gandrīz piecus gadus pēc Direktīvas 2004/38/EK pieņemšanas beidzot kļūst pieejama informācija par tās transponēšanu un praktisko piemērošanu, lai gan Direktīvā noteiktie termiņi ir nedaudz nokavēti;

F.   tā kā Parlaments vairākkārt ir paudis satraukumu par veidu, kādā dažas dalībvalstis īsteno pārvietošanās brīvību;

G.   tā kā Komisija, Parlaments un dažas dalībvalstis nesen ir sākušas konstruktīvu dialogu;

H.   tā kā šis dialogs ir palīdzējis grozīt dalībvalstu tiesību aktus tā, lai tie atbilstu EK tiesību aktiem;

I.   tā kā saskaņā ar Komisijas ziņojumu Direktīvas 2004/38/EK transponēšana kopumā ir neapmierinoša, jo neviena dalībvalsts nav Direktīvu transponējusi efektīvi un pareizi visā pilnībā, turklāt neviens Direktīvas pants nav efektīvi un pareizi transponēts visās dalībvalstīs;

J.   tā kā Komisijas ziņojumā daudzu citu pārkāpumu starpā ir norādīts, ka divas galvenās pastāvīgās problēmas, kas atspoguļo Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpumus, ir saistītas ar trešo valstu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās tiesībām un prasību Eiropas Savienības pilsoņiem kopā ar uzturēšanās pieteikumu iesniegt papildu dokumentus, piemēram, darba atļaujas un pierādījumus par pienācīgu mājokli, kas Direktīvā 2004/38/EK nav paredzēti;

K.   tā kā Komisija līdz šim ir saņēmusi vairāk nekā 1800 individuālu sūdzību, 40 Parlamenta jautājumu un 33 lūgumrakstu par Direktīvas piemērošanu, reģistrējusi 115 sūdzību un sākusi piecas pienākumu neizpildes procedūras par Direktīvas 2004/38/EK nepareizu piemērošanu;

L.   tā kā Komisija ziņojumā pauž viedokli, ka šajā stadijā nav vajadzības grozīt Direktīvu 2004/38/EK, bet visiem spēkiem jācenšas panākt, lai tā tiktu īstenota pareizi, šajā nolūkā izveidojot ekspertu grupu, ar anketas palīdzību vācot informāciju, datus un paraugprakses piemērus un 2009. gada pirmajā pusgadā publicējot pamatnostādnes par problemātiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu un pareizu transponēšanu;

M.   tā kā virkne dalībvalstu parlamentu ir atbildējuši uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas anketas jautājumiem(9), bet dažās dalībvalstīs uz anketas jautājumiem ir atbildējušas abas parlamenta palātas(10);

N.   tā kā dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem bija iespēja paust viedokli Apvienotās komitejas 2009. gada 19. un 20. janvāra sanāksmē par sasniegumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē;

O.   tā kā Parlamenta Juridiskais dienests, ar kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apspriedās par šo jautājumu, ir secinājis, ka attiecīgie Kopienas tiesību noteikumi nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kuri nosaka, ka par vispārēju vainu pastiprinošu apstākli attiecībā uz noziegumu vai likumpārkāpumu ir uzskatāms apstāklis, ka konkrētā persona ir kādas dalībvalsts pilsonis, kas nelegāli uzturas citas dalībvalsts teritorijā;

P.   tā kā EKT nolēmumi ar pārvietošanās brīvību saistītās lietās, jo īpaši Metock, Jipa un Huber lietās, apstiprināja šādus principus:

   ārpuskopienas valstpiederīgais, kas ir Eiropas Savienības pilsoņa laulātais un pavada šo pilsoni vai pievienojas tam, var izmantot Direktīvas noteikumu priekšrocības neatkarīgi no laulību reģistrācijas vietas un laika un iepriekšēja likumīga uzturēšanās nav nepieciešama(11);
   lai gan EK līguma 18. pants un Direktīvas 2004/38/EK 27. pants neliedz dalībvalstīm piemērot tiesību aktus, kas ierobežo vienas dalībvalsts valstspiederīgā tiesības ieceļot otrā dalībvalsti, jo īpaši, pamatojoties uz apsvērumu, ka otra dalībvalsts šo valstspiederīgo iepriekš ir repatriējusi, jo viņš šajā dalībvalstī ir "uzturējies nelegāli", jāpastāv nosacījumam, ka šā valstspiederīgā personiskā darbība rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar vienas no sabiedrības pamatinteresēm, un ka paredzētais ierobežojums ir tāds, kas nodrošina sasniedzamā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas nepieciešams tā sasniegšanai, un par to lemj attiecīgās valsts tiesa(12);
   EK līguma 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij, lai cīnītos ar noziedzību, izveidot personas datu apstrādes sistēmu, kas attiecas tikai uz tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas nav šīs dalībvalsts valstspiederīgie(13);

Q.   tā kā iepriekš minētajā ziņojumā par patvēruma meklētāju un imigrantu slēgta tipa aizturēšanas centru apmeklējumu Beļģijā ir teikts, ka "ES pilsoņu turēšana apcietinājumā aizturēšanas centrā trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir nelegāli imigranti, šķiet šokējoša un neproporcionāla, jo īpaši, ja izrādās, ka apcietinājums ir piemērots par vienkāršu administratīvu pārkāpumu. Beļģijas iestāžu sniegtie dati šajā sakarībā ir biedējoši";

R.   tā kā iepriekš minētajos 2008. gada 27. novembra secinājumos Tieslietu un iekšlietu padome ir lūgusi Komisiju 2009. gada sākumā nākt klajā ar skaidrojošu paziņojumu, sniedzot pamatnostādnes par Direktīvas 2004/38/EK darbību, un apsvērt citus piemērotus un vajadzīgus pasākumus;

S.   tā kā, pamatojoties uz apkopoto informāciju, jo īpaši uz dalībvalstu parlamentu atbildēm uz Parlamenta anketu, kura diemžēl nav izsmeļoša un neaptver visas dalībvalstis, kā arī uz Komisijas ziņojumu, par problemātiskiem ir atzīti šādi galvenie jautājumi:

   dalībvalstis ierobežojoši interpretē jēdzienus "ģimenes loceklis" (2. pants), "visi pārējie ģimenes locekļi" un "partneris" (3. pants), jo īpaši attiecībā uz viena dzimuma partneriem un viņu tiesībām brīvi pārvietoties saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK(14);
   trešo valstu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos apgrūtina nepamatots administratīvs slogs(15);
   dalībvalstu interpretācija par "pietiekamiem līdzekļiem" saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu bieži ir neskaidra, jo lielākā daļa dalībvalstu liek pierādīt pietiekamu līdzekļu esamību; daudzās dalībvalstīs nav skaidrs arī jēdziens "pārmērīgs slogs uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai" un vai un kādos gadījumos var pieņemt lēmumu izraidīt Eiropas Savienības pilsoni, kas kļuvis par pārmērīgu slogu (14. pants, 10. apsvērums)(16);
   dalībvalstu interpretācija par "nopietniem/pamatotiem sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumiem" un to, kādos gadījumos un pie kādiem apsvērumiem izraidīšanas rīkojums ir pamatots (27. un 28. pants), dažādās dalībvalstīs atšķiras, ir neskaidra un varētu novest pie ļaunprātīgas izmantošanas (vēršanās pret konkrētas dalībvalsts pilsoņiem), vai arī tās atbilstība Direktīvai 2004/38/EK ir apšaubāma (piemēram, automātiskas izraidīšanas mehānismi)(17);
   uzņēmējas dalībvalsts iestādes Eiropas Savienības pilsoņiem nereti liek iesniegt nepamatotus papildu dokumentus, kas Direktīvā 2004/38/EK nav paredzēti(18);
   tiesību akti un prakse attiecībā uz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un fiktīvām laulībām;

T.   tā kā dažās dalībvalstīs attiecībā uz identitātes dokumentiem pastāv ievērojamas atšķirības starp attiecīgās valsts pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem no citas dalībvalsts, kam ir grūti pierādīt, ka viņi ir Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji, un tas praksē nopietni ierobežo viņu tiesību īstenošanu un integrāciju sociālajā dzīvē un uzņēmējdarbībā;

U.   tā kā Direktīvas 2004/38/EK, ar ko īsteno EK līguma 18. pantu, ļoti neapmierinošā transponēšana dalībvalstīs ir nosodāma un tā kā šāda situācija, nemazinot pašas direktīvas efektivitāti un nepieciešamību pēc tās, tomēr būtiski kavē īstenot vienas no pamattiesībām, kas veido ES pamatu un Eiropas Savienības pilsoņiem ir piešķirtas Līgumos;

V.  V tā kā saskaņā ar Komisijas 2008. gada 18. novembra paziņojumu par darbaspēka brīvas pārvietošanās ietekmi ES paplašināšanās kontekstā (COM(2008)0765) pārejas režīma pirmajā posmā(2007. gada 1. janvāris – 2008. gada 31. decembris) mobili darbinieki no valstīm, kas ES pievienojās 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējuši dalībvalstu ekonomiku;

W.   tā kā četras no ES-15 dalībvalstīm savu darba tirgu nav atvērušas darba ņēmējiem no ES-8 dalībvalstīm;

X.   tā kā vienpadsmit dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par lēmumu no 2009. gada 1. janvāra savā darba tirgū turpināt piemērot ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem;

Direktīvas 2004/38/EK piemērošana

1.   aicina dalībvalstis burtā un garā ievērot EK līguma 18. pantu un Pamattiesību hartas 45. pantu, kas Eiropas Savienības pilsoņiem piešķir brīvas pārvietošanās pamattiesības, un Direktīvas 2004/38/EK pilnīgu īstenošanu uzskatīt par steidzamu jautājumu, kā arī nekavējoties pārskatīt un grozīt ES tiesībām pretrunā esošus tiesību aktus un administratīvu praksi, jo īpaši ņemot vērā Komisijas ziņojumu un EKT judikatūru; norāda, ka vairāki noteikumi vairākuma dalībvalstu tiesību aktos ir pretrunā ar šīs direktīvas burtu un garu, tādējādi mazinot brīvas pārvietošanās tiesības un tiesības uz Eiropas Savienības pilsonību, un ka valstu administratīvā prakse ļoti bieži rada ievērojamus šķēršļus pilsoņu tiesību īstenošanai;

2.   aicina dalībvalstis pilnīgi īstenot tiesības, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantu piešķirtas ne vien dažādu dzimumu laulātajiem, bet arī reģistrētiem partneriem, mājsaimniecības locekļiem un partneriem, tostarp viendzimuma pāriem, ko atzīst kāda dalībvalsts, neatkarīgi no valstspiederības un neskarot to, ka kādas citas valsts civiltiesības tos neatzīst, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas, vienlīdzības, nediskriminācijas, cieņas principu un tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi; aicina dalībvalstis neaizmirst, ka direktīva uzliek pienākumu pārvietošanās brīvību atzīt visiem Eiropas Savienības pilsoņiem (tostarp viendzimuma partneriem), neliekot atzīt viendzimuma laulības; tādēļ aicina Komisiju publicēt stingras pamatnostādnes, izmantojot Pamattiesību aģentūras ziņojumā iekļauto analīzi un secinājumus, un pievērst uzmanību šiem jautājumiem;

3.   aicina Komisiju pieņemt atbilstīgus priekšlikumus saskaņā ar Stokholmas programmu, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību bez diskriminācijas EK līguma 13. pantā minēto iemeslu dēļ, izmantojot Pamattiesību aģentūras ziņojumā iekļauto analīzi un secinājumus;

4.   aicina dalībvalstis, īstenojot brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, neapgrūtināt Eiropas Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, tostarp ģimenes locekļus no trešām valstīm, ar nepamatotu administratīvu slogu, kas nav skaidri paredzēts Direktīvā 2004/38/EK, jo šāds slogs ir pretrunā ar ES tiesībām un uzskatāms par nepamatotu šķērsli brīvības īstenošanā, kas tieši piešķirta ar EK līgumu un nav atkarīga no administratīvu procedūru izpildes; vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka to pienākums ir atvieglot ar brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu saistītu administratīvu praksi, un aicina dalībvalstis reģistrēt un darīt zināmus visus administratīvos un tiesu lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz direktīvas 3. panta 2. punktu; atgādina dalībvalstīm to pienākumu atvieglot Eiropas Savienības pilsoņu trešo valstu ģimenes locekļu iebraukšanu, lai tie varētu dzīvot normālu ģimenes dzīvi uzņēmējā dalībvalstī;

5.   aicina dalībvalstis, kurās ir šādi dokumenti, saviem pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem no citām dalībvalstīm pieņemt vienādu personīgās identitātes dokumentus neatkarīgi no atšķirībām, kas jānorāda šajos dokumentos(19);

6.   aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, vai dalībvalstu tiesību akti un prakse nepārkāpj ar EK līgumu un direktīvu piešķirtās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un nerada nepamatotu slogu Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenēm, netieši ierobežojot viņu tiesības uz pārvietošanās brīvību, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem "pietiekami līdzekļi", "pārmērīgs slogs uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai", "(nopietni/īpaši būtiski) sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumi", vai ir pienācīgi ieviestas un darbojas materiālas un procesuālas garantijas, aizsardzība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret izraidīšanu; atgādina, ka jebkuri brīvas pārvietošanās pamattiesību ierobežojumi ir jāinterpretē šauri;

7.   norāda, ka ir skarti dažu dalībvalstu valstspiederīgie un etniskās kopienas, un uzsver, ka šīm valstīm ir jāīsteno Direktīva 2004/38/EK, nediskriminējot Eiropas Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus neviena no Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem dēļ; aicina Komisiju, Padomi un visas dalībvalstis nodrošināt un īpaši uzraudzīt, lai ne praksē, ne tiesību aktos netiktu pieļauta diskriminācija valstspiederības, rases vai etniskās izcelsmes dēļ;

8.   konstatē, ka pasākumiem, ko veic sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumu dēļ, ir jāatbilst proporcionalitātes principam un to pamatā jābūt tikai attiecīgā indivīda personiskajai darbībai; šādai personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm; šajā sakarībā aicina dalībvalstis pārskatīt valstī veiktos drošības pasākumus, atsakot ieceļošanas tiesības, kas piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem(20); atgādina, ka sabiedriskās kārtības izņēmumus nedrīkst izmantot ekonomiskos vai vispārējos preventīvos nolūkos;

9.   norāda, ka ne visas dalībvalstis ir īstenojušas Direktīvas 2004/38/EK 35. pantu, kas tām ļauj pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu brīvas pārvietošanās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana, piemēram, fiktīvas laulības, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi ir samērīgi un uz tiem ir attiecinātas procesuālās garantijas, un vērš uzmanību uz iespējām, ko sniedz šis pants;

10.   aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis praksē ievēro Direktīvas 2004/38/EK 24. pantu par vienlīdzīgu attieksmi un ar valstspiederību pamatotas diskriminācijas aizliegumu saistībā ar minētās direktīvas 20. un 31. apsvērumu un Pamattiesību hartas 21. pantu, kas paredz, ka uz Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzturas kādā dalībvalstī, attiecīgajā dalībvalstī jomās, uz kurām attiecas EK līgums, būtu jāattiecina tāds pats režīms, kāds piešķirts attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, un aicina dalībvalstis rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk novērstu trūkumus un nekavējoties darītu galu ES tiesību pārkāpumiem;

11.   aicina atcelt vai pārskatīt pārejas pasākumus, kuri joprojām paredz pēc 2004. gada 1. maija un 2007. gada 1. janvāra paplašināšanās pievienojušos dalībvalstu strādājošo un valstspiederīgo brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir būtiska un kaitējoša Eiropas Savienības pilsoņu diskriminācija; aicina atvieglojumu klauzulu ir attiecināt uz visiem Savienības pilsoņiem un ir jāpabeidz vienotā tirgus izveide;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot Direktīvu 2004/38/EK, ņemt vērā sociālās drošības noteikumu iespējamo diskriminējošo ietekmi un piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas varētu radīt šķēršļus pārvietošanās brīvībai;

13.   aicina Padomi noteikt stratēģiju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu un strādājošo brīvas pārvietošanās tiesības un piekļuvi darba tirgum uzņēmējā dalībvalstī, publiskot pozitīvos sasniegumus un pilsoņu un strādājošo brīvas pārvietošanās ietekmi uz uzņēmējām dalībvalstīm un ES, un aicina Komisiju uzsākt pētījumu, lai noteiktu pašreizējo un gaidāmo darbaspēka trūkumu ES un visu dalībvalstu strādājošo, kam ir pilnīga piekļuve ES darba tirgum, iespējamo ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Direktīvā 2004/38/EK paredzētos ierobežojumus un pašreizējos brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanas ierobežojumu termiņus saskaņā ar šīs direktīvas 39. pantu un izvērtēt sekas, ko varētu radīt Eiropas Savienības pilsoņu pašreizējās diskriminācijas atcelšana, ļaujot pilnīgi izmantot ar Līgumu piešķirtās brīvas pārvietošanās tiesības un Eiropas Savienības pilsoņu tiesības;

Metodes, kā nodrošināt īstenošanu

15.   norāda, ka Direktīvas 2004/38/EK neapmierinošā transponēšana apliecina, ka Komisija nav spējusi nodrošināt dalībvalstīs šīs direktīvas saskaņotu un savlaicīgu ievērošanu un tikt galā ar lielo pilsoņu sūdzību skaitu par šīs direktīvas piemērošanu;

16.   atbalsta Komisijas ierosināto nostāju, kas paredz pastāvīgi un vispusīgi uzraudzīt Direktīvas 2004/38/EK īstenošanu, palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt pilnīgu un pareizu direktīvas piemērošanu, 2009. gada pirmajā pusē izstrādājot pamatnostādnes, un sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, ja to tiesību akti un/vai prakse ir pretrunā ar direktīvu; prasa Komisijai izstrādāt un iesniegt Parlamentam vienotu, efektīvu un pārredzamu izpildes politiku, kas nodrošinātu brīvas pārvietošanās tiesību ievērošanu; uzskata, ka Komisija šīs direktīvas transponēšanai un ieviešanai ir piešķīrusi par maz cilvēku un finanšu resursu un ka tas nopietni kavē Komisijas spējas droši pārraudzīt šīs direktīvas piemērošanu visās dalībvalstīs un līdz ar to mazina tiesību aktu vienotību šajā jomā, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienības pilsoņiem;

17.   aicina dalībvalstis uzsākt procedūras, lai līdz 2009. gada beigām īstenotu pamatnostādnes, pielāgojot valsts tiesību aktus un praksi, un aicina dalībvalstis nosūtīt pamatnostādnes attiecīgajām kompetentajām iestādēm un uzraudzīt to piemērošanu;

18.   aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes ar kopīgiem kritērijiem par "pietiekamiem līdzekļiem" uzskatāmās minimālās summas noteikšanai un precizēt, kādā veidā dalībvalstīm jāņem vērā "konkrētā indivīda personiskā situācija", kā teikts Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 4. punktā;

19.   aicina Komisiju savās pamatnostādnēs izstrādāt tādu normatīvo kategoriju kā "sabiedriskā kārtība", "valsts drošība" un "sabiedrības veselība" vienotas interpretācijas mehānismu un precizēt to, kādā veidā tādu apsvērumu ņemšana vērā kā uzturēšanās ilgums, vecums, veselības stāvoklis, ģimenes un ekonomiskais stāvoklis, sociālā un kultūras integrācija un saiknes ar izcelsmes valsti ir saistīta ar lēmumu par izraidīšanu, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 28. panta 1. punktā;

20.   konstatē ierobežojumus attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu mirstīgo atlieku repatriāciju un aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības kodeksu, ko dalībvalstis varētu ievērot, lai nodrošinātu, ka tas izriet no pilsoņu tiesībām uz pārvietošanās brīvības;

21.   aicina Komisiju palielināt līdzekļus un izveidot konkrētu budžeta pozīciju tādu valsts un vietējo projektu atbalstam, kuru mērķis, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā, ir integrēt Eiropas Savienības pilsoņus un viņus ģimenes locekļus, kuri dzīvo citā dalībvalstī;

22.   aicina Komisiju noteikt pamatnostādņu īstenošanas termiņu, kuram beidzoties tiek sākta pārkāpuma procedūra, un aicina visos pasākumos iesaistīt un par procesa virzību regulāri informēt Parlamentu;

23.   aicina Komisiju izveidot personu brīvas pārvietošanās savstarpējas novērtēšanas sistēmu, ko veido ekspertu grupas, kuru dalībniekus ar Komisijas un Padomes ģenerālsekretariāta atbalstu ieceļ dalībvalstis un Parlaments, pamatā veicot pārbaudes uz vietas un nepārkāpjot Komisijai ar Līgumiem uzticētās pilnvaras;

24.   aicina Komisiju lūgt dalībvalstis regulāri ziņot, tostarp sniedzot ar pārvietošanās brīvību saistītus datus, piemēram, par to gadījumu skaitu, kuros liegtas iebraukšanas un uzturēšanās tiesības, kā arī par īstenotajiem izraidīšanas gadījumiem un to iemesliem;

25.   aicina dalībvalstis palīdzēt saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, savās konsulārajās un diplomātiskajās misijās sniedzot visu nepieciešamo informāciju par pārvietošanās brīvību;

26.   aicina Komisiju pārbaudīt, vai dalībvalstīs pastāv sistēmas to Eiropas Savienības pilsoņu personas datu apstrādei, kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, un vai tajās ir iekļauti tikai tie dati, kas nepieciešami Direktīvas 2004/38/EC piemērošanai un tās transponēšanai valsts tiesību aktos; aicina Komisiju arī pārbaudīt, vai līdzīgas sistēmas pastāv noziedzības apkarošanai, un aicina tās dalībvalstis, kurām ir šādas sistēmas, tās pārskatīt, ievērojot spriedumu Huber lietā;

27.   aicina tās dalībvalstis, kurās ir tiesību akti, kas neatbilst spriedumam Metock lietā, tos steidzami pārskatīt, un aicina Komisiju pret šī valstīm ierosināt tiesvedību, ja tās šo prasību neievēro;

28.   atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vairot Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK un izplatīt ES pilsoņiem vienkāršotu ceļvedi, pēc iespējas labāk izmantojot internetu, un atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar Direktīvas 34. pantu to pienākums ir informēt pilsoņus par brīvas pārvietošanās tiesībām; tādēļ aicina dalībvalstis veidot brīvas pārvietošanās tiesību informācijas un palīdzības dienestus;

o
o   o

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 158, 30.04.2004., 77. lpp.
(2) OV C 282 E, 06.11.2008., 428. lpp.
(3) OV C 89 E, 14.4.2004., 162. lpp.
(4) PE407.933v01-00.
(5) PE404.465v02-00.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0047.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0361.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0204.
(9) Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Grieķija, Spānija, Itālija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.
(10) Beļģija, Čehija un Rumānija.
(11) Metock lieta.
(12) Jipa lieta.
(13) Huber lieta.
(14) Kipra, Itālija, Polija un Slovākija neuzskata, ka viendzimuma laulības ir pamats brīvu pārvietošanās tiesību piešķiršanai, Polija un Slovākija neatzīst reģistrētas partnerattiecības, pat ja tās apstiprinātas citās dalībvalstīs; Komisijas, Pamattiesību aģentūras un NVO sniegtā informācija vēlreiz pierāda šajā jautājumā valdošo juridisko nenoteiktību.
(15) Vairākas sūdzību vēstules un lūgumraksti, kas adresēti ES iestādēm, uzsver, ka dažas dalībvalstis nevēlas pilnībā atzīt ģimenes locekļu no trešām valstīm tiesības; piemēram, Apvienotās Karalistes, Lietuvas un Polijas tiesību akti liedz ieceļot bez vīzas ģimenes loceklim no ārpuskopienas valsts. Juridiskie un administratīvie šķēršļi, kas skar ģimenes locekļus no trešām valstīm, ir ārkārtīgi problemātiski; Apvienotās Karalistes tiesību akti neļauj ģimenes locekļiem, kas nāk no ārpuskopienas valstīm un kam ir citā valstī izsniegta uzturēšanās atļauja, iebraukt valstī bez vīzas un Lielbritānijas administratīvā prakse, izskatot iesniegumu atļaujas saņemšanai ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, paredz ilgstošu kavēšanos un plašu dokumentāciju, un tas būtiski kavē brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu; Igaunijā trešo valstu valstspiederīgajiem rodas sarežģījumi, mēģinot iekļūt valstī ar uzturēšanās atļauju, kas ir izsniegta citā dalībvalstī, un ģimenes locekļiem no trešām valstīm, iesniedzot pieteikumu vīzai, ir jāmaksā nodeva par vīzu; Itālijā trešās valsts pilsonim, kas iesniedz pieteikumu ģimenes atkalapvienošanai, pieprasīs pierādīt, vai ir likumīgi iegūti viņa saimnieciskie līdzekļi, kas nedrīkst būt zemāki par ikgadējo sociālo pabalstu.
(16) Piemēram, saistībā ar Itālijas tiesību aktiem, kas prasa ES pilsoņiem pierādīt pietiekamus līdzekļus.
(17) Piemēram, Itālijas kriminālkodeksa 235. pants paredz izraidīt nepilsoņus, kam piespriests divu gadu vai ilgāks cietumsods.
(18) Dažās dalībvalstīs (Grieķijā) valsts tiesību akti ļauj kompetentajām iestādēm prasīt reģistrācijas pieteikumus iesniegušiem ES pilsoņiem informāciju par sodāmību, kamēr citās dalībvalstīs (piemēram, Spānijā un Beļģijā) citu dalībvalstu valstspiederīgajiem izsniedz īpašas identifikācijas un uzturēšanās kartes; dažās citās dalībvalstīs (Spānijā) ES pilsoņi papildus reģistrācijas apliecībai saņem ārvalstnieka identifikācijas numuru, lai varētu strādāt un reģistrēties sociālās apdrošināšanas sistēmā; Itālijā ES pilsoņiem ir jāpierāda līdzekļu "likumība".
(19). Administratīvā prakse, kas neatbilst EK tiesību aktiem, īpaši negatīvi ietekmē pilsoņu tiesības. Piemēram, dažādu identitātes un uzturēšanās atļauju izplatība dalībvalstīs ir padarījusi ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties grūti saprotamas un sarežģītas; Spānijā papildus reģistrācijas apliecībai ES pilsoņiem tiek piešķirts Ārvalstnieku identifikācijas numurs, kas ir nepieciešams, lai strādātu vai lai reģistrētos Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, Francija Eiropas Savienības pilsoņiem ir saglabājusi neskaidru brīvprātīgu uzturēšanās atļauju un varas iestādes dalībvalstīs kā Čehija, Zviedrija un Beļģija pieprasa papildu dokumentus, lai izsniegtu uzturēšanās atļaujas vai piemērotu nosacījumus, kuri nav minēti direktīvā.
(20) Igaunijas un Ungārijas tiesību akti skaidri neparedz ekonomisku iemeslu izslēgšanu, piemērojot izraidīšanas rīkojumu. Ungārijas un Rumānijas tiesību aktos trūkst jebkādas norādes uz izraidīšanu iepriekšējas sodāmības dēļ vai vispārējos preventīvos nolūkos.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika