(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0426),

–   ņemot vērā EK līguma 13. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0291/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0149/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepiekrist Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus. (2)  Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā un tai pievienotajā 12. protokolā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums ir vispārēji principi starptautiskajos, Eiropas un valsts tiesību aktos, un tie ir saistoši ES un tās dalībvalstīm visās to kompetences jomās. Ar šo direktīvu veicina šā mērķa sasniegšanu un ar to nesavienojamas diskriminācijas novēršanu. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 2.b apsvērums (jauns) (2b)  Iesniegtā direktīva ir veids, kā Kopiena pilda saistības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un direktīvas teksts ir jāformulē, ņemot vērā šo aspektu. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 2.c apsvērums (jauns) (2c)  Saskaņā ar 5. pantu deklarācijā, ko pieņēma, noslēdzot 2002. gadā Madridē rīkoto ANO Pasaules konferenci par novecošanu, tika pieņemts lēmums nežēlot pūles jebkādas diskriminācijas, tostarp diskriminācijas vecuma dēļ, izskaušanai, lai atzītu, ka arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir tiesības uz pilnvērtīgu, veselīgu un drošu dzīvi un aktīvu dalību ekonomikas, sociālajās, kultūras un politiskajās norisēs, un lai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem izturētos ar lielāku cieņu un pilnībā novērstu to, ka šos cilvēkus atstāj novārtā, ļaunprātīgi izmanto vai pakļauj vardarbībai. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 2.d apsvērums (jauns) (2d)  Cilvēku un sabiedrības dzīves kvalitātes centrā ir fiziskā un garīgā veselība un labklājība un tie ir Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatfaktori. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību. (3)  Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp tās 9. pantā par domas, apziņas un ticības brīvību un 10. pantā par vārda brīvību, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 20. pantā ir noteikts, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; 24. pantā ir noteiktas īpašas bērnu tiesības, un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums (4)  Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības. (4)  Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija vai diskriminācija uz biedrošanās pamata, taču tika uzsvērta arī vajadzība veicināt daudzveidības priekšrocības. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 4.a apsvērums (jauns) (4a)  Eiropas sabiedrības daudzveidība ir viens no Eiropas Savienības kultūras, politiskās un sociālās integrācijas galvenajiem elementiem un tā ir jāņem vērā. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Diskriminācija reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ var apdraudēt EK līguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši augsta līmeņa nodarbinātības un sociālās aizsardzības nodrošināšanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes uzlabošanu, ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu un solidaritāti. Tas var arī apdraudēt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošanu Eiropas Savienībā. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums (8)  Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas. (8)  Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs direktīvas, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šīs direktīvas ir pierādījušas tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Ar Direktīvu 2000/43/EK izveido sistēmu cīņai pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ darba tirgū un ārpus tā. Ar Direktīvu 2004/113/EK izveido sistēmu, lai īstenotu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to piegādi. Direktīvā 2000/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tā neattiecas uz jomām, kuras neskar minētie iemesli. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums (9)  Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām. (9)  Tāpēc tiesību aktos būtu jāaizliedz tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija uz biedrošanās pamata dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu, kas neattiecas uz darba tirgu, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un preču un pakalpojumu pieejamībā, kā arī preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, attiecībā uz mājokli vai transportu, kā arī biedrošanos un veselības aprūpi. Tajos būtu jāparedz pasākumi, lai personām, kuras pieder kādai reliģijai vai kurām ir citāda pārliecība, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā, personām ar citu dzimumorientāciju vai personām, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, kā arī personām, kuras biedrojas ar šādām personām, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) (9a)  Šajā direktīvā par precēm būtu jāuzskata preces, uz kurām attiecas EK līguma noteikumi par brīvu preču apriti. Par pakalpojumiem būtu jāuzskata pakalpojumi, uz kuriem attiecas EK līguma 50. pants. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 9.b apsvērums (jauns) (9b)  Personas ar invaliditāti bieži saskaras ar diskrimināciju, kas izpaužas kā sabiedriskā transporta nepieejamība un aizšķērsota vide, kā arī saziņas un informācijas nepieejamība. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieejamību minētajās jomās, tādējādi īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums (11)  Šī direktīva neskars dalībvalstu kompetences izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Tā nedrīkst skart arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. (11)  Šī direktīva neskar dalībvalstu pilnvaru īstenošanu izglītības un sociālās aizsardzības, tostarp sociālās drošības un veselības aprūpes, jomā. Tā neskar arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums (12)  Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus. (12)  Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzkārtēju diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)  Personas ar invaliditāti ir personas, kuras ilgstoši cieš no fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu darbības traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem ierobežojumiem ‐ vides vai situatīviem ‐ var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. Grozījums Nr. 82 Direktīvas priekšlikums 12.b apsvērums (jauns) (12b)  Tā kā mikrouzņēmumiem ir pārmērīgi apgrūtināta darbība, tie ir īpaši jāaizsargā, kā piemēru izmantojot ASV Civilo tiesību aktu. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 12.c apsvērums (jauns) (12c)  Par diskrimināciju uzskata arī atteikšanos ārstēt, pamatojot to vienīgi ar pacienta vecumu. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 12.d apsvērums (jauns) (12d)  Diskriminācija invaliditātes dēļ ietver diskrimināciju, ko īsteno, pamatojoties uz to, ka personu pavada vai tai palīdz sertificēts pavadoņsuns jeb suns-palīgs, kurš ir apmācīts saskaņā ar Starptautiskās Pavadoņsuņu federācijas vai starptautiskajiem suņu–palīgu standartiem. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 12.e apsvērums (jauns) (12e)  Efektīvu nediskriminējošu piekļuvi var nodrošināt dažādi, tostarp piemērojot principu "pieejams visiem" un atvieglojot invalīdiem palīglīdzekļu, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzības, piemēram, sertificētu pavadoņsuņu vai suņu-palīgu, izmantošanu. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 12.f apsvērums (jauns) (12f)  Ņemot vērā 4. pantu, izmaiņas ir būtiskas, ja preču vai pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu. Grozījums Nr. 10 un 23 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principuneatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem. (13)  Šajā direktīvā ir ņemta vērā arī daudzkārtēja diskriminācija. Tā kā diskriminācija var notikt divu vai vairāku EK līguma 12. un 13. pantā minēto iemeslu dēļ, Kopienai, īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu un 13. pantubūtu jātiecas likvidēt nevienlīdzību dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, kā arī vecuma vai vairāku minēto iemeslu dēļ un jāveicina līdztiesība neatkarīgi no tā, kuras no iepriekš minētajām pazīmēm cilvēkam piemīt. Vajadzētu būt pieejamām efektīvām tiesas procedūrām, lai risinātu daudzkārtējas diskriminācijas gadījumus. Jo īpaši dalībvalstu tiesas procedūrām būtu jānodrošina, ka prasītājs vienā procedūrā var izvirzīt pretenzijas par visiem daudzkārtējas diskriminācijas aspektiem. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 14.a apsvērums (jauns) (14a)  Atšķirīgu attieksmi vecuma un invaliditātes dēļ var pieļaut konkrētos apstākļos, ja tie ir objektīvi un saprātīgi pamatoti ar likumīgu mērķi un ja līdzekļi tāda mērķa sasniegšanai ir piemēroti un vajadzīgi. Šāda atšķirīga attieksme var izpausties, piemēram, kā īpaši ar vecumu saistīti nosacījumi noteiktu preču vai pakalpojumu, piemēram, alkoholisko dzērienu, ieroču vai vadītāja apliecības, pieejamībai. Par likumīgu mērķi var uzskatīt arī jauniešu vai vecāka gadagājuma cilvēku, vai personu ar invaliditāti ekonomiskās, kultūras vai sociālās integrācijas veicināšanu. Tādēļ uzskata, ka ar vecumu un invaliditāti saistīti pasākumi, ar ko attiecīgajām personām nosaka labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, bezmaksas vai lētākus transporta pakalpojumus, muzeju apmeklējumus vai sporta pakalpojumus, atbilst nediskriminācijas principam. Grozījums Nr. 83 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori. (15)  Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka tie ir noteicošie riska novērtēšanas faktori, un ja pakalpojuma sniedzējs var pierādīt ievērojami augstāku risku esamību, izmantojot aktuārprincipus, statistikas vai medicīnas datus. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pieejamiem pēc pieprasījuma. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem. Medicīniskie dati atbilst to apkopošanas mērķim, tie ir pārbaudīti medicīniski fakti, kuros izmanto vienīgi neapstrīdamas medicīniskās zināšanas, un tie atbilst medicīnisko datu vākšanas standartiem. Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 15.a apsvērums (jauns) (15a)  Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs slēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tiesiskās prasības to procedūru koordinēšanai, saskaņā ar kurām piešķir tiesības slēgt būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumus, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumus un pakalpojumu valsts līgumus, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 1, tādā veidā, ka, piešķirot tiesības dalībvalstīs slēgt līgumus valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, tiek ievēroti Līgumā noteiktie principi, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma, kā arī nediskriminācijas princips. Tomēr attiecībā uz valsts līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Dalībvalstīm būtu jāinterpretē šie koordinēšanas noteikumi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma un saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem. _____________ 1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums (16)  Visi indivīdi var izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Šī direktīva neattiecas uz tādu indivīdu veiktiem saimnieciskiem darījumiem, kuriem šie darījumi neietilpst viņu profesionālajā vai komerciālajā darbībā. (16)  Visi indivīdi var pilnībā izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Turklāt saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to nodrošināšanu ir svarīgi ievērot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un darījumus, kas veikti, ievērojot to. Tādēļ darījumi starp privātpersonām neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja tie nav līgumslēdzēju pušu veikta profesionāla vai saimnieciska darbība. Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums (17)  Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli, tostarp reproduktīvās tiesības. Tā neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu. (17)  Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, vārda brīvību un preses brīvību. Šī direktīva neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu. Šī direktīva nemaina Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, tostarp ģimenes un veselības tiesību jomā. Grozījums Nr. 85 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums (18)  Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā "Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā" norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā. (18)  Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Tām jānodrošina efektīva aizsardzība pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Komisijas paziņojumā "Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā" norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Dalībvalstis, lai novērstu netiešu diskrimināciju, var pieļaut atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ tikai objektīvi pamatotos gadījumos, pieprasot, lai indivīdi rīkotos godprātīgi un lojāli pret organizācijas ētiku, ja netiek attaisnota diskriminācija citu iemeslu dēļ un ja citas izglītības iestādes ir ģeogrāfiski pieejamas un tās ir pieņemama alternatīva. Dalībvalstis nodrošina, ka tādēļ netiek liegtas tiesības iegūt izglītību. Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums (19)  Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā virkne faktoru, tostarp organizācijas lielums, resursi un veids. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. (19)  Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) (19a)  Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un bez diskriminācijas piekļūt vietām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi individuāli pasākumi pienācīgas dzīvesvietas nodrošināšanai, lai nodrošinātu tādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgais pasākums nav grūti realizējams vai arī tas ir nedrošs un to nav iespējams realizēt un padarīt drošu, veicot pienācīgus noteikumu, politikas vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Lai nodrošinātu pienācīgus dzīvesvietas apstākļus, nav jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Pienācīgas dzīvesvietas apstākļu princips un nesamērīga sloga princips ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 21. apsvērums (21)  Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības. (21)  Diskriminācijas aizliegums nedrīkstētu kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras personas ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personas ar invaliditāti, personas noteiktā vecumā vai personas ar īpašu dzimumorientāciju, kā arī personas, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, un personas, kuras biedrojas ar šādām personām. Šos pasākumus var papildināt ar citiem pasākumiem, kuri paredz veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību saskaņā ar vienlīdzības principu un pozitīviem pasākumiem nolūkā apmierināt to personu vai personu kategoriju īpašās vajadzības, kurām to īpatnību dēļ ir nepieciešamas tādas struktūras, pakalpojumi vai atbalsts, kas nav vajadzīgi citiem. Šādus pasākumus papildina, izveidojot tādu personu neatkarīgas organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 25. apsvērums (25)  Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju. (25)  Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju. Efektīva individuālo tiesību juridiskā aizsardzība ir jāpapildina ar nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības aktīvu popularizēšanu. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 26. apsvērums (26)  Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas. (26)  Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas. Šajā sakarā Komisijai un dalībvalstīm būtu nodrošina, ka informācija par šīs direktīvas noteikumiem un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem tiek sniegta plašai sabiedrībai, izmantojot piemērotus līdzekļus, tādus kā informācijas un preses kampaņas nolūkā cīnīties pret stereotipiem, un attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos, atbilstīgos un pieejamos līdzekļus (kā zīmju valodu vājdzirdīgajiem vai īpašas tīmekļa vietnes vājredzīgajiem). Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 31.a apsvērums (jauns) (31a)  Interpretējot diskriminācijas iemeslu nozīmi, tiesām un tribunāliem būtu jāņem vērā starptautiski un Eiropā atzīti instrumenti cilvēktiesību jomā, tostarp ieteikumi un to uzraudzības iestāžu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, tiesu prakse. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 1. pants Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas. 1.  Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju, tostarp daudzkārtēju diskrimināciju, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas. 2.  Daudzkārtējas diskriminācijas gadījums ir tad, ja diskriminācija notiek a) vairāku iemeslu ‐ reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ‐ dēļ vai b) viena vai vairāku 1. punktā minēto iemeslu dēļ, kā arī šāda viena vai šādu vairāku iemeslu dēļ: i) dzimuma dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2004/113/EK un šī direktīva); ii) rases vai etniskās izcelsmes dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2000/43/EK un šī direktīva); iii) valstspiederības dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas EK līguma 12. pants). 3.  Daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija vairāku iemeslu dēļ šajā direktīvā jāsaprot atbilstīgi iepriekš minētajam. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 2. punkts 2.  Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē 2.  Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē a) tieša diskriminācija notiek tad, ja kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ pret vienu personu attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu. a) tieša diskriminācija notiek tad, ja viena vai vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ pret vienu personu vai personām, kas biedrojas ar šo personu, attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu. b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, vai arī personas, kuras ir vai arī par kurām domā, ka tās ir saistītas ar šādām personām, salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kura dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi. 3.   Neskarot tiesības uz vārda brīvību, uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kurā dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi. Šajā kontekstā uzmākšanās jēdzienu var definēt saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4.  Rīkojumu diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē. 4.  Rīkojumu vai prasību, kuras pamatā ir hierarhiskas attiecības, diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Diskrimināciju, kuras pamatā ir pieņēmumi par personas reliģisko piederību vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju vai saistība ar personām, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai kurām ir konkrēta pārliecība, invaliditāte, konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, uzskata par diskrimināciju 1. punkta izpratnē. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 5. punkts 5.  Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē. 5.  Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti vai personām, kuras ir saistītas ar personu ar invaliditāti un kurām ir vajadzīga dzīvesvieta, lai tās varētu sniegt palīdzību personai ar invaliditāti, atsakās nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 6. punkts 6.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem. 6.  Šī direktīva neizslēdz atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ, ja tā ir objektīvi un pamatoti attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proporcionāli, vajadzīgi un iedarbīgi. Grozījums Nr. 87 un 44 Direktīvas priekšlikums 2. pants − 7. punkts 7.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte kā riska novērtēšanas galvenais faktors. 7.  Neskarot 2. punktu, attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo direktīvu par diskrimināciju neuzskata samērīgas attieksmes atšķirības, ja attiecībā uz minēto produktu vecums vai invaliditāte ir riska novērtēšanas noteicošais faktors, pamatojoties uz attiecīgiem aktuāriem principiem, precīziem statistikas datiem vai medicīnas atziņām. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pēc pieprasījuma pieejamiem saprotamā veidā. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem. Pakalpojumu sniedzējam jāspēj objektīvi pierādīt ievērojami augstāka riska esību un nodrošināt, ka attieksmes atšķirības ir objektīvi un pamatoti attaisnojamas, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir samērīgi, nepieciešami un iedarbīgi. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8. punkts 8.  Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai. 8.  Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi un samērīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 8.a punkts (jauns) 8.a Šajā direktīvā atzīst, ka tiesības uz privātuma aizsardzību ir līdzeklis cīņā pret šajā pantā minētajiem diskriminācijas veidiem. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts - 1. daļa − d apakšpunkts d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un citiem pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai. d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem un transportam. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts − 1. daļa - da apakšpunkts (jauns) da) līdzdalību un darbību organizācijās, kā arī to sniegto pakalpojumu izmantošanu. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts − 2. daļa Šā punkta d) apakšpunkts attiecas uz indivīdiem, vienīgi ciktāl tie veic profesionālu vai komerciālu darbību. Šā punkta d) apakšpunkts neattiecas uz darījumiem starp privātpersonām, kuru profesionālajā vai komerciālajā darbībā šie darījumi neietilpst. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 2. punkts 2.  Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un reproduktīvajām tiesībām. 2.  Šī direktīva nemaina kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Grozījums Nr. 89 un 51 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 3. punkts 3.  Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ. 3.  Šī direktīva neattiecas uz mācību saturu, pasākumiem un valsts izglītības sistēmu organizāciju, tajā pašā laikā dalībvalstis nodrošina personām ar invaliditāti tiesības uz izglītību, šos cilvēkus nediskriminējot un pamatojoties uz vienlīdzīgām iespējām. Dalībvalstis arī nodrošina, ka, pieņemot lēmumu par piemēroto izglītības vai apmācības veidu, tiek ņemts vērā personas ar invaliditāti viedoklis. Dalībvalstis var pieļaut atšķirības attiecībā uz piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ tā, lai saglabātu šādu iestāžu īpašās iezīmes un ētiku un izglītības iestāžu daudzveidību, ja ar to netiek pārkāptas tiesības uz izglītību un netiek pamatota jebkāda veida diskriminācija. Dalībvalstis nodrošina, ka tādēļ netiek liegtas tiesības iegūt izglītību. Grozījums Nr. 95 un 52 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 4. punkts 4.  Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību. 4.  Šo direktīvu nepiemēro valstu tiesību aktiem, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu,darbībuun tiesisko regulējumu gadījumos, kas neietilpst ES kompetencē. Ja baznīcu un citu organizāciju, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, darbības ietilpst ES kompetencē, uz tām attiecas ES diskriminācijas novēršanas noteikumi. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 5. punkts 5.  Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa. 5.  Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa. Diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kas izpaužas kā atšķirīga attieksme valstspiederības dēļ, uzskata par diskrimināciju 1. panta izpratnē. Grozījums Nr. 91 Direktīvas priekšlikums 3. pants − 5.a punkts (jauns) 5.a Direktīvas darbība neskar reklāmas un plašsaziņas līdzekļu jomu. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts - ievaddaļa 1.  Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, 1.  Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, jēdzienu "invaliditāte" izprotot atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un attiecinot to arī uz personām, kas slimo ar hroniskām slimībām, Grozījums Nr. 97 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas. a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem, telekomunikācijām un elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, pieejamos formātos pasniegtai informācijai, finanšu pakalpojumiem, kultūrai un izklaidei, sabiedriskām ēkām, transporta veidiem, kā arī citām sabiedriskām telpām un objektiem. Ja nediskriminējošas piekļuves nesniegšanu izraisa kāda prakse, politikas nostādne vai procedūra, tiek veikti pasākumi, lai novērstu šādu ietekmi; Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  Konkrētā vajadzības gadījumā un neskarot pienākumu nodrošināt efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nodrošina pienācīgus pasākumus, ja vien tie nerada nesamērīgu slogu. b)   Šā punkta piemērošanas vajadzībām efektīva un nediskriminējoša piekļuve nozīmē to, ka tiek apzināti novērsti šķēršļi un ierobežojumi, kā arī nepieļauti jauni šķēršļi un ierobežojumi, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot sabiedrībai pieejamas preces, pakalpojumus un objektus neatkarīgi no šķēršļa vai ierobežojuma, vai invaliditātes veida. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un neatkarīgi no minēto šķēršļu un barjeru likvidēšanai izvēlētajiem pasākumiem nodrošina personu ar invaliditāti efektīvu nediskriminējošu piekļuvi saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personām bez invaliditātes, un vajadzības gadījumā cilvēkiem ar invaliditāti atvieglo iespēju izmantot palīglīdzekļus, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzību, piemēram, sertificētus pavadoņsuņus vai suņus-palīgus. Ja, neraugoties uz visiem centieniem, efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi pienācīgiem dzīvesvietas apstākļiem nav iespējams nodrošināt saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem un atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, tad nodrošina citas iedarbīgas piekļuves iespējas. Saskaņā ar šo noteikumu "pienācīgi dzīvesvietas apstākļi" ir alternatīvi pasākumi, kas vajadzīgi, lai konkrētā gadījumā nodrošinātu personai ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi un/vai vienlīdzīgas iespējas izmantot vai baudīt citas tiesības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā 3. panta 1. punkta nozīmē. Grozījums Nr. 98 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. punkts 2.  Lai novērtētu, vai pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta prasības, rada nesamērīgu slogu, īpaši jāņem vērā organizācijas lielums un resursi, tās veids, lēstās izmaksas, preču un pakalpojumu dzīvescikls un iespējamās priekšrocības, ko gūs personas ar invaliditāti, ja tiks uzlabota piekļuve. Slogs nav nesamērīgs, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros. 2.   Pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt būtiskas pārmaiņas. Lai novērtētu, vai attiecīgais pasākums rada nesamērīgu slogu, jāņem vērā, vai tas nav grūti īstenojams vai nedrošs un vai to nav iespējams īstenot un padarīt drošu, izmantojot pienācīgus noteikumu, politikas nostādņu vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Izmaiņa uzskatāma par būtisku, ja tā preču un pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu. Pienācīgi pasākumi nebūt obligāti nenozīmē, ka jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Slogu neuzskata par nesamērīgu, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir jāinterpretē, ņemot vērā Direktīvu 2000/78/EK un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem. 3.  Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem. Tomēr ES iestādes un dalībvalstis, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai preču, it īpaši rūpniecības preču, izplatītājus un pakalpojumu piedāvātājus rosinātu izstrādāt pieejamus risinājumus, piemēram, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras. Pieejamas preces un pakalpojumi ir tādas preces un pakalpojumi, kas izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot ikviens lietotājs. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 5. pants Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību. Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus vai uzticēt šo pasākumu īstenošanu valsts, privātajam vai brīvprātīgajam sektoram, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas. 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir praktiski pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā šādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu reālu un efektīvu kompensāciju vai atlīdzību, kuru dalībvalstis noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi diskriminācijas dēļ šīs direktīvas izpratnē, un lai šie pasākumi būtu preventīvi un samērīgi ar radīto kaitējumu. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 8. pants – 2. punkts 2.  Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus par pierādījumiem, kas ir labvēlīgāki prasītājam. 2.  Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus, kas ir labvēlīgāki prasītājam. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 9.a pants (jauns) 9.a pants Līdztiesības veicināšana 9.a Dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, politikas un darbības jomās, kas minētas šajā direktīvā, aktīvi veicina personu līdztiesību neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Grozījums Nr. 86 Direktīvas priekšlikums 10. pants Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem. Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis organizē ad hoc informācijas un izglītošanas kampaņas un apmācības kursus. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 11. pants Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas. Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām un šādā dialogā iekļauj arī šīs direktīvas īstenošanas pārraudzību. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK. 1.  Dalībvalstis izraugās neatkarīgu un pienācīgi finansētu struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šai struktūrai vai struktūrām ir pilnvaras šīs direktīvas darbības jomās, kā arī nodarbinātības un profesijas jomā saskaņā ar Direktīvu 2000/78/EK. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par to tiesību aizsardzību, kuras paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK, 2000/78/EK un 2004/113/EK. Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – -1. ievilkums (jauns) – gadījumos, kad diskriminācijas upuris un atbildētājs dzīvo dažādās dalībvalstīs, veicināt par diskrimināciju ierosinātos administratīvos vai tiesas procesus, sazinoties ar pielīdzinātu organizāciju vai organizācijām tajā dalībvalstī, kurā dzīvo atbildētājs; Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – -1.a ievilkums (jauns) – nodrošināt sūdzības iesniedzējam juridiskās palīdzības pieejamību atbilstīgi Padomes Direktīvai 2003/8/EK (2003. gada 27. janvāris), lai vajadzības gadījumā uzlabotu tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātos noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos 1; _____________ 1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 2. ievilkums - veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju; – uzraudzīt un veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju, tostarp par diskriminācijas novēršanas tiesību aktu piemērošanu; Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2. punkts – 3.a ievilkums (jauns) – sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar Pamattiesību aģentūru un citām atbilstīgajām ES iestādēm. Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a Dalībvalstis nodrošina šīm struktūrām pietiekamus resursus, lai tās varētu pildīt uzdevumus efektīvā un viegli pieejamā veidā. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 13. pants – a punkts a) atceļot administratīvos un normatīvos aktus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam; a) nekavējoties atceļot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu; Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 14. pants Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, kā arī jānodrošina diskriminējošas izturēšanās pārtraukšana un jānovērš tās sekas. Grozījums Nr. 59 un 77 Direktīvas priekšlikums 15. pants – 2. punkts 2.  Lai ievērotu īpašus nosacījumus, dalībvalstis vajadzības gadījumā var noteikt, ka 4. pantā noteiktais pienākums nodrošināt efektīvu pieejamību stājas spēkā … [vēlākais] četri [gadi pēc pieņemšanas]. 2.  Lai ievērotu pienākumu nodrošināt efektīvu pieejamību esošajai infrastruktūrai, politikas nostādnēm un procedūrām šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstis vajadzības gadījumā šīs prasības īstenošanai var iegūt papildus vēl 10 gadus no transponēšanas termiņa beigām. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, vēlākais 1. punktā minētajā datumā informē par to Komisiju, norādot iemeslus. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, iesniedz Komisijai plānu par pakāpenisku 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību, tostarp mērķu, līdzekļu un termiņu, izpildi. Ikviena dalībvalsts, kas izvēlas izmantot šo papildu laikposmu, divas reizes gadā ziņo Komisijai par veikto darbu, nodrošinot efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, un par panākumiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumu īstenošanā. Komisija divas reizes gadā sniedz ziņojumu Padomei. Grozījums Nr. 78 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1. punkts 1.  Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu. 1.  Dalībvalstis vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Grozījums Nr. 79 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a Ne vēlāk kā ... gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir jāstājas spēkā visaptverošam Kopienas tiesiskajam regulējumam kā vienai direktīvai, kas apvieno un tādējādi aizstāj visas tās direktīvas, kuras pamatojas uz EK līguma 13. pantu, tostarp arī šo direktīvu. Jaunā direktīva paredz vienādu aizsardzības līmeni pret katru diskriminācijas iemeslu. Grozījums Nr. 80 Direktīvas priekšlikums 16. pants – 2. punkts 2.  Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņems vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu. 2.  Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņem vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Ziņojumā iekļauj pārskatu par dalībvalstu pašreizējo praksi saistībā ar 2. panta 7. punkta piemērošanu attiecībā uz vecuma vai invaliditātes kā faktora izmantošanu prēmiju un izmaksu aprēķināšanai. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par daudzkārtēju diskrimināciju, turklāt tas attiecas ne tikai uz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, dzimumorientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, bet arī uz diskrimināciju dzimuma, rases un etniskās izcelsmes dēļ. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.