Pieņemtie teksti - Ieteikums Padomei attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2008/2104(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0140/2009
Iesniegtie teksti : A6-0140/2009		Debates : PV 01/04/2009 - 12 CRE 01/04/2009 - 12		Balsojumi : Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2009)0215

Pieņemtie teksti

321k

111k

Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis - Brisele

Ieteikums Padomei attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu

P6_TA(2009)0215

A6-0140/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa ieteikums attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu (2008/2104(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vēra ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Krievijas attiecībām (B6-0373/2007), ko ALDE grupas vārdā iesniedzis Janusz Onyszkiewicz,

- ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kurš stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un kura darbība būtu beigusies 2007. gadā, ja tas nebūtu pagarināts,

- ņemot vērā Padomes 2008. gada 26. maija lēmumu sākt sarunas ar Krievijas Federāciju par jaunu nolīgumu un šo sarunu atsākšanu 2008. gada decembrī,

- ņemot vērā ES un Krievijas pēc Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmes izdotajā kopējā paziņojumā noteikto mērķi izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus un vēlāk pieņemtos plānus,

- ņemot vērā 2006. gada 25. maija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par īstermiņa vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem(2),

– ņemot vērā 1991. gada 17. decembrī parakstīto Eiropas Enerģētikas hartu un turpmāko Enerģētikas hartas nolīgumu (ECT), kas bija gatavs parakstīšanai 1994. gada 17. decembrī un kurš stājās spēkā 1998. gada aprīlī, un kas ir juridiski saistošs visām Līgumslēdzējām pusēm, kuras ir ratificējušas ECT un kuras neizvairījās piemērot ECT kamēr tas stāsies spēkā saskaņā ar 45. panta 2. punktu, un ES un Krievijas sarunas enerģētikas jomā, kuras tika sāktas sestajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Parīzē 2000. gada 30. oktobrī,

– ņemot vērā ANO/EEK 1991. gada Espo konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (,,Espo konvenciju"),

– ņemot vērā tā 2008. gada 8. jūlija rezolūciju par gāzes vada, ko plānots būvēt Baltijas jūrā, lai savienotu Krieviju un Vāciju, ietekmi uz vidi(3),

– ņemot vērā iepriekš nepieredzētu Krievijas gāzes piegādes pārtraukumu Eiropas Savienībai 2009. gada janvārī,

- ņemot vērā ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem un to, ka tās nav devušas reālus rezultātus,

– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus,

- ņemot vērā pašreizējās sarunas par Krievijas Federācijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO),

- ņemot vērā Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) daudzos ticamos ziņojumus par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus attiecībā uz Čečeniju un daudzas šādas Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmas lietas,

- ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas Federāciju, jo īpaši 2008. gada 18. decembra rezolūcijas par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā un tiesas prāvu Annas Poļitkovskas slepkavības lietā(4), 2008. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju(5), 2007. gada 10. maija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Samārā 2007. gada 18. maijā(6), 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā(7), 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošanas(8), 2007. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi(9) un 2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Helsinkos 2006. gada 24. novembrī(10),

- ņemot vērā tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(11),

- ņemot vērā 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju(12), kurā teikts, ka "cilvēktiesību situācijai Krievijā ir jābūt neatņemamai ES un Krievijas politiskās darba kārtības daļai" un ka "plaša ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un Eiropas Savienību jābalsta uz augstiem demokrātijas standartiem un brīva tirgus principiem",

- ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par situāciju Gruzijā(13),

- ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā(14),

- ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(15) un par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai(16),

- ņemot vērā ES un Krievijas Pastāvīgās brīvības, drošības un tiesiskuma partnerības padomes 2007. gada 22. novembra kopīgo paziņojumu,

- ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un EDSO Parlamentārās asamblejas kopīgo paziņojumu par Krievijas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 2007. gada 2. decembrī,

- ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,

- ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0140/2009),

A. tā kā ES attiecības ar Krieviju ir ļoti nozīmīgas pragmatiskas sadarbības veidošanai; tā kā Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, Lielā astoņnieka dalībniece, trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, ceturtā lielākā euro zonas tirdzniecības partnere un ārkārtīgi būtiska enerģijas piegādātāja ES; tā kā ES ar Krieviju ir kopīgas ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis darboties starptautiskajā jomā, kā arī atbildība par globāliem jautājumiem un jautājumiem, kas attiecas uz kopējām Eiropas kaimiņattiecībām; tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju būtu jābalsta uz savstarpējo uzticēšanos un kopējām vērtībām – demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma principa ievērošanu –, kā arī uz sadarbību starptautiskajos jautājumos, un tādēļ ir ļoti nozīmīgas, lai nodrošinātu visas Eiropas stabilitāti, drošību un uzplaukumu; tā kā ES attiecībām ar Krieviju ir jābūt pamatotām uz savstarpēju cieņu, kā arī uz cieņas pilnu attieksmi pret visām to suverēnajām kaimiņvalstīm;

B. tā kā ES ir balstīta uz tādām kopīgām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums, un tā kā pilnīgai šo vērtību ievērošanai ir jābūt vienai no būtiskākajām prioritātēm, attīstot ciešāku sadarbību ar jebkuru trešo valsti;

C. tā kā sadarbība starp ES un Krieviju labvēlīgi ietekmē starptautisko stabilitāti; tā kā Krievijai turklāt ir pienākums sniegt ieguldījumu finanšu un ekonomiskajā stabilitātē un drošības apziņā Eiropā un pasaulē, jo īpaši pieņemot un nodrošinot atbildīgu un miermīlīgu pieeju attiecībā uz ES un Krievijas kopējām kaimiņattiecībām; tā kā ES jau sadarbojas ar Krieviju attiecībā uz Afganistānu, Tuvajiem Austrumiem un Balkāniem, kā arī ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), izstrādājot kopējus viedokļus un pieejas par drošības jautājumiem, piemēram tādiem kā kodolieroču izplatīšana, ieroču kontrole un atbruņošanās, cīņa pret terorismu, narkotiku tirdzniecība un organizētā noziedzība, klimata pārmaiņas un globālā ekonomika un finanšu krīze;

D. D tā kā jaunās ASV valdības paziņojumos, jo īpaši viceprezidenta Džo Baidena un valsts sekretāres Hilarijas Klintones paziņojumos par politiku attiecībā uz Krieviju, tiek pausta apņemšanās saistībā ar jaunu un atvērtu ASV politiku sadarboties, lai panāktu stabilāku un drošāku pasauli;

E. tā kā Krievijas nesamērīgais pretuzbrukums, ko izraisīja Gruzijas karaspēka ieiešana Dienvidosetijā, skāra arī citas Gruzijas teritorijas un bija saistīts ar bruņojuma un gaisa spēku izmantošanu, kā arī neizprovocētu militāro darbību Abhāzijā, tostarp uzbrukumus Gruzijas jūras ostām un to okupēšanu, kurai sekoja divu separātisko anklāvu ‐ Dienvidosetijas un Abhāzijas ‐ atzīšana, liek apšaubīt Krievijas gatavību veidot ar ES kopēju drošības telpu Eiropā; tā kā, turpmākā Eiropas partnerības ar Krieviju attīstībā ir jāiekļauj būtisks dialogs par drošību, kas balstīts uz abu partneru pienākumu ņemt vērā to kopējās vērtības, ievērot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes principu un pienākumu izpildīt Helsinku hartā noteiktās saistības;

F. tā kā sarunās par jaunu nolīgumu, kura mērķis ir sadarbības uzlabošana starp ES un Krievijas Federāciju, nekādā veidā neatzīst par likumīgu pašreizējo Gruzijas statusu, kamēr ir spēkā Krievijas saistības pilnībā īstenot 2008. gada 12. augustā un 8. septembrī parakstītos nolīgumus attiecībā uz Dienvidosetijas un Abhāzijas konfliktu, jo šo nolīgumu ievērošana būtu obligāts apliecinājums šo sarunu veiksmīgai noslēgšanai, kurās vajadzētu iekļaut visu pušu atteikšanos pielietot spēku pret savām kaimiņvalstīm;

G. tā kā pušu nostājas, jo īpaši pēc notikumiem Gruzijā, attiecībā uz Kosovu un kopīgām kaimiņvalstīm ir kļuvušas vēl kā nekad atšķirīgas;

H. tā kā nolīguma par turpmāku sadarbību noslēgšana ir ārkārtīgi nozīmīga abu pušu sadarbības turpmākai attīstībai un pastiprināšanai; tā kā ES politika attiecībā uz Krieviju ir jābalsta uz vienotību un solidaritāti un tā kā ES ir vajadzīga vienota nostāja un tai šāda nostāja ir arī jāpauž; tā kā ES dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāsniedz informācija un jākonsultējas ar citām dalībvalstīm, uz kurām potenciāli attiektos divpusējie nolīgumi vai domstarpības ar Krieviju;

I. tā kā jaunajam visaptverošajam nolīgumam, kas izstrādāts, lai aizstātu pašreizējo PSN, ir jāietver kvalitātes uzlabojums un jāatspoguļo visi sadarbības aspekti, jaunā 21. gadsimta realitāte un atbilstība starptautisko attiecību principiem un demokrātisko normu un cilvēktiesību ievērošana;

J. tā kā starp 16 NATO dalībvalstīm un sešām Varšavas pakta valstīm 1990. gadā parakstītais un 1999. gadā grozītais Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ir vēsturiski vissvarīgākais atbruņošanās nolīgums par konvencionālajiem ieročiem; tā kā šo līgumu ratificēja Krievija, Baltkrievija un Ukraina, taču tā tālāku virzību atlika NATO; tā kā kopš tā laika Krievija šo līgumu ir uz laiku apturējusi;

K. tā kā pēdējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas Krievijā tika organizētas apstākļos, kas lielā mērā atšķiras no Eiropas standartiem attiecībā uz starptautisko vēlēšanu novērotāju klātbūtni, opozīcijas partiju tiesībām iecelt un izvirzīt kandidātus, mediju godīgumu un neatkarību un valsts iestāžu neitralitāti, kā rezultātā tika pieļauti nopietni Krievijas kā Eiropas Padomes un EDSO dalībvalsts saistību pārkāpumi;

L. tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un tādējādi ir apņēmusies ievērot Padomes mērķus, jo īpaši veicināt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu un stiprināt demokrātiju un stabilitāti Eiropā; tā kā ES stingri jāaizstāv princips, ka tiesiskuma un spēkā esošo saistību ievērošana šajā organizācijā ir svarīga ES un Krievijas partnerības veiksmīgai īstenošanai;

M. tā kā daudzi NVO un neatkarīgu ekspertu ziņojumi liecina, ka 2006. gada tiesību akti attiecībā uz NVO un citi pasākumi, kurus veikusi Krievijas valdība, tostarp tiesību akti pret ekstrēmismu un par valsts kontroles paplašināšanu attiecībā uz nozīmīgiem medijiem, nopietni ierobežo vārda brīvību un traucē cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības darbības Krievijā;

N. tā kā nepārtraukta politieslodzīto turēšana apcietinājumā un attieksme pret cilvēktiesību aizstāvjiem ir pretrunā ar Krievijas Federācijas apņemšanos stiprināt tiesiskumu Krievijā un izskaust "tiesisko nihilismu";

O. tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un vairākas neatkarīgas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir paudušas nopietnas bažas par tiesiskuma standartiem Krievijā, tostarp par tiesu iestāžu neatkarības trūkumu, liegtajām tiesībām uz taisnīgu tiesu atbildētājiem politiski sarežģītās lietās, aizstāvības advokātu aizskaršanu un vajāšanu un politieslodzītā statusa atkārtotu ieviešanu Krievijas tiesu sistēmā;

P. tā kā Krievijas Federācija ir atteikusies efektīvi rīkoties, lai novērstu pašreizējos pārkāpumus un to, ka noziegumi paliek nesodīti, kaut arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) arvien biežāk pasludina spriedumus, kuros tiek atzīta Krievijas atbildība par smagiem, sistēmiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp ārpustiesas sodīšanu ar nāvi, spīdzināšanu un piespiedu pazušanu;

Q. tā kā pamatprincipiem, kas nosaka ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp ES un Krievijas Federāciju, jābūt savstarpīgumam, ilgtspējībai, pārredzamībai, paredzamībai, uzticamībai, nediskriminācijai un labai pārvaldībai; tā kā jaunajam nolīgumam jābūt juridiski saistošam un tajā jānorāda precīzi strīdu izšķiršanas mehānismi;

R. tā kā nesenā krīze saistībā ar gāzes piegādi Eiropas Savienībai, kuras dēļ miljoniem pilsoņu Bulgārijā, Slovākijā un citās ES valstīs aukstas ziemas apstākļos palika bez apkures un siltā ūdens, rada nopietnas bažas par Krievijas energoapgādes uzticamību;

S. tā kā energoapgādes drošības ziņā attiecībās starp ES un Krieviju ir liels potenciāls pozitīvai un konstruktīvai abpusējai savstarpējai atkarībai ar nosacījumu, ka partnerattiecības balstās uz nediskriminācijas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī uz vienlīdzīgiem tirgus nosacījumiem, kā to nosaka ECT; tā kā nesenā krīze pierādīja, ka ir jāpieņem un jāpiemēro noteikumu kopums, kas cita starpā pamatots uz spēkā esošo ECT; tā kā drošas enerģijas attiecības starp ES un Krieviju vienādā mērā attiecas uz enerģijas tirdzniecības pārredzamību tranzīta valstīs; tā kā Krievijas enerģētikas politikai praksē bijuši piemēri, kad notiek monopolistiska un piespiedu ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar trešās valsts tranzīta tiesību noliegšanu, piegādes pārtraukumiem un īpašumtiesību pārkāpšanu;

T. tā kā Eiropadome 2006. gada 15.–16. jūnijā Briselē ieteica pabeigt sarunas par Eiropas Enerģētikas hartas Tranzīta protokolu, panākt, lai visi Hartas parakstītāji ratificētu ECT, un aicināt Komisiju, jo īpaši ņemot vērā neseno gāzes krīzi, noteikt svarīgākos jautājumus nolīgumam ar Krieviju enerģētikas jomā, papildinot spēkā esošo un saistošo PSN vai noslēdzot nākamo līgumu pēc PSN; tā kā ECT jau ir juridiski saistošs visām ES dalībvalstīm un Krievijai kā parakstītājai saskaņā ar 45. pantu;

U. tā kā cieša sadarbība enerģētikas politikas jomā un ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas izstrāde ir priekšnoteikums līdzsvarotai ES un Krievijas ekonomikas attīstībai;

V. tā ES attiecībās ar Krieviju bieži nav bijusi vienota nostāja; tā kā Padomē jābūt funkcionējošam mehānismam, par ko būtu atbildīgs Augstais pārstāvis un kas ļautu dalībvalstīm savlaicīgi apspriesties vienai ar otru par visiem jautājumiem, kuri skar divpusējās attiecības ar Krieviju un kas netieši var ietekmēt citas dalībvalstis un ES kopumā;

W. tā kā pašreizējā ekonomiskā krīze, kas nopietni ietekmē gan Krieviju, gan arī ES, sniedz iespēju sākt jaunas, uz dziļāku savstarpējo izpratni un atklātību balstītas divpusējās attiecības, kas ļautu izvairīties no aizdomām un iepriekš pieļautām kļūdām un nodrošinātu pamatu spēcīgu kopīgo vērtību noteikšanai un nostiprināšanai,

1. iesniedz Padomei un Komisijai šādus ieteikumus un lūdz tām sarunu gaitā ņemt tos vērā:

	a)	turpināt uzstāt uz plašu juridiski saistošu nolīgumu, kas balstās uz kopīgām saistībām cilvēktiesību jomā un aptver visus pušu sadarbības jautājumus un ir nākamais solis pēc PSN gan attiecībā uz saistību apmēru, gan arī aptvertajiem jautājumiem; uzstāt uz to, ka nolīgumā jāparedz tā attiecīgo daļu izpildes mehānismi;
	b)	uzstāt uz to, ka Krievijas pieļautie pārkāpumi attiecībā uz Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās loma strīdā par gāzi 2009. gada sākumā nopietni apdraudēja attiecības starp ES un Krieviju un sarunas par jauno nolīgumu;
	c)	uzstāt uz to, ka ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību un visu Krievijai un ES dalībvalstīm saistošo nolīgumu, tostarp ANO Hartas, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT, ievērošanu, kā arī uz tādu noteikumu un pienākumu ievērošanu, kas ir saistoši EDSO un Eiropas Padomes dalībvalstīm;
	d)	uzstāt, ka ciešas un stratēģiskas partnerattiecības, uzlabota sadarbība un labas kaimiņattiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var būt stabils pamats un priekšnoteikums stabilitātei, drošībai un labklājībai Eiropā un pasaulē; saistībā ar to atzinīgi vērtē ASV valdības paziņojumus attiecībā uz lielo potenciālu sadarbībai ar Krieviju;
	e)	augstā pārstāvja pārziņā ieviest konsultāciju mehānismu, kas dalībvalstīm ļautu pietiekami savlaicīgi apspriesties par jebkuru tādu divpusējo jautājumu ‐ vienošanos vai strīdu ‐ ar Krieviju, kas varētu netieši ietekmēt citas dalībvalstis un ES kopumā, tādējādi dodot iespēju pieņemt pēc iespējas saskaņotu ES nostāju, nodrošinot, ka tiek pilnībā ņemti vērā jebkuru dalībvalsti uztraucošie jautājumi un novēršot iespējamību, ka kāda no dalībvalstīm vēlāk sarunas bloķē;
	f)	uzstāt, lai jaunajā nolīgumā tiktu nostiprināta Parlamentārās sadarbības komitejas loma nolūkā stiprināt ES un Krievijas sadarbību parlamentārā līmenī;
	g)	atgādināt par saistībām, par kurām starptautiskajā līmenī vienojās ES dalībvalstis un Krievija, īpaši kā Eiropas Padomes un EDSO locekles, un paust bažas Krievijas valdībai par stāvokli cilvēktiesību jomā un Krievijas pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu, mudināt to saglabāt vārda un biedrošanās brīvību, saskaņojot Krievijas likumdošanu, kas reglamentē pilsonisko sabiedrību, ar tās Eiropas un starptautiskajām saistībām, veikt steidzamus un efektīvus pasākumus, lai paātrinātu labvēlīgas darbības vides izveidi cilvēktiesību organizācijām un neatkarīgām labdarības organizācijām, kuras ir iesaistītas kultūras saikņu veicināšanā starp Krieviju un ES dalībvalstīm, un izbeigt cilvēktiesību aizstāvju aizskaršanu un nepieņemt stingrus administratīvos pasākumus pret šīm organizācijām;
	h)	aicināt Krievijas valdību pilnībā nodrošināt preses brīvību un garantēt neatkarīgiem medijiem politiskos un ekonomiskos apstākļus normālai darbībai; mudināt Krievijas valdību panākt, lai tiktu izbeigta pret žurnālistiem vērstā vardarbība un viņu vajāšana;
	i)	atgādināt prezidenta Medvedeva publisko apņemšanos stiprināt tiesiskumu Krievijā un paust bažas par Krievijas tiesu un tiesību sistēmas neatkarību;
	j)	uzskatīt, ka regulārās, vienu reizi sešos mēnešos notiekošās ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā nav devušas vērā ņemamus rezultātus kopš to sākuma 2005. gadā un ka tās ir nepieciešams pārskatīt, lai nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem orientētu dialogu starp Krieviju un ES par cilvēktiesību un minoritāšu jautājumiem gan Krievijā, gan ES un par ES un Krievijas sadarbību cilvēktiesību jomā starptautiskos forumos;
	k)	tāpēc uzstāt, lai tiktu rūpīgi pārskatītas ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp nosakot neatkarīgu Krievijas un ES NVO lomu, iesaistot ierēdņus no visām saistītajām Krievijas valdības struktūrvienībām un aicinot Krievijas valdību pārtraukt pieņemt atsevišķus paziņojumus;
	l)	aicināt Krievijas Federācijas iestādes garantēt valsts teritorijā dzīvojošo pamatiedzīvotāju tradicionālā dzīvesveida, kultūras un valodas pastāvēšanu un ilgtspējīgu attīstību;
	m)	mudināt Krievijas valdību pilnībā īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, dodot iespēju veicināt atbildību par pagātnes pārkāpumiem un izbeigt pašreizējos pārkāpumus;
	n)	paust dziļas bažas par situāciju Čečenijā, kur Kadirova režīms nav spējis panākt mieru un izlīgumu, bet gluži pretēji – tas ir uzspiedis baiļu un apspiešanas sistēmu, kas iedragā pilsonisko sabiedrību un aizliedz jebkādu atklātu un demokrātisku izpausmes veidu, un aicina panākt patiesu politisku noregulējumu;
	o)	uzsvērt, ka Krievijas tautiešu atbalsta programmu, ko atbalsta Krievijas iestādes, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot kā instrumentu, kura mērķis ir nostiprināt politisko ietekmi dažās ES dalībvalstīs;
	p)	turpināt atbalstīt Krievijas iestāšanos PTO un atbalstīt turpmāku Krievijas ekonomikas atvērtību; norādīt, ka PTO noteikumu pilnīga ievērošana Krievijā ir būtisks priekšnoteikums un minimālais standarts brīvās tirdzniecības zonas starp ES un Krieviju izveidei, kas joprojām ir ilgtermiņa mērķis;
	q)	atzinīgi vērtējot nesenās pārmaiņas, aicināt veikt turpmākus uzlabojumus tiesību aktos un tiesību aizsardzībā attiecībā uz intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību un komerciālo īpašumtiesību aizsardzību, lai paaugstinātu konkurētspēju un padarītu pievilcīgu ieguldījumu vidi, tuvinot regulatīvās sistēmas augstākajiem starptautiskajiem standartiem un normām; mudināt Krievijas iestādes, pirms Krievija kļūst par PTO dalībvalsti, pieskaņot tās Civilkodeksa IV daļu par intelektuālā īpašuma tiesībām un attiecīgos procesuālos izpildes noteikumus PTO noteikumiem un starptautiskajiem nolīgumiem, it īpaši Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, lai efektīvi apkarotu viltošanu un pirātismu;
	r)	pieprasīt, lai uz ECT kā spēkā esošu nolīgumu, kas ir saistošs Krievijai un visām ES dalībvalstīm, tiktu balstītas attiecības enerģētikas jomā un lai nolīgumā iekļautu Enerģētikas hartas nolīguma un Tranzīta protokola principus, tajā pašā laikā apstiprinātu savu aicinājumu Krievijai nostiprināt tās atbalstu uz noteikumiem balstītai pieejai, ratificējot ECT un parakstot un ratificējot Tranzīta protokolu, ņemot vērā Parlamenta viedokli, ka partneriem jāļauj vienoties par tekstu, kas būtu plašāks par Enerģētikas hartas nolīgumu attiecībā uz jautājumiem par sadarbības intensitāti un reglamentējamām jomām, tomēr ar nolīgumu nekādā gadījumā nevar aptvert mazāk jautājumu nekā jau pušu parakstītais partnerības un sadarbības nolīgums;
	s)	risinot sarunas par jauno nolīgumu, laikā pabeigt sarunas par ECT Tranzīta protokolu un aicināt Krieviju parakstīt to, lai pieņemtu tiesisko regulējumu attiecībā uz energoresursu tranzītu starp pusēm, kas izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma, ko nosaka ECT;
	t)	uzsvērt nepieciešamību pēc pienācīga ietekmes uz vidi novērtējuma visiem infrastruktūras projektiem enerģētikas jomā, lai garantētu atbilstību starptautiskajiem vides aizsardzības standartiem; šajā sakarā mudina Krievijas Federāciju ratificēt Espo konvenciju un tai pievienoto protokolu par Vides stratēģisko novērtējumu;
	u)	aicināt stiprināt ES un Krievijas enerģijas dialoga efektivitāti un spēju reaģēt krīzes situācijās, lai palielinātu ieguldījumu pārredzamību, savstarpīgumu un drošību un konsekventi uzlabot energoapgādes drošību, un uzsvērt nepieciešamību izveidot mehānismus uz pārredzamiem noteikumiem balstītai sistēmai un strīdu izšķiršanas mehānismu enerģētikas jomā;
	v)	pievērst uzmanību strīdu izšķiršanas mehānismam, kas iekļauts ECT, kuru jau parakstījušas Krievija un Ukraina;
	w)	izstrādāt skaidru rīcības kodeksu, kas regulē attiecības starp ES un Krieviju, un to kopīgajām kaimiņvalstīm, tostarp noteikumus attiecībā uz cieņu pret visu Eiropas valstu suverēno neatkarību, saistības izšķirt strīdus miermīlīgā ceļā un apņemšanos atrisināt "iesaldētos" konfliktus;
	x)	uzlabot esošo politisko dialogu, veicinot sarunas par sarežģītiem drošības jautājumiem, kas bieži ir ES un Krievijas nesaskaņu pamatā un, neapšaubāmi, ietekmē Eiropas un pasaules drošību, uzsverot nepieciešamību pēc daudzpusējas ieroču kontroles un samazināšanas, kā arī kodolieroču neizplatīšanas režīmiem;
	y)	aicināt Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību un citām Kosovas kontaktgrupas dalībvalstīm konstruktīvi strādāt, lai rastu ilgtspējīgu politisku risinājumu saistībā ar Kosovas nākotni un turpmāku stabilitātes veicināšanu Rietumbalkānu reģionā;
	z)	aicināt Krievijas valdību apliecināt savu apņemšanos kopā ar Gruziju un ES konstruktīvā un miermīlīgā veidā atrisināt "drošības un stabilitātes jautājumus Abhāzijā un Dienvidosetijā" atbilstīgi tam, par ko vienojās 2008. gada 12. augusta nolīgumā; aicināt Krievijas valdību sniegt pietiekamu apliecinājumu tam, ka Krievija neizmantos spēku pret savām kaimiņvalstīm;
	aa)	paust bažas Krievijas valdībai par tās lēmumu atzīt Abhāziju un Dienvidosetiju par suverēnām valstīm un parakstīt militārās palīdzības un sadarbības nolīgumus ar šo divu Gruzijas provinču de facto iestādēm un izvietot tajās militārās bāzes, jo šādi pasākumi apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti, kā minēts attiecīgajās ANO rezolūcijās; aicināt Krieviju vēlreiz mainīt tās lēmumu un uzstāt, ka Krievija nevar tikt uzskatīta par objektīvu vidutāju miera procesā; mudināt Krievijas valdību nodrošināt, lai ES novērotājiem tiktu piešķirta pilnīga piekļuve visām konflikta ietekmētajām teritorijām, saskaņā ar ES novērošanas misijas pilnvarām;
	ab)	uzstāt, ka ir jāturpina īstenot bezvīzu ceļošanu mērķis attiecībā pret Krieviju, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001(17), kurā noteikts, ka vīzu režīma atcelšanai ir jānotiek saskaņā ar vairāku kritēriju rūpīgu novērtējumu attiecībā uz, citu starpā, nelegālu imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību un ES ārējām attiecībām ar trešām valstīm, ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpīguma prasības, kā arī ņemot vērā to, ka attiecības ar ES un "baltajā sarakstā" iekļautajām trešajām valstīm ir klasificētas, pamatojoties uz īpašiem politiskiem apsvērumiem, kas nosaka, ka šīm trešajām valstīm ir jāsasniedz noteikti mērķi attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām un pamattiesībām;
	ac)	uzstāt, ka vīzu režīma atvieglošanai studentiem, zinātniekiem un uzņēmējiem ir jābūt prioritātei, lai veicinātu tiešus personiskos kontaktus; tomēr uzstāt, ka turpmāka vīzu režīma atvieglošana Krievijai būs atkarīga no vīzu režīma atbilstošas atvieglošanas Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstīm, lai izvairītos no neatbilstības;
	ad)	saskaņā ar ES un Krievijas nolīgumu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu pieprasīt, lai Krievijas iestādes skaidri apņemtos samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas tiek vienpusēji piemēroti visiem ieceļotājiem, piemēram, nepieciešamību, ierodoties Krievijā, uzrādīt ielūgumu un reģistrēties; ņemt vērā, ka pārmaiņas, kas pēdējo gadu laikā ieviestas attiecībā uz Krievijas vīzu piešķiršanas noteikumiem, un tas, ka Krievijā vairs neizdod vairākkārtējas ieceļošanas vīzas darba nolūkos, var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības un tirdzniecības sakarus starp Eiropas Savienību un Krieviju; ņemt vērā arī Parlamenta viedokli, ka atvieglotas ieceļošanas iespējas personām, kurām ir Krievijas pase, jāattiecina tikai uz Krievijas rezidentiem;
	ae)	steidzami risināt Kaļiņingradas tranzīta un vīzu problēmu, iespējams, paredzot, ka visam Kaļiņingradas apgabalam ir jāpiemēro vietējās robežas šķērsošanas režīms;
	af)	uzstāt, ka ES un Krievijas attiecībām ir jābūt balstītām uz liberalizētu un atvērtu tirgu principiem un investīciju tiesību savstarpīgumu starp partneriem, un tādēļ pieprasīt, lai apmaiņā pret ciešām un ekonomiski izdevīgām attiecībām Krievijas valdība garantē ārvalstu investoru īpašuma tiesības un pārskata 2008. gada Stratēģiski nozīmīgu nozaru likumu, kas Krievijas valstij nodrošina lielas iespējas diskriminēt ārvalstu investorus atšķirībā no ES iekšējā tirgus, kas ir atvērts Krievijas investoriem; pieprasīt, lai tiesību akti par ieguldījumiem stratēģiskās nozarēs atbilstu Krievijas pašreizējām un nākotnes saistībām pret PTO, kā arī pašreizējam partnerības un sadarbības nolīgumam;
	ag)	ņemot vērā pašreizējās PTO pievienošanās sarunas, aicināt Krievijas iestādes neatlikt dažu jau apspriesto un saskaņoto saistību izpildi un pilnībā ievērot 2004. gada Eiropas Savienības un Krievijas nolīgumu par pievienošanos PTO, atceļot visus diskriminējošos maksājumus, it īpaši kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī pārtraukt neapstrādātas koksnes izvedmuitas nodokļu iekasēšanu;
	ah)	aicināt Krieviju ievērot savas saistības atcelt maksājumus par pārlidojumiem pār Sibīriju un parakstīt nolīgumu, kas panākts šajā jautājumā augstākā līmeņa sanāksmē Samārā;
	ai)	vērsties pie Krievijas valdības ar plānu izstrādāt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar dažām valstīm, kas var ietekmēt kopīgas ekonomiskās telpas izveidi ar Krieviju;
	aj)	risināt daudzas ar kuģošanu saistītas problēmas ar Krievijas valdību, tostarp attiecībā uz brīvu pārvietošanos pa Pilavas šaurumu, ES kuģu piekļuvi iebraukšanai Āzijā gar Krievijas ziemeļu teritoriju un iespējamo bīstamību videi, ko rada, citā starpā, tankkuģu satiksmes pieaugums Baltijas jūrā;
	ak)	paust bažas Krievijas valdībai par ES un Krievijas kopējās robežas robežkontroles punktu pārslogotību, kas joprojām ir nopietns šķērslis ES un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām;
	al)	aicināt Krievijas Federāciju konstruktīvi sadarboties ar ES, lai risinātu jautājumu par separātisko teritoriju, tostarp Transdņestras, statusu un atbalstīt Moldovas valdības suverenitātes nostiprināšanu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums Eiropas Savienības būtiskākā pierobežas reģiona stabilitātes nodrošināšanai; uzsvērt, ka progress attiecībā uz šo jautājumu ir atkarīgs no Moldovas vidienē izvietotā Krievijas karaspēka izvešanas, ko Krievija cita starpā apņēmās izdarīt 1999. gada EDSO augstākā līmeņa sanāksmē Stambulā;
	am)	atzīstot zinātniskās sadarbības starp ES un Krieviju pastiprināšanās pozitīvos aspektus, aicināt turpināt veikt Krievijas iespējamās iesaistīšanās Septītajā pamatprogrammā ietekmes uz drošību visaptverošu analīzi;
	an)	aicināt Padomi izstrādāt neformālas vadlīnijas attiecībā uz to, kā solidaritātes un savstarpējās atbildības principi stiprinātu ES un Krievijas attiecībās nolūkā izstrādāt vienotāku un vienveidīgāku politiku attiecībā uz Krieviju;

2. lūdz Padomei un Komisijai regulāri un pilnībā informēt Parlamentu un Ārlietu komiteju par sarunu gaitu un atgādina tām, ka PSN būs nepieciešams Parlamenta apstiprinājums;

3. uzskata par svarīgu abu pušu juridisko saistību stiprināšanu, drīzumā noslēdzot PSN un Krievijai iestājoties PTO;

4. uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo ieteikumu Padomei, kā arī informatīvos nolūkos Komisijai un Krievijas Federācijas Parlamentam, valdībai un prezidentam.

(1)	OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.
(2)	OV L 129, 17.5.2007., 27. lpp.
(3)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0336.
(4)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0642.
(5)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0105.
(6)	OV C 76 E, 27.3.2008., 95. lpp.
(7)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0309.
(8)	OV C 313 E, 20.12.2006., 271. lpp.
(9)	OV C 282 E, 6.11.2008., 329. lpp.
(10)	OV C 317 E, 23.12.2006., 474. lpp.
(11)	OV C 117 E, 18.5.2006., 235. lpp.
(12)	OV C 146 E, 12.6.2008., 95. lpp.
(13)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0396.
(14)	OV C 219 E, 28.8.2008., 206. lpp.
(15)	OV C 41 E, 19.2.2009., 64. lpp.
(16)	OV C 41 E, 19.2.2009., 53. lpp.
(17)	Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika