Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2206(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0181/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0181/2009

Debates :

PV 21/04/2009 - 25
CRE 21/04/2009 - 25

Balsojumi :

PV 22/04/2009 - 6.21

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0237

Pieņemtie teksti
PDF 312kWORD 80k
Trešdiena, 2009. gada 22. aprīlis - Strasbūra
Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta budžeta izpildes kontrole
P6_TA(2009)0237A6-0181/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) budžeta izpildes kontroli 2007. gadā (2008/2206(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA)(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regulu (EK) Nr. 718/2007, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) izveidi(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. novembra paziņojumu par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2010. gadam (COM(2006)0672),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 6. novembra paziņojumu par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) daudzgadu finanšu shēmu 2009.–2011. gadam (COM(2007)0689),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. decembra IPA 2007. gada ziņojumu (COM(2008)0850 un SEC(2008)3026),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par paplašināšanās stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2008.–2009. gadā un 2008. gada nacionālos progresa ziņojumus (COM(2008)0674 kopā ar SEC(2008)2692 līdz SEC(2008)2699),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 22. jūlija paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Kopienu finanšu interešu aizsardzība ‐ Krāpšanas apkarošana ‐ 2007. gada ziņojums" (COM(2008)0475 kopā ar SEC(2008)2300),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 27. oktobra ikgadējo ziņojumu par Pirmspievienošanās struktūrpolitikas instrumentu (ISPA) 2007. gadam (COM(2008)0671 un SEC(2008)2681),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 22. decembra ziņojumu par 2007. gada ziņojumu par PHARE, Turcijas pirmspievienošanās instrumentu, CARDS un pārejas finanšu instrumentu (COM(2008)0880 un SEC(2008)3075),

–   ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūras gada pārskatiem 2007. finanšu gadam kopā ar aģentūras atbildēm(3),

–   ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 5/2007 par Komisijas veikto CARDS programmas pārvaldību kopā ar Komisijas atbildēm(4),

–   ņemot vērā Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta 2007. gada darbības pārskatu(5),

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par paplašināšanos, jo īpaši 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par Komisijas 2007. gada stratēģijas dokumentu attiecībā uz paplašināšanos(6),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Horvātijas 2007. gada progresa ziņojumu(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 23. aprīļa rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2007. gada progresa ziņojumu(8),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. maija rezolūciju par Turcijas 2007. gada progresa ziņojumu(9),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm(10),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 4. decembra rezolūciju par sieviešu stāvokli Balkānos(11),

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas faktu vākšanas delegācijas 2008. gada 22.–25. jūnija vizīti Kosovā(12) un attiecīgās misijas ziņojumu(13),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(14), un it īpaši tās 53. pantu, kā arī tās īstenošanas noteikumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A6-0181/2009),

A.   tā kā Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA) ir jauns finanšu instruments, kas aizstāj virkni kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm domātu instrumentu un programmu, proti, Phare, SAPARD, ISPA, pirmspievienošanās finansiālo palīdzību Turcijai un CARDS, un tā kā IPA mērķis ir virzīt ES finansējumu elastīgā veidā, lai to pielāgotu šo valstu specifiskajām vajadzībām un pārvaldības kapacitātei;

B.   tā kā IPA ietver piecus turpmāk uzskaitītos komponentus, kas attiecas uz atbilstīgi saņēmējvalstu vajadzībām noteiktajām prioritātēm, proti:

I. pārejas palīdzība un iestāžu veidošana,

II. pārrobežu sadarbība,

III. reģionālā attīstība,

IV. cilvēkresursu attīstība,

V. lauku attīstība;

C.   tā kā IPA ir galvenais faktors attiecībā uz pilsoņu dzīves kvalitātes, sociālo standartu, infrastruktūras, reģionālās un pārrobežu sadarbības uzlabošanu, kā arī cilvēktiesību ievērošanu kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs;

D.   tā kā parlamentārās kontroles pār budžeta īstenošanu mērķis paplašināšanās politikas jomā ir ne tikai nodrošināt, lai ES līdzekļi tiktu izmantoti saskaņā ar reglamenta noteikumiem un ES politikas prioritātēm, bet arī izvērtēt, vai to piešķiršana saņēmējvalstīm ir bijusi efektīva atbilstoši stratēģijā un progresa ziņojumos noteiktajām prioritātēm, un vai ar tiem ir sasniegti vēlamie rezultāti saistībā ar ES vispārējām interesēm;

E.   tā kā ir būtiski jau sākotnējā stadijā rūpīgi izpētīt IPA īstenošanu, lai novērstu iepriekšējā pirmspievienošanās instrumenta īstenošanā novēloti atklātās problēmas, paturot prātā, ka laikus vērā neņemto pārkāpumu skaits palielināsies un vēlāk tos būs ļoti grūti novērst, jo tad tā jau būs kļuvusi par pastāvīgu nelikumīgu rīcību;

F.   tā kā cīņa pret korupciju un sektoru reformas (tiesu sistēmā, policijā un valsts pārvaldē) ietekmē ne tikai labu pārvaldi un tiesiskumu, bet arī vispārējo uzņēmējdarbības klimatu;

G.   tā kā IPA īpaši ar daudzgadu indikatīvajiem plānošanas dokumentiem (DIPD) piedāvā ievērojami elastīgus noteikumus, ļaujot tos pielāgot saņēmējvalstu vajadzībām un vadības kapacitātei;

H.   tā kā saskaņā ar 27. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1085/2006 Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei starpposma novērtējuma ziņojumu, kurā izvērtēta IPA īstenošana, vajadzības gadījumā pievienojot tāda tiesību akta priekšlikumu, ar ko šajā regulā ievieš vajadzīgos grozījumus;

I.   tā kā pēc Parlamenta pieprasījuma Komisija ir apņēmusies jau 2009. gadā sagatavot vidusposma pārskatu par ārējās palīdzības instrumentu, arī IPA, paketi;

J.   tā kā Eiropas Parlamentam ar attiecīgajiem dalībvalstu parlamentiem nekavējoties jāapspriež jautājums par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu;

Vispārējas piezīmes

1.   atzinīgi vērtē strukturēto dialogu, kas izveidots ar Komisiju par pirmspievienošanās instrumenta (IPA) īstenošanu, un šajā sakarībā atgādina savu nostāju, jo īpaši nepieciešamību nodrošināt visām saņēmējvalstīm vienlīdzīgu piekļuvi saskaņā ar šo instrumentu pieejamo politikas instrumentu pilnam klāstam, piešķirt atbilstošu prioritāti cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī pievērst vairāk uzmanības institūciju veiktspējas palielināšanai, īpaši parlamentārā līmenī, pilsoniskās sabiedrības organizāciju attīstībai, pasākumiem tolerances principa un diskriminācijas aizlieguma veicināšanai, cilvēka attīstībai un reģionālajai sadarbībai svarīgākajās politikas jomās;

2.   ir gandarīts par IPA saistību augsto izpildes līmeni 2007. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka pirmās IPA programmas tika pieņemtas tikai 2007. gada beigās un faktiskā īstenošana sākās tikai 2008. gadā ‐ daļēji jaunā instrumenta vēlās pieņemšanas dēļ un daļēji tādēļ, ka saņēmējvalstis ar novēlošanos veidoja nepieciešamās struktūras un pārvaldības sistēmas; mudina Komisiju paātrināt projektu īstenošanu un uzraudzīt līdzekļu piešķiršanu un sasniegtos rezultātus tā, lai nodrošinātu, ka IPA ir atpazīstama ietekme attiecīgajās valstīs;

3.   atzīmē, ka sakarā ar novēlotu IPA regulas un Regulas (EK)Nr. 718/2007 (IPA īstenošanas regula) un attiecīgi pirmās indikatīvās daudzgadu finanšu shēmas un DIPD pieņemšanu, 2007. gada IPA programmu un projektu uzraudzība, novērtēšana un informācijas sniegšana par tiem bijusi ierobežota un vēl nav sniegusi vēlamos rezultātus; uzsver, ka gludai pārejai no iepriekšējiem pirmspievienošanās instrumentiem uz IPA ir nepieciešama nepārtrauktība programmu plānošanā, atbilstoša projektu īstenošana un maksājumu izpilde;

4.   uzskata, ka 2007. gada IPA valsts programmas un ES pirmspievienošanās politikas mijiedarbība bija apmierinoša, jo lielākā daļa programmās noteikto mērķu bija atbilstoši attiecīgajos Komisijas progresa ziņojumos noteiktajām prioritātēm;

5.   atzīmē, ka kandidātvalstīs galvenais uzsvars ir jāliek uz Eiropas standartu, proti, statisko, vides un fiskālo standartu, īstenošanu, kas ir saskaņoti ar ES paplašināšanās politiku; uzsver, ka nevajadzētu mazināt politisko kritēriju, īpaši demokrātiskās pārvaldības, cilvēktiesību, reliģijas brīvības, sieviešu tiesību, minoritāšu tiesību un tiesiskuma ievērošanas, nozīmi, jo to neizpilde var radīt sarežģījumus un aizkavēšanos sarunās; uzskata, ka starp projektiem, kas paredzēti politisko kritēriju atbilstībai, un projektiem, kas paredzēti acquis īstenošanai, ir jābūt labākam līdzsvaram;

6.   atgādina Komisijai, ka ES leģitimitāti un spēju veicināt reformas var ievērojami palielināt, ja IPA palīdzība tiek mērķtiecīgi sniegta jomās, kurās kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu iedzīvotāji gūst tiešu labumu, jo īpaši ņemot vērā vajadzības un problēmas, ko radījusi pasaules finanšu krīze;

7.   tādēļ uzskata, ka ar IPA ir jāatbalsta saņēmējvalstu centieni izpildīt prasības, kas noteiktas vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī, lai Rietumbalkānu iedzīvotāji beidzot varētu izmantot tiesības brīvi pārvietoties un pilnībā piedalīties ES programmās un sistēmās; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu piešķirt vairāk IPA līdzekļu programmām Tempus, Erasmus Mundus un "Jaunatne darbībā";

8.   atzīmē, ka Komisijai bija iespēja 2008. gada beigās akreditēt decentralizētu pārvaldību attiecībā uz Horvātiju saistībā ar I un IV komponentu un Turciju saistībā ar I un II komponentu; aicina Komisiju arī turpmāk intensīvi strādāt ar esošajām un potenciālajām kandidātvalstīm, lai drīzumā tās spētu apgūt līdzekļus decentralizēti, un tādējādi nodrošinātu pilnīgu pieeju visiem IPA komponentiem; norāda, ka vadības pilnvaru piešķiršana tomēr ir nosacīta un atkarīga no piešķirto pilnvaru efektīvas izpildes;

9.   uzsver, ka atbildība par IPA izmantošanu jāuzņemas gan Komisijai, gan kandidātvalstu un iespējamo kandidātvalstu valdībām; aicina Komisiju uzlabot savu delegāciju un attiecīgo iestāžu sadarbību un saziņu, lai ieviestu pastāvīgu kontroli projekta īstenošanas procedūrās un strādātu pie tādu kopēju pasākumu īstenošanas, kuri uzlabo saņēmējvalstu administratīvās spējas;

10.   uzsver, ka jāievieš pārredzama un efektīva IPA pārvaldība un kontrole, ņemot vērā katras valsts iekšējās revīzijas un kontroles sistēmu raksturīgās iezīmes, kā arī bijušo kandidātvalstu paraugpraksi pirmspievienošanās procedūrās;

11.   sagaida, ka Komisija ik gadu sniegs Parlamentam un tā atbildīgajai Budžeta kontroles komitejai ziņojumu par IPA maksājumiem un līdzekļu īstenošanu, kā arī atlikušajiem ISPA, IPARD un SAPARD līdzekļiem, norādot detalizētu informāciju par katru saņēmējvalsti un minot paraugprakses piemērus, kā arī ziņojot par visām problēmām vai konstatētajiem pārkāpumiem;

12.   atzīmē, ka tādi horizontālie jautājumi kā ietekmes uz vidi novērtējums, laba pārvaldība, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija nav pietiekami aplūkoti un izcelti 2007. gada IPA projektos; aicina Komisiju jo īpaši attīstīt daudziem saņēmējiem paredzētas reģionālās vai horizontālās programmas, īpaši izceļot korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, starpkultūru dialogu un dzimumu līdztiesību;

13.   norāda, ka plašiem ģeogrāfiskiem apgabaliem vai visaptverošām politikas jomām piešķirtie līdzekļi ir ierobežoti un ka šie līdzekļi ir sadalīti daudziem maziem projektiem, bet ne koncentrēti uz skaitliski mazāk, tomēr redzamākiem projektiem; uzsver, ka ikgadējām nacionālajām programmām būtu jāsaglabā līdzsvars starp adekvātas atbildes sniegšanu uz progresa ziņojumos noteiktajām galvenajām prioritātēm un izvairīšanos no situācijām, kas var radīt pārāk lielu līdzekļu sadrumstalotību;

Politika un valstīm raksturīgi novērojumi

14.   uzsver, ka steidzami ir nepieciešams izmantot IPA, lai visās saņēmējvalstīs veicinātu korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, īpašu uzmanību veltot cīņai ar noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu, nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību; konstatē, ka ne visās 2007. gada IPA programmās korupcija ir pienācīgi ņemta vērā, lai gan visos 2008. gada progresa ziņojumos korupcija tiek uztverta kā nopietna problēma un galvenā prioritāte; aicina šim mērķim paredzēt līdzekļus, līdzīgi kā Horvātijas(15) un Melnkalnes(16) gadījumos, kā arī ierosina Komisijai šajā jautājumā izveidot saskaņotāku stratēģiju, pamatojoties uz pēdējos paplašināšanas posmos gūto pieredzi;

15.   atzīmē, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) saņēmējvalstīs ir jābūt aktīvāk iesaistītām projektu izstrādē un ierosināšanā; uzsver, ka IPA programmām turpmāk ir jānovērš PSO atkarība no sistemātisko līdzekļu devējiem, tādējādi novēršot PSO pastāvēšanu "uz pieprasījuma", kā arī jāpievēršas dažu PSO attīstībai paralēli etnopolitiskajiem konfliktiem, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā un Kosovā(17); cer, ka jaunais pilsoniskās sabiedrības instruments novērsīs daudzas problēmas saistībā ar ES programmu daudzveidību, sarežģītību un sadrumstalotību;

16.   uzstāj, ka kandidātvalstīs un iespējamajās kandidātvalstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir nepārtraukti jāatbalsta, lai to starpā izveidotu konkurences apstākļus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību šo organizāciju darbā, paredzot īstenot uz rezultātiem orientētu IPA un nodrošinot nepārtrauktu aktivitāti projektu pārvaldībā;

17.   atzīmē, ka IPA finansētajiem projektiem un darbībām ir bijusi maza ietekme ES redzamības veicināšanā sabiedrības vidū, un tie nav veicinājuši principa "no apakšas uz augšu" likumību, lai turpinātu tuvoties ES;

18.   uzskata, ka izglītība un jauniešu nodarbinātība kā priekšnosacījumi ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai nav pietiekoši aplūkoti; uzsver nepieciešamību apkarot bezdarbu, jo īpaši bezdarbu jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbu, kas jāuzlūko kā transversāli ļoti būtisks jautājums; šajā sakarā aicina Komisiju pārbaudīt, vai ir iespējams caur pirmajiem diviem komponentiem efektīvāk izmantot IPA sniegto elastīgumu tā, lai attiecīgajā gadījumā nodrošinātu līdzekļus pasākumiem, kas saistīti ar III–V komponentu;

19.   atzīmē, ka reģionālais finansiālais atbalsts saskaņā ar IPA apjoma ziņā ir diezgan neliels (aptuveni 10 % no IPA kopsummas), ņemot vērā, ka tas aptver vienpadsmit dažādas darbības jomas sešās valstīs, sākot no izglītības un jaunatnes un beidzot ar kodoldrošību;

20.   pauž bažas par to, ka 2007. gada IPA piešķīrums II komponentam bija tikai EUR 38 800 000 miljoni no IPA kopsummas ‐ EUR 497 200 000 miljoniem (kas ir mazāk par 8 %); uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Komisijas apgalvojumu, ka pārrobežu sadarbība palīdz nodrošināt saskaņošanu un labas kaimiņattiecības, un ir jo īpaši atbilstoša reģionā, kur nesenā pagātnē ir bijis konflikts; pauž nožēlu, ka efektīvu sadarbību praksē ir bijis sarežģīti izveidot vairāku iemeslu dēļ, arī dažu partneru struktūru un procedūru neatbilstības un politisko sarežģījumu dēļ; aicina saistībā ar šo komponentu saņēmējvalstis un Komisiju turpināt pašreizējo sadarbību un attīstīt jaunu sadarbību atbilstīgi mērķim, kas paredz sekmēt labas kaimiņattiecības un veicināt ekonomisko integrāciju, jo īpaši vides, dabas un kultūras mantojuma un korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā;

21.   tāpat pauž bažas par to, ka nevienā no saņēmējvalstu iesniegtajām 2007. gada IPA programmām nebija tieši aplūkoti sieviešu tiesību vai dzimumu līdztiesības jautājumi, lai gan tie ir noteikti kā galvenais uzdevums gan progresa ziņojumos, gan DIPD; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt pirmspievienošanās finansējumu sieviešu tiesību stiprināšanai Balkānos, jo īpaši ar sieviešu NVO un sieviešu organizāciju starpniecību; aicina Komisiju atbilstoši paredzēt IPA līdzekļus, lai veicinātu līdzekļu pieejamību dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai pirmspievienošanās politikas ietvaros un rosinātu saņēmējvalstis iesniegt atbilstošus projektu priekšlikumus;

22.   uzsver nepieciešamību IPA finansēto projektu izstrādē un īstenošanā iesaistīt arvien vairāk nevalstisko organizāciju, lai nodrošinātu, ka IPA palīdzība atbilst reālajām vajadzībām un vēlmēm, lai IPA projekti kļūtu atpazīstamāki un lai saņēmējvalstīs veicinātu možas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstību;

23.   aicina Revīzijas palātu līdz 2010. gada beigām iesniegt īpašu starpposma novērtējuma ziņojumu par IPA īstenošanas gaitu;

o
o   o

24.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai, ka arī to valstu valdībām, parlamentiem un valsts kontroles iestādēm, uz kurām attiecas šis pirmspievienošanās palīdzības instruments.

(1) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.
(2) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.
(3) OV C 311, 5.12.2008., 42. lpp.
(4) OV C 285, 27.11.2007., 1. lpp.
(5) 31.3.2008., http://ec.europa.eu/atwork/synthesis/aar/doc/elarg_aar.pdf
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0363.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0120.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0172.
(9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0224.
(10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0005.
(11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0582.
(12) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244/1999).
(13) http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/publicationsCom.do?language=EN&body=CONT.
(14) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(15) Projekts 2007/019-247: Iestāžu sadarbības uzlabošana pretkorupcijas jomā, EUR 2 5000 000 projekts Tieslietu ministrijas koordinācijas struktūras nostiprināšanai, kura atbild par pretkorupcijas stratēģiju un izglīto sabiedrību par korupcijas jautājumiem.
(16) Projekts 2007/19300: Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana. Projekta mērķis ir apkarot organizēto noziedzību un korupciju, uzlabojot dažādu iesaistīto tiesību aizsardzības iestāžu sniegumu un sadarbību. Projekts ir saistīts ar plašāku Valdības pretkorupcijas stratēģiju un rīcības plānu. šim projektam ir piešķirti EUR 3 000 000.
(17) Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1244(1999).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika