Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem attiecībā uz vīzām, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi (5329/1/2009 – C6-0088/2009 – 2006/0088(COD))

P6_TA(2009)0167 A6-0143/2009

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5329/1/2009 – C6-0088/2009),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0269),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0143/2009),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 10.7.2008., P6_TA(2008)0358.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas (COM(2008)0910 – C6-0025/2009 – 2008/0268(COD))

P6_TA(2009)0168 A6-0109/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0910),

–   ņemot vērā EK līguma 251., 179. un 181.a pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0025/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0109/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2009/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam Nr. 633/2009/EK.)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas efektivitāti un ilgtspējību (COM(2008)0388 – C6-0250/2008 – 2008/0127(COD))

P6_TA(2009)0169 A6-0002/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0388),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0250/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0002/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, lai uzlabotu Eiropas aviācijas sistēmas darbību un ilgtspējību

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. ...)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Padomes Direktīvu 2006/23/EK (COM(2008)0390 – C6-0251/2008 – 2008/0128(COD))

P6_TA(2009)0170 A6-0515/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0390),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0251/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0515/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 216/2008 lidlauku, gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā un atceļ Direktīvu 2006/23/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. ...)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jauniem pārtikas produktiem un par Regulas (EK) Nr. XXX/XXXX grozīšanu [vienotā procedūra] (COM(2007)0872 – C6-0027/2008 – 2008/0002(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0872),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0027/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0512/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009par jauniem pārtikas produktiem, par Regulas (EK) Nr. 1331/2008 grozīšanu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),

tā kā:

(1)  Īstenojot Kopienas politiku un ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, būtu jāgarantē augsts cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī augsts dzīvnieku labturības un vides aizsardzības līmenis. Turklāt vienmēr būtu jāpiemēro piesardzības princips, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(3).

(2)  Īstenojot Kopienas politikas virzienus, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, un tam būtu jābūt prioritāram salīdzinājumā ar iekšējā tirgus darbību.

(3)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā ir precizēts, ka, nosakot un īstenojot Kopienas politiku, Kopiena un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām.

(4)  Kopienas tiesību aktos noteiktie standarti ir jāpiemēro visai Kopienas tirgū laistajai pārtikai, tostarp pārtikai, kas ievesta no trešām valstīm.

(5)  Eiropas Parlaments 2008. gada 3. septembra rezolūcijā par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā(4)1 aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, ar kuriem aizliedz pārtikas ieguves nolūkā i) klonēt dzīvniekus, ii) turēt lauku saimniecībās klonētus dzīvniekus vai to pēcnācējus, iii) tirgot tādus gaļas un piena produktus, ko iegūst no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, un iv) ievest klonētus dzīvniekus, to pēcnācējus, spermu un klonētu dzīvnieku vai to pēcnācēju embrijus, kā arī gaļas un piena produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

(6)  Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2005. gada 28. un 29. septembrī pieņēma atzinumu, kurā secināts, ka riska novērtējumam vajadzīgās zināšanas ir pārāk niecīgas. Cita starpā tas attiecas uz nanodaļiņu raksturojumu, nanodaļiņu noteikšanu un mērījumiem, iedarbību atkarībā no devas, bojāeju un nanodaļiņu noturību cilvēka organismā un vidē, kā arī uz visiem ar nanodaļiņām saistītajiem toksikoloģijas un vides toksikoloģijas aspektiem. Turklāt SCENIHR atzinumā secināts, ka ar pašreizējām toksikoloģijas un vides toksikoloģijas metodēm vien, iespējams, nevarēs risināt visus jautājumus, kas rodas saistībā ar nanodaļiņām.

(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām(5), kā arī ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (2001. gada 20. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētu informāciju darīt publiski pieejamu un kā aizsargāt informāciju, kura iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97(6), tika izveidoti Kopienas noteikumi par jauniem pārtikas produktiem. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 258/97 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. Šajā regulā būtu jāietver pasākumi, kurus pašlaik regulē Regula (EK) Nr. 1852/2001.

(8)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 258/97, tas, ka pārtikas produkti lielā apjomā nav izmantoti cilvēku uzturā Kopienā pirms 1997. gada 15. maija ‐ dienas, ar kuru sāka piemērot Regulu (EK) Nr. 258/97 ‐, ir jāuzskata par kritēriju, lai pārtikas produktus uzskatītu par jauniem pārtikas produktiem. Patēriņš Kopienā attiecas uz patēriņu dalībvalstīs, neatkarīgi no dienas, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai.

(9)  Pastāvošā jauno pārtikas produktu definīcija būtu jāprecizē un jāatjaunina, izskaidrojot, saskaņā ar kādiem kritērijiem tie uzskatāmi par jauniem, un esošās kategorijas aizvietojot ar atsauci uz vispārējo pārtikas produktu definīciju ║Regulā (EK) Nr. 178/2002 ║.

(10)  Saskaņā ar šajā regulā noteikto definīciju par jauniem būtu uzskatāmi jaunas vai ar nolūku modificētas primārās molekulārās struktūras pārtikas produkti, pārtikas produkti, kas sastāv vai ir sintezēti no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm, jauniem mikroorganismu veidiem, kuriem nav nekaitīgas lietošanas vēstures, kā arī augu dabiskā sastāva vielu koncentrāti.

(11)  Būtu jāprecizē arī tas, ka pārtikas produktu uzskata par jaunu pārtikas produktu, ja tam piemēro agrāk neizmantotu ražošanas tehnoloģiju. Šajā regulā jo īpaši būtu jāiekļauj jaunākās audzēšanas tehnoloģijas un pārtikas ražošanas procesi, kuri ietekmē pārtikas produktus un tādā veidā var ietekmēt arī pārtikas produktu nekaitīgumu. Jaunajos pārtikas produktos tādēļ būtu jāiekļauj tādi augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas ražoti, izmantojot netradicionālas audzēšanas tehnoloģijas, kā arī pārtikas produkti, kuri ir modificēti, izmantojot jaunus ražošanas procesus, piemēram, nanotehnoloģiju un nanozinātni, kuras var ietekmēt pārtikas produktu. Par jauniem pārtikas produktiem nebūtu jāuzskata tādi pārtikas produkti, kas iegūti no jaunām augu šķirnēm vai lopu šķirnēm, kuras audzētas, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes.

(12)  Dzīvnieku klonēšana ir pretrunā Padomes Direktīvai 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(7); direktīvas pielikuma 20. punktā ir noteikts, ka nedrīkst praktizēt tādu dabisku vai mākslīgu vairošanu vai dzīvnieku vaislošanas paņēmienus, kas izraisa vai var izraisīt ciešanas un savainojumus jebkuram no attiecīgajiem dzīvniekiem. Tādēļ Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā nevar iekļaut pārtikas produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

(13)  Pašlaik pieejamās pārbaudes metodes nav piemērotas nanomateriālu radītā riska noteikšanai. Steidzami būtu jāizstrādā nanomateriāliem īpaši paredzētas pārbaudes, kurās neizmanto dzīvniekus.

(14)  Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām 2008. gada 16. janvāra Atzinumā Nr. 23 par pārtikas apgādes vajadzībām veiktas dzīvnieku klonēšanas ētiskajiem aspektiem ir konstatējusi, ka "nav pārliecinošu argumentu, kas pamatotu klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju izmantošanu pārtikas ražošanai". Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) Zinātniskā komiteja 2008. gada 15. jūlija atzinumā par dzīvnieku klonēšanu(8) ir secinājusi, ka "ievērojamai daļai klonēto dzīvnieku .. ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz veselību un labturību, bieži vien ar smagām sekām un letālu iznākumu".

(15)  Pārtikas produktu iepakojuma sastāvā būtu jāiekļauj tikai tie nanomateriāli, kas ir iekļauti apstiprināto nanomateriālu sarakstā, nosakot ierobežojumu tam, ciktāl tie var iekļūt šādi iepakotu pārtikas produktu sastāvā vai nonākt uz to virsmas.

(16)  No klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem iegūta pārtika tomēr būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tā būtu jāreglamentē ar īpašu regulu, kas pieņemta saskaņā ar koplēmuma procedūru, bet ne piemērojot vienoto atļauju izsniegšanas procedūru. Līdz dienai, kad uzsāk piemērot šo regulu, Komisijai būtu jāiesniedz attiecīgs likumdošanas priekšlikums. Kamēr nav stājusies spēkā regula par klonētiem dzīvniekiem, būtu jānosaka moratorijs tādu pārtikas produktu laišanai tirgū, kas ražoti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem.

(17)  Būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, ar kuriem nosaka papildu kritērijus, lai atvieglotu novērtējumu par to, vai pārtikas produkti lielā apjomā izmantoti cilvēku uzturā Kopienā pirms 1997. gada 15. maija. Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK (2002. gada 10. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem(9) pārtikas produkti pirms šā datuma tikuši izmantoti vienīgi kā pārtikas piedeva vai arī tās sastāvā, tos pēc šā datuma var laist tirgū, lai izmantotu tiem pašiem nolūkiem, vienlaicīgi tos neuzskatot par jauniem pārtikas produktiem. Tomēr šādu izmantošanu par pārtikas piedevu vai tās sastāvā nedrīkstētu ņemt vērā novērtējumā par to, vai pārtikas produkti lielā apjomā izmantoti cilvēku uzturā Kopienā pirms 1997. gada 15. maija. Tādēļ attiecīgo pārtikas produktu izmantošana citiem mērķiem, piemēram, neizmantojot tos kā pārtikas piedevas, ir jāapstiprina atbilstoši šai regulai.

(18)  No Kopienas tirgū esošajām pārtikas produktu sastāvdaļām ražotus un pēc tam pārveidotus pārtikas produktus, kas radušies, izmainot šo pārtikas produktu sastāvdaļas vai to apjomu, nebūtu jāuzskata par jauniem pārtikas produktiem.

(19)  Būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm(10), noteikumi, ja, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to var attiecināt zāļu definīciju un tāda produkta definīciju, uz kuru attiecas citi Kopienas tiesību akti. Šai ziņā dalībvalsts saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem var ierobežot attiecīgā produkta laišanu tirgū, ja tā atbilstīgi Direktīvai 2001/83/EK nosaka, ka viela ir zāles.

(20)  Jauniem pārtikas produktiem, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, vajadzētu saglabāt savu jauno pārtikas produktu statusu, tomēr atļauja būtu vajadzīga, ja šādus pārtikas produktus izmanto jebkuriem jauniem mērķiem.

(21)  Pārtikas produkti, kurus paredzēts izmantot tehnoloģiskiem mērķiem, vai tādi, kuri ir ģenētiski modificēti, netiek iekļauti šīs regulas darbības jomā, ja ir jāveic šo pārtikas produktu nekaitīguma novērtējums un tie jāapstiprina saskaņā ar citiem Kopienas tiesību aktiem. Tādēļ pārtikas produkti, ko izmanto vienīgi kā piedevas un kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām(11) darbības jomā, aromatizētāji, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās(12) darbības jomā, ekstrakcijas šķīdinātāji, kas ietilpst Padomes Direktīvas 88/344/EEK (1988. gada 13. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā(13), darbības jomā, fermenti, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem(14) darbības jomā, un ģenētiski modificēta pārtika un barība, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(15) darbības jomā, būtu jāizslēdz no ierosinātās regulas darbības jomas.

(22)  Vitamīnu un minerālvielu lietošanu nosaka pārtikas ražošanas nozares īpaši tiesību akti. Vitamīni un minerālvielas, kas ietilpst Padomes Direktīvas 89/398/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem(16), ║Direktīvas 2002/46/EK║, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai(17) darbības jomā, būtu jāizslēdz no ierosinātās regulas darbības jomas.

(23)  Jaunie pārtikas produkti, kas nav vitamīni un minerālvielas, un ir paredzēti īpašiem diētas nolūkiem, pārtikas produktu stiprināšanai vai kā pārtikas produktu piedevas, būtu jānovērtē atbilstoši nekaitīguma kritērijiem un prasībām, kuras piemēro visiem jauniem pārtikas produktiem. Tai pat laikā tiem būtu arī turpmāk jāpiemēro Direktīvas 89/398/EEK noteikumi, kā arī noteikumi, kas paredzēti šīs direktīvas 4. panta 1. punktā minētajās īpašajās direktīvās, un tās I pielikumā, kā arī Direktīvā 2002/46/EK un Regulā (EK) Nr. 1925/2006.

(24)  Komisijai būtu jānosaka vienkārša un pārredzama procedūra gadījumiem, kad tai nav pieejama informācija par izmantošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija. Šajā procedūrā būtu jāiesaista dalībvalstis. Procedūra būtu jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(25)  Kopienas tirgū var laist vienīgi tādus jaunos pārtikas produktus, kas ir nekaitīgi un nemaldina patērētāju. To nekaitīguma novērtējumam būtu jābalstās uz piesardzības principu, kas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. pantā. Turklāt šie produkti nedrīkstētu atšķirties no pārtikas produktiem, kuru aizstāšanai tie ir paredzēti, tādā mērā, ka tie patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīgi.

(26)  Jāpiemēro saskaņota un centralizēta nekaitīguma novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas ir efektīva, ierobežota laikā un pārredzama. Ar nolūku turpināt pārtikas produktu atļauju izsniegšanas dažādo procedūru saskaņošanu, jauno pārtikas produktu nekaitīguma novērtējums, kā arī to iekļaušana Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju izsniegšanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem.(18) Apstiprinot jaunus pārtikas produktus, būtu jāņem vērā arī citi ar šo jautājumu saistīti faktori, tostarp ētikas faktori.

(27)  Lai novērstu izmēģinājumus ar dzīvniekiem, izmēģinājumus ar mugurkaulniekiem atbilstīgi šai regulai būtu jāveic tikai tad, ja nav citas iespējas. Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka līdz minimumam tiek samazināts izmēģinājumu skaits, kuros izmanto mugurkaulniekus, un tiek novērsti viens otru dublējoši izmēģinājumi, un ir jāveicina to pārbaužu pielietojums, kurās neizmanto dzīvniekus, kā arī viedo izmēģinājuma stratēģiju pielietojums. Būtu jānodrošina, lai jaunu pārtikas produktu izstrādes procesā būtu vispārpieejami tie rezultāti, kas jau iegūti, veicot izmēģinājumus ar mugurkaulniekiem. Turklāt saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/609/EEK (1986. gada 24. novembris) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem(19), izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem ir jāaizstāj, jāierobežo vai jāuzlabo. Ja iespējams, šī regula būtu jāīsteno, pamatojoties uz piemērotu alternatīvo izmēģinājuma metožu pielietojumu. Ne vēlāk kā septiņu gadu laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas Komisijai būtu jāpārskata noteikumi par to datu aizsardzību, kas iegūti izmēģinājumos ar mugurkaulniekiem, un vajadzības gadījumā šie noteikumi ir jāmaina.

(28)  Būttu arī jānosaka kritēriji to potenciālo risku novērtēšanai, ko rada jaunie pārtikas produkti. Lai nodrošinātu jauno pārtikas produktu saskaņotu zinātnisku novērtējumu, šādus novērtējumus būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei ("iestāde") sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm.

(29)  Veicot riska novērtējumu atļauju izsniegšanas procedūras vajadzībām, ir jāņem vērā ētikas un vides aspekti. Šie aspekti būtu jāizvērtē attiecīgi Eiropas grupai par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām un Eiropas Vides aģentūrai.

(30)  Lai procedūras vienkāršotu, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu atļaut iesniegt vienu pieteikumu par pārtikas produktiem, kurus regulē dažādi pārtikas ražošanas nozaru tiesību akti. Tādēļ attiecīgi būtujāgroza Regula (EK) Nr. 1331/2008.

(31)  Vajadzības gadījumā, kā arī pamatojoties uz nekaitīguma novērtējuma secinājumiem, būtu jānosaka pēcpārdošanas uzraudzības prasības attiecībā uz jauno pārtikas produktu izmantošanu cilvēku uzturā.

(32)  Jauni pārtikas produkti Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā būtu jāiekļauj, neierobežojot iespēju, ka var novērtēt vispārējā patēriņa ietekmi vielai, kas ir pievienota šiem vai līdzīgiem pārtikas produktiem, vai arī ir izmantota to ražošanā saskaņā ar 8. pantu ║Regulā (EK) Nr. 1925/2006.

(33)  Īpašos apstākļos, lai veicinātu lauksaimniecības pārtikas nozares pētniecību un attīstību un tādējādi arī inovāciju, ir lietderīgi aizsargāt novatoru ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kuri noder, lai piemērotu šo regulu. Jaunākos zinātniskos pētījumus un patentēto informāciju, ko iesniedz kā pamatojumu pieteikumam par jauno pārtikas produktu iekļaušanu Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā, ierobežotu laikposmu citam pieteikuma iesniedzējam nevajadzētu izmantot bez pirmā pieteikuma iesniedzēja piekrišanas. Aizsargājot viena pieteikuma iesniedzēja iesniegtos zinātniskos datus, nedrīkstētu aizkavēt citus iesniedzējus iekļaut pārtikas produktus Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā, pamatojoties uz viņu pašu zinātniskajiem datiem. Turklāt zinātnisko datu aizsardzība nedrīkstētu ierobežot pārredzamību un piekļuvi informācijai attiecībā uz datiem, ko izmanto, vērtējot jaunu pārtikas produktu nekaitīgumu. Tomēr būtu jāievēro intelektuālā īpašuma tiesības.

(34)  Jauniem pārtikas produktiem piemēro vispārīgās marķējuma prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(20). Konkrētos gadījumos, iespējams, būtu jānorāda papildu marķēšanas informācija, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produkta aprakstu, tā izcelsmi vai lietojuma nosacījumiem. Tādēļ jauna pārtikas produkta iekļaušana Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā var noteikt īpašus lietošanas vai marķējuma nosacījumus.

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem(21) saskaņo dalībvalstu noteikumus par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Tādēļ veselīguma norādēm attiecībā uz jauniem pārtikas produktiem būtu jābūt saskaņā ar šo regulu. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas, lai uz jaunā pārtikas produkta etiķetes būtu veselīguma norāde, kurai vajadzīga atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 17. un 18. pantu, un ja gan pieteikumā par jauna pārtikas produkta apstiprināšanu, gan pieteikumā par veselīguma norādes apstiprināšanu ir lūgts nodrošināt patentētu datu aizsardzību, atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja prasībai datu aizsardzības termiņiem būtu jāsākas un jābeidzas vienlaicīgi.

(36)  Novērtējot trešo valstu tradicionālo pārtikas produktu nekaitīgumu un pārvaldības sistēmu, būtu jāņem vērā to nekaitīgas lietošanas pārtikā vēsture izcelsmes trešā valstī. Nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturē nebūtu jāņem vērā citi lietojumi, kas neattiecas uz pārtiku vai parasto uzturu. Ja dalībvalstis un/vai iestāde attiecībā uz nekaitīgumu nav iesniegušas nevienu zinātniski pamatotu iebildumu, piemēram, informāciju par nelabvēlīgu ietekmi uz veselību, pēc iepriekšēja paziņojuma pārtikas produktu varēs laist Kopienas tirgū, ja vien nebūs iebildumu no ētikas viedokļa.

(37)  Pamatotos gadījumos būtu jāapspriežas ar Eiropas grupu par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām (EGE), kas izveidota ar Komisijas 1997. gada 16. decembra lēmumu (SEC(97)2404), lai iegūtu padomu par ētikas jautājumiem attiecībā uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu un jauno pārtikas produktu laišanu tirgū.

(38)  Jaunos pārtikas produktus, kas laisti Kopienas tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāturpina laist ║tirgū. Jaunos pārtikas produktus, kas apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāiekļauj Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā, kas izveidots ar šo regulu. Turklāt, ja Komisijai vēl nav nosūtīts Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. punktā minētais sākotnējā novērtējuma ziņojums, kā arī visos gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. vai 4. punktu ir vajadzīgs papildu novērtējuma ziņojums, pieteikumi, kas pirms šīs regulas piemērošanas dienas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāuzskata par pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi šai regulai. Ja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un dalībvalstīm ir jāsniedz atzinums, tās ņem vērā sākotnējo novērtējumu. Pārējos pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāizskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

(39)  Tā kā dalībvalstis nevar sasniegt šīs darbības mērķus, un tādēļ tos var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā minēts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(40)  Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem.

(41)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(22).

(42)  Jo īpaši Komisija būtu jāpolvaro noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem pārtikas produktus uzskata par izmantotiem lielā apjomā cilvēku patēriņam Kopienā pirms 1997. gada 15. maija. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem(23), ir noteikti vispārīgi noteikumi par kārtību, kādā jāīsteno oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību pārtikas produktu tiesību aktiem. Tādēļ dalībvalstīm jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Ievada noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti saskaņoti noteikumi, lai Kopienas tirgū laistu jaunus pārtikas produktus, ar mērķi nodrošināt augstu cilvēka dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzības līmeni, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus pārredzamību un efektīvu darbību un veicinot novatorismu lauksaimniecības pārtikas nozarē.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro jaunu pārtikas produktu laišanai tirgū Kopienā.

2.  Ja nav noteikts citādi, šo regulu nepiemēro:

3.  Neskarot 2. punktu, šī regula attiecas uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, aromatizētājiem un atsevišķām tādām pārtikas produktu sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kurām piemēro jaunu līdz 1997. gada 15. maijam neizmantotu ražošanas procesu, kura dēļ ievērojami mainās pārtikas produkta sastāvs vai struktūra, piemēram, inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem.

4.  Vajadzības gadījumā to, vai šī regula attiecas uz konkrēto pārtikas veidu, var noteikt saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Ja jaunajam pārtikas produktam var būt zālēm līdzīga iedarbība uz cilvēka organismu, Komisija lūdz Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) viedokli par to, vai uz šo jauno pārtikas produktu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 726/2004(25).

3. pants

Definīcijas

1.  Šīs regulas nolūkam tiek piemērotas Regulā (EK) Nr. 178/2002 minētās definīcijas.

2.  Piemēro arī šādas definīcijas:

3.  Ņemot vērā dažādu iestāžu publicētās atšķirīgās nanomateriālu definīcijas un nanotehnoloģiju jomas pastāvīgo tehnisko un zinātnisko attīstību nanotehnoloģijas jomā, Komisija koriģē un pielāgo 2. punkta f) apakšpunktu tehniskajai un zinātniskajai attīstībai, ietverot definīcijas, par kurām izdevies vienoties starptautiskā līmenī. Šo pasākumu, kas ir paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4. pants

Informācijas attiecībā uz pārtikas produkta lietošanu cilvēku patēriņā apkopošana

1.  Komisija apkopo informāciju no dalībvalstīm un/vai pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka vai jebkuras citas ieinteresētās personas, lai noteiktu, vai uz konkrēto pārtikas produktu attiecas šīs regulas darbības joma. Dalībvalstis, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki un citas ieinteresētās personas nosūta Komisijai informāciju par to, kādā apjomā pārtikas produkti izmantoti cilvēku uzturā Kopienā pirms 1997. gada 15. maija.

2.  Komisija publicē šos datus un secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem savāktajiem datiem un citiem nekonfidenciāliem datiem, kas tos papildina.

3.  Īstenošanas pasākumus rīcībai gadījumos, kad Komisijai nav informācijas par to, kādā apjomā pārtikas produkti izmantoti cilvēku uzturā Kopienā pirms 1997. gada 15. maija, un kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ne vēlāk kā ... (27).

4.  Īstenošanas pasākumus 1. punkta piemērošanai, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

II nodaļa

Prasības un iekļaušana Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā

5. pants

Kopienas jauno pārtikas produktu saraksts

Vienīgi tos jaunos pārtikas produktus, kas iekļauti Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstā (turpmāk tekstā "Kopienas saraksts"), var laist tirgū. Komisija saglabā un publicē šo Kopienas sarakstu ikvienam interesentam pieejamā lappusē, kas šim nolūkam atvēlēta Komisijas tīmekļa vietnē.

6. pants

Neatbilstīgu jaunu pārtikas produktu aizliegums

Jaunus pārtikas produktus nelaiž tirgū, ja tie neatbilst šīs regulas noteikumiem.

7. pants

Nosacījumi iekļaušanai Kopienas sarakstā

1.  Jaunus pārtikas produktus var iekļaut Kopienas sarakstā vienīgi tad ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

2.  Pārtikas produkti, kuru ražošanas procesam ir vajadzīgs īpašs riska novērtējums (piemēram, pārtikas produkti, kas ražoti, izmantojot nanotehnoloģijas) nevar tikt iekļauti Kopienas sarakstā, kamēr nav apstiprināta šo specifisko ražošanas metožu izmantošana un pienācīgs šo metožu drošības novērtējums nav pierādījis, ka attiecīgo pārtikas produktu lietošana ir droša.

3.  Jaunu pārtikas produktu Kopienas sarakstā var iekļaut tikai tad, ja kompetenta iestāde ir iesniegusi atzinumu par šā pārtikas produkta nekaitīgumu veselībai.

Kopienas sarakstā neiekļauj pārtikas produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

4.  Šaubu gadījumā, piemēram, ja nav pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu vai trūkst datu, jāievēro piesardzības princips un attiecīgo pārtikas produktu neiekļauj Kopienas sarakstā.

8. pants

Kopienas saraksta saturs

1.  Kopienas sarakstu atjaunina saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1331/2008 izklāstīto procedūru un Komisija to publicē savas interneta vietnes attiecīgajā lapā..

2.  Kopienas saraksta ierakstā par jauno pārtikas produktu ir jāiekļauj:

3.  Prasība par pēcpārdošanas uzraudzību attiecas uz visiem jaunajiem pārtikas produktiem. Visi jaunie pārtikas produkti, kam dota atļauja laišanai tirgū, jāpārbauda pēc pieciem gadiem un kad kļūst pieejami plašāki zinātniskie dati. Uzraudzības gaitā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tām iedzīvotāju grupām, kuras attiecīgo produktu patērē visvairāk.

4.  Regulas 2. panta 3. punktā minētajos gadījumos kopīgo procedūru izmanto, neatkarīgi no tādas vielas agrākā izmantojuma vai atļaujas to laist tirgū, kura ir ražota parastā ražošanas procesā.

5.  Ja jaunais pārtikas produkts satur vielu, kas pārmērīga patēriņa gadījumā var radīt risku cilvēka veselībai, tam ir vajadzīga atļauja lietot noteiktos pārtikas produktos vai pārtikas kategorijās, nepārsniedzot maksimālās devas.

6.  Visas sastāvdaļas, kas ir nanomateriālu formā, tiek skaidri norādītas sastāvdaļu sarakstā. Pēc šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās pievieno vārdu "nano".

7.  Tādu produktu marķējumā, kas ražoti no dzīvniekiem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu barību, jābūt frāzei "ražoti no dzīvniekiem, kas baroti ar ģenētiski modificētu barību".

8.  Par Kopienas sarakstu atjaunināšanu lemj saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

║

9.  Pirms 15. pantā norādītā termiņa beigām Kopienas saraksts jāatjaunina, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus saskaņā ║20. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru tā, lai apstiprinātie pārtikas produkti joprojām atbilstu minētās regulas noteikumiem, vairs neietverot īpašos nosacījumus, kas minēti šā panta 2. punkta g) apakšpunktā.

10.  Attiecībā uz jauna pārtikas produkta iekļaušanu Kopienas sarakstā, ja tas nesastāv no produkta, uz kuru attiecas 15. pantā minētā datu aizsardzība un šāda produkta nav tā sastāvā, kā arī:

9. pants

Jauno pārtikas produktu un jauno pārtikas produktu sastāvdaļu marķēšana

Ja jaunais pārtikas produkts satur sastāvdaļu, kas pārmērīga patēriņa gadījumā var radīt lielu risku cilvēka veselībai, patērētājs par to jāinformē, skaidri, precīzi un viegli salasāmā un saprotamā veidā norādot to uz pārtikas produkta iepakojuma.

10. pants

Tradicionāla pārtika no trešām valstīm

1.  Pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kurš Kopienas tirgū vēlas laist tradicionālus pārtikas produktus no trešām valstīm, par to jāinformē Komisija, norādot pārtikas produkta nosaukumu, tā sastāvdaļas un izcelsmes valsti.

Šim paziņojumam klāt jāpievieno dokumentēti dati par nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi jebkurā trešā valstī.

2.  Komisija šo paziņojumu, tostarp 1. punktā minēto nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi, nekavējoties dara pieejamu dalībvalstīm un iestādei, kā arī publicē tos tīmekļa vietnē.

3.  Dalībvalstis un iestāde četru mēnešu laikā no dienas, kad Komisija, saskaņā ar 2. punktu, dara pieejamu 1. punktā minēto paziņojumu, var informēt Komisiju, ja tām ir zinātniski pamatoti iebildumi par šo tradicionālo pārtikas produktu nekaitīgumu, lai tos nelaistu tirgū.

Šajā gadījumā pārtikas produktus nedrīkst laist Kopienas tirgū, kā arī jāpiemēro 5. līdz 8. pants. Šī panta 1. punktā minēto paziņojumu uzskata par Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto pieteikumu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs var arī izlemt atsaukt paziņojumu.

Saskaņā ar 1. punktu Komisijai bez nepamatotas kavēšanās un uzskatāmā veidā ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ir jāinformē attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks.

4.  Ja nav izteikti uz zinātniskajiem pētījumiem pamatoti iebildumi par nekaitīgumu un attiecīgajam pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam saskaņā ar 3. punktu nav nosūtīta atbilstoša informācija, saskaņā ar 1. punktu tradicionālos pārtikas produktus var laist Kopienas tirgū piecu mēnešu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas.

5.  Komisija šim nolūkam paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar tradicionāliem pārtikas produktiem no trešām valstīm, kurus var laist Kopienas tirgū saskaņā ar 4. punktu. Šai lapai var piekļūt no lapas, kas veltīta 5. pantā minētajam Kopienas jauno pārtikas produktu sarakstam, un tās ir savstarpēji saistītas.

6.  Līdz ... (28) sīkāk izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

11. pants

Tehniskās norādes

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem un pirms ...(29) vajadzības gadījumā Komisija ciešā sadarbībā ar Iestādi, pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dara pieejamas tehniskās vadlīnijas un rīkus, lai pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzētu sagatavot un iesniegt pieteikumus saskaņā ar šo regulu. Pieteikuma iesniedzēju izmantošanai ir pieejams Komisijas 1997. gada 29. jūlija Ieteikums 97/618/EK par zinātniskajiem aspektiem un nepieciešamās informācijas sniegšanu attiecībā uz pieteikumiem par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu jauniem pārtikas produktiem un pārtikas sastāvdaļām, kā arī par sākotnējā novērtējuma ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97(30) līdz brīdim, kad to aizstās ar pārstrādātām tehniskām vadlīnijām, kuras sagatavos atbilstīgi šim pantam.

Tehniskās vadlīnijas un rīkus ne vēlāk kā ...(31)* publicē ikvienam interesentam pieejamā lapā, kas šim nolūkam atvēlēta Komisijas interneta vietnē.

12. pants

Iestādes atzinums

Ētisku iebildumu gadījumā papildus drošības novērtējumam jāsaņem atzinums no Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām (EGE).

13. pants

Pārtikas produktu ražotāju pienākumi

1.  Pārtikas produktu nekaitīguma nodrošināšanai un saskaņā ar iestādes atzinumu Komisija nosaka pēcpārdošanas uzraudzības prasības. Šo uzraudzību veic piecus gadus no dienas, kad jaunā pārtika iekļauta Kopienas sarakstā, un ņem vērā pārtikas nekaitīguma aspektus, kā arī dzīvnieku veselības un labturības aspektus un ietekmi uz vidi. Īpaša uzmanība jāpievērš tām iedzīvotāju grupām, kuras attiecīgo produktu patērē visvairāk.

Uzraudzības prasības attiecas arī uz jaunajiem pārtikas produktiem, kas jau ir laisti tirgū, tostarp tiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 5. pantā noteikto vienkāršoto procedūru ("ziņošana").

Dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes, kuras būs atbildīgas par pēcpārdošanas uzraudzību.

2.  Ražotājs un pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks tūlīt informē Komisiju par:

Visi pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ziņo Komisijai un kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tie darbojas, par jebkurām veselības problēmām, par kurām tos informē patērētāji un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.

Dalībvalsts kompetentā iestāde ziņo Komisijai triju mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc 1. punktā minētā piecu gadu termiņa beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu.

3.  Lai izvairītos no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, izmēģinājumi ar mugurkaulniekiem šīs regulas nolūkā jāveic tikai pēdējais līdzeklis. Ir jāveicina tādu izmēģinājumu stratēģiju izmantošana, kurās neizmanto dzīvniekus, kā arī viedas izmēģinājumu metodes.

14. pants

Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām

Vajadzības gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai dalībvalsts pieprasījuma var apspriesties ar Eiropas grupu par ētiku un jaunajām tehnoloģijām par svarīgiem ētikas jautājumiem saistībā ar zinātni un jaunajām tehnoloģijām.

Komisija Eiropas grupas par dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām atzinumu publisko.

III nodaļa

Vispārīgie nosacījumi

15. pants

Datu aizsardzība

1.  Pēc pieteikuma iesniedzēja prasības, kuru pamato pieteikuma dokumentācijā iekļauta atbilstoša un pārbaudāma informācija, jaunākos zinātniskos pētījumus un patentētu zinātnisku informāciju, kas iesniegta kopā ar pieteikumu, bez pieteikuma iesniedzēja piekrišanas piecu gadu laikā no dienas, kad jaunais pārtikas produkts iekļauts Kopienas sarakstā, nevar izmantot citā pieteikumā, ja vien nākamais pieteikuma iesniedzējs nav vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju par to, ka šādus datus un informāciju var izmantot, kā arī gadījumos, kad:

2.  EK un/vai valsts iestāžu daļēji vai pilnībā finansēto pētniecības projektu dati, kā arī riska pētījumi vai dati, kas saistīti ar riska pētījumiem, piemēram, pētījumiem par barošanu, jāpublicē kopā ar pieteikumu, un tie ir citiem pieteikuma iesniedzējiem brīvi pieejami izmantošanai.

3.  Lai izvairītos no pētījumu ar mugurkaulniekiem atkārtošanās, nākamajam pieteikuma iesniedzējam ļauj atsaukties uz pētījumiem ar mugurkaulniekiem un citiem pētījumiem, kuri varētu atturēt no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Datu īpašnieks var pieprasīt atbilstīgu kompensāciju par šo datu izmantošanu.

16. pants

Saskaņota datu aizsardzība

Neatkarīgi no jauna pārtikas produkta apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 7. un 14. pantu un atļaujas attiecībā uz marķējumu par ietekmi uz veselību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 17., 18. un 25. pantu, ja tiek pieprasīts jauna pārtikas produkta apstiprinājums un atļauja attiecībā uz marķējumu par šā pārtikas produkta ietekmi uz veselību un ja saskaņā ar abu regulu noteikumiem ir pamatota datu aizsardzība un pieteikuma iesniedzējs to pieprasa, atļaujas un atļaujas publikācijas dati Oficiālajā Vēstnesī ir identiski, un datu aizsardzības periodi norisinās vienlaicīgi.

17. pants

Pārbaudes un kontroles pasākumi

Lai nodrošinātu atbilstību šai Regulai, jāveic oficiāli kontroles pasākumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

18. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Sodiem jābūt efektīviem, proporcionāliem un atturošiem no attiecīgās darbības. Dalībvalstis ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā par šiem noteikumiem paziņo Komisijai un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

19. pants

Dalībvalstu tiesības

1.   Ja dalībvalsts ir ieguvusi jaunus vai pārvērtējusi jau zināmos datus un tai ir pietiekams iemesls secināt, ka cilvēku veselību vai vidi var apdraudēt pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku pārtraukt vai ierobežot attiecīgo pārtikas produktu un pārtikas produktu sastāvdaļu tirdzniecību un izmantošanu. Dalībvalsts tūlīt par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz lēmuma pamatojumu.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, tiklīdz iespējams, izpēta 1. punktā minēto pamatojumu un pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem. Dalībvalsts, kas pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, var to paturēt spēkā līdz brīdim, kad šie pasākumi stājas spēkā.

20. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. pantu ║.

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

21. pants

Pārskatīšana

1.  Ne vēlāk kā ... (32), ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas un jo īpaši tās 10. un 15. panta īstenošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot citus priekšlikumus.

2.  Ne vēlāk kā ... (33) Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par visiem aspektiem saistībā ar pārtiku, kas izgatavota no dzīvniekiem, kuri radīti, izmantojot klonēšanas metodi, kā arī no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, attiecīgā gadījumā iesniedzot likumdošanas priekšlikumus.

Ziņojumu un visus priekšlikumus publisko.

IV nodaļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

22. pants

Atcelšana

No šīs regulas piemērošanas dienas atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97.

23. pants

Kopienas saraksta izveidošana

Ne vēlāk kā ... (34)*, Komisija izveido Kopienas sarakstu, kurā iekļauj saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 atļautos jaunos pārtikas produktus, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma saskaņā ar 2. un 3. pantu, kā arī visus esošos atļauju izsniegšanas nosacījumus.

24. pants

Pārejas posma pasākumi

║ Visi pieteikumi par jaunu pārtikas produktu laišanu tirgū, kuri dalībvalstij iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu ║saistībā ar kuriem pirms ... (35) Komisijai vēl nav nosūtīts sākotnējā novērtējuma ziņojums, kas paredzēts minētās Regulas 6. panta 3. punktā, ir jāuzskata par pieteikumiem, ko reglamentē šī regula. Pārējos pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 4. punktu, 4. un 5. pantu pirms ... (36), izskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

▌

25. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1331/2008

Regulu (EK) Nr. 1331/2008 groza šādi.

(1)  Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju izsniegšanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un jauniem pārtikas produktiem

(2)  Regulas 1. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"

1.  Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju izejvielām, kurus lieto vai kuri paredzēti lietošanai pārtikas produktu vai jaunu pārtikas produktu sastāvā vai uz tiem (turpmāk tekstā "vielas vai produkti"), ir noteikta vienota novērtēšanas un atļauju izsniegšanas procedūra (turpmāk tekstā "vienotā procedūra"), kas veicina pārtikas produktu brīvu apriti Kopienā, nodrošina augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un patērētāju interešu aizsardzību.

(3)  Regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

2.  Vienotā procedūra nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu un produktu sarakstu, kuru laišana tirgū Kopienā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008, Regulu (EK) Nr. 1332/2008, Regulu (EK) Nr. 1334/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009 (....) par jauniem pārtikas produktiem (turpmāk tekstā "pārtikas ražošanas nozaru tiesību akti").

(4)  Regulas 1. panta 3. punktā, 2. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. pantā vārdus "viela" vai "vielas" aizstāj ar vārdiem "viela vai produkts" vai "vielas vai produkti".

(5)  Regulas 2. panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"

Kopienas vielu vai produktu saraksts

(6)  Regulas 4. pantu papildina ar šādu 3. punktu:"

3.  Attiecībā uz vielu vai produktu var iesniegt atsevišķu pieteikumu, lai atjauninātu dažādus Kopienas sarakstus, kurus regulē dažādi pārtikas ražošanas nozaru tiesību akti, ciktāl pieteikums atbilst katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem.

(7)  Regulas 6. panta 1. punkta sākuma daļā pievieno šādu teikumu:"

Ja ir zinātniski pamatoti iebildumi attiecībā uz nekaitīgumu, jāidentificē kāda papildu informācija par riska novērtējumu ir nepieciešama, un tā jāpieprasa pieteikuma iesniedzējam.

26. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā ║ divdesmitajā dienā ║ pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... (37) .

Tomēr 23. pantu piemēro no ... (38)* .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

║,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 224, 30.8.2008., 81. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta Nostāja. (3) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0400. (5) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp. ║ (6) OV L 253, 21.9.2001., 17. lpp. (7) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp. (8) The EFSA Journal, Nr. 767, 2008. g., 32. lpp. (9) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp. (10) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. (11) OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp. (12) OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp. (13) OV L 157, 24.6.1988., 28. lpp. (14) OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp. (15) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (16) OV L 186, 30.6.1989., 27. lpp. ║ (17) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp. (18) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp. (19) OV L 358, 18.12.1986., 1. lpp. (20) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. ║ (21) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp. (22) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. ║ (23) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. ║ (24) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (25) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. (26) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (27) * Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšnās dienas. (28) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (29) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (30) OV L 253, 16.9.1997., 1. lpp. (31) ** Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (32) * Trīs gadi un trīs mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (33) * Viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (34) ** Seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. (35) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (36) ** Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (37) * Seši mēneši pēc šīs regulas publicēšanas dienas. (38) ** Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vielām, kas noārda ozona slāni (pārstrādāta redakcija) (COM(2008)0505 – C6-0297/2008 – 2008/0165(COD))

P6_TA(2009)0172 A6-0045/2009

(Koplēmuma procedūra – pārstrādāta redakcija)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0505),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 133. pantu un 175. panta 1. punktu , saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0297/2008),

–   ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(1),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas 2008. gada 17. decembra vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 80.a panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 80.a, 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0045/2009),

A.   tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un kurā iekļauti turpmāk minētie grozījumi;

2.   prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 25. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009 par ozona slāni noārdošām vielām (pārstrādāta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1005/2009.)

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par ABB-ABM metodi kā budžeta līdzekļu piešķiršanas pārvaldības instrumentu (2008/2053(INI))

P6_TA(2009)0173 A6-0104/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0104/2009),

A.   tā kā pēc Baltās grāmatas par reformu 2000. gadā (t. s. Kinnock reformas) ES iestādes pieņēma pārvaldību pēc darbības jomām (ABM), budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām (ABB) un stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes (SPP) ciklu un tā bija daļa no jaunajiem centieniem panākt vairāk uz rezultātu vērstu pārvaldību Komisijā un ES programmās kopumā;

B.   tā kā šie jēdzieni tika ieviesti praksē R. Prodi vadītās Komisijas un tās piecu gadu stratēģisko mērķu (2000.–2005. gads) darbības laikā, ietverot gan ikgadēju SPP ciklu, gan atbilstošu ABM/ABB ciklu attiecībā uz resursiem;

C.   tā kā galīgais mērķis šajā sakarā neapšaubāmi bija panākt to, lai ierobežotie resursi, ko nodrošina nodokļu maksātājs, tiktu izmantoti pēc iespējas labāk nolūkā sasniegt apstiprināto politisko prioritāšu kopumu, labāk sasaistot politiku un resursu sadales procesu, kas nozīmēja, ka ES iestādēm būtu jāievieš mehānismi, lai to panāktu bez birokrātijas un efektīvi;

D.   tā kā vienlaikus reformas mērķis bija panākt efektīvāku pārvaldību un īstenošanu, lielāku rīcības brīvību un skaidrāk noteiktu personisko pārskatatbildību un atbildību;

E.   tā kā budžeta lēmējinstitūcija pašsaprotami par vissvarīgāko uzskatīja ierobežoto resursu iespējami labāku izmantošanu un tagad uzskata, ka ir pienācis laiks novērtēt līdzšinējo veikumu un rast jaunu stimulu turpmākiem uzlabojumiem, kas varētu nodrošināt ES iestādes ar augstas kvalitātes sistēmām, vērstām uz rezultātu sasniegšanu;

F.   tā kā jau ir notikušas vērā ņemamas pozitīvas izmaiņas saistībā ar vispārējo pieeju un attieksmi šajā jautājumā, bet vienlaikus joprojām pastāv lielas iespējas vēl vairāk uzlabot pašreizējo resursu pārvaldību,

Vispārējas piezīmes

1.   uzskata, ka ABM/ABB ieviešana ir notikusi veiksmīgi un ir ievērojami mainījusi darba kultūru Komisijā, vienlaikus palīdzot precizēt individuālos pienākumus un pārskatatbildību un padarot pārvaldību efektīvāku, vairāk vērstu uz rezultātu un pārredzamāku;

2.  2 norāda, ka joprojām pastāv reāls Komisijas birokratizācijas risks, pieaugot apgrūtinošu noteikumu un piņķerīgu procedūru skaitam; tādēļ aicina visos līmeņos pilnveidot procedūras un pārvaldību Komisijā;

3.   uzskata, ka Komisijas piecu gadu periodam noteiktie stratēģiskie mērķi, kas ir politiskais pamatu pamats tās programmu izstrādei kopumā, un to ikgadējā izpausme ikgadējā politikas stratēģijā (IPS) būtu labāk jāsasaista ar daudzgadu finanšu shēmām (DFS), lai pilnveidotu to grafiku un iekļaušanu vienā saskaņotā stratēģijā ar atbilstošiem resursiem, un tādēļ uzskata, ka arī DFS būtu jāattiecas uz piecu gadu periodu;

4.   uzskata, ka pašlaik ES programmas tiek pamatīgi pārbaudītas attiecībā uz kontrolēm un likumību, bet diemžēl tāda pati uzmanība netiek pievērsta noteiktajā laikposmā sasniegtajiem faktiskajiem rezultātiem; uzskata, ka sasniegtajiem rezultātiem būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība, novērtējot Komisijas vispārējo gada darbības rezultātu, tostarp budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

Pienākumi

5.   uzsver, ka skaidrai pienākumu definēšanai un sadalei ir ļoti liela nozīme, lai panāktu rezultātus ES politikas jomās un budžetā nodrošinātu izmaksu lietderību; uzsver, ka politiskā atbildība gulstas uz Komisijas locekļiem; uzsver arī to, ka viņi ir pilnībā atbildīgi Parlamenta priekšā par pareizu un efektīvu pārvaldību viņu pārziņā esošajās nodaļās un Komisijā kopumā; uzsver, ka svarīgs panākumu priekšnoteikums ir labas iestāžu attiecības savstarpējas uzticēšanās un atklātības garā;

6.   uzskata par ārkārtīgi svarīgu to, lai Komisijai, kas ir atbildīga par izpildi, būtu pietiekami daudz līdzekļu un rīcības brīvības, bet lai tā ļoti skaidri atskaitītos par sasniegtajiem mērķiem un piešķirto finanšu un cilvēkresursu izmantojumu; uzskata par mazāk svarīgu ‐ no budžeta lēmējinstitūcijas viedokļa ‐ to, tieši kādā veidā mērķi sasniegti un kā noritējis darbs Komisijas iekšienē; ņemot to vērā, atbalsta lielākas brīvības piešķiršanu; aicina Komisiju analizēt pašreizējo ABB/SPP ciklu, lai nodrošinātu tā saskaņotību šajā sakarā un iesniegtu attiecīgus izmaiņu priekšlikumus;

7.   uzskata, ka Komisijai būtu jānosaka skaidri kvantitātes un kvalitātes kritēriji, kas ļautu novērtēt politisko un administratīvo mērķu sasniegšanu, kā arī būtu jānodrošina iespēja salīdzināt šo mērķu izpildi dažādos laikposmos;

8.   atgādina, ka zināma atbildība par pārvaldību un administrāciju, proti, par to, lai programmas un politikas pamatnostādnes tiktu īstenotas efektīvi, lietderīgi un, protams, juridiskajām normām atbilstoši, saskaņā ar attiecīgajiem Civildienesta noteikumiem un Finanšu regulā iekļauto pareizas finanšu pārvaldības principu ir arī Komisijas ģenerāldirektorātu ģenerāldirektoriem (deleģētajiem kredītrīkotājiem);

9.   uzskata, ka vairumā jomu problēma saistībā ar skaidri noteiktu atbildības ķēdi, kurā nav pārāk daudz posmu un kura nav pārāk birokrātiska, joprojām var izraisīt to, ka par atsevišķiem jautājumiem neviens Komisijā it kā nav atbildīgs, un tādēļ vēlētos, lai tiktu izstrādātas skaidras pamatnostādnes attiecībā uz programmu īstenošanu un budžeta izpildi, kā arī ABM un ABB nozīmi šajā jautājumā;

10.   tādēļ atzinīgi vērtē turpmāku darbu, lai noskaidrotu procesā iesaistīto individuālo atbildību un veicinātu atbildības izjūtu iestādes iekšienē; tādēļ uzskata arī, ka ļoti liela nozīme var būt ABM/ABB efektīvai izmantošana un integrēšanai, uztverot to kā "panākumu atslēgu", nevis administratīvu slogu; aicina Komisiju turpināt šo procesu un šajā nolūkā iesniegt visus atbilstīgos priekšlikumus;

Atgriezeniskā saite

11.   uzskata, ka praktiskais izklāsts un rezultātu un piešķirto līdzekļu kopsavilkums gada darbības pārskatos joprojām uzskatāms par nepietiekami veiksmīgu, ņemot vērā laiku, kas patērēts administratīvu uzdevumu veikšanai, izklāstot mērķus un līdzekļu pieprasījumus sagatavošanas posmos, t. i., IPS, gada pārvaldības plānos un darbības pārskatos; tādēļ uzskata, ka nepieciešama turpmāka attīstība, lai visi Komisijas dienesti labprātīgi uzņemtos atbildību par šo procesu;

12.   uzsver faktisko vajadzību, proti, to, ka Parlamentam jāsaņem labāki, lietotājam draudzīgāki rezultātu ziņojumi, lai tas varētu veikt savus pienākumu budžeta, likumdošanas un revīzijas jomā; uzskata, ka lakoniskāka attiecīgo gada darbības pārskatu versija un to kopsavilkuma ziņojumi, kuros norādīti rezultāti un izmaksas, būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā;

13.   uzskata par nopietnu trūkumu to, ka līdz šim ikgadējā politikas stratēģija un paralēlā budžeta informācija, kas tiek iestrādāta sākotnējā budžeta projektā, ir ieviesusi jaunas prioritātes, nenosakot "mazāk svarīgas" prioritātes, un tādējādi visa cikla laikā nāk klāt viena prioritātes pēc otras, bet netiek pieņemti politiski lēmumi par jomām, kurās ‐ ņemot vērā ierobežoto līdzekļu apjomu, ko nodrošina nodokļu maksātāji, ‐ darbība būtu jāierobežo, lai dotu vietu vissvarīgākajām prioritātēm; uzskata, ka tas nenoliedzami ir pretrunā reformas pamatprincipiem; tomēr ar bažām norāda, ka DFS noteiktie stingrie ierobežojumi pieļauj ļoti nelielu rīcības brīvību;

14.   pieņem zināšanai priekšlikumus uzlabot saskaņotību starp gada pārvaldības plāniem un darbības pārskatiem, ko publicē kopā ar sākotnējo budžeta projektu, lai samazinātu SPP procesa administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot saikni starp mērķiem un izmērītajiem rezultātiem; uzskata, ka gada pārvaldības plāns ir jāpārveido un aicina Komisiju rīkoties ātri;

15.   līdz ar to joprojām nav pārliecināts, ka SPP/ABM procesā tiek pietiekami ņemta vērā gūtā pieredze un iepriekšējie rezultāti un nav drošs, kā tas nonāk atpakaļ sistēmā attiecībā uz turpmākajiem gadiem; norāda, ka tas saistīts arī ar to, kā resursu sadales procesā tiek ņemts vērā un kādu ietekmi atstāj ‐ kā tam būtu jābūt ‐ plašais Komisijas veikto pētījumu un novērtējumu klāsts; tādēļ ierosina novērtējumu noteikumos skaidrāk prasīt sasaisti ar programmu pārbaudēm un budžeta procedūru; turklāt ierosina gada darbības pārskatā iekļaut nodaļu par gūto pieredzi;

16.   uzskata, ka SPP/ABM ciklā būtu jāiekļauj arī to risku novērtējums, kas saistīti ar dažādās politikas jomās izvirzīto mērķu sasniegšanu;

17.   par praktisku priekšlikumu, lai uzlabotu ES programmu rezultātus, uzskata ierosinājumu labāk izmantot pašreizējos pārvaldības un budžeta ciklus jaunā budžeta gatavošanā; tehniski tas nozīmē to, ka saistībā ar pašreizējo procedūru (2010. gada budžets) 2008. gada darbības pārskatiem un to kopsavilkumiem, kuros iekļauta informācija par mērķu sasniegšanu vai nesasniegšanu, jābūt pieejamiem savlaicīgi un, gatavojot Komisijas priekšlikumus 2009. gadā, tie jāizmanto vairāk; uzsver vēlmi panākt, lai būtu jūtamas "sistēmiskas sekas" atkarībā no tā, kā notiek agrāk izvirzīto prioritāšu un mērķu sasniegšana; izsaka kritiku par to, ka gadu no gada pietiekami daudz uzmanības netiek pievērsts tam, kas šajā sakarā ticis darīts un kā tam būtu jāatspoguļojas turpmākajos gados;

18.   atzinīgi vērtē zināmus uzlabojumus darbības pārskatos, kurus iesniedz kopā arsākotnējo budžeta projektu, lai pamatotu resursu pieprasījumus; tomēr pauž nožēlu, ka šī informācija dažkārt nav tādas kvalitātes, lai, piemēram, attaisnotu budžeta palielinājumu, kā arī pauž nožēlu, ka līdz šim budžeta lēmējinstitūcija nav uzskatījusi par lietderīgu atalgot "labus izpildītājus" vai, gluži pretēji, saglabāt iepriekšējā līmenī vai pat samazināt to nodaļu budžetu, kuru rezultāti nav pietiekami;

Jautājumi attiecībā uz Komisijas iekšējo darbību

19.   uzskata, ka ilgtermiņa mērķi un plāni, piemēram, DFS un piecu gadu stratēģiskie mērķi, kā arī IPS, arī ir labāk jāizskaidro un jāsasaista ar konkrētu ģenerāldirektorātu un dienestu darbu, un tas būtu nozīmīgs veids, kā motivēt šos darbiniekus un likt viņiem just piederību organizācijas lielajiem mērķiem un just savu devumu to sasniegšanā; tādēļ aicina Komisiju gada pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos skaidrāk sasaistīt svarīgās un mazāk svarīgās prioritātes ar visiem daudzgadu un stratēģiskajiem mērķiem;

20.   uzskata arī, ka kopumā šos stratēģiskos mērķus diemžēl nemēdz izvērtēt, ņemot par pamatu sasniegto; uzskata, ka varētu veikt, piemēram, termiņa vidusposma pārskatīšanu par to, kā ir īstenoti šie stratēģiskie mērķi, un katrs ģenerāldirektorāts varētu iesaistīties šajā procesā, norādot, kādi pasākumi ir veikti, kādi resursi izmantoti un kā tas ir veicinājis vispārējo mērķu sasniegšanu; uzsver ‐ lai to īstenotu praksē, šajā stratēģiskajā kontekstā būs pēc iespējas jādefinē mērķi un izpildes novērtējuma rādītāji;

21.   uzsver, ka šāda līdzdalība galu galā ir resursu atbildīgas pārvaldības priekšnoteikums darbības līmenī un, piemēram, arī svarīgs elements, motivējot nodaļas ieviest efektīvas darba metodes, ja iespējams, rast iespējas ietaupīt, sadarboties ar citām nodaļām utt.;

22.   uzskata, ka ABB/ABM jāattīsta tā, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un darītu pieejamus pamatojumus attiecībā uz pienākumu sadali starp centralizētajām un decentralizētajām funkcijām Komisijā, kā arī ‐ kas ir ļoti svarīgi ‐ nodrošinātu skaidras pamatnostādnes attiecībā uz administratīvajam atbalstam un koordinēšanai, tostarp ABB/ABM cikla atbalstam, paredzēto darbinieku skaitu un izmaksu apjomu un tādējādi veicinātu īstā samēra atrašanu starp centralizētu un decentralizētu pieeju;

Nobeiguma piezīmes

23.   prasa Komisijai labāk integrēt un pilnveidot SPP-ABM ciklu, lai politikas nostādņu un pasākumu īstenošanas faktiskos rezultātus varētu pienācīgi ņemt vērā, sadalot cilvēkresursus un finanšu resursus; uzsver, ka tā rezultātā būtu arī jānosaka "mazāk svarīgas" prioritātes;

24.   uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tam, lai ikgadējā politikas stratēģija dotu iespēju sistemātiski ņemt vērā iepriekšējo gadu rezultātus, tādējādi arī mazinot Komisijas administratīvo slogu;

25.   uzsver, ka būtu jāpanāk arī svarīgāko SPP-ABM dokumentu, piemēram, Komisija gada darbības pārskatu un kopsavilkuma ziņojumu, uzbūves vienkāršošana un uzlabošana, lai tie labāk atbilstu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes vajadzībām;

26.   uzskata, ka tam nevajadzētu izraisīt administratīvās slodzes palielināšanos; tādēļ aicina Komisiju veikt SPP/ABM cikla administratīvo izmaksu detalizētu analīzi, lai atrastu iespējamos administratīvās vienkāršošanas veidus, un cieši uzraudzīt cilvēkresursu piešķiršanas atbilstību, it īpaši pasākumiem, kas saistīti ar programmu un budžeta izstrādi;

27.   aicina Komisiju nākamajā padziļinātas pārbaudes ziņojumā informēt Parlamentu par šādu pētījumu rezultātiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem un gūtajiem panākumiem saistībā ar šajā rezolūcijā izvirzītajām prasībām pirms 2010. gada budžeta pirmā lasījuma Parlamentā;

28.   uzskata, ka vairāk būtu jāpievēršas kvalitātes kritēriju noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā, sniedzot informāciju par darbības rezultātiem;

29.   turklāt aicina Komisiju informēt Parlamentu par pasākumiem, ko veic, lai novērtētu un uzlabotu organizācijas efektivitāti un lietderību, it īpaši attiecībā uz administratīvā atbalsta un koordinēšanas funkciju sadali starp centrālajiem un izpildes līmeņiem Komisijā;

30.   uzsver, ka būtu skaidrāk jāsasaista gada darbības pārskati, ikgadējā politikas stratēģija un Komisijas PBP un ka plānošanas un budžeta izstrādes pasākumu saskaņošana būtu jāveicina daudzgadu perspektīvā, nodrošinot labāku saikni starp DFS, Komisijas stratēģisko plānu un ikgadējo politikas stratēģiju;

31.   uzskata, ka šie uzlabojumi padarītu ABB-ABM par efektīvu instrumentu uz rezultātu orientēta budžeta izstrādē un veicinātu atbildības un pārskatatbildības gaisotni Komisijā;

32.   uzskata, ka Parlamentam būtu jāpārskata veids, kā tas izmanto no SPP/ABM dokumentiem gūto informāciju par darbības rezultātiem, lai stiprinātu dialogu ar Komisiju;

o
o   o

33.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu (2008/2055(INI))

P6_TA(2009)0174 A6-0110/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līgumu un jo īpaši tā 268.–280. pantu,

–   ņemot vērā to, ka pašlaik notiek Lisabonas līguma ratifikācijas process,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā savu 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. novembra darba dokumentu "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" (SEC(2008)2739),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 12. novembrī rīkotās konferences "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" rezultātus,

–   ņemot vērā savu 2007. gada 13. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas)(3) un 2008. gada 18. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības 2008. un 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas)(4),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Savienības pašu resursu nākotni(5),

–   ņemot vērā savu 2007. gada 12. decembra rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmas pārskatu(6),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. decembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido mehānismu ātrai reaģēšanai uz pārtikas cenu paaugstināšanos jaunattīstības valstīs(7),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju(8),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 12. marta rezolūciju par KLP "veselības pārbaudi"(9),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembra, 2007. gada 21. un 22. jūnija un 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmju secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atbildi uz Eiropas Komisijas paziņojumu "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā" (SEC(2007)1188),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A6-0110/2009),

A.   tā kā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību ("2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums") vienojās pēc intensīvām sarunām, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta 2005. gada 8. jūnija sarunu nostāju, kas tika balstītas uz padziļinātu analīzi politisko prioritāšu noteikšanai, kā arī pamatojoties uz dalībvalstu 2005. gadā panākto vienošanos;

B.   tā kā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā ir noteikts, ka Komisija līdz 2009. gada beigām sniegs ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, un Komisija ir aicināta veikt visu ES finanšu līdzekļu izlietojuma aspektu plaša mēroga pārskatīšanu, arī attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un resursiem, tostarp AK atlaidi, un sniegt ziņojumus 2008. un 2009. gadā;

C.   tā kā Komisija 2007. gada septembrī sāka plašu sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā tika saņemtas vairāk nekā 300 atsauksmes, un 2008. gada 12. novembrī organizēja konferenci "Budžeta reforma ‐ pārmaiņas Eiropā", kas bija pirmais pārskatīšanas procesa solis;

D.   tā kā Komisija ne vēlāk kā 2009. gada rudenī plāno sniegt paziņojumu, izklāstot galvenos norādījumus, saskaņā ar kuriem vajadzētu veidot nākamo finanšu shēmu, un tai būtu jāsagatavo ziņojums par 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma darbību (otrais procesa solis), bet priekšlikumus attiecībā uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un Iestāžu nolīgumu gatavos nākamais Komisijas sastāvs (trešais solis) 2010. gadā;

E.   tā kā Lisabonas Līguma ratifikācijas process vēl turpinās;

F.   tā kā Lisabonas līguma finanšu noteikumi paredz, ka daudzgadu finanšu shēma (DFS) kļūs juridiski saistoša saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību un būs spēkā "vismaz piecus gadus";

G.   tā kā Lisabonas līgums paredz Eiropas Savienības kompetences paplašināšanu, kā rezultātā, iespējams, tiks izstrādāti vairāki jauni politikas virzieni, kuru īstenošanai varētu būt vajadzīgs atbilstošs tiesiskais pamats un finansējums;

H.   tā kā iestādēm būtu jānodrošina, lai nākamās finanšu shēmas izpildes grafiks garantētu demokrātisko leģitimitāti un, cik vien iespējams, nodrošinātu Komisijas un Parlamenta pilnvaru savstarpēju atbilstību, ņemot vērā, ka pašreizējā DFS, iespējams, tiks pielāgota un tās termiņš pagarināts līdz 2015.–2016. gadam;

I.   tā kā jaunās Komisijas sastāva iecelšanai amatā un uzklausīšanas sanāksmēm, ko šajā sakarībā rīkos, vajadzētu būt iespējai jaunievēlētajiem Parlamenta deputātiem izjautāt un novērtēt jaunos komisārus, noskaidrojot, kādas ir viņu attiecīgās politiskās prioritātes un, viņuprāt, to finansēšanai vajadzīgais budžets;

J.   tā kā pašreizējo likumdošanas programmu termiņa vidusposma izvērtēšanai, kas paredzēta 2010.–2011. gadā, vajadzētu būt galvenajam pamatojumam, lai novērtētu pašreizējās programmas un nākotnes prioritātes, un to vajadzētu pienācīgi ņemt vērā, lemjot par iespēju pielāgot spēkā esošo finanšu shēmu un pagarināt tās darbības termiņu līdz 2015.–2016. gada beigām,

1.   atgādina, ka Parlaments ir intensīvi piedalījies 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību veidošanas procesā, vienlaikus nodrošinot ES likumdošanas procesa nepārtrauktību, pieņemot ļoti lielu skaitu daudzgadu programmu; uzskata, ka vairums Parlamenta ziņojumā pausto ieteikumu joprojām ir aktuāli, jo to pamatā bija augšupēja pieeja, kas uzdevumus un solījumus saistīja ar vajadzīgajiem budžeta līdzekļiem; šajā sakarībā uzskata, ka jaunajam Parlamentam būtu jādara zināmi daži vispārīgi principi un norādījumi, kuru pamatā ir iepriekš gūtā pieredze;

Trīs soļu pieeja

2.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rīkot plašu sabiedrisko apspriešanu, lai rastu jaunas idejas un virzienus; tomēr atgādina, ka atbilstoši katras iestādes institucionālajām prerogatīvām Parlamentam ir tiesības pētīt citus risinājumus un ierosinājumus, pamatojoties uz paša plānotiem apspriešanas un uzklausīšanas pasākumiem;

3.   uzskata, ka pēdējos divos gadus pēc pašreizējās DFS (2007. - 2013. gads) un 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma stāšanās spēkā ir panākts zināms progress attiecībā uz trīs pīlāriem, ko Parlaments izklāstīja savā 2006. gada 17. maija rezolūcijā par Iestāžu nolīguma noslēgšanu(10): politisko prioritāšu un finanšu vajadzību saskaņošana, budžeta struktūras modernizācija un ES budžeta izpildes kvalitātes uzlabošana; tomēr atzīmē, ka joprojām ir iespējams veikt uzlabojumus, piemēram, īstenojot ticamības deklarāciju (DAS), par kuru toreiz tika panākta vienošanās, kā arī vienkāršojot noteikumus un uzlabojot jau piešķirto, bet ļoti niecīgi izmantoto līdzekļu izlietojumu;

4.   atgādina ‐ tam ir zināms, ka, slēdzot galīgo vienošanos, netika atrisināti vairāki jautājumi, piemēram, attiecībā uz reģionālā un valsts līmeņa pārvaldības deklarācijām; uzsver, ka bija vajadzīgs papildu finansējums ES politiskajām prioritātēm, jo īpaši Galileo, Eiropas Tehnoloģiju Institūtam un pārtikas mehānismam, un ka risinājums tika rasts, izmantojot jau esošos 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā noteiktos instrumentus; norāda, ka Padome pati nav spējusi īstenot Eiropadomes vienošanos par iespēju EUR 5 000 000 000 no ES budžeta piešķirt ekonomikas atveseļošanas un atbalsta programmai; uzskata, ka, pamatojoties uz pietiekamas un vērienīgas pārskatīšanas rezultātiem, būs jāveic vēl citi pašreizējās DFS un Iestāžu nolīguma pielāgojumi;

5.   norāda, ka būtu jānošķir konkrētu pašreizējās DFS programmu pārskatīšana, pamatojoties uz tiesību aktu termiņa vidusposma izvērtēšanu, kas veicama 2010.–2011. gadā, aktuālās problēmas, ko radījis nepietiekams finansējums 4. izdevumu kategorijā un 1.a izdevumu kategorijā, un jauni problemātiskie jautājumi, piemēram, attiecībā uz enerģētiku, klimata pārmaiņām, pilsonību, brīvību, drošību un tiesiskumu, cīņu pret pārrobežu organizēto noziedzību, Kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP) un citām politikas stratēģijām, kas saistītas ar Lisabonas līgumā noteiktajām jaunajām kompetences jomām un jaunās DFS sagatavošanu; uzsver ‐ vērienīgs termiņa vidusposma pārskatīšanas process ir vēl jo vajadzīgāks priekšnoteikums gadījumā, ja tiek pagarināts spēkā esošās DFS darbības termiņš;

6.   uzsver, ka, no vienas puses, pašreizējā situācija un ar Lisabonas līguma ratifikācijas procesu saistītā nenoteiktība un, no otras puses, pašreizējā Parlamenta pilnvaru termiņa beigas, Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti un jaunās Komisijas izveide pašreizējā ekonomiskajā situācijā būs iemesls tam, ka turpmākajos mēnešos netiks izklāstītas konkrētas nostājas nolūkā veikt vērienīgu pārskatīšanu; taču uzsver, ka vērienīgam pārskatam vajadzētu kļūt par jaunā Parlamenta un Komisijas steidzamu prioritāti;

7.   tādēļ uzskata, ka reālistisks termiņa vidusposma pārskats būtu jāsagatavo trijos posmos:

Vispārējie principi

8.   atgādina, ka pašu resursu maksimālais apjoms saistībām ir 1,31 % no ES NKI un maksājumiem 1,24 % no ES NKI; turklāt atgādina, ka katru gadu netiek izlietotas ievērojamas rezerves, kas veidotas, nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu, sevišķi maksājumiem (2007. gadā ‐ EUR 8 300 000 000, 2008. gadā ‐ EUR 13 000 000 000, 2009. gadā ‐ EUR 7 800 000 000); turklāt atgādina, ka ir ļoti būtiski atšķiras DFS maksimālais apjoms un ES pašu resursu maksimālais apjoms(11) (starpība 2010. gadā ‐ EUR 36 600 000 000, 2011. gadā ‐ EUR 44 200 000 000, . gadā ‐ EUR 45 000 000 000 un 2013. gadā ‐ EUR 50 600 000 000)(12);

9.   apstiprina savu iepriekšminētajā 2007. gada 29. marta rezolūcijā pausto nostāju, kurā uzsvērts, ka "politiska saikne starp ieņēmumu reformu un izdevumu pārskatīšanu ir neizbēgama un pilnīgi pamatota"; uzskata, ka abi šie procesi būtu īstenojami vienlaicīgi, lai, tos apvienojot, veiktu vispārēju un integrētu ES jaunās izdevumu un ieņēmumu sistēmas reformu ne vēlāk kā tai DFS, kuras termiņš sāksies 2016.–2017. gadā, un tādēļ vispirms būtu veicams sagatavošanas darbs, tostarp ratifikācija; prasa izvērtēt tādu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstu ieguvumu un tēriņu attiecība kopumā kļūtu savstarpēji atbilstīgāka;

10.   uzskata, ka ES resursu vispārējo apjomu nedrīkst skart pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze pat tādā gadījumā, ja vairs nebūs vērojams pastāvīgs dalībvalstu NKI pieaugums; tādēļ ir pārliecināts, ka ES finansējums būtu mērķtiecīgi jāpiešķir tādu politikas stratēģiju īstenošanai, kas nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, pilnībā ievērojot subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principus; atgādina, ka krīzes laikā šo pievienoto vērtību lielā mērā nosaka Eiropas tautu solidaritātes pamatprincips;

11.   uzsver, ka pareizai finanšu pārvaldībai, uzlabotai pārvaldībai, ko nodrošina dalībvalstis, un Komisijas nodrošinātai politisko prioritāšu un finansiālo vajadzību saskaņošanai vajadzētu būt arī turpmāko gadu prioritātei un ka šo mērķi būtu jācenšas sasniegt, vispirms nosakot pozitīvās un negatīvās prioritātes, nevis sev ierobežojošus maksimālos apjomus, tādēļ uzskata, ka DFS vajadzētu būt elastīgākai; uzsver, ka ES vēsturē ļoti reti ir pieredzētas tik lielas problēmas, kā tās, kuras Eiropas Savienībai ir aktuālas patlaban (krīzes situācija pārtikas, enerģētikas un finanšu nozarē); uzskata ‐ lai uz šīm krīzes situācijām reaģētu patiesi Eiropas mērogā, ir vajadzīgi likumdošanas un budžeta pasākumi;

12.   tā kā globalizācijas, demogrāfisko pārmaiņu, tehnoloģijas attīstības un klimata pārmaiņu ietekmē un ņemot vērā nepieciešamību garantēt drošu un dažādu energoapgādi ES politiskās prioritātes ir pastāvīgā attīstības procesā, uzskata, ka ir svarīgi no jauna izvērtēt un optimizēt ES izdevumus, lai sasniegtu augstāko pievienoto vērtību un ES darbības efektivitāti;

13.   ir pārliecināts, ka ir absolūti nepieciešams nodrošināt vairāk elastīguma gan budžeta pozīcijas robežās, gan starp vairākām budžeta pozīcijām, lai Eiropas Savienība spētu darboties, ne vien risinot ES jaunās problēmas, bet arī veicinot lēmumu pieņemšanas procesu iestādēs; sagaida, ka turpmāk Komisija savos priekšlikumos, kas sagatavoti, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. deklarāciju, šai ziņā izklāstīs attiecīgas iniciatīvas;

14.   atgādina, ka Iestāžu nolīguma 21. punktā ir noteikts, ka "neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu"; atkārtoti kritizē Padomes neloģisko rīcību, jo tā atkārtoti iebilst pret pārskatīšanas iespējas izmantošanu;

15.   atkārtoti uzsver, ka vēlas redzēt, kā konkrēti un strauji uzlabojas dalībvalstu un Komisijas veiktā ES politikas stratēģiju īstenošana, jo īpaši kohēzijas politikas īstenošana; joprojām gaida, kad tiks īstenota Komisijas un Padomes 2008. gada novembrī dalībvalstu vārdā paustā kopīgā apņemšanās vienkāršot procedūras (jo īpaši vadības kontroles sistēmas (MCS)), lai paātrinātu maksājumus, un nodrošināt pozitīvas izmaiņas nākamajos budžetos; ir gatavs veikt politiskus un administratīvus pasākumus, ja pašreizējā situācija nemainīsies; ierosina, ka procedūru vienkāršošanai ir jābūt prioritātei arī citās jomās, piemēram, pētniecības un jauninājumu un MVU politikas jomā;

16.   norāda, ka par īpašu prioritāti ir jānosaka ES izdevumu efektīva pārvaldība; turklāt norāda, ka ir ļoti svarīgi līdzekļus piešķirt, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un to izpildes pastāvīgu novērtējumu; uzskata, ka šajā sakarībā ir jāveicina publiskā un privātā sektora spēcīga un efektīva partnerība (PPP);

17.   pauž nožēlu par to, ka lēni risinās debates par ES budžeta finansēšanas sistēmas reformu, kas ekonomiskās krīzes dēļ ir vēl steidzamāk vajadzīga; jo īpaši pauž nožēlu par to, ka netika izmantota iespēja izveidot siltumnīcefekta gāzu emisiju tiesību izsoles sistēmu, lai tādējādi sāktu fundamentālas politiskās debates par to jauno publiskā finansējuma resursu piešķiršanu, kas izveidoti ar ES lēmumiem; mudina sākt šīs debates saistībā ar DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu;

18.   norāda, ka dalībvalstis savos valsts budžetos ir ņēmušas vērā lielu daļu ES mērķu; uzstāj, ka šādi izlietotām apropriācijām katrā dalībvalstī jābūt reģistrētām un publiskotām, lai varētu vieglāk novērtēt katras valsts centienus un attiecīgās summas, kas jāparedz ES budžetā tajās jomās, kurās jāveicina vai jāatbalsta dalībvalstu centieni;

Īpaši novērojumi

19.   ir apņēmies rast atbilstošu finansējumu jaunu vai papildu politikas stratēģiju īstenošanai, kas varētu veidoties, ja stāsies spēkā Lisabonas līgums (piemēram, 1.a izdevumu kategorijā ‐ enerģētikas un kosmosa politika, pētniecība; 3.a izdevumu kategorijā ‐ tiesu iestāžu sadarbība; 3.b izdevumu kategorijā ‐ jaunatnes, sporta, informācijas un komunikācijas politika, sabiedrības veselība; 4. izdevumu kategorijā ‐ humānā palīdzība, Eiropas Ārējās darbības dienests);

20.   atgādina, ka pašreizējā DFS finansējums 1.a, 3. un 4. izdevumu kategorijai jau ir nepietiekams; uzsver, ka papildu politikas stratēģijām nevajadzētu nedz mainīt līdzsvaru starp galvenajām spēkā esošās DFS kategorijām, nedz apdraudēt pašreizējās prioritātes; turklāt uzsver ‐ ja dalībvalstis arī turpmāk uzstājīgi atbalstīs "1 % pieeju", nebūs iespējas no budžeta finansēt jaunas prioritātes, kas Padomei būtu nepieņemami un Parlamentam ‐ pilnīgi nepieņemami;

21.   uzskata ‐ neatkarīgi no tā, vai stāsies spēkā Lisabonas līgums, īstermiņa pārskatīšanas procesa rezultātā būtu jānodrošina finansējums Eiropas Savienībai, lai tā sasniegtu savus politiskos mērķus tādās jomās kā droša energoapgāde un cīņa pret klimata pārmaiņām; ir gatavs izvērtēt iespēju šim nolūkam izveidot atsevišķu fondu; uzsver, ka tai jābūt arī vienai no galvenajām nākamās DFS prioritātēm, ko vēlams noteikt, panākot vispārēju vienošanos par to, kā finansējamas politikas stratēģijas klimata pārmaiņu jomā; apsver iespēju ilgtermiņā izveidot jaunu izdevumu kategoriju, kas apvienotu visas budžeta ziņā nozīmīgas politikas stratēģijas cīņai pret klimata pārmaiņām;

22.   uzsver, ka šajā sakarībā ir jānodrošina saskaņota politika, un norāda uz nepieciešamību pārbaudīt klimata pārmaiņu jomas segumu visās lielākajās programmās, tostarp lauksaimniecības, kohēzijas programmās, transporta un energotīklu un attīstības programmās;

23.   atkārtoti pauž gatavību sākt sarunas ar Padomi par Komisijas priekšlikumiem finansēt enerģētikas un tīklu (platjoslas tīklu) projektus saistībā ar ES ekonomikas atveseļošanas plānu;

24.   uzsver, ka pašreizējo ekonomikas lejupslīdi nevajadzētu izmantot par aizbildinājumu, lai vilcinātos, bet tā, tieši pretēji, jāuzskata par iespēju palielināt ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās;

25.   pieprasa arī turpmāk censties sasniegt mērķi ‐ līdz 2010. gadam izdevumu apjomu pētniecībai un jauninājumiem palielināt līdz 3 % no ES NKI; uzsver, ka zinātniskā pētniecība, zinātniskā infrastruktūra, tehnoloģijas attīstība un jauninājumi ir Lisabonas stratēģijas pamatā un ir būtiskākie faktori izaugsmes, darbavietu radīšanas, ilgtspējīgas attīstības un ES konkurētspējas veicināšanai;

26.   akcentē izglītības, kultūras un jaunatnes programmu iespējas tuvināt ES tās iedzīvotājiem un sekmēt kultūras daudzveidību, kā arī savstarpēju sapratni, turklāt izglītība ir nozīmīgs faktors, lai sasniegtu Lisabonas mērķus un lai pielāgotu prasmes atbilstoši jaunajām problēmām un iespējām, ko rada finanšu un ekonomiskā krīze un klimata pārmaiņas;

27.   atgādina, ka hroniski trūkst finansējuma 4. izdevumu kategorijā "ES nozīme pasaules līmenī"; prasa, lai Komisijas iesniegtu šādus priekšlikumus: par finansējumu ilgtermiņa perspektīvā, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus; par saistībām, ko rada starptautiskais nolīgums par klimata pārmaiņām un kas neattiecas uz palīdzību attīstības jomā; par konfliktu novēršanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu; par uzticamu kaimiņattiecību politiku; un par KĀDP/EDAP (atbilstoši attiecīgajām izpildes apstiprinājuma procedūrām), lai novērstu atkārtotas un bezgalīgas diskusijas ar Padomi ikgadējo budžeta procedūru laikā; uzsver, ka jaunas vajadzības jāfinansē ar papildu līdzekļiem;

28.   atgādina dalībvalstu 2005. gadā pausto apņemšanos sasniegt mērķi ‐ līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) nodrošināt finansējumu 0,7 % apmērā no ES NKI; uzskata, ka no ES budžeta piešķirts finansējums var būt noderīgs stimuls, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt šo mērķi; atkārtoti pauž apņemšanos iekļaut Eiropas Attīstības fondu vispārējā budžetā, lai vairotu pārredzamību, ar Parlamenta līdzdalību un tā kontrolē īstenojot lēmumu pieņemšanas procedūras;

29.   lai nodrošinātu pārredzamību, aicina jauno, 2009. gadā ievēlēto Parlamenta sastāvu iekļaut regulārā budžeta struktūrā arī to finansējumu, ko patlaban piešķir neatkarīgi no vispārējā budžeta;

o
o   o

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV C 124 E, 25.5.2006., 373. lpp. (3) OV C 323 E, 18.12.2008., 454. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0622. (5) OV C 27 E, 31.1.2008., 214. lpp. (6) OV C 323 E, 18.12.2008., 263. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0576. (8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0068. (9) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0093. (10) OV C 297 E, 7.12.2006., 182. lpp. (11) Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmums 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmu (OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.). (12) 1,24 % no pašu resursu maksimālā apjoma pret DFS maksimālo apjomu, pamatojoties uz prognozēto ES-27 NKI.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0175 B6-0141/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tādas tirdzniecības politikas izveidošana, kas maksimāli veicinātu tirdzniecības ieguldījumu nabadzības apkarošanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību(9), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(10) un 2008. gada 5. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(11),

–   ņemot vērā tā 2002. gada 26. septembra rezolūciju par ieteikumu Komisijai attiecībā uz ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un reģioniem(12),

–   ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(13),

–   ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par Ekonomisko partnerattiecību nolīguma parakstīšanu,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmēs,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā Tirdzniecības atbalsta darba grupas ziņojumu un ieteikumus, ko PTO Ģenerālpadome pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā G-8 valstu 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, PTO noteikumiem vairs neatbilda ES un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības, kas ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem;

B.   tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.   tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības un lai tirdzniecība sekmētu izaugsmi;

D.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

E.   tā kā no EPN ietvertajām kompleksajām un visaptverošajām saistībām izrietošā valstu un reģionu ietekme var izrādīties sevišķi būtiska;

F.   tā kā EPN neizbēgami noteiks turpmāko starp Cariforum valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju sarunās;

G.   tā kā katrai Cariforum valstij ir atsevišķs liberalizācijas grafiks, kas daļēji sakrīt un izlīdzinās starp valstīm, veidojot reģionālo grafiku; tā kā Caricom mērķis ir līdz 2015. gadam izveidot vienoto tirgu;

H.   tā kā ar EPN ieviesto tirdzniecības noteikumu vispārējā ietekme varētu būt daudz lielāka par to, ko rada tarifu atcelšana;

I.   tā kā vienlaikus ar uzlabotiem tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz lielāks atbalsts palīdzībai, kas saistīta ar tirdzniecību;

J.   tā kā ES tirdzniecības atbalsta stratēģija ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

K.   tā kā nolīguma 139. panta 2. punkta pēdējā teikumā noteikts, ka "šis nolīgums nekādi nav jāuztver kā tāds, kas mazina līgumslēdzēju pušu un Cariforum parakstītājvalstu spēju veicināt piekļuvi zālēm";

L.   tā kā EPN ietver Deklarāciju par attīstības sadarbību, taču neietver tiesiski saistošas finansēšanas saistības,

1.   uzsver, ka EPN nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina šādu mērķu sasniegšanu: ĀKK valstīm nodrošina ilgtspējīgas attīstības atbalstu, sekmē šo valstu līdzdalību pasaules tirdzniecībā, veicina reģionalizācijas procesu, uzlabo tirdzniecību starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm un veicina ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju;

2.   atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta Cariforum valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

3.   norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

4.   aicina Komisiju izskaidrot savu nostāju attiecībā uz ES formulēto mērķi cīnīties pret nodokļu oāzēm; šajā sakarībā atgādina ka 8 no 14 Cariforum valstīm, kuras ir parakstījušajām EPA, ESAO ir iekļāvusi nodokļu oāžu sarakstā un ka Cariforum valstīm izstrādātajos EPA ir paredzēta tekošo rēķinu liberalizācija visiem iedzīvotājiem (122. pants), kapitāla kontu liberalizācija ieguldītājiem (113. pants) un gandrīz neierobežota pārrobežu darbība finanšu pakalpojumiem, tostarp trasta pakalpojumiem un darījumiem ar ārpusbiržas atvasinājumiem (103. pants B-6);

5.   uzsver, ka EK- Cariforum EPA galvenais mērķis ir tuvināt TAM mērķu sasniegšanu, īstenojot attīstības uzdevumus, samazinot nabadzību un ievērojot cilvēka pamattiesības;

6.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

7.   ir pārliecināts, ka pilniem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, nevis jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

8.   uzsver to, cik nozīmīga ir iekšējā reģionālā tirdzniecība, un norāda uz vajadzību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģiona izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

9.   pauž bažas par to, ka, lai gan Komisijai ir EPN sarunu vešanas pilnvaras, ko Padome apstiprinājusi 2002. gada 17. jūnijā, norādot, ka sarunu laikā jāņem vērā Kopienas attālāko reģionu īpašās intereses un ka šajā ziņā EPN varētu ietvert noteikumus par īpašiem pasākumiem, lai subsidētu šo reģionu preces, nolūkā šos reģionus īsā termiņā iekļaut starpreģionu tirdzniecībā saskaņā ar PTO noteikumiem, tomēr attālāko reģionu intereses nav pietiekami ņemtas vērā daudzās jomās, par ko reģionālās padomes ir ziņojušas Komisijai, un līdz ar to nav īstenots nodoms attālākos reģionus īsā termiņā iekļaut starpreģionu tirdzniecībā;

10.   mudina arī turpmāk pazemināt starp jaunattīstības valstīm un reģionālajām grupām noteiktos tarifus, kas pašreiz veido 15–25 % no tirdzniecības vērtības, lai turpinātu sekmēt Dienvidu reģiona valstu tirdzniecību, ekonomikas izaugsmi un reģionālo integrāciju;

11.   atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks EPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir Cariforum valstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

12.   uzsver, ka nolīguma īstenošanā pienācīga uzmanība ir jāpievērš integrācijas procesiem Cariforum valstīs, ietverot pārskatītajā Čagvaramasas līgumā noteiktos Caricom vienotā tirgus un ekonomikas programmas (CSME) mērķus un uzdevumus;

13.   atzīst, ka Cariforum valstis, kuras ir Karību valstu kopienas locekles, ir apņēmušās saistības jomās, kas pagaidām nav sakārtotas vai nav pilnībā īstenotas ar CSME palīdzību un kas ietver tādus jautājumus kā finanšu pakalpojumi, citi pakalpojumi, ieguldījumi, konkurence, publiskais iepirkums, e-komercija, intelektuālais īpašums, preču brīva apgrozība un vide; aicina saskaņā ar Cariforum EPN 4. panta 3. punktu pienācīgi ņemt vērā CSME, īstenojot noteikumus minētajās jomās;

14.   mudina attiecīgās valstis sniegt skaidru un pārredzamu informāciju par ekonomisko un politisko situāciju un attīstību šajās valstīs, lai uzlabotu sadarbību ar EK;

15.   aicina Komisiju precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto tirdzniecības atbalsta budžetu;

16.   prasa, lai saskaņā ar Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitātes principiem atbalsts inter alia izrietētu no pieprasījuma, un līdz ar to aicina ĀKK valstis norādīt vajadzīgo EPN papildu finansējumu, jo īpaši attiecībā uz normatīvo aktu sistēmu, aizsardzības pasākumiem, tirdzniecības veicināšanu, atbalstu starptautisko sanitāro, fitosanitāro un intelektuālā īpašuma standartu izpildei un attiecībā uz EPN uzraudzības mehānisma struktūru;

17.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko uzņēmās saistības katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (2 000 000 000) (1 miljardu eiro piešķirs Kopiena un 1 miljardu eiro ‐ dalībvalstis); prasa, lai Cariforum valstis saņemtu atbilstīgu un taisnīgu šīs palīdzības daļu;

18.   aicina Komisiju precizēt, kā tiek sadalīti līdzekļi visā reģionā, un aicina ES dalībvalstis piešķirt finansējumu papildus 2008.–2013. gada budžetā paredzētajām saistībām;

19.   aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalsta kapitāla atbilstīgo apjomu un nodrošināt tā sniegšanu; uzsver, ka Komisijai un ES dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šie līdzekļi veidotu papildu kapitālu un nebūtu iegūti, vienkārši pārdalot Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, un ka mērķim, kādam šie līdzekļi piešķirti, būtu jāatbilst Cariforum valstu prioritātēm, tie būtu jāizmaksā, pēc iespējas vairāk izmantojot Reģionālās attīstības fondu, un izmaksai vajadzētu būt savlaicīgai, iepriekš nosakāmai un saskaņā ar valstu un reģionu stratēģiskās attīstības plānu īstenošanas grafikiem; iesaka Komisijai un Cariforum valstīm šos līdzekļus izmantot lietderīgi, lai veicinātu muitas ieņēmumu iespējamo zaudējumu kompensēšanu un pievērstos konkurētspējas un attīstības uzlabošanas vajadzībām;

20.   aicina Komisiju sniegt informāciju par līdzekļiem, kas ir piešķirti papildus 10. Eiropas attīstības fonda finansējumam; aicina Komisiju nodrošināt, lai visas attīstības sadarbības rezerves, tostarp to finansējums, apritē nonāktu laikus un pienācīgā un efektīvā veidā;

21.   atzīmē, ka Bahamu salās, Antigvā un Barbadosā jau pirms tirdzniecības liberalizācijas ir konstatēts muitas ieņēmumu zudums; uzskata par pieņemamu, ka citās Cariforum valstīs ievērojama ES eksporta daļa vai nu jau ir brīva no tirdzniecības šķēršļiem, vai arī liberalizācijas procesa apjomīgākā daļa saskaņā ar īstenošanas grafiku notiks 10–15 gadu laikā;

22.   uzsver, ka nepieciešamības gadījumā papildus iniciatīvai par atbrīvojumu no muitas nodokļiem un kvotām (DFQF) būtu jāizdara būtiskas izmaiņas izcelsmes noteikumos, lai ievērojami palielinātu preču eksportu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas nesenos paziņojumus par to, ka izcelsmes noteikumus varētu uzlabot saskaņā ar 10. pantu un atbilstīgi uzkrāšanas principam;

23.   aicina Komisiju saskaņā ar Līgumu par sadarbību patentu jomā (PCT) regulāri sniegt Parlamentam ziņojumus par patenta pieteikumu un izskatīšanai tiesā iesniegto lietu skaitu; aicina Komisiju regulāri sniegt ziņojumus par šajā līgumā ietverto tehnoloģijas nodošanas saistību izpildi; mudina Komisiju necensties saskaņot intelektuālā īpašuma tiesību standartus tādā līmenī, kas neatbilst Cariforum valstu attīstības līmenim; uzsver, cik nozīmīgi ir palīdzēt Cariforum valstīm uzraudzīt pret konkurenci vērstu rīcību farmācijas nozarē;

24.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilno EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

25.   mudina Komisiju nodrošināt, lai noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu neizmanto ar nolūku kavēt ģenērisko farmaceitisko līdzekļu piegādātāju likumīgu konkurenci un/vai atturēt publiskā iepirkuma struktūras iegādāties ģenēriskos farmaceitiskos līdzekļus;

26.   atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību, paredzot divpusējus aizsardzības pasākumus; aicina abas puses izvairīties no šādu aizsardzības pasākumu nevajadzīgas izmantošanas;

27.   atzīst, ka pilnā EPN ir jāiekļauj nodaļa par attīstības sadarbību, ietverot sadarbību preču tirdzniecības jomā, piegādātāju konkurētspēju, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālās veiktspējas palielināšanu un fiskālās korekcijas; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

28.   uzsver, ka EPN jāņem vērā abu pušu mazo un vidējo uzņēmumu īpašās intereses;

29.   aicina Eiropas Savienību visām ĀKK apakšreģiona valstīm piemērot vislielākās labvēlības režīma (MFN) principu;

30.   atzīst, ka Cariforum un citas apakšreģiona valstis MFN principu Eiropas Savienībai piemēro izlases veidā;

31.   uzskata, ņemot vērā EPN 5. pantā iekļautos īpašos un diferencētos piemērošanas noteikumu un nolūkā sasniegt nabadzības samazināšanas mērķus, atbilstīgiem EPN attīstības rādītājiem ir jāsekmē triju šādu mērķu sasniegšana: jāpanāk EPN saistību īstenošana Cariforum valstīs vai arī šīm valstīm jāpiemēro atbrīvojums; jāuzrauga EPN īstenošanas ietekme uz ilgtspējīhu attīstību un nabadzības samazināšanu; un jāuzrauga EK saistību izpilde, jo īpaši solītās finansiālās un tehniskās palīdzības nodrošināšana un efektīva sniegšana;

32.   uzsver, ka ir nepieciešami attīstības rādītāji, kurus izmantos, lai noteiktu paredzamo iznākumu (piemēram, nabadzības samazināšana, uzlabots dzīves līmenis un ekonomikas atvēršana) ekonomikas un sociālajā jomā EPN īstenošanas laikā;

33.   norāda uz lielajām atšķirībām, kādas pastāv starp publisko izdevumu līmeņiem lauksaimniecības subsīdiju un finansiālā un tehniskā atbalsta jomā;

34.   norāda, ka šāda pieeja ir neizdevīga zemniekiem ĀKK valstīs, jo tiek mazināta viņu konkurētspēja gan vietējā mērogā, gan ārvalstīs, padarot viņu ražojumus dārgākus salīdzinājumā ar subsidētajiem ES un ASV ražojumiem;

35.   tādēļ atbalsta pieņemtos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šo izņēmumu pamatā galvenokārt ir vajadzība aizsargāt jaunas nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

36.   aicina īstenot atbilstīgus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra nozīme un iedarbība, lai uzraudzītu EPN ietekmi, palielinot ĀKK valstu līdzdalību un paplašinot apspriedes ar ieinteresētajām personām;

37.   prasa Komisijai atbalstīt neatkarīga uzraudzības mehānisma izveidi Cariforum valstīs, piešķirot nepieciešamos līdzekļus analīzes veikšanai, kas vajadzīga, lai noteiktu, cik lielā mērā ir sasniegti EPN mērķi;

38.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiek izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinē atbilstoša parlamentārā komiteja un kurā tiek iesaistīti Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļi, tādējādi nodrošinot pareizu līdzsvaru starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošo lomu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai jādarbojas elastīgi un aktīvi jāsadarbojas ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju;

39.   uzsver, cik būtiska nozīme EPN darbības uzraudzībā un pārvaldībā ir Cariforum valstu parlamentiem un nevalstiskajām organizācijām; norāda ‐ lai efektīvi iesaistītu minētās struktūras, ir jāizstrādā skaidra un integrēta ES un Cariforum valstu programma;

40.   aicina Eiropadomi, pirms tiek parakstīts EPA starp Cariforum valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm, apspriesties ar Eiropas Savienības attālāko reģionu reģionālajām padomēm Karību reģionā (Martinikā, Gvadelupā un Francijas Gviānā);

41.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto Kopīgo deklarāciju un to, ka obligāta un visaptveroša nolīguma pārskatīšana notiks ne vēlāk kā piecus gadus pēc parakstīšanas dienas un turpmāk ik pēc pieciem gadiem, lai apzinātu nolīguma ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; norāda, ka puses ir apņēmušās vajadzības gadījumā grozīt nolīguma noteikumus un pielāgot to piemērošanu; aicina visos EPN pārskatīšanas procesos iesaistīt Parlamentu un Cariforum valstu parlamentus;

42.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Ministru padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126.lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 175 E, 10.7.2008., 591. lpp. (10) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252. (12) OV C 273 E, 14.11.2003., 305. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0051.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0176 B6-0148/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgumu),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā ministru deklarāciju, kas pieņemta Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferences ceturtajā sesijā 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas piekto Ministru konferenci Kankūnā(1),

–   ņemot vērā 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2),

–   ņemot vērā G-8 valstu 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencei Honkongā(3),

–   ņemot vērā ministru deklarāciju, kas pieņemta PTO Ministru konferences sestajā sesijā 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4),

–   ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(6),

–   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7),

–   ņemot vērā Tirdzniecības atbalsta darba grupas ziņojumu un ieteikumus, ko PTO Vispārējā padome pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

–   ņemot vērā 2007. gada 23. maija(8) un 2007. gada 12. decembra(9) rezolūcijas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija un jūnija sanāksmēs,

–   ņemot vērā 2008.  gada 5. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā līdz 2007. gada 31. decembrim Eiropas Savienības tirdzniecības attiecības ar ĀKK valstīm, kas ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem, bija atkāpe no PTO vispārējiem noteikumiem;

B.   tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību un radīt pārticību ĀKK valstīs;

C.   tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir PTO noteikumiem atbilstoši nolīgumi, kas ievieš ievērojamas saistības preču tirdzniecības jomā ar mērķi novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību, un tie ir jāuzskata par pagaidu risinājumu, kamēr notiek sarunas, lai noslēgtu pilnu EPN ar Rietumāfrikas reģionu;

D.   tā kā vienlaikus ar PEPN iekļautajiem tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz atbalsta palielinājums ar tirdzniecību saistītai palīdzībai, piemēram, administratīvo spēju veicināšana un pasākumi labas pārvaldes sekmēšanai;

E.   tā kā no 163 valstīm, kurām organizācija "Transparency International" 2008. gadā noteica korupcijas uztveres indeksu, Kotdivuāra ierindojās 151. vietā;

F.   tā kā ES tirdzniecības atbalsta stratēģijas mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

G.   tā kā dažas ĀKK valstis sarunās par EPN ir prasījušas pieņemt klauzulu par vislielākās labvēlības režīmu, ar ko nosaka parastu nediskriminējošu tarifu preču importam, lai tādējādi panāktu, ka visas eksportētājvalstis saņem tādu pašu attieksmi kā eksportētājvalsts, uz kuru attiecas vislielākās labvēlības režīms;

H.   tā kā konkurence starp ES un ĀKK ekonomiku ir ierobežota, jo lielākā daļa ES eksporta ir preces, ko ĀKK valstis neražo, bet izmanto vai nu tiešam patēriņam vai kā resursus vietējā rūpniecībā; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības preču tirdzniecību, jo šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurās tiek traucēts un nereti pat sagrauts gan vietējais, gan reģionālais tirgus, un tāpēc ES bez kavēšanās jāsāk pakāpeniski pārtraukt izmaksāt visa veida eksporta subsīdijas;

I.   tā kā sarunās starp Eiropas Kopienas un ĀKK valstīm ir apspriesti jauni, uzlaboti un elastīgāki izcelsmes noteikumi, kas, iespējams, sniegs ĀKK valstīm ievērojamus ieguvumus, ja tos atbilstoši piemēros un pienācīgi ņems vērā šo valstu pazemināto veiktspējas līmeni,

1.   uzsver, ka EPN nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina triju mērķu sasniegšanu, proti: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, veicināt to dalību pasaules tirdzniecībā un stiprināt reģionalizācijas procesu;

2.   uzsver, ka šā nolīguma galvenais mērķis ir ar tirdzniecības un attīstības, nabadzības samazināšanas un cilvēku pamattiesību nodrošināšanas palīdzību sekmēt TAM sasniegšanu;

3.   atgādina, ka, lai gan pagaidu nolīgums atbilst PTO noteikumiem un to var uzskatīt par pirmo procesa soli, pēc tā ne vienmēr automātiski tiek parakstīts pilns EPN;

4.   iesaka elastīgu un pragmatisku pieeju notiekošajās sarunās par pilnu EPN; šajā sakarā aicina Komisiju īpaši ņemt vērā Kotdivuāras lūgumu saistībā ar attīstības aspektiem nolīgumā; šajā ziņā atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada maija secinājumus;

5.   aicina Komisiju izskatīt jebkuru Kotdivuāras lūgumu atsākt sarunas par noteikumiem attiecībā uz strīdīgiem jautājumiem, ko tā vēlas grozīt vai atsaukt;

6.   aicina Komisiju cieši uzraudzīt šī nolīguma ietekmi uz ekonomikas attīstību; tāpēc atbalsta Komisija nodomu sarunu gaitā par pilna EPN parakstīšanu pārskatīt visus nolīguma aspektus; uzsver, ka pilnā EPN būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un ietekmes novērtējums, kas veicams trīs līdz piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas, lai noteiktu tā sociālo un ekonomisko ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; aicina visos nolīguma pārskatīšanas procesos iesaistīt Parlamentu;

7.   atgādina, ka EPN jāatbilst PTO noteikumiem, kuros netiek prasīts vai aizliegts uzņemties liberalizācijas saistības vai reglamentēšanas pienākumus attiecībā uz pakalpojumiem, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un tā sauktajiem Singapūras jautājumiem;

8.   prasa izstrādāt reglamentējošus noteikumus, kas būtu spēkā pārejas laikā no pagaidu EPN uz pilniem EPN; prasa veikt pasākumus, lai iespēju robežās nodrošinātu noteikumu par vispārējo pakalpojumu, kā arī publisko pamatpakalpojumu stāšanos spēkā; šajā sakarībā atkārtoti apstiprina viedokli, kas izklāstīts 2008. gada 4. septembra rezolūcijā par pakalpojumu tirdzniecību)(11);

9.   uzskata, ka pilnā EPN jāietver sadaļa par politisko dialogu un cilvēktiesību aizsardzību;

10.   izsaka cerību par pēc iespējas drīzu atbildīgas un demokrātiski ievēlētas valdības izveidi Kotdivuārā; tādēļ atzinīgi vērtē visus sagatavošanās darbus, ko paveikusi Neatkarīgā vēlēšanu komisija, tomēr mudina šo komiteju iespējami ātrāk izstrādāt un publiskot jaunu un reāli īstenojamu vēlēšanu grafiku; uzskata, ka Parlamenta atbalstā pilnīgam ES un Kotdivuāras EPN jāvadās pēc tā, vai vēlēšanas ir notikušas un vai pie varas ir demokrātiski vēlēta valdība; pieprasa, lai iespējami ātrāk notiktu apspriešanās;

11.   atzinīgi vērtē to, ka nolīguma parakstītāji veicināja muitas reformu attīstību Rietumāfrikā, jo īpaši ņemot vērā stāvokli, ko Rietumāfrikas reģionā ieņem Kotdivuāra, kura ir viena no attīstītākajām un pārtikušākajām šī reģiona valstīm un ieņem arī vadošās pozīcijas tirdzniecības un ekonomikas attīstībā;

12.   atzinīgi vērtē muitas savienības izveidi Rietumāfrikas reģionālajā grupā un jo īpaši labumu, ko Kotdivuārai varētu sniegt Rietumāfrikas reģiona sinhronizācija, kas paplašinātu tirgu, palielinātu tirdzniecību un uzlabotu iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus;

13.   uzsver, ka iekšējā reģionālā tirdzniecība ir tikai neliela Kotdivuāras tirdzniecības sastāvdaļa, un uzsver nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai tādējādi nodrošinātu reģionā ilgtspējīgu izaugsmi; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības (ECOWAS) reģionālā grupējuma politiku;

14.   uzsver, ka reģionālais EPN, ko nākotnē varētu noslēgt ar Rietumāfrikas valstīm, nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt kohēziju vai pavājināt šo valstu reģionālo integrāciju;

15.   uzskata, ka pilniem EPN un tajos iekļautajiem vienkāršotajiem un uzlabotajiem izcelsmes noteikumus vajadzētu veicināt apstrādātu ražojumu eksportu, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā tekstilrūpniecība, zivsaimniecība un lauksaimniecība;

16.   aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu tehnisko un administratīvo palīdzību Kotdivuārai, tostarp tās privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, lai atvieglotu šīs valsts ekonomikas pielāgošanos pēc PEPN noslēgšanas;

17.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko ES apņēmās katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz EUR 2 miljardi (2 000 000 000) (EUR 1 miljards piešķirs Kopiena un EUR 1000 miljards  ‐ dalībvalstis); uzstāj, ka Kotdivuārai jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa; aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalsta līdzekļu daļu un nodrošināt to sniegšanu; uzsver, ka šiem līdzekļiem jāveido papildu kapitāls un tos nedrīkst iegūt, vienkārši pārdalot Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, ka tiem jāatbilst Kotdivuāras prioritātēm un ka to izmaksai jābūt laicīgai, prognozējamai un saskaņotai ar valsts un reģionālo stratēģiskās attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem EPN ratificēšanu padarīt par nosacījumu Eiropas palīdzības saņemšanai, un aicina Komisiju nodrošināt, ka piekļuve 10. EAF līdzekļiem netiek saistīta ar sarunu rezultātiem un gaitu;

18.   uzsver, ka attīstībai ir būtiski nozīmīga dabas resursu pārredzama vadība; mudina sarunās par pilno EPN pilnībā ņemt vērā šādu mehānismu un ieteikt paraugpraksi, lai Kotdivuāra varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem; atkārtoti pauž šajā sakarībā viedokli, kas pausts 2007. gada 13. marta rezolūcijā par uzņēmumu sociālo atbildību)(12), un lūdz Komisiju nodrošināt, lai starpvalstu uzņēmumi, kas atrodas Eiropas Savienībā, bet kuru ražotnes atrodas ĀKK valstīs, ievērotu galvenos SDO standartus, sociālos un vides paktus un starptautisko nolīgumus, lai panāktu pasaules mērogā līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

19.   aicina Kotdivuāras iestādes šī pagaidu nolīgumu parakstīšanas ietvaros aizsargāt MVU un veicināt to attīstību; atzinīgi vērtē PEPN, kurā MVU tiek piešķirti 15 gadi, lai tie varētu pielāgoties pārmaiņām;

20.   uzskata, ka reģiona cilvēkresursu attīstība ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu, ka pārskatītās tirdzniecības sistēmas sniedz labumu, un mudina ieviest stimulus, kas Kotdivuāras darbaspēkā saglabātu un tam piesaistītu kvalificētus un izglītotus darbiniekus;

21.   pauž nepārtrauktu atbalstu pilna EPN noslēgšanai starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāru; uzskata, ka galvenie jautājumi, kas jāizskata sarunās, ir:

22.   pauž nožēlu par to, ka no liberalizācijas jomas ir izslēgtas daudzas preces, tostarp arī cements, benzīns un automašīnas, kuru imports ar lētākām izmaksām var būt svarīgs vietējiem uzņēmējiem un jaunajām nozarēm vērtību ķēdes augstākā posmā;

23.   uzstāj, ka jebkurā pilnā EPN jāparedz noteikumi par labas pārvaldības, pārredzamības un cilvēktiesību ievērošanas pamata standartiem;

24.   uzskata, ka, noslēdzot pilnu EPN, ieguvēji noteikti būs arī Kotdivuāras iedzīvotāji, ja vien šajā valstī būs atbildīga un demokrātiski ievēlēta valdība; pauž cerību, ka ar laiku Kotdivuārā tiks izveidota šāda valdība;

25.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota attiecīga parlamentārā komiteja, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas saglabāšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai jādarbojas elastīgi un aktīvi jāsaskaņo darbs ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai jāsākas pēc katra PEPN pieņemšanas;

26.   aicina Padomi un Komisiju sarunu procesā par pagaidu nolīgumiem savlaicīgi informēt Parlamentu;

27.   aicina Komisiju nodrošināt dzīvotspējīgas alternatīvas, kas garantē piekļuvi tirgum arī tām valstīm, kuras nevēlas pievienoties pilnam EPN;

28.   jo īpaši uzsver ĀKK parlamentu un nevalstisko dalībnieku nozīmi EPN pārraudzībā un vadībā, kā arī aicina Komisiju veicināt to iesaistīšanos pašreizējā sarunu procesā; norāda, ka starp ES un ĀKK valstīm tādēļ nepieciešama skaidra darba kārtība, kuras pamatā būt līdzdalības pieeja;

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Ministru padomei, kā arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0407. (12) OV C 301 E, 13.12.2007., 45. lpp.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par atspēriena punkta ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0177 B6-0142/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(9) un 2008. gada 5. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Ganu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra, 2008. gada maija un 2008. gada novembra sanāksmē,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā PTO Ģenerālpadomes 2006. gada 10. oktobrī pieņemto ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Tirdzniecības atbalsta darba grupa,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā G-8 valstu 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto ceturtās PTO Ministru konferences deklarāciju,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā ES un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības, kas bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim un nodrošināja šīm valstīm vienpusēji preferenciālu piekļuvi ES tirgiem, bija pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem;

B.   tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.   tā kā PTO noteikumi neprasa EPN valstīm uzsākt liberalizāciju pakalpojumu, ieguldījumu, valsts iepirkuma, intelektuālā īpašuma tiesību, konkurences, tirdzniecības veicināšanas, datu aizsardzības, kapitāla plūsmas vai nodokļu pārvaldības jomās un tā kā sarunām par šiem jautājumiem vajadzētu notikt tikai tad, kad abas puses to vēlas; tā kā EPN paustie mērķi veicināt attīstību un mazināt nabadzību ir jāsasniedz ar pakāpenisku un attiecīgi izstrādātu tirdzniecības liberalizāciju, kuras pamatā būtu attīstības standarti, kas var būt svarīgi tirgus daudzveidības, ekonomiskās izaugsmes un attīstības veicināšanai;

D.   tā kā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada 26.–27. maija secinājumos ir uzsvērta elastīgas pieejas nepieciešamība, nodrošinot atbilstošu progresu, un Komisija ir aicināta izmantot visu PTO pieļauto elastību un asimetriju, lai ņemtu vērā ĀKK valstu un reģionu dažādās vajadzības un attīstības līmeņus;

E.   tā kā agrākās tirdzniecības preferenču sistēmas nespēja būtiski veicināt šo valstu ekonomiskās situācijas uzlabošanos;

F.   tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Savienību, un tos vajadzētu uzskatīt par pagaidu risinājumu, kamēr norit sarunas par pilnīgā EPN noslēgšanu ar Rietumāfrikas reģionu;

G.   tā kā ar EPN ieviesto tirdzniecības noteikumu kopējā ietekme varētu būt krietni lielāka par tarifu atcelšanu;

H.   tā kā Kotonū nolīguma 37. panta 6. punkts paredz ĀKK valstu tiesības uz EPN alternatīvu izpēti;

I.   tā kā PEPN ir atspēriena punkti pilno EPN noslēgšanai;

J.   tā kā Eiropas Savienība nodrošina ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot simtprocentīgu atbrīvojumu no kvotām un nodokļiem, ar pārejas periodu rīsiem (līdz 2010. gadam) un cukuram (līdz 2015. gadam);

K.   tā kā veiktspējas līmeņi starp dažādām ĀKK valstīm, kā arī starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību ievērojami atšķiras;

L.   tā kā konkurence starp ES un ĀKK ekonomikām ir ierobežota, jo ES eksporta lielākā daļa ir preces, ko ĀKK valstīs neražo, bet izmanto vai nu tiešam patēriņam, vai kā izejvielas vietējai rūpniecībai;

M.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm ir svarīgāka nekā jebkad, lai šīs valstis varētu pilnībā izmantot iespējas starptautiskajā tirdzniecībā;

N.   tā kā EPN tekstā ir iekļauta vislielākās labvēlības režīma (MFN) klauzula, ar ko nosaka parastu, nediskriminējošu tarifu preču importam, tādējādi nodrošinot, ka pret visām eksportētājvalstīm ir tāda pati attieksme kā pret eksportētājvalsti, uz kuru attiecas vislielākās labvēlības režīms;

O.   tā kā starp Eiropas Kopienas un ĀKK valstīm ir notikušas sarunas par jauniem uzlabotiem noteikumiem attiecībā uz preču izcelsmi un šie noteikumi var dot ĀKK valstīm ievērojamas priekšrocības, ja tos attiecīgi piemēro un ņem vērā šo valstu pazeminātos veiktspējas līmeņus;

P.   tā kā Eiropas Savienības tirdzniecības atbalsta stratēģija ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

Q.   tā kā pilnais EPN neizbēgami noteiks darbības jomu un saturu turpmākiem starp ĀKK valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgtiem nolīgumiem, kā arī reģiona nostāju sarunās;

R.   tā kā tirdzniecības līdzsvars starp ES un Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienību (ECOWAS) no starpreģionu tirdzniecības viedokļa ir izlīdzssvarots;

S.   tā kā Gana ietilpst ECOWAS, kas sastāv no 15 dalībvalstīm; tā kā atsevišķas valstis šajā reģionā lielā mērā atšķiras pēc lieluma un IKP;

T.   tā kā 12 no 15 ECOWAS dalībvalstīm tiek uzskatītas par vismazāk attīstītajām valstīm (VAV);

U.   tā kā Gana, Kotdivuāra un Nigērija netiek ierindotas pie VAV; tā kā tādēļ iespējamas potenciālas grūtības, ko rada nevienlīdzīgi valstu resursu un veiktspējas līmeņi ECOWAS reģionālajā grupā, jo šīs savienības dalībvalstu lielākā daļa tiek ierindota pie VAV,

1.   atkārtoti apstiprina savu uzskatu, ka atbilstoši izstrādāti EPN ir iespēja atjaunot ĀKK un ES tirdzniecības attiecības, veicināt ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju un reģionālo integrāciju, kā arī mazināt nabadzību ĀKK valstīs;

2.   atzīst priekšrocības, kādas saistībā ar pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un ĀKK valstīm, no otras puses, bijušas eksportētājiem, paplašinot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc Kotonū labvēlīgu tarifu režīma izbeigšanās 2007. gada 31. decembrī un tātad saglabājot un ievērojami paplašinot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību Ganai gan ar pilnu piekļuvi tirgum, gan uzlabotiem izcelsmes noteikumiem;

3.   atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Kopiena piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum ar pilnu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām lielākajai produktu daļai, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

4.   uzsver, ka EPN ar Ganu nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt kohēziju vai vājināt ECOWAS reģionālo integrāciju;

5.   atgādina, ka pagaidu nolīgums gan atbilst PTO noteikumiem un to var uzskatīt par pirmo soli šajā procesā, tomēr tas nenozīmē, ka automātiski tiks parakstīts pilnais EPN;

6.   norāda, ka PTO noteikumos nav prasības vai aizlieguma slēgt nolīgumus par pakalpojumiem vai Singapūras jautājumiem;

7.   pieņem zināšanai, ka PEPN nolīgumā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir noteikts pārejas periods, lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina attiecīgo valstu iestādes turpināt atbalstīt MVU intereses sarunās par pilno EPN;

8.   mudina ĀKK valstis pastiprināt liberalizācijas procesu un, lai palielinātu pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju, aicina attiecināt šīs reformas ne tikai uz preču tirdzniecību;

9.   mudina Komisiju neizdarīt spiedienu uz Ganu par sabiedrisko pakalpojumu liberalizācijas saistību pieņemšanu un tā sauktajiem "Singapūras jautājumiem";

10.   prasa Eiropas Savienībai sniegt plašāku un atbilstošu palīdzību gan ĀKK valstu iestādēm, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

11.   aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto tirdzniecības atbalsta budžetu;

12.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, apņemoties līdz 2010. gadam palielināt ES kolektīvo tirdzniecības palīdzību līdz EUR 2  miljardiem (2 000 000 000) gadā (EUR 1 miljards no Kopienas, EUR 1 miljards no dalībvalstīm); uzstāj, ka Rietumāfrikas reģionam jāsaņem attiecīga un taisnīga daļa;

13.   prasa laikus noteikt tirdzniecības atbalstam paredzēto līdzekļu apjomu un nodrošināt tā sniegšanu; uzsver, ka šiem līdzekļiem jābūt kā papildresursiem, nevis tikai pārdalītam Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumam, tiem jāatbilst Ganas prioritātēm un tie jāsaņem paredzētajā termiņā, tiem jābūt paredzamiem un saskaņotiem ar valstu un reģionu attīstības stratēģisko plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem saistīt ES atbalsta saņemšanu ar EPN un aicina Komisiju nodrošināt, ka piekļuve 10. EAF līdzekļiem netiek saistīta ar sarunu gaitu un rezultātiem;

14.   mudina attiecīgās valstis sniegt skaidru un pārredzamu informāciju par ekonomisko un politisko situāciju un attīstību šajās valstīs, lai uzlabotu sadarbību ar Eiropas Savienību;

15.   uzsver dabas resursu pārredzamas pārvaldības nozīmi, jo šie resursi ir attīstības pamatā; mudina pilnā EPN sarunu dalībniekus pilnībā ievērot šo mehānismu un nodot paraugpraksi, lai Gana gūtu maksimālu labumu no šiem resursiem; šajā kontekstā vēlreiz apstiprina 2007. gada 13. marta rezolūciju par korporatīvo sociālo atbildību: jauna partnerība(11) un aicina Komisiju nodrošināt, lai ES reģistrēti starpvalstu uzņēmumi ar ražošanas iekārtām ĀKK valstīs ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas pamatstandartus, sociālās un vides konvencijas, kā arī starptautiskos nolīgumus, lai visā pasaulē panāktu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

16.   uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģionā ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver sadarbības un kongruences nozīmi starp dažādām reģionālām struktūrvienībām;

17.   aicina vēl vairāk samazināt tarifus starp jaunattīstības valstīm un reģionālajām grupām, kuri pašlaik sastāda 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

18.   atzinīgi vērtē muitas savienības izveidi Rietumāfrikas grupā un centienus izveidot monetāro savienību, jo īpaši ņemot vērā priekšrocības uzņēmumiem, kas būtu pieejamas, sinhronizējot Rietumāfrikas reģionu, tādējādi paplašinot tirgu, palielinot tirdzniecību un uzlabojot iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus;

19.   prasa īstenot atbilstošus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra nozīme un ietekme, lai sekotu līdzi EPN ietekmei, turklāt arvien paplašinoties ĀKK valstu atbildībai un konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka EPN visaptveroša pārskatīšana jāveic ne vēlāk kā piecus gadus pēc parakstīšanas dienas, izvērtējot nolīguma sociālekonomisko ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un rezultātus, kā arī ļaujot izdarīt grozījumus nolīguma noteikumos un koriģēt to piemērošanu;

20.   uzstāj, ka pēc principiem Parīzes deklarācijā par atbalsta efektivitāti atbalsta pasākumi jāīsteno atbilstoši pieprasījumam, un tādēļ aicina ĀKK valstis norādīt, kādam nolūkam vajadzīgi papildu līdzekļi no EPN, jo īpaši attiecībā uz reglamentējošiem noteikumiem, aizsardzības pasākumiem, tirdzniecības veicināšanu, atbalstu starptautisko sanitāro, fitosanitāro un intelektuālā īpašuma standartu izpildei, kā arī attiecībā uz EPN uzraudzības mehānisma struktūru;

21.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par Dohas attīstības programmu (DAP) un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi turpina veicināt nabadzīgo valstu attīstību;

22.   pauž pārliecību, ka pilniem EPN jāpapildina nolīgums attiecībā uz DAP, nevis jābūt par alternatīvu ĀKK valstīm;

23.   atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo aizsardzības pasākumu nevajadzīgas izmantošanas; turpinot sarunas par pilno EPN, aicina Komisiju atbalstīt pagaidu EPN iekļauto aizsardzības pasākumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārskatāmu un ātru izmantošanu gadījumos, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

24.   norāda uz lielo starpību starp valsts izdevumu līmeni lauksaimniecības subsīdijām un lauksaimniecības atbalstam; tā kā ES tērē EUR 55 miljardus gadā un ASV attiecīgi tērē 55 miljardus ASV dolāru gadā, Gana kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem nav piešķīrusi saviem zemniekiem un lauksaimniecības produktu ražotājiem nekādas subsīdijas;

25.   kaut arī Ganas lauksaimniecības produktiem ir preferenciāla piekļuvei ES tirgum, uzskata, ka ar EPN nav iespējams attīstīt Ganas lauksaimniecisko ražošanu, ja ražošanas jauda netiek pastiprināta un modernizēta ar tehniskiem un finansiāliem ieguldījumiem;

26.   atzīmē, ka tas nostāda lauksaimniekus ĀKK valstīs neizdevīgā stāvoklī, mazinot viņu konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, jo viņu produkcija reāli maksā dārgāk nekā ES un ASV subsidētā produkcija;

27.   tādēļ atbalsta uz lauksaimniecības produktiem un atsevišķiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem attiecinātos saskaņoto tarifu pozīciju izņēmumus, ņemot vērā, ka to pamatā ir galvenokārt nepieciešamība aizsargāt ĀKK valstu jaunās rūpniecības nozares un paaugstināta riska ražojumus;

28.   norāda, ka Gana ir saņēmusi tarifu pozīciju izņēmumus vistas un cita veida gaļai, tomātiem, sīpoliem, cukuram, tabakai un alum;

29.   uzsver, ka pilnam EPN vajadzētu veicināt apstrādātu produktu eksportu ar vienkāršākiem un pilnveidotiem izcelsmes noteikumiem, jo īpaši galvenajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā;

30.  atzīst, ka pagaidu PEPN jau satur nodaļu par sadarbību attīstības jomā (2. sadaļa), kas aptver sadarbību attīstības jomā, fiskālo pielāgošanu, piegādes puses konkurētspēju, uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru, kas pilnībā jāievieš; uzsver, ka saistībā ar pilntiesīgu reģionālu nolīgumu steidzami jāpabeidz nodaļas par pakalpojumiem, ieguldījumiem un jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību; aicina abas puses pildīt abpusējo apņemšanos pabeigt sarunas par konkurenci un valsts iepirkumu tikai pēc atbilstošu iespēju nodrošināšanas;

31.   uzsver, ka jebkurā pilnā EPN ir jāparedz arī noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajās iestādēs un cilvēktiesībām;

32.   norāda, ar EPN vajadzētu veicināt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

33.   aicina sarunu puses iekļaut nolīgumā saistošus noteikumus attiecībā uz ieguldījumiem, konkurenci un valsts iepirkumu, kas varētu padarīt Ganu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem, un norāda, ka šo noteikumu vispusīga piemērošana dos labumu patērētājiem un vietējām valsts pārvaldes iestādēm;

34.   norāda uz nevalstisko dalībnieku un citu ieinteresētu personu devuma nozīmi ECOWAS reģionā, kā arī nozīmi EPN ietekmes analīzei, kas palīdzēs veidot patiesas partnerattiecības, kādas nepieciešamas EPN uzraudzībai;

35.   aicina veikt ātru ratifikācijas procedūru, lai bez nevajadzīgas kavēšanās padarītu pagaidu EPN priekšrocības pieejamas partnervalstīm;

36.   iesaka pašreizējās sarunās par pilno EPN izvēlēties elastīgu, individuālu un pragmatisku pieeju; šajā sakarībā aicina Komisiju jo īpaši ņemt vērā Ganas lūgumu attiecībā uz nolīguma attīstības aspektiem; tāpat šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada maija secinājumus;

37.   mudina sarunu puses pabeigt sarunas, kā plānots, 2009. gada laikā; aicina puses darīt visu iespējamo, lai noslēgtu pilnu EPN starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību, kā plānots, līdz 2009. gada beigām;

38.   uzsver, ka pilnā EPN vajadzētu ietvert pārskatīšanas klauzulu un globālās ietekmes novērtējumu, kas būtu jāveic 3 līdz 5 gadu laikā pēc nolīguma parakstīšanas; prasa Eiropas Parlamenta un Ganas parlamenta iesaistīšanos jebkurā nolīguma pārskatīšanā;

39.   īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi EPN uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī lūdz Komisiju garantēt šo parlamentu dalību notiekošajos sarunu procesos; uzskata, ka tādēļ jāizstrādā skaidra darba kārtība starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm, kuras pamatā būtu līdzdalības pieeja;

40.   uzskata, ka EPN īstenošanas gaitā svarīgi izveidot attiecīgu uzraudzības sistēmu, ko koordinētu attiecīgā Parlamenta komiteja un iesaistītu deputātus no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas, nodrošinot attiecīgu līdzsvaru starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai jādarbojas elastīgi un aktīvi jāsaskaņo darbs ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šāda uzraudzība jāuzsāk pēc katra pagaidu EPN pieņemšanas;

41.   uzstāj, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā jāinformē un jāiesaista pārejas posma sarunu procesā;

42.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Ministru padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252. (11) OV C 301E, 13.12.2007., 45. lpp.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par pagaidu partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses

P6_TA(2009)0178 B6-0143/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem(9) un parlamenta 2008. gada 5. jūnija nostāja par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmē,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO ministru konferences 4. sesijas ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā PTO ministru konferences 6. sesijas ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā Tirdzniecības atbalsta darba grupas ziņojumu un ieteikumus, ko PTO Ģenerālpadome pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā sabiedrība noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā G-8 valstu Glenīglsā pieņemto paziņojumu 2005. gada 8. jūlijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, Eiropas Savienības un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības vairs neatbilst PTO noteikumiem, jo šīs attiecības ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja labvēlīgāku piekļuvi ES tirgiem;

B.   tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.   tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības, kur tirdzniecība sekmē izaugsmi;

D.   tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, kas palīdz novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Savienību;

E.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

F.   tā kā PEPN galvenais uzsvars ir likts uz preču tirdzniecību un atbilstību PTO noteikumiem;

G.   tā kā PTO noteikumi neprasa, lai EPN valstis uzņemtos liberalizācijas saistības pakalpojumu jomā, nedz arī aizliedz tās ievērot;

H.   tā kā šajos nolīgumos ietverto saistību ietekme uz valstīm un reģioniem var izrādīties sevišķi būtiska;

I.   tā kā no 14+1 (Austrumtimora) ĀKK Klusā okeāna valstīm uz šo brīdi tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika ir parafējušas PEPN;

J.   tā kā PEPN varētu ietekmēt turpmāko starp Papua-Jaungvineju un Fidži Salu Republiku un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju šajās sarunās;

K.   tā kā starp Eiropas Savienības un Klusā okeāna valstīm pastāv konkurences ierobežojumi, jo ES eksporta daļu veido preces, kuras Klusā okeāna valstis neražo, bet kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešajam patēriņam, vai arī tās ir izejvielas vietējās rūpniecības vajadzībām;

L.   tā kā pašreizējā politiskajā situācijā Fidži pie varas ir militāra valdība un ikvienam pilnam EPN nolīgumam jābūt atkarīgam no vienošanās par ceļvedi uz demokrātiskām vēlēšanām, ko apstiprinājuši visi atbilstīgie politiskie grupējumi Fidži Salās;

M.   tā kā Padome aicināja steidzami un pilnībā atjaunot demokrātiju, kā arī atjaunot civilo pārvaldi, cik drīz vien iespējams;

N.   tā kā ĀKK Klusā okeāna reģiona valstu grupa sastāv no 14 plašā teritorijā izkaisītām salu valstīm un Austrumtimoras, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir nepilni 8 miljoni; tā kā Klusā okeāna valstis, kā neviena cita reģiona valstis, ir ļoti atšķirīgas gan teritorijas, gan citu rādītāju ziņā ‐ vislielākā valsts Papua-Jaungvineja ir trīstūkstoš reizes lielāka par vismazāko šī reģiona valsti, Niue;

O.   tā kā zivsaimniecība un ar zivsaimniecību saistītās darbības un nozares uzrāda vislielāko potenciālu eksporta pieaugumam nākotnē;

P.   tā kā jaunajiem tirdzniecības noteikumiem ir jāpalielina atbalsts ar tirdzniecību saistītai palīdzībai;

Q.   tā kā ES stratēģijas tirdzniecības atbalstam mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

R.   tā kā Eiropas Savienība un ĀKK valstis ir vienojušās par jaunām, elastīgākām pilnveidotām izcelsmes normām, kas sniegs būtisku labumu, ja tiks īstenotas pareizi, ņemot vērā šo valstu samazināto veiktspējas līmeni;

S.   norāda, ka notiekošo sarunu kalendārs no pagaidu līdz pilnam EPN starp Eiropas Savienību un Klusā okeāna valstīm balstīts uz pieņēmumu, ka nolīgums tiks parakstīts līdz 2009. gada beigām,

1.   uzsver, ka šādus nolīgumus var uzskatīt par apmierinošiem tikai tādā gadījumā, ja tie izpilda trīs uzdevumus: piedāvā ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, veicina to dalību pasaules tirdzniecībā un stiprina reģionalizācijas procesu;

2.   uzsver, ka šā nolīguma galvenais mērķis ir ar attīstības mērķu, nabadzības samazināšanas un cilvēka pamattiesību ievērošanas palīdzību veicināt TAM sasniegšanu un īstenot šādus uzdevumus: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, sekmējot šo valstu līdzdalību pasaules tirdzniecībā, veicinot reģionalizācijas procesu, uzlabojot tirdzniecību starp Eiropas Savienību un ĀKK valstīm un veicinot ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju;

3.   uzsver, ka, lai aizsargātos no iespējamajām negatīvām sekām, ko varētu radīt Klusā okeāna valstu ekonomikas atvēršana, ir jānodrošina ES atbalsts, kas ļautu gūt patiesu labumu no tirdzniecības preferencēm un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību;

4.   uzskata, ka šim EPN ir jāveicina un jāpaplašina tirdzniecība, ekonomikas izaugsme, reģionālā integrācija, saimnieciskās darbības dažādošana un nabadzības samazināšana;

5.   mudina puses noslēgt sarunas, kā plānots, 2009. gadā; mudina puses veikt visus iespējamos pasākumus, lai varētu noslēgt pilnu EPN starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību līdz 2009. gada beigām, kā plānots;

6.   atzīst, cik svarīgi un izdevīgi ir panākt tādu nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās ĀKK partnervalstīm, kas atbilstu PTO noteikumiem, jo citādi tiktu nodarīts liels kaitējums tirdzniecības attiecībām un to attīstībai; par to liecina tirdzniecības apjomu pieaugums tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojās ar eksportu uz Eiropas Savienību pēc 2007. gada 31. decembra, kad beidzās labvēlīgu tarifu režīms saskaņā ar Kotonū nolīgumu;

7.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, lielāko daļu produkcijas pilnībā atbrīvojot no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

8.   uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu vispusīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

9.   atzinīgi vērtē to, ka PEPN tiek noteikts pārejas periods attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina Klusā okeāna valstu iestādes turpināt atbalstīt MVU intereses sarunās par pilnu EPN;

10.   mudina Komisiju neizdarīt spiedienu uz Klusā okeāna valstīm, lai tās uzņemtos pakalpojumu liberalizācijas saistības un tā sauktos "Singapūras jautājumus";

11.   mudina ĀKK valstis veicināt liberalizācijas procesu, piemērot šīs reformas ne tikai tirdzniecībai un precēm, bet arī citām jomām, kā arī uzlabot tirdzniecības un pakalpojumu liberalizāciju;

12.   aicina sarunām par pakalpojumiem izveidot spēcīgu normatīvo bāzi, lai nodrošinātu to, ka tiek sniegti vispārējie pakalpojumi un ka sarunu shēma neattiecas uz būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

13.   aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu palīdzību ĀKK valstu iestādēm un privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

14.   mudina attiecīgās valstis nodrošināt skaidru un pārredzamu informāciju par pastāvošo ekonomisko un politisko situāciju un attīstību, lai uzlabotu sadarbību ar Komisiju;

15.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par kādu pilnu EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labas prakses piemērus, kas nepieciešami, lai attiecīgās valstis varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem;

16.   uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības lielo nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

17.   aicina vēl vairāk samazināt tirdzniecībai starp attīstības valstīm un reģionālajām grupām piemērojamos tarifus, kas patlaban veido 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

18.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

19.   ir pārliecināts, ka pilniem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, bet ne jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

20.   atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas piemērošanas; aicina Komisiju turpmākajās sarunās, kuru mērķis ir noslēgt pilnu EPN, piekrist, ka tiek pārskatīti pagaidu EPN iekļautie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārredzamu un ātru izmantošanu, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

21.   atbalsta paredzētos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šie izņēmumi galvenokārt pamatojas uz nepieciešamību aizsargāt jaunās nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

22.   pieprasa drīzu ratifikācijas procedūru, lai partnerības valstis bez liekas kavēšanās varētu gūt labumu no PEPN;

23.   atgādina, ka, lai gan pagaidu nolīgumu var uzskatīt par pirmo soli šajā procesā, juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs starptautisks nolīgums, kurš ne vienmēr var automātiski novest pie pilna EPN vai arī pie tā, ka visas PEPN parakstījušās valstis paraksta pilnu EPN;

24.   aicina Komisiju notiekošajās sarunās piedāvāt maksimāli iespējamo elastību, kā tas minēts VLĀAP 2008. gada maija un novembra secinājumos par šo jautājumu;

25.   aicina Komisiju apsvērt Klusā okeāna valstu iesniegtos lūgumus saistībā ar pilna EPN noslēgšanu atkārtoti pārrunāt konkrētus strīdīgus jautājumus, par kuriem nav panākta vienošanās pagaidu EPN, ko tā vēlas grozīt vai atsaukt;

26.   norāda, ka Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika bija vienīgās Klusā reģiona valstu grupas locekles, kas iesaistījās šajā nolīgumā, bet pārējās šīs grupas valstis, ņemot vērā to nelielos preču tirdzniecības apjomus ar Eiropas Savienību, nevēlējās šo nolīgumu parakstīt;

27.   atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks EPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir būtisks Klusā okeāna valstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

28.   uzsver, ka ir jāpārliecinās, ka PEPN nemazinās nedz politisko vēlmi īstenot Klusā okeāna reģiona ekonomisko integrāciju, nedz arī sabiedrības atbalstu tai;

29.   tādēļ uzsver, ka īstenojot PEPN un apspriežot visaptveroša EPA nolīguma parakstīšanu, pienācīgi ir jāņem vērā Klusā okeāna reģiona integrācijas procesi;

30.   iesaka elastīgu, asimetrisku un pragmatisku pieeju notiekošajās sarunās par pilnu EPN; aicina Komisiju šajā kontekstā jo sevišķi ņemt vērā Klusā okeāna valstu lūgumus, kas attiecas uz nolīguma attīstības aspektiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada maija secinājumus;

31.   norāda, ka šis nolīgums var ietekmēt arī attiecības starp Klusā okeāna reģionu un tā tuvākajiem un lielākajiem tirdzniecības partneriem ‐ Austrāliju un Jaunzēlandi ‐ un ka ir jānodrošina, lai pašreizējā nolīguma noteikumi neradītu šķēršļus turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem ar šīm valstīm;

32.   atzīst, ka pilnā EPN ir jāiekļauj nodaļa par attīstības sadarbību, ietverot sadarbību preču tirdzniecības jomā, piegādātāju konkurētspēju, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālās veiktspējas palielināšanu un fiskālos pielāgojumus; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

33.   atgādina, ka EPN ne tikai pēc struktūras un satura, bet arī pēc īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta Klusā okeāna valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

34.   norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

35.   atzīt par pamatotu, ka Eiropas Savienība visām ĀKK apakšreģiona valstīm piemēro vislielākās labvēlības režīma (MFN) principu;

36.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības palīdzības stratēģija ar apņemšanos līdz 2010. gadam palielināt ES kolektīvo ar tirdzniecību saistīto palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (EUR 2 000 000 000) gadā (EUR 1 miljards no Kopienas, EUR 1 miljards); uzstāj, ka Klusā okeāna reģionam jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa;

37.   aicina drīz noteikt un nodrošināt daļu no "atbalsta tirdzniecībai" resursiem; uzsver, ka šiem līdzekļiem jāveido papildu kapitāls un tos nedrīkst iegūt, vienkārši pārdalot Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansējumu, un ka mērķim, kādam šie līdzekļi piešķirti, ir jāatbilst Papua–Jaungvienjas un Fidži Salu Republikas prioritātēm, tie jāsaņem paredzētajā termiņā un saskaņā ar valstu un reģionu attīstības stratēģisko plānu īstenošanas grafikiem; atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta AĀK valstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

38.   aicina Komisiju, ņemot vērā Padomes 2007. gada septembrī uzņemtās saistības attiecībā uz nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (TRIPS) un piekļuvi medikamentiem, pilnā EPN nerisināt sarunas par tiem TRIPS-plus noteikumiem, kas skar sabiedrības veselību un zāļu pieejamību, atturēties pieprasīt pilnībā ievērot līgumu par sadarbību patentu jomā un līgumu par patentu tiesībām vai piekrist to noteikumiem, atturēties iekļaut Direktīvas 2004/48/EK(11) noteikumus un pilnā EPN neieviest sodus, piemēram, par neoriģinālo datu bāzu aizsardzību;

39.   pauž nepārtrauktu atbalstu pilnam EPN starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģionu, tostarp svarīgajā intelektuālā īpašuma tiesību sarunu jomā, kas attiecas ne tikai uz rietumu tehnoloģiskajiem sasniegumiem, bet arī uz bioloģisko daudzveidību un tradicionālajām zināšanām;

40.   aicina īstenot atbilstīgus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra nozīme un iedarbība, lai uzraudzītu EPN ietekmi, palielinot ĀKK valstu līdzdalību un paplašinot apspriedes ar ieinteresētajām aprindām;

41.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota attiecīga parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai ir jādarbojas elastīgi un aktīvi ciešā sadarbībā ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra PEPN pieņemšanas;

42.   jo īpaši uzsver ĀKK parlamentu un nevalstisko organizāciju dalību EPN uzraudzībā un vadībā un aicina Komisiju veicināt to līdzdalību notiekošajās sarunu procedūrās; šajā sakarībā ES un ĀKK valstīm ir nepieciešama skaidra, uz līdzdalības principu pamatota darba kārtība;

43.   uzsver, ka pilnā EPN būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un vispārējās ietekmes novērtējums, kas veicams trīs līdz piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas, lai noteiktu nolīguma sociālekonomisko ietekmi, tostarp īstenošanas izmaksas un sekas; pieprasa, lai Eiropas un Klusā okeāna valstu parlamenti tiktu iesaistīti nolīguma pārskatīšanā;

44.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252. (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas attīstības kopienas (DAK) EPN valstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0179 B6-0144/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Piekto Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferenci Kankūnā(1),

–   ņemot vērā 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2),

–   ņemot vērā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencei Honkongā(3),

–   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4),

–   ņemot vērā 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrādi, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(6),

–   ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7),

–   ņemot vērā 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8),

–   ņemot vērā 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(9),

–   ņemot vērā 2008.  gada 5. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK (Dienvidāfrikas attīstības kopiena) EPN valstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmē,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā kopš 2008. gada 1. janvāra Eiropas Savienības un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības vairs neatbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, jo šīs attiecības ĀKK valstīm, nepiemērojot savstarpīguma principu, nodrošināja preferenciālu piekļuvi ES tirgiem;

B.   tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

C.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

D.   tā kā iepriekšējās tirdzniecības preferenču sistēmas nespēja palīdzēt ievērojami uzlabot šo valstu ekonomisko situāciju;

E.   tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Kopienu; tā kā šajos nolīgumos ir iekļauta virkne strīdīgu noteikumu;

F.   tā kā Eiropas Savienība nodrošina ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot simtprocentīgu atbrīvojumu no kvotām un nodokļiem, ar pārejas periodu rīsiem (līdz 2010. gadam) un cukuram (līdz 2015. gadam);

G.   tā kā pareizi izstrādāta tirdzniecības liberalizācija var veicināt tirgus daudzveidību, ekonomisko izaugsmi un attīstību;

H.   tā kā dažas ĀKK valstis sarunās par EPN ir prasījušas pieņemt klauzulu par vislielākās labvēlības režīmu (VLR), lai nosakot parastu nediskriminējošu tarifu preču importam, tādējādi panākot, ka pret visiem eksportētājiem nodrošina tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kuriem noteikts VLR;

I.   tā kā konkurence starp ES un ĀKK tautsaimniecībām ir ierobežota, jo daļa ES eksporta ir preces, ko ĀKK valstis neražo, bet izmanto vai nu tiešam patēriņam, vai kā resursus vietējā rūpniecībā; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības preču tirdzniecību, jo šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurās tiek traucēts un nereti pat sagrauts gan vietējais, gan reģionālais tirgus, un tāpēc ES bez kavēšanās jāuzsāk pakāpeniska visa veida eksporta subsīdiju pārtraukšana;

J.   tā kā sarunās starp Eiropas Kopienu un DAK valstīm ir apspriesti jauni, uzlaboti noteikumi par preču izcelsmi, jo īpaši saistībā ar tekstilizstrādājumiem, apģērbiem, zivsaimniecības un dažiem lauksaimniecības ražojumiem, un šie noteikumi var sniegt DAK valstīm ievērojamus labumus, ja tos piemēros atbilstoši un pienācīgi ņems vērā to, ka šīm valstīm ir zemāks veiktspējas līmenis; tā kā jāuzsver, ka, ja EPN mērķis ir atbalstīt reģionālo kumulāciju un veicināt investīcijas, noteikumi par preču izcelsmi jāvienkāršo un jāuzlabo, lai ĀKK valstu uzņēmumi varētu attīstīt pārstrādātu produktu eksportu un izmantot ENP piedāvātās jaunās tirgus iespējas,

1.   atkārtoti pauž viedokli, ka EPN pamatā jābūt ĀKP valstu vajadzībām un tie jāveido tā, lai atdzīvinātu ĀKP valstu un ES tirdzniecības attiecības, veicinātu valstu ekonomikas diversifikāciju un reģionālo integrāciju, mazinātu nabadzību ĀKK valstīs, sekmētu cilvēktiesību ievērošanu un līdz ar to ‐ tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu;

2.   uzsver, ka, lai nodrošinātu aizsardzību pret iespējamām negatīvām sekām, ko varētu radīt Dienvidāfrikas attīstības savienības reģiona valstu ekonomikas atvēršana, ir jānodrošina Eiropas Savienības atbalsts, kas ļautu gūt patiesu labumu no tirdzniecības preferencēm un veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību;

3.   atzīst priekšrocības, kādas rodas eksportētājiem PEPN darbības rezultātā, saglabājot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc Kotonū nolīgumā paredzētā labvēlīgāka tarifu režīma izbeigšanās 2007. gada 31. decembrī, un tādējādi izvairoties no zaudējumiem, kādi varēja rasties ĀKK eksportētājiem, ja tie būtu spiesti rīkoties saskaņā ar mazāk izdevīgām tirdzniecības sistēmām;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Kopiena nodrošina ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot to ražojumiem pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

5.   atzinīgi vērtē VLĀAP 2008. gada maija, jūnija un novembra secinājumus, kuros uzsvērta vajadzība atbalstīt pašreizējos reģionālās integrācijas procesus un veicināt attīstību, un aicina Komisiju sarunās ievērot šo pilnvarojumu; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi novērst Dienvidāfrikas Muitas savienības sabrukumu (SACU);

6.   uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis uz ilgtspējīgu izaugsmi reģionos un šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu pilnīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

7.   aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un piemērotāku palīdzību gan iestādēm ĀKK valstīs, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

8.   uzskata, ka pašreizējā pagaidu nolīgumā nav īpaši domāts par tādiem jautājumiem kā neatkarīga pārtikas apgāde un tiesības uz pārtiku un nav paredzēts atbalsts lauksaimniecības un tirdzniecības politikas instrumentiem, kas veicinātu tirgus regulēšanu un ilgtspējīgas ģimenes lauksaimniecības aizsardzību; uzsver, ka sarunās šiem tematiem jāpievērš galvenā uzmanība, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības politika un visas pārējās ES politikas jomas atbilst principam par neatkarīgu pārtikas apgādi un tiesībām uz pārtiku;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto tirdzniecības atbalsta budžetu; atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, ar ko uzņēmās saistības katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (EUR 2 000 000 000) (EUR 1 miljardu piešķirs Kopiena un EUR 1 miljardu ‐ dalībvalstis); uzstāj, ka DAK reģionam jāsaņem atbilstoša un taisnīga šīs palīdzības daļa;

10.   aicina pēc iespējas ātrāk noteikt un nodrošināt daļu no "Atbalsta tirdzniecībai" resursiem; uzsver, ka tiem jābūt papildu līdzekļiem, nevis vienkāršai Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļu pārstrukturizācijai, ka tiem jāatbilst DAK valstu prioritātēm un to izmaksai jābūt laicīgai, prognozējamai un saskaņotai ar valsts un reģionālo stratēģiskās attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkāda veida nosacītību saistībā ar EPN attiecībā uz ES atbalstu un aicina Komisiju garantēt, ka piekļuve desmitā EAF finansējumam tiek šķirta no sarunu rezultātiem un tempa;

11.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilno EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

12.   aicina Komisiju nodrošināt, lai ES reģistrēti starpvalstu uzņēmumi ar ražotnēm ĀKK valstīs ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) pamatstandartus, sociālās un vides konvencijas, kā arī starptautiskos nolīgumus, lai visā pasaulē panāktu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstākiem sociālajiem un vides standartiem;

13.   uzsver to, cik nozīmīga ir iekšējā reģionālā tirdzniecība, un norāda uz vajadzību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu ilgtspējīgu reģiona izaugsmi; uzsver sadarbības un konkurences nozīmi starp dažādām reģionālām struktūrvienībām; aicina Komisiju nemazināt reģionālo aspektu;

14.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota pienācīga uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra PEPN pieņemšanas;

15.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi turpina veicināt attīstību nabadzīgajās valstīs;

16.   pauž pārliecību, ka pilniem EPN ir jāpapildina nolīgums par DAP, bet ne jābūt tā alternatīvai;

17.   atzīst, ka nolīgumā ir nepieciešama nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo aizsardzības pasākumu neievērošanas; turpinot sarunas par pilnu EPN, aicina Komisiju atbalstīt PEPN iekļauto aizsardzības pasākumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārskatāmu un ātru izmantošanu gadījumos, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

18.   atbalsta paredzētos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šie izņēmumi galvenokārt pamatojas uz nepieciešamību aizsargāt jaunās nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

19.   aicina Komisiju apliecināt elastīgumu, risinot Angolas, Namībijas un Dienvidāfrikas svarīgākās pamatproblēmas saistībā ar tādiem jautājumiem kā klauzula par vislielākās labvēlības režīmu, kā arī eksporta nodokļi un pavisam jaunu rūpniecības nozaru aizsardzība;

20.   mudina sarunu puses notiekošajās sarunās ieņemt elastīgu, asimetrisku un pragmatisku nostāju, lai panāktu reģionālu EPN, kas apmierinātu abas puses, nenosakot nereālus termiņus un ļaujot DAK valstīm no jauna vest sarunas par tiem noteikumiem attiecībā uz strīdīgajiem jautājumiem, kurus tās vēlas grozīt vai atcelt;

21.   atzinīgi vērtē 2009. gada martā Svakopmundā, Namībijā, notikušajās tehniskajās sarunās panākto un to, ka Komisija ir piekritusi strīdīgos jautājumus risināt pirms PEPN parakstīšanas; aicina atklātos jautājumus, piemēram, vislielākās labvēlības klauzula, pušu tiesiskā definēšana un atlikušie lauksaimniecības tirgus pieejamības jautājumi, risināt tā, lai visas DAK EPN grupas valstis varētu parakstīt PEPN;

22.   atzīst, ka Dienvidāfrikas attīstības kopienas EPN ir jāiekļauj nodaļa par sadarbību attīstības jomā, ietverot šajā nodaļā jautājumus par sadarbību preču tirdzniecībā, piedāvājuma puses konkurētspēju, uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītus jautājumus, institucionālo spēju uzlabošanas un fiskālās pielāgošanas jautājumus; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja; aicina Komisiju cieši sadarboties ar Dienvidāfrikas attīstības kopienas valstīm, lai nodrošinātu šajā attīstības sadarbības nodaļā iekļauto mērķu izpildi;

23.   uzsver, ka jebkurā pilnā EPN ir jāparedz arī noteikumi attiecībā uz kopīgu pieņemtām labas pārvaldības, pārredzamības politiskajos amatos un cilvēktiesību definīcijām atbilstīgi Kotonū nolīguma 11.b, 96. un 97. pantam, kā arī konkrēti noteikumi tādām īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām kā vietējie zemnieki un sievietes;

24.   norāda, ka notiekošo sarunu kalendārs pārejai no ES un DAK valstu PEPN uz pilnu EPN ir izveidots, pieņemot, ka nolīgums tiks noslēgts līdz 2009. gada beigām; mudina Komisiju neizdarīt nevajadzīgu spiedienu uz DAK valstīm, mudinot tās uzņemties liberalizācijas saistības un reglamentējošas saistības attiecībā uz pakalpojumiem un t. s. Singapūras jautājumiem;

25.   aicina sarunu par pakalpojumiem gadījumā izveidot spēcīgu normatīvo bāzi, lai nodrošinātu to, ka pastāv universāla pakalpojumu sniegšana;

26.   atbalsta abu pušu centienus visā sarunu procesa laikā nodrošināt aktīvu Dienvidāfrikas līdzdalību; atzīst, ka Dienvidāfrikas līdzdalība ir būtiski svarīga, lai veicinātu ekonomisko saskaņotību, reģionālo integrāciju un turpmāku tirdzniecības un investīciju attiecību attīstību starp šo reģionu un Eiropas Savienību; aicina Komisiju saglabāt un attīstīt šo saikni sarunās par galīgu un pilnu EPN;

27.   norāda uz Dienvidāfrikas attīstības kopienas reģiona valstu nodomu iesaistīties jaunas brīvās tirdzniecības zonas izveidē ar Austrumāfrikas kopienas reģiona valstīm, kā arī Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu kopējā tirgus (COMESA) izveidē; aicina Komisiju sekot līdzi notikumu attīstībai, lai nodrošinātu pilnu EPN atbilstību;

28.   atzinīgi vērtē Dienvidāfrikas attīstības kopienas un ES PEPN iekļauto pārskatīšanas klauzulu, kas apstiprina, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas dienas un turpmāk reizi piecos gados tas pilnīgi jāpārskata, tostarp veicot tirdzniecības saistību īstenošanas izmaksu un seku analīzi; vajadzības gadījumā jāgroza nolīguma noteikumi un jāprecizē to piemērošanas joma, ievērojot un izpildot PTO noteikumus un procedūru;

29.   mudina sarunās iesaistītās puses pabeigt sarunas par pilnu EPN 2009. gada laikā, iekļaujoties plānā;

30.   uzstāj, ka Parlaments pilnībā jāinformē un jāiesaista pārejas sarunu procesā; vēlas, lai tas notiktu aktīvā un neformālā trialogā ar Padomi un Komisiju; aicina Padomi Parlamentu iesaistīt iespējami ātri;

31.   īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi EPN uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī lūdz Komisiju garantēt šo parlamentu dalību notiekošajos sarunu procesos; šajā saistībā ir jāizstrādā skaidra darba kārtība turpmākām sarunām, par kuru jāvienojas ĀKK valstīm un Eiropas Savienībai un kuras pamatā jāizmanto līdzdalības pieeja;

32.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par pagaidu nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0180 B6-0145/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tādas tirdzniecības politikas izveidošana, kas maksimāli veicinātu tirdzniecības ieguldījumu nabadzības apkarošanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(9) un 2008. gada 5. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Komoru salām, Madagaskaru, Maurīciju, Seišelu salām un Zambiju, no vienas puses, un Eiropas Kopienu, no otras puses,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmē,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā PTO Ģenerālpadomes 2006. gada 10. oktobrī pieņemto ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Tirdzniecības atbalsta darba grupa,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) kā kritēriji, ko starptautiskā sabiedrība ir kopīgi izstrādājusi, lai izskaustu nabadzību,

–   ņemot vērā G-8 valstu 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā ES un ĀKK valstu līdzšinējās tirdzniecības attiecības, kas bija spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim un nodrošināja šīm valstīm vienpusēji preferenciālu piekļuvi ES tirgiem, ir pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem;

B.   tā kā EPN atbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt un veicināt ĀKK valstu ekonomikas reģionālo integrāciju un arī pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību un slimības ĀKK valstīs;

C.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze apliecina, ka godīga un attīstībai labvēlīga tirdzniecības politika jaunattīstības valstīm būs nozīmīgāka nekā jebkad agrāk;

D.   tā kā agrākās tirdzniecības preferenču sistēmas nespēja palīdzēt ievērojami uzlabot šo valstu ekonomisko situāciju;

E.   tā kā pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir preču tirdzniecības nolīgumi, ar kuriem vajadzētu novērst tirdzniecības pārtraukšanu starp ĀKK un Eiropas Savienību;

F.   tā kā PEPN ir pilnīgi neatkarīgi un PTO prasībām atbilstoši starptautiski nolīgumi un tos var uzskatīt par pirmo soli virzībā uz pilntiesīgu ENP noslēgšanu;

G.   tā kā Eiropas Savienība jau kopš pašiem pirmsākumiem piedāvā ĀKK valstīm simtprocentīgas kvotas un beznodokļu piekļuvi ES tirgum, nosakot pārejas periodu vienīgi attiecībā uz rīsiem (līdz 2010. gadam) un cukuru (līdz 2015. gadam);

H.   tā kā ĀKK valstu un Eiropas Savienības veiktspēja būtiski atšķiras;

I.   tā kā konkurence ES un ĀKK valstu tautsaimniecību starpā ir ierobežota, jo ES pārsvarā eksportē preces, ko ĀKK valstis neražo, taču kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešam patēriņam, vai arī kā izejmateriāls vietējai rūpniecībai;

J.   tā kā pareizi izstrādāta tirdzniecības liberalizācija var veicināt tirgus daudzveidību, ekonomisko izaugsmi un attīstību;

K.   tā kā dažas ĀKK valstis sarunās par EPN ir prasījušas pieņemt klauzulu par vislielākās labvēlības režīmu (VLR), lai noteiktu parastu nediskriminējošu tarifu preču importam, tādējādi panākot, ka pret visiem eksportētājiem nodrošina tādu pašu attieksmi kā pret tiem, kuriem noteikts VLR;

L.   tā kā sarunās ar ĀKK valstīm ir apspriesti jauni uzlaboti noteikumi attiecībā uz preču izcelsmi un šie noteikumi var sniegt ĀKK valstīm ievērojamus labumus, ja tos atbilstoši piemēros un pienācīgi tiks ņemts vērā arī šo valstu pazeminātais veiktspējas līmenis;

M.   tā kā vienlaikus ar uzlabotiem tirdzniecības noteikumiem ir jāparedz lielāks atbalsts palīdzībai, kas saistīta ar tirdzniecību;

N.   tā kā ES stratēģijas tirdzniecības atbalstam mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas;

O.   tā kā pilntiesīgs EPN neizbēgami noteiks turpmāko starp ĀKK valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju sarunās;

P.   tā kā ĀKK valstu Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu grupu (ESA) veido valstis, kuras šajā reģionā ievērojami atšķiras gan pēc lieluma, gan iekšzemes kopprodukta apjoma;

Q.   tā kā ESA Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu grupu veido piecas valstis, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 33,5 miljoni, turklāt šīs valstis ievērojami atšķiras gan pēc lieluma, gan citām pazīmēm, piemēram, Madagaskara ir lielākā no šīm valstīm un tajā dzīvo 250 reižu vairāk iedzīvotāju nekā mazākajā grupas valstī ‐ Seišelu salās;

R.   tā kā ESA reģions pašlaik ir sadalīts Austrumāfrikas kopienas (EAC) un ESA grupā, taču līdzko abas grupas to vēlētos, reģions varētu atkal apvienoties,

1.   atkārtoti pauž pārliecību, ka atbilstīgi sagatavoti un ar efektīvu attīstību veicinošu politiku papildināti EPN ir iespēja atdzīvināt ĀKK un ES valstu tirdzniecības attiecības, sekmēt ĀKK valstu ekonomikas attīstību, dažādošanu un reģionālo integrāciju, kā arī samazināt nabadzību ĀKK valstīs;

2.   uzsver, ka EPN nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina triju mērķu sasniegšanu, proti: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai, veicināt to dalību pasaules tirdzniecībā un stiprināt reģionalizācijas procesu;

3.   uzsver, ka viens no šā nolīguma galvenajiem uzdevumiem ir ar attīstības mērķu, nabadzības samazināšanas un cilvēku pamattiesību nodrošināšanas palīdzību sekmēt TAM sasniegšanu;

4.   atzīst priekšrocības, kādas eksportētājiem sniedz PEPN parakstīšana starp Savienību un attiecīgajām valstīm, jo tiek saglabāts līdzšinējais stāvoklis saistībā ar eksportu uz Eiropas Savienību pēc Kotonū nolīgumā paredzētā labvēlīgāka tarifu režīma termiņa beigām 2007. gada 31. decembrī, tādējādi ESA valstīm saglabājot un būtiski paplašinot eksporta iespējas uz ES gan sakarā ar pilnīgu tirgus noteikumu ieviešanu, gan ņemot vērā uzlabotus noteikumus attiecībā uz preču izcelsmi;

5.   atzīst, cik svarīgi ir panākt tādu nolīgumu starp Savienību un tās ĀKK partnervalstīm, kas atbilstu PTO noteikumiem, jo citādi tiks nodarīts liels kaitējums savstarpējām tirdzniecības attiecībām un ĀKK partnervalstu attīstībai;

6.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Kopiena nodrošina ESA valstīm pieeju ES tirgum, piedāvājot to ražojumiem pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ESA valstīm un Savienību;

7.   uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešams solis, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi gan atsevišķos reģionos, gan visā reģionu kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas par pilntiesīgu nolīgumu, lai veicinātu tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

8.   aicina Komisiju nodrošināt, lai ESA reģiona valstīm būtu iespēja atkārtoti apspriest jebkādus ar strīdīgajiem jautājumiem saistītos noteikumus, ko tās vēlas grozīt vai atcelt, ja minētās valstis šādu vēlmi paustu;

9.   atzinīgi vērtē to, ka PEPN tiek noteikts pārejas periods attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina attiecīgo valstu iestādes turpināt atbalstīt MVU intereses sarunās par pilntiesīgu EPN;

10.   norāda, ka ES un ESA valstu tautsaimniecības ir ļoti atšķirīgas, un ar brīvas tirdzniecības politiku vien šīs atšķirības nevar novērst ne daļēji, ne pilnībā;

11.   mudina ĀKK valstis veicināt liberalizācijas procesu un aicina attiecināt šīs reformas ne tikai uz preču tirdzniecību, bet paplašināt arī pakalpojumu tirdzniecības liberalizāciju;

12.   aicina Savienību sniegt plašāku un atbilstošāku palīdzību gan ĀKK valstu iestādēm, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas, kā arī nodrošināt, lai tiktu veikti pasākumi neaizsargātāko iedzīvotāju grupu (gados vecāku cilvēku, invalīdu, vientuļo māšu) aizsardzībai ekonomikas pārejas posmā;

13.   aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kāds ir faktiskais to līdzekļu sadalījums ĀKK valstu reģionā, kuru avots ir par prioritārajiem uzskatītie izdevumi saistībā ar palielināto budžetu tirdzniecības palīdzībai;

14.   aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalstam paredzēto līdzekļu apjomu un nodrošināt tā sniegšanu;

15.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības atbalsta stratēģija, kurā paredzētas saistības līdz 2010. gadam palielināt kopējo, ar tirdzniecību saistīto palīdzību līdz EUR 2 miljardiem (2 000 000 000) (1 miljardu eiro piešķirs Kopiena un 1 miljardu eiro ‐ dalībvalstis); prasa, lai Rietumāfrikas reģionam tiktu piešķirta pienācīga un taisnīga daļa;

16.   aicina attiecīgās valstis sniegt skaidru un pārredzamu informāciju par ekonomisko un politisko situāciju un attīstību šajās valstīs, lai uzlabotu sadarbību ar Savienību;

17.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilntiesisku EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labas prakses piemērus, kas nepieciešami, lai ĀKK valstīs varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem, tostarp apkarojot iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

18.   uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības lielo nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām; prasa, lai nolīgumi starp Eiropas Savienību un ESA reģiona valstīm nebūtu savstarpēji pretrunīgi un lai tie nekavētu reģionālo integrāciju šajā paplašinātajā reģionā;

19.   aicina īstenot atbilstošus un pārredzamus uzraudzības mehānismus, kuriem ir skaidra loma un iedarbība, lai sekotu līdzi EPN ietekmei, turklāt arvien paplašinoties ĀKK valstu atbildībai un konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm, tostarp pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka ar ESA valstīm noslēgta PEPN visaptveroša pārskatīšana jāveic ne vēlāk kā piecus gadus pēc parakstīšanas dienas, izvērtējot nolīguma sociālekonomiskās sekas, tostarp īstenošanas izmaksas un rezultātus, paredzot veikt gan nolīguma noteikumu grozījumus, gan tā piemērošanas korekcijas;

20.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un aktīvi sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra EPN pieņemšanas;

21.   īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko organizāciju izšķirošo lomu EPN uzraudzībā un pārvaldībā un aicina Komisiju veicināt to līdzdalību notiekošajās sarunu procedūrās; uzskata, ka tāpēc ir vajadzīgs ES un ĀKK valstu turpmāko sarunu precīzs plāns, kura pamatā jābūt līdzdalības principam;

22.   uzstāj, ka, atbilstīgi Parīzē pieņemtajiem palīdzības efektivitātes nodrošināšanas principiem, palīdzība cita starpā jāsniedz pēc pieprasījuma, un tāpēc aicina ĀKK valstis ‐ vajadzības gadījumā ar ES attiecīgu palīdzību ‐ iesniegt sīki izstrādātus, skaitļos izteiktus priekšlikumus par to, kādā veidā un kādam nolūkam ir vajadzīgi ar EPN saistīti papildu līdzekļi, jo īpaši attiecībā uz reglamentējošiem noteikumiem, aizsardzības pasākumiem, tirdzniecības veicināšanu, atbalstu starptautisko sanitāro un fitosanitāro (SPS) un intelektuālā īpašuma jomas standartu izpildei, kā arī attiecībā uz EPN uzraudzības mehānisma struktūru;

23.   turpina paust atbalstu visaptveroša EPN noslēgšanai starp Eiropas Kopienu un ESA valstīm, tostarp svarīgajā jautājumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas attiecas ne tikai uz rietumu tehnoloģiskajiem sasniegumiem, bet arī uz bioloģisko daudzveidību un tradicionālajām zināšanām;

24.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi turpina veicināt attīstību nabadzīgajās valstīs;

25.   pauž pārliecību, ka pilntiesiskiem EPN vajadzētu papildināt nolīgumu par DAP, bet ne kļūt par tā alternatīvu;

26.   atzīst, ka nolīgumā ir nepieciešama nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem un ka šāda nodaļa ir ļoti svarīga; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas ļaunprātīgas izmantošanas; turpinot sarunas par pilntiesisku EPN, aicina Komisiju atbalstīt pagaidu EPN iekļauto aizsardzības pasākumu pārskatīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārskatāmu un ātru izmantošanu gadījumos, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

27.   uzskata, ka pilniem EPN nolīgumiem vajadzētu veicināt apstrādātu ražojumu eksportu, izmantojot vienkāršākus un uzlabotus izcelsmes noteikumus, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā tekstilrūpniecība un lauksaimniecība;

28.   atbalsta paredzētos tarifa pozīciju izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, jo šie izņēmumi galvenokārt pamatojas uz nepieciešamību aizsargāt jaunās nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs un atgādina par Dohas sarunās pausto ES apņemšanos pakāpeniski pārtraukt lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas;

29.   atzīmē, ka Savienības un ESA reģiona valstu pašreizējās sarunas par pāreju no pagaidu EPN uz pilnu EPN norit pēc tāda grafika, kurā paredzēts šo nolīgumu noslēgt līdz 2009. gada beigām; mudina Komisiju neizdarīt pārmērīgu spiedienu uz ESA reģiona valstīm, lai tās uzņemtos liberalizācijas saistības, un aicina šajā sakarā ņemt vērā ESA valstu parlamentu viedokli;

30.   uzskata, ka vajadzētu nošķirt komercpakalpojumus un sabiedriskos pakalpojumus; uzsver nepieciešamību sarunas neattiecināt uz tiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ar kuriem apmierina cilvēku pamatvajadzības vai kuriem ir svarīga loma kultūras daudzveidības saglabāšanā;

31.   konstatē, ka pilnā EPN iekļauta nodaļa par sadarbību attīstības jomā, attiecinot to uz sadarbību preču tirdzniecībā, piedāvājuma puses konkurētspēju, uzņēmējdarbību veicinošu infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, tirdzniecības jautājumiem, institucionālo spēju uzlabošanu un fiskālo pielāgošanos; aicina abas puses pildīt savas saistības, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu, ņemot vērā ESA valstu veiktspēju;

32.   uzsver, ka jebkurā pilnā EPN ir jāparedz arī noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajos amatos un cilvēktiesībām atbilstoši Kotonū nolīguma 11.b, 96. un 97. pantam;

33.   mudina Komisiju sarunās par virzību uz pilntiesīgajiem reģionālajiem EPN tā sauktos "satura jautājumus" (piemēram, nolīguma tirdzniecības aptvērums, vislielākās labvēlības režīma klauzula, izvedmuitas nodokļi, aizsardzības pasākumi un izcelsmes noteikumi) risināt tā, lai tie atbilstu ES un tās iedzīvotāju interesēm un tiktu atbalstīta ilgtspējīga attīstība gan ES, gan ĀKK valstīs;

34.   uzsver, ka pilns EPN ir ļoti svarīgs, lai atbalstītu reģionu savstarpējās attiecības, jo ar tā palīdzību tiks saskaņoti ĀKK valstu un Eiropas Kopienas tirdzniecības nolīgumi;

35.   pauž nopietnas bažas, ka pašreizējais cilvēktiesību, demokrātijas un ekonomikas stāvoklis Zimbabvē ir būtisks apdraudējums šīs valsts iedzīvotājiem un rada lielus šķēršļus sadarbībai starp Eiropas Savienību un Zimbabvi gan pašreiz, gan nākotnē;

36.   atzinīgi vērtē ESA grupas muitas savienības izveidi, kā arī centienus radīt monetāro savienību, jo īpaši ņemot vērā ieguvumus uzņēmumiem, kādus varētu dot noteikumu saskaņošana ESA reģionā, jo tādējādi paplašinātos tirgus, palielinātos tirdzniecība un uzlabotos iespējas gūt apjomradītus ietaupījumus;

37.   aicina sarunu puses nolīgumā iekļaut saistošus noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu, ieguldījumiem un konkurenci, ar kuriem varētu palielināt ieinteresētību veikt uzņēmējdarbību un ieguldīt līdzekļus ESA valstīs, jo, ja tie attieksies uz visiem un tādējādi palīdzēs piesaistīt uzņēmējdarbību un ieguldījumus, šādi noteikumi dos labumu gan patērētājiem, gan vietējām varas iestādēm;

38.   aicina veikt ātru ratifikācijas procedūru, lai partnervalstis nekavējoties varētu sākt izmantot PEPN sniegtās priekšrocības;

39.   mudina puses pabeigt sarunas par pilnu EPN starp ESA valstīm un Eiropas Kopienu, jo abas puses ir nepārprotami atzinušas šāda nolīguma sniegtās priekšrocības;

40.   prasa nodrošināt Parlamenta pilnīgu informētību un iesaisti sarunu procesā par pagaidu nolīgumiem; vēlas, lai tas notiktu aktīvā un neformālā trialogā ar Padomi un Komisiju; aicina Padomi Parlamentu iesaistīt iespējami ātri;

41.   atzīst Čagosu arhipelāga iedzīvotāju bēdīgo likteni, kuri ar spēku aizvesti no šīm salām un tagad dzīvo nabadzībā Maurīcijā un Seišelu salās, un uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu censties rast šī arhipelāga iedzīvotāju problēmas risinājumu, lai ļautu viņiem atgriezties dzimtajās salās;

42.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126.lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par nolīgumu, ar kuru izveido pamatu ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses

P6_TA(2009)0181 B6-0146/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas novērtējumu pēc PTO Ģenerālpadomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas 6. Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tādas tirdzniecības politikas izveidošana, kas maksimāli veicinātu tirdzniecības ieguldījumu nabadzības apkarošanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par TRIPS nolīgumu un zāļu pieejamību(9), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(10) un 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(11),

–   ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrumāfrikas Kopienas partnervalstīm, no otras puses,

–   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes secinājumus, kas pieņemti 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija sanāksmēs,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 4. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2001. gada 14. novembrī Dohā,

–   ņemot vērā PTO Ministru konferences 6. sesijas Ministru deklarāciju, ko pieņēma 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā PTO Ģenerālpadomes 2006. gada 10. oktobrī pieņemto ziņojumu un ieteikumus, ko sagatavojusi Tirdzniecības atbalsta darba grupa,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā G-8 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā EPN ir jāatbilst PTO noteikumiem, un šo nolīgumu mērķis ir atbalstīt reģionālo integrāciju un veicināt ĀKK valstu ekonomikas pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, tādējādi veicinot to ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko izaugsmi un sekmējot kopējos centienus izskaust nabadzību ĀKK valstīs;

B.   tā kā PTO noteikumi neprasa EPN valstīm uzņemties liberalizācijas saistības pakalpojumu jomā;

C.   tā kā EPN ir jāizmanto, lai veidotu ilgtermiņa attiecības, kurās tirdzniecība sekmē izaugsmi;

D.   tā kā pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze liecina, ka taisnīgas tirdzniecības politikas attiecības jaunattīstības valstīm būs nozīmīgākas nekā jebkad agrāk;

E.   tā kā pagaidu EPN (PEPN) ir paredzēti preču tirdzniecībai un atbilstībai PTO;

F.   tā kā PEPN būs galvenā ietekme uz Austrumāfrikas Kopienas (AĀK) partnervalstu un tās tirdzniecības partneru Austrumāfrikā un Dienvidāfrikā tautsaimniecības, sociālās un vides attīstības virzību nākotnē;

G.   tā kā AĀK partnervalstis 2005. gadā izveidoja muitas savienību un strādā, lai līdz 2010. gadam izveidotu kopējo tirgu, līdz . gadam ‐ monetāro savienību, kā arī Austrumāfrikas valstu politisko federāciju;

H.   tā kā PEPN neizbēgami noteiks turpmāko starp AĀK valstīm un citiem tirdzniecības partneriem noslēgto nolīgumu darbības jomu un saturu, kā arī reģiona nostāju sarunās;

I.   tā kā starp Eiropas Savienības un ĀKK valstīm pastāv konkurences ierobežojumi, jo ES eksporta daļu veido preces, kuras ĀKK valstis neražo, bet kuras tām ir vajadzīgas vai nu tiešajam patēriņam, vai arī tās ir izejvielas vietējās rūpniecības vajadzībām; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības preču tirdzniecību, jo šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurās tiek traucēts un nereti pat sagrauts gan vietējais, gan reģionālais tirgus, un tāpēc ES bez kavēšanās jāsāk pakāpeniski pārtraukt izmaksāt visu veidu eksporta subsīdijas;

J.   tā kā AĀK partnervalstis ir norādījušas, ka vēlas no jauna apspriest vairākus PEPN iekļautos jautājumus;

K.   tā kā neviens no liberalizācijas grafikiem neprasa, lai attiecīgā valsts sāktu atcelt pozitīvos tarifus līdz 2015. gadam; tā kā AĀK partnervalstīm ir doti 24 gadi, lai pabeigtu PEPN liberalizācijas procesu;

L.   tā kā papildus tirdzniecības saistībām ir jāpalielina atbalsts ar tirdzniecību saistītai palīdzībai;

M.   tā kā ES stratēģijas tirdzniecības atbalstam mērķis ir palielināt jaunattīstības valstu veiktspēju izmantot jaunās tirdzniecības iespējas, kā arī kompensēt pielāgošanas izmaksas un tirdzniecības liberalizācijas iespējamās negatīvās sekas;

N.   tā kā nekas iespējami vispilnākajā EPN nedrīkst skart AĀK partnervalstu veiktspēju sekmēt zāļu pieejamību,

1.   uzskata, ka PEPN ir jādod ieguldījums tirdzniecības atdzīvināšanā starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību, straujākā ekonomikas izaugsmē, reģionālajā integrācijā, saimnieciskās darbības dažādošanā un nabadzības samazināšanā, kā arī TAM sasniegšanā; tādēļ aicina panākt elastīgu īstenošanu, kurā ir ņemta vērā AĀK partnervalstu ierobežotā veiktspēja;

2.   uzsver, ka šādus nolīgumus var uzskatīt par apmierinošiem tikai tādā gadījumā, ja tie izpilda trīs uzdevumus: atbalsta ĀKK valstu ilgtspējīgu attīstību, to dalības globālajā tirdzniecībā veicināšanu un reģionalizācijas procesa stiprināšanu; uzsver, ka nodrošinot aizsardzību pret AĀK partnervalstu ekonomikas liberalizācijas negatīvajām sekām, Eiropas Savienībai ir jāsniedz atbalsts, kas ļauj nodrošināt patiesu ieguvumu no tirdzniecības preferencēm, kā arī ekonomikas un sociālās attīstības;

3.   no jauna apstiprina savu uzskatu, ka atbilstoši sagatavoti EPN uzskatāmi paver iespējas atjaunot ĀKK un ES tirdzniecības attiecības, veicināt ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju un reģionālo integrāciju un mazināt nabadzību ĀKK valstīs;

4.   mudina sarunu puses noslēgt sarunas, kā plānots, 2009. gadā; mudina puses veikt jebkuru iespējamo pasākumu, lai varētu noslēgt pilnu EPN starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību līdz 2009. gada beigām, kā plānots;

5.   atzīst priekšrocības, kādas rodas eksportētājiem PEPN parakstīšanas rezultātā, paplašinot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc labvēlīga tarifu režīma piemērošanas beigām saskaņā ar Kotonū nolīgumu 2007. gada 31. decembrī, un tādējādi izvairoties no zaudējumiem, kādi varēja rasties ĀKK eksportētājiem, ja tie būtu spiesti rīkoties saskaņā ar mazāk izdevīgām tirdzniecības sistēmām;

6.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum ar pilnīgu atbrīvojumu no nodokļiem un kvotām lielākajai daļai ražojumu;

7.   uzsver, ka PEPN ir nolīgums par preču tirdzniecību, kura mērķis ir saglabāt un būtiski paplašināt AĀK partnervalstu eksporta iespējas uz Eiropas Savienību gan ar pilnu piekļuvi tirgum, gan pilnveidotiem noteikumiem par izcelsmi;

8.   uzsver, ka PEPN parakstīšana ir nepieciešamais solis ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi šajā reģionā kopumā, un norāda, ka ir svarīgi turpināt sarunas, lai panāktu pilnīgu vienošanos, kas veicina tirdzniecību, ieguldījumus un reģionālo integrāciju;

9.   atgādina, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem būtu jāatbilst PTO noteikumiem, kuros netiek prasīts vai aizliegts uzņemties pakalpojumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un tā saukto Singapūras jautājumu liberalizācijas vai reglamentēšanas saistības;

10.   prasa izveidot pakalpojumus reglamentējošus noteikumus, kuri būtu spēkā pārejas laikā no pagaidu EPN uz pilniem EPN; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ja iespējams, vispārējo pakalpojumu, tostarp publisko pamatpakalpojumu, noteikumu stāšanos spēkā; šajā sakarībā atkārtoti apstiprina viedokli, kas izklāstīts 2008. gada 4. septembra rezolūcijā par pakalpojumu tirdzniecību(12);

11.   atgādina, ka īstens reģionālais tirgus ir būtisks PEPN sekmīgas īstenošanas pamats un ka reģionālā integrācija un sadarbība ir AĀK partnervalstu sociālās un ekonomiskās attīstības priekšnoteikums;

12.   prasa, lai līgumi starp Eiropas Savienības un Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģiona valstīm nebūtu savstarpēji pretrunīgi un lai tie nekavētu reģionālo integrāciju šajā reģionā;

13.   atzinīgi vērtē to, ka PEPN tiek noteikts pārejas periods attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina AĀK partnervalstu iestādes turpināt atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu intereses sarunās par pilnu EPN;

14.   aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu palīdzību gan iestādēm ĀKK valstīs, gan privātajam sektoram, lai veicinātu šo valstu ekonomikas pāreju pēc PEPN noslēgšanas;

15.   tādēļ atbalsta pieņemtos tarifa pozīcijas izņēmumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un dažiem apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, ņemot vērā to, ka šo izņēmumu pamatā galvenokārt ir vajadzība aizsargāt jaunas nozares vai paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

16.   aicina Komisiju precizēt pašreizējo finansējuma sadalījumu ĀKK reģionā, kas izriet no apsolītā prioritārā finansējuma "Atbalsta tirdzniecībai" budžeta ietvaros;

17.   aicina attiecīgās valstis nodrošināt skaidru un caurskatāmu informāciju par to ekonomisko un politisko situāciju un attīstību, lai uzlabotu sadarbību ar Komisiju;

18.   atzīst par pareizu tādas nodaļas par sadarbību attīstības jomā iekļaušanu pilnā EPN, kas attiecas uz sadarbību preču tirdzniecībā, konkurenci piedāvājumu ziņā, uzņēmējdarbības veicināšanas infrastruktūru, pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem, iestāžu darbības veicināšanu un fiskālajām korekcijām; aicina abas puses pildīt saistības, ko tās apņēmušās, lai pabeigtu sarunas par konkurenci un publisko iepirkumu tikai tad, kad būs sasniegta pienācīga veiktspēja;

19.   atgādina, ka EPN ne tikai pēc tā struktūras un satura, bet arī pēc tā īstenošanas veida un būtības ir jābūt tādam, ar ko atbalsta AĀK partnervalstu attīstības mērķus, politikas pamatnostādnes un prioritātes;

20.   atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES Tirdzniecības palīdzības stratēģija ar apņemšanos palielināt ES kolektīvo ar tirdzniecību saistīto palīdzību līdz EUR 2 mld (2 000 000 000) gadā līdz 2010. gadam (EUR 1 miljards no Kopienas, EUR 1 miljards no dalībvalstīm); uzstāj, ka AĀK partnervalstīm jāsaņem atbilstīga un taisnīga daļa;

21.   aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalstam paredzēto kapitāla daļu un izsniegt šos līdzekļus; uzsver, ka šiem līdzekļiem vajadzētu būt papildu līdzekļiem, nevis vienkārši EAF finansējumam jaunā formā; tiem būtu jāatbilst AĀK prioritātēm un to piešķiršanai vajadzētu būt laicīgai, paredzamai un saskaņotai ar valsts un reģionu stratēģisko attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkāda veida nosacītību saistībā ar EPN attiecībā uz ES atbalsta piešķiršanu un aicina Komisiju garantēt, ka piekļuve desmitā EAF finansējumam tiek nošķirta no sarunu rezultātiem un tempa;

22.   aicina Komisiju precizēt, kā tiek sadalīti līdzekļi visā reģionā, un aicina dalībvalstis paredzēt finansējumu papildus 2008.–2013. gada budžetā paredzētajām saistībām;

23.   aicina Komisiju, ņemot vērā saistības, ko Padome attiecībā uz Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS nolīgums) un zāļu pieejamību uzņēmās 2007. gada septembrī, nerisināt sarunas par tiem TRIPS-plus noteikumiem pilnā EPN, kuri skar sabiedrības veselību un zāļu pieejamību, nepieprasīt Līguma par sadarbību patentu jomā un Patentu tiesību līguma ievērošanu vai šajos līgumos paredzēto saistību atzīšanu, neiekļaut noteikumus, kuri minēti Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, un neieviest EPN neoriģinālas datu bāzes aizsardzību;

24.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilnu EPN, pilnībā ņemt vērā pārredzamu dabas resursu apsaimniekošanu un uzsvērt labo praksi, kas vajadzīga, lai ĀKK valstis no šiem resursiem gūtu maksimālu labumu;

25.   uzsver, ka jebkuram pilnam EPN ir arī jāietver noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajos amatos un cilvēktiesībām;

26.   uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības lielo nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģiona ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, cik svarīga ir sadarbība un saskaņotība starp dažādām reģionālām struktūrām;

27.   aicina vēl vairāk samazināt tirdzniecībai starp attīstības valstīm un reģionālajām grupām piemērojamos tarifus, kas patlaban veido 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

28.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

29.   ir pārliecināts, ka pilniem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, bet ne jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

30.   atzīst, ka nolīgumā ir jāiekļauj nodaļa par tirdzniecības aizsardzību ar divpusējiem aizsardzības pasākumiem; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas piemērošanas; aicina Komisiju turpmākajās sarunās, kuru mērķis ir noslēgt pilnu EPN, piekrist, ka tiek pārskatīti pagaidu EPN iekļautie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārredzamu un ātru izmantošanu, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

31.   aicina nevilcināties ar ratifikācijas procedūru, lai bez liekas kavēšanās PEPN sniegtās priekšrocības darītu pieejamas partnervalstīm;

32.   atgādina, ka, lai gan PEPN var uzskatīt par pirmo procesa soli, juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs starptautisks nolīgums, kurš ne vienmēr var novest pie pilna EPN;

33.   uzsver, ka Parlamenta iespējamā piekrišana PEPN nenosaka Parlamenta nostāju par piekrišanu iespējamā pilnā EPN noslēgšanai, jo noslēgšanas kārtība attiecas uz diviem dažādiem starptautiskiem nolīgumiem;

34.   atgādina, ka AĀK ir vienīgais reģions, kurā visas dalībvalstis ir pievienojušās PEPN un pieņēmušas vienādus liberalizācijas grafikus; norāda, ka šie grafiki ir regulāri jāizvērtē un jāpārskata, ja izrādās, ka tos ir pārāk grūti īstenot;

35.   norāda, ka PEPN, iespējams, ietekmēs arī attiecības starp reģionu un tā tuvākajiem tirdzniecības partneriem, un ka ir jānodrošina, lai pašreizējā nolīguma noteikumi palīdzētu sekmēt turpmākos tirdzniecības nolīgumus;

36.   aicina Komisiju apsvērt Austrumāfrikas Kopienas izteiktos lūgumus organizēt atkārtotas sarunas par atsevišķiem strīdīgiem jautājumiem pagaidu EPN, ko tā vēlas grozīt vai atcelt;

37.   aicina ĀKK valstis turpināt liberalizācijas procesu un atbalsta šādu liberalizācijas reformu attiecināšanu ne vien uz preču, bet arī uz pakalpojumu tirdzniecību;

38.   norāda, ka EPN ir jāveicina TAM sasniegšana;

39.   atzīmē, ka EPN sarunu gaitā dažas ĀKK valstis, ar nolūku nodrošināt, ka visiem eksportētājiem piemērojams atbalstītākā tirdzniecības partnera statuss, ir atsaukušās uz MFN klauzulu, kura nosaka normālu, nediskriminējošu tarifu preču importam;

40.   atzinīgi vērtē to, ka sarunās starp ES un ĀKK valstīm ir apspriesti jauni, elastīgāki un uzlaboti izcelsmes noteikumi, kas varētu sniegt ĀKK valstīm ievērojamus ieguvumus, ja tos atbilstoši piemērotu un pienācīgi ņemtu vērā šo valstu pazemināto veiktspējas līmeni;

41.   uzsver, ka kalnrūpniecības produktu un koksnes izvešana nedrīkst skart trauslo ekosistēmu, kurai ir liela nozīme Āfrikas kontinentā, un ka EPN ir jānodrošina mehānismi, kā atlīdzināt par AĀK partnervalstu veiktajiem vides aizsardzības darbiem;

42.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota parlamentāra komiteja, un tādējādi tiktu nodrošināts līdzsvars starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas nodrošināšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai vajadzētu sākties pēc katra pagaidu EPN pieņemšanas;

43.   īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko dalībnieku izšķirošo nozīmi EPN uzraudzībā un pārvaldībā, kā arī aicina Komisiju garantēt šo parlamentu dalību notiekošajos sarunu procesos; šajā sakarībā, pamatojoties uz līdzdalības pieeju, ir jāizstrādā ES un ĀKK valstu skaidra darba kārtība;

44.   aicina izveidot piemērotus un caurskatāmus uzraudzības mehānismus ar skaidri noteiktu lomu un iedarbību, lai sekotu EPN ietekmei, pastiprināti konsultējoties ar ĀKK valstu uzņēmumu īpašniekiem un plašākām ieinteresēto personu grupām;

45.   atzinīgi vērtē PEPN iekļauto pārskatīšanas klauzulu, kas apstiprina, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc nolīguma parakstīšanas dienas un turpmāk reizi piecos gados tas pilnīgi jāpārskata, tostarp veicot tirdzniecības saistību īstenošanas izmaksu un seku analīzi; vajadzības gadījumā jāgroza nolīguma noteikumi un jāprecizē to piemērošanas joma, ievērojot un izpildot PTO noteikumus un procedūras;

46.   aicina Padomi piekrišanas procedūras gadījumā apspriesties ar Parlamentu un tikai pēc tam pieņemt lēmumu par starptautisku nolīgumu pagaidu piemērošanu (kā tas ir EPN gadījumā), lai pēc tam Parlamentam būtu iespēja noraidīt starptautisko nolīgumu, tādējādi atceļot pagaidu piemērošanu;

47.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES ministru Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126.lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 175 E, 10.7.2008., 591. lpp. (10) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0407.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālo Āfriku, no otras puses

P6_TA(2009)0182 B6-0147/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2003. gada 25. septembra rezolūciju par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 5. Ministru konferenci Kankūnā(1), 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(2), 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Ministru konferencei Honkongā(3), 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(4), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(5), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(6), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu(7), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem(8), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(9) un 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 552/97, (EK) Nr. 1933/2006 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 964/2007 un (EK) Nr. 1100/2006(10),

–   ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālo Āfriku, no otras puses,

–   ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Kotonū nolīgums),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 2006. gada aprīļa, 2006. gada oktobra, 2007. gada maija, 2007. gada oktobra, 2007. gada novembra un 2008. gada maija secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu "Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi" (COM(2007)0635),

–   ņemot vērā Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (GATT), jo īpaši tās XXIV pantu,

–   ņemot vērā ministru deklarācijas, kas pieņemtas PTO Ministru konferences ceturtajā sesijā 2001. gada 14. novembrī Dohā un PTO Ministru konferences sestajā sesijā 2005. gada 18. decembrī Honkongā,

–   ņemot vērā kopējo stratēģiju par atbalstu tirdzniecībai, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2007. gada 15. oktobrī,

–   ņemot vērā darba grupas "Atbalsts tirdzniecībai" ziņojumu un ieteikumus, ko PTO Vispārējā padome pieņēma 2006. gada 10. oktobrī,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izvirzīti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM), kurus starptautiskā kopiena noteikusi par kritērijiem nabadzības izskaušanai,

–   ņemot vērā Kopienas saistības par oficiālo attīstības palīdzību (OAP), kuras minētas Monterejas vienošanās dokumentā, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2002. gada 22. martā starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, un kuras minētas arī 2005. gada 8. jūlijā G–8 publicētajā Glenīglsas paziņojumā, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos, kas pieņemti EPN padomes sanāksmē 2008. gada 27. maijā Adisabebā, un Dohas konferences deklarācijā, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2008. gada 2. decembrī Otrajā starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu,

–   ņemot vērā Akras rīcības programmu, ko 2008. gada 4. septembrī pieņēma valstis, kuras piedalās Trešajā augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu saistībā ar 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā līdz 2007. gada beigām nebija iespējams panākt reģionālu nolīgumu ar visām Centrālās Āfrikas valstīm, Eiropas Savienība un Kamerūna 2007. gada 17. decembrī parafēja ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu; tā kā šis līgums tika parakstīts 2009. gada 15. janvārī Jaundē;

B.   tā kā šā nolīguma, tāpat kā visu EPN, galvenajiem mērķiem jābūt ilgtspējīgai ekonomikas un sociālajai attīstībai un nabadzības izskaušanai, kā arī reģionālās integrācijas atbalstīšanai un ĀKK valstu tautsaimniecību labākai iekļaušanai pasaules ekonomikā;

C.   tā kā Komisija vēl turpina sarunas par paralēlu nolīgumu ar visām Centrālās Āfrikas valstīm;

D.   tā kā būtu jāņem vērā astoņu Centrālās Āfrikas valstu ekonomiskā un sociālā dažādība ‐ no tām sešas ir valstis tikai ar sauszemes robežām un piecas ir vismazāk attīstītās valstis, kas gūst labumu no brīvas piekļuves Eiropas tirgum saskaņā ar režīmu "Viss, izņemot ieročus";

E.   tā kā, dodot Eiropas valstīm iespēju brīvi eksportēt preces uz šīm valstīm, vienlaikus ir jāsniedz attīstības palīdzība un būtiska tehniskā palīdzība;

F.   tā kā Komisija un ES dalībvalstis 2007. gada oktobrī ir apņēmušās no katras puses ik gadu sniegt papildu EUR 1 000 miljonu (1 miljardu) saskaņā ar iniciatīvu par atbalstu tirdzniecībai, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm uzlabot to tirdzniecības spējas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav parakstījušas EPN, un tā kā Centrālās Āfrikas reģionam tāpēc būtu jāsaņem pamatota un taisnīga daļa no šīs summas;

G.   tā kā līdz šim ES un Kamerūnas tautsaimniecību konkurence ir ierobežota, jo ES pārsvarā eksportē preces, kuras Kamerūna neražo, bet kuras tai ir vajadzīgas vai nu tiešam patēriņam, vai vietējās rūpniecības izejvielām; tā kā tas neattiecas uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību ‐šajā jomā ES eksporta subsīdijas ir nopietns šķērslis ĀKK valstu ražotājiem lauksaimniecības, lopkopības un piensaimniecības nozarēs, kurš traucē un bieži sagrauj gan vietējo, gan reģionālo tirgu ‐, un tāpēc ES bez kavēšanās būtu pakāpeniski jāatsakās no visām eksporta subsīdijām; tā kā iespējamajam eksporta pieaugumam no ES uz Kamerūnu pēc ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīguma (EPPN) noslēgšanas nevajadzētu ierobežot vietējo ražošanu un jaunās rūpniecības nozares, jo ar EPN būtu jāveicina ĀKK tautsaimniecību diversifikācija;

1.   uzsver, ka šādus nolīgumus nevar uzskatīt par apmierinošiem, ja ar tiem nenodrošina šādu mērķu sasniegšanu: piedāvāt ĀKK valstīm atbalstu ilgtspējīgai attīstībai; veicināt to līdzdalību pasaules mēroga tirdzniecībā; stiprināt reģionalizācijas procesu; aktivizēt Eiropas Savienības un ĀKK valstu tirdzniecību un veicināt ĀKK valstu ekonomikas diversifikāciju;

2.   īpaši uzsver šo nolīgumu sākotnējos mērķus, proti, attīstība, nabadzības samazināšana un ieguldījums TAM īstenošanā;

3.   uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai būs vajadzīga mērķtiecīga ĀKK valstu aizsardzība pret atsevišķām iespējamām negatīvām sekām, kas radīsies, īstenojot EPN, un būs jāsniedz atbalsts, lai palīdzētu šīm valstīm reāli gūt labumu no tirdzniecības preferencēm, un jāveicina to ekonomikas un sociālā attīstība; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt lielāku un atbilstīgu palīdzību, lai atvieglotu ekonomikas pārejas periodu pēc EPPN parafēšanas;

4.   mudina iesaistītās puses pabeigt sarunas, kā plānots, 2009. gada laikā; mudina puses veikt visus iespējamos pasākumus, lai vispārēja ĀKK valstu un Eiropas Savienības ekonomisko partnerattiecību nolīguma galīgo versiju izstrādātu, kā plānots, līdz 2009. gada beigām;

5.   atzīst, ka PTO noteikumos bija paredzēts noslēgt nolīgumu līdz 2007. gada 31. decembrim; tomēr atzīmē, ka Komisija pieprasīja noslēgt pilnus EPN pirms šā datuma, kaut gan nolīguma attiecināšana tikai uz precēm būtu ļāvusi izpildīt Eiropas Kopienas saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

6.   uzskata, ka prasītais tirdzniecības liberalizācijas līmenis 80 % apjomā 15 gadu laikā, ir GATT XXIV panta tāda interpretācija, kurā pietiekami netiek ņemts vērā tas, ka ES risina sarunas ar vienām no pasaules visnabadzīgākajām valstīm, kuras ir atšķirīgas attīstības līmeņa un jutīgo nozaru ziņā;

7.   atzīst priekšrocības, kādas rodas eksportētājiem EPPN parakstīšanas rezultātā, paplašinot eksporta iespējas uz Eiropas Savienību pēc Kotonū tirdzniecības režīma beigšanās 2007. gada 31. decembrī un tādējādi izvairoties no zaudējumiem, kādi varēja rasties ĀKK eksportētājiem, ja tie būtu spiesti rīkoties saskaņā ar mazāk izdevīgām tirdzniecības sistēmām;

8.   atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība piedāvā ĀKK valstīm pieeju ES tirgum, lielāko daļu preču pilnībā atbrīvojot no nodokļiem un kvotām, lai atbalstītu tirdzniecības liberalizāciju starp ĀKK valstīm un Eiropas Savienību;

9.   norāda, ka gadījumā, ja šo nolīgumu apstiprinātu, būtu jāpieliek lielas pūles, kā arī būtu vajadzīgs nozīmīgs ES atbalsts un tehniskā palīdzība, lai Kamerūnas tautsaimniecībā panāktu vajadzīgo līmeni;

10.   uzskata, ka, kaut gan Kamerūnas lauksaimniecības produktiem ir preferenciālas piekļuves iespējas Eiropas tirgū, EPN nevar veicināt Kamerūnas lauksaimniecības ražošanas attīstību, ja ražošanas jaudas netiks nostiprinātas un modernizētas ar tehniskiem un finansiāliem ieguldījumiem;

11.   norāda, ka lielās atšķirības, kādas pastāv starp Eiropas Savienības un ĀKK valstu tautsaimniecību publisko izdevumu līmeņiem lauksaimniecības subsīdiju jomā, rada neizdevīgu stāvokli zemniekiem ĀKK valstīs, samazinot viņu konkurētspēju gan vietējā mērogā, gan ārvalstīs, jo viņu ražojumi ir dārgāki reālā izteiksmē;

12.   tādēļ atbalsta uz lauksaimniecības produktiem un atsevišķiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem attiecinātos saskaņoto tarifu pozīciju izņēmumus, ņemot vērā, ka to pamatā ir galvenokārt nepieciešamība aizsargāt jaunās rūpniecības nozares un paaugstināta riska ražojumus šajās valstīs;

13.   uzskata – lai garantētu Kamerūnas un attiecīgā reģiona nodrošinātību ar pārtiku, ir jāīsteno vietējās lauksaimniecības ilgtermiņa atbalsta politika, ieskaitot tirdzniecības politikas instrumentus, kas sekmē tirgus regulāciju un ilgtspējīgas ģimenes lauksaimniecības aizsardzību, un šajā nozarē nedrīkst ierobežot valsts intervences apjomu; uzsver, ka sarunās šiem tematiem jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu tirdzniecības politikas un pārējo ES politikas jomu saskaņotību attiecībā uz neatkarību pārtikas apgādes jomā un tiesībām uz pārtiku;

14.   mudina puses, kas iesaistījušās sarunās par jebkādu pilnu EPN, pilnībā ņemt vērā dabas resursu pārredzamu apsaimniekošanu un izklāstīt paraugpraksi, kas nepieciešama, lai attiecīgās valstis varētu gūt maksimālu labumu no šiem resursiem;

15.   aicina Komisiju precizēt, kā ĀKK valstu reģionā faktiski ir sadalīti tie līdzekļi, kuru avots ir solītie prioritārie izdevumi palielinātajā tirdzniecības atbalsta budžetā;

16.   aicina laikus noteikt tirdzniecības atbalsta kapitāla apjomu un nodrošināt tā sniegšanu; uzsver, ka šiem finansējumiem jābūt papildresursiem un nevis tikai EAF finansējumam citā iesaiņojumā, ka tam jāatbilst Centrālāfrikas reģiona prioritātēm un ka tā izmaksāšanai jābūt savlaicīgai, paredzamai un saskaņā ar valsts un reģiona stratēģisko attīstības plānu izpildes grafikiem; iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem saistīt Eiropas palīdzības saņemšanu ar EPN parakstīšanu un aicina Komisiju nodrošināt, lai piekļuve 10. EAF līdzekļiem netiktu saistīta ar nolīguma sarunu gaitu un rezultātiem;

17.   uzskata, ka ir jāievēro Eiropas finansējuma saistību un maksājumu grafiks, par ko panākta vienošanās nacionālajās un reģionālajās indikatīvajās programmās, jo šie līdzekļi ir nepieciešami, lai atbalstītu ĀKK valstis liberalizācijas procesā;

18.   atgādina, ka Eiropas Parlaments vairākkārt ir prasījis Eiropas Savienības budžetā iekļaut Eiropas Attīstības fondu (EAF); nosoda to, ka EAF tiek izmantots kā primārais avots EPN Reģionālā fonda finansēšanai, kaut gan būtu jāsagaida papildu finansējums; uzsver, ka saskaņā ar Kamerūnas nacionālo indikatīvo programmu un Reģionālo indikatīvo programmu piešķirtās summas ir nepietiekamas, lai varētu līdz vajadzīgajam līmenim attīstīt Kamerūnas ekonomiku, kā to paredzētu EPN parakstīšana;

19.   uzsver, ka Eiropas finansējumam jāpalīdz gan attīstīt ĀKK valstu tautsaimniecības līdz vajadzīgajam līmenim, gan kompensēt muitas ienākumu zaudējumus; aicina Komisiju iespējami agrāk paziņot, kādas aprēķinu metodes tā izmantos, lai noteiktu EPN tīro fiskālo ietekmi;

20.   uzstāj, ka saskaņā ar principiem, kas noteikti Parīzes deklarācijā par atbalsta efektivitāti, atbalstam jābūt atkarīgam arī no pieprasījuma, un tāpēc aicina ĀKK valstis darīt zināmu, kāds papildfinansējums ir vajadzīgs saistībā ar EPN, jo īpaši attiecībā uz tiesisko regulējumu, drošības pasākumiem, tirdzniecības veicināšanu, palīdzību starptautisko sanitāro, fitosanitāro un intelektuālā īpašuma standartu izpildīšanā un attiecībā uz EPN uzraudzības mehānisma izveidošanu;

21.   mudina attiecīgās valstis nodrošināt skaidru un pārredzamu informāciju par savu ekonomisko un politisko situāciju un attīstību, lai uzlabotu sadarbību ar Komisiju;

22.   uzsver iekšējās reģionālās tirdzniecības nozīmi un nepieciešamību paplašināt reģionālās tirdzniecības saites, lai nodrošinātu reģionā ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, ka svarīga dažādu reģionālo struktūrvienību sadarbība un kongruence;

23.   mudina vēl vairāk samazināt tirdzniecībai starp attīstības valstīm un reģionālajām grupām piemērojamos tarifus, kas patlaban veido 15 līdz 25 % no tirdzniecības vērtības, lai vēl vairāk veicinātu dienvidu-dienvidu tirdzniecību, ekonomisko izaugsmi un reģionālo integrāciju;

24.   uzsver, ka gaidāmais EPN ar Centrālās Āfrikas valstīm nekādā ziņā nedrīkst apdraudēt kohēziju un vājināt šo valstu reģionālo integrāciju;

25.   aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atsāktu sarunas par DAP un nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācijas nolīgumi arī turpmāk veicina nabadzīgo valstu attīstību;

26.   ir pārliecināts, ka pilniem EPN ir jāpapildina DAP nolīgums, nevis jāpiedāvā alternatīva ĀKK valstīm;

27.   uzskata, ka neskaidrība par Dohas sarunu rezultātiem un par to, kā Pasaules Tirdzniecības organizācijā tiks izšķirts tā sauktais banānu strīds, liek Eiropas Savienībai būt īpaši uzmanīgai un veikt prioritāru pasākumu, lai nodrošinātu banānu audzēšanas nozares nākotni Kamerūnā un Centrālās Āfrikas reģionā;

28.   atzinīgi vērtē nolīgumā paredzētos drošības pasākumus, taču uzsver, ka mehānismi, kādi noteikti to pieņemšanai, ir sarežģīti un tas varētu samazināt iespējas tos īstenot; aicina abas puses izvairīties no šo pasākumu nevajadzīgas ļaunprātīgas izmantošanas; aicina Komisiju turpmākajās sarunās, kuru mērķis ir noslēgt pilnu EPN, piekrist, ka tiek pārskatīti pagaidu EPN iekļautie aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstošu, pārredzamu un ātru izmantošanu, ja ir izpildīti kritēriji to piemērošanai;

29.   uzsver, ka valstu parlamentiem, Eiropas Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai pēc EPN īstenošanas jānovērtē šo nolīgumu vispārējā ietekme; aicina noteikt iespēju pārskatīt liberalizācijas grafiku, ja vajadzīgs;

30.   aicina atbalstīt tādu produktu ražošanu un eksportu, kam ir augstāka pievienotā vērtība, jo īpaši vienkāršojot un padarot elastīgākus izcelsmes noteikumus, kuros jāņem vērā EU un ĀKK valstu rūpnieciskās attīstības atšķirības, kā arī atšķirības starp ĀKK valstīm;

31.   atzinīgi vērtē to, ka EPPN nosaka pārejas periodus maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai tie varētu pielāgoties nolīguma radītajām pārmaiņām, un mudina attiecīgo valstu iestādes turpināt atbalstīt MVU intereses sarunās par pilnu EPN;

32.   aicina Eiropas Savienību sniegt lielāku un atbilstošu palīdzību gan iestādēm ĀKK valstīs, gan privātajam sektoram, lai atvieglotu ekonomikas pārejas periodu pēc EPPN parakstīšanas;

33.   uzsver, ka reģionālajā EPN nedrīkst vienkārši transponēt ar Kamerūnu noslēgtā pagaidu nolīguma noteikumus; norāda, ka Kamerūna nav raksturīga reģiona astoņu valstu dažādības pārstāve ‐ tām ir citas prioritātes un vajadzības attiecībā uz liberalizācijas grafikiem, pārejas periodiem un paaugstināta riska ražojumiem; aicina izstrādāt pietiekami elastīgu reģionālo EPN, lai ņemtu vērā šīs īpatnības;

34.   uzskata, ka spēkā esošais Centrālās Āfrikas reģiona piedāvājums par tirdzniecības liberalizāciju 71 % apjomā 20 gadu laikposmam ar 5 gadu sagatavošanās periodu ir pretrunā PTO noteikumiem, kas paredz liberalizāciju 80% apjomā 15 gadu laikposmā;

35.   iesaka elastīgu, asimetrisku un pragmatisku pieeju notiekošajās sarunās par pilnu EPN; šajā sakarībā aicina Komisiju jo īpaši ņemt vērā Centrālās Āfrikas reģiona lūgumu par attīstības aspektiem nolīgumā; šajā ziņā atzinīgi vērtē VLĀAP 2008. gada maija secinājumus;

36.   aicina Komisiju bez iepriekšējiem nosacījumiem un elastīgi atsaukties uz ĀKK valstu aicinājumiem pārskatīt EPPN satura jautājumus, tostarp definīciju "visa tirdzniecība", vislielākās labvēlības režīma klauzulu, ar eksporta nodokļu atcelšanu saistītos pienākumus, pārtraukšanas klauzulu, kā arī divpusējos un īpašos aizsardzības pasākumus;

37.   aicina Komisiju gadījumā, ja Centrālās Āfrikas valstis, kas nav vismazāk attīstītās valstis, nevēlētos parakstīt EPN, izskatīt visas alternatīvās iespējas, lai nodrošinātu šīm valstīm jaunu tirdzniecības sistēmu, kas atbilst PTO noteikumiem;

38.   atgādina, ka EPN ir jāatbilst PTO noteikumiem, kuros netiek prasīts vai aizliegts uzņemties pakalpojumu vai tā saukto Singapūras jautājumu liberalizācijas saistības;

39.   aicina Komisiju ekonomisko partnerattiecību nolīgumos neiekļaut noteikumus par intelektuālo īpašumu, kas apgrūtinātu nepieciešamāko zāļu pieejamību; aicina Eiropas Savienību izmantot EPN sistēmu, lai palīdzētu ĀKK valstīm īstenot elastības iespējas, kas paredzētas Dohas deklarācijā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un sabiedrības veselību;

40.   uzsver, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumos jāiekļauj labāk izstrādātas nodaļas par attīstību TAM īstenošanai, kā arī galveno sociālo tiesību un cilvēktiesību veicināšanai un stiprināšanai;

41.   uzsver, ka jebkuram pilnam EPN ir arī jāietver noteikumi par labu pārvaldību, pārredzamību politiskajos amatos un cilvēktiesībām;

42.   uzsver, ka Parlaments ir regulāri jāinformē un aktīvi jāiesaista EPN sarunu procesā; šajā sakarībā norāda, ka Parlamentam ir uzraudzības un agrīnās brīdināšanas misija, kā arī to, ka deputāti ir gatavi sākt plašāku dialogu starp Eiropas iestādēm un ĀKK valstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

43.   iesaka Parlamenta darba kalendārā, saglabājot zināmu elastību, ņemt vērā ĀKK valstu parlamentu nostājas par EPN sarunu rezultātiem un tikai tad dot savu piekrišanu;

44.   prasa izveidot atbilstošus un pārredzamus uzraudzības mehānismus ar skaidri noteiktu lomu un iedarbību, lai novērtētu EPN ietekmi, palielinātu ĀKK valstu līdzdalību un vairāk apspriestos ar ieinteresētajām pusēm;

45.   īpaši uzsver ĀKK valstu parlamentu un nevalstisko organizāciju izšķirošo lomu EPN uzraudzībā un pārvaldībā un aicina Komisiju garantēt to līdzdalību notiekošajās sarunu procedūrās; uzskata, ka tāpēc ir vajadzīgs skaidrs turpmāko sarunu plāns, par kuru jāvienojas ĀKK valstīm un Eiropas Savienībai un kura pamatā jābūt līdzdalības principam;

46.   uzskata, ka ir svarīgi, lai EPN īstenošanas gaitā tiktu izveidota atbilstoša uzraudzības sistēma, kuru koordinētu Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļu veidota attiecīga parlamentārā komiteja, nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadošās lomas saglabāšanu un tirdzniecības un attīstības politikas virzienu vispārēju saskaņošanu; uzskata, ka šai parlamentārajai komitejai vajadzētu darboties elastīgi un sadarboties ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju; uzskata, ka šādai uzraudzībai jāsākas pēc katra pagaidu EPN pieņemšanas;

47.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Padomei, kā arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV C 77 E, 26.3.2004., 393. lpp. (2) OV C 92 E, 20.4.2006., 397. lpp. (3) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (4) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (5) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (6) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (7) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (8) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (9) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0252.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (5211/2009 – COM(2008)0156 – C6-0054/2009 – 2008/0061(AVC))

P6_TA(2009)0183 A6-0117/2009

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Cariforum valstīm, no otras puses (COM(2008)0156),

–   ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (5211/2009),

–   ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt piekrišanu, ko tā iesniegusi saskaņā ar EK Līguma 57. panta 2. punktu, 133. panta 1. un 5. punktu un 181. pantu saistībā ar 300. panta 3. punkta otro daļu (C6-0054/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0117/2009),

1.   sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Cariforum valstu valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīguma noslēgšanu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (5535/2009 – COM(2008)0439 – C6-0064/2009 – 2008/0136(AVC))

P6_TA(2009)0184 A6-0144/2009

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2008)0439),

–   ņemot vērā ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Kotdivuāru, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (5535/2009),

–   ņemot vērā lūgumu dot piekrišanu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar EK līguma 133. un 181. pantu saistībā ar 300. panta 3. punkta otro daļu (C6–0064/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0144/2009),

1.   sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Kotdivuāras valdībām un parlamentiem.

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2007. gada pārskatiem (2008/2155(INI))

P6_TA(2009)0185 A6-0135/2009

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2007. gada pārskatu,

-   ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) 2007. gada pārskatu,

-   ņemot vērā EK līguma 9., 266. un 267. pantu un Protokolu Nr. 11 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem,

-   ņemot vērā ERAB dibināšanas līgumu, kas parakstīts 1990. gada 29. maijā,

-   ņemot vērā EK līguma 230. un 232. pantu par Tiesas darbības jomu,

-   ņemot vērā EK līguma 248. pantu par Revīzijas palātas darbības jomu,

-   ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas(1),

-   ņemot vērā Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedumu par Lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu(2),

-   ņemot vērā Padomes 2008. gada 4. novembra Lēmumu 2008/847/EK par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas(3),

-   ņemot vērā Padomes 1997. gada 17. februāra Lēmumu 97/135/EK, kurā noteikts, ka Eiropas Kopienai ir jāparakstās uz papildu daļām, ievērojot lēmumu par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitāla dubultošanu(4),

-   ņemot vērā pašreizējo ERAB 2006. gada kapitāla resursu pārskatīšanu 3 (CRR3) attiecībā uz 2006.–2010. gadu,

-   ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Kopienu aizņēmumu un aizdevumu darbībām 2007. gadā (COM(2008)0590),

-   ņemot vērā 2008. gada 22. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas 2006. gada pārskatu(5),

-   ņemot vērā 2007. gada 15. februāra rezolūciju par EIB 2005. gada pārskatu(6),

-   ņemot vērā 2003. gada 16. janvāra rezolūciju par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) darbību(7),

-   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2008. gada 24. jūnija rezolūciju par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku kā nozīmīgu partneri pārmaiņu veicināšanā pārejas ekonomikas valstīs,

-   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū noslēgto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū nolīgums)(8),

-   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas Konsenss"(9),

-   ņemot vērā Padomes 2008. gada 14. maija secinājumus par Rietumbalkānu investīciju sistēmu: stiprināt pašreizējo šim reģionam paredzēto finanšu instrumentu saskaņotību, lai liktu pamatus izaugsmei un stabilitātei,

-   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 21. maija priekšlikumu regulai, ar kuru groza 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (COM(2008)0308),

-   ņemot vērā Tiesas 2003. gada 10. jūlija spriedumu attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pilnvarām veikt izmeklēšanu EIB(10),

-   ņemot vērā EK līguma 248. panta 3. punktā paredzēto un 2007. gada jūlijā atjaunoto Revīzijas palātas, EIB un Komisijas trīspusējo nolīgumu par Revīzijas palātas veikto pārbaužu kārtību,

-   ņemot vērā Komisijas, EIB un ERAB 2006. gada 15. decembra Saprašanās memorandu par sadarbību Austrumeiropā, Krievijas Dienvidkaukāza reģionos un Vidusāzijā,

-   ņemot vērā Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2008. gada 27. maijā parakstīto Saprašanās memorandu, kura mērķis ‐ veicināt Eiropas Savienības ārējo aizdevumu politikas koordinēšanu,

-   ņemot vērā EIB, Komisijas un valstu atbildīgo iestāžu 2008. gada 16. septembrī parakstīto memorandu par iesaistīšanos Eiropas publiskā un privātā sektora partnerības konsultāciju centra darbā,

-   ņemot vērā EIB korporatīvās darbības plānu 2008.–2010. gadam, ko Direktoru padome apstiprināja 2007. gada 20. novembrī,

-   ņemot vērā 2008. gadā EIB rīkoto sabiedrisko apspriešanu saistībā ar tās paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem,

-   ņemot vērā ERAB vides un sociālo politiku, ko Direktoru padome apstiprināja 2008. gada 12. maijā,

-   ņemot vērā ERAB politiku pasākumiem enerģētikas jomā, ko Direktoru padome apstiprināja 2006. gada 11. jūlijā,

-   ņemot vērā EIB pārskatu enerģētikas jomā, ko Direktoru padome apstiprināja 2006. gada 31. janvārī,

-   ņemot vērā EIB 2007. gada 5. jūnija informatīvo paziņojumu par EIB ieguldījuma nostiprināšanu ES enerģētikas politikā, ko valde atbalstīja 2007. gada jūnijā,

-   ņemot vērā Briseles 2008. gada 11. un 12. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumiem,

–   ņemot vērā 2008. gada maijā klajā nākušo EIB ziņojumu "MVU aptauja 2007./2008. gadā ‐ konstatējumi un secinājumi" un pēcāk sekojošo ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētā EIB grupas atbalsta modernizāciju un pastiprināšanu,

–   ņemot vērā EIB 2008. gada 18. marta paziņojumu par vides un sociālajiem principiem un standartiem,

-   ņemot vērā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) 2008. gada 7. oktobra un 2008. gada 2. decembra secinājumus par EIB nozīmi atbalsta sniegšanā MVU,

-   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumu "No finanšu krīzes augšupejai: Eiropas rīcības programma" (COM(2008)0706),

-   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu "Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns" (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6-0135/2009),

A.   tā kā EIB izveidoja 1957. gadā ar Romas līgumu un tās akcionāru, t.i., dalībvalstu, parakstītais kapitāls ir EUR 165 miljardi;

B.   tā kā EIB kopš 1963. gada ir veikusi darbības ārpus Kopienas, atbalstot Kopienas ārpolitiku;

C.   tā kā ERAB izveidoja 1991. gadā, un tās akcionāri ir 61 ārpuskopienas valsts, Eiropas Kopiena un EIB, un to kopējais parakstītais kapitāls ir EUR 20 miljardi;

D.   tā kā dalībvalstīm, Eiropas Kopienai un EIB kopā pieder 63 % ERAB akciju;

E.   tā kā EIB statūtos noteiktais uzdevums ir Kopienas interesēs veicināt līdzsvarotu un noturīgu kopējā tirgus attīstību, gan darbojoties kapitāla tirgū, gan izmantojot pašai savus resursus;

F.   tā kā pašreizējā finanšu satricinājuma apstākļos, kad uzņēmumiem ārkārtīgi trūkst likviditātes un kredītu, EIB jāuzņemas nozīmīga loma Eiropas Savienības un dalībvalstu izstrādātajos ekonomikas atveseļošanas plānos;

G.   tā kā ERAB statūtos noteiktais uzdevums ir veicināt ekonomikas progresu un rekonstrukciju un pāreju uz atvērtu tirgus ekonomiku, kā arī veicināt privāto iniciatīvu un uzņēmējdarbības iniciatīvu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kas atzīst un ievēro daudzpusējas demokrātijas, plurālisma un tirgus ekonomikas principus;

H.   tā kā būtu jāuzsver un jāveicina EIB kā starptautiskajiem kapitāla tirgiem paredzētu augstvērtīgu AAA līmeņa obligāciju emitenta loma;

I.   tā kā ERAB saskaņā ar tās dibināšanas līguma 11. pantu vismaz 60 % ieguldījumu ir jāveic privātajā sektorā;

J.   tā kā ERAB dibināšanas līgumā noteikts, ka valdei ne retāk kā reizi piecos gados jāpārskata ERAB pamatkapitāls, un nākamajai pārskatīšanai jānotiek 2010. gadā;

K.   tā kā 2008. gada 1. oktobrī tika izveidota uzraudzības komiteja, kurā darbojas deviņi eksperti un kuras uzdevums ir pārraudzīt un pārvaldīt izvērtēšanu saistībā ar EIB pilnvaru starpposma pārskatīšanu ārējo aizdevumu jomā, kā tas noteikts Lēmumā 2006/1016/EK;

L.   tā kā šai starpposma pārskatīšanai būs jānotiek ciešā sadarbībā ar Parlamentu, pamatojoties uz Lēmumu 2006/1016/EK;

M.   tā kā Lēmumā 2006/1016/EK par EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvarām ir paredzēts, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam būs pieejami aizdevumi EUR 25,8 miljardu apmērā, ievērojot šādu sadalījumu pa reģioniem: pirmspievienošanās valstīm, tostarp Horvātijai un Turcijai ‐ EUR 8,7 miljardi, Vidusjūras reģiona valstīm ‐ EUR 8,7 miljardi, Austrumeiropai, Dienvidkaukāzam un Krievijas Federācijai ‐ EUR 3,7 miljardi, Latīņamerikai ‐ EUR 2,8 miljardi, Āzijai ‐ EUR 1 miljards un Dienvidāfrikas Republikai ‐ EUR 0,9 miljardi;

N.   tā kā, atbalstot ES politikas mērķus, EIB 2007. gadā piešķīra aizdevumus EUR 47,8 miljardu apmērā, no kuriem EUR 41,4 miljardi tika piešķirti Eiropas Savienībā un EBTA valstīs un EUR 6,4 miljardi ‐ partnervalstīs un pievienošanās sarunu valstīs;

O.   tā kā ārpus Eiropas Savienības EIB 2007. gadā izsniedza šādus aizdevumus: Āzijā un Latīņamerikā ‐ EUR 925 miljoni, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Krievijā ‐ EUR 230 miljoni, Vidusjūras reģiona valstīs ‐ EUR 1438 miljoni, pirmspievienošanās valstīs ‐ EUR 2870 miljoni, ĀKK valstīs ‐ EUR 756 miljoni un Dienvidāfrikā ‐ EUR 113 miljoni;

P.   tā kā ERAB darbības apjoms 2007. gadā sasniedza EUR 5,6 miljardus un aptvēra 353 projektus 29 darbības valstīs Centrāleiropā un Baltijas valstīs(11), Dienvidaustrumeiropā(12), NVS rietumos un Kaukāzā(13), Krievijā un Vidusāzijā(14);

Q.   tā kā ERAB ieguldījumi Krievijā 2007. gadā palielinājās līdz EUR 2,3 miljardiem (un kopējais ieguldījumu apjoms Krievijā sasniedza EUR 5,7 miljardus), aptverot 83 projektus un veidojot 42 % no ERAB gada saistībām (salīdzinājumā ar 38 % 2006. gadā);

R.   tā kā ERAB ieguldījumi kapitāla resursos 2007. gadā palielinājās no EUR 1 miljarda 2006. gadā līdz EUR 1,7 miljardiem 2007. gadā un šādu ieguldījumu daļa ERAB gada darbības apjomā palielinājās no 20 % 2006. gadā līdz 30 % 2007. gadā;

S.   tā kā ERAB valde 2008. gada 28. oktobrī pieņēma lēmumu ļaut Turcijai saņemt ERAB investīcijas, un tā kā ERAB līdz 2010. gada beigām plāno ieguldīt EUR 450 miljonus;

T.   tā kā EIB finansē projektus Turcijā kopš 1965. gada un ir ieguldījusi aptuveni EUR 10 miljardus visās Turcijas ekonomikas svarīgākajās nozarēs;

U.   tā kā saskaņā ar Kotonū nolīgumu EIB ne tikai izsniedz aizdevumus no pašas resursiem, bet arī finansē pasākumus ĀKK valstīs no riska ieguldījumu mehānisma, kuru finansē no Eiropas Attīstības fonda;

V.   tā kā EIB finansēšanas stratēģijai jāpalīdz īstenot vispārējo mērķi ‐ demokrātijas un tiesiskuma ieviešanu un stiprināšanu ‐, kā arī pildīt starptautiskus nolīgumus vides jomā, kuros Kopiena vai dalībvalstis ir līgumslēdzējpuses;

W.   tā kā Komisija, dalībvalstis, Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās partnervalstis, starptautiskās finanšu iestādes un Eiropas reģionālās un divpusējās finanšu iestādes pašlaik sadarbojas kaimiņvalstu politikai paredzēta ieguldījumu mehānisma ietvaros, lai nodrošinātu papildu finansējumu infrastruktūras projektiem galvenokārt enerģētikas, transporta un vides jomā visā Eiropas kaimiņattiecību politikas darbības jomā;

X.   tā kā EIB grupa turpina aktīvi atbalstīt MVU, izsniedzot gan aizdevumus, gan ‐ ar Eiropas Investīciju fonda starpniecību ‐ riska kapitālu un aizdevumu garantijas,

EIB mērķi un darbības

1.   atzinīgi vērtē EIB 2007. gada pārskatu, it īpaši attiecībā uz finansēšanas darbībām Eiropas Savienībā, galvenokārt pievēršoties sešām politikas prioritātēm (ekonomikas un sociālās kohēzijas nodrošināšana, iniciatīvas "Jauninājumi 2010" īstenošana, Eiropas transporta un piekļuves tīklu attīstīšana, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vides aizsardzība un uzlabošana, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšana), kā arī attiecībā uz EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas pilnvaru īstenošanu trešās valstīs;

2.   atzinīgi vērtē EIB mērķi finansēšanas darbībās Eiropas Savienībā, cita starpā, pievērsties klimata pārmaiņu problēmām; šajā sakarībā atgādina vajadzību turpināt izstrādāt videi labvēlīgas finansēšanas kritērijus saskaņā ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā; mudina EIB koncentrēt aizdevumus enerģētikas jomā uz energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, kā arī ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē šajās abās jomās; turklāt prasa EIB izveidot un publiskot finansēto projektu ietekmes uz klimatu novērtēšanas metodoloģiju, kā arī novērtējuma kritēriju kopumu, kas dotu EIB iespēju noraidīt projektus, ja tie negatīvi ietekmē klimata pārmaiņas;

3.   norāda, ka EIB ir vienīgā finanšu iestāde, kas izveidota, pamatojoties uz Līgumu, un ka lielākā daļa tās darbību attiecas uz dalībvalstu projektiem, taču vienlaikus pieaug tās nozīme arī trešās valstīs, kā noteikts Lēmumā 2006/1016/EK;

4.   norāda, ka, veicot darbības trešās valstīs, EIB līdz šim ir īstenojusi Padomes noteiktos politikas mērķus; uzskata, ka EIB aizdevumu izsniegšanas darbībām bankas kompetences jomās jābūt konsekventām attiecībā uz valstīm; vienkāršām attiecībā uz pieeju ES dalībniekiem un instrumentiem, elastīgām attiecībā uz Eiropas Savienības spēju reaģēt uz visai atšķirīgiem apstākļiem dažādās valstīs, saskaņotām ar Tūkstošgades mērķu īstenošanu, atbildīgām gan sabiedrības, gan Parlamenta priekšā par ES sniegto līdzekļu izlietojumu un izlietojuma efektivitāti;

5.   vēlreiz apstiprina savu pārliecību, ka ieguldījumi sabiedriskajā transportā ir svarīgs Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna aspekts; šajā sakarībā atkārtoti uzsver pārliecību, ka EIB spēj kļūt par nozīmīgu dalībnieku Eiropas transporta ietekmes uz vidi pārveidošanā; tāpēc mudina EIB ievērojami palielināt atbalstu dzelzceļa un pilsētas sabiedriskajam transportam un vairākveidu transportam un transporta pārvaldībai;

6.   uzskata, ka EIB darbībām jāatspoguļo arī mērķi un saistības, ko Eiropas Savienība uzņēmusies ANO pasākumu ietvaros (piemēram, Kioto protokolā); tādēļ aicina EIB reizi gadā sniegt Parlamentam ziņojumu par ES un ANO mērķu īstenošanu, veicot darbības jaunattīstības valstīs;

7.   ar gandarījumu norāda, ka pēdējos gados EIB sistemātiski veic pasākumus, reaģējot uz Parlamenta sniegtajiem ieteikumiem; iesaka EIB savā gada pārskatā informēt sabiedrību par šiem atbildes pasākumiem;

8.   mudina EIB labāk uzraudzīt savus vispārējos aizdevumus, ko tā sniedz MVU atbalstam, un nodrošināt šo aizdevumu veida un galasaņēmēju pārredzamību;

9.   pievēršoties jautājumam par EIB uzraudzību,

10.   atzinīgi vērtē EIB nozaru darbības politikas izstrādi un publiskošanu enerģētikas, transporta un ūdens nozarē 2007. gadā, uzskatot to par nozīmīgu soli EIB aizdevumu operāciju pārredzamības palielināšanā;

11.   atzinīgi vērtē EIB informācijas publiskošanas un izpaušanas politikas pārskatīšanu, kuras mērķis ir ņemt vērā attiecīgos Orhūsas regulas(15) noteikumus; atzinīgi vērtē EIB publicēto 2007. gada pārskata ziņojumu par operāciju novērtēšanu un mudina EIB turpināt izvērst operāciju novērtēšanas dienesta darbību;

12.   atzinīgi vērtē EIB paziņojuma par vides un sociālajiem principiem un standartiem pārskatīšanu; uzskata, ka EIB jāpiešķir pietiekami daudz līdzekļu pārskatītā paziņojuma īstenošanai un jāsagatavo ziņojums par tā darbību;

13.   uzsver, ka EIB jāīsteno absolūtas neiecietības politika attiecībā uz krāpšanu un korupciju, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē EIB krāpšanas apkarošanas politikas, kā arī korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas politikas pārskatīšanu; tomēr pauž bažas par to, ka šī politika lielākoties šķiet pasīva; atkārtoti aicina EIB, pieņemot minēto politiku, paredzēt pasākumus ar šādiem mērķiem:

14.   atzinīgi vērtē to, ka bankā darbojas ad hoc ētikas komiteja (tā lielākoties risina jautājumus, kas rodas pēc darba attiecību izbeigšanas) un neatkarīgs noteikumu izpildes uzraudzītājs; tomēr vēlas saņemt informāciju par minētās amatpersonas statusu un praktisko darbību;

15.   atzinīgi vērtē to, ka EIB 2007. gada oktobrī Vašingtonā ir parakstījusi deklarāciju par vienotu pieeju attiecībā uz uzņēmumu vadību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs; norāda, ka šo deklarāciju, kas paredz izvirzīt uzņēmumu vadību jauno tirgus ekonomikas valstu ilgstpējīgas attīstības atbalstam paredzētās programmas priekšplānā, ir parakstījušas arī attīstības finansēšanas iestādes;

16.   pauž gandarījumu par to, ka EIB Pārvaldības komiteja ir apstiprinājusi EIB politiku attiecībā uz sūdzību iesniegšanas kārtību; tomēr atkārtoti aicina EIB pārskatīt iekšējo sūdzību iesniegšanas kārtību un izdot jaunas pārsūdzēšanas kārtības pamatnostādnes, kas attiektos uz visām EIB finansētajām darbībām;

17.   atzīmē ārējās revīzijas pozitīvo atzinumu un Revīzijas komitejas gada pārskata secinājumus; ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, atkārtoti pauž vēlmi, ka EIB jāpiemēro tādi paši uzraudzības noteikumi kā kredītiestādēm, kā arī reāla konsultatīvā uzraudzība;

ERAB mērķi un darbības

18.   atzinīgi vērtē ERAB 2007. gada pārskatu, it īpaši atzīmējot to, ka ERAB ieguldījumi galvenokārt bijuši vērsti uz valstīm, kas atrodas agrīnā vai vidējā pārejas stadijā, un atzinīgi vērtē panākumus projektu finansēšanā no Ilgtspējīgas enerģijas iniciatīvas līdzekļiem, norādot, ka par prioritāriem jāuzskata ES interesēm atbilstoši enerģētikas projekti;

19.   norāda, ka ERAB galvenokārt darbojas trešās valstīs, tomēr atsevišķas tās darbības joprojām ir nozīmīgas arī ES dalībvalstīm;

20.   turklāt norāda, ka ERAB starptautiskā un reģionālā loma pašlaik ļoti atšķiras no lomas, kāda tai bija 1991. gadā, un ka ERAB pilnvaras ir jāpiemēro šajā jaunajā vidē, jo ERAB reaģē uz situāciju tirgū, paplašinot savu darbību dienvidu un austrumu virzienā;

21.   atzīst arī to, ka darbības vide kļūst aizvien sarežģītāka, jo ir pasliktinājušies uzņēmējdarbības apstākļi ‐ vietējo sadarbības partneru pieredze mazinās un aizvien biežāk rodas integritātes problēmas;

22.   uzskata, ka ERAB jāpastiprina tehniskā palīdzība un konsultatīvi pasākumi, lai veicinātu labas pārvaldības standartus un nodrošinātu projektu atbilstīgu pārvaldību vietējā līmenī ES kaimiņvalstīs;

23.   atzinīgi vērtē ERAB 2008. gadā gūtos panākumus, ieviešot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai; mudina pilnveidot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai ieviešanu abu banku institucionālajā struktūrā un ārējos pasākumos;

EIB un ERAB savstarpējā sadarbība un sadarbība ar citām starptautiskām, reģionālām un valsts mēroga finanšu iestādēm

24.   norāda, ka EIB un ERAB aizvien vairāk finansē pasākumus vienos un tajos pašos reģionos ārpus Eiropas Savienības robežām, proti, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Krievijā un Rietumbalkānos, un tuvākajā nākotnē ‐ arī Turcijā;

25.   norāda, ka valstīs, kur darbojas gan EIB, gan ERAB, abu banku sadarbība pašlaik notiek trīs dažādos veidos, proti, uz darbībām Austrumeiropā attiecas saprašanās memorands, kurā vadošā loma piešķirta ERAB un kopīgi ieguldījumi ir vispārējs darbības princips; Rietumbalkānos pašlaik notiek pāreja no "konkurējošām" un paralēlām darbībām uz jauniem sadarbības veidiem, apvienojot līdzekļus; un nesen ir panākta vienošanās, kuru piemēro sadarbībai Turcijā un kuras pamatprincips ir īpašo un kopīgo kompetences jomu definīcija, vadošo banku nosakot katrā gadījumā atsevišķi;

26.   norāda, ka abu banku mērķi, pieredze un darbības veidi atšķiras un nevar krasi nošķirt aizdevumu izsniegšanu publiskajam un privātajam sektoram; norāda, ka pieaug to kopīgo jomu skaits, kurās aizvien prasmīgāk darbojas abas bankas, piemēram, MVU finansēšana, enerģētika un klimata pārmaiņas un publiskā un privātā sektora partnerības projekti; šajā sakarībā uzsver, ka vajadzīga ciešāka sadarbība;

27.   uzskata, ka EIB un ERAB pasākumiem valstīs, kur darbojas abas šīs bankas, nebūtu jākonkurē, bet drīzāk citam citu savstarpēji jāpapildina, pamatojoties uz katras bankas salīdzinošajām priekšrocībām, un pārklāšanās dēļ nedrīkstētu radīt izmaksas klientam;

28.   tādēļ, lai panāktu labāk strukturētu EIB un ERAB sadarbību valstīs, kur darbojas abas bankas, ierosina:

29.   iesaka EIB akcionāriem ilgtermiņa skatījumā apsvērt iespēju palielināt bankas kapitāla daļu ERAB, piemēram, saistībā ar kapitāla palielināšanos vai gadījumā, ja kāds pašreizējais ERAB akcionārs apsver savas līdzdalības izbeigšanu šajā bankā; uzskata, ka ilgtermiņā tas varētu uzlabot abu banku politikas saskaņotību un specializāciju gan darbības, gan ģeogrāfiskajā ziņā;

30.   uzskata, ka jāizvairās no Eiropas Savienības ārējās palīdzības instrumentu jebkāda pārklāšanās; aicina pastiprināt sadarbību ar attīstības jomā strādājošām reģionālām un valsts līmeņa iestādēm vai aģentūrām Eiropas Savienībā, lai nodrošinātu efektīvu finansēšanu, izvairoties no pārklāšanās un dublēšanās un nodrošinātu ES atbalsta ietekmes saskaņotību un lielāku pamanāmību; atbalsta iespēju šajā sakarībā veikt savstarpēju deleģēšanu un procedūru atzīšanu;

31.   atgādina, cik svarīga ir "Eiropas konsensā" iekļautā vienošanās, kura paredz ‐ lai garantētu maksimālu rezultātu saņēmējvalstīs, nepieciešams stiprināt sinerģiju starp programmām, ko atbalsta EIB un citas finanšu iestādes, un Kopienas finansētajām programmām; uzsver, ka, šādi rīkojoties, īpaši jāņem vērā atbalsta saņēmēju intereses;

32.   atzīst, ka EIB un ERAB jāsadarbojas ar citām starptautiskām vai reģionālām finanšu iestādēm, piemēram, Pasaules Banku, Āzijas Attīstības banku un Āfrikas Attīstības banku, lai vairāk ietekmētu reģionus, kas atrodas tālāk no Eiropas Savienības, un novērstu finansēšanas darbību nevēlamu pārklāšanos un dublēšanos; tomēr uzskata, ka starptautisko attīstības banku un iestāžu vidū EIB jāuzņemas galvenā loma Eiropas Savienības mērķu atbalstīšanā vides, sociālajā un attīstības jomā;

33.   norāda, ka starptautiskajām attīstības bankām un iestādēm ir pozitīva ietekme jaunattīstības valstīs; uzskata, ka šī ietekme ir jāizpēta sīkāk un ir jāapsver turpmākie pasākumi, ņemot vērā Eiropas Attīstības fonda mērķus un darbības; ierosina, ka ‐ ja tiek ievēroti ar vides un sociālajiem mērķiem saistīti nosacījumi ‐ zemes iegādes finansēšanu varētu uzskatīt par EIB ārējām pilnvarām atbilstīgām ieguldījumu izmaksām, jo zemes īpašums ir viens no endogēnās attīstības faktoriem, it īpaši Āfrikas valstīs;

Pasaules finanšu tirgus nestabilitāte un tās ietekme uz EIB un ERAB

34.   uzsver lielo nozīmi, kas EIB piešķirta Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā, it īpaši attiecībā uz pastiprinātu finansējuma piešķiršanu MVU, enerģijas ieguvei no atjaunojamiem avotiem un videi draudzīgam transportam; atzinīgi vērtē EIB lēmumu 2009. un 2010. gadā palielināt kopējo aizdevumu apjomu par 30 % (EUR 15 miljardiem) un lēmumu palielināt EIB parakstīto kapitālu par EUR 67 miljardiem līdz EUR 232 miljardiem, tādējādi ievērojot Lisabonas stratēģiju; tomēr mudina dalībvalstis vēl vairāk palielināt EIB kapitālu, lai tādējādi nodrošinātu, ka EIB iespējas piešķirt aizdevumus atbilst ražotāju un uzņēmējdarbības pārstāvju vidēja termiņa finansiālajām vajadzībām, lai nepieciešamības gadījumā atbalstītu videi draudzīgas un ilgtspējīgas darbavietas; uzsver, ka saistībā ar šo papildu resursu izmantošanu jātiecas panākt ilgtermiņa rezultātus; uzskata, ka saistībā ar pienākumu paplašināšanu ir nepieciešami atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi, un lielāka EIB darbību pārredzamība un atbildība;

35.   aicina pastiprināt pasākumus riska dalīšanai starp komercbankām un EIB, sniedzot finansējumu MVU; tomēr aicina sekot līdzi tam, kā komercbankas izlieto EIB aizdevumus, un šajā sakarībā prasa izveidot rīcības kodeksu komercbanku un EIB sadarbībai; turklāt norāda, ka ir jāatjaunina EIB starpniekbanku saraksts;

36.   uzskata, ka EIB un Komisijai jāpaātrina projektu īstenošana dalībvalstīs un nozarēs, kuras krīze skārusi vissmagāk; šajā sakarībā uzskata ‐ lai paātrinātu strukturālā atbalsta sniegšanu, ir svarīgi mobilizēt pieredzi un zināšanas, kas pieejamas tehniskās palīdzības programmās, piemēram, Jaspers, Jeremie, Jessica un Jasmine;

37.   norāda, ka Eiropas Savienība, reaģējot uz finanšu krīzi, ir lūgusi EIB paātrināt atbalsta piešķiršanu publiskā un privātā sektora partnerības projektiem; mudina EIB un ERAB īstenot šādus projektus tikai tad, ja to izmaksas nav pārmērīgas un tie nodrošina reālus ieguvumus; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāuzlabo informācijas sniegšana, kā arī izmaksu lietderības un samērības novērtējuma metodes;

38.   aicina dalībvalstis pilnībā izmantot riska kapitāla instrumentus, vispārējos aizdevumus un mikrokreditēšanas mehānismus, ko piedāvā EIB programmas un instrumenti;

39.   norāda, ka EIB līdzekļu piesaistīšanas un aizdevumu izsniegšanas darbību apjoms gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir pakāpeniski palielinājies un pašlaik šīs darbības ir galvenais ES mēroga instruments līdzekļu piesaistīšanai un aizdevumu izsniegšanai; turklāt norāda, ka ir bijis vērojams liels pieprasījums ‐ tostarp Āzijā ‐ pēc EIB izlaistām obligācijām; tādēļ aicina EIB kā sabiedriskā sektora banku un EIB valdes locekļus palielināt līdzekļu piesaistīšanas potenciālu, izlaižot pasaules tirgū euro denominētas obligācijas, lai tādējādi atbalstītu ilgtermiņa mērķus un mazinātu ekonomikas lejupslīdi gan Eiropas Savienībā, gan tās kaimiņvalstīs;

40.   prasa Komisijai un EIB kopīgi veikt izpēti, kā pārvarēt kredītresursu trūkumu reālajā ekonomikā, izmantojot jaunus, inovatīvus finanšu instrumentus;

41.   atzinīgi vērtē ERAB lēmumu 2009. gadā palielināt gada darbības apjomu par aptuveni 20 % līdz aptuveni EUR 7 miljardiem, lai mazinātu pašreizējo finanšu un ekonomisko krīzi, un norāda, ka puse no EUR 1 miljarda lielā papildu finansējuma 2009. gadā ir paredzēta Centrāleiropai un Austrumeiropai;

42.   uzsver, ka pašreizējos apstākļos, kad pastāv stingri kredītu ierobežojumi, pieaug abu banku nozīme gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās robežām; aicina abas bankas pildīt saistības pret trešām valstīm pat ekonomikai grūtos laikos;

43.   ierosina, ka pēc rūpīgas analīzes par finanšu krīzes ietekmi uz reālo ekonomiku vajadzētu aicināt EIB palielināt atbalstu jaunajām dalībvalstīm; turklāt norāda, ka ir svarīgi iesaistīt privāto sektoru, lai no jauna stabilizētu krīzes skarto ekonomiku; atzinīgi vērtē ERAB pastiprināto darbību jaunajās dalībvalstīs un ERAB, EIB, Eiropas Investīciju fonda un Pasaules Bankas grupas nesen izstrādāto Starptautisko finanšu iestāžu kopīgo rīcības plānu, kura mērķis ‐ atbalstīt Centrāleiropas un Austrumeiropas banku sistēmu un reālo ekonomiku; tomēr iesaka noteiktā laikā veikt "pārejas ekonomikas valstu" definīcijas pārskatīšanu un izvērtēt to, kā norit ERAB darbības pārtraukšana Eiropas Savienības dalībvalstīs;

44.   ar gandarījumu norāda, ka finanšu nestabilitātes ietekme uz EIB un ERAB ir neliela, kaut arī ERAB 2008. gadā pirmo reizi desmit gadu laikā uzrādīja zaudējumu sakarā ar stāvokļa pasliktināšanos vērtspapīru tirgos;

Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma par EIB ārējām pilnvarām ietekme

45.   atzinīgi vērtē Tiesas 2008. gada 6. novembra spriedumu par Lēmuma 2006/1016/EK juridisko pamatu;

46.   reaģējot uz šo spriedumu, ierosina nekavējoties panākt vienošanos starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu gan to, ka pilnībā tiks ņemtas vērā Parlamenta prerogatīvas, gan arī EIB ārējo finansēšanas darbību nepārtrauktību; tādēļ uzsver, ka šāda nekavējoties panākta vienošanās būtu pagaidu risinājums ar precīzi noteiktu darbības beigu termiņu, proti, līdz termiņa vidusposma pārskatīšanai 2010. gadā;

47.   uzskata, ka ir izšķiroši svarīgi, ievērojot Tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu, kas aizstātu Lēmumu 2006/1016/EK, un atzīst, ka pašlaik notiekošajai EIB ārējo aizdevumu politikas un sadarbības noteikumu termiņa vidusposma pārskatīšanai, kas jāpabeidz 2010. gadā, jādod iespēja izvērst patiesi plašas diskusijas par ES mērķiem un EIB piešķirtajiem resursiem, un Parlaments kā viens no likumdevējiem pilnībā iesaistīsies šajā diskusijā; aicina Komisiju pilnībā ņemt vērā šajā rezolūcijā paustos ierosinājumus, kad tā vidusposma pārskatīšanas noslēgumā izstrādās priekšlikumu jaunam lēmumam par EIB pilnvarām attiecībā uz ārējo aizdevumu izsniegšanu;

48.   ierosina, ka uzraudzības komitejai darbs jāpabeidz 2010. gada sākumā, un aicina komitejas priekšsēdētāju drīz pēc tam nosūtīt secinājumus Parlamentam un Padomei; gaida uzraudzības komitejas secinājumus un prasa, lai tā ņem vērā šajā rezolūcijā un iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās paustos ieteikumus; prasa, lai uzraudzības komiteja regulāri informē Parlamentu par darba gaitu;

o
o   o

49.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp. (2) Lieta C-155/07, Eiropas Parlaments pret Eiropas Savienības Padomi; vēl nav publicēta Eiropas Kopienu Tiesas Krājumā. (3) OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp. (4) OV L 52, 22.2.1997., 15. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0132. (6) OV C 287 E, 29.11.2007., 544. lpp. (7) OV C 38 E, 12.2.2004., 313. lpp. (8) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (9) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp. (10) Lieta C-15/00 Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Investīciju banku, Eiropas Kopienu Tiesas Krājums 2003, lappuse I-7281. (11) Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. (12) Albānija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Melnkalne, Rumānija un Serbija. (13) Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. (14) Kazahstāna, Kirgizstāna, Mongolija, Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna. (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Regula (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta rezolūcija par automobiļu rūpniecības nākotni

P6_TA(2009)0186 RC-B6-0152/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes prezidentūras secinājumus 2000. gada 23. un 24. marta sanāksmē,

–   ņemot vērā Prezidenta Barroso 2005. gada 2. februāra paziņojumu "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai. Jauns posms Lisabonas stratēģijā" (COM(2005)0024),

–   ņemot vērā augsta līmeņa darba grupas CARS 21 2005. gada 12. decembra galīgā ziņojuma secinājumus un CARS 21 termiņa vidusposma pārskatīšanas augsta līmeņa konferences 2008. gada 29. oktobra secinājumus,

–   ņemot vērā 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par CARS 21: konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums(1),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 15. un 16. oktobra Briseles sanāksmē izdarītos prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumu "No finanšu krīzes augšupejai ‐ Eiropas rīcības programma" (COM(2008)0706),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 26. novembra paziņojumu Eiropadomei "Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns" (COM(2008)0800),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 17. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju mazināšanai no vieglajiem automobiļiem(2), nosaka emisijas standartus jauniem pasažieru automobiļiem,

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas 2009. gada 4. februāra paziņojumus par finanšu krīzes ietekmi uz automobiļu rūpniecību,

–   ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2009. gada 5. un 6. marta secinājumus par automobiļu rūpniecību,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. februāra paziņojumu "Reaģējot uz krīzi Eiropas autorūpniecībā" (COM(2009)0104),

–   ņemot vērā secinājumus par automobiļu rūpniecības stāvokli 2009. gada 16. janvāra Briseles sanāksmē, kurā ES rūpniecības ministri tikās ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Günter Verheugen,

–   ņemot vērā Eiropas automobiļu ražotāju apvienības 2009. gada 29. janvārī publicēto statistiku par automobiļu pārdošanu 2008. gadā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Eiropu skārusi ārkārtēja un dziļa finanšu un ekonomikas krīze, kā arī augsts bezdarba līmenis, kad darbu zaudē tūkstošiem cilvēku visos svarīgākajos rūpniecības segmentos;

B.   tā kā Eiropas finanšu tirgus pašreiz nedarbojas pienācīgi, it īpaši kreditēšanas jomā;

C.   tā kā Eiropas automobiļu rūpniecība un tās piegādātāji īpaši izjūt pašreizējo krīzi, turklāt šī ir īpaši svarīga Eiropas ekonomikas nozare, kuras ieguldījums darbavietu, inovāciju un konkurētspējas ziņā ir svarīgs visai tautsaimniecībai kopumā;

D.   tā kā Eiropas Savienības autorūpniecībā ir strukturāls jaudas pārpalikums un tā kā tiek prognozēts, ka 2009. gadā turpinās ievērojami samazināties pieprasījums pēc transportlīdzekļiem un tādēļ samazināsies arī to ražošanas apjomi, neizbēgami palielinot spiedienu uz nodarbinātību un ieguldījumu līmeni Eiropas Savienībā;

E.   tā kā Eiropas automobiļu rūpniecība ir vislielākais privātais ieguldītājs Eiropas Savienības izpētei un attīstībai (R&D) un tā kā Eiropas pasažieru un kravas automobiļu ražotājiem jāsaglabā augsts ieguldījumu līmenis, ņemot vērā regulatīvās un tirgus prasības, it īpaši, lai nodrošinātu pāreju uz zema emisiju līmeņa autoparku;

F.   tā kā 2008. gada decembrī pieņemtajam normatīvo aktu kopumam par atjaunojamiem enerģijas avotiem un klimata pārmaiņām būs būtiska nozīme, veicinot videi draudzīgus ieguldījumus automobiļu rūpniecības nozarē, kuru mērķis ir enerģijas ietaupījums;

G.   tā kā Eiropas automobiļu rūpniecībā tieši vai netieši nodarbināti 12 miljoni darbinieku, kas veido 6 % no Eiropas Savienībā nodarbinātajām personām, un tā kā miljoniem šo darbavietu pašlaik ir apdraudētas, turklāt šajā nozarē strādā daudz augsti kvalificētu darbinieku, kurus nedrīkstētu zaudēt;

H.   tā kā daudz jaunu darbavietu automobiļu rūpniecībā var radīt līdz ar videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanu;

I.   tā kā Eiropas automobiļu rūpniecība ir būtiski svarīga ES ekonomikai, jo tā netieši ietekmē citas jomas un nozares, bet jo īpaši ‐ simtiem tūkstošu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pastāvēšanu;

J.   tā kā dažas dalībvalstis jau sākušas īstenot valsts mēroga pasākumus automobiļu rūpniecības atbalstam;

K.   tā kā galvenā atbildība par krīzes pārvarēšanu jāuzņemas pašai nozarei;

L.   tā kā Komisija pašlaik apspriež turpmāku tirdzniecības liberalizāciju saistībā ar Dohas sarunu kārtu un brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju,

1.   atzīst, ka pašreizējā ekonomikas un finanšu krīze nopietni ietekmē automobiļu rūpniecību, ko īpaši apliecina gan strauja automobiļu pieprasījuma krišanās, gan arī jaudas pārpalikumi, grūtības saņemt kredītu finansējumu un strukturālas problēmas, kas bija aktuālas jau pirms krīzes;

2.   uzsver, ka šī ir Eiropas mēroga krīze; tāpēc vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir ES dalībvalstu starpā saskaņotas un koordinētas ierosmes attiecībā uz Eiropas automobiļu rūpniecību un aicina izveidot reālu Eiropas rīcības plānu, paredzot konkrētus soļus par to, kā ES un dalībvalstis varētu pieņemt nepieciešamos izšķirošos pasākumus;

3.   ar pieaugošām bažām atzīmē, ka daži dalībvalstu līmenī pieņemti īstermiņa pasākumi varētu izkropļot konkurenci vienotajā tirgū, kaitējot ilgtermiņa konkurētspējai, un tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt, lai turpmākie pasākumi būtu saskaņoti, efektīvi un koordinēti;

4.   šajā sakarā atzinīgi vērtē saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu izstrādāto pagaidu shēmu valsts atbalsta novērtējumam;

5.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus efektīvi politiski reaģēt uz "General Motors Europe" un tā piegādātāju grūtībām, koordinējot attiecīgo dalībvalstu centienus, tostarp 2009. gada 13. marta ministru sanāksmes rīkošanu, un meklējot atbilstīgu un taisnīgu risinājumu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumā;

6.   aicina Padomi un Komisiju paātrināt, vienkāršot un palielināt finanšu atbalstu automobiļu rūpniecībai, jo īpaši paredzot Eiropas Investīciju bankas (EIB) iesaistīšanos un valsts garantijas aizdevumiem ar zemu procentu likmi; mudina Padomi un Komisiju prasīt administratīvo procedūru vienkāršošanu attiecībā uz kredītu pieteikumiem; uzskata, ka finanšu atbalstam, it īpaši aizdevumu veidā, vajadzētu veicināt pieprasījumu pēc jaunām automašīnām, tādējādi sekmējot ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un ceļu satiksmes drošību;

7.   prasa EIB pievērst pienācīgu uzmanību ar automobiļu nozari saistītajiem MVU, lai arī tie varētu turpināt piekļūt kredītu līdzekļiem, un mudina dalībvalstis palielināt EIB aizdevumu iespējas līdz līmenim, kas atbilst automobiļu rūpniecības finansēšanas vajadzībām vidējā termiņā;

8.   prasa ar visiem finanšu vai fiskāliem pasākumiem (tostarp ar sistēmu par veco automobiļu nodošanu metāllūžņos) atbalstīt un paātrināt nepieciešamās tehnoloģiskās pārmaiņas nozarē, jo īpaši dzinēju energoefektivitātes un emisiju samazināšanas jomā, turklāt pilnībā ievērojot nesen pieņemtos tiesību aktus;

9.   atkārtoti apstiprina, ka ar ES un valstu līmeņa politikas pasākumiem vajadzētu veicināt to uzdevumu risināšanu, kuri saistīti ar automobiļu rūpniecības un tās piegādātāju nozares restrukturizāciju un pārveidi šajā uzņēmējdarbības jomā valdošās ļoti spēcīgās konkurences dēļ, un aicina nozari izstrādāt visaptverošu uzņēmējdarbības stratēģiju un īstenot šādus pielāgojumus sociāli atbildīgā veidā, cieši sadarbojoties ar arodbiedrībām;

10.   uzsver nepieciešamību pilnībā iesaistīt arodbiedrības pašreizējās diskusijās un aicina Komisiju sniegt atbalstu patiesam Eiropas mēroga sociālajam dialogam par šo nozari, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo krīzi;

11.   līdzsvaroti īstenojot visas t.s. Lisabonas prioritātes, aicina Komisiju nodrošināt iespējami labāku visu nodarbinātības veicināšanai paredzēto Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu, kā piemēram, Kohēzijas fondu, struktūrfondus, Sociālo fondu vai Globalizācijas pielāgošanas fondu un atvieglot, uzlabot un paātrināt piekļuvi šiem līdzekļiem; uzskata, ka šos līdzekļus varētu izmantot darbinieku apmācības un pārkvalificēšanās programmām agrīnā posmā, turklāt neatkarīgi no tā, kur un kad tiek piemēroti darba laika ierobežojumi;

12.  atkārtoti apstiprina to, ka automobiļu rūpniecībā nepieciešami pastāvīgi ieguldījumi pētniecības un izstrādes programmās, kas sniedz labākos iespējamos risinājumus kvalitātes, drošības un vides aizsardzības jomā, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgu sistēmu, un tāpēc aicina Komisiju atvieglot, uzlabot un paātrināt piekļuvi pētniecībai un izstrādei paredzētajiem ES atbalsta instrumentiem, piemēram, Septītajai pamatprogrammai pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai;

13.  aicina Komisiju izstrādāt vadlīnijas un ieteikumus par pasākumiem, ar kuriem veicināt saskaņotu pieeju autoparka atjaunošanai, piemēram, sistēma veco automobiļu nodošanai metāllūžņos un citi tirgus stimuli, kuriem ir pozitīva īstermiņa ietekme uz patērētāju pieprasījumu pēc jauniem transportlīdzekļiem un kuri ir paredzēti automobiļu izpirkumnomas tirgus atdzīvināšanai; aicina Komisiju uzraudzīt valstīs jau veiktos šāda veida pasākumus, lai nepieļautu iekšējā tirgus izkropļojumus;

14.  atzīst nepieciešamību pēc padziļināta dialoga un pastāvīgām diskusijām ar trešām valstīm un ES galvenajiem tirdzniecības partneriem par automobiļu rūpniecības nākotni un tāpēc aicina Komisiju cieši uzraudzīt notikumu attīstību ārpuskopienas valstīs, jo īpaši ASV un Āzijā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus starptautiskās konkurences apstākļus, taču atturoties no protekcionisma un diskriminējošiem pasākumiem pasaules automobiļu tirgū;

15.  aicina Komisiju pirms Eiropas Savienības un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas panākt līdzsvarotu un abām pusēm pieņemamu risinājumu;

16.  atzinīgi vērtē CARS 21 procesu, jo ar tā palīdzību Eiropas līmenī tiek noteikta ilgtermiņa rūpniecības politika; aicina Komisiju pastāvīgi īstenot, pārraudzīt un pārskatīt šo ilgtermiņa stratēģisko plānu, lai nodrošinātu gan Eiropas automobiļu rūpniecības turpmāko konkurētspēju, gan ilgtspējīgu nodarbinātību šajā nozarē;

17.   aicina Komisiju pilnībā piemērot labāka likumdošanas procesa principus un atbilstoši CARS 21 grupas ieteikumiem veikt vispusīgu izvērtējumu par ES automobiļu nozari reglamentējošo turpmāko Kopienas tiesību aktu ietekmi, tādejādi sekmējot juridisko noteiktību un paredzamību automobiļu rūpniecības nozarē;

18.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 41 E, 19.2.2009., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0614.