Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0273/2009),

1.   nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;

2.   nolemj Reglamentā kā XVI e pielikumu iekļaut Rīcības kodeksu sarunām par koplēmuma dokumentiem, kuru Priekšsēdētāju konference apstiprināja 2008. gada 18. septembrī;

3.   nolemj, ka šie grozījumi stāsies spēkā Parlamenta 7. sasaukuma pirmajā dienā;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai informācijas nolūkā.

Spēkā esošais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Parlamenta Reglaments 9. pants – 1. punkts – 1. daļa 1.  Parlamentam ir tiesības noteiktatklātības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kas pievienoti šim Reglamentam kā pielikums. 1.  Parlaments nosakapārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, kuri pievienoti šim Reglamentam kā pielikums. Grozījums Nr. 2 Parlamenta Reglaments 10.a pants (jauns) 10.a pants Novērotāji 1.  Ja ar kādu valsti ir parakstīts līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai, Parlamenta priekšsēdētājs, saņēmis Priekšsēdētāju konferences piekrišanu, var uzaicināt pievienošanās līgumslēdzējvalsts parlamentu no savu deputātu vidus iecelt tik daudz novērotāju, cik nākamo deputātu vietu Eiropas Parlamentā ir piešķirts šai valstij. 2.  Šie novērotāji piedalās Parlamenta darbā, līdz stājas spēkā pievienošanās līgums, un viņiem ir tiesības izteikties komitejās un politiskajās grupās. Viņiem nav tiesību balsot un izvirzīt savas kandidatūras vēlēšanās par Parlamenta amatiem. Viņu līdzdalība juridiski nekādā veidā neietekmē Parlamenta darbu. 3.  Novērotājiem noteikto režīmu pielīdzina tam, kāds paredzēts Parlamenta deputātam attiecībā uz Parlamenta administratīvo nodrošinājumu un to izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, darbojoties kā novērotājiem. Grozījums Nr. 51 Parlamenta Reglaments 11. pants Vecākais deputāts Sēdes vadītājs uz laiku 1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 127. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanu vada gados vecākais no klātesošajiem deputātiem. 1.  Sēdi, kuras sasaukšana noteikta 127. panta 2. punktā, kā arī visas citas sēdes, kurās ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju vai Prezidiju, līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai vada iepriekšējais priekšsēdētājs vai, ja viņš nav klāt, kāds no iepriekšējiem priekšsēdētāja vietniekiem vecākuma secībā, vai, ja viņu nav klāt, deputāts, kas visilgāk bijis amatā. 2.  Gados vecākajam deputātam vadot sēdi, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanām un deputātu pilnvaru pārbaudi. 2.  Kad sēdi vada deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, apspriež tikai tos jautājumus, kas attiecas uz Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu un deputātu pilnvaru pārbaudi. Gados vecākais deputāts īsteno 3. panta 2. punkta otrajā apakšpunktā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, ko vada gados vecākais deputāts, nodod komitejai, kura ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi. Deputāts, kurš saskaņā ar 1. punktu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, īsteno 3. panta 2. punkta otrajā daļā minētās priekšsēdētāja pilnvaras. Jebkuru citu jautājumu par deputāta pilnvaru pārbaudi, ko izvirza sēdē, kuru viņš vada, nodod komitejai, kas ir atbildīga par pilnvaru pārbaudi. Grozījums Nr. 52 Parlamenta Reglaments 13. pants 1.  Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz gados vecākajam deputātam, kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts. 1.  Pirmo ievēlē Parlamenta priekšsēdētāju. Pirms katras balsošanas kārtas kandidātu vārdus iesniedz deputātam, kurš saskaņā ar 11. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus un kurš tos paziņo Parlamentam. Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens kandidāts nesaņem absolūtu nodoto balsu vairākumu, ceturtajā kārtā piedalās tie divi kandidāti, kas trešajā kārtā ieguvuši vislielāko balsu skaitu; ja iegūto balsu skaits ir vienāds, paziņo, ka ir ievēlēts gados vecākais kandidāts. 2.  Tiklīdz ir ievēlēts Parlamenta priekšsēdētājs, gados vecākais deputāts sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs. 2.  Tiklīdz Parlamenta priekšsēdētājs ir ievēlēts, deputāts, kurš saskaņā ar 11. pantu uz laiku pilda priekšsēdētāja pienākumus, sēdes vadīšanu nodod viņam. Atklāšanas runu var teikt tikai ievēlētais Parlamenta priekšsēdētājs. Grozījums Nr. 3 Parlamenta Reglaments 24. pants – 4.a punkts (jauns) 4.a Priekšsēdētāju konference ir atbildīga par konstruktīvu apspriešanos organizēšanu ar Eiropas pilsonisko sabiedrību par galvenajiem tematiem. Tas var ietvert tādu publisku diskusiju organizēšanu, kurās var piedalīties ieinteresēti pilsoņi un kuras notiek par vispārējiem Eiropas nozīmes tematiem. Prezidijs ieceļ priekšsēdētāja vietnieku, kas atbildīgs par šādu apspriešanos īstenošanu un kas iesniedz ziņojumu Priekšsēdētāju konferencei. Grozījums Nr. 4 Parlamenta Reglaments 28. pants – 2. punkts 2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, un trīsdesmit dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta biļetenā kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas. 2.  Ikviens deputāts var uzdot jautājumus par Prezidija, Priekšsēdētāju konferences un kvestoru darbību. Šos jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, dara zināmus deputātiem un 30 dienu laikā pēc iesniegšanas tos publicē Parlamenta tīmekļa vietnē kopā ar atbildēm, kas uz tiem sniegtas. Grozījums Nr. 5 Parlamenta Reglaments 30.a pants (jauns) 30.a pants Sadarbības grupas 1.  Atsevišķi deputāti var veidot sadarbības grupas vai citus neoficiālus deputātu grupējumus, lai neformāli apmainītos viedokļiem par vairākām politiskām grupām kopīgiem konkrētiem tematiem, iesaistot dažādu Parlamenta komiteju locekļus, un sekmētu deputātu kontaktus ar pilsonisko sabiedrību. 2.  Šādi grupējumi nevar iesaistīties nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu. Šādi grupējumi saskaņā ar I pielikumu deklarē jebkādu ārēju atbalstu. Grozījums Nr. 6 Reglaments 36. pants – 1. punkts 1.  Neskarot 40. pantu, atbildīgā komiteja pārbauda visu Komisijas iesniegto priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību finanšu plānam. 1.  Neskarot 40. pantu, atbildīgā komiteja pārbauda visu Komisijas iesniegto priekšlikumu vai citu normatīva rakstura dokumentu finansiālo atbilstību daudzgadu finanšu shēmai. (Horizontāls grozījums: vārdi "finanšu plānam" visā Reglamenta tekstā jāaizstāj ar vārdiem "daudzgadu finanšu shēmai".) Grozījums Nr. 7 Parlamenta Reglaments 39. pants – 1. punkts 1.  Saskaņā ar EK līguma 192. panta otro daļu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozījumiem, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu. Rezolūciju pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai. 1.  Saskaņā ar EK līguma 192. panta otro daļu Parlaments var prasīt, lai Komisija tam iesniedz visus atbilstošos priekšlikumus par jauna tiesību akta pieņemšanu vai spēkā esošā tiesību akta grozījumiem, pieņemot rezolūciju, kas balstīta uz atbildīgās komitejas patstāvīgu ziņojumu. Rezolūciju pieņem ar Parlamenta deputātu vairākumu. galīgajā balsojumā Parlaments var vienlaikus noteikt termiņu šāda priekšlikuma iesniegšanai. Grozījums Nr. 8 Parlamenta Reglaments 45. pants – 2. punkts 2.  Rezolūcijas priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 131.a pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus nepieņem izskatīšanai plenārsēdē, ja vien tos nav iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, taču var iesniegt alternatīvus rezolūcijas priekšlikumus saskaņā ar 151. panta 4. punktu. Šo punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs ir iekļaujams kā galvenais, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 38.a vai 39. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to var uzskatīt par stratēģisku saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences noteiktajiem kritērijiem. 2.  Rezolūciju priekšlikumi, kas iekļauti patstāvīgajos ziņojumos, Parlamentam jāizskata saskaņā ar īsā izklāsta procedūru, kas noteikta 131.a pantā. Šādu rezolūciju priekšlikumu grozījumus pieņem izskatīšanai plenārsēdē tikai tad, ja tos ir iesniedzis referents, lai ņemtu vērā jaunu informāciju, vai vismaz desmitā daļa Parlamenta deputātu. Politiskās grupas var iesniegt alternatīvus rezolūciju priekšlikumus saskaņā ar 151. panta 4. punktu. Šo punktu nepiemēro, ja ziņojuma temats plenārsēdes debatēs var tikt iekļauts kā prioritārs, ja ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 41. vai 42. pantā minētajām iniciatīvas tiesībām vai to var uzskatīt par stratēģisku ziņojumu saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences noteiktajiem kritērijiem. Grozījums Nr. 9 Parlamenta Reglaments 47. pants – 3. ievilkums – attiecīgais priekšsēdētājs, referents un atzinuma sagatavotājs cenšas kopīgi noteikt teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienoties par konkrētiem sadarbības noteikumiem; – attiecīgie priekšsēdētāji un referenti kopīgi nosaka teksta daļas, kas ietilpst to ekskluzīvajā vai kopīgajā kompetencē, un vienojas par konkrētu sadarbības kārtību. Ja nav vienprātības par kompetenču norobežošanu, pēc vienas iesaistītās komitejas pieprasījuma jautājumu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei, kura var pieņemt lēmumu par attiecīgajām kompetencēm vai nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra saskaņā ar 47.a. pantu; pēc analoģijas piemēro 179. panta 2. punkta otro un trešo teikumu; Grozījums Nr. 10 Parlamenta Reglaments 47. pants – 4. ievilkums – par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja domām un kad ir notikusi apspriešanās ar iesaistītās komitejas priekšsēdētāju saskaņā ar VI pielikumu attiecas uz iesaistītās komitejas ekskluzīvo kompetenci, kura sniedz atzinumu, un kuri nav pretrunā ar pārējām ziņojuma daļām. Atbildīgās komitejas priekšsēdētājs ņem vērā visas vienošanās, kas panāktas saskaņā ar trešo ievilkumu; – atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi iesaistītā komiteja, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri ir iesaistītās komitejas ekskluzīvajā kompetencē. Ja atbildīgā komiteja noraida grozījumus par aspektiem, kas ir atbildīgās komitejas un iesaistītās komitejas kopīgajā kompetencē, iesaistītā komiteja var šos grozījumus iesniegt tieši plenārsēdē; Grozījums Nr. 11 Parlamenta Reglaments 47.a pants (jauns) 47.a pants Komiteju apvienoto sanāksmju procedūra Ja ir izpildīti 46. panta 1. punkta un 47. panta nosacījumi, Priekšsēdētāju konference, ja tā uzskata, ka jautājums ir ļoti nozīmīgs, var nolemt, ka jāpiemēro komiteju apvienoto sanāksmju procedūra un kopīga balsošana. Šādā gadījumā attiecīgie referenti sagatavo vienu ziņojuma projektu, kuru iesaistītās komitejas izskata un par kuru tās balso apvienotajā sanāksmē, ko kopīgi vada attiecīgo komiteju priekšsēdētāji. Iesaistītās komitejas var izveidot komiteju sadarbības darba grupas, lai sagatavotu apvienotās sanāksmes un kopīgo balsošanu. Grozījums Nr. 12 Reglaments 51. pants – 2. punkts – otrā daļa Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas apspriežu procedūra. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai. Līdz ar normatīvās rezolūcijas projekta pieņemšanu beidzas pirmais lasījums. Ja Parlaments normatīvo rezolūciju nepieņem, priekšlikumu nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai. Grozījums Nr. 13 Parlamenta Reglaments 51. pants – 3. punkts 3.  Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nodod Padomei un Komitejai kā Parlamenta atzinumu. 3.  Parlamenta apstiprināto priekšlikuma tekstu un pievienoto rezolūciju Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Padomei un Komitejai kā Parlamenta nostāju. (Horizontāls grozījums: visos noteikumos par komplēmuma procedūru vārdi "Parlamenta atzinums" visā Reglamenta tekstā jāaizstāj ar "Parlamenta nostāja".) Grozījums Nr. 14 Parlamenta Reglaments 52. pants – 1. punkts 1.  Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt. 1.  Ja Komisijas priekšlikums nav saņēmis nodoto balsu vairākumu vai ir pieņemts priekšlikums to noraidīt, kuru var būt iesniegusi atbildīgā komiteja vai vismaz 40 deputāti, Parlamenta priekšsēdētājs pirms Parlamenta balsojuma par normatīvās rezolūcijas projektu lūdz Komisiju savu priekšlikumu atsaukt. Grozījums Nr. 15 Reglaments 52. pants – 2. punkts 2.  Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka apspriežu procedūra nav vajadzīga, un par to informē Padomi. 2.  Ja Komisija priekšlikumu atsauc, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo, ka procedūra ir pabeigta, un par to informē Padomi. Grozījums Nr. 16 Reglaments 52. pants – 3. punkts 3.  Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu. 3.  Ja Komisija priekšlikumu neatsauc, Parlaments to nodod atpakaļ atbildīgajai komitejai bez balsošanas par normatīvās rezolūcijas projektu, izņemot gadījumus, kad Parlaments pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja, referenta, politiskās grupas vai vismaz 40 deputātu priekšlikuma balso par normatīvās rezolūcijas projektu. Šādā gadījumā atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Ja priekšlikums ir nodots atpakaļ, atbildīgā komiteja sniedz Parlamentam mutisku vai rakstisku ziņojumu Parlamenta norādītajā termiņā, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Grozījums Nr. 59 Parlamenta Reglaments 65.a pants (jauns) (jāiekļauj 6. nodaļā "Likumdošanas procedūras pabeigšana") 65.a pants Iestāžu sarunas likumdošanas procedūru gaitā 1.  Sarunas ar pārējām iestādēm, lai likumdošanas procedūras gaitā panāktu vienošanos, notiek, ņemot vērā Rīcības kodeksu sarunām par parastās likumdošanas procedūru (XVIe pielikums). 2.  Pirms sākt šādas sarunas, atbildīgajai komitejai principā būtu jāpieņem lēmums ar tās locekļu balsu vairākumu un jāapstiprina pilnvaras, nostādnes vai prioritātes. 3.  Ja atbildīgajā komitejā ziņojums ir pieņemts un pēc tam sarunās tiek panākts kompromiss ar Padomi, ar šo komiteju jebkurā gadījumā vēlreiz apspriežas pirms balsošanas plenārsēdē. Grozījums Nr. 18 Parlamenta Reglaments 66. pants 1.  Ja saskaņā ar EK līguma 251. panta 2. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir pieņēmusi Parlamenta grozījumus, bet citādi nav grozījusi Komisijas priekšlikumu, vai arī ja neviena no abām iestādēm nav grozījusi Komisijas priekšlikumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts galīgā variantā. Ja saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 251. panta 2. punktu Padome informē Parlamentu, ka tā ir apstiprinājusi Parlamenta nostāju, Parlamenta priekšsēdētājs pēc tam, kad saskaņā ar 172.a pantu ir sagatavota galīgā redakcija, paziņo plenārsēdē, ka priekšlikums ir pieņemts tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai. 2.  Pirms paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs pārbauda, vai Padomes veiktie tehniskie pielāgojumi neskar priekšlikuma būtību. Ja rodas šaubas, viņš apspriežas ar atbildīgo komiteju. Ja izrādās, ka daži grozījumi skar priekšlikuma būtību, Parlamenta priekšsēdētājs informē Padomi, ka Parlaments izskatīs priekšlikumu otrajā lasījumā, tiklīdz būs izpildīti 57. panta nosacījumi. 3.  Pēc 1. punktā minētās paziņošanas Parlamenta priekšsēdētājs kopā ar Padomes priekšsēdētāju paraksta ierosināto tiesību aktu un nodrošina tā publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" saskaņā ar 68. pantu. Grozījums Nr. 19 Parlamenta Reglaments 68. pants – virsraksts Pieņemto tiesību aktu parakstīšana Prasības tiesību aktu izstrādei Grozījums Nr. 20 Parlamenta Reglaments 68. pants – 1. punkts 1.  Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtos tiesību aktus paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras. svītrots Grozījums Nr. 21 Parlamenta Reglaments 68. pants – 7. punkts 7.  Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri nodrošina iepriekš minēto tiesību aktu publicēšanu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". svītrots Grozījums Nr. 22 Parlamenta Reglaments 68.a pants (jauns) (jāiekļauj 6. nodaļā "Likumdošanas procedūras pabeigšana") 68.a pants Pieņemto tiesību aktu parakstīšana Kad saskaņā ar 172.a pantu ir sagatavota pieņemtā dokumenta galīgā redakcija un ir pārbaudīts, vai visas procedūras ir pienācīgi ievērotas, tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru, paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un Parlamenta un Padomes ģenerālsekretāri tos publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Grozījums Nr. 68 Parlamenta Reglaments 80.a pants – 3. punkts – 3. daļa Taču izņēmuma un atsevišķos gadījumos par konkrēto jautājumu atbildīgās komitejas priekšsēdētājs var iesniegt grozījumus tām priekšlikuma daļām, kuras atstāj iepriekšējā redakcijā, ja atzīst, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu teksta iekšējo konsekvenci un saistību ar citiem grozījumiem, kuri ir pieņemami. Šādu grozījumu iemesli jāsniedz rakstiski pamatojumā. Tomēr, ja atbildīgā komiteja saskaņā ar Iestāžu nolīguma 8. punktu ir nolēmusi arī iesniegt grozījumus priekšlikuma kodificētajām daļām, tā nekavējoties paziņo šo nodomu Padomei un Komisijai, un Komisijas pienākums, pirms notiek balsošana saskaņā ar 50. pantu, ir informēt šo komiteju par savu nostāju attiecībā uz grozījumiem un par to, vai Komisija paredz atsaukt pārstrādāšanas priekšlikumu. Grozījums Nr. 23 Parlamenta Reglaments 83. pants – 1. punkts 1.  Kad ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, ieskaitot nolīgumus tādās specifiskās jomās kā monetārie jautājumi vai tirdzniecība, atbildīgā komiteja seko, lai Komisija pilnībā informētu Parlamentu, vajadzības gadījumā ‐ konfidenciāli, par saviem ieteikumiem attiecībā uz sarunu pilnvarām. 1.  Ja ir paredzēts sākt sarunas par starptautiska nolīguma slēgšanu, atjaunošanu vai grozīšanu, tostarp par nolīgumiem tādās specifiskās jomās kā monetārie jautājumi vai tirdzniecība, atbildīgā komiteja var nolemt sagatavot ziņojumu vai citādā veidā uzraudzīt procedūru un informēt Komiteju priekšsēdētāju konferenci par šo lēmumu. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar 49. panta 1. punktu var lūgt citām komitejām sniegt atzinumu. Ja vajadzīgs, piemēro 179. panta 2. punktu, 47. vai 47.a pantu. Atbildīgās komitejas un, attiecīgā gadījumā, iesaistīto komiteju priekšsēdētāji un referenti kopīgi attiecīgi rīkojas, lai nodrošinātu, ka Komisija sniedz, vajadzības gadījumā ‐ konfidenciāli, Parlamentam visu informāciju par ieteikumiem attiecībā uz sarunu pilnvarām, kā arī 3. un 4. punktā minēto informāciju. Grozījums Nr. 24 Reglaments 83. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a Pirms balsošanas par piekrišanu atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai vismaz desmitā daļa deputātu var ierosināt, lai Parlaments lūdz Tiesas atzinumu par to, vai starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Parlaments šo priekšlikumu apstiprina, balsošanu par piekrišanu atliek, līdz Tiesa ir sniegusi atzinumu. Grozījums Nr. 25 Reglaments 97. pants – 3. punkts 3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru. Normatīvajiem dokumentiem un pārējiem pielikumā minētajiem dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību. Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā. 3.  Parlaments izveido Parlamenta dokumentu reģistru. Normatīvajiem dokumentiem un atsevišķiem citiem dokumentu veidiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 ir tieša piekļuve ar Parlamenta dokumentu reģistra palīdzību. Atsauces uz citiem Parlamenta dokumentiem iespēju robežās iekļauj reģistrā. Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve, uzskaita Parlamenta apstiprinātajā sarakstā, kas pievienots pielikumā. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos. Tos dokumentu veidus, kuriem ir tieša piekļuve, uzskaita Prezidija apstiprinātajā sarakstā, kas publiskots Parlamenta tīmekļa vietnē. Šis saraksts neierobežo tiesības piekļūt dokumentiem, kas neietilpst uzskaitītajos dokumentu veidos; šādi dokumenti ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas. Tie Parlamenta dokumenti, kuriem nav tiešas piekļuves ar reģistra palīdzību, ir pieejami pēc rakstiska pieteikuma iesniegšanas. Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt, un šos noteikumus publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Prezidijs var saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 pieņemt noteikumus, kuri nosaka veidus, kā dokumentiem var piekļūt, un šos noteikumus publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". (Svītrots XV pielikums.) Grozījums Nr. 26 Parlamenta Reglaments 103. pants – 1. punkts 1.  Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma izteikšanai. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs izteikt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas trīsdesmit minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus. 1.  Komisijas, Padomes un Eiropadomes locekļi var jebkurā brīdī prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs viņiem dod vārdu paziņojuma sniegšanai. Eiropadomes priekšsēdētājs pēc katras sēdes sniedz ar to saistītu paziņojumu. Parlamenta priekšsēdētājs lemj, kad šo paziņojumu varēs sniegt un vai tam sekos plašas debates vai arī būs atvēlētas 30 minūtes, kad deputāti varēs uzdot īsus un precīzus jautājumus. Grozījums Nr. 60 Parlamenta Reglaments 116. pants – 1. punkts 1.  Vismaz pieci deputāti var iesniegt ne vairāk kā 200 vārdu garu rakstisku deklarāciju par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu. Rakstiskas deklarācijas drukā oficiālajās valodās un izplata. Deklarācijas un to parakstītāju vārdus iekļauj reģistrā. Šis reģistrs ir publisks, un sesijas laikā to glabā pie ieejas sēžu zālē, bet pārējā laikā - piemērotā vietā, ko nosaka Kvestoru kolēģija. 1.  Ne vairāk kā pieci deputāti var iesniegt ne vairāk kā 200 vārdu garu rakstisku deklarāciju par tematu, kas attiecas uz Eiropas Savienības kompetences jomām, bet kas neattiecas uz jautājumiem, kuri ir notiekošas likumdošanas procedūras temats. Atļauju dod Parlamenta priekšsēdētājs, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Rakstiskas deklarācijas drukā oficiālajās valodās un izplata. Deklarācijas un to parakstītāju vārdus iekļauj reģistrā. Šis reģistrs ir publisks, un sesijas laikā to glabā pie ieejas sēžu zālē, bet pārējā laikā ‐ piemērotā vietā, ko nosaka Kvestoru kolēģija. Grozījums Nr. 27 Reglaments 116. pants – 3. punkts 3.  Kad deklarāciju ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu un parakstītāju vārdus publicē protokolā. 3.  Kad deklarāciju ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums, Parlamenta priekšsēdētājs par to informē Parlamentu un parakstītāju vārdus publicē protokolā, savukārt deklarāciju publicē pieņemtajos tekstos. Grozījums Nr. 28 Reglaments 116. pants – 4. punkts 4.  Sesijas beigās šo deklarāciju, norādot parakstītāju vārdus, nodod deklarācijā minētajām iestādēm. To iekļauj tās sēdes protokolā, kuras laikā par to paziņoja. Protokola publicēšana norāda, ka procedūra ir beigusies. 4.  Procedūra tiek pabeigta, sesijas beigās nosūtot adresātiem šo deklarāciju un parakstītāju vārdus. Grozījums Nr. 29 Parlamenta Reglaments 131.a pants Pēc referenta pieprasījuma vai Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var arī nolemt, ka tematu, par kuru nav vajadzīgas plašas debates, var izskatīt, referentam plenārsēdē sniedzot īsu izklāstu. Tādā gadījumā Komisijai ir iespēja izteikties un katram deputātam ir tiesības paust savu viedokli, iesniedzot papildu rakstisku deklarāciju saskaņā ar 142. panta 7. punktu. Pēc referenta pieprasījuma vai Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var arī nolemt, ka jautājumu, par kuru nav vajadzīgas plašas debates, var izskatīt, referentam plenārsēdē sniedzot īsu izklāstu. Šādā gadījumā Komisijai ir iespēja atbildēt pēc debatēm, kuras ilgst ne vairāk kā desmit minūtes un kuru laikā priekšsēdētājs var dot vārdu ne ilgāk kā uz vienu minūti katram deputātam, kas to prasa. Grozījums Nr. 30 un 66 Reglaments 142. pants Uzstāšanās laika sadale Uzstāšanās laika sadale un runātāju saraksts 1.  Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs runātājiem iedala katram savu laiku. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm. 1.  Priekšsēdētāju konference var ierosināt, lai debatēs uzstāšanās laiku sadalītu. Par šo priekšlikumu Parlaments pieņem lēmumu bez debatēm. 1.a Deputāti var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu. Runātājs uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju. Ja kāds runātājs novirzās no temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda. 1.b Priekšsēdētājs īpaši iedalītā debašu laika pirmajai daļai var sagatavot runātāju sarakstu ar vienu vai vairākām runātāju kārtām, iekļaujot tajā visas politiskās grupas, kas vēlas izteikties, un ņemot vērā to lielumu, kā arī vienu pie politiskajām grupām nepiederošo deputātu. 2.  Uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem: 2.  Šīs debašu daļas uzstāšanās laiku sadala atbilstoši šādiem kritērijiem: a) pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām; a) pirmo uzstāšanās laika daļu sadala vienlīdzīgi visām politiskajām grupām; b) otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās; b) otro uzstāšanās laika daļu sadala politiskajām grupām proporcionāli deputātu skaitam tajās; c) pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu. c) pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķir kopumā tādu uzstāšanās laiku, kas ir aprēķināts, ņemot vērā katrai politiskajai grupai piešķirto laiku saskaņā ar a) un b) apakšpunktu. 3.  Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no tām piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu. 3.  Ja vairākiem darba kārtības jautājumiem ir piešķirts kopējs uzstāšanās laiks, politiskās grupas paziņo Parlamenta priekšsēdētājam, cik daudz no piešķirtā laika tās paredz veltīt katram jautājumam. Parlamenta priekšsēdētājs nodrošina piešķirtā uzstāšanās laika ievērošanu. 3.a Pārējo debatēm paredzēto laiku iepriekš īpaši nepiešķir. Taču parasti priekšsēdētājs aicina deputātus uzstāties ne ilgāk kā vienu minūti. Priekšsēdētājs cik vien tas ir iespējams nodrošina, ka pēc kārtas tiek uzklausīti runātāji ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm. 3.b Pēc pieprasījuma vārdu vispirms var piešķirt atbildīgās komitejas priekšsēdētājam vai referentam un politisko grupu priekšsēdētājiem, kas vēlas izteikties savas politiskās grupas vārdā, vai runātājiem, kuri viņus aizstāj. 3.c Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti, ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi. 4.  Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem apstiprinātajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nepārsniedz vienu minūti. 4.  Uzstāšanās par sēdes protokolu, priekšlikumiem attiecībā uz procedūru, grozījumiem galīgajā darba kārtības projektā vai grozījumiem darba kārtībā nedrīkst pārsniegt vienu minūti. 4.a Parlamenta priekšsēdētājs, neierobežojot citas savas pilnvaras attiecībā uz disciplīnu, no sēžu stenogrammām var svītrot to deputātu uzstāšanās, kuri nav saņēmuši uzaicinājumu uzstāties vai kuri ir pārsnieguši viņiem atvēlēto uzstāšanās laiku. 5.  Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu paziņojumiem. 5.  Komisijai un Padomei dod vārdu debatēs par ziņojumu uzreiz pēc tam, kad referents to ir nolasījis. Komisija, Padome un referents var izteikties vēlreiz, it īpaši, lai atbildētu uz deputātu uzstāšanos. 6.  Neskarot EK līguma 197. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju un Padomi par tām piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu. 6.  Neskarot EK līguma 197. pantu, Parlamenta priekšsēdētājs cenšas vienoties ar Komisiju un Padomi par tām piemērotu uzstāšanās laika sadalījumu. 7.  Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz divsimt vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai. 7.  Deputāti, kas nav izteikušies debatēs, ne biežāk kā vienu reizi sesijā var iesniegt rakstisku deklarāciju, kura nepārsniedz 200 vārdus, un to pievieno debašu stenogrammai ( 141. un 143. pants atkrīt) Grozījums Nr. 32 Reglaments 150. pants – 6. punkts – 2.a daļa (jauna) Kad sēdē piedalās mazāk nekā 100 deputātu, Parlaments nevar pieņemt lēmumu, ja vismaz desmitā daļa klātesošo deputātu pret to iebilst. Grozījums Nr. 33 Reglaments 156. pants Ja kādam ziņojumam ir iesniegti vairāk nekā piecdesmit grozījumi izskatīšanai plenārsēdē, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt, lai komiteja sasauc sanāksmi to izskatīšanai. Ja šajā posmā viena desmitā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par šo grozījumu, to balsošanai plenārsēdē neizvirza. 1.  Ja izskatīšanai plenārsēdē ir iesniegti vairāk nekā 50 grozījumi kādam ziņojumam un pieprasījumi balsot pa daļām vai atsevišķi, pēc apspriešanās ar atbildīgās komitejas priekšsēdētāju Parlamenta priekšsēdētājs var lūgt, lai atbildīgā komiteja sasauc sanāksmi šo grozījumu vai pieprasījumu izskatīšanai. Ja šajā posmā viena desmitā daļa komitejas locekļu nav nobalsojusi par kādu grozījumu vai pieprasījumu balsot pa daļām vai atsevišķi, to balsošanai plenārsēdē neizvirza. Grozījums Nr. 34 Parlamenta Reglaments 157. pants – 1. punkts 1.  Politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām katrai ir sava loģiskā nozīme vai sava normatīvā vērtība. 1.  Politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti var prasīt balsošanu pa daļām, ja teksts, par kuru jābalso, satur vairākus noteikumus, ja tas attiecas uz vairākiem jautājumiem vai arī ja to var sadalīt vairākās daļās, kurām ir atšķirīga nozīme un/vai normatīva vērtība. Grozījums Nr. 35 Parlamenta Reglaments 159.a pants (jauns) 159.a pants Galīgais balsojums Kad jābalso par jebkuru tiesību akta priekšlikumu ‐ gan tad, ja tas ir viens un/vai galīgs balsojums, Parlaments balso pēc saraksta, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Grozījums Nr. 36 Parlamenta Reglaments 160. pants – 1. punkts 1.  Papildus gadījumiem, kas noteikti 99. panta 4. punktā un 100. panta 5. punktā, pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz četrdesmit deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu. 1.  Papildus gadījumiem, kas paredzēti 99. panta 4. punktā, 100. panta 5. punktā un 159.a pantā, pēc saraksta balso tad, ja politiskā grupa vai vismaz 40 deputāti par to ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu iepriekšējā vakarā pirms balsošanas, izņemot gadījumus, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir noteicis citu termiņu. Grozījums Nr. 37 Parlamenta Reglaments 160. pants – 2. punkts – 1. daļa 2.  Balsošana pēc saraksta notiek alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais. 2.  Balsošana pēc saraksta notiek, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu. Ja iekārtu nevar izmantot tehnisku iemeslu dēļ, balsošana pēc saraksta notiek alfabētiskā secībā, sākot ar tā deputāta vārdu, kuru noteic lozējot. Parlamenta priekšsēdētājs balso pēdējais. Grozījums Nr. 38 Reglaments 162. pants – 4. punkts – pirmā daļa 4.  Aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz seši balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus. 4.  Ja vien nenotiek elektroniskā balsošana, aizklātajā balsošanā nodotās balsis skaita divi līdz astoņi balsu skaitītāji, kurus izlozē no deputātu vidus. Grozījums Nr. 39 Reglaments 172. pants 1.  Katras sēdes protokolu ar Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un runātāju vārdiem izdala vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma. 1.  Katras sēdes protokolu ar tās norises izklāstu, Parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un runātāju vārdiem izdala vismaz pusstundu pirms nākamās pēcpusdienas sēdes sākuma. Likumdošanas procedūrā par "lēmumiem" uzskata arī visus Parlamenta pieņemtos grozījumus, arī tad, ja saskaņā ar 52. panta 1. punktu noraida Komisijas priekšlikumu vai saskaņā ar 61. panta 3. punktu noraida Padomes kopējo nostāju. Likumdošanas procedūrā par "lēmumiem" šī panta izpratnē uzskata arī visus Parlamenta pieņemtos grozījumus, arī tad, ja saskaņā ar 52. panta 1. punktu noraida Komisijas priekšlikumu vai saskaņā ar 61. panta 3. punktu noraida Padomes nostāju. Parlamenta pieņemtos tekstus izdala atsevišķi. Ja Parlamenta pieņemtajos normatīvajos tekstos ir grozījumi, publicē konsolidēto tekstu. 2.  Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu. 2.  Katras pēcpusdienas sēdes sākumā priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam apstiprināšanai iepriekšējās sēdes protokolu. 3.  Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai ņemt vērā pieprasītos grozījumus. Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par protokolu, ir viena minūte. 3.  Ja protokolu apstrīd, vajadzības gadījumā Parlaments lemj, vai ņemt vērā pieprasītās izmaiņas. Uzstāšanās laiks, lai izteiktos par tematu, ir ne vairāk kā viena minūte. 4.  Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu viena mēneša laikā publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". 4.  Protokolu paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, un to glabā Parlamenta arhīvā. Protokolu publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Grozījums Nr. 40 Parlamenta Reglaments 172.a pants (jauns) 172.a pants Pieņemtie teksti 1.  Parlamenta pieņemtos tekstus publicē uzreiz pēc balsošanas. Tos iesniedz Parlamentam kopā ar attiecīgās sēdes protokolu un glabā Parlamenta arhīvā. 2.  Parlamenta pieņemtajiem tekstiem sagatavo galīgo juridiski lingvistisko redakciju, un par to ir atbildīgs Parlamenta priekšsēdētājs. Ja šādi teksti ir pieņemti saskaņā ar Parlamenta un Padomes panākto nolīgumu, galīgo redakciju sagatavo abas iestādes, cieši sadarbojoties un savstarpēji vienojoties. 3.  Reglamenta 216. pantā noteikto procedūru piemēro, kad nolūkā nodrošināt dokumenta kvalitāti un saskaņotību ar Parlamenta pausto gribu ir vajadzīgi pielāgojumi, kuri ir būtiskāki nekā pārrakstīšanās kļūdu labojumi vai labojumi, kas jāizdara, lai nodrošinātu visu valodu versiju saskaņotību, kā arī to lingvistisku pareizību un terminoloģisku konsekvenci. 4.  Nostājas, ko Parlaments pieņēmis saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru, sagatavo kā konsolidētu tekstu. Ja Parlamenta balsojums nav atkarīgs no vienošanās, kas panākta ar Padomi, konsolidētajā tekstā iezīmē visus pieņemtos grozījumus. 5.  Kad ir sagatavota pieņemto tekstu galīgā redakcija, tos paraksta Parlamenta priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs un publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Grozījums Nr. 41 Parlamenta Reglaments 175. pants Pagaidu komiteju izveide Īpašo komiteju izveide Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot pagaidu komitejas, kuru kompetences, sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi; šo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa beigām Parlaments to pagarina. Pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma Parlaments var jebkurā laikā izveidot īpašās komitejas, kuru kompetences, sastāvu un pilnvaru laiku nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi; šo komiteju pilnvaru laiks nevar būt ilgāks par 12 mēnešiem, izņemot gadījumus, kad pēc šī termiņa beigām Parlaments to pagarina Ja pagaidu komiteju kompetences, sastāvu un pilnvaru termiņu nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi, tas nozīmē, ka Parlaments šīs kompetences vēlāk nevar mainīt, to loku ierobežojot vai paplašinot. Ja īpašāskomiteju kompetences, sastāvu un pilnvaru termiņu nosaka, pieņemot lēmumu par to izveidi, tas nozīmē, ka Parlaments šīs kompetences vēlāk nevar mainīt, to loku ierobežojot vai paplašinot. Grozījums Nr. 42 Parlamenta Reglaments 177. pants – 1. punkts – komentārs (jauns) Politisko grupu proporcionalitāte nedrīkst atšķirties no tuvākā atbilstīgā veselā skaitļa. Ja kāda grupa nolemj neieņemt amatus komitejā, attiecīgās vietas paliek brīvas, un komitejas locekļu skaitu atbilstoši samazina. Politiskajām grupām nav atļauts mainīties ar locekļu vietām. Grozījums Nr. 43 Parlamenta Reglaments 179. pants – 2. punkts 2.  Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Priekšsēdētāju konferencei četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai. Par to informē Komiteju priekšsēdētāju konferenci, un tā var sniegt Priekšsēdētāju konferencei savu ieteikumu. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu darba nedēļu laikā pēc kompetenču jautājuma iesniegšanas izskatīšanai. Ja lēmumu nepieņem, šo jautājumu iekļauj izlemšanai nākamās sesijas darba kārtībā. 2.  Ja kāda pastāvīgā komiteja paziņo, ka tā nav kompetenta izskatīt kādu jautājumu, vai ja ir kompetenču konflikts starp divām vai vairākām pastāvīgajām komitejām, jautājumu par kompetenci iesniedz Priekšsēdētāju konferencei četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē, ka attiecīgais jautājums ir nodots komitejai. Priekšsēdētāju konference pieņem lēmumu sešu nedēļu laikā, pamatojoties uz Komiteju priekšsēdētāju konferences ieteikumu, vai ‐ ja šāds ieteikums nav paredzams ‐ uz tās priekšsēdētāja ieteikumu. Ja Priekšsēdētāju konference lēmumu šajā termiņā nav pieņēmusi, ieteikumu uzskata par apstiprinātu. Grozījums Nr. 44 Parlamenta Reglaments 179. pants – 2. punkts – komentārs (jauns) Komiteju priekšsēdētāji var vienoties ar citu komiteju priekšsēdētājiem par kāda jautājuma piešķiršanu konkrētai komitejai, un, ja vajadzīgs, par to ir jāsaņem atļauja piemērot komiteju iesaistīšanas procedūru saskaņā ar 47. pantu. Grozījums Nr. 45 Reglaments 182.a pants (jauns) 182.a pants Komiteju koordinatori un ēnu referenti 1.  Politiskās grupas vienu deputātu no sava vidus var iecelt par koordinatoru. 2.  Komitejas priekšsēdētājs, ja vajadzīgs, var sasaukt tās koordinatorus, lai sagatavotu komitejā pieņemamos lēmumus, it īpaši lēmumus par procedūru un referentu iecelšanu. Komiteja var pilnvarot koordinatorus pieņemt atsevišķus lēmumus, izņemot lēmumus par ziņojumu, atzinumu vai grozījumu pieņemšanu. Komitejas priekšsēdētāja vietniekus var uzaicināt piedalīties komitejas koordinatoru sanāksmēs kā padomdevējus. Koordinatori cenšas panākt vienprātību. Ja nav iespējams panākt vienprātību, viņi var rīkoties tikai atbilstīgi vairākumam, kas nepārprotami pārstāv komitejas locekļu lielo vairākumu, attiecīgi ņemot vērā dažādo politisko grupu attiecīgo lielumu. 3.  Politiskās grupas katram ziņojumam var iecelt ēnu referentu, lai sekotu attiecīgā ziņojuma izstrādes gaitai un komitejā meklētu kompromisa risinājumus savas grupas vārdā. Ēnu referentu vārdus paziņo komitejas priekšsēdētājam. Komiteja pēc koordinatoru priekšlikuma var īpaši pieņemt lēmumu par ēnu referentu iesaistīšanu, cenšoties koplēmuma procedūrās panākt vienošanos ar Padomi. Grozījums Nr. 46 Reglaments 184. pants Katras komitejas sanāksmju protokolus izdala visiem komitejas locekļiem un tos apstiprina nākamās sanāksmes laikā. Katras komitejas sanāksmju protokolus izdala visiem komitejas locekļiem un tos apstiprina. Grozījums Nr. 47 Reglaments 186. pants Komitejas sanāksmēm pēc analoģijas piemēro 11., 12., 13., 16., 17., 140., 141. pantu, 143. panta 1. punktu, 146., 148., 150. līdz 153. pantu, 155. pantu, 157. panta 1. punktu, 158., 159., 161., 162., 164. līdz 167. pantu, 170. un 171. pantu. Komitejas sanāksmēm pēc analoģijas piemēro 11., 12., 13., 16., 17., 34. – 41. pantu, 140., 141. pantu, 143. panta 1. punktu, 146., 148., 150. – 153. pantu, 155. pantu, 157. panta 1. punktu, 158., 159., 161., 162., 164. – 167. pantu, 170. un 171. pantu. Grozījums Nr. 48 Parlamenta Reglaments 188. pants – 6.a punkts (jauns) 6.a Ja darba kārtībā ir punkts, kas skar delegācijas kompetenci, delegācijas vadītājam ir iespēja sniegt paskaidrojumus minētajai komitejai. Tādu pašu noteikumu delegācijas sanāksmēs piemēro šīs komitejas priekšsēdētājam vai referentam. Grozījums Nr. 49 Parlamenta Reglaments 192. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a It īpaši, kad ziņojums veltīts Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai vai interpretēšanai vai spēkā esošo tiesību aktu grozīšanai, par konkrēto jautājumu atbildīgo komiteju iesaista saskaņā ar 46. panta 1. punktu un 47. panta pirmo un otro ievilkumu. Atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem ierosinājumus, kas saņemti no komitejas, kura atbildīga par konkrēto jautājumu, lai iekļautu tos rezolūcijas priekšlikumā par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu vai interpretēšanu vai spēkā esošo tiesību aktu grozīšanu. Ja atbildīgā komiteja nepieņem šos ierosinājumus, iesaistītā komiteja var tos iesniegt tieši Parlamentam. Grozījums Nr. 50 Reglaments 204. pants – ca daļa (jauna) ca) pamatnostādnes un rīcības kodeksi, ko pieņēmušas attiecīgās Parlamenta struktūrvienības (XVIa, XVIb un XVIe pielikums).