(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0066),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 63. panta 1. un 2. punktu un 66. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6–0071/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0279/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzsver, ka Eiropas Patvērumu atbalsta biroja izveidē būs piemērojami 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (IIA) 47. panta noteikumi; uzsver, ka gadījumā, ja likumdošanas iestāde pieņem lēmumu izveidot šādu aģentūru, Parlaments uzsāks pārrunas ar otru budžeta lēmējiestādi, lai laicīgi panāktu vienošanos par aģentūras finansēšanu saskaņā ar attiecīgajiem IIA noteikumiem.

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 1. punktu, 63. panta 2. punktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Kopienas politika attiecībā uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu paredz saskaņā ar Hāgas programmu izveidot kopēju patvēruma telpu, izmantojot efektīvu saskaņotu procedūru atbilstoši Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīcijām.

(2)  Pēdējos gados ir gūti ievērojami panākumi, pateicoties kopēju minimālu standartu īstenošanai, tiecoties uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu. Tomēr dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības aizsardzības piešķiršanā un tās veidos.

(3)  Komisija 2008. gada jūnijā pieņemtajā Patvēruma politikas plānā║ ir izteikusi nodomu strādāt, lai attīstītu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, pirmkārt, ierosinot pārskatīt esošos juridiskos instrumentus, lai sasniegtu spēkā esošo standartu lielāku saskaņotību, un, otrkārt, stiprinot atbalstu dalībvalstu praktiskajai sadarbībai, jo īpaši iesniedzot priekšlikumu tiesību aktam, ar ko izveido Eiropas patvēruma atbalsta biroju, kas ļaus palielināt darbības sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm, lai efektīvāk īstenotu kopējos noteikumus.

(4)  Eiropadome, 2008. gada septembrī pieņemot Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu║, svinīgi atgādina, ka jebkuram vajātajam ārvalstniekam ir tiesības Eiropas Savienības teritorijā saņemt palīdzību un aizsardzību, piemērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, kā arī ar to saistītos citus līgumus. Eiropadome skaidri izteica apņēmību "2009. gadā izveidot Eiropas atbalsta biroju, kura uzdevums būs atvieglot informācijas, analīžu un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un izstrādāt konkrētu sadarbību starp pārvaldes iestādēm, kuras ir atbildīgas par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu".

(5)  Praktiskā sadarbība patvēruma jomā paredz palielināt dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesu konverģenci un kvalitāti šajā jomā Eiropas tiesiskā regulējuma ietvaros. Iepriekšējos gados jau ir veikti daudzi praktiskās sadarbības pasākumi, jo īpaši izveidota kopēja pieeja attiecībā uz izcelsmes valstu informāciju un kopēja Eiropas patvēruma mācību programma.

(6)  Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs atbalsta saistošu solidaritātes mehānismu ieviešanu, kuru mērķis ir atbilstīgi nediskrecionāriem, pārredzamiem un skaidriem noteikumiem veicināt labāku dalībvalstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu uz citām dalībvalstīm, vienlaicīgi rūpējoties, lai patvēruma sistēmas netiktu ļaunprātīgi izmantotas.

(7)  Lai stiprinātu un pilnveidotu šos mehānismus, ir nepieciešams izveidot īpašu struktūru, kas tos atbalstītu un koordinētu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (Birojs) formā.

(8)  Lai optimāli īstenotu savas pilnvaras, Birojam būtu jābūt neatkarīgam tehniskajās jomās un jābūt juridiski, administratīvi un finansiāli autonomam. Tālab Birojam būtu jābūt Kopienas struktūrai, kam ir juridiskas personas statuss un izpildes pilnvaras, kuras tam piešķir ar šo regulu.

(9)  Lai saņemtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un nevalstisko organizāciju īpašās zināšanas un atbalstu, Birojam būtu jārīkojas ciešā sadarbībā ar viņu. Tālab Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un nevalstisko organizāciju loma būtu pilnībā jāatzīst un tie būtu pilnībā jāpiesaista Biroja darbam. Birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic uzdevumus patvēruma jomā, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, un jāizmanto šādu dienestu resursi un īpašās zināšanas, kā arī sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Biroju, lai nodrošinātu tā uzdevuma izpildi.

(10)  Birojam būtu jābūt Eiropas konsultāciju centram patvēruma jomā un jābūt atbildīgam par praktiskās sadarbības patvēruma jomā atvieglošanu, koordinēšanu un stiprināšanu starp dalībvalstīm dažādos aspektos. Biroja darbība būtu jāvērš uz trim galvenajiem uzdevumiem: atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm, ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

(11)  Birojam nevajadzētu būt nekādai tiešai vai netiešai ietekmei dalībvalstu valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz starptautiskās aizsardzības individuālajiem pieteikumiem.

(12)  Lai sniegtu ātru un efektīvu darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas pakļautas īpašam noslogojumam, Birojam būtu jākoordinē patvēruma ekspertu atbalsta grupu nosūtīšana uz pieprasītāju dalībvalstu teritorijām. Šādām grupām jo īpaši būtu jānodrošina savas specifiskās zināšanas saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību. Šai regulai būtu jāregulē patvēruma atbalsta grupu sistēma, lai nodrošinātu to nosūtīšanas efektivitāti.

(13)  Birojam būtu jāveic savi uzdevumi apstākļos, kas dod tam iespēju būt par references centru atbilstīgi tā neatkarībai, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātniskajai un tehniskajai kvalitātei, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamībai un tā centieniem, veicot tam uzticētos uzdevumus.

(14)  Lai efektīvi kontrolētu Biroja darbību, Komisijai un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām tā valdē. Ja iespējams, Biroja valdes sastāvā būtu jābūt to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par patvēruma politiku, vai to pārstāvjiem. Padomei būtu jāuztic pilnvaras, kas nepieciešamas, lai izstrādātu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, noteiktu pārredzamas darba procedūras Biroja lēmumu pieņemšanai un ieceltu izpilddirektoru. Lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos pilnībā piesaistītu Biroja darbam, un ņemot vērā viņa īpašas zināšanas patvēruma jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos būtu jābūt Biroja valdes loceklim bez balsstiesībām. Ņemot vērā Biroja uzdevumu raksturu un izpilddirektora lomu, Eiropas Parlaments jāiesaista uz šo amatu izvirzīto kandidātu atlases procesā.

(15)  Lai nodrošinātu Biroja ātru un efektīvu pārvaldību, valdei, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, būtu tam jāpalīdz, un valdes uzdevums būtu dot padomus Biroja izpilddirektoram un sniegt atzinumus Biroja valdei.

(16)  Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Par biroja finansēšanu būtu jāvienojas budžeta lēmējiestādei, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 47. pantā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(4). Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(17)  Lai labi veiktu savu uzdevumu un, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Birojam būtu jāsadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004(5), un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007(6). Birojam būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Kopienas tiesiskajiem standartiem attiecībā uz patvērumu.

(18)  Lai labi veiktu savu uzdevumu, Birojam būtu jābūt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ║ Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula (piemēram, Dānijai, Norvēģijai, Islandei un Šveicei). Birojs var arī, vienojoties ar Komisiju, noslēgt darba vienošanās ar citām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumus ar ║ Kopienu, saskaņā ar kuriem tās pieņem un piemēro Kopienas tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem un Kopienas tiesiskajiem standartiem attiecībā uz patvērumu. Tomēr Birojam nekādā negadījumā nevajadzētu attīstīt autonomu ārējo politiku.

(19)  Attiecībā uz Biroju vajadzētu piemērot Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(7) (Finanšu regula), un jo īpaši tās 185. pantu.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(8), bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Biroju, kuram būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(9).

(21)  Birojam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(10).

(22)  Personas datu apstrādei, ko veic Birojs, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(11).

(23)  Noteikumi par Biroja atrašanās vietu mītnes valstī, un visam Biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem piemērojami īpaši noteikumi būtu jānosaka mītnes nolīgumā. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Biroja labai darbībai, tostarp attiecībā uz bērnu izglītību un transportu, lai tas varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas.

(24)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, ║ atvieglot un stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, kā arī sniegt ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un tos var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(25)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un ║ šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojama.

(26)  Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kas jāpiemēro atbilstoši 18. pantam par patvēruma tiesībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.NODAĻA

EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA IZVEIDE UN TĀ UZDEVUMS

1. pants

Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveide

Tiek izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ("Birojs"), lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā un lai stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā.

2. pants

Eiropas patvēruma atbalsta biroja uzdevumi

1.  Birojs atvieglo, koordinē un stiprina dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā tās dažādajos aspektos, lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, tostarp tās ārējos aspektos.

2.  Birojs sniedz darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, jo īpaši koordinējot patvēruma atbalsta grupas, ko veido eksperti patvēruma jomā.

3.  Birojs sniedz zinātnisko un tehnisko palīdzību Kopienas politikai un tiesiskajam regulējumam visās jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz patvērumu, lai spētu sniegt pilnīgu atbalstu praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā un optimāli pildītu savus uzdevumus. Tas veido neatkarīgu informācijas avotu par visiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs jomas.

4.  Birojs veic savus uzdevumus apstākļos, kas dod tam iespēju būt par references centru atbilstīgi tā neatkarībai, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātniskajai un tehniskajai kvalitātei, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamībai un tā centieniem, veicot tam uzticētos uzdevumus, un sniedzot IT atbalstu, kas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai.

5.  Birojs veic savus uzdevumus, neskarot tos uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, un strādā ciešā sadarbībā ar šo aģentūru, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

6.  Birojam nav nekādas tiešas vai netiešas ietekmes dalībvalstu iestāžu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz starptautiskās aizsardzības individuālajiem pieteikumiem.

2.NODAĻA

EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA UZDEVUMI

1. iedaļa

Atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā

3. pants

Informācijas apmaiņa un paraugprakse

Birojs rīko, veicina un koordinē visus pasākumus informācijas apmaiņai, kā arī nosaka paraugpraksi un tās apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā.

4. pants

Izcelsmes valstu informācija

5. pants

Atbalsts starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai Kopienas iekšienē

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un jebkādus citus pasākumus, kas saistīti ar instrumentu un mehānismu īstenošanu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju Eiropas Savienībā pārvietošanu Kopienas iekšienē.

6. pants

Atbalsts mācībām

1.  Birojs ciešā sadarbībā ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos un attiecīgām nevalstiskām organizācijām izveido un izstrādā mācības, kas paredzētas visu valstu pārvaldes iestāžu un tiesu pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu dienestiem vai citām struktūrām, kuras oficiāli iesaistītas patvēruma procedūrā.

2.  Birojs pārvalda un pilnveido Eiropas patvēruma programmu, kurā paredz apmācību vismaz starptautiskajos tiesību aktos bēgļu un cilvēktiesību jomā, kā arī attiecībā uz standartiem un Kopienas tiesību kopumu patvēruma jomā.

3.  Biroja ierosinātās mācības var būt vispārīgas, specifiskas un tematiskas.

4.  Specifiskās vai tematiskās mācības jo īpaši attiecas uz

5.  Ierosinātās mācības jo īpaši paredz nodrošināt iesaistīto dalībnieku augsta līmeņa mācības, kā arī noteikt galvenos principus un paraugpraksi, lai sniegtu ieguldījumu prakses, administratīvo metožu un valstu judikatūru konverģences palielināšanā.

6.  Birojs rīko patvēruma intervences rezervē iekļautajiem ekspertiem, kā minēts 15. pantā, specifiskas mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un kompetencēm, kā arī regulāras praktiskās nodarbības minētajiem ekspertiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts gada darba programmā.

7.  Birojs var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm un NVO to teritorijā.

7. pants

Atbalsts patvēruma politikas ārējiem aspektiem

Ārējā mērogā, vienojoties ar Komisiju, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar jautājumiem par instrumentu un mehānismu īstenošanu saistībā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ārējo dimensiju.

Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu Eiropas Savienībā, ņemot vērā solidaritātes un sloga sadales principus.

Birojs savu pilnvaru ietvaros un atbilstīgi 49. pantam var veicināt trešo valstu resursu stiprināšanu reģionālās aizsardzības programmu ietvaros.

2. iedaļa

Atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm

8. pants

Īpašs noslogojums

Birojs koordinē un atbalsta jebkuru kopējo rīcību, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, jo īpaši valsts ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ vai demogrāfiskās situācijas dēļ, kā arī situācijās, kad raksturīga pēkšņa tādu trešo valstu pilsoņu masveida ierašanās, kuriem varētu būt nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

9. pants

Informācijas vākšana un analīze

1.  Lai varētu izvērtēt īpaši noslogoto valstu vajadzības, Birojs, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos un citu attiecīgo organizāciju Birojam sniegto informāciju, vāc visu lietderīgo informāciju, kas ļauj identificēt, sagatavot un noteikt steidzamos pasākumus, lai rastu risinājumu īpašajam noslogojumam, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm(12).

2.  Birojs sistemātiski pārbauda un analizē, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pieejamās struktūras un cilvēkresursus jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā un saistībā ar palīdzību sākotnējā informācijas vākšanā, lai atbalstītu dalībvalstis sava statusa noteikšanā, kā arī uzņemšanas iespējas patvēruma jomā dalībvalstīs, lai veicinātu dažādu valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par patvēruma jautājumiem, ātru un ticamu savstarpējo informācijas sniegšanu.

10. pants

Atbalsta pasākumi dalībvalstīm

3. iedaļa

Ieguldījums Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā

11. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1.  Birojs rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm patvēruma jomā, kā arī starp Komisiju un valstu iestādēm patvēruma jomā par to, kā tiek īstenoti visi instrumenti, kas izriet no Kopienas tiesību aktiem patvēruma jomā. Tālab Birojs var veidot faktu, juridisko un judikatūru datu bāzes attiecībā uz instrumentiem patvēruma jomā valsts, Eiropas un starptautiskajā mērogā.

2.  Jo īpaši Birojs apkopo šādu informāciju par:

12. pants

Biroja ziņojumi un citi dokumenti

1.  Birojs reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Birojs jo īpaši izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai veicinātu dalībvalstu zināšanas par esošajām paraugpraksēm un lai uzlabotu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti. Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai.

2.  Birojs, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, pēc 32. pantā minētās valdes atzinuma, ciešā sadarbībā ar savām darba grupām un Komisiju varēs sagatavot tehniskus dokumentus par patvēruma jomā esošo Kopienas instrumentu, piemēram, pamatnostādņu un darbības rokasgrāmatu, īstenošanu. ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos jāuzņemas ES pamatnostādņu izstrādāšanas vadība, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem. Izskatot tēmas, par kurām jau ir ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos izstrādātas pamatnostādnes, tās tiek izmantotas par pamatu praktiskai sadarbībai, lai samazinātu praksē esošās atšķirības.

3.  Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Birojs var sagatavot ziņojumus par Kopienas tiesību kopuma patvēruma jomā īstenošanas specifiskiem aspektiem, kas saistīti ar starptautisko aizsardzību.

3.NODAĻA

Patvēruma atbalsta grupas

13. pants

Koordinēšana

1.  Īpaši noslogota dalībvalsts vai dalībvalstis var Birojam lūgt patvēruma atbalsta grupas izvietošanu. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras to pieprasa, atbilstoši 18. panta 1. punktam jo īpaši sniedz stāvokļa raksturojumu, apraksta uzdevumus un paredzamās izvietošanas prasības.

2.  Atbildot uz šādu lūgumu, Birojs var gan saskaņot nepieciešamo tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstij vai dalībvalstīm, gan uz noteiktu laiku izvietot patvēruma atbalsta grupu dalībvalsts vai dalībvalstu teritorijā, kura to lūgusi, turklāt pamatojoties uz 18. pantā minēto darbības plānu.

14. pants

Tehniskā palīdzība

Patvēruma atbalsta grupas sniedz 18. pantā minētajā darbības plānā paredzētās specializētās zināšanas, jo īpaši zināšanas saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību saskaņā ar Biroja veiktajiem atbalsta pasākumiem dalībvalstīm, kas noteikti 10. pantā.

15. pants

Patvēruma intervences rezerve

1.  Pēc Biroja izpilddirektora priekšlikuma Biroja valde ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kas ir iekļaujami patvēruma atbalsta grupās (patvēruma intervences rezervē). Tāda pati procedūra attiecas uz jebkurām turpmākām izmaiņām patvēruma intervences rezerves ekspertu specializācijā un kopējā skaitā.

2.  Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktu specializāciju, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.

16. pants

Mobilizācija

1.  Dalībvalstis pēc Biroja lūguma nekavējoties dara zināmu to valsts rezervē iekļauto ekspertu skaitu, vārdus un specializāciju, kurus tās var piecu dienu laikā iekļaut patvēruma atbalsta grupas sastāvā. Dalībvalstis izpilda Biroja lūgumu nodrošināt ekspertu pieejamību mobilizācijai, izņemot gadījumu, ja tajās ir ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Netiek skarta piederības dalībvalsts autonomija attiecībā uz personāla izvēli un to mobilizācijas ilgumu.

2.  Ja dalībvalstis nespēj nodrošināt specifiskas zināšanas, kas būtiski nepieciešamas Biroja darbības īstenošanai, tas var veikt vajadzīgos pasākumus, lai šādas zināšanas iegūtu no attiecīgiem ekspertiem un organizācijām, balstoties uz Apspriežu foruma specifiskajām zināšanām.

3.  Nosakot patvēruma atbalsta grupas sastāvu mobilizācijai, Biroja izpilddirektors ņem vērā īpašos apstākļus, kas radušies pieprasītājai dalībvalstij. Patvēruma atbalsta grupu komplektē saskaņā ar darbības plānu, kas minēts 18. pantā.

17. pants

Mobilizācijas lēmuma pieņemšanas procedūra

1.  Pieprasījumā norīkot patvēruma atbalstu grupu saskaņā ar 16. panta 1. punktu iekļauj situācijas aprakstu, iespējamos mērķus un paredzamās norīkojuma vajadzības. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Biroja ekspertus situācijas novērtēšanai pieprasītājā dalībvalstī.

2.  Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par patvēruma atbalsta grupu mobilizāciju.

3.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu patvēruma atbalstu grupu mobilizācijai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi pieprasītājai dalībvalstij un valdei, norādot galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

4.  Ja izpilddirektors pieņem lēmumu mobilizēt vienu vai vairākas patvēruma atbalsta grupas, Birojam un pieprasītājai dalībvalstij ir nekavējoties jāizveido darbības plāns saskaņā ar 18. pantu.

5.  Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors informē dalībvalstis, par to ekspertu skaitu un specializāciju, kurus ir paredzēts mobilizēt patvēruma atbalsta grupās. Šo informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, kas minēti 19. pantā, un tajā norāda dienu, kad paredzēts sākt mobilizāciju. Jāiesniedz arī darbības plāna eksemplārs.

6.  Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā lēmumu saistībā ar patvēruma atbalsta grupu mobilizāciju pieņem izpilddirektora vietnieks.

18. pants

Darbības plāns

1.  Izpilddirektors un pieprasītāja dalībvalsts vienojas par darbības plānu, kurā precīzi noteikti nosacījumu patvēruma atbalsta grupu norīkošanai. Darbības plānā ir jāiekļauj šādas ziņas:

2.  Biroja izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pieņemtā darbības plāna kopiju Birojs nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

19. pants

Valsts kontaktpunkts

Dalībvalstis norīko valsts kontaktpunktu saziņai ar Biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām. Ar valsts kontaktpunktu ir iespējams sazināties jebkurā laikā.

20. pants

Kopienas kontaktpunkts

1.  Izpilddirektors ieceļ vienu vai vairākus Biroja ekspertus, kuri darbojas kā Kopienas kontaktpunkts un kuri ir atbildīgi par koordinēšanu. Par sadarbības koordinatora iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

2.  Kopienas kontaktpunkts rīkojas Biroja vārdā saistībā ar visiem patvēruma atbalsta grupas norīkošanas aspektiem. Tas jo īpaši atbild par:

3.  Biroja izpilddirektors var pilnvarot kontaktpunktu iesaistīties strīdu atrisināšanā saistībā ar darbības plāna izpildi un patvēruma atbalsta grupu norīkošanu.

4.  Veicot savus pienākumus, Kopienas kontaktpunkts pilda tikai Biroja norādījumus.

21. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.  Patvēruma atbalsta grupai darbojoties uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts atbilstoši valsts tiesību aktiem uzņemas atbildību par jebkādu kaitējumu, ko grupa radījusi, pildot savus pienākumus.

2.  Ja kaitējums radies rupjas nolaidības dēļ vai ar iepriekšēju nodomu, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai saņemtu atpakaļ līdzekļus, ko tā ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

3.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, dalībvalstis atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radītajiem zaudējumiem, izņemot zaudējumus, kas radušies rupjas nolaidības dēļ vai ar iepriekšēju nodomu.

4.  Par jebkuru strīdu starp dalībvalstīm saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuru nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Kopienu Tiesai saskaņā ar Līguma 239. pantu.

5.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, Birojs pati sedz izmaksas par izvietošanas laikā bojāto Biroja aprīkojumu, izņemot gadījumus, kad bojājumi radušies rupjas nolaidības dēļ vai ar iepriekšēju nodomu.

22. pants

Kriminālatbildība

Patvēruma atbalsta grupas izvietošanas laikā grupas dalībniekiem piemēro tādus pašus noteikumus kā uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām gadījumā, ja pret grupas dalībniekiem izdarīts kriminālpārkāpums vai arī ja tādu izdarījuši viņi paši.

23. pants

Izmaksas

4.NODAĻA

BIROJA ORGANIZĀCIJA

24. pants

Biroja struktūras

25. pants

Biroja valdes sastāvs

1.  Biroja valdi veido katras dalībvalsts iecelts loceklis un divi Komisijas iecelti locekļi.

2.  Katru Biroja valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Pavadot valdes locekli, vietnieks piedalās bez balsstiesībām.

3.  Biroja valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi un augsta līmeņa kompetenci patvēruma jomā.

4.  Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir pilntiesīgs Biroja valdes loceklis bez balsstiesībām.

5.  Biroja valdes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Šo termiņu var atjaunot. Pēc pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek atjaunotas vai viņus aizvieto.

26. pants

Biroja valdes priekšsēdētājs

1.  Biroja valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, kad viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru ilgums ir trīs gadi, un to var atjaunot tikai vienu reizi. Tomēr, ja viņi zaudē Biroja valdes locekļa statusu jebkurā viņu priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru brīdī, viņu pilnvaras automātiski beidzas tajā pašā dienā.

27. pants

Biroja valdes sanāksmes

1.  Biroja valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Biroja izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

2.  Biroja valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja vai pēc vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma. Priekšsēdētājs sasauc Biroja valdes papildu sanāksmes pēc vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

3.  Biroja valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs.

4.  Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

5.  Birojs valdei nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

28. pants

Balsošanas kārtība

1.  Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram loceklim, kuram ir balsošanas tiesības, ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa vietnieks.

2.  Biroja izpilddirektors nebalso.

3.  Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4.  Dalībvalstis, kuras pilnībā nepiedalās Kopienas patvēruma acquis, nepiedalās balsošanā, ja Biroja valde 29. pantā noteikto Biroja pārvaldības pilnvaru ietvaros pieņem lēmumu, pamatojoties uz Kopienas instrumentiem, kuros attiecīgās dalībvalstis nepiedalās.

5.  Biroja valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

29. pants

Biroja valdes funkcijas

30. pants

Izpilddirektora iecelšana

1.  Atbilstīgi šajā pantā paredzētajai sadarbības procedūrai Biroja valde ieceļ izpilddirektoru uz pieciem gadiem. Izpilddirektoru ieceļ, ņemot vērā viņa personīgos nopelnus, pieredzi patvēruma jomā, kā arī administratīvās un pārvaldības iemaņas. Sadarbības procedūra notiek šādi:

2.  Tikai tad, kad to attaisno Biroja pienākumi un vajadzības, Biroja valde pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk par trim gadiem.

3.  Biroja valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina izpilddirektoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

31. pants

Izpilddirektora funkcijas

1.  Biroju pārvalda tā izpilddirektors, kas savus pienākumus pilda neatkarīgi. Izpilddirektors par savu darbību atskaitās Biroja valdei.

2.  Neskarot Komisijas un Biroja valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par uzdevumu izpildi.

4.  Izpilddirektors ir Biroja juridiskais pārstāvis.

5.  Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki struktūrvienību vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumu veic viens struktūrvienības vadītājs.

6.  Izpilddirektors atbild par

32. pants

Izpildu komiteja

1.  Lai palielinātu darbības efektivitāti un ātrumu, Birojs izveido izpildu komiteju, kuras sastāvā ir astoņi locekļi, kuri ir iecelti no Biroja valdes locekļu vidus.

2.  Komisija ir pilntiesīga izpildu komitejas locekle. Biroja valde nosaka izpildu komitejas pārējo locekļu iecelšanai piemērojamos noteikumus.

3.  Izpildu komiteja regulāri sanāk pēc izpilddirektora uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma, un ne retāk kā četras reizes gadā. Tās darbības kārtību precizē Biroja reglamentā un dara publiski pieejamu.

4.  Izpildu komitejas locekļu pilnvaru ilgums ir tāds pats kā Biroja valdes locekļu pilnvaru ilgums.

5.  Izpildu komiteja, ja nepieciešams, pulcējas sanāksmēs, kas veltītas specifiskiem tematiem.

6.  Izpildu komitejas uzdevums ir sniegt konsultācijas Biroja izpilddirektoram un dot savu atzinumu Biroja valdei vai nu pēc Biroja valdes pieprasījuma, vai pamatojoties uz pašas iniciatīvu, par Biroja darba programmu vai par jebkuru Biroja darbību un visos gadījumos, kad Birojam ir jāpieņem ātri lēmumi, jo īpaši saistībā ar 3. nodaļu par patvēruma atbalsta grupu nosūtīšanu uz īpaši noslogotajām dalībvalstīm.

7.  Birojs nodrošina tehnisko un loģistikas atbalstu, kas vajadzīgs izpildu komitejai, un izveido sekretariātu tās sanāksmēm.

8.  Pēc izpildu komitejas lūguma Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvji var piedalīties izpildu komitejas darbā bez balsstiesībām.

9.  Izpildu komiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

33. pants

Darba grupas

1.  Birojs šajā regulā noteiktā uzdevuma ietvaros var izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir eksperti no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras darbojas patvēruma jomā, tostarp specializējušies tiesneši. Ekspertus var aizstāt to vietnieki, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2.  Komisija pilntiesīgi piedalās darba grupās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvji var piedalīties Biroja darba grupu sanāksmēs pilnībā vai daļēji atkarībā no apspriestajiem jautājumiem.

3.  Darba grupas uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, jo īpaši pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas patvēruma jomā.

║

5.NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

34. pants

Budžets

1.  Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Biroja ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Biroja budžetā.

2.  Biroja budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

3.  Neskarot citus līdzekļus, Biroja ieņēmumi ietver:

4.  Biroja izdevumi jo īpaši ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un izdevumus, kas izriet no Biroja noslēgtajiem līgumiem un nolīgumiem.

35. pants

Budžeta izveide

1.  Izpilddirektors katru gadu sagatavo Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, un to kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz Biroja valdei.

2.  Biroja valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, sagatavo Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

3.  Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmi nosūta Komisijai līdz 10. februārim. Šīs tāmes galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Biroja valde ║ līdz 31. martam nosūta Komisijai.

4.  Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisku projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ("budžeta lēmējinstitūcijai").

5.  Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

6.  Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriāciju piešķiršanu Biroja subsidēšanai.

7.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Biroja štatu sarakstu.

8.  Biroja budžetu pieņem Biroja valde. Tas kļūst par galīgo variantu pēc ES vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.  Biroja valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Tā par šiem projektiem informē Komisiju.

10.  Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir informējusi, ka tā gatavojas sniegt atzinumu, tā nosūta šo atzinumu Biroja valdei sešu nedēļu laikā kopš paziņojuma par projektu.

36. pants

Budžeta izpilde

1.  Biroja budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2.  Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

37. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.  Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada Biroja grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kā arī pārskatu par tā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 128. pantu ║.

2.  Līdz nākamā finanšu gada 31. martam, Komisijas grāmatvedis nosūta Biroja pārskatus Revīzijas palātai kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību iepriekšējā finanšu gada laikā. Pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Saņemot Revīzijas palātas atzinumu par Biroja provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Finanšu Regulas ║ 129. pantu izpilddirektors ar savu atbildību sagatavo Biroja galīgo pārskatu un to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

4.  Valde sniedz atzinumu par Biroja galīgajiem pārskatiem.

5.  Līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors finanšu pārskatu un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.  Galīgo pārskatu publicē.

7.  Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Direktors šo atbildi nosūta arī valdei.

8.  Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Finanšu Regulas ║ 146. panta 3. punktu.

9.  Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N + 2) gada 15. maijam atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

38. pants

Finanšu noteikumi

Birojam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Biroja valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos nedrīkst būt atkāpes no Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002║ par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(13), ja vien šādas atkāpes nav īpaši nepieciešamas Biroja darbības vajadzībām, iepriekš saskaņojot to ar Komisiju.

6.NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀLU

39. pants

Personāls

1.  Uz Biroja darbiniekiem, tostarp arī uz izpilddirektoru attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, un noteikumi, kurus ES iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2.  Biroja valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, kas minēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

3.  Attiecībā uz savu personālu Birojs izmanto pilnvaras, ko ar civildienesta noteikumiem un ar pārējo darbinieku līgumu nosacījumiem piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

4.  Biroja valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj Birojā izmantot dalībvalstu valsts norīkotos ekspertus.

40. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Biroju attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

7.NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

41. pants

Juridiskais statuss

1.  Birojs ir Kopienas struktūra, kas izveidota saskaņā ar Finanšu regulas 185. pantu. Tam ir juridiskas personas statuss.

2.  Ikvienā dalībvalstī Birojam ir visplašākā tiesībspēja, kāda juridiskām personām iespējama saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var ierosināt lietas izskatīšanu tiesā.

3.  Biroju pārstāv tās izpilddirektors.

4.  Biroja mītne ir noteikta […]. ║

42. pants

Valodu lietojums

1.  Birojam piemēro noteikumus, kas paredzēti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas(14).

2.  Neskarot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma 290. pantu, 29. panta c) un d) punktā minēto gada pārskata ziņojumu par Biroja darbībām un Biroja gada darba programmu sagatavo visās Kopienas oficiālajās valodās.

3.  Biroja darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

4.  Biroja valde nosaka valodu lietojuma īstenošanas praktisko kārtību.

43. pants

Piekļuve dokumentiem

1.  Birojs attīsta labu administratīvo praksi, lai nodrošinātu pēc iespējas augstāka līmeņa pārskatāmību tās darbībai. Uz Biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas ║ Regula (EK) Nr. 1049/2001 ║.

2.  Biroja valde pieņem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanas praktisko kārtību sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  Biroja pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Kopienu Tiesā iesniegtas prasības priekšmets atbilstīgi attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.  Uz Biroja veikto personas datu apstrādi attiecas ║ Regula (EK) Nr. 45/2001 ║.

44. pants

Klasificētas informācijas un konfidenciālas neklasificētas informācijas aizsardzības drošības noteikumi

1.  Birojs piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu(15). Jo īpaši tas attiecas uz noteikumiem par klasificētas informācijas izplatīšanu, apstrādi un uzglabāšanu.

2.  Birojs piemēro drošības principus arī attiecībā uz konfidenciālu neklasificētu informāciju, kā tas pieņemts un īstenots ║ Komisijā.

45. pants

Krāpšanas apkarošana

1.  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

2.  Birojs pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Biroja darbiniekiem.

3.  Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri nosaka, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var uz vietas pārbaudīt Biroja finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgos aģentus.

46. pants

Atbildības režīms

1.  Biroja atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.  Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir pieņemt nolēmumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Biroja noslēgtā līgumā.

3.  Attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, Birojs saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis Birojs vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.  Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.  Darbinieku personisko atbildību pret Biroju reglamentē ar viņiem attiecīgi piemērojamiem civildienesta noteikumiem vai nodarbināšanas kārtības noteikumiem.

47. pants

Novērtējums un pārskats

1.  Vēlākais trīs gadu laikā pēc Biroja darbības uzsākšanas, atbilstoši 54. pantam Birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par saviem sasniegtajiem rezultātiem, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi Biroja valde, vienojoties ar Komisiju. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2.  Biroja valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmāko izvērtējumu grafiku, ņemot vērā 1. punktā minētā izvērtējuma ziņojuma rezultātus.

48. pants

Administratīvā kontrole

Uz Biroja darbībām saskaņā ar Līguma 195. pantu attiecas Ombuda uzraudzība.

49. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un asociētajām valstīm

1.  Birojs ir atvērts to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ║ Kopienu, pamatojoties uz kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz ko attiecas šī regula. Atbilstīgi šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāta kārtība, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedurālos aspektus šo valstu līdzdalībai Biroja darbā. Šī kārtība jo īpaši ietver noteikumus par līdzdalību Biroja pieņemtajās iniciatīvās, finanšu iemaksās un personālā. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie nolīgumi visos gadījumos ir saskaņā ar ║ Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2.  Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Biroja darbībām, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai, un vienojoties ar Komisiju, Birojs savu pilnvaru robežās atvieglo dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par tehniskiem aspektiem jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm iestādēm, un atbilstīgi Līguma attiecīgajiem noteikumiem.

50. pants

Biroja sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos

Birojs sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos tajās jomās, ko reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

Birojs var piešķirt subsīdijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos. Šādu subsīdiju mērķis ir finansēt darbības, lai Birojs varētu saņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos īpašās zināšanas patvēruma jomā, balstoties uz stabilām un ilgtspējīgām attiecībām. Šīs darbības ir daļa no priviliģētajām sadarbības attiecībām, kas izveidotas starp Biroju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, kā tas noteikts šajā pantā, kā arī 2. panta 5. punktā, 9. panta 1. punktā, 25. panta 4. punktā, 32. panta 8. punktā, 33. panta 2. punktā un 51. panta 4. punktā. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 75. pantu piemēro Finanšu Regulas ║ , kā arī tās īstenošanas kārtības attiecīgos noteikumus ║ .

51. pants

Konsultatīvais forums

1.  Birojs strādā ciešā sadarbībā ar NVO, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un komptentajām iestādēm, kuras darbojas patvēruma politikas jomā vietējā, reģionālā, valsts, Eiropas vai starptautiskā līmenī, un tālab izveido konsultatīvo forumu.

2.  Vietējās iestādes, kurām ir svarīga nozīme un zināšanas patvēruma politikas jomā, iekļauj konsultatīvajā forumā.

3.  Konsultatīvais forums veido mehānismu informācijas apmaiņai un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina Biroja un ieinteresēto personu ciešu sadarbību un sniedz savas īpašās zināšanas un padomu patvēruma jomā.

4.  Konsultatīvajā forumā var piedalīties visas kompetentās ieinteresētās personas atbilstīgi 1. punktam. Birojs konsultējas ar Konsultatīvā foruma locekļiem, ņemot vērā konkrētas vajadzības, kas saistītas ar jomām, kuras identificētas kā Biroja darbības prioritātes.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir pilntiesīgs konsultatīvā foruma loceklis.

5.  Birojs jo īpaši vēršas pie Konsultatīvā foruma par:

6.  Izpilddirektors atbild par konsultatīvā foruma koordinēšanu.

7.  Konsultatīvais forums sanāk vismaz divas reizes gadā.

52. pants

Sadarbība ar FRONTEX, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citām Kopienas struktūrām, kā arī ar starptautiskajām organizācijām

Birojs sadarbojas ar Kopienas struktūrām, kuru darbība ir saistīta ar Biroja darbības jomu, un jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kā arī ar starptautiskajām organizācijām jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darbības nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm struktūrām atbilstoši EK līguma noteikumiem un noteikumiem par šo struktūru kompetenci.

Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām struktūrām un izvairīties no centienu un darbu dublēšanās, kas veikti saskaņā ar dažādu struktūru pilnvarām.

53. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Nepieciešamie noteikumi attiecībā uz Biroja izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, ko šī dalībvalsts ir nodevusi Biroja rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, ko Biroja uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Biroja valdes locekļiem, Biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikt mītnes nolīgumā starp Biroju un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Biroja valdes apstiprinājums. Biroja uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Biroja labai darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu bērnu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

54. pants

Biroja darbības uzsākšana

Birojs savu darbību uzsāk vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija uzņemas atbildību par Biroja izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu.

Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kas iekļautas Biroja budžetā, ja to ir apstiprinājusi Biroja valde, un var slēgt līgumus, tostarp pēc Biroja štatu saraksta pieņemšanas – arī darba līgumus.

55. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [...] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C (2) OV C (3) Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija Nostāja. (4) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (5) OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp. (6) OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp. (7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (8) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (9) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp. (10) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (11) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (12) OV L ... (13) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp. (14) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp. (15) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.