Pieņemtie teksti - ES krimināltiesiskuma telpas izveide

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2009/2012(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0262/2009
Iesniegtie teksti : A6-0262/2009		Debates : PV 06/05/2009 - 13 CRE 06/05/2009 - 13		Balsojumi : PV 07/05/2009 - 9.15 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2009)0386

Pieņemtie teksti

404k

94k

Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijs - Strasbūra

ES krimināltiesiskuma telpas izveide

P6_TA(2009)0386

A6-0262/2009

Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija ieteikums Padomei par ES krimināltiesiskuma telpas izveidi (2009/2012(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu par ES krimināltiesiskuma telpas izveidi (B6-0335/2008), ko Padomei iesniedza Panayiotis Demetriou PPE-DE grupas vārdā,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, 29. pantu, 31. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktus, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 47., 48., 49. un 50. pantu, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 5., 6., 7. un 13. pantu,

– ņemot vērā Komisijas 2003. gada 19. februāra Zaļo grāmatu par aizdomās turamo un apsūdzēto personu procesuālo aizsardzību kriminālprocesos visā Eiropas Savienībā (COM(2003)0075) un 2006. gada 26. aprīļa Zaļo grāmatu par nevainīguma prezumpciju (COM(2006)0174), kā arī Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par konkrētām procedurālajām tiesībām noziedzīgo lietu izskatīšanu laikā Eiropas Savienībā (COM(2004)0328) un Parlamenta 2005. gada 12. aprīļa nostāju par to(1),

– ņemot vērā 2004. gada 9. marta ieteikumu Padomei par ieslodzīto tiesībām Eiropas Savienībā(2),

– ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/909/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā(3), kā arī Parlamenta 2008. gada 2. septembra nostāju par to(4),

– ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Tiesiskuma efektivitātes komisijas (CEPEJ) 2008. gada ziņojumu "Eiropas tiesu sistēmas ‐ tiesiskuma efektivitāte",

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 4. februāra paziņojumu par foruma izveidošanu ES politikas un prakses apspriešanai tiesiskuma jomā (COM(2008)0038),

– ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada 27. un 28. novembra secinājumus par Eiropas Savienības dalībvalstu tieslietu ministriju sadarbības tīkla izveidi likumdošanas jomā,

– ņemot vērā Francijas Republikas ierosmi pieņemt Padomes lēmumu par Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla izveidi(5), Parlamenta 2002. gada 24. septembra nostāju par to(6), Komisijas 2006. gada 29. jūnija paziņojumu par tiesisko apmācību Eiropas Savienībā (COM(2006)0356) un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūciju par tiesnešu, prokuroru un tiesu iestāžu darbinieku apmācību Eiropas Savienībā(7),

– ņemot vērā 2008. gada 9. jūlija rezolūciju par valstu tiesnešu nozīmi Eiropas tiesu sistēmā, lai radītu patiesu ES tiesisko kultūru(8),

– ņemot vērā Komisijas 2007. gada 23. oktobra paziņojumu par Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla lomu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu Eiropas Savienībā (COM(2007)0644), Padomes konsolidēto Lēmumu 2002/187/TI par Eurojust izveidošanu ar mērķi pastiprināt cīņu pret smagiem noziegumiem (5347/2009), Padomes 2008. gada 16. decembra Lēmumu 2008/976/TI Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu(9), kā arī Parlamenta 2008. gada 2. septembra nostājas par to(10),

– ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Pamatlēmumu 2008/978/TI par Eiropas pierādījumu iegūšanas rīkojumu nolūkā iegūt priekšmetus, dokumentus un datus, ko izmantot tiesvedībai krimināllietās(11), un Parlamenta 2008. gada 21. oktobra nostāju par to(12),

– ņemot vērā Briseles Brīvās universitātes nesen publicēto pētījumu "Analīze par turpmāko savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās Eiropas Savienībā"(13),

– ņemot vērā priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvai pagaidu apcietināšanai (17506/2008),

– ņemot vērā novērtējuma ziņojumus par to, kā tiek piemērots Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm(14),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 20. novembra paziņojumu "Organizētās noziedzības rezultātā iegūtie līdzekļi. Noziedzība nedrīkst "atmaksāties'" (COM(2008)0766),

– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 30. maija paziņojumu "Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju" (COM(2008)0329), Padomes secinājumus par e-tiesiskuma stratēģiju, Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par e-tiesiskumu(15), kā arī Parlamenta 2008. gada 9. oktobra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2008/XX/TI 11. pantu(16), un Padomes secinājumus par Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada 27.–28. novembra sanāksmē pieņemto ziņojumu par Francijas prezidentūras laikā panākto progresu e-tiesiskuma jomā,

– ņemot vērā iepriekšējos ieteikumus(17) Padomei,

– ņemot vērā Lisabonas līgumu un it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. nodaļas 82.–86. pantu (tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās),

– ņemot vērā to, ka ir jānosaka vislabākais paņēmiens, kā attīstīt ES krimināltiesiskuma telpu,

– ņemot vērā gaidāmās Stokholmas programmas projekta sastādīšanu,

– ņemot vērā to, ka ir jāpaātrina dialogs par šiem jautājumiem ar valstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību un tiesu iestādēm,

– ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0262/2009),

A. tā kā tiesvedība ietilpst dalībvalstu kompetencē;

B. tā kā attiecībā uz Lisabonas līgumu jāuzsver, ka tad, kad tas stāsies spēkā, tiks paplašināta ES kompetence tādā jomā kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un līdz ar pīlāru sistēmas likvidēšanu tiks ieviesta koplēmuma procedūra par tiesību aktu izstrādi šajā jomā;

C. tā kā Hāgas programmā, tāpat kā Tamperes Programmā, ir noteikts, ka galvenā prioritāte ir Eiropas tiesiskuma telpas izveide, un ir uzsvērts, ka tiesiskums būtu jāstiprina, veicinot uzticēšanos un savstarpēju paļāvību, īstenojot savstarpējās atzīšanas programmu, izstrādājot līdzvērtīgus procesuālo tiesību standartus saistībā ar kriminālprocesu un tuvinot tiesību aktus, lai neļautu noziedzniekiem savā labā izmantot atšķirības tiesu sistēmās un nodrošinātu pilsoņu aizsardzību neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī viņi atrodas, kā arī turpinot pilnveidot Eurojust;

D. tā kā saskaņā ar Komisijas 2008. gada 2. jūlija ziņojumu par Hāgas programmas īstenošanu (COM(2008)0373) sasniegumi tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās veicināšanā bija diezgan vāji politikas bloķēšanas un kavēšanās dēļ, kas atspoguļojas arvien mazākā pieņemto instrumentu skaitā, turpretī citās jomās, tādās kā sadarbība civillietās, robežu pārvaldība, legāla un nelegāla migrācija, patvēruma politika, tika novērota vērā ņemama attīstība;

E. tā kā kriminālprocesi būtiski un lielā mērā ietekmē gan nozieguma upuru, gan aizdomās turamo un apsūdzēto personu pamatbrīvības;

F. tā kā tādu tiesību kā tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija, tiesības uz aizstāvību, noziegumā cietušā tiesības, ne bis in idem principa ievērošana un minimālās procesuālās garantijas pirmstiesas apcietinājuma laikā ir ļoti svarīgas kriminālprocesos;

G. tā kā tiesu iestāžu ikdienas sadarbība krimināllietās joprojām balstās uz savstarpējās palīdzības instrumentiem, tādiem kā 2000. gada Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās un Eiropas Padomes 1959. gada Konvencija par savstarpēju palīdzību krimināllietās;

H. tā kā atbilstīgi Eiropas tiesību aktu mērķiem un principiem savstarpējās atzīšanas princips paredz, ka jebkuras dalībvalsts kompetentās tiesu iestādes pieņemts lēmums ir pilnībā un tieši piemērojams visā Eiropas Savienības teritorijā, un tiesu iestādes dalībvalstīs, kuru teritorijā lēmumu izpilda, nodrošina lēmuma izpildi tādā mērā, it kā tas būtu attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemts lēmums, ja vien tā izpildi neierobežo kāds instruments, uz kuru pamatojoties šis lēmums tiek īstenots;

I. tā kā savstarpējās atzīšanas princips, kurš kopš Eiropadomes sanāksmes Tamperē ir kļuvis par tiesu iestāžu sadarbības stūrakmeni, nav īstenots pietiekami apmierinoši un tas jāpapildina ar saskaņotu procesuālo garantiju un aizsardzības pasākumu kopumu;

J. tā kā jomās, kur tas ir īstenots, kā tas ir Eiropas apcietinājuma ordera gadījumā, savstarpējās atzīšanas princips ir pierādījis savu efektivitāti un tam ir liela pievienotā vērtība;

K. tā kā savstarpējās atzīšanas principa pilnīga efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai izdosies izveidot kopēju Eiropas tiesvedības kultūru, kura pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos, kopējiem principiem, sadarbību un noteiktu saskaņošanas līmeni, piemēram, noteiktu noziegumu definēšanā un sankcijās, un nodrošināt pamattiesību faktisku aizsardzību galvenokārt attiecībā uz procesuālajām tiesībām, aizturēšanas apstākļu minimuma standartiem un lēmuma par aizturēšanu pārskatīšanu, ieslodzīto tiesībām un personām pieejamiem pārsūdzības mehānismiem;

L. tā kā tiesnešu, prokuroru, aizstāvju un citu tiesvedībā iesaistīto personu tiesiskā apmācība ir ļoti svarīga, sekmējot savstarpēju uzticēšanos un veidojot kopēju Eiropas tiesvedības kultūru, un vienlaikus uzlabo valsts apsūdzības un aizstāvības interešu līdzsvaru, kā arī nodrošina nepārtrauktību un efektīvu aizstāvību pārrobežu lietās;

M. tā kā tiesiskās apmācības jomā jau ir sperti daudzi soļi uz priekšu, galvenokārt Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ieguldījuma un tā darbības dēļ;

N. tā kā, neskatoties uz līdz šim gūtajiem svarīgajiem rezultātiem, Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla nozīmi mazina ierobežojumi, kas saistīti ar tā organizatorisko struktūru, un pietiekamu resursu trūkums;

O. tā kā ‐ ņemot vērā minētos apstākļus ‐ tiesu iestādēm pašlaik nav nepieciešamo mācību līdzekļu, lai pienācīgi piemērotu ES tiesību aktus, un tikai ļoti nelielai daļai tiesu iestāžu ir piekļuve tiesiskai apmācībai, kurā galvenā uzmanība vērsta uz ES;

P. tā kā turpmākajai rīcībai, veidojot ES krimināltiesiskuma telpu, jāpamatojas uz objektīvu, taisnīgu, pārredzamu, precīzu un nepārtrauktu ES politikas un juridisko instrumentu īstenošanas, kā arī tiesiskuma kvalitātes un efektivitātes pārraudzību dalībvalstīs;

Q. tā kā krimināltiesiskuma jomā Eiropas Savienībā pašlaik nav ne ES politikas, ne arī tiesiskuma kvalitātes un efektivitātes uzraudzības sistēmas, kas būtu visaptveroša, pastāvīga un skaidra;

R. tā kā minētajai uzraudzības sistēmai būs būtiska nozīme tad, kad ES lēmumu pieņēmēji lems par visatbilstošāko tiesību aktu pieņemšanu un vienlaikus uzlabos savstarpējo uzticēšanos dalībvalstu tiesu sistēmām;

S. tā kā, ieviešot minēto novērtēšanas sistēmu, būtu jāņem vērā jau pašreizējās novērtēšanas sistēmas, tādējādi nedivkāršojot centienus un rezultātus, un jānodrošina Parlamenta aktīva līdzdalība;

T. tā kā nesen izveidotais "Tiesiskuma forums" varētu sniegt būtisku ieguldījumu ES likumdošanas iniciatīvu ex-ante novērtēšanas posmā;

U. tā kā, lai nodrošinātu ES darbības saskaņotību un konsekvenci un vienlaikus aizsargātu pamattiesības, būtu jāveic sabiedriska apspriešanās, izmantojot attiecīgas procedūras, tostarp ietekmes novērtējumus, pirms Komisija vai dalībvalstis iesniedz priekšlikumus un ierosinājumus par ES tiesību aktu pieņemšanu;

V. tā kā pastāvīga informācijas, prakses un pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu tiesu iestādēm lielā mērā veicina tādas vides attīstību, kura pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos, kā to liecina panākumi, kas gūti, tiesu iestāžu vidū īstenojot apmaiņas programmu;

W. tā kā joprojām trūkst atbilstīgas vispārējas datu aizsardzības sistēmas tiesu iestāžu sadarbības jomā krimināllietās un tā kā tās trūkuma dēļ katrā atsevišķā tiesību aktā ir precīzi jānosaka datu subjektu tiesības;

X. tā kā ES politiku īstenošanā un informācijas un priekšlikumu izplatīšanā un apspriešanā ir jāizmanto jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un interneta rīki, lai nodrošinātu ES krimināltiesiskuma telpas efektivitāti;

Y. tā kā valsts tiesu iestādes kļūst aizvien nozīmīgākas starptautiskās noziedzības apkarošanā un vienlaikus cilvēku pamattiesību un pamatbrīvību aizsargāšanā;

Z. tā kā tādas koordinācijas organizācijas kā Eurojust ir devušas patiesu pievienoto vērtību un to iespējas novērst starptautisko noziedzību ir ievērojami paplašinājušās, neraugoties uz to, ka šo organizāciju pilnvaras vēl aizvien ir pārāk ierobežotas un dažas dalībvalstis nevēlas dalīties ar informāciju šajā kontekstā;

AA. tā kā aizstāvju darbs netiek koordinēts un tāpēc koordinācija būtu jāatbalsta un jāsekmē ES līmenī;

AB. tā kā mafiju darbība un organizētā noziedzība kopumā ir kļuvusi par starptautisku problēmu, kura dalībvalstis un kaimiņvalstis ietekmē sociālajā, kultūras, ekonomikas un politikas ziņā un pret kuru jāvēršas arī sociālā līmenī, sadarbojoties ar pilsonisko sabiedrību un demokrātiskām iestādēm,

1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

ņemot vērā to, ka ES krimināltiesiskuma telpai ir jāpamatojas uz pamattiesību ievērošanu, atsākt darbu pie jautājuma par pamattiesībām un nekavējoties pieņemt:

	–	tādu efektīvu juridisku instrumentu par procesuālajām garantijām kriminālprocesos, kurš pamatojas uz nevainīguma prezumpcijas principu, piemēram, tiesības uz "Tiesību vēstuli", tiesības saņemt juridiskās konsultācijas, tiesības nepieciešamības gadījumā saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas gan pirms lietas iztiesāšanas, gan tiesas laikā, tiesības sniegt pierādījumus, tiesības saņemt informāciju par apsūdzības būtību un/vai iemesliem un/vai aizdomu pamatu aizdomās turētajai personai / tiesājamai personai saprotamā valodā, tiesības iepazīties ar visiem attiecīgajiem dokumentiem aizdomās turētajai personai / tiesājamai personai saprotamā valodā, tiesības uz mutisko tulkojumu, tiesības uz lietas izskatīšanu, tiesības uz aizstāvību, tādu aizdomās turamo personu / tiesājamo personu aizsardzība, kuras neizprot tiesvedību vai nevar sekot tai līdzi, minimālie standarti attiecībā uz nepilngadīgu aizdomās turamo personu / nepilngadīgu tiesājamu personu apcietināšanu, apcietināšanas nosacījumiem un aizsardzību, kā arī efektīvi un personām pieejami pārsūdzības mehānismi,
	–	vispusīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošina noziegumu upuriem visplašāko aizsardzību, tostarp atbilstīgu kompensāciju izmaksu un liecinieku aizsardzību, jo īpaši organizēto noziegumu izskatīšanas lietās,
	–	juridisku instrumentu par liecību pieņemamību kriminālprocesos,
	–	pasākumus, kas paredzēti, lai noteiktu minimuma standartus attiecībā uz apstākļiem cietumos un aizturēšanas nosacījumiem, kā arī ieslodzīto personu tiesību kopumu ES, tostarp arī tiesības uz saziņu un konsulāro palīdzību,
	–	pasākumus, kuri būtu galvenais pilsoniskās sabiedrības un iestāžu virzītājspēks cīņā pret mafijām, kā arī rīkoties, lai pieņemtu tiesisku instrumentu par starptautisku noziedzīgu organizāciju finanšu līdzekļu un īpašumu konfiskāciju un izmantošanu sociāliem mērķiem;

ņemot vērā to, ka savstarpējās atzīšanas princips ir stūrakmens, uz kuru pamatojas tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, pēc iespējas ātrāk pieņemt tos ES juridiskos instrumentus, kuri vēl ir nepieciešami, lai pabeigtu šā principa īstenošanu, kā arī nodrošināt līdzvērtīgu standartu izstrādi procesuālo tiesību jomā un tuvināt to noteikumu minimumu, kas saistīti ar kriminālprocesa aspektiem;

kopīgi ar dalībvalstīm efektīvi īstenot savstarpējās atzīšanas principu krimināltiesiskuma jomā, pievēršot pienācīgu uzmanību sarežģījumiem un sasniegumiem, īstenojot un ikdienā piemērojot Eiropas apcietinājuma orderi un nodrošinot, lai dalībvalstis, piemērojot šo principu, ievērotu pamattiesības un vispārējos tiesību principus saskaņā ar ES līguma 6. pantu;

aicināt dalībvalstis piemērot proporcionalitātes principu, īstenojot pamatlēmumu par Eiropas apcietinājuma orderi, un vērš uzmanību uz citiem juridiskiem instrumentiem, piemēram, uzklausīšana, izmantojot videokonferenci, kuri varētu izrādīties lietderīgi īpašos gadījumos, ja tiek nodrošināti piemēroti aizsardzības pasākumi;

sadarbībā ar Parlamentu izvērtēt savstarpējās sadarbības krimināllietās pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, ņemot vērā gan nepilnības, gan panākumus;

kopīgi ar Komisiju un Parlamentu izveidot kompetentu komiteju, kuras sastāvā būtu juristi, lai sagatavotu pētījumu par līdzībām un atšķirībām visu dalībvalstu krimināltiesību sistēmās un iesniegtu priekšlikumus par tādas ES krimināltiesiskuma telpas izveidi, kura līdzsvaros kriminālprocesu efektivitāti un individuālo tiesību aizsardzību;

kopīgi ar Komisiju un Parlamentu un sadarbībā ar Eiropas Padomes attiecīgajām komitejām, piemēram, CEPEJ, un pašreizējiem Eiropas sadarbības tīkliem, kas darbojas krimināllietu jomā, un ņemot vērā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses īstenošanas līmeni dalībvalstīs, izveidot šajā jomā objektīvu, taisnīgu, pārredzamu, vispārēju, horizontālu un nepārtrauktu ES politikas un juridisko instrumentu īstenošanas, kā arī tiesu kvalitātes un efektivitātes, integritātes un taisnīguma pārraudzības un novērtēšanas sistēmu, kura veidota pēc līdzīgas Šengenas novērtēšanas sistēmas parauga un ar kuras palīdzību vismaz reizi gadā var sagatavot ticamus ziņojumus. Jo īpaši, izmantojot novērtēšanas sistēmu, būtu:

	–	jāizveido novērtēšanas tīkls, kas ietver gan politisko, gan tehnisko līmeni,
	–	pamatojoties uz pašreizējo novērtēšanas sistēmu pārskatu, jānosaka prioritātes, darbības joma, kritēriji un metodes, paturot prātā, ka novērtējumam nevajadzētu būt teorētiskam, bet tam drīzāk jānovērtē ES politiku ietekme, pamatojoties uz tieslietu ikdienas pārvaldību, kā arī tiesu kvalitāti, efektivitāti, integritāti un taisnīgumu un ņemot vērā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses īstenošanas līmeni dalībvalstīs,
	–	jāizvairās no sinerģiju dublēšanās un jāveicina sinerģiju veidošanās ar pašreizējām novērtēšanas sistēmām,
	–	jāizmanto jaukta pieeja, kurā ietilpst gan statistiskā un tiesiskā informācija, gan ES instrumentu praktiskās piemērošanas novērtējums,
	–	jāapkopo dati, kurus var salīdzināt, un jāizvērtē, ciktāl iespējams, jau pieejamie dati,
	–	pastiprināti jāiesaista Parlaments abos novērtēšanas sistēmas līmeņos, gan politiskā, gan tehniskā līmenī;

kopīgi ar Komisiju un Parlamentu noteikt tiesiskās apmācības pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, kā arī tās trūkumus un vajadzības, un, izvairoties no nevajadzīgas centienu dublēšanās, nekavējoties rīkoties, lai sekmētu īstas ES tiesvedības kultūras izveidi, dibinot Eiropas Juridisko skolu, kurā mācītos tiesneši, prokurori, aizstāvji un citas tiesvedībā iesaistītās personas un kura:

	–	tiktu veidota ar Komisijas palīdzību, pamatojoties uz pašreizējo Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu un nākotnē to attīstot par ES institūtu, kas būtu saistīts ar pašreizējām aģentūrām, un tai būtu stabila un piemērota struktūra, kurā būtiska nozīme tiktu piešķirta valstu juridiskajām skolām, tiesiskās sadarbības tīkliem un citām organizācijām, piemēram, Eiropas Tiesību akadēmijai, kā arī aizstāvības tiesību organizācijām,
	–	vadītu un tālāk attīstītu tiesu iestāžu apmaiņas programmas,
	–	izstrādātu tiesisko apmācību vienotu mācību programmu, nodrošinot, lai tajā atbilstīgi dažādām tiesību jomām tiktu iekļauta Eiropas komponente,
	–	piedāvātu gan pamatapmācību, gan tālākapmācību Eiropas tiesnešiem, prokuroriem un aizstāvjiem, pamatojoties uz brīvprātības principu,
	–	stiprinātu tiesu iestāžu, juristu un citu iesaistīto dalībnieku lingvistiskās iemaņas,
	–	piedāvātu šādu apmācību arī kandidātvalstīs un citās valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi sadarbības un partnerības nolīgumus;

mudināt dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pilnībā īstenot Padomes lēmumu par Eurojust stiprināšanu un grozījumu Padomes lēmumā 2002/187/TI (5613/2008)(18), aicināt dalībvalstu iestādes iesaistīt Eurojust sadarbības procedūru sākumposmos un pārvarēt valstu līmenī izrādīto nevēlēšanos dalīties informācijā un pilnā apjomā sadarboties, kā tas notiek valsts līmenī, kā arī pilnībā iesaistīt Parlamentu sadarbībā ar Komisiju un Eurojust nākamajās darbībās, lai panāktu pareizu lēmuma par Eurojust ieviešanu īstenošanu;

sagatavot iepriekšminētā lēmuma īstenošanas plānu, jo īpaši attiecībā uz Eurojust kompetenci par:

	–	jurisdikcijas nesaskaņu risināšanu,
	–	pilnvarām veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu;

rīkoties, lai ik gadu līdz ar ES konsolidējošiem ziņojumiem varētu publicēt visaptverošu ziņojumu par noziegumiem, kuri attiecas uz īpašām jomām, tādām kā OCTA (Organizētās noziedzības draudu izvērtējums), Eurojust gada ziņojums u. c.;

aicināt dalībvalstis turpināt darbu pie Čehijas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvas par priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par jurisdikcijas pretrunu novēršanu un risināšanu krimināltiesvedībā (5208/2009), ievērojot aizdomās turamo vai tiesājamo personu tiesības saņemt informāciju un tiesības piedalīties visos kriminālās jurisdikcijas izvēles procesa posmos, un apspriesties vēlreiz ar Parlamentu, ņemot vērā sarunu laikā ar Padomi panākto progresu;

pievērst pienācīgu uzmanību jauno tehnoloģiju piedāvātajām priekšrocībām, lai nodrošinātu augstu sabiedrības drošības līmeni, un pilnībā izmantot interneta piedāvātās iespējas, lai izplatītu informāciju, stiprinātu nesen izveidotā "Tiesiskuma foruma" lomu, izstrādātu jaunas apmācības metodes (e–mācības), apkopotu datus un apmainītos ar tiem, tādējādi atjauninot un stiprinot tādas pašreizējās datu bāzes kā muitas datu bāzes, kuras ir būtiskas cīņā pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, kas jāveic sakarā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.

(1)	OV C 33 E, 9.2.2006., 159. lpp.
(2)	OV C 102 E, 28.4.2004., 154. lpp.
(3)	OV L 327, 5.12.2008., 27. lpp.
(4)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0381.
(5)	OV C 18, 19.1.2001., 9. lpp.
(6)	OV C 273 E, 14.11.2003., 99. lpp.
(7)	OV C 299, 22.11.2008., 1. lpp.
(8)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0352.
(9)	OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.
(10)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0384 un P6_TA(2008)0380.
(11)	OV L 350, 30.12.2008., 72. lpp.
(12)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0486.
(13)	Gisèle Vernimmen-Van Tiggelen un Laura Surano, Briseles Brīvās universitātes Eiropas studiju institūts, Eiropas krimināltiesību akadēmiskais tīkls (ECLAN).
(14)	COM(2006)0008 un Padomes dokumenti 8409/2008, 10330/1/2008, 7024/1/2008, 7301/2/2008, 9617/2/2008, 9927/2/2008, 13416/2/2008, 15691/2/2008 un 17220/1/2008.
(15)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0637.
(16)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0465.
(17)	Eiropas Parlamenta 2004. gada 14. oktobra ieteikums Padomei un Eiropadomei par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nākotni, kā arī par nosacījumiem tās leģitimitātes un efektivitātes veicināšanai (OV C 166 E, 7.7.2005., 58. lpp.) un 2005. gada 22. februāra ieteikums Padomei par kriminālās justīcijas kvalitāti un tiesību aktu saskaņošanu krimināltiesību jomā dalībvalstīs (OV C 304 E, 1.12.2005., 109. lpp.).
(18)	Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika