Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/2169(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0043/2009

Iesniegtie teksti :

A6-0043/2009

Debates :

PV 06/05/2009 - 15
CRE 06/05/2009 - 15

Balsojumi :

PV 07/05/2009 - 9.18
CRE 07/05/2009 - 9.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2009)0389

Pieņemtie teksti
PDF 388kWORD 81k
Ceturtdiena, 2009. gada 7. maijs - Strasbūra
Pilsoņu iniciatīvas īstenošana
P6_TA(2009)0389A6-0043/2009
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija rezolūcija ar prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu (2008/2169(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro daļu,

–   ņemot vērā Lisabonā 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai(1),

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par pārdomu periodu: struktūra, temati un konteksts, lai novērtētu debates par Eiropas Savienību(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A6-0043/2009),

A.   tā kā ar Lisabonas līgumu ievieš Eiropas pilsoņu iniciatīvu, sakarā ar ko Eiropas Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts, ‐ Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punkta "Lisabonas līguma redakcija";

B.   tā kā tādējādi viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu iegūs tiesības pieprasīt Komisijai, lai tā iesniedz likumdošanas priekšlikumu, un šīs tiesības ir tādas pašas, kādas Padomei ir bijušas kopš Eiropas Kopienu izveidošanas 1957. gadā (sākotnēji saskaņā ar EEK līguma 152. pantu, šobrīd saskaņā ar EK līguma (EKL) 208. pantu, bet turpmāk saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 241. pantu) un Eiropas Parlamentam ‐ kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā 1993. gadā (šobrīd saskaņā ar EKL 192. pantu, turpmāk saskaņā ar LESD 225. pantu);

C.   tā kā tādējādi pilsoņi nepastarpināti piedalīsies Eiropas Savienības suverēnās varas īstenošanā, pirmo reizi tieši iesaistoties Eiropas likumdošanas priekšlikumu ierosināšanā;

D.   tā kā LES j. r. 11. panta 4. punkta mērķis ir iedibināt individuālas tiesības iesaistīties pilsoņu iniciatīvā un šīs individuālās tiesības it īpaši pamatojas uz pilsoņu tiesībām piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē saskaņā ar LES j. r. 10. panta 3. punktu;

E.   tā kā iniciatīvas tiesības bieži vien jauc ar tiesībām iesniegt lūgumrakstu; tā kā jānodrošina, lai pilsoņi pilnībā apzinātos atšķirību starp šīm abām tiesībām, it īpaši tādēļ, ka lūgumrakstu iesniedz Parlamentam, bet pilsoņu iniciatīvu ‐ Komisijai;

F.   tā kā Eiropas Savienības iestāžu un dalībvalstu uzdevums ir radīt apstākļus, lai varētu netraucēti, pārredzami un efektīvi īstenot Eiropas Savienības pilsoņu līdzdalības tiesības;

G.   tā kā saskaņā ar attiecīgo likumdošanas kārtību Parlamentam un Padomei ar regulu ir jānosaka ar pilsoņu iniciatīvu saistītās procedūras un nosacījumi, tostarp minimālais to dalībvalstu skaits, kas iniciatīvā iesaistītajiem pilsoņiem ir jāpārstāv (LESD 24. panta pirmā daļa);

H.   tā kā tad, kad šo regulu pieņems un īstenos, ir īpaši jāaizsargā pamattiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, labu pārvaldību un tiesisko aizsardzību;

Minimālais dalībvalstu skaits

I.   tā kā minimālajam to dalībvalstu skaitam, kuras pilsoņiem jāpārstāv (LESD 24. panta pirmā daļa), ir jābūt "ievērojamam dalībvalstu skaitam" (LES j. r. 11. panta 4. punkts);

J.   tā kā, lai novērstu pretrunīgu interpretāciju, dalībvalstu minimālo skaitu nedrīkst noteikt patvaļīgi, bet gan ņemot vērā regulas nolūku un atsaucoties uz citiem Līgumu noteikumiem;

K.   tā kā regulas nolūks ir nodrošināt, lai Eiropas likumdošanas procesa sākumpunktu raksturotu nevis tikai nacionālās intereses, bet Eiropas vispārējās intereses;

L.   tā kā LESD 76. pantā ir norādīts, ka likumdošanas priekšlikumu iesniedz pēc ceturtās daļas dalībvalstu iniciatīvas, un to var uzskatīt par pietiekamu skaitu, lai būtu pārstāvētas Eiropas vispārējās intereses; tā kā tādēļ šo minimālo skaitu var uzskatīt par neapstrīdamu;

M.   tā kā regulas nolūku var īstenot tikai tad, ja tas saistāms ar to minimālo atbalsta apliecinājumu skaitu, kurus iesniegusi ikviena no šīm dalībvalstīm;

N.   tā kā LES j. r. 11. panta 4. punktā ir noteikts pilsoņu skaits ‐ viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu, kas pārstāv aptuveni 500 miljonus iedzīvotāju ‐, var secināt, ka par pārstāvētu būtu jāuzskata 1/500 daļa iedzīvotāju;

Pilsoņu iniciatīvas dalībnieku minimālais vecums

O.   tā kā LES j. r. 11. panta 4. punkts attiecas uz visiem Eiropas Savienības pilsoņiem;

P.   tā kā tomēr ir jānodrošina proporcionalitātes princips, nosakot ierobežojumus attiecībā uz tiesībām piedalīties demokrātijas norisēs un izrādot nevienlīdzīgu attieksmi, pamatojoties uz vecumu;

Q.   turklāt, tā kā ir vēlams novērst pretrunīgu interpretāciju, kas varētu rasties tad, ja, piemēram, būtu noteikts, ka Eiropas vēlēšanās dalībvalstī var piedalīties vēlētāji, kuri ir jaunāki par pilsoņu iniciatīvas dalībniekiem;

Procedūra

R.   tā kā, lai pilsoņu iniciatīva būtu sekmīga, Komisijai ir jāizskata pilsoņu iniciatīvā akcentētie jautājumi un jāizlemj, vai attiecīgi ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums un cik lielā mērā tas jādara;

S.   tā kā būtu ieteicams, lai iniciatīvas attiektos uz vienu vai vairākiem attiecīgiem juridiskiem pamatiem, kas nosaka Komisijas ierosinātā tiesību akta iesniegšanu;

T.   tā kā pilsoņu iniciatīvu var turpināt tikai tad, ja tā ir pieņemama, ciktāl:

   · tajā ir ietverts lūgums par to, lai Komisija iesniegtu Eiropas Savienības tiesību akta priekšlikumu,
   · Eiropas Savienībai ir likumdošanas kompetence un Komisijai attiecīgajā gadījumā ir tiesības iesniegt priekšlikumu, un
   · pieprasītais tiesību akts nav acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Savienībā piemēroto tiesību vispārējiem principiem;

U.   tā kā pilsoņu iniciatīva ir sekmīga, ja tā ir pieņemama, ņemot vērā augstāk minētos nosacījumus, un pārstāvēta tajā ziņā, ka to atbalsta vismaz viens miljons pilsoņu, kuri ir noteiktā ievērojamā skaita dalībvalstu pilsoņi;

V.   tā kā Komisijai ir jāpārliecinās, vai ir izpildīti nosacījumi, lai pilsoņu iniciatīva būtu sekmīga;

W.   tā kā, organizējot pilsoņu iniciatīvu, ir ļoti vēlama juridiskā skaidrība par iniciatīvas pieņemamību pirms atbalsta apliecinājumu vākšanas;

X.   tā kā Komisija pati nevar pārbaudīt atbalsta apliecinājumu autentiskumu un tāpēc šis pienākums ir jāpilda dalībvalstīm; tā kā tomēr dalībvalstu saistības, kas izriet no minētā pienākuma, attiecas tikai uz tām iniciatīvām, kas norādītas LES j. r. 11. panta 4. punktā, un nekādā gadījumā uz iniciatīvām, kuras nav pieņemamas norādīto iemeslu dēļ; tā kā tādēļ dalībvalstīm vēl pirms atbalsta apliecinājumu vākšanas ir nepieciešama juridiskā noteiktība par pilsoņu iniciatīvas pieņemamību;

Y.   tā kā Komisija var pārbaudīt pilsoņu iniciatīvas pieņemamību tikai un vienīgi, ņemot vērā iepriekš minētos juridiskos apsvērumus, un nekādā ziņā nedrīkst vadīties pēc politiskā izdevīguma; tā kā tādējādi tiks nodrošināts, ka Komisija nebūs tiesīga brīvi pieņemt lēmumus par to, vai pilsoņu iniciatīva ir vai nav atzīstama par pieņemamu, vadoties pēc saviem politiskajiem apsvērumiem;

Z.   tā kā būtu lietderīgi noteikt šādus piecus pilsoņu iniciatīvas procedūras posmus:

   · iniciatīvas reģistrēšana,
   · atbalsta apliecinājumu vākšana,
   · iniciatīvas iesniegšana,
   · Komisijas nostājas paziņošana,
   · pārbaude, vai pieprasītais tiesību akts atbilst Līgumiem;

Pārredzamības princips

AA.   tā kā pilsoņu iniciatīva ir līdzeklis, ar kuru īsteno valsts suverēno varu likumdošanas jomā, un uz to ir jāattiecina pārredzamības princips; tā kā tas nozīmē, ka pilsoņu iniciatīvas organizatoriem ir publiski jāuzņemas atbildība par finansējumu, tostarp arī par šā finansējuma avotiem;

Norises politiskā uzraudzība

AB.   tā ka pilsoņu iniciatīvas norises uzraudzīšana ir Parlamenta politiskais uzdevums;

AC.   tā kā šis pienākums ir saistīts ar regulas par pilsoņu iniciatīvu īstenošanu, kā arī Komisijas politisko nostāju attiecībā uz prasību, kas iesniegta, pamatojoties uz pilsoņu iniciatīvu;

AD.   tā kā ir svarīgi nodrošināt saderību starp prasībām, kas iesniegtas, pamatojoties uz pilsoņu iniciatīvu, un Parlamenta demokrātiski apstiprinātām prioritātēm un priekšlikumiem;

1.   prasa, lai Komisija tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā nekavējoties iesniedz regulas priekšlikumu par pilsoņu iniciatīvu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. pantu;

2.   aicina Komisiju, veicot šo uzdevumu, pienācīgi ņemt vērā šīs rezolūcijas pielikumā minētos ieteikumus;

3.   prasa, lai regula ir skaidra, vienkārša un saprotama un ietver praktiskus ar pilsoņu iniciatīvu saistītus elementus, lai iniciatīvas tiesības nejauktu ar tiesībām iesniegt lūgumrakstu;

4.   tūlīt pēc šīs regulas pieņemšanas apņemas iedziļināties jautājumā par efektīvas sistēmas izveidi, lai uzraudzītu pilsoņu iniciatīvas norisi;

o
o   o

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 310, 16.12.2004., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0055.
(3) OV C 287 E, 24.11.2006., 306. lpp.


PIELIKUMS

IETEIKUMI PAR KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMA SATURU EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI PAR PILSOŅU INICIATĪVAS ĪSTENOŠANU

Par dalībvalstu minimālā skaita noteikšanu

1.  Minimālais to dalībvalstu skaits, kuras pārstāv pilsoņi, kas piedalās iniciatīvā, ir viena ceturtā daļa no visu dalībvalstu skaita.

2.  Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja vismaz 1/500 daļa no iedzīvotājiem ikvienā attiecīgajā dalībvalstī atbalsta iniciatīvu.

Par iniciatīvas dalībnieku minimālo vecumu

3.  Pilsoņu iniciatīvā drīkst piedalīties visi Eiropas Savienības pilsoņi, kam ir tiesības piedalīties vēlēšanās saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras valstspiederīgie viņi ir.

Par procedūras noteikšanu

4.  Pilsoņu iniciatīvas procedūru veido pieci posmi:

     • iniciatīvas reģistrēšana,
     • atbalsta apliecinājumu vākšana,
     • iniciatīvas iesniegšana,
     • Komisijas nostājas paziņošana,
     • pārbaude, vai pieprasītais tiesību akts atbilst Līgumiem.

5.  Pirmais pilsoņu iniciatīvas posms sākas ar to, ka tās organizatori reģistrē iniciatīvu Komisijā, un beidzas, kad Komisija pieņem oficiālu lēmumu par iniciatīvas sekmīgu reģistrāciju. Pirmā posma galvenās iezīmes ir šādas:

   a) pilsoņu iniciatīvas organizatoriem noteiktā kārtībā ir jāreģistrē iniciatīva Komisijā. Reģistrējot iniciatīvu, organizatori norāda savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, kā arī pilsoņu iniciatīvas precīzu formulējumu kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;
  b) Komisija pārbauda reģistrētās pilsoņu iniciatīvas formālo pieņemamību. Pilsoņu iniciatīva formāli ir pieņemama, ja tā atbilst šādiem priekšnosacījumiem:
   · tajā Komisijai ir izteikts lūgums iesniegt priekšlikumu par Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanu,
   · saskaņā ar Eiropas Savienības izveides Līgumiem Eiropas Savienībai ir kompetence pieņemt tiesību aktu attiecīgajos jautājumos,
   · saskaņā ar Eiropas Savienības izveides Līgumiem Komisijai ir kompetece iesniegt priekšlikumu par tiesību akta pieņemšanu attiecīgajos jautājumos,
   · pieprasītais tiesību akts nav acīmredzamā pretrunā ar Eiropas Savienībā piemēroto tiesību vispārējiem principiem.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu Komisija sniedz iniciatīvas organizatoriem visu pienācīgo atbalstu, lai nodrošinātu, ka iniciatīvas, ko registrē, ir pieņemamas. Komisija arī informē organizatorus par pašreizējiem vai ierosinātajiem likumdošanas priekšlikumiem, kas saistīti ar pilsoņu iniciatīvā akcentētajiem jautājumiem, kā arī paziņo par sekmīgi reģistrētajām pilsoņu iniciatīvām, kas daļēji vai pilnībā skar tos pašus jautājumus;

   c) divu mēnešu laikā pēc pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas Komisija pieņem lēmumu, vai iniciatīva ir pieņemama un vai tā ir jāreģistrē. Noraidīt iniciatīvas reģistrāciju var tikai tiesisku iemeslu dēļ, to nekādā gadījumā nedrīkst noraidīt politiskā izdevīguma dēļ;
   d) lēmumu nosūta gan katram organizatoram atsevišķi, gan informē par to plašāku sabiedrību. Organizatorus informē par lēmumu, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis nekavējoties informē par lēmumu;
   e) Eiropas Kopienu Tiesa un Eiropas Ombuds rūpīgi pārbauda lēmumu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem. Tāpat rīkojas arī gadījumos, ja Komisija nepieņem šādu lēmumu;
   f) Komisija savā publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, alfabēta secībā norādot visas pilsoņu iniciatīvas, kuru reģistrācija ir sekmīga;
   g) pilsoņu iniciatīvas organizatori var atsaukt iniciatīvu jebkurā brīdī. Šādā gadījumā iniciatīvu uzskata par nereģistrētu un dzēš no Komisijas izveidotā augstāk minētā saraksta.

6.  Pilsoņu iniciatīvas otro posmu veido individuālo atbalsta apliecinājumu vākšana sekmīgi reģistrētās iniciatīvas atbalstam un dalībvalstu oficiāls individuālo atbalsta apliecinājumu vākšanas iznākuma apstiprinājums. Otrā posma galvenās iezīmes ir šādas:

   a) dalībvalstis paredz noteikumus par efektīvu procedūru, kādā veicama apliecinājumu vākšana pilsoņu iniciatīvas atbalstam, kā arī noteikumus par atbalsta apliecinājumu vākšanas iznākuma oficiālu apstiprināšanu;
   b) atbalsta apliecinājums ir likumīgs, ja to pauž noteiktajā apliecinājumu vākšanas periodā saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu un Eiropas Savienības tiesību aktu noteikumiem. Atbalsta apliecinājumu vākšanas periods ir viens gads. Tas sākas trešā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pilsoņu iniciatīvas reģistrāciju;
   c) visas personas atbalstu pauž individuāli un apliecina ar personas parakstu (pašrocīgu vai attiecīgā gadījumā elektronisku). Personas sniegtajā atbalsta apliecinājumā obligāti jānorāda vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzīvesvietas adrese un valstspiederība. Personas, kurām ir vairākas valstspiederības, pēc brīvas izvēles norāda tikai vienu no tām.

Personas datus aizsargā personas datu aizsardzības noteikumi, kuri jāievēro pilsoņu iniciatīvas organizatoriem;

   d) paust atbalstu pilsoņu iniciatīvai var tikai vienu reizi. Katrā atbalsta apliecinājumā ir atsevišķi norādīts iniciatīvu atbalstošās personas svinīgs paziņojums par to, ka tā iepriekš nav paudusi atbalstu šai pilsoņu iniciatīvai;
   e) jebkuru izteikto atbalstu var atsaukt līdz pilsoņu iniciatīvas parakstu vākšanas termiņa beigām. Līdz ar to sākotnēji iniciatīvas atbalstam izdarītais paraksts ir uzskatāms par neizdarītu jau no paša sākuma. Organizatoriem par minēto iespēju ir jāinformē ikviena persona, kas pauž atbalstu. Katrā atbalsta apliecinājumā ir jāiekļauj atsevišķs paziņojums, kurā persona, kas pauž atbalstu, apliecina, ka ir iepazīstināta ar minēto informāciju;
   f) katra persona, kas ir apliecinājusi atbalstu, no organizatoriem saņem atbalsta apliecinājuma kopiju, tostarp arī svinīgā paziņojuma un paziņojuma par informētību par atbalsta apliecinājuma atsaukšanas iespēju kopiju;
   g) divu mēnešu laikā un pēc tam, kad ir pārbaudīti savāktie atbalsta apstiprinājumi, dalībvalstis pilsoņu iniciatīvas organizatoriem sniedz oficiālu apstiprinājumu par likumīgo atbalsta apliecinājumu skaitu, klasificējot tos pēc iniciatīvas atbalstītāju valstspiederības. Ar piemērotu pasākumu palīdzību dalībvalstis nodrošina, lai katru atbalsta apliecinājumu apstiprinātu tikai vienu reizi un to darītu tikai viena dalībvalsts, tādā veidā efektīvi novēršot, ka dažādas dalībvalstis vai vienas dalībvalsts dažādas aģentūras vienu atbalsta apliecinājumu apstiprina vairākkārt.

Personas datus aizsargā personas datu aizsardzības noteikumi, kuri jāievēro attiecīgajām dalībvalstu iestādēm.

7.  Pilsoņu iniciatīvas trešā posma sākumā iniciatīvas organizatori Komisijai iesniedz pilsoņu iniciatīvu, savukārt šā posma beigās Komisija pieņem oficiālu lēmumu par to, vai pilsoņu iniciatīva iesniegta sekmīgi. Trešā posma galvenās iezīmes ir šādas:

   a) organizatori likumīgi iesniedz Komisijā pilsoņu iniciatīvu. Iniciatīvai pievieno dalībvalstu apstiprinājumus par atbalsta apliecinājumu skaitu;
   b) Komisija pārbauda iesniegtās pilsoņu iniciatīvas pārstāvību. Pilsoņu iniciatīva ir uzskatāma par pārstāvētu, ja:
   · tai atbalstu pauduši vismaz viens miljons Eiropas Savienības pilsoņu,
   · personas, kas apliecinājušas atbalstu iniciatīvai, pārstāv vismaz vienu ceturto daļu dalībvalstu,
   · attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgo skaits ir vismaz 1/500 daļa no kopējā dalībvalstu iedzīvotāju skaita;
   c) divu mēnešu laikā pēc pilsoņu iniciatīvas iesniegšanas Komisija lemj, vai iniciatīva ir iesniegta sekmīgi. Šajā lēmumā iekļauj paziņojumu par to, vai iniciatīva ir vai nav pārstāvēta. Noraidīt iniciatīvas iesniegšanu var tikai tiesisku iemeslu dēļ un nekādā gadījumā ne politiskā izdevīguma dēļ;
   d) lēmumu nosūta gan katram organizatoram atsevišķi, gan informē par to plašāku sabiedrību. Organizatorus informē par lēmumu, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis nekavējoties informē par lēmumu;
   e) Eiropas Kopienu Tiesa un Eiropas Ombuds rūpīgi pārbauda lēmumu saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas Savienības noteikumiem. Tāpat rīkojas arī gadījumos, ja Komisija nepieņem šādu lēmumu;
   f) Komisija savā publiski pieejamā tīmekļa vietnē publicē sarakstu, alfabēta secībā norādot visas pilsoņu iniciatīvas, kuru iesniegšana ir sekmīga.

8.  Pilsoņu iniciatīvas procedūras ceturto posmu sāk ar to, ka Komisija rūpīgi izskata iniciatīvā akcentētos jautājumus, un šā posmā beigās Komisija oficiāli paziņo savu nostāju par iniciatīvā pausto prasību par tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu. Trešā posma galvenās iezīmes ir šādas:

   a) pilsoņu iniciatīvas sekmīgas iesniegšanas gadījumā Komisijai ir pienākums izskatīt iniciatīvā akcentēto jautājumu saturu;
   b) Komisija uzklausa pilsoņu iniciatīvas organizatorus un dod tiem iespēju izsmeļoši izklāstīt pilsoņu iniciatīvā ietvertos jautājumus;
   c) Komisija trīs mēnešu laikā pieņem lēmumu attiecībā uz pilsoņu iniciatīvā norādīto prasību. Ja Komisija neplāno iesniegt likumdošanas priekšlikumu, tad tā Parlamentam un iniciatīvas organizatoriem sniedz skaidrojumu par šāda lēmuma iemesliem;
   d) lēmumu nosūta gan katram organizatoram atsevišķi, gan informē par to plašāku sabiedrību. Organizatorus informē par lēmumu, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstis nekavējoties informē par lēmumu;
   e) ja Komisija šādu lēmumu nepieņem, tad Eiropas Kopienu Tiesa un Eiropas Ombuds rūpīgi pārbauda Komisijas rīcības tiesisko pamatojumu saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumiem.

Pārredzamības princips

9.  Sekmīgi reģistrētas pilsoņu iniciatīvas organizatori noteiktā laika periodā pēc procedūras pabeigšanas iesniedz Komisijai ziņojumu (ziņojumu par pārskatāmību) par iniciatīvas finansējumu, tostarp arī par finansējuma avotiem. Komisija izskata ziņojumu un publicē to kopā ar atzinumu.

10.  Parasti Komisijai būtu jāsāk izskatīt pilsoņu iniciatīvas saturu tikai pēc tam, kad tai ir iesniegts pienācīgi noformēts ziņojums par pārredzamību.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika