Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2009. gada 2. aprīlis - Brisele
Informācija veterinārijas un zootehnikas jomā *
 Kopienas statistika par informācijas sabiedrību ***I
 EK - Šveices Konfederācijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību *
 Eiropas uzraudzības rīkojums saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu *
 Jauni ESF finansējumam atbilstīgo izmaksu veidi ***I
 Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālo fonda un Kohēzijas fonda finanšu pārvaldības noteikumi ***
 Migrantu bērnu izglītība
 Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā
 Eiropas Savienības pilsonības problēmas un nākotnes izredzes
 Kopienas statistika attiecībā uz ārējo tirdzniecību ***II
 Farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos ***II
 Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā ***I
 Kopienas Vīzu kodekss ***I
 Kopienas ekomarķējuma sistēma ***I
 Organizāciju brīvprātīga līdzdalība Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) ***I
 Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas *
 ES un Baltkrievijas dialoga novērtējums divas reizes gadā
 Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms
 Kultūras loma Eiropas reģionu attīstībā
 Ieteikums Padomei attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu
 Elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību
 Programma Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā

Informācija veterinārijas un zootehnikas jomā *
PDF 193kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru labo Direktīvu 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK (COM(2009)0045 – C6-0079/2009 – 2009/0016(CNS))
P6_TA(2009)0196A6-0141/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0045),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6–0079/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6–0141/2009),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Kopienas statistika par informācijas sabiedrību ***I
PDF 270kWORD 37k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (COM(2008)0677 – C6-0381/2008 – 2008/0201(COD))
P6_TA(2009)0197A6-0128/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0677),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0381/2008),

–   ņemot vērā atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0128/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 2. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību

P6_TC1-COD(2008)0201


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 1006/2009.)

(1) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.


EK - Šveices Konfederācijas nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību *
PDF 193kWORD 30k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu (15523/2008 – COM(2008)0685 – C6-0028/2009 – 2008/0202(CNS))
P6_TA(2009)0198A6-0122/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2008)0685),

–   ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 11. pielikumu (15523/2008),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, 133. pantu un 152. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0028/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0122/2009),

1.   apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Šveices Konfederācijas valdībām un parlamentiem.


Eiropas uzraudzības rīkojums saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu *
PDF 542kWORD 118k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes pamatlēmumu, ar ko kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam starp Eiropas Savienības dalībvalstīm piemēro savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz lēmumiem par uzraudzības pasākumiem (17002/2008 – C6-0009/2009 – 2006/0158(CNS))
P6_TA(2009)0199A6-0147/2009

(Apspriežu procedūra – atkārtota apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes izstrādāto projektu (17002/2008),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0468),

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 29. novembra nostāju(1),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir atkārtoti apspriedusies (C6-0009/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu un 55. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0147/2009),

1.   apstiprina grozīto Padomes projektu;

2.   aicina Padomi atbilstīgi grozīt tekstu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   aicina Padomi vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi projektu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.   pauž apņēmību steidzamības kārtībā izskatīt visus turpmākos priekšlikumus, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu parlamentiem, ja šis projekts netiks pieņemts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Pamatlēmuma projekts
13.a apsvērums (jauns)
13a)  Ja konstatēts Eiropas uzraudzības līdzekļa pārkāpums, izdevēja iestāde var pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera izdošanu, lai attiecīgo personu nosūtītu uz izdošanas valsti. Šādos apstākļos, kam būtu jābūt stingri ierobežotiem ar šā pamatlēmuma piemērošanu, Pamatlēmums 2002/584/JAI attiecas uz visiem nodarījumiem, saistībā ar kuriem var piemērot Eiropas uzraudzības līdzekli.
Grozījums Nr. 2
Pamatlēmuma projekts
17.a apsvērums (jauns)
17a)  Vienots kopējs procesuālo garantiju kopums ir nepieciešams priekšnosacījums, lai nodrošinātu godīgu un efektīvu pasākumu piemērošanu attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli, Padomei vajadzētu nekavējoties pieņemt juridisku instrumentu par procesuālām garantijām kriminālprocesā, pamatojoties uz nevainīguma prezumpcijas principu, paredzot vismaz tiesas iestādes pilnvarojumu jebkādai brīvības ierobežošanai vai atņemšanai, tiesības uz "Tiesību vēstuli", juridisko palīdzību, pierādījumiem, tiesības saņemt informāciju par apsūdzības raksturu un iemesliem, kā arī par aizdomu pamatu, tiesības piekļūt visiem būtiskajiem dokumentiem valodā, ko attiecīgā persona saprot, un tiesības uz tulku;
Grozījums Nr. 3
Pamatlēmuma projekts
2. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Šajā Pamatlēmumā persona tiek uzskatīta par nerezidentu tad, ja viņa/viņas likumīgā un pastāvīgā dzīvesvieta ir reģistrēta dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur notiek tiesas process.
Grozījums Nr. 4
Pamatlēmuma projekts
4. pants – a apakšpunkts
a) "lēmums par uzraudzības pasākumiem" ir lēmuma pieņēmējas valsts kompetentās iestādes izpildāms lēmums, kas kriminālprocesa gaitā pieņemts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un procedūrām un ar ko fiziskai personai kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam paredz piemērot vienu vai vairākus uzraudzības pasākumus;
a) "lēmums par uzraudzības pasākumiem" ir lēmuma pieņēmējas valsts kompetentās tiesu iestādes izpildāms lēmums, kas kriminālprocesa gaitā pieņemts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un procedūrām un ar ko fiziskai personai kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam paredz piemērot vienu vai vairākus uzraudzības pasākumus;
Grozījums Nr. 5
Pamatlēmuma projekts
4. pants – da apakšpunkts (jauns)
da) "kompetentā iestāde izdevējā valstī" ir tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetents izdot lēmumu par uzraudzības pasākumiem;
Grozījums Nr. 6
Pamatlēmuma projekts
4. pants – db apakšpunkts (jauns)
db) "kompetentā iestāde izpildes valstī" ir tiesa, tiesnesis, izmeklēšanas maģistrāts vai prokurors, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetents pildīt lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pārraudzīt tā izpildi;
Grozījums Nr. 7
Pamatlēmuma projekts
5.a pants (jauns)
5.a pants
Personas dati
Saskaņā ar šo pamatlēmumu personas datu apstrādei ir jānotiek atbilstīgi vismaz pamatprincipiem, kas noteikti Pamatlēmumā 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās1, un saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, kā arī atbilstīgi tās turpmākajiem protokoliem.
1 OV L 350, 30.12.2008, 60. lpp.
Grozījums Nr. 8
Pamatlēmuma projekts
6. pants – 2. punkts
2.  Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 3. punktu, dalībvalstis par iestādēm, kas ir kompetentas pieņemt lēmumus saistībā ar šo pamatlēmumu, var izraudzīties iestādes, kas nav tiesu iestādes, ja vien šādas iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un procedūrām ir kompetentas pieņemt līdzīga veida lēmumus.
svītrots
Grozījums Nr. 9
Pamatlēmuma projekts
8. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
fa) pienākums kā galvojumu deponēt noteiktu naudas summu vai nodrošināt cita veida garantiju, ko var izdarīt, vai nu veicot noteiktu iemaksu skaitu, vai iemaksājot visu uzreiz.
Grozījums Nr. 10
Pamatlēmuma projekts
8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c) pienākums kā galvojumu deponēt noteiktu naudas summu vai nodrošināt cita veida garantiju, ko var nodrošināt, vai nu veicot noteiktu iemaksu skaitu, vai iemaksājot visu uzreiz;
svītrots
Grozījums Nr. 11
Pamatlēmuma projekts
9. pants – 1. punkts
1.  Lēmumu par uzraudzības pasākumiem var pārsūtīt tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā personai ir likumīga un pastāvīga dzīvesvieta, ja persona, kas ir informēta par attiecīgajiem pasākumiem, ir piekritusi atgriezties uz šo valsti.
1.  Lēmumu par uzraudzības pasākumiem var pārsūtīt tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā personai ir likumīga un pastāvīga dzīvesvieta, ja persona, kas ir precīzi informēta par attiecīgajiem pasākumiem valodā, ko viņš/viņa saprot, ir piekritusi atgriezties šajā valstī.
Grozījums Nr. 12
Pamatlēmuma projekts
13. pants – 2. punkts
2.  Pielāgotais uzraudzības pasākums nav stingrāks par sākotnēji piespriesto uzraudzības pasākumu.
2.  Pielāgotajam pārraudzības pasākumam ir vienīgi tehnisks raksturs, un tas neuzliek attiecīgajai personai nekādus papildu pienākumus. Tas nav stingrāks par sākotnēji piespriesto uzraudzības pasākumu.
Grozījums Nr. 13
Pamatlēmuma projekts
14. pants – 1. punkts
1.  Ievērojot šā pamatlēmuma noteikumus un nepārbaudot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu dubulto sodāmību, turpmāk norādītie noziedzīgie nodarījumi, kā tie definēti lēmuma pieņēmējas valsts tiesību aktos, ir pamats lēmuma par uzraudzības pasākumiem atzīšanai, ja lēmuma pieņēmējā valstī kā sods par šiem nodarījumiem ir paredzēta brīvības atņemšana vai ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi:
− dalība noziedzīgā organizācijā,
− terorisms,
− cilvēku tirdzniecība,
− bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,
− narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,
− ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,
− korupcija,
− krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienu finanšu intereses tādā nozīmē, kā paredzēts 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību,
− noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
− naudas, arī euro, viltošana,
− datornoziegumi,
− noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,
− nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās veicināšana,
− slepkavība, smagi miesas bojājumi,
− cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,
− cilvēku nolaupīšana, turēšana ieslodzījumā un ķīlnieku sagrābšana,
− rasisms un ksenofobija,
− organizēta vai bruņota laupīšana,
− kultūras preču, tostarp antikvāru preču un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,
− krāpniecība,
− rekets un izspiešana,
− kontrafaktu ražojumu izgatavošana un pirātisms,
− administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,
− maksāšanas līdzekļu viltošana,
− hormonu un citu augšanas stimulatoru nelikumīga tirdzniecība,
− kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,
− zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,
− izvarošana,
− ļaunprātīga dedzināšana,
− noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas kompetencē,
− lidmašīnu vai kuģu sagrābšana,
− sabotāža.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Pamatlēmuma projekts
14. pants – 2. punkts
2.  Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu, Padome jebkurā laikā var vienprātīgi nolemt 1. punkta sarakstam pievienot citas noziedzīgu nodarījumu kategorijas. Ņemot vērā saskaņā ar šā pamatlēmuma 27. pantu Padomei iesniegto ziņojumu, Padome izvērtē, vai saraksts būtu jāpaplašina vai jāgroza.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Pamatlēmuma projekts
14. pants – 3. punkts
3.  Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas nav ietverti 1. punktā, lēmuma izpildes valsts lēmumu par uzraudzības pasākumiem var atzīt ar nosacījumu, ka lēmums attiecas uz darbību, ko atzīst par noziedzīgu nodarījumu arī saskaņā ar lēmuma izpildes valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma elementiem vai apraksta. 4.
svītrots
Grozījums Nr. 16
Pamatlēmuma projekts
14. pants – 4. punkts
4.  Pieņemot šo pamatlēmumu, dalībvalstis konstitucionālu iemeslu dēļ, izmantojot Padomes Ģenerālsekretariātam nosūtītu deklarāciju, var paziņot, ka tās nepiemēros 1. punktu attiecībā uz dažiem vai visiem tajā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šādu deklarāciju var atsaukt jebkurā laikā. Šādas deklarācijas vai deklarāciju atsaukumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
svītrots
Grozījums Nr. 17
Pamatlēmuma projekts
15. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
d) pamatlēmuma 14. panta 3. punktā minētajos gadījumos un – ja lēmuma izpildes valsts saskaņā ar 14. panta 4. punktu ir nākusi klajā ar deklarāciju – 14. panta 1. punktā minētajos gadījumos lēmums par uzraudzības pasākumiem attiecas uz darbību, ko saskaņā ar lēmuma izpildes valsts tiesību aktiem neuzskata par noziedzīgu nodarījumu; tomēr nodokļu, muitas un valūtas jautājumos lēmuma izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka lēmuma izpildes valsts tiesību aktos nav paredzēti analogi nodokļi vai ka tajos nodokļu, muitas vai valūtas jomā nav paredzēti noteikumi, kas ir analogi lēmuma pieņēmējas valsts noteikumiem;
svītrots
Grozījums Nr. 18
Pamatlēmuma projekts
21. pants – 1. punkts
1.  Ja lēmuma pieņēmējas valsts kompetentā iestāde ir piemērojusi lēmumu par apcietinājumu vai arī jebkādu citu izpildāmu tiesas nolēmumu ar tādu pašu spēku, attiecīgo personu nodod saskaņā ar pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi.
1.  Ja uzraudzības pasākuma pārkāpuma gadījumā lēmuma pieņēmējas valsts kompetentā iestāde ir piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu, attiecīgo personu nodod saskaņā ar pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi.
Grozījums Nr. 19
Pamatlēmuma projekts
21. pants – 3. punkts
3.  Transponējot šo pamatlēmumu vai vēlāk, katra dalībvalsts var informēt Padomes Ģenerālsekretariātu par to, ka tā arī piemēros Eiropas apcietināšanas ordera pamatlēmuma 2. panta 1. punktu, pieņemot lēmumu par attiecīgās personas nodošanu lēmuma pieņēmējai valstij.
svītrots
Grozījums Nr. 20
Pamatlēmuma projekts
21. pants – 4. punkts
4.  Padomes Ģenerālsekretariāts saskaņā ar iepriekšējo punktu saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.
svītrots
Grozījums Nr. 21
Pamatlēmuma projekts
1. pielikums – apliecinājuma rūtiņa (f) – 2. punkts
2.  Ja 1. punktā minētais(ie) varbūtējais(ie) nodarījums(i) atbilst vienam vai vairākiem turpmāk norādītajiem varbūtējiem nodarījumiem, kā definēts sprieduma valsts tiesību aktos, par kuriem sprieduma valstī paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts pasākums, kura maksimālais ilgums ir vismaz trīs gadi, lūdzu, apstipriniet to, izdarot atzīmi(es) attiecīgā(s) rūtiņā(s):
− dalība noziedzīgā organizācijā,
− terorisms,
− cilvēku tirdzniecība,
− bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,
− narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,
− ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,
− korupcija,
− krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienu finanšu intereses tādā nozīmē, kā paredzēts 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību,
− noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,
− naudas, arī euro, viltošana,
− datornoziegumi,
− noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,
− nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās veicināšana,
− slepkavība, smagi miesas bojājumi,
− cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,
− cilvēku nolaupīšana, turēšana ieslodzījumā un ķīlnieku sagrābšana,
− rasisms un ksenofobija,
− organizēta vai bruņota laupīšana,
− kultūras preču, tostarp antikvāru preču un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,
− krāpniecība,
− rekets un izspiešana,
− kontrafaktu ražojumu izgatavošana un pirātisms,
− administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,
− maksāšanas līdzekļu viltošana,
− hormonu un citu augšanas stimulatoru nelikumīga tirdzniecība,
− kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,
− zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,
− izvarošana,
− ļaunprātīga dedzināšana,
− noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas kompetencē,
− lidmašīnu vai kuģu sagrābšana,
− sabotāža.
svītrots
Grozījums Nr. 22
Pamatlēmuma projekts
1. pielikums – apliecinājuma rūtiņa (f) – 3. punkts
3.  Ja 1. punktā minētais(ie) varbūtējais(ie) nodarījums(i) nav aplūkots(i) 2. punktā, vai, ja lēmumu kopā ar apliecinošo dokumentu nosūta dalībvalstij, kura ir deklarējusi, ka pārbaudīs abpusējo sodāmību (pamatlēmuma 14. panta 4. punkts), lūdzu, pilnībā aprakstiet attiecīgo(s) varbūtējo(s) nodarījumu(s):
svītrots
Grozījums Nr. 23
Pamatlēmuma projekts
1. pielikums – apliecinājums - rūtiņa (g) – 3. punkts – 1. daļa – 3.a ievilkums (jauns)
pienākums kā galvojumu deponēt noteiktu naudas summu vai nodrošināt cita veida garantiju, ko var izdarīt, vai nu veicot noteiktu iemaksu skaitu, vai iemaksājot visu uzreiz;
Grozījums Nr. 24
Pamatlēmuma projekts
I. pielikums – apliecinājuma rūtiņa (g) – 3. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums
pienākums kā galvojumu deponēt noteiktu naudas summu vai nodrošināt cita veida garantiju, ko var nodrošināt, vai nu veicot noteiktu iemaksu skaitu, vai iemaksājot visu uzreiz;
svītrots

(1) OV C 297 E, 20.11.2008., 116. lpp.


Jauni ESF finansējumam atbilstīgo izmaksu veidi ***I
PDF 191kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu to izmaksu veidus, kuras ir atbilstīgas atbalstam no ESF (COM(2008)0813 – C6-0454/2008 – 2008/0232(COD))
P6_TA(2009)0200A6-0116/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0813),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 148. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0454/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0116/2009),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālo fonda un Kohēzijas fonda finanšu pārvaldības noteikumi ***
PDF 191kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1083/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu attiecībā uz dažiem noteikumiem par finanšu pārvaldību (17575/2008 – C6-0027/2009 – 2008/0233(AVC))
P6_TA(2009)0201A6-0127/2009

(Piekrišanas procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2008)0803/17575/2008),

–   ņemot vērā Padomes lūgumu (C6-0027/2009) dot piekrišanu saskaņā ar EK līguma 161. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 75. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ieteikumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A6-0127/2009),

1.   sniedz piekrišanu par priekšlikumu Padomes regulai;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Migrantu bērnu izglītība
PDF 213kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par migrantu bērnu izglītību (2008/2328(INI))
P6_TA(2009)0202A6-0125/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu "Migrācija un mobilitāte ‐ ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas" (COM(2008)0423),

–   ņemot vērā Padomes 1977. gada 25. jūlija Direktīvu 77/486/EEK par migrējošo darba ņēmēju bērnu izglītību(1),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(2),

–   ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2008. gada 13. un 14. marta Eiropadomes prezidentvalsts secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 13. oktobra rezolūciju par imigrantu integrāciju Eiropā, izmantojot daudzvalodu skolas un izglītību(3),

–   ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās(4),

–   ņemot vērā 2008. gada 16. janvāra rezolūciju par pieaugušo izglītību. Mūžu dzīvo ‐ mūžu mācies(5),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu(6),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 25. februāra atzinumu par Komisijas Zaļo grāmatu "Migrācija un mobilitāte ‐ ES izglītības sistēmu problēmas un iespējas",

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6–0125/2009),

A.   tā kā Eiropadome 2008. gada 13. un 14. marta sanāksmē aicināja dalībvalstis uzlabot tādu audzēkņu sekmju līmeni, kas nāk no migrantu ģimenēm;

B.   tā kā 2008. gads, kas bija Eiropas kultūru dialoga gads, bija piemērots brīdis, lai uzsāktu diskusijas par ES izglītības sistēmu problēmām un iespējām;

C.   tā kā pēdējās desmitgadēs Eiropas Savienībā ir palielinājusies migrācija un imigrācija, tādējādi daudzviet izmainot skolu audzēkņu sastāvu;

D.   tā kā kultūras atšķirības bieži vien apgrūtina saprašanos un dialogu starp skolēniem un starp skolēniem un skolotājiem;

E.   tā kā ir pierādīts, ka migrantu bērnu izglītības līmenis ir ievērojami zemāks nekā bērniem, kas nav no migrantu ģimenēm; un tā kā daudzu skolēnu, kuri nāk no migrantu ģimenēm, sociāli ekonomiskais stāvoklis ir nestabils;

F.   tā kā migrantu bērniem talanti bieži vien paliek neatklāti un neizmantoti, tādējādi radot sabiedrībai sociāla, kultūras un ekonomiska rakstura zaudējumus;

G.   tā kā Pamattiesību hartas 14. pantā ir noteikts, ka bērniem neatkarīgi no viņu izcelsmes ir tiesības un pienākums līdz noteiktam vecumam apmeklēt skolu, un tas ir jāievēro saskaņā ar valsts izglītības likumu;

H.   tā kā par izglītības un apmācības saturu un organizēšanu atbild valsts un stratēģija ir jānosaka un jāīsteno valsts vai reģionu līmenī;

I.   tā kā migrācija kultūras un izglītības ziņā var bagātināt skolas, bet, neveicot pienācīgus papildpasākumus, tā var radīt nopietnas problēmas;

J.   tā kā dalībvalstu pienākums ir reformēt savu izglītības un apmācības sistēmu; tā kā dalībvalstīm ir jāsadarbojas, izstrādājot politikas instrumentus, kas vajadzīgi migrācijas seku pārvaldīšanai;

K.   tā kā pieaugošas migrācijas dēļ aizvien lielāka kļūst skolnieku daudzveidība, kas rada grūtības skolotājiem, kuriem trūkst zināšanu par to, kā pienācīgi reaģēt uz šo jauno daudzveidību klasēs,

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto 2008. gada 3. jūlija Zaļo grāmatu;

2.   uzskata, ka Komisija rīkojas pareizi, pievēršoties sekām, ko katras dalībvalsts izglītības sistēmai rada ne tikai migrācija Eiropas Savienībā, bet arī imigrācija Eiropas Savienībā;

3.   uzsver, ka darba ņēmēji Eiropas Savienībā var zaudēt interesi strādāt citā valstī, ja pastāv risks, ka cietīs viņu bērnu izglītība, un ka apmierinošai migrantu bērnu izglītībai ir saistība ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību;

4.   uzskata, ka ir vajadzīgi lielāki centieni ES līmenī, jo šajā ziņā līdzīgas problēmas skar visas dalībvalstis; atgādina, ka nākotnē migrantu bērnu īpatsvars skolās varētu palielināties;

5.   atgādina, ka ļoti būtiska nozīme ir integrētu atbalsta centru izveidei legāliem imigrantiem, jo tur imigranti var sekmīgi risināt visas ar integrāciju saistītas problēmas (piemēram, darba jautājumi, izglītība, veselība u. c.), lūdzot profesionālu palīdzību;

6.   mudina dalībvalstis izstrādāt skolu un kopienu partnerības modeli, kas ļautu bērniem, kuru vecāki strādā ārzemēs, izmantot kopienas palīdzības, atbalsta un konsultāciju programmas;

7.   uzstāj, ka ir jānodrošina iespēja migrantu bērniem un pieaugušajiem mācīties mītnes valsts valodu un tiem jābūt gataviem šo piedāvājumu pieņemt, lai pilnībā integrētos sabiedrībā;

8.   aicina dalībvalstu valdības nodrošināt legālo migrantu bērniem izglītību, ieskaitot mītnes valsts oficiālās valodas mācīšanu un viņu dzimtās valodas un kultūras veicināšanu;

9.   uzskata, ka migrantu bērnu vecākiem un jo īpaši mātēm ir svarīgi iesaistīties mītnes valsts oficiālās valodas mācību programmās, lai nepieļautu bērnu nošķirtību no sabiedrības un palīdzētu viņiem iekļauties skolas vidē;

10.   uzskata, ka katrā skolas mācību programmā ir jāparedz uzdevums saglabāt un veicināt daudzvalodību; uzstāj, ka valodu apguve ir jāveicina jau pirmsskolas vecumā, lai sekmētu migrantu iekļaušanos sabiedrībā; tomēr uzskata, ka tas, cik liela vieta mācību programmā tiek atvēlēta dzimtās valodas mācīšanai, un šo mācību organizēšana, ir jāatstāj tieši dalībvalstu ziņā;

11.   aicina risināt problēmas attiecībā uz bērniem, kuri dodas līdzi citā dalībvalstī nodarbinātajiem vecākiem, saistībā ar reģistrēšanos mācībām skolā tādā pašā līmenī, kas atbilst viņu mācību līmenim izcelsmes dalībvalstī;

12.   uzstāj, ka vietējās kopienas ģimenēm un citiem locekļiem ir svarīgi cieši iesaistīties šajā procesā, jo sociālā integrācija ir visas sabiedrības, ne tikai skolu atbildība; uzsver, ka ir jāmudina sadarboties iestādes, kas imigrantiem palīdz risināt sociālās problēmas, nodrošinot labāku informāciju par izglītību un arodapmācību mītnes valsts darba tirgus kontekstā;

13.   atzīst, ka liela nozīme migrantu atbalstīšanā ir pilsoniskajai sabiedrībai, kas līdztekus oficiālajai izglītības sistēmai var sniegt būtisku ieguldījumu tādās jomās kā mītnes valsts valodas mācīšana;

14.   uzsver to, ka migranti un tādas sociālās grupas kā romi ir jāintegrē sabiedrībā; uzsver, ka šādas integrācijas pamatā ir jābūt iespēju vienlīdzības principam izglītībā, garantējot vienlīdzīgu piekļuvi pilnvērtīgai izglītībai; noraida tādus pagaidu vai pastāvīgus risinājumus, kuri balstās uz segregāciju un nepilnvērtīgu izglītību vai veicina to;

15.   uzsver, ka ir svarīgi iemācīt migrantu un mītnes valsts bērniem starpkultūru saziņas iemaņas, un uzskata, ka spēja iepazīstināt citus ar savu kultūru un saprast citu cilvēku kultūru un vērtības ir "kultūras apziņas un izpausmes" pamatprasmes galvenais elements;

16.   iesaka paredzēt papildu finansiālo un administratīvo atbalstu, legālajiem migrantiem apmeklējot valodu kursus, kurus vada apmācīts personāls, kas saprot arī migrantu dzimto valodu;

17.   uzstāj, ka migrantu bērniem ir svarīgi apgūt dzimto un mītnes valsts valodu, kā arī iemācīties lasīt un rakstīt jau pirmsskolas vecumā;

18.   atzīst, ka ir svarīgi skolu mācību programmā ieviest mācību priekšmetus, kurus migrantiem māca viņu dzimtajā valodā, lai tādējādi saglabātu viņu kultūras mantojumu;

19.   uzsver sporta nozīmi izglītībā un apmācībā, kā arī tā būtisko lomu tādu personu integrācijā un sociālajā iekļaušanā, kas nāk no mazāk labvēlīgām ģimenēm; iesaka dalībvalstu sociālajā politikā pilnīgāk apzināties sporta nozīmi, integrējot migrantus sabiedrībā;

20.   uzsver, ka gados jauni migranti jāiesaista dažādos pasākumos ārpus nodarbībām, jo tas ir teicams līdzeklis sociālajai integrācijai;

21.   uzsver, ka jo agrāk un veiksmīgāk migrantu bērnus un jauniešus integrēs skolas vidē, jo labākas sekmes tiem būs mācībās, tālākizglītībā un darba tirgū; pauž ciešu pārliecību, ka agra pirmsskolas izglītība ievērojami palielina šādas izredzes, un tādēļ aicina dalībvalstis veicināt migrantu iesaistīšanu pirmsskolas izglītībā;

22.   iesaka dalībvalstīm izvairīties no geto tipa skolu vai īpašu migrantu bērniem paredzētu klašu veidošanas un veicināt iesaistošu izglītības politiku, saskaņā ar kuru bērnus sadala pa klasēm, pamatojoties uz izglītības līmeni un individuālajām vajadzībām;

23.   uzskata, ka migrantu bērnu apmeklēto skolu mācību programmā daudz lielāka uzmanība jāpievērš viņu vajadzībām un ka skolotājiem jāapgūst saskarsmes prasme daudzkultūru vidē, lai viņi varētu pēc iespējas sekmīgāk strādāt skolas daudzveidīgajos apstākļos;

24.   uzstāj, ka pieaugušiem migrantiem paredzēta izglītība var sekmēt gan pieaugušo, gan viņu bērnu integrāciju, un tādēļ uzsver, ka ievērojami jāpaplašina mūžizglītības iespējas migrantu vecākiem;

25.   pauž bažas, ka liels migrantu bērnu skaits pirms laika atstāj skolu, un uzskata, ka jācenšas panākt, ka migrantu bērni pabeidz mācības;

26.   uzsver, ka pilnvērtīgai izglītības sistēmai jābūt pieejamai visiem;

27.   pauž pārliecību, ka no pasākumiem, kas uzlabo migrantu bērnu izglītību, gūst labumu visa sabiedrība;

28.   uzskata, ka skolotāju izglītībai jābūt starpdisciplinārai un daudzveidīgā sabiedrībā tie jāsagatavo darbam ar daudzkultūru un daudzvalodu izglītības metodēm;

29.   atbalsta mobilitātes programmas, kas paredz pieņemt darbā skolotājus no izcelsmes valsts, lai atvieglotu migrantu bērnu saskarsmi ar savas izcelsmes valsts kultūru un civilizāciju;

30.   uzsver, ka skolotāju izglītības kvalitātei jābūt pakārtotai skolotāju pamatuzdevumiem;

31.   uzsver skolotāju mobilitātes nozīmi šajā konkrētajā kontekstā, uzskatot to par skolotāju izglītības programmu neatņemamu daļu; uzskata, ka jānodrošina skolotājiem iespēja vienu vai divus semestrus pavadīt ārzemju augstskolās;

32.   uzskata, ka skolām vajadzīgi skolotāji imigranti, jo viņi ar saviem kolēģiem dalās svarīgā pieredzē, apliecina sekmīgu sociālo integrāciju un var kļūt par paraugu grūtībās nonākušiem bērniem;

33.   uzsver, ka skolotājiem ir vajadzīga īpaša apmācība, tajā uzsverot migrantu bērnu īpašo stāvokli, vajadzību viņus sekmīgi integrēt skolu izglītības pamatsistēmā, kā arī vajadzību uzlabot šo skolēnu sekmes;

34.   uzsver konsultāciju dienestu vajadzību, lai palīdzētu migrantu bērniem un jauniešiem pārvarēt kultūras šoku un pielāgoties mītnes valsts sabiedrībai;

35.   ierosina atsevišķām dalībvalstīm izstrādāt izglītības programmas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēktiesību jautājumiem, uzsverot līdztiesību, iesaistīšanu un personisko brīvību, lai nepieļautu ksenofobiju un segregāciju, no kuras, šķiet, grūti izvairīties tur, kur ir daudz migrantu, un kura satraucoši ātri izplatās;

36.   uzstāj, ka pret visiem migrantiem un pārējām personām ir jāizturas vienādi; uzskata, ka skolās un skolotāju vidū daudzveidība jāuztver kā ikdienišķa parādība, pret katru personu jāizturas ar cieņu un jāsniedz vajadzīgais atbalsts migrantiem;

37.   augstu vērtē neformālās izglītības ieguldījumu, sniedzot gados jauniem migrantiem vērtīgas iemaņas, kas papildina skolā iegūtās iemaņas, un aicina skolas ciešāk sadarboties ar tādiem neformālās izglītības sniedzējiem kā jaunatnes organizācijas;

38.   atkārtoti norāda, ka ar Direktīvu 2000/43/EK ir aizliegta diskriminācija izglītības nozarē rasu un etniskās piederības dēļ, un aicina izglītības jomā izskaust jebkādu diskrimināciju, arī tautības un uzturēšanās statusa dēļ;

39.   atzīst, ka pašreizējie Direktīvas 77/486/EEK noteikumi neatbilst jaunajai sociālajai realitātei Eiropas Savienībā; viennozīmīgi atbalsta Komisijas uzsākto apspriešanās procesu;

40.   uzsver, ka skolās jāveicina daudzveidība un jānodrošina īpaša uzmanība un atbalsts vismazāk aizsargātajām migrantu grupām, tostarp migrantu meitenēm;

41.   uzskata, ka Direktīva 77/486/EEK ir jāgroza un tajā jāiekļauj jautājums par tādu bērnu izglītību, kas nav dalībvalstu valstspiederīgie vai kuru vecāki nav dalībvalstu valstspiederīgie;

42.   uzsver tādu ES tiesību aktu nozīmi, kuri nodrošina tiesības uz izglītību trešo valstu studentiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(7) un Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji(8), nozīmi; aicina Komisiju pastāvīgi uzraudzīt visus pasākumus, ko dalībvalstis veic, lai mazinātu vai atceltu iegūtās tiesības;

43.   aicina skolās ar augstu imigrantu bērnu īpatsvaru nodrošināt vajadzīgo personālu un iespējas kvalitatīvas apmācības sniegšanai un tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar dažādību klasēs; pieprasa Komisijai un Padomei, izmantojot atklātās koordinācijas metodi, uzsākt dalībvalstu dialogu, lai apmainītos ar paraugpraksi un izstrādātu kopēju darba kārtību, risinot jautājumus saistībā ar nepilnībām imigrantu izglītībā;

44.   aicina Komisiju regulāri ziņot par to, kas paveikts, integrējot migrantu bērnus dalībvalstu skolu sistēmā;

45.   uzskata, ka lielpilsētās jāļauj brīvi koordinēt politiku un tur šī brīvība jāizmanto, lai veicinātu migrantu bērnu integrāciju, izmantojot attiecīgo politiku un stratēģiju mājokļu, (bērnu) aprūpes, darba tirgus, veselības un labklājības jomā, jo visas šīs jomas nenoliedzami ietekmē migrantu bērnu sekmes mācībās un viņu sekmīgo integrāciju sabiedrībā;

46.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 199, 6.8.1977., 32. lpp.
(2) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.
(3) OV C 233 E, 28.9.2006.,121. lpp.
(4) OV C 219 E, 28.8.2008., 300. lpp.
(5) OV C 41 E, 19.2.2009., 46. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0422.
(7) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.
(8) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.


Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā
PDF 325kWORD 102k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (2008/2184(INI))
P6_TA(2009)0203A6-0186/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 18. pantu un Eiropas Savienības pamattiesību hartas (Pamattiesību harta) 45. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(1),

–   ņemot vērā 2007. gada 15. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK(2), kurā Parlaments aicināja Komisiju nekavējoties iesniegt pilnīgu novērtējumu par direktīvas īstenošanu un pareizu transponēšanu dalībvalstīs, kā arī vajadzīgos priekšlikumus, un uzdeva atbildīgajai komitejai novērtēt šīs direktīvas transponēšanas problēmas, uzsverot paraugpraksi un pasākumus, kas varētu izraisīt Savienības pilsoņu diskrimināciju, un risināt pārvietošanās brīvības jautājumu,

   ņemot vērā 2003. gada 4. decembra rezolūciju par pasākumu pieņemšanu attiecībā uz mirstīgo atlieku repatriāciju(3),

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2008. gada 13. jūnija Darba dokumentu(4), dalībvalstu parlamentiem nosūtīto anketu un saņemtās atbildes,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu(5) par patvēruma meklētāju un imigrantu slēgta tipa aizturēšanas centru apmeklējumu Beļģijā,

–   ņemot vērā 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Direktīvas 2003/9/EK, ar ko paredz patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanas noteikumus, īstenošanu Eiropas Savienībā ‐ LIBE komitejas 2005.–2008. gada vizītes(6),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par romu uzskaiti pēc etniskās piederības Itālijā(7), Juridiskā dienesta atzinumu par ES dalībvalstīs nelegāli dzīvojošiem ES pilsoņiem piemērojamu vainu pastiprinošu sankciju atbilstību un par Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par delegācijas Itālijas apmeklējumu,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. februāra ziņojumu "Piektais ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību (2004. gada 1. maijs – 2007. gada 30. jūnijs)" (COM(2008)0085),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 18. novembra Divdesmit piekto gada pārskatu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību (2007. gads) (COM(2008)0777),

–   ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas pilsonības problēmām un perspektīvām(8),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumu "Homofobija un diskriminācija dalībvalstīs seksuālās orientācijas dēļ",

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 10. decembra ziņojumu par to, kā tiek īstenota Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (COM(2008)0840) (Komisijas ziņojums),

–   ņemot vērā Tieslietu un iekšlietu padomes 2008. gada 27. novembra secinājumus "Personu brīva pārvietošanās ‐ brīvas pārvietošanās tiesību ļaunprātīga izmantošana",

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) nolēmumus par Eiropas Savienības pilsonību un ar pārvietošanās brīvību saistītām lietās, piemēram, lietās C-127/08 (Metock lieta), C-33/07 (Jipa lieta) un C-524/06 (Huber lieta),

–   ņemot vērā starpposma ziņojuma projektu "Salīdzinošs pētījums par to, kā tiek piemērota Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā", ko prasīja veikt Juridisko jautājumu komiteja un sagatavoja Eiropas Pilsoņu rīcības dienests (EPRD),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu(A6-0186/2009),

A.   tā kā saskaņā ar Piekto ziņojumu par Eiropas Savienības pilsonību no 2006. gada 1. janvāra aptuveni 8,2 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu izmanto tiesības uzturēties citās dalībvalstīs un tā kā miljoniem Eiropas Savienības pilsoņu katru gadu ceļo Eiropas Savienības teritorijā;

B.   tā kā pārvietošanās brīvība ir neatņemama cilvēktiesību un Eiropas Savienības pilsonības jēdzienu daļa un viena no Līgumos atzītajām Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesībām un brīvībām;

C.   tā kā Direktīva 2004/38/EK īsteno Līgumos ietvertos principus, paredzot, ka Eiropas Savienības pilsoņi kopā ar ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts drīkst brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienības teritorijā;

D.   tā kā dalībvalstīm Direktīva 2004/38/EK bija jātransponē līdz 2006. gada 30. aprīlim un tā kā Komisijai līdz 2008. gada 30. aprīlim bija jāpublicē ziņojums par Direktīvas piemērošanu;

E.   tā kā gandrīz piecus gadus pēc Direktīvas 2004/38/EK pieņemšanas beidzot kļūst pieejama informācija par tās transponēšanu un praktisko piemērošanu, lai gan Direktīvā noteiktie termiņi ir nedaudz nokavēti;

F.   tā kā Parlaments vairākkārt ir paudis satraukumu par veidu, kādā dažas dalībvalstis īsteno pārvietošanās brīvību;

G.   tā kā Komisija, Parlaments un dažas dalībvalstis nesen ir sākušas konstruktīvu dialogu;

H.   tā kā šis dialogs ir palīdzējis grozīt dalībvalstu tiesību aktus tā, lai tie atbilstu EK tiesību aktiem;

I.   tā kā saskaņā ar Komisijas ziņojumu Direktīvas 2004/38/EK transponēšana kopumā ir neapmierinoša, jo neviena dalībvalsts nav Direktīvu transponējusi efektīvi un pareizi visā pilnībā, turklāt neviens Direktīvas pants nav efektīvi un pareizi transponēts visās dalībvalstīs;

J.   tā kā Komisijas ziņojumā daudzu citu pārkāpumu starpā ir norādīts, ka divas galvenās pastāvīgās problēmas, kas atspoguļo Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpumus, ir saistītas ar trešo valstu ģimenes locekļu ieceļošanas un uzturēšanās tiesībām un prasību Eiropas Savienības pilsoņiem kopā ar uzturēšanās pieteikumu iesniegt papildu dokumentus, piemēram, darba atļaujas un pierādījumus par pienācīgu mājokli, kas Direktīvā 2004/38/EK nav paredzēti;

K.   tā kā Komisija līdz šim ir saņēmusi vairāk nekā 1800 individuālu sūdzību, 40 Parlamenta jautājumu un 33 lūgumrakstu par Direktīvas piemērošanu, reģistrējusi 115 sūdzību un sākusi piecas pienākumu neizpildes procedūras par Direktīvas 2004/38/EK nepareizu piemērošanu;

L.   tā kā Komisija ziņojumā pauž viedokli, ka šajā stadijā nav vajadzības grozīt Direktīvu 2004/38/EK, bet visiem spēkiem jācenšas panākt, lai tā tiktu īstenota pareizi, šajā nolūkā izveidojot ekspertu grupu, ar anketas palīdzību vācot informāciju, datus un paraugprakses piemērus un 2009. gada pirmajā pusgadā publicējot pamatnostādnes par problemātiskiem jautājumiem, lai nodrošinātu Direktīvas pilnīgu un pareizu transponēšanu;

M.   tā kā virkne dalībvalstu parlamentu ir atbildējuši uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas anketas jautājumiem(9), bet dažās dalībvalstīs uz anketas jautājumiem ir atbildējušas abas parlamenta palātas(10);

N.   tā kā dalībvalstu parlamentu pārstāvjiem bija iespēja paust viedokli Apvienotās komitejas 2009. gada 19. un 20. janvāra sanāksmē par sasniegumiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē;

O.   tā kā Parlamenta Juridiskais dienests, ar kuru Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja apspriedās par šo jautājumu, ir secinājis, ka attiecīgie Kopienas tiesību noteikumi nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kuri nosaka, ka par vispārēju vainu pastiprinošu apstākli attiecībā uz noziegumu vai likumpārkāpumu ir uzskatāms apstāklis, ka konkrētā persona ir kādas dalībvalsts pilsonis, kas nelegāli uzturas citas dalībvalsts teritorijā;

P.   tā kā EKT nolēmumi ar pārvietošanās brīvību saistītās lietās, jo īpaši Metock, Jipa un Huber lietās, apstiprināja šādus principus:

   ārpuskopienas valstpiederīgais, kas ir Eiropas Savienības pilsoņa laulātais un pavada šo pilsoni vai pievienojas tam, var izmantot Direktīvas noteikumu priekšrocības neatkarīgi no laulību reģistrācijas vietas un laika un iepriekšēja likumīga uzturēšanās nav nepieciešama(11);
   lai gan EK līguma 18. pants un Direktīvas 2004/38/EK 27. pants neliedz dalībvalstīm piemērot tiesību aktus, kas ierobežo vienas dalībvalsts valstspiederīgā tiesības ieceļot otrā dalībvalsti, jo īpaši, pamatojoties uz apsvērumu, ka otra dalībvalsts šo valstspiederīgo iepriekš ir repatriējusi, jo viņš šajā dalībvalstī ir "uzturējies nelegāli", jāpastāv nosacījumam, ka šā valstspiederīgā personiskā darbība rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus, kas skar vienas no sabiedrības pamatinteresēm, un ka paredzētais ierobežojums ir tāds, kas nodrošina sasniedzamā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas nepieciešams tā sasniegšanai, un par to lemj attiecīgās valsts tiesa(12);
   EK līguma 12. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz dalībvalstij, lai cīnītos ar noziedzību, izveidot personas datu apstrādes sistēmu, kas attiecas tikai uz tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas nav šīs dalībvalsts valstspiederīgie(13);

Q.   tā kā iepriekš minētajā ziņojumā par patvēruma meklētāju un imigrantu slēgta tipa aizturēšanas centru apmeklējumu Beļģijā ir teikts, ka "ES pilsoņu turēšana apcietinājumā aizturēšanas centrā trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir nelegāli imigranti, šķiet šokējoša un neproporcionāla, jo īpaši, ja izrādās, ka apcietinājums ir piemērots par vienkāršu administratīvu pārkāpumu. Beļģijas iestāžu sniegtie dati šajā sakarībā ir biedējoši";

R.   tā kā iepriekš minētajos 2008. gada 27. novembra secinājumos Tieslietu un iekšlietu padome ir lūgusi Komisiju 2009. gada sākumā nākt klajā ar skaidrojošu paziņojumu, sniedzot pamatnostādnes par Direktīvas 2004/38/EK darbību, un apsvērt citus piemērotus un vajadzīgus pasākumus;

S.   tā kā, pamatojoties uz apkopoto informāciju, jo īpaši uz dalībvalstu parlamentu atbildēm uz Parlamenta anketu, kura diemžēl nav izsmeļoša un neaptver visas dalībvalstis, kā arī uz Komisijas ziņojumu, par problemātiskiem ir atzīti šādi galvenie jautājumi:

   dalībvalstis ierobežojoši interpretē jēdzienus "ģimenes loceklis" (2. pants), "visi pārējie ģimenes locekļi" un "partneris" (3. pants), jo īpaši attiecībā uz viena dzimuma partneriem un viņu tiesībām brīvi pārvietoties saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK(14);
   trešo valstu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos apgrūtina nepamatots administratīvs slogs(15);
   dalībvalstu interpretācija par "pietiekamiem līdzekļiem" saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu bieži ir neskaidra, jo lielākā daļa dalībvalstu liek pierādīt pietiekamu līdzekļu esamību; daudzās dalībvalstīs nav skaidrs arī jēdziens "pārmērīgs slogs uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai" un vai un kādos gadījumos var pieņemt lēmumu izraidīt Eiropas Savienības pilsoni, kas kļuvis par pārmērīgu slogu (14. pants, 10. apsvērums)(16);
   dalībvalstu interpretācija par "nopietniem/pamatotiem sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumiem" un to, kādos gadījumos un pie kādiem apsvērumiem izraidīšanas rīkojums ir pamatots (27. un 28. pants), dažādās dalībvalstīs atšķiras, ir neskaidra un varētu novest pie ļaunprātīgas izmantošanas (vēršanās pret konkrētas dalībvalsts pilsoņiem), vai arī tās atbilstība Direktīvai 2004/38/EK ir apšaubāma (piemēram, automātiskas izraidīšanas mehānismi)(17);
   uzņēmējas dalībvalsts iestādes Eiropas Savienības pilsoņiem nereti liek iesniegt nepamatotus papildu dokumentus, kas Direktīvā 2004/38/EK nav paredzēti(18);
   tiesību akti un prakse attiecībā uz tiesību ļaunprātīgu izmantošanu un fiktīvām laulībām;

T.   tā kā dažās dalībvalstīs attiecībā uz identitātes dokumentiem pastāv ievērojamas atšķirības starp attiecīgās valsts pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem no citas dalībvalsts, kam ir grūti pierādīt, ka viņi ir Eiropas Savienības pastāvīgie iedzīvotāji, un tas praksē nopietni ierobežo viņu tiesību īstenošanu un integrāciju sociālajā dzīvē un uzņēmējdarbībā;

U.   tā kā Direktīvas 2004/38/EK, ar ko īsteno EK līguma 18. pantu, ļoti neapmierinošā transponēšana dalībvalstīs ir nosodāma un tā kā šāda situācija, nemazinot pašas direktīvas efektivitāti un nepieciešamību pēc tās, tomēr būtiski kavē īstenot vienas no pamattiesībām, kas veido ES pamatu un Eiropas Savienības pilsoņiem ir piešķirtas Līgumos;

V.  V tā kā saskaņā ar Komisijas 2008. gada 18. novembra paziņojumu par darbaspēka brīvas pārvietošanās ietekmi ES paplašināšanās kontekstā (COM(2008)0765) pārejas režīma pirmajā posmā(2007. gada 1. janvāris – 2008. gada 31. decembris) mobili darbinieki no valstīm, kas ES pievienojās 2004. un 2007. gadā, ir pozitīvi ietekmējuši dalībvalstu ekonomiku;

W.   tā kā četras no ES-15 dalībvalstīm savu darba tirgu nav atvērušas darba ņēmējiem no ES-8 dalībvalstīm;

X.   tā kā vienpadsmit dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par lēmumu no 2009. gada 1. janvāra savā darba tirgū turpināt piemērot ierobežojumus Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem;

Direktīvas 2004/38/EK piemērošana

1.   aicina dalībvalstis burtā un garā ievērot EK līguma 18. pantu un Pamattiesību hartas 45. pantu, kas Eiropas Savienības pilsoņiem piešķir brīvas pārvietošanās pamattiesības, un Direktīvas 2004/38/EK pilnīgu īstenošanu uzskatīt par steidzamu jautājumu, kā arī nekavējoties pārskatīt un grozīt ES tiesībām pretrunā esošus tiesību aktus un administratīvu praksi, jo īpaši ņemot vērā Komisijas ziņojumu un EKT judikatūru; norāda, ka vairāki noteikumi vairākuma dalībvalstu tiesību aktos ir pretrunā ar šīs direktīvas burtu un garu, tādējādi mazinot brīvas pārvietošanās tiesības un tiesības uz Eiropas Savienības pilsonību, un ka valstu administratīvā prakse ļoti bieži rada ievērojamus šķēršļus pilsoņu tiesību īstenošanai;

2.   aicina dalībvalstis pilnīgi īstenot tiesības, kas saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantu piešķirtas ne vien dažādu dzimumu laulātajiem, bet arī reģistrētiem partneriem, mājsaimniecības locekļiem un partneriem, tostarp viendzimuma pāriem, ko atzīst kāda dalībvalsts, neatkarīgi no valstspiederības un neskarot to, ka kādas citas valsts civiltiesības tos neatzīst, pamatojoties uz savstarpējas atzīšanas, vienlīdzības, nediskriminācijas, cieņas principu un tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi; aicina dalībvalstis neaizmirst, ka direktīva uzliek pienākumu pārvietošanās brīvību atzīt visiem Eiropas Savienības pilsoņiem (tostarp viendzimuma partneriem), neliekot atzīt viendzimuma laulības; tādēļ aicina Komisiju publicēt stingras pamatnostādnes, izmantojot Pamattiesību aģentūras ziņojumā iekļauto analīzi un secinājumus, un pievērst uzmanību šiem jautājumiem;

3.   aicina Komisiju pieņemt atbilstīgus priekšlikumus saskaņā ar Stokholmas programmu, lai nodrošinātu pārvietošanās brīvību bez diskriminācijas EK līguma 13. pantā minēto iemeslu dēļ, izmantojot Pamattiesību aģentūras ziņojumā iekļauto analīzi un secinājumus;

4.   aicina dalībvalstis, īstenojot brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesības, neapgrūtināt Eiropas Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, tostarp ģimenes locekļus no trešām valstīm, ar nepamatotu administratīvu slogu, kas nav skaidri paredzēts Direktīvā 2004/38/EK, jo šāds slogs ir pretrunā ar ES tiesībām un uzskatāms par nepamatotu šķērsli brīvības īstenošanā, kas tieši piešķirta ar EK līgumu un nav atkarīga no administratīvu procedūru izpildes; vērš dalībvalstu uzmanību uz to, ka to pienākums ir atvieglot ar brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu saistītu administratīvu praksi, un aicina dalībvalstis reģistrēt un darīt zināmus visus administratīvos un tiesu lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz direktīvas 3. panta 2. punktu; atgādina dalībvalstīm to pienākumu atvieglot Eiropas Savienības pilsoņu trešo valstu ģimenes locekļu iebraukšanu, lai tie varētu dzīvot normālu ģimenes dzīvi uzņēmējā dalībvalstī;

5.   aicina dalībvalstis, kurās ir šādi dokumenti, saviem pilsoņiem un Eiropas Savienības pilsoņiem no citām dalībvalstīm pieņemt vienādu personīgās identitātes dokumentus neatkarīgi no atšķirībām, kas jānorāda šajos dokumentos(19);

6.   aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, vai dalībvalstu tiesību akti un prakse nepārkāpj ar EK līgumu un direktīvu piešķirtās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības un nerada nepamatotu slogu Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenēm, netieši ierobežojot viņu tiesības uz pārvietošanās brīvību, jo īpaši attiecībā uz jēdzieniem "pietiekami līdzekļi", "pārmērīgs slogs uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai", "(nopietni/īpaši būtiski) sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumi", vai ir pienācīgi ieviestas un darbojas materiālas un procesuālas garantijas, aizsardzība un tiesiskās aizsardzības līdzekļi pret izraidīšanu; atgādina, ka jebkuri brīvas pārvietošanās pamattiesību ierobežojumi ir jāinterpretē šauri;

7.   norāda, ka ir skarti dažu dalībvalstu valstspiederīgie un etniskās kopienas, un uzsver, ka šīm valstīm ir jāīsteno Direktīva 2004/38/EK, nediskriminējot Eiropas Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus neviena no Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem dēļ; aicina Komisiju, Padomi un visas dalībvalstis nodrošināt un īpaši uzraudzīt, lai ne praksē, ne tiesību aktos netiktu pieļauta diskriminācija valstspiederības, rases vai etniskās izcelsmes dēļ;

8.   konstatē, ka pasākumiem, ko veic sabiedriskās kārtības un valsts drošības apsvērumu dēļ, ir jāatbilst proporcionalitātes principam un to pamatā jābūt tikai attiecīgā indivīda personiskajai darbībai; šādai personiskajai darbībai jārada faktiski, attiecīgajā brīdī esoši un pietiekami nopietni draudi, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm; šajā sakarībā aicina dalībvalstis pārskatīt valstī veiktos drošības pasākumus, atsakot ieceļošanas tiesības, kas piešķirtas Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem(20); atgādina, ka sabiedriskās kārtības izņēmumus nedrīkst izmantot ekonomiskos vai vispārējos preventīvos nolūkos;

9.   norāda, ka ne visas dalībvalstis ir īstenojušas Direktīvas 2004/38/EK 35. pantu, kas tām ļauj pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu brīvas pārvietošanās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana, piemēram, fiktīvas laulības, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi ir samērīgi un uz tiem ir attiecinātas procesuālās garantijas, un vērš uzmanību uz iespējām, ko sniedz šis pants;

10.   aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis praksē ievēro Direktīvas 2004/38/EK 24. pantu par vienlīdzīgu attieksmi un ar valstspiederību pamatotas diskriminācijas aizliegumu saistībā ar minētās direktīvas 20. un 31. apsvērumu un Pamattiesību hartas 21. pantu, kas paredz, ka uz Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzturas kādā dalībvalstī, attiecīgajā dalībvalstī jomās, uz kurām attiecas EK līgums, būtu jāattiecina tāds pats režīms, kāds piešķirts attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, un aicina dalībvalstis rīkoties, lai pēc iespējas ātrāk novērstu trūkumus un nekavējoties darītu galu ES tiesību pārkāpumiem;

11.   aicina atcelt vai pārskatīt pārejas pasākumus, kuri joprojām paredz pēc 2004. gada 1. maija un 2007. gada 1. janvāra paplašināšanās pievienojušos dalībvalstu strādājošo un valstspiederīgo brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir būtiska un kaitējoša Eiropas Savienības pilsoņu diskriminācija; aicina atvieglojumu klauzulu ir attiecināt uz visiem Savienības pilsoņiem un ir jāpabeidz vienotā tirgus izveide;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot Direktīvu 2004/38/EK, ņemt vērā sociālās drošības noteikumu iespējamo diskriminējošo ietekmi un piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kas varētu radīt šķēršļus pārvietošanās brīvībai;

13.   aicina Padomi noteikt stratēģiju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu un strādājošo brīvas pārvietošanās tiesības un piekļuvi darba tirgum uzņēmējā dalībvalstī, publiskot pozitīvos sasniegumus un pilsoņu un strādājošo brīvas pārvietošanās ietekmi uz uzņēmējām dalībvalstīm un ES, un aicina Komisiju uzsākt pētījumu, lai noteiktu pašreizējo un gaidāmo darbaspēka trūkumu ES un visu dalībvalstu strādājošo, kam ir pilnīga piekļuve ES darba tirgum, iespējamo ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt Direktīvā 2004/38/EK paredzētos ierobežojumus un pašreizējos brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanas ierobežojumu termiņus saskaņā ar šīs direktīvas 39. pantu un izvērtēt sekas, ko varētu radīt Eiropas Savienības pilsoņu pašreizējās diskriminācijas atcelšana, ļaujot pilnīgi izmantot ar Līgumu piešķirtās brīvas pārvietošanās tiesības un Eiropas Savienības pilsoņu tiesības;

Metodes, kā nodrošināt īstenošanu

15.   norāda, ka Direktīvas 2004/38/EK neapmierinošā transponēšana apliecina, ka Komisija nav spējusi nodrošināt dalībvalstīs šīs direktīvas saskaņotu un savlaicīgu ievērošanu un tikt galā ar lielo pilsoņu sūdzību skaitu par šīs direktīvas piemērošanu;

16.   atbalsta Komisijas ierosināto nostāju, kas paredz pastāvīgi un vispusīgi uzraudzīt Direktīvas 2004/38/EK īstenošanu, palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt pilnīgu un pareizu direktīvas piemērošanu, 2009. gada pirmajā pusē izstrādājot pamatnostādnes, un sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, ja to tiesību akti un/vai prakse ir pretrunā ar direktīvu; prasa Komisijai izstrādāt un iesniegt Parlamentam vienotu, efektīvu un pārredzamu izpildes politiku, kas nodrošinātu brīvas pārvietošanās tiesību ievērošanu; uzskata, ka Komisija šīs direktīvas transponēšanai un ieviešanai ir piešķīrusi par maz cilvēku un finanšu resursu un ka tas nopietni kavē Komisijas spējas droši pārraudzīt šīs direktīvas piemērošanu visās dalībvalstīs un līdz ar to mazina tiesību aktu vienotību šajā jomā, kas ir tik nozīmīga Eiropas Savienības pilsoņiem;

17.   aicina dalībvalstis uzsākt procedūras, lai līdz 2009. gada beigām īstenotu pamatnostādnes, pielāgojot valsts tiesību aktus un praksi, un aicina dalībvalstis nosūtīt pamatnostādnes attiecīgajām kompetentajām iestādēm un uzraudzīt to piemērošanu;

18.   aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes ar kopīgiem kritērijiem par "pietiekamiem līdzekļiem" uzskatāmās minimālās summas noteikšanai un precizēt, kādā veidā dalībvalstīm jāņem vērā "konkrētā indivīda personiskā situācija", kā teikts Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 4. punktā;

19.   aicina Komisiju savās pamatnostādnēs izstrādāt tādu normatīvo kategoriju kā "sabiedriskā kārtība", "valsts drošība" un "sabiedrības veselība" vienotas interpretācijas mehānismu un precizēt to, kādā veidā tādu apsvērumu ņemšana vērā kā uzturēšanās ilgums, vecums, veselības stāvoklis, ģimenes un ekonomiskais stāvoklis, sociālā un kultūras integrācija un saiknes ar izcelsmes valsti ir saistīta ar lēmumu par izraidīšanu, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 28. panta 1. punktā;

20.   konstatē ierobežojumus attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu mirstīgo atlieku repatriāciju un aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības kodeksu, ko dalībvalstis varētu ievērot, lai nodrošinātu, ka tas izriet no pilsoņu tiesībām uz pārvietošanās brīvības;

21.   aicina Komisiju palielināt līdzekļus un izveidot konkrētu budžeta pozīciju tādu valsts un vietējo projektu atbalstam, kuru mērķis, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 2. un 3. pantā, ir integrēt Eiropas Savienības pilsoņus un viņus ģimenes locekļus, kuri dzīvo citā dalībvalstī;

22.   aicina Komisiju noteikt pamatnostādņu īstenošanas termiņu, kuram beidzoties tiek sākta pārkāpuma procedūra, un aicina visos pasākumos iesaistīt un par procesa virzību regulāri informēt Parlamentu;

23.   aicina Komisiju izveidot personu brīvas pārvietošanās savstarpējas novērtēšanas sistēmu, ko veido ekspertu grupas, kuru dalībniekus ar Komisijas un Padomes ģenerālsekretariāta atbalstu ieceļ dalībvalstis un Parlaments, pamatā veicot pārbaudes uz vietas un nepārkāpjot Komisijai ar Līgumiem uzticētās pilnvaras;

24.   aicina Komisiju lūgt dalībvalstis regulāri ziņot, tostarp sniedzot ar pārvietošanās brīvību saistītus datus, piemēram, par to gadījumu skaitu, kuros liegtas iebraukšanas un uzturēšanās tiesības, kā arī par īstenotajiem izraidīšanas gadījumiem un to iemesliem;

25.   aicina dalībvalstis palīdzēt saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās dalībvalstīs, savās konsulārajās un diplomātiskajās misijās sniedzot visu nepieciešamo informāciju par pārvietošanās brīvību;

26.   aicina Komisiju pārbaudīt, vai dalībvalstīs pastāv sistēmas to Eiropas Savienības pilsoņu personas datu apstrādei, kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi, un vai tajās ir iekļauti tikai tie dati, kas nepieciešami Direktīvas 2004/38/EC piemērošanai un tās transponēšanai valsts tiesību aktos; aicina Komisiju arī pārbaudīt, vai līdzīgas sistēmas pastāv noziedzības apkarošanai, un aicina tās dalībvalstis, kurām ir šādas sistēmas, tās pārskatīt, ievērojot spriedumu Huber lietā;

27.   aicina tās dalībvalstis, kurās ir tiesību akti, kas neatbilst spriedumam Metock lietā, tos steidzami pārskatīt, un aicina Komisiju pret šī valstīm ierosināt tiesvedību, ja tās šo prasību neievēro;

28.   atzinīgi vērtē Komisijas ieceri vairot Eiropas Savienības pilsoņu izpratni par viņu tiesībām saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK un izplatīt ES pilsoņiem vienkāršotu ceļvedi, pēc iespējas labāk izmantojot internetu, un atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar Direktīvas 34. pantu to pienākums ir informēt pilsoņus par brīvas pārvietošanās tiesībām; tādēļ aicina dalībvalstis veidot brīvas pārvietošanās tiesību informācijas un palīdzības dienestus;

o
o   o

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 158, 30.04.2004., 77. lpp.
(2) OV C 282 E, 06.11.2008., 428. lpp.
(3) OV C 89 E, 14.4.2004., 162. lpp.
(4) PE407.933v01-00.
(5) PE404.465v02-00.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0047.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0361.
(8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0204.
(9) Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Grieķija, Spānija, Itālija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija.
(10) Beļģija, Čehija un Rumānija.
(11) Metock lieta.
(12) Jipa lieta.
(13) Huber lieta.
(14) Kipra, Itālija, Polija un Slovākija neuzskata, ka viendzimuma laulības ir pamats brīvu pārvietošanās tiesību piešķiršanai, Polija un Slovākija neatzīst reģistrētas partnerattiecības, pat ja tās apstiprinātas citās dalībvalstīs; Komisijas, Pamattiesību aģentūras un NVO sniegtā informācija vēlreiz pierāda šajā jautājumā valdošo juridisko nenoteiktību.
(15) Vairākas sūdzību vēstules un lūgumraksti, kas adresēti ES iestādēm, uzsver, ka dažas dalībvalstis nevēlas pilnībā atzīt ģimenes locekļu no trešām valstīm tiesības; piemēram, Apvienotās Karalistes, Lietuvas un Polijas tiesību akti liedz ieceļot bez vīzas ģimenes loceklim no ārpuskopienas valsts. Juridiskie un administratīvie šķēršļi, kas skar ģimenes locekļus no trešām valstīm, ir ārkārtīgi problemātiski; Apvienotās Karalistes tiesību akti neļauj ģimenes locekļiem, kas nāk no ārpuskopienas valstīm un kam ir citā valstī izsniegta uzturēšanās atļauja, iebraukt valstī bez vīzas un Lielbritānijas administratīvā prakse, izskatot iesniegumu atļaujas saņemšanai ģimenes locekļiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie, paredz ilgstošu kavēšanos un plašu dokumentāciju, un tas būtiski kavē brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu; Igaunijā trešo valstu valstspiederīgajiem rodas sarežģījumi, mēģinot iekļūt valstī ar uzturēšanās atļauju, kas ir izsniegta citā dalībvalstī, un ģimenes locekļiem no trešām valstīm, iesniedzot pieteikumu vīzai, ir jāmaksā nodeva par vīzu; Itālijā trešās valsts pilsonim, kas iesniedz pieteikumu ģimenes atkalapvienošanai, pieprasīs pierādīt, vai ir likumīgi iegūti viņa saimnieciskie līdzekļi, kas nedrīkst būt zemāki par ikgadējo sociālo pabalstu.
(16) Piemēram, saistībā ar Itālijas tiesību aktiem, kas prasa ES pilsoņiem pierādīt pietiekamus līdzekļus.
(17) Piemēram, Itālijas kriminālkodeksa 235. pants paredz izraidīt nepilsoņus, kam piespriests divu gadu vai ilgāks cietumsods.
(18) Dažās dalībvalstīs (Grieķijā) valsts tiesību akti ļauj kompetentajām iestādēm prasīt reģistrācijas pieteikumus iesniegušiem ES pilsoņiem informāciju par sodāmību, kamēr citās dalībvalstīs (piemēram, Spānijā un Beļģijā) citu dalībvalstu valstspiederīgajiem izsniedz īpašas identifikācijas un uzturēšanās kartes; dažās citās dalībvalstīs (Spānijā) ES pilsoņi papildus reģistrācijas apliecībai saņem ārvalstnieka identifikācijas numuru, lai varētu strādāt un reģistrēties sociālās apdrošināšanas sistēmā; Itālijā ES pilsoņiem ir jāpierāda līdzekļu "likumība".
(19). Administratīvā prakse, kas neatbilst EK tiesību aktiem, īpaši negatīvi ietekmē pilsoņu tiesības. Piemēram, dažādu identitātes un uzturēšanās atļauju izplatība dalībvalstīs ir padarījusi ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties grūti saprotamas un sarežģītas; Spānijā papildus reģistrācijas apliecībai ES pilsoņiem tiek piešķirts Ārvalstnieku identifikācijas numurs, kas ir nepieciešams, lai strādātu vai lai reģistrētos Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā, Francija Eiropas Savienības pilsoņiem ir saglabājusi neskaidru brīvprātīgu uzturēšanās atļauju un varas iestādes dalībvalstīs kā Čehija, Zviedrija un Beļģija pieprasa papildu dokumentus, lai izsniegtu uzturēšanās atļaujas vai piemērotu nosacījumus, kuri nav minēti direktīvā.
(20) Igaunijas un Ungārijas tiesību akti skaidri neparedz ekonomisku iemeslu izslēgšanu, piemērojot izraidīšanas rīkojumu. Ungārijas un Rumānijas tiesību aktos trūkst jebkādas norādes uz izraidīšanu iepriekšējas sodāmības dēļ vai vispārējos preventīvos nolūkos.


Eiropas Savienības pilsonības problēmas un nākotnes izredzes
PDF 242kWORD 107k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības pilsonības problēmām un nākotnes izredzēm (2008/2234(INI))
P6_TA(2009)0204A6-0182/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās V sadaļu "Pilsoņu tiesības",

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. februāra ziņojumu "Piektais ziņojums par Eiropas Savienības pilsonību (2004. gada 1. maijs – 2007. gada 30. jūnijs)" (COM(2008)0085),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (1) (Brīvas pārvietošanās direktīva),

–   ņemot vērā Reģionu komitejas pēc pašas iniciatīvas veidoto 2008. gada 9. oktobra atzinumu "Iedzīvotāju tiesības: pamattiesību un no Eiropas Savienības pilsonības izrietošo tiesību veicināšana' (2),

–   ņemot vērā tā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0182/2009),

A.   tā kā kopējā tirgus un ekonomikas integrācija tuvojas noslēgumam, bet Eiropas Savienības pilsonības tiesiskais pamats joprojām ir attīstības stadijā;

B.   tā kā saskaņā ar EK līguma 17. pantu, ko ar Māstrihtas līgumu pievienoja EK līgumam, "ikviena persona, kam ir kādas dalībvalsts pilsonība, ir Savienības pilsonis", un šo principu vēl vairāk nostiprina Amsterdamas līgums, kurš nosaka, ka "Savienības pilsonība papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību";

C.   tā kā tādēļ ES pilsonība papildina dalībvalsts pilsonību, un tās kā tādas piešķiršanu nosaka katra dalībvalstis, pamatojoties uz tās tiesību aktiem, kas dalībvalstīs atšķiras;

D.   tā kā Eiropas Savienības pilsoņa identitātes pamatā var būt vienīgi nacionālā identitāte, un Komisijai uzmanību vajadzētu vērst uz to, ka dziļā nabadzībā dzīvojošiem cilvēkiem un cilvēkiem ar zemu izglītības līmeni, arī romiem, nav pieejams tāds informācijas daudzums, kas varētu palielināt viņu informētību par ES jautājumiem; tā kā šo personu aizvien lielākā atstumtība no ES sabiedrībā samazina gan viņu pilsonības, gan Eiropas Savienības pilsonības vērtību;

E.   tā kā tomēr, neskarot atsevišķu dalībvalstu pilnvaras noteikt pilsonības iegūšanas un atņemšanas veidus, 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadome atbalstīja "mērķi, ka trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ilgtermiņā likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, ir jāpiedāvā iespēja iegūt tās dalībvalsts pilsonību, kurā viņi uzturas";

F.   tā kā ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības balsot un kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās dalībvalstī, kas ir tā pastāvīgā dzīves vieta, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā šīs valsts pilsoņiem;

G.   tā kā ir svarīgi Eiropas Savienības pilsoņiem piešķirt tiesības balstot un kandidēt vietējo pašvaldību vēlēšanās dzīvesvietas dalībvalstī, lai radītu patiesu piederības sajūtu šai dalībvalstij;

H.   tā kā dažās dalībvalstīs patlaban ir apdraudētas EK līguma 19. pantā noteiktās Eiropas Savienības pilsoņu tiesības balsot un kandidēt vietējo pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri ir citas dalībvalsts pilsoņi, nav tiesību kļūt par politisko partiju biedriem tajā dalībvalstī, kur viņi varētu izmantot šīs tiesības;

I.   tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejai un vērsties pie Eiropas Ombuda ir būtisks Eiropas Savienības pilsoņiem pieejams līdzeklis strīdu izšķiršanai ārpustiesas ceļā;

J.   tā kā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās ievērojami ir pieaudzis to Eiropas Savienības pilsoņu skaits, kas dzīvo dalībvalstī, kas nav to izcelsmes valsts;

K.   tā kā EK līguma 20. pants ‐ lai arī diemžēl ierobežots, jo attiecas tikai uz tām situācijām, kad kādas dalībvalsts pilsonis uzturas trešā valstī, kurā nav šīs dalībvalsts pārstāvniecības ‐ ikvienam Eiropas Savienības pilsonim paredz tiesības uz jebkuras šajā trešā valstī pienācīgi pārstāvētas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību; tā kā šīs tiesības nevar atbilstīgi izmantot, ja nav skaidri noteiktu un saistošu praktisku noteikumu un protokolu, kas jāievēro konsulārajām iestādēm;

L.   tā kā līdz šim ir pieņemts tikai viens saistošs tiesību akts, proti, Lēmums 95/553/EK(3), kurš stājās spēkā 2002. gadā un kurā ir tikai viena lapa, tādējādi nespējot izveidot visaptverošu sistēmu, lai palīdzētu ārzemēs dzīvojošiem Eiropas Savienības pilsoņiem krīzes situācijā un mazinātu viņu ciešanas, lai gan tajā pašā EK līguma 20. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums, kas paredz, ka tās "savstarpēji nosaka vajadzīgos noteikumus un sāk starptautiskas sarunas, lai nodrošinātu šādu aizsardzību";

M.   tā kā, jo īpaši krīzes situācijā un personīgo ciešanu laikā, efektīva diplomātiskā un konsulārā aizsardzība, ko sniedz ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, ievērojami uzlabotos pilsoņu vērtējums attiecībā uz priekšrocībām, ko rada dalība Eiropas Savienībā,

1.   atzinīgi vērtē to, ka Lisabonas līgums nodrošina iespēju vienam miljonam Eiropas Savienības pilsoņu no dažādām dalībvalstīm kopīgi aicināt Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvas, un uzskata, ka šādas tiesības ievērojami uzlabos eiropiešu informētību par Eiropas Savienības pilsonību; atgādina, ka pārredzamība un demokrātiskā līdzdalība jānodrošina, izmantojot dažādu veidu partnerību starp ES un dalībvalstīm, reģionālām un vietējām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību; aicina Komisiju izstrādāt pārskatāmas un viegli saprotamas procedūras "pilsonības iniciatīvas" īstenošanai, lai Eiropas Savienības pilsoņiem nodrošinātu iespēju efektīvi ierosināt tiesību aktus tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; lai gan cer, ka tas nebūs nepieciešams, uzsver, ka Komisijai būtu jāiestrādā šīs iniciatīvas iesniegšanas tiesības savās politikās neatkarīgi no līguma galīgā statusa;

2.   atzīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā nedrīkst skatīt atrauti no citām ES tiesībām un pamatprincipiem, piemēram, darba ņēmēju pārvietošanās brīvības un pakalpojumu sniegšanas brīvības; un tādēļ aicina dalībvalstis atcelt savus pašreizējos šķēršļus, kas izveidoti saskaņā ar pievienošanās līgumiem, lai ikvienam pilsonim ļautu izmantot visas savas tiesības;

3.   ņemot vērā Līgumā ietvertos brīvas pārvietošanās, nediskriminācijas un pilsoņu tiesību pamatprincipus, ierosina Komisijai turpināt izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai pēc iespējas drīz panāktu visu jaunajām dalībvalstīm piemēroto pārejas režīmu atcelšanu;

4.   pauž bažas par spēkā esošo direktīvu, jo īpaši Brīvas pārvietošanās direktīvas, neefektīvo piemērošanu, kas rada neskaitāmas problēmas saistībā ar brīvas pārvietošanās un citām Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, un aicina visas iesaistītās puses precīzi un pilnībā transponēt un piemērot Kopienas acquis;

5.   aicina Komisiju sagatavot to šķēršļu sarakstu, ar ko saskaras Eiropas Savienības pilsoņi, kuri vēlas pilnībā un netraucēti izmantot personu brīvas pārvietošanās tiesības un citas ES pilsoņu priekšrocības, turklāt aicina Komisiju rezultātus iekļaut pārskatā, lai nodrošinātu šo šķēršļu pilnīgu un efektīvu likvidēšanu;

6.   ņemot vērā Eurobarometer Flash 213 (2007. gada Eurobarometer aptaujas) datus, kas liecina, ka tikai 31 % respondentu uzskata sevi par labi informētiem par savām Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, uzskata, ka ir svarīgi pieņemt efektīvu informācijas un komunikācijas pieeju, kuras mērķis būtu informēt Eiropas Savienības pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem un palīdzēt viņiem aktīvi iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā, tādējādi ļaujot patiesi īstenot līdzdalības demokrātiju;

7.   ar nožēlu konstatē, ka Piektajā ziņojumā par Eiropas Savienības pilsonību nav iekļauts neviens konkrēts priekšlikums par pilsoņu tiesību izmantošanu, kā arī par dalībvalstu pienākumu aizsargāt šīs tiesības praksē; aicina Sestajā ziņojumā nākt klajā ar iniciatīvu šajā jautājumā;

8.   pauž neapmierinātību ar to, ka Komisija, sagatavojot Piekto ziņojumu, nav apspriedusies ar pilsonisko sabiedrību, un cer, ka šāda apspriešanās notiks, sagatavojot Sesto ziņojumu, ko Komisija apsolījusi;

9.   aicina Komisiju pārskatīt tās programmu "Eiropa pilsoņiem", lai uzlabotu komunikāciju ar vidusmēra Eiropas Savienības pilsoņiem, un nodrošināt tās plašu izplatīšanu; konstatē ‐ lai gan strukturāls atbalsts Briselē izvietotajām ideju laboratorijām un zinātniskās pētniecības institūtiem ir būtisks, šīs organizācijas dara maz, lai informētu pilsoņus, kas vēl nav saņēmuši informāciju; aicina Komisiju novirzīt tās finansējumu reģionālajām un vietējām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām, kas neatrodas Briselē, un nākotnē īstenot veiksmīgajai programmai "Jaunatne darbībā" 2007.– 2013. gadam līdzīgas programmas, lai palīdzētu vietējām un reģionālajām valsts iestādēm informēt iedzīvotājus par viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām; tā kā priekšlikumiem par daudzvalodību nav jāaprobežojas tikai ar dalībvalstu galvenajām vai oficiālajām valodām, aicina dalībvalstis informāciju par Eiropas Savienības pilsonību izplatīt arī reģionālajās un minoritāšu valodās;

10.   ņemot vērā cita starpā to Eiropas Savienības pilsoņu nelielo skaitu, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi nav un kuri savā dzīvesvietā izmanto tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanās, kā arī tos praktiskos šķēršļus, kas eventuālajiem vēlētājiem pārāk bieži jāpārvar, īstenojot savas tiesības, uzskata, ka 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas jāuztver kā iespēja sagatavot un piemērot Eiropas mēroga rīcības plānu, kas paredzēts, lai Eiropas Savienības pilsoņi attīstītu savu ES identitāti un palielinātu informētību par savām tiesībām;

11.   aicina sievietes daudz plašāk piedalīties politikā un lēmumu pieņemšanā, lai veicinātu Eiropas integrāciju; šajā nolūkā uzskata, ka uz sievietēm jāorientē tieši viņām paredzētas informēšanas kampaņas, lai dotu iespēju viņām kā Eiropas Savienības pilsonēm pilnībā izmantot savas tiesības un aktīvāk iesaistīties politiskajos grupējumos, politikā, kā arī pasākumos saistībā ar vietējo iestāžu darbu viņu dzīvesvietas dalībvalstīs;

12.   norāda, ka steidzami jāuzsāk labākas un efektīvākas informēšanas kampaņas, kas jauniešu vidū veicinātu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, piemēram, "pilsoņu programmas" izveide skolās un universitātēs, lai sagatavotu jauno paaudzi aktīvai pilsoniskai līdzdalībai;

13.   uzskata, ka dalībvalstīm Eiropas dimensija ir jāiekļauj pamatskolas un vidusskolas mācību programmās;

14.   aicina Eiropas universitātes izmantot to rīcībā esošos finanšu līdzekļus, lai palielinātu to studentu procentuālo daļu, kuri piedalās Erasmus apmaiņas programmās;

15.   aicina Komisiju ierosināt citas konsolidētas un precizētas direktīvas, kas uzlabotu brīvas pārvietošanās un citas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības citās jomās, tostarp profesionālās mobilitātes, pensiju un sociālo tiesību pārvedamības un profesionālo kvalifikāciju un zinātnisko grādu savstarpējās atzīšanas jomās;

16.   norāda, ka tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties ES teritorijā nebūs iespējams izmantot pilnībā, ja papildus citiem pasākumiem netiks ieviesta efektīva profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēma; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis, rīkojoties savas kompetences jomās, lielākai daļai Eiropas Savienības pilsoņu dot iespēju saglabāt savu profesionālo kvalifikāciju, kas iegūta vienā dalībvalstī, bet atzīstama atbilstīgajā profesijā citā dalībvalstī, un strādāt šajā profesijā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem;

17.   aicina dalībvalstis pārskatīt savus pilsonības likumus un pārbaudīt, kādas ir iespējas nepilsoņiem atvieglot pilsonības iegūšanu un visu tiesību izmantošanu, tādējādi pārvarot diskrimināciju starp pilsoņiem un nepilsoņiem, jo īpaši Eiropas Savienības iedzīvotājiem;

18.   uzskata, ka būtu vēlams sekmēt pieredzes apmaiņu attiecībā uz dažādās dalībvalstīs pastāvošām naturalizācijas sistēmām, lai ciešāk saskaņotu atbilstības kritērijus un procedūras Eiropas Savienības pilsonības jomā ‐ neskarot atsevišķu dalībvalstu pilnvaras noteikt pilsonības iegūšanas un atņemšanas veidus ‐ un tādējādi samazinātu diskrimināciju, kas izriet no atšķirīgajām tiesību sistēmām;

19.  19 uzskata, ka bezvalstnieki, kas pastāvīgi dzīvo kādā no dalībvalstīm, Eiropas Savienībā ir unikālā situācijā; pauž bažas par to, ka dažas dalībvalstis piemēro tiem nepamatotas prasības vai prasības, kas nav īsti nepieciešamas, lai iegūtu pilsonību; šai saistībā aicina attiecīgās dalībvalstis sistemātiski rast taisnīgus risinājumus, kas pamatoti uz starptautisko organizāciju ieteikumiem; uzskata, ka tiem bezvalstniekiem, kas pastāvīgi uzturas dalībvalstīs, jāpiešķir balsošanas tiesības vietējo pašvaldību vēlēšanās;

20.   atgādina dalībvalstīm, vietējām pašvaldības iestādēm un imigrantiem, ka visi Padomes Kopējās integrācijas programmas imigrantu integrācijai Eiropas Savienībā (14615/04) noteikumi ir jāpiemēro vienādi;

21.   uzskata, ka imigrantu integrācijai jābūt galvenajam priekšnoteikumam, lai savas dzīvesvietas dalībvalstīs viņi varētu izmantot savas tiesības; tādēļ aicina dalībvalstis ātri un pilnībā īstenot ieteikumus, kas izklāstīti Komisijas 2005. gada 1. septembra paziņojumā "Kopīgā integrācijas programma ‐ Ietvars trešo valstu pilsoņu integrācijai Eiropas Savienībā" (COM(2005)0389);

22.   uzskata, ka ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas par romu kā Eiropas Savienības pilsoņu integrācijas sekmēšanu, lai nodrošinātu viņiem iespējas pilnībā izmantot ES visās iniciatīvās paredzētos stimulus, kuru mērķis ir veicināt romu tiesības un viņu kopienu integrēšanu gan izglītības, gan nodarbinātības, gan pilsoniskās līdzdalības jomā;

23.   norāda, ka Eiropas Savienības pilsonība paredz arī pienākumus, nevis tikai tiesības; īpaši vērš uzmanību uz pienākumu ievērot tās valsts tiesības aktus, kurā Eiropas Savienības pilsonis dzīvo, un cienīt citu tautu kultūru;

24.   uzsver, ka personas valodas zināšanu un saskarsmes prasmju trūkums nedrīkst būt par iemeslu tam, lai liegtu tai piekļuvi sociālajām tiesībām, uz kurām personai būtu tiesības, ja tā būtu dalībvalsts pilsonis, tostarp tiesībām saņemt sociālos pabalstus, ko piešķir valsts vai vietējās pašvaldības iestādes;

25.   aicina Komisiju izvērtēt dalībvalstu bērnu labklājības nodrošināšanas iestāžu lomu un rīcību, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu piemērošanu attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem; uzsver, ka vecākiem jāļauj runāt ar saviem bērniem dzimtajā valodā un ka nacionālā piederība vai valodas zināšanām nevar būt par iemeslu tam, ka vecākiem tiek liegta piekļuve saviem bērniem;

26.   atkārto aicinājumu dalībvalstīm ievērot Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ceļot ES, uzrādot derīgu personas apliecību vai derīgu pasi, un neierobežot šādu pārvietošanos drošības vai citu apsvērumu dēļ, jo īpaši, ceļojot ar gaisa vai jūras transportu;

27.  27 aicina dalībvalstis un vietējās pašvaldības iestādes veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Eiropas Savienības pilsoņu pārvietošanos ES dalībvalstīs, jo īpaši veikt pasākumus attiecībā uz tādiem praktiskiem jautājumiem kā uzturēšanās dokumentu un darba atļauju izsniegšana un transportlīdzekļu pārvietošana, citā dalībvalstī izdotu personu un transportlīdzekļu apdrošināšanas polišu atzīšana, medicīnisko datu pārsūtīšana, skaidru noteikumu izstrāde attiecībā uz medicīnisko izdevumu atmaksu un daudziem citiem jautājumiem, kas bieži vien nav īsti atrisināti, neskatoties uz attiecīgo noteikumu saskaņošanu ES līmenī; un aicina Komisiju apkopot attiecīgo informāciju un nodrošināt tās pieejamību Eiropas Savienības pilsoņiem;

28.   iesaka papildināt Eiropas tiesiskuma telpu, lai nodrošinātu, ka pilsonības pārrobežu aspektus, kas saistīti ar privāto un ģimenes dzīvi, var efektīvi aizsargāt ar kopējiem noteikumiem starptautisko privāttiesību jomā, kas saistīti ar personīgo un ģimenes dzīvi; tālab mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu pieeju un iesniegt vajadzīgos likumdošanas priekšlikumus;

29.   aicina Komisiju piešķirt finansējumu dalībvalstu vietējo un reģionālo ierēdņu, kas strādā ar ES iekšējiem migrantiem, apmācībai, lai nodrošinātu šo ierēdņu zināšanas par būtiskākajiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz viņu darbības jomām, un, lai nodrošinātu iespēju iestādēm sniegt atbildes uz jautājumiem par iespējamām atšķirībām un neatbilstību starp dalībvalsts un EK tiesību aktiem; šai saistībā atzinīgi vērtē SOLVIT ‐ Komisijas izveidotu tīklu, ko izmanto, lai tiešsaistē risinātu problēmas, ‐ un aicina turpināt tā attīstību un popularizēšanu; cer, ka, palielinot cilvēkresursus un finanšu resursus, dalībvalstis palīdzēs atbalstīt valsts SOLVIT centrus; mudina vietējās un reģionālās iestādes un dalībvalstis sadarboties, apmainoties ar paraugpraksi un izstrādājot efektīvus priekšlikumus, lai atrisinātu Kopienas iekšējo migrantu situāciju;

30.   uzskata, ka visi pilsoņi būtu vairāk jāiepazīstina ar Europe Direct, un šajā sakarībā iesaka uzsākt Komisijas saskaņotu ES līmeņa kampaņu plašsaziņas līdzekļos; aicina Komisiju uzraudzīt tīmekļa vietņu izplatīšanos, kas saistītas ar Europe Direct un SOLVIT, un koncentrēt svarīgāko informāciju un kontaktus īpašās atsauces tīmekļa vietnēs;

31.   aicina Komisiju izstrādāt Eiropas Hartu patērētāju tiesībām, lai sniegtu viegli pieejamu informāciju pilsoņiem par viņu visbiežāk sastopamajām problēmām;

32.   atzinīgi vērtē Komisijas "Rīcības plānu par integrētu pieeju, lai sniegtu pilsoņiem un uzņēmējiem vienotā tirgus atbalsta pakalpojumus"(SEC(2008)1882), lai nepieļautu kontaktpunktu sašķelšanu, un, kā uzsvērts Pakalpojumu direktīvā(4), mudina izveidot vienu kontaktpunktu pakalpojumiem un precēm katrā dalībvalstī;

33.   atgādina dalībvalstīm un vietējām pašvaldības iestādēm, ka Eiropas Savienības pilsonības jēdziens ietver nediskriminēšanas principa piemērošanu attiecībā uz visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, nevis tikai noteiktas dalībvalsts pilsoņiem; aicina Komisiju turpināt izvērtēt ES iekšējo migrantu stāvokli un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu viņu kā Eiropas Savienības pilsoņu tiesības;

34.   norāda, ka tiesības brīvi pārvietoties ir Eiropas Savienības pilsonības centrālā ass, un tādēļ uzskata, ka ļoti jāsatraucas par to, ka neviena dalībvalsts pagaidām nav pilnībā un pienācīgi īstenojusi Brīvas pārvietošanās direktīvu;

35.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt informētību par Brīvas pārvietošanās direktīvas jaunajiem noteikumiem, tostarp publicēt direktīvas piemērošanas vadlīnijas, tomēr pauž nožēlu par to, ka 19 valodās publicētās "Rokasgrāmatas par to, kā vislabāk izmantot Direktīvu 2004/38/EK" 16 000 eksemplāru ir pārāk mazs apjoms salīdzinājumā ar ES iedzīvotāju kopējo skaitu; aicina Komisiju nodrošināt šīs informācijas plašu pieejamību vietējām un reģionālajām iestādēm, kas ir primārais informācijas avots daudziem pilsoņiem, jo tieši vietējā līmenī visbiežāk nākas saskarties ar problēmām un Eiropas Savienības pilsoņu tiesību pārkāpumiem;

36.   uzsver, ka pārvietošanās un uzturēšanās brīvībai, kas ir Eiropas Savienības pilsonības sastāvdaļa, ir milzīga ietekme uz ģimenes dzīvi, kā arī uz izvēli, ko sievietes izdara attiecībā uz izglītību un karjeru; tāpēc aicina Komisiju ņemt vērā sieviešu īpašās vajadzības šajā jomā;

37.   atgādina Brīvas pārvietošanās direktīvas noteikumus, kas piešķir Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības dzīvot citā dalībvalstī ar nosacījumu, ka tie neapgrūtina sociālās palīdzības sistēmu; tomēr atzīmē, ka dalībvalstīm jārīkojas saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem(5), kas saistībā ar šo direktīvu interpretē terminu "pietiekami resursi";

38.   aicina Komisiju veikt rūpīgu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai atsevišķās dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti un īstenojamā prakse nepārkāpj Eiropas Savienības pilsoņiem ar EK līgumu un Brīvas pārvietošanās direktīvu piešķirtās tiesības, īpaši saistībā ar "pietiekamu resursu", "uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmas nepamatotas apgrūtināšanas", "nopietnu iemeslu attiecībā uz sabiedrisko kārtību, valsts drošību un sabiedrības veselību" un "ļoti nopietnu sabiedriskās kārtības pārkāpumu" jēdzieniem; turklāt aicina Komisiju pārliecināties arī par to, ka praksē tiek piemērotas procesuālās garantijas, kā arī tiesiskās aizsardzības mehānisms un iespēja tiesās pārsūdzēt izraidīšanas pasākumus; norāda, ka jebkādi ierobežojumi attiecībā uz pamattiesībām brīvi pārvietoties jāinterpretē šaurā nozīmē;

39.   aicina dalībvalstis, īstenojot brīvas pārvietošanās tiesības, atturēties un neapgrūtināt ar birokrātiju Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu dzīvi, kas būtu nepamatota rīcība ciktāl tāda nav skaidri paredzēta Brīvas pārvietošanās direktīvā, ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktiem un traucētu īstenot tās tiesības, kas, nemaz nerunājot par administratīvo procedūru īstenošanu, ir paredzētas Līgumā; norāda dalībvalstīm, ka tām ir pienākums atvieglot to administratīvo procedūru izpildi, kas saistītas ar brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanu;

40.   aicina dalībvalstis atturēties no tādu tiesību aktu pieņemšanas, kas paredz piemērot Eiropas Savienības pilsoņiem pārāk bargas vai diskriminējošas sankcijas, piemēram, tādas, kuras paredz aizturēšanu gadījumā, ja paredzēta izraidīšana no uzņemošās dalībvalsts atbildību pastiprinošos apstākļos, pamatojoties uz to, ka pārkāpumu izdarījušais Eiropas Savienības pilsonis ir iepriekš nelikumīgi uzturējies citā dalībvalstī, vai Eiropas Savienības pilsoņa automātiska izraidīšana, ja atzīta viņa vai viņas vaina kriminālnoziegumā;

41.   ļoti atzinīgi vērtē Komisijas nodomu Stokholmas programmā iekļaut pasākumus, kuru mērķis ir risināt problēmas, ar kurām Eiropas Savienības pilsoņi saskaras savas dzīves laikā Eiropas Savienībā; aicina šajā saistībā Komisiju ierosināt atbilstīgus pasākumus, arī civiltiesību jomā, lai beidzot ieviestu vienlīdzīgas attieksmes principu ne vien attiecībā uz precēm, kapitālu un pakalpojumiem, bet arī personām, novēršot diskrimināciju, kā norādīts EK līguma 13. pantā, jo pašreizējā situācija rada šķēršļus attiecībā uz brīvu pārvietošanos un ir pretrunā kopējām Eiropas vērtībām, kuras paredz vienlīdzību un nediskrimināciju;

42.   uzskata, ka balsošanas un kandidēšanas tiesību piešķiršana saistībā ar vietējo pašvaldību vēlēšanām dzīvesvietas dalībvalstī ir sine qua non, lai īstenotu efektīvu integrācijas politiku;

43.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes valsts, ir pieejama visa informācija par viņu tiesībām balsot vietējo pašvaldību un Eiropas vēlēšanās;

44.   pauž nožēlu par to, ka tikai neliels skaits Eiropas Savienības pilsoņu, kas dzīvo dalībvalstīs, kuras nav to izcelsmes valsts, izmanto tiesības kandidēt vai balsot Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās savā dzīves vietā; norāda uz praktiskiem iemesliem, kas pārāk bieži liedz potenciālajiem vēlētājiem izmantot savas tiesības; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās pašvaldības iestādes, ņemot vērā gaidāmās 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, īstenot efektīvas Eiropas mēroga informēšanas kampaņas par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties vēlēšanās un sniegt praktiskus padomus attiecībā uz to, kā izmantot šīs tiesības vietējā līmenī;

45.   aicina dalībvalstis valsts un vietējos plašsaziņas līdzekļos, arī televīzijā, radio un internetā, uzsākt informēšanas kampaņas ES oficiālajās valodās, lai informētu Eiropas Savienības pilsoņus par viņu tiesībām balsot un kandidēt vēlēšanās, kā arī par reģistrācijas procedūrām, kurām jābūt iespējami vienkāršākām;

46.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, jo tā grozīja Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav(6), paredzot, ka ir jāveic pasākumi, lai samazinātu tās izmaksas, kas jāsedz kandidātiem un dalībvalstīm;

47.   aicina visās dalībvalstīs veikt vajadzīgās reformas ES vēlēšanu procedūrās, lai nodrošinātu līdzīgākas procedūras un atrastu veidus, kā sekmēt aktīvu Eiropas Savienības pilsonisko līdzdalību, turklāt aicina pēc šo reformu īstenošanas noorganizēt atbilstīgas informēšanas kampaņas;

48.   konstatē, ka dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņu, kas nedzīvo to izcelsmes dalībvalstī, tiesībām balsot to izcelsmes valsts parlamenta vēlēšanās; pauž nožēlu par to, ka šā iemesla dēļ daudziem Eiropas Savienības pilsoņiem ir liegtas tiesības piedalīties vēlēšanās gan to izcelsmes dalībvalstī, gan arī to dzīvesvietas dalībvalstī; aicina dalībvalstis sadarboties, lai nodrošinātu iespēju vēlētājiem, kas nedzīvo to izcelsmes valstī, pilnībā izmantot savas vēlēšanu tiesības to dzīvesvietas valstī, izveidojot pietiekami daudz vēlēšanu iecirkņu visā teritorijā, un atvieglojot balsotāju reģistrāciju; aicina dalībvalstis arī pieņemt vajadzīgās tiesību normas, lai valsts parlamenta vēlēšanās garantētu balsošanas tiesības visiem tiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri šķērso tādas dalībvalsts teritoriju, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts;

49.   uzskata, ka politisko partiju skaita pieaugums un izplatība Eiropas līmenī ir efektīvākais veids, kā sekmēt tāda Eiropas Savienības pilsoņa kandidēšanu vēlēšanās, kurš dzīvo vienā dalībvalstī, bet kuram ir citas dalībvalsts pilsonība; tādēļ cer, ka Eiropas mēroga partijas tiks stiprinātas, cita starpā piešķirot lielāku finansiālo atbalstu;

50.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis uzlabot EK līguma 19. panta faktisko efektivitāti, nodrošinot, ka visiem ES pilsoņiem ir tiesības kļūt par politisko partiju biedriem tajā dalībvalstī, kurā atrodas viņu dzīvesvieta;

51.   uzskata, ka Eiropas Savienības pilsonība garantē vienādas tiesības visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, neatkarīgi no tā, vai viņu dzīvesvieta atrodas ES vai trešās valsts teritorijā; mudina Komisiju izanalizēt to Eiropas Savienības pilsoņu situāciju, kuri dzīvo ārpus ES teritorijas, un veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņu pilsoņu tiesību izmantošanu;

52.   atgādina, ka saskaņā ar EK līguma 20 pantu Eiropas Savienības pilsoņiem trešajā valstī, kurā nav pārstāvniecības tai dalībvalstij, kuras pilsoņi viņi ir, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem, un uzsver šā noteikuma kā principa būtisko nozīmi, ciktāl tas tiek piemērots, lai atzītu Eiropas Savienības pilsonības ārējo dimensiju;

53.   atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto rīcības plānu 2007.–2009. gadam, kas iekļauts tās 2007. gada 5. decembra paziņojumā "Efektīva konsulārā aizsardzība trešās valstīs – Eiropas Savienības ieguldījums" (COM(2007)0767); aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt īstenot Komisijas 2006. gada 28. novembra zaļās grāmatas "Eiropas Savienības pilsoņu diplomātiskā un konsulārā aizsardzība trešās valstīs" (COM(2006)0712 un Parlamenta 2007. gada 11. decembra rezolūcijas(7) par šo pašu tēmu ieteikumus;

54.   aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, iedrukāt EK līguma 20. pantu to izdotajās pasēs līdzās informācijai par dalībvalsti saskaņā ar M. Barnier ziņojumā un 2006. gada 15. jūnija Eiropas Savienības Padomes sanāksmes secinājumos pausto aicinājumu; aicina Komisiju nodrošināt pasu izdevējas iestādes visās dalībvalstīs ar brošūrām, kurās norādītas šīs tiesības un vispārīgs to noteikumu kopsavilkums, kas attiecas uz EK līguma 20. panta piemērošanu; pieprasa, lai brošūras tiktu izplatītas personām, kas saņem jaunās pases; aicina Komisiju izveidot tīmekļa vietni "Eiropa", lai publicētu praktisku informāciju par konsulāro aizsardzību un atvieglotu piekļuvi dalībvalstu paziņojumiem par padomiem attiecībā uz ceļojumiem, kā tas ierosināts Komisijas 2007. gada Rīcības plānā;

55.   mudina Komisiju izveidot Eiropas bezmaksas tālruņa līniju, kuras numurs jāiedrukā pasē, pēc EK Līguma 20. panta teksta, un kuru izmantojot ārkārtas situācijās, ES pilsoņi varēs iegūt detalizētu informāciju savā valodā par dalībvalstu konsulātiem lai saņemtu vajadzīgo palīdzību;

56.   aicina Komisiju un Padomi pieņemt citas direktīvas un noteikumus, lai nostiprinātu Kopienas tiesību aktu kopumu diplomātiskās un konsulārās aizsardzības jomā un lai pieņemtu tiesiski saistošas tiesību normas attiecībā uz EK līguma 20. panta piemērošanu;

57.   aicina Savienību veikt citus pasākumus, lai aizsargātu tās pilsoņus trešās valstīs, tostarp veikt pasākumus, lai Eiropas Savienības pilsoņiem netiktu piespriests nāves sods;

58.   aicina dalībvalstis pienācīgi ievērot EK līguma 20. pantā noteikto pienākumu, un tādēļ savā teritorijā ieviest vajadzīgos noteikumus un uzsākt starptautiskas sarunas, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību ārpus Eiropas Savienības teritorijas, īpašu uzmanību pievēršot to saistošo rīcības protokolu apstiprināšanai, kuri trešās valstīs jāievēro konsulārajiem dienestiem ārkārtas situācijā vai drošības vai humanitārās krīzes gadījumā;

59.   atzinīgi vērtē Padomes nesen pieņemtās pamatnostādnes par vadošās valsts iecelšanu būtiskas krīzes gadījumā(8) un aicina plašāk interpretēt EK Līguma 20. pantu par konsulāro un diplomātisko aizsardzību, ko faktiski saņem Eiropas Savienības pilsoņi;

60.   aicina Komisiju visu dalībvalstu un Eiropas Savienības pilsoņu vārdā turpināt sarunas par bezvīzu režīmu ceļošanai uz trešām valstīm; konstatē ‐ nav taisnīgi, ka dažiem Eiropas Savienības pilsoņiem tiek piemērots vīzu režīms, bet citi var ceļot, pamatojoties uz dalībvalstu noslēgtajām vienošanām par vīžu režīma atcelšanu;

61.   uzskata, ka tiesību iesniegt lūgumrakstus kā Eiropas Savienības pilsoņu pamattiesību statuss nosaka, ka Komisijai ir vismaz jānorāda pietiekami iemesli tam, kādēļ tā neievēro Parlamenta ieteikumu;

62.   aicina Padomi un Komisiju veidot ciešāku sadarbību ar Parlamenta Lūgumrakstu komiteju un Eiropas Ombudu, lai Eiropas Savienības pilsoņi varētu izmantot savas tiesības efektīvāk;

63.   atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un pieņemts Padomes 2007. gada 19. aprīļa Lēmums 2007/252/EK, ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu "Pamattiesības un pilsonība" kā daļu no vispārējās programmas "Pamattiesības un tiesiskums"(9), paredzot mērķi sekmēt tādas Eiropas sabiedrības attīstību, kuras pamatā ir pamattiesību, arī no ES pilsonības izrietošo tiesību, ievērošana;

64.   aicina valstu parlamentus aizvien vairāk iesaistīties brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidē; valstu parlamentu un ES iestāžu sadarbībai jāatvieglo valsts tiesību aktu pieņemšana un ES tiesību aktu īstenošana praksē, kā arī jāuzlabo saziņa ar pilsoņiem, informējot viņus par tiesībām, kas saistītas ar Eiropas Savienības pilsoņa statusu;

65.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV, L 158, 30.04.2004., 77. lpp.
(2) OV C 325, 19.12.2008., 76. lpp.
(3) Padomes Sanāksmē Pieņemtais Dalībvalstu Valdību Pārstāvju 1995. gada 19. decembra lēmums par Eiropas Savienības pilsoņu aizsardzību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās (OV L 314, 28.12.1995., 73. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(5) Citu lietu starpā: lieta C-424/98, Komisija pret Itālijas Republiku, un lieta C-184/99, Grzelczyk.
(6) OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.
(7) OV C 323E, 18.12.2008., 120. lpp.
(8) OV C 317, 12.12.2008., 6. lpp.
(9) OV L 110, 27.4.2007., 33. lpp.


Kopienas statistika attiecībā uz ārējo tirdzniecību ***II
PDF 263kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (15248/2/2008 – C6-0065/2009 – 2007/0233(COD))
P6_TA(2009)0205A6-0126/2009

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (15248/2/2008 – C6-0065/2009),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2007)0653),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0126/2009),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, 23.9.2008., P6_TA(2008)0414.


Farmakoloģiski aktīvu vielu atlieku pieļaujamā daudzuma noteikšana dzīvnieku izcelsmes produktos ***II
PDF 196kWORD 33k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (15079/2/2008 – C6-0005/2009 – 2007/0064(COD))
P6_TA(2009)0206A6-0048/2009

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (15079/2/2008 – C6-0005/2009)(1),

–   ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0194),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0048/2009),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu ,,Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 33 E, 10.2.2009., 30. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 17.6.2008., P6_TA(2008)0285.


Ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanai un atjaunojamās enerģijas izmantošanai mājokļu sektorā ***I
PDF 77kWORD 33k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību (COM(2008)0838 – C6-0473/2008 – 2008/0245(COD))
P6_TA(2009)0207A6-0134/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0838),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 162. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0473/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A6-0134/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 2. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu groza attiecībā uz mājokļu energoefektivitātes un atjaunojamas enerģijas ieguldījumu atbilstību

P6_TC1-COD(2008)0245


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 397/2009.)


Kopienas Vīzu kodekss ***I
PDF 264kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (COM(2006)0403 – C6-0254/2006 – 2006/0142(COD))
P6_TA(2009)0208A6-0161/2008

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0403),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta (a) apakšpunktu un (b) apakšpunkta (ii) daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0254/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0161/2008),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 2. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)

P6_TC1-COD(2006)0142


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. 810/2009.)


Kopienas ekomarķējuma sistēma ***I
PDF 268kWORD 42k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas ekomarķējuma sistēmu (COM(2008)0401 – C6-0279/2008 – 2008/0152(COD))
P6_TA(2009)0209A6-0105/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0401),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0279/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6-0105/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   ņem vērā šai rezolūcijai pievienoto Komisijas deklarāciju.

3.  3 prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 2. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009 par ES ekomarķējumu

P6_TC1-COD(2008)0152


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. ....)

PIELIKUMS

Komisijas deklarācija

Neatkarīgi no ekomarķējuma regulas pieņemšanas, Komisija apstiprina, ka tā ir iecerējusi līdz šā gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu regulai par zivsaimniecības produktu ekomarķēšanu, kuras pamatā galvenokārt būs ilgtspējīgas zvejas kritēriji.

Pētījums, kas minēts ekomarķējuma regulas 6. panta 6. punktā, kura paredz noteikumus tādiem papildu aspektiem, kā pārstrāde, fasēšana, iepakošana un transportēšana, un ar kuru paredzēts izvērtēt iespējamību paplašināt ekomarķējuma regulas darbības jomu, iekļaujot tajā pārtiku, tostarp zivsaimniecības un akvakultūras produktus, neietekmēs vai priekšlaicīgi nenoteiks šīs regulas pieņemšanu.


Organizāciju brīvprātīga līdzdalība Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) ***I
PDF 263kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (COM(2008)0402 – C6-0278/2008 – 2008/0154(COD))
P6_TA(2009)0210A6-0084/2009

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0402),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0278/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0084/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2009. gada 2. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2009 par organizāciju brīvprātīgu līdzdalību Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu

P6_TC1-COD(2008)0154


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (EK) Nr. ....)


Vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošana neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas *
PDF 693kWORD 338k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426 – C6-0291/2008 – 2008/0140(CNS))
P6_TA(2009)0211A6-0149/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2008)0426),

–   ņemot vērā EK līguma 13. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0291/2008),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0149/2009),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepiekrist Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
(2)  Visu personu tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un aizsardzība pret diskrimināciju ir vispārīgas tiesības, kas atzītas Vispārīgajā cilvēktiesību deklarācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par visu veidu sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Starptautiskajā konvencijā par visu veidu rasu diskriminācijas izskaušanu, Apvienoto Nāciju Organizācijas paktos par civilajām un politiskajām tiesībām un ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ANO Konvencija par bērna tiesībām, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantā un tai pievienotajā 12. protokolā un Eiropas Sociālajā hartā, ko parakstījušas (visas) dalībvalstis. Jo īpaši ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām diskriminācijas definīcijā ir iekļauts aspekts par atteikšanos nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Vienlīdzības princips un diskriminācijas aizliegums ir vispārēji principi starptautiskajos, Eiropas un valsts tiesību aktos, un tie ir saistoši ES un tās dalībvalstīm visās to kompetences jomās. Ar šo direktīvu veicina šā mērķa sasniegšanu un ar to nesavienojamas diskriminācijas novēršanu.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)  Iesniegtā direktīva ir veids, kā Kopiena pilda saistības, kas noteiktas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un direktīvas teksts ir jāformulē, ņemot vērā šo aspektu.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
(2c)  Saskaņā ar 5. pantu deklarācijā, ko pieņēma, noslēdzot 2002. gadā Madridē rīkoto ANO Pasaules konferenci par novecošanu, tika pieņemts lēmums nežēlot pūles jebkādas diskriminācijas, tostarp diskriminācijas vecuma dēļ, izskaušanai, lai atzītu, ka arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ir tiesības uz pilnvērtīgu, veselīgu un drošu dzīvi un aktīvu dalību ekonomikas, sociālajās, kultūras un politiskajās norisēs, un lai pret vecāka gadagājuma cilvēkiem izturētos ar lielāku cieņu un pilnībā novērstu to, ka šos cilvēkus atstāj novārtā, ļaunprātīgi izmanto vai pakļauj vardarbībai.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.d apsvērums (jauns)
(2d)  Cilvēku un sabiedrības dzīves kvalitātes centrā ir fiziskā un garīgā veselība un labklājība un tie ir Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatfaktori.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.
(3)  Direktīvā ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp tās 9. pantā par domas, apziņas un ticības brīvību un 10. pantā par vārda brīvību, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Hartas 10. pantā atzītas tiesības uz domas, apziņas un ticības brīvību; 20. pantā ir noteikts, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi; 21. pantā aizliegta diskriminācija, tostarp reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; 24. pantā ir noteiktas īpašas bērnu tiesības, un 26. pantā atzītas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt viņu neatkarību.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama diskriminācija, taču tika uzsvērtas arī daudzveidības priekšrocības.
(4)  Lai gan Eiropas gads personām ar invaliditāti (2003. gads), Eiropas gads par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) un Eiropas starpkultūru dialoga gads (2008. gads) apliecināja, ka joprojām ir vērojama tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija vai diskriminācija uz biedrošanās pamata, taču tika uzsvērta arī vajadzība veicināt daudzveidības priekšrocības.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Eiropas sabiedrības daudzveidība ir viens no Eiropas Savienības kultūras, politiskās un sociālās integrācijas galvenajiem elementiem un tā ir jāņem vērā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Diskriminācija reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ var apdraudēt EK līguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši augsta līmeņa nodarbinātības un sociālās aizsardzības nodrošināšanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes uzlabošanu, ekonomisko un sociālo izlīdzināšanu un solidaritāti. Tas var arī apdraudēt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veidošanu Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs juridiskus instrumentus, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šie instrumenti ir pierādījuši tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Konkrēti Direktīvā 2007/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tomēr dalībvalstīs joprojām saglabājas atšķirības saistībā ar aizsardzības mērogu un veidu pret šādu diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas.
(8)  Pamatojoties uz EK līguma 13. panta 1. punktu, Kopiena ir pieņēmusi trīs direktīvas, lai nepieļautu un apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Šīs direktīvas ir pierādījušas tiesību aktu nozīmi cīņā pret diskrimināciju. Ar Direktīvu 2000/43/EK izveido sistēmu cīņai pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ darba tirgū un ārpus tā. Ar Direktīvu 2004/113/EK izveido sistēmu, lai īstenotu vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to piegādi. Direktīvā 2000/78/EK izveidota kopēja sistēma vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, lai nepieļautu nevienlīdzīgu attieksmi reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Tā neattiecas uz jomām, kuras neskar minētie iemesli.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tāpēc tiesību aktos jāaizliedz diskriminācija reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu ārpus darba tirgus, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem un preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, ieskaitot mājokli. Tajos jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu personām ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
(9)  Tāpēc tiesību aktos būtu jāaizliedz tieša, netieša un daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija uz biedrošanās pamata dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ virknē jomu, kas neattiecas uz darba tirgu, tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un preču un pakalpojumu pieejamībā, kā arī preču piegādē un pakalpojumu sniegšanā, piemēram, attiecībā uz mājokli vai transportu, kā arī biedrošanos un veselības aprūpi. Tajos būtu jāparedz pasākumi, lai personām, kuras pieder kādai reliģijai vai kurām ir citāda pārliecība, personām ar invaliditāti, personām noteiktā vecumā, personām ar citu dzimumorientāciju vai personām, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, kā arī personām, kuras biedrojas ar šādām personām, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi ietvertajām jomām.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Šajā direktīvā par precēm būtu jāuzskata preces, uz kurām attiecas EK līguma noteikumi par brīvu preču apriti. Par pakalpojumiem būtu jāuzskata pakalpojumi, uz kuriem attiecas EK līguma 50. pants.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)  Personas ar invaliditāti bieži saskaras ar diskrimināciju, kas izpaužas kā sabiedriskā transporta nepieejamība un aizšķērsota vide, kā arī saziņas un informācijas nepieejamība. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu pieejamību minētajās jomās, tādējādi īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Šī direktīva neskars dalībvalstu kompetences izglītības, sociālās drošības un veselības aprūpes jomā. Tā nedrīkst skart arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
(11)  Šī direktīva neskar dalībvalstu pilnvaru īstenošanu izglītības un sociālās aizsardzības, tostarp sociālās drošības un veselības aprūpes, jomā. Tā neskar arī dalībvalstu būtisko nozīmi un plašo rīcības brīvību, sniedzot, pasūtot un organizējot pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos veikt pienācīgus pasākumus.
(12)  Ar diskrimināciju saprot tiešu un netiešu diskrimināciju, daudzkārtēju diskrimināciju, uzmākšanos, rīkojumu diskriminēt un atteikšanos nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Personas ar invaliditāti ir personas, kuras ilgstoši cieš no fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai maņu orgānu darbības traucējumiem, kas mijiedarbībā ar dažādiem ierobežojumiem ‐ vides vai situatīviem ‐ var apgrūtināt minēto personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)  Tā kā mikrouzņēmumiem ir pārmērīgi apgrūtināta darbība, tie ir īpaši jāaizsargā, kā piemēru izmantojot ASV Civilo tiesību aktu.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)  Par diskrimināciju uzskata arī atteikšanos ārstēt, pamatojot to vienīgi ar pacienta vecumu.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)  Diskriminācija invaliditātes dēļ ietver diskrimināciju, ko īsteno, pamatojoties uz to, ka personu pavada vai tai palīdz sertificēts pavadoņsuns jeb suns-palīgs, kurš ir apmācīts saskaņā ar Starptautiskās Pavadoņsuņu federācijas vai starptautiskajiem suņu–palīgu standartiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
12.e apsvērums (jauns)
(12e)  Efektīvu nediskriminējošu piekļuvi var nodrošināt dažādi, tostarp piemērojot principu "pieejams visiem" un atvieglojot invalīdiem palīglīdzekļu, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzības, piemēram, sertificētu pavadoņsuņu vai suņu-palīgu, izmantošanu.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
12.f apsvērums (jauns)
(12f)  Ņemot vērā 4. pantu, izmaiņas ir būtiskas, ja preču vai pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu.
Grozījums Nr. 10 un 23
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principuneatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu Kopienai jātiecas likvidēt nevienlīdzību un jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jo īpaši tāpēc, ka sievietes bieži kļūst par daudzkārtējas diskriminācijas upuriem.
(13)  Šajā direktīvā ir ņemta vērā arī daudzkārtēja diskriminācija. Tā kā diskriminācija var notikt divu vai vairāku EK līguma 12. un 13. pantā minēto iemeslu dēļ, Kopienai, īstenojot vienlīdzīgas attieksmes principu, saskaņā ar EK līguma 3. panta 2. punktu un 13. pantubūtu jātiecas likvidēt nevienlīdzību dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, kā arī vecuma vai vairāku minēto iemeslu dēļ un jāveicina līdztiesība neatkarīgi no tā, kuras no iepriekš minētajām pazīmēm cilvēkam piemīt. Vajadzētu būt pieejamām efektīvām tiesas procedūrām, lai risinātu daudzkārtējas diskriminācijas gadījumus. Jo īpaši dalībvalstu tiesas procedūrām būtu jānodrošina, ka prasītājs vienā procedūrā var izvirzīt pretenzijas par visiem daudzkārtējas diskriminācijas aspektiem.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Atšķirīgu attieksmi vecuma un invaliditātes dēļ var pieļaut konkrētos apstākļos, ja tie ir objektīvi un saprātīgi pamatoti ar likumīgu mērķi un ja līdzekļi tāda mērķa sasniegšanai ir piemēroti un vajadzīgi. Šāda atšķirīga attieksme var izpausties, piemēram, kā īpaši ar vecumu saistīti nosacījumi noteiktu preču vai pakalpojumu, piemēram, alkoholisko dzērienu, ieroču vai vadītāja apliecības, pieejamībai. Par likumīgu mērķi var uzskatīt arī jauniešu vai vecāka gadagājuma cilvēku, vai personu ar invaliditāti ekonomiskās, kultūras vai sociālās integrācijas veicināšanu. Tādēļ uzskata, ka ar vecumu un invaliditāti saistīti pasākumi, ar ko attiecīgajām personām nosaka labvēlīgākus nosacījumus, piemēram, bezmaksas vai lētākus transporta pakalpojumus, muzeju apmeklējumus vai sporta pakalpojumus, atbilst nediskriminācijas principam.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka šie faktori ir galvenie riska novērtēšanas faktori.
(15)  Apdrošināšanas, banku un citu finanšu pakalpojumu sniegšanā tiek izmantoti aktuārie faktori un riska faktori saistībā ar invaliditāti un vecumu. Tos nedrīkst uzskatīt par diskriminējošiem, ja tiek pierādīts, ka tie ir noteicošie riska novērtēšanas faktori, un ja pakalpojuma sniedzējs var pierādīt ievērojami augstāku risku esamību, izmantojot aktuārprincipus, statistikas vai medicīnas datus. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pieejamiem pēc pieprasījuma. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem. Medicīniskie dati atbilst to apkopošanas mērķim, tie ir pārbaudīti medicīniski fakti, kuros izmanto vienīgi neapstrīdamas medicīniskās zināšanas, un tie atbilst medicīnisko datu vākšanas standartiem.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Piešķirot tādu līgumu slēgšanas tiesības, ko dalībvalstīs slēdz valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, jāievēro Līgumā paredzētie principi, konkrēti brīva preču aprite, brīva uzņēmējdarbības veikšana un brīva pakalpojumu aprite, kā arī no tiem izrietošie principi, piemēram, vienādas iespējas, nediskriminēšana, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība. Tiesiskās prasības to procedūru koordinēšanai, saskaņā ar kurām piešķir tiesības slēgt būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumus, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumus un pakalpojumu valsts līgumus, ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 1, tādā veidā, ka, piešķirot tiesības dalībvalstīs slēgt līgumus valsts, reģionālo vai vietējo varas iestāžu un citu publisko tiesību subjektu uzdevumā, tiek ievēroti Līgumā noteiktie principi, jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma, kā arī nediskriminācijas princips. Tomēr attiecībā uz valsts līgumiem, kuru summa pārsniedz kādu noteiktu vērtību, ieteicams izstrādāt tādus noteikumus šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai paredzēto valsts procedūru koordinēšanai Kopienas līmenī, kuru pamatā ir minētie principi, un tas vajadzīgs, lai nodrošinātu valsts iepirkuma atklātību konkurencei. Dalībvalstīm būtu jāinterpretē šie koordinēšanas noteikumi saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, invaliditātes, dzimumorientācijas, reliģijas vai pārliecības, vai vecuma un saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem.
_____________
1 OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Visi indivīdi var izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Šī direktīva neattiecas uz tādu indivīdu veiktiem saimnieciskiem darījumiem, kuriem šie darījumi neietilpst viņu profesionālajā vai komerciālajā darbībā.
(16)  Visi indivīdi var pilnībā izmantot līgumu slēgšanas brīvību, tostarp darījuma partnera izvēles brīvību. Turklāt saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem un to nodrošināšanu ir svarīgi ievērot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un darījumus, kas veikti, ievērojot to. Tādēļ darījumi starp privātpersonām neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja tie nav līgumslēdzēju pušu veikta profesionāla vai saimnieciska darbība.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot privātās un ģimenes dzīves aizsardzību un šajā kontekstā veikto darījumu aizsardzību, reliģijas brīvību un biedrošanās brīvību. Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli, tostarp reproduktīvās tiesības. Tā neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu.
(17)  Vienlaikus ar diskriminācijas aizliegumu ir svarīgi ievērot citas pamattiesības un brīvības, ieskaitot reliģijas brīvību, biedrošanās brīvību, vārda brīvību un preses brīvību. Šī direktīva neskar valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu. Šī direktīva nemaina Eiropas Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, tostarp ģimenes un veselības tiesību jomā.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Komisijas paziņojumā "Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā" norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Konkrēti valstu tiesību aktos var būt paredzēta atšķirīga piekļuve izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ. Dalībvalstis var arī atļaut vai aizliegt valkāt vai izrādīt reliģiskus simbolus skolā.
(18)  Dalībvalstis atbild par izglītības organizēšanu un saturu. Tām jānodrošina efektīva aizsardzība pret diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Komisijas paziņojumā "Kompetences 21. gadsimtā ― programma Eiropas sadarbībai skolu jomā" norādīts uz vajadzību pievērst īpašu uzmanību bērniem, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā, un bērniem ar īpašām vajadzībām izglītībā. Dalībvalstis, lai novērstu netiešu diskrimināciju, var pieļaut atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ tikai objektīvi pamatotos gadījumos, pieprasot, lai indivīdi rīkotos godprātīgi un lojāli pret organizācijas ētiku, ja netiek attaisnota diskriminācija citu iemeslu dēļ un ja citas izglītības iestādes ir ģeogrāfiski pieejamas un tās ir pieņemama alternatīva. Dalībvalstis nodrošina, ka tādēļ netiek liegtas tiesības iegūt izglītību.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu. Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un nediskriminējoši piekļūt jomām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi atsevišķi pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu šādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, jāņem vērā virkne faktoru, tostarp organizācijas lielums, resursi un veids. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
(19)  Eiropas Savienība Amsterdamas līgumam pievienotā Nobeiguma akta 11. deklarācijā par baznīcu un nekonfesionālu organizāciju statusu ir skaidri atzinusi, ka tā ciena un neskar to statusu, kas baznīcām un reliģiskām apvienībām vai kopienām dalībvalstīs piešķirts saskaņā ar valstu tiesību aktiem, un ka tā līdzīgi ciena filozofisku un nekonfesionālu organizāciju statusu.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Lai nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību praksē, svarīgi ir pasākumi, kas ļauj personām ar invaliditāti efektīvi un bez diskriminācijas piekļūt vietām, uz ko attiecas šī direktīva. Turklāt dažos gadījumos var būt vajadzīgi individuāli pasākumi pienācīgas dzīvesvietas nodrošināšanai, lai nodrošinātu tādu piekļuvi. Nekādā gadījumā nav vajadzīgi pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu. Lai novērtētu, vai slogs ir nesamērīgs, būtu jāņem vērā tas, vai attiecīgais pasākums nav grūti realizējams vai arī tas ir nedrošs un to nav iespējams realizēt un padarīt drošu, veicot pienācīgus noteikumu, politikas vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Lai nodrošinātu pienācīgus dzīvesvietas apstākļus, nav jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Pienācīgas dzīvesvietas apstākļu princips un nesamērīga sloga princips ir noteikts Direktīvā 2000/78/EK un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Diskriminācijas aizliegums nedrīkst kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras tādu personu grupa, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija. Ar šādiem pasākumiem var atļaut tādu personu organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
(21)  Diskriminācijas aizliegums nedrīkstētu kavēt tādu pasākumu saglabāšanu vai pieņemšanu dalībvalstīs, kas paredzēti, lai novērstu vai kompensētu tos trūkumus, ar kuriem saskaras personas ar konkrētu reliģisko piederību vai pārliecību, personas ar invaliditāti, personas noteiktā vecumā vai personas ar īpašu dzimumorientāciju, kā arī personas, uz kurām attiecas vairāki šādi aspekti, un personas, kuras biedrojas ar šādām personām. Šos pasākumus var papildināt ar citiem pasākumiem, kuri paredz veicināt vienlīdzīgu attieksmi un iespēju vienlīdzību saskaņā ar vienlīdzības principu un pozitīviem pasākumiem nolūkā apmierināt to personu vai personu kategoriju īpašās vajadzības, kurām to īpatnību dēļ ir nepieciešamas tādas struktūras, pakalpojumi vai atbalsts, kas nav vajadzīgi citiem. Šādus pasākumus papildina, izveidojot tādu personu neatkarīgas organizācijas, kurām ir konkrēta reliģiskā piederība vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai dzimumorientācija, ja to galvenais mērķis ir veicināt minēto personu īpašās vajadzības.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju.
(25)  Efektīva vienlīdzīgas attieksmes īstenošana nosaka vajadzību pēc pienācīgas tiesiskas aizsardzības pret viktimizāciju. Efektīva individuālo tiesību juridiskā aizsardzība ir jāpapildina ar nediskriminācijas un iespēju vienlīdzības aktīvu popularizēšanu.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas.
(26)  Rezolūcijā par turpmākiem pasākumiem pēc Eiropas gada par vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads) Padome aicināja pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību (tostarp organizācijas, kuras pārstāv diskriminācijas apdraudētus cilvēkus, sociālos partnerus un ieinteresētās personas) tādas politikas un programmu izstrādē Eiropas un valstu mērogā, kuru mērķis ir nepieļaut diskrimināciju un veicināt vienlīdzību un vienlīdzīgas iespējas. Šajā sakarā Komisijai un dalībvalstīm būtu nodrošina, ka informācija par šīs direktīvas noteikumiem un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem tiek sniegta plašai sabiedrībai, izmantojot piemērotus līdzekļus, tādus kā informācijas un preses kampaņas nolūkā cīnīties pret stereotipiem, un attiecīgajām personām, izmantojot visus piemērotos, atbilstīgos un pieejamos līdzekļus (kā zīmju valodu vājdzirdīgajiem vai īpašas tīmekļa vietnes vājredzīgajiem).
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Interpretējot diskriminācijas iemeslu nozīmi, tiesām un tribunāliem būtu jāņem vērā starptautiski un Eiropā atzīti instrumenti cilvēktiesību jomā, tostarp ieteikumi un to uzraudzības iestāžu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, tiesu prakse.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
1. pants
Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.
1.  Direktīvā izveidota sistēma, lai apkarotu diskrimināciju, tostarp daudzkārtēju diskrimināciju, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un dalībvalstīs īstenotu vienlīdzīgas attieksmes principu ārpus nodarbinātības un profesijas jomas.
2.  Daudzkārtējas diskriminācijas gadījums ir tad, ja diskriminācija notiek
a) vairāku iemeslu ‐ reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas ‐ dēļ vai
b) viena vai vairāku 1. punktā minēto iemeslu dēļ, kā arī šāda viena vai šādu vairāku iemeslu dēļ:
i) dzimuma dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2004/113/EK un šī direktīva);
ii) rases vai etniskās izcelsmes dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas Direktīva 2000/43/EK un šī direktīva);
iii) valstspiederības dēļ (ja uz diskriminācijas gadījumu, par kuru iesniegta sūdzība, attiecas EK līguma 12. pants).
3.  Daudzkārtēja diskriminācija un diskriminācija vairāku iemeslu dēļ šajā direktīvā jāsaprot atbilstīgi iepriekš minētajam.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
2.  Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē
2.  Šīs direktīvas 1. punkta nozīmē
a) tieša diskriminācija notiek tad, ja kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ pret vienu personu attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.
a) tieša diskriminācija notiek tad, ja viena vai vairāku 1. pantā minēto iemeslu dēļ pret vienu personu vai personām, kas biedrojas ar šo personu, attiecas, attiecās vai attiektos nelabvēlīgāk, nekā salīdzināmā situācijā pret citu personu.
b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.
b) netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse īpašā veidā nelabvēlīgāk ietekmē personas, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai pārliecībai, tās ir ar konkrētu invaliditāti, tām ir konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, vai arī personas, kuras ir vai arī par kurām domā, ka tās ir saistītas ar šādām personām, salīdzinājumā ar citām personām, ja vien minētais noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnota, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts
3.  Uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kura dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi.
3.   Neskarot tiesības uz vārda brīvību, uzmākšanos uzskata par diskriminācijas veidu 1. punkta nozīmē, ja vērojama nevēlama izturēšanās kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ ar mērķi aizvainot personas cieņu vai ietekmēt to un radīt vidi, kurā dominē iebiedēšana, naidīgums, pazemojumi vai aizvainojumi. Šajā kontekstā uzmākšanās jēdzienu var definēt saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un praksi.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts
4.  Rīkojumu diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.
4.  Rīkojumu vai prasību, kuras pamatā ir hierarhiskas attiecības, diskriminēt personas kāda 1. pantā minētā iemesla dēļ uzskata par diskrimināciju 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a Diskrimināciju, kuras pamatā ir pieņēmumi par personas reliģisko piederību vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju vai saistība ar personām, kuras ir piederīgas konkrētai reliģijai vai kurām ir konkrēta pārliecība, invaliditāte, konkrēts vecums vai konkrēta dzimumorientācija, uzskata par diskrimināciju 1. punkta izpratnē.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5. punkts
5.  Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti atsakās veikt pienācīgus pasākumus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.
5.  Ja konkrētā gadījumā attiecībā uz personām ar invaliditāti vai personām, kuras ir saistītas ar personu ar invaliditāti un kurām ir vajadzīga dzīvesvieta, lai tās varētu sniegt palīdzību personai ar invaliditāti, atsakās nodrošināt pienācīgus dzīvesvietas apstākļus saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka tā ir diskriminācija 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 6. punkts
6.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis var noteikt, ka atšķirīga attieksme vecuma dēļ nav diskriminācija, ja valsts tiesību aktu kontekstā tā ir attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši un vajadzīgi. Jo īpaši ar šo direktīvu neizslēdz konkrēta vecuma noteikšanu saistībā ar piekļuvi sociālajiem pabalstiem, izglītībai un dažām precēm un pakalpojumiem.
6.  Šī direktīva neizslēdz atšķirīgu attieksmi vecuma dēļ, ja tā ir objektīvi un pamatoti attaisnojama, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir atbilstoši, proporcionāli, vajadzīgi un iedarbīgi.
Grozījums Nr. 87 un 44
Direktīvas priekšlikums
2. pants − 7. punkts
7.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis, sniedzot finanšu pakalpojumus, var atļaut samērīgas attieksmes atšķirības, ja, izmantojot attiecīgus un precīzus aktuāros datus vai statistikas datus, jāņem vērā vecums vai invaliditāte riska novērtēšanas galvenais faktors.
7.  Neskarot 2. punktu, attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šo direktīvu par diskrimināciju neuzskata samērīgas attieksmes atšķirības, ja attiecībā uz minēto produktu vecums vai invaliditāte ir riska novērtēšanas noteicošais faktors, pamatojoties uz attiecīgiem aktuāriem principiem, precīziem statistikas datiem vai medicīnas atziņām. Šiem datiem jābūt precīziem, jauniem, atbilstīgiem un pēc pieprasījuma pieejamiem saprotamā veidā. Aktuārajiem un riska faktoriem ir jāatspoguļo pozitīvās pārmaiņas attiecībā uz vidējo mūža ilgumu un aktīvu novecošanu, kā arī mobilitātes un piekļuves uzlabojumi invalīdiem. Pakalpojumu sniedzējam jāspēj objektīvi pierādīt ievērojami augstāka riska esību un nodrošināt, ka attieksmes atšķirības ir objektīvi un pamatoti attaisnojamas, pamatojoties uz likumīgu mērķi, un līdzekļi šā mērķa sasniegšanai ir samērīgi, nepieciešami un iedarbīgi.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 8. punkts
8.  Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai.
8.  Direktīva neskar vispārīgus valstu tiesību aktos paredzētus pasākumus, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi un samērīgi sabiedriskai drošībai, sabiedriskās kārtības uzturēšanai un aizsardzībai pret kriminālnoziegumiem, veselības un tiesību un citu personu brīvības aizsardzībai.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a Šajā direktīvā atzīst, ka tiesības uz privātuma aizsardzību ir līdzeklis cīņā pret šajā pantā minētajiem diskriminācijas veidiem.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts - 1. daļa − d apakšpunkts
d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un citiem pakalpojumiem, tostarp mājokļiem, un preču piegādei un citu pakalpojumu sniegšanai.
d) piekļuvi sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem un transportam.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts − 1. daļa - da apakšpunkts (jauns)
da) līdzdalību un darbību organizācijās, kā arī to sniegto pakalpojumu izmantošanu.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts − 2. daļa
Šā punkta d) apakšpunkts attiecas uz indivīdiem, vienīgi ciktāl tie veic profesionālu vai komerciālu darbību.
Šā punkta d) apakšpunkts neattiecas uz darījumiem starp privātpersonām, kuru profesionālajā vai komerciālajā darbībā šie darījumi neietilpst.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus par civilstāvokli vai ģimenes stāvokli un reproduktīvajām tiesībām.
2.  Šī direktīva nemaina kompetenču sadalījumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 89 un 51
Direktīvas priekšlikums
3. pants − 3. punkts
3.  Šī direktīva neskar dalībvalstu atbildību par mācību saturu, pasākumiem un izglītības sistēmu organizāciju, tostarp tādas izglītības nodrošināšanu, kas apmierina īpašas vajadzības. Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgu attieksmi saistībā ar piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ.
3.  Šī direktīva neattiecas uz mācību saturu, pasākumiem un valsts izglītības sistēmu organizāciju, tajā pašā laikā dalībvalstis nodrošina personām ar invaliditāti tiesības uz izglītību, šos cilvēkus nediskriminējot un pamatojoties uz vienlīdzīgām iespējām. Dalībvalstis arī nodrošina, ka, pieņemot lēmumu par piemēroto izglītības vai apmācības veidu, tiek ņemts vērā personas ar invaliditāti viedoklis. Dalībvalstis var pieļaut atšķirības attiecībā uz piekļuvi izglītības iestādēm reliģijas vai pārliecības dēļ tā, lai saglabātu šādu iestāžu īpašās iezīmes un ētiku un izglītības iestāžu daudzveidību, ja ar to netiek pārkāptas tiesības uz izglītību un netiek pamatota jebkāda veida diskriminācija. Dalībvalstis nodrošina, ka tādēļ netiek liegtas tiesības iegūt izglītību.
Grozījums Nr. 95 un 52
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
4.  Šī direktīva neskar valstu tiesību aktus, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko veicina vīriešu un sieviešu līdztiesību.
4.  Šo direktīvu nepiemēro valstu tiesību aktiem, kas nodrošina valsts, valsts iestāžu vai struktūru, vai izglītības laicīgo raksturu, kā arī tiesību aktus, kas attiecas uz baznīcu un citu organizāciju, kuras balstās uz reliģiju vai pārliecību, statusu,darbībuun tiesisko regulējumu gadījumos, kas neietilpst ES kompetencē. Ja baznīcu un citu organizāciju, kas balstās uz reliģiju vai pārliecību, darbības ietilpst ES kompetencē, uz tām attiecas ES diskriminācijas novēršanas noteikumi. Līdzīgi tā neskar valstu tiesību aktus, ar ko nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 5. punkts
5.  Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa.
5.  Šī direktīva neattiecas uz attieksmes atšķirībām, pamatojoties uz valstspiederību, un neskar noteikumus un nosacījumus par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un neattiecas uz jebkādu attieksmi, kas izriet no attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku juridiskā statusa. Diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kas izpaužas kā atšķirīga attieksme valstspiederības dēļ, uzskata par diskrimināciju 1. panta izpratnē.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
3. pants − 5.a punkts (jauns)
5.a Direktīvas darbība neskar reklāmas un plašsaziņas līdzekļu jomu.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts - ievaddaļa
1.  Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti,
1.  Lai garantētu atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam attiecībā uz personām ar invaliditāti, jēdzienu "invaliditāte" izprotot atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un attiecinot to arī uz personām, kas slimo ar hroniskām slimībām,
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem un transportam. Šādi pasākumi nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt pamatīgas sociālās aizsardzības, sociālo priekšrocību, veselības aprūpes, izglītības vai attiecīgo preču un pakalpojumu pārmaiņas vai prasīt nodrošināt to alternatīvas.
a) jau iepriekš paredz tādus pasākumus, tostarp pienācīgus grozījumus vai pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, sociālajām priekšrocībām, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedrībai pieejamām precēm un pakalpojumiem un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, tostarp mājokļiem, telekomunikācijām un elektroniskajiem sakaru līdzekļiem, pieejamos formātos pasniegtai informācijai, finanšu pakalpojumiem, kultūrai un izklaidei, sabiedriskām ēkām, transporta veidiem, kā arī citām sabiedriskām telpām un objektiem. Ja nediskriminējošas piekļuves nesniegšanu izraisa kāda prakse, politikas nostādne vai procedūra, tiek veikti pasākumi, lai novērstu šādu ietekmi;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  Konkrētā vajadzības gadījumā un neskarot pienākumu nodrošināt efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nodrošina pienācīgus pasākumus, ja vien tie nerada nesamērīgu slogu.
b)   Šā punkta piemērošanas vajadzībām efektīva un nediskriminējoša piekļuve nozīmē to, ka tiek apzināti novērsti šķēršļi un ierobežojumi, kā arī nepieļauti jauni šķēršļi un ierobežojumi, kas ietekmētu cilvēku ar invaliditāti iespējas izmantot sabiedrībai pieejamas preces, pakalpojumus un objektus neatkarīgi no šķēršļa vai ierobežojuma, vai invaliditātes veida. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem un neatkarīgi no minēto šķēršļu un barjeru likvidēšanai izvēlētajiem pasākumiem nodrošina personu ar invaliditāti efektīvu nediskriminējošu piekļuvi saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro personām bez invaliditātes, un vajadzības gadījumā cilvēkiem ar invaliditāti atvieglo iespēju izmantot palīglīdzekļus, tostarp pārvietošanās un piekļuves palīdzību, piemēram, sertificētus pavadoņsuņus vai suņus-palīgus. Ja, neraugoties uz visiem centieniem, efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi pienācīgiem dzīvesvietas apstākļiem nav iespējams nodrošināt saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem un atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, tad nodrošina citas iedarbīgas piekļuves iespējas. Saskaņā ar šo noteikumu "pienācīgi dzīvesvietas apstākļi" ir alternatīvi pasākumi, kas vajadzīgi, lai konkrētā gadījumā nodrošinātu personai ar invaliditāti vienlīdzīgu piekļuvi un/vai vienlīdzīgas iespējas izmantot vai baudīt citas tiesības, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā 3. panta 1. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Lai novērtētu, vai pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta prasības, rada nesamērīgu slogu, īpaši jāņem vērā organizācijas lielums un resursi, tās veids, lēstās izmaksas, preču un pakalpojumu dzīvescikls un iespējamās priekšrocības, ko gūs personas ar invaliditāti, ja tiks uzlabota piekļuve. Slogs nav nesamērīgs, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgās dalībvalsts vienlīdzīgas attieksmes jomas politikas ietvaros.
2.   Pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, nedrīkst radīt nesamērīgu slogu un prasīt būtiskas pārmaiņas. Lai novērtētu, vai attiecīgais pasākums rada nesamērīgu slogu, jāņem vērā, vai tas nav grūti īstenojams vai nedrošs un vai to nav iespējams īstenot un padarīt drošu, izmantojot pienācīgus noteikumu, politikas nostādņu vai prakses pielāgojumus vai likvidējot arhitektoniskus, saziņas vai transporta šķēršļus, vai nodrošinot palīglīdzekļus vai palīgpakalpojumus. Izmaiņa uzskatāma par būtisku, ja tā preču un pakalpojumu īpašības vai nozares, profesijas vai uzņēmuma raksturu maina tādā mērā, ka preču izplatītājs vai pakalpojumu sniedzējs faktiski izplata pilnīgi citu preci vai sniedz pilnīgi citu pakalpojumu. Pienācīgi pasākumi nebūt obligāti nenozīmē, ka jāveic ievērojamas tādu ēku konstrukcijas izmaiņas, kuras īpaši aizsargā valsts noteikumi, pamatojoties uz šo ēku vēsturisko, kultūras vai arhitektonisko vērtību. Slogu neuzskata par nesamērīgu, ja to pietiekami kompensē pasākumi, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī. Pienācīgu pasākumu princips un nesamērīgs slogs ir jāinterpretē, ņemot vērā Direktīvu 2000/78/EK un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem.
3.  Direktīva neskar Kopienas tiesību aktu noteikumus vai valstu noteikumus par piekļuvi konkrētām precēm vai pakalpojumiem. Tomēr ES iestādes un dalībvalstis, cik vien iespējams, veic pasākumus, lai preču, it īpaši rūpniecības preču, izplatītājus un pakalpojumu piedāvātājus rosinātu izstrādāt pieejamus risinājumus, piemēram, izmantojot publiskā iepirkuma procedūras. Pieejamas preces un pakalpojumi ir tādas preces un pakalpojumi, kas izstrādāti tā, lai tos varētu izmantot ikviens lietotājs.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
5. pants
Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.
Vienlīdzīgas attieksmes princips nekavē dalībvalstis saglabāt vai pieņemt īpašus pasākumus vai uzticēt šo pasākumu īstenošanu valsts, privātajam vai brīvprātīgajam sektoram, lai nepieļautu vai kompensētu trūkumus, kas saistīti ar reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju, un lai praksē nodrošinātu pilnīgu vienlīdzību.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras uzskata, ka tām nodarīts kaitējums, jo nav piemērots vienlīdzīgas attieksmes princips, ir praktiski pieejamas tiesas un/vai administratīvas procedūras, tostarp, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, samierināšanas procedūras, lai panāktu šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi, pat ja tās attiecības, kuru ietvaros, iespējams, notikusi diskriminācija, ir izbeigtas.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a Dalībvalstis ievieš savā tiesību sistēmā šādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu reālu un efektīvu kompensāciju vai atlīdzību, kuru dalībvalstis noteikušas par zaudējumiem un kaitējumu, kas radīti personai, kura cietusi diskriminācijas dēļ šīs direktīvas izpratnē, un lai šie pasākumi būtu preventīvi un samērīgi ar radīto kaitējumu.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus par pierādījumiem, kas ir labvēlīgāki prasītājam.
2.  Šā panta 1. punkts nekavē dalībvalstis ieviest tādus noteikumus, kas ir labvēlīgāki prasītājam.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Līdztiesības veicināšana
9.a Dalībvalstis, izstrādājot un īstenojot normatīvos un administratīvos aktus, politikas un darbības jomās, kas minētas šajā direktīvā, aktīvi veicina personu līdztiesību neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
10. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp internetu, attiecīgajām personām visā dalībvalsts teritorijā tiek sniegta informācija par noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem.
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis organizē ad hoc informācijas un izglītošanas kampaņas un apmācības kursus.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
11. pants
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām, kurām saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi ir likumīgas intereses piedalīties cīņā pret diskrimināciju, kas notiek šajā direktīvā minēto iemeslu dēļ un jomās, uz ko tā attiecas.
Lai veicinātu vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstis rosina dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, īpaši ar nevalstiskajām organizācijām un šādā dialogā iekļauj arī šīs direktīvas īstenošanas pārraudzību.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izraugās struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par cilvēktiesību aizsardzību vai indivīda tiesību aizsardzību, ieskaitot tiesības, kas paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK un 2004/113/EK.
1.  Dalībvalstis izraugās neatkarīgu un pienācīgi finansētu struktūru vai struktūras, kuru uzdevums ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šai struktūrai vai struktūrām ir pilnvaras šīs direktīvas darbības jomās, kā arī nodarbinātības un profesijas jomā saskaņā ar Direktīvu 2000/78/EK. Šīs struktūras var būt to iestāžu daļa, kuras valsts mērogā atbild par to tiesību aizsardzību, kuras paredzētas citos Kopienas tiesību aktos, tostarp Direktīvā 2000/43/EK, 2000/78/EK un 2004/113/EK.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – -1. ievilkums (jauns)
– gadījumos, kad diskriminācijas upuris un atbildētājs dzīvo dažādās dalībvalstīs, veicināt par diskrimināciju ierosinātos administratīvos vai tiesas procesus, sazinoties ar pielīdzinātu organizāciju vai organizācijām tajā dalībvalstī, kurā dzīvo atbildētājs;
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – -1.a ievilkums (jauns)
– nodrošināt sūdzības iesniedzējam juridiskās palīdzības pieejamību atbilstīgi Padomes Direktīvai 2003/8/EK (2003. gada 27. janvāris), lai vajadzības gadījumā uzlabotu tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātos noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos 1;
_____________
1 OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 2. ievilkums
- veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju;
– uzraudzīt un veikt neatkarīgus apsekojumus par diskrimināciju, tostarp par diskriminācijas novēršanas tiesību aktu piemērošanu;
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
– sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar Pamattiesību aģentūru un citām atbilstīgajām ES iestādēm.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis nodrošina šīm struktūrām pietiekamus resursus, lai tās varētu pildīt uzdevumus efektīvā un viegli pieejamā veidā.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
13. pants – a punkts
a) atceļot administratīvos un normatīvos aktus, kas ir pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam;
a) nekavējoties atceļot normatīvus un administratīvus aktus, kas ir pretrunā ar vienlīdzīgas attieksmes principu;
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
14. pants
Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.
Dalībvalstis nosaka noteikumus un sankcijas, kas piemērojamas tad, ja ir pārkāpti valsts noteikumi, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Sankcijas var ietvert kompensācijas izmaksu, kuras apmērs nav ierobežots, nosakot konkrētu maksimālo summu, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām, kā arī jānodrošina diskriminējošas izturēšanās pārtraukšana un jānovērš tās sekas.
Grozījums Nr. 59 un 77
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Lai ievērotu īpašus nosacījumus, dalībvalstis vajadzības gadījumā var noteikt, ka 4. pantā noteiktais pienākums nodrošināt efektīvu pieejamību stājas spēkā … [vēlākais] četri [gadi pēc pieņemšanas].
2.  Lai ievērotu pienākumu nodrošināt efektīvu pieejamību esošajai infrastruktūrai, politikas nostādnēm un procedūrām šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, dalībvalstis vajadzības gadījumā šīs prasības īstenošanai var iegūt papildus vēl 10 gadus no transponēšanas termiņa beigām.
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, vēlākais 1. punktā minētajā datumā informē par to Komisiju, norādot iemeslus.
Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu laikposmu, iesniedz Komisijai plānu par pakāpenisku 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību, tostarp mērķu, līdzekļu un termiņu, izpildi. Ikviena dalībvalsts, kas izvēlas izmantot šo papildu laikposmu, divas reizes gadā ziņo Komisijai par veikto darbu, nodrošinot efektīvu nediskriminējošu piekļuvi, un par panākumiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumu īstenošanā. Komisija divas reizes gadā sniedz ziņojumu Padomei.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un valstu vienlīdzības iestādes vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par direktīvas piemērošanu.
1.  Dalībvalstis vēlākais līdz ... un tad ik pēc pieciem gadiem Komisijai paziņo visu informāciju, kas nepieciešama, lai Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Ne vēlāk kā ... gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā ir jāstājas spēkā visaptverošam Kopienas tiesiskajam regulējumam kā vienai direktīvai, kas apvieno un tādējādi aizstāj visas tās direktīvas, kuras pamatojas uz EK līguma 13. pantu, tostarp arī šo direktīvu. Jaunā direktīva paredz vienādu aizsardzības līmeni pret katru diskriminācijas iemeslu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņems vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.
2.  Komisijas ziņojumā vajadzības gadījumā ņem vērā sociālo partneru un attiecīgo nevalstisko organizāciju, kā arī ES Pamattiesību aģentūras viedokļus. Ziņojumā iekļauj pārskatu par dalībvalstu pašreizējo praksi saistībā ar 2. panta 7. punkta piemērošanu attiecībā uz vecuma vai invaliditātes kā faktora izmantošanu prēmiju un izmaksu aprēķināšanai. Saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu šajā ziņojumā starp citu sniedz ietekmes novērtējumu par veiktajiem pasākumiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Ziņojumā iekļauj arī informāciju par daudzkārtēju diskrimināciju, turklāt tas attiecas ne tikai uz diskrimināciju reliģijas vai pārliecības, dzimumorientācijas, vecuma un invaliditātes dēļ, bet arī uz diskrimināciju dzimuma, rases un etniskās izcelsmes dēļ. Ievērojot saņemto informāciju, vajadzības gadījumā ziņojumā ietver priekšlikumus par šīs direktīvas pārskatīšanu vai grozīšanu.

ES un Baltkrievijas dialoga novērtējums divas reizes gadā
PDF 285kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par ES un Baltkrievijas dialoga novērtējumu reizi divos gados
P6_TA(2009)0212B6-0177/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Baltkrievijā, īpaši 2009. gada 15. janvāra rezolūciju par stratēģiju attiecībā uz Baltkrieviju(1),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2009. gada 16. marta secinājumus par Baltkrieviju, kuros ietverts lēmums pagarināt vīzu izsniegšanas aizlieguma nepiemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, tostarp prezidentam Aleksandram Lukašenko, un pagarināt ierobežojošos pasākumus,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. decembra paziņojumu "Austrumu partnerība" (COM(2008)0823),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 21. novembra deklarāciju par Eiropas Savienības gatavību, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politiku, atjaunot attiecības ar Baltkrieviju un tās iedzīvotājiem;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā Padome iepriekš minētajos 2009. gada 16. marta secinājumos apstiprināja gatavību padziļināt attiecības ar Baltkrieviju, kas būs atkarīga no Baltkrievijas virzības uz demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu, kā arī gatavību palīdzēt Baltkrievijai sasniegt šos mērķus;

B.   tā kā Padome, izvērtējot notikumus Baltkrievijā pēc 2008. gada oktobra lēmuma par ieceļošanas pagaidu ierobežojumu atcelšanu atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām, saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju Nr. 2008/844/KĀDP(2) nolēma vēl turpmākos deviņus mēnešus nepiemērot ieceļošanas ierobežojumus;

C.   tā kā Padome ar Kopējo nostāju Nr. 2006/276/KĀDP nolēma par vienu gadu pagarināt ierobežojošos pasākumus pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām;

D.   tā kā ES joprojām ir nobažījusies par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un nesenajiem vardarbības gadījumiem šajā reģionā;

E.   tā kā, atbildot uz Baltkrievijas spertajiem pozitīvajiem soļiem, Komisija jau ir uzsākusi pastiprinātu dialogu ar Baltkrieviju tādās nozarēs kā enerģētika, vide, muita, transports, pārtikas nekaitīgums un ir apstiprinājusi gatavību vēl vairāk paplašināt šīs tehniska rakstura sarunas, kas ir izdevīgas abām pusēm, paredzot, ka šajās sarunās nevar iekļaut nekādus plānus būvēt pie ES robežas jaunu atomelektrostaciju, kas neatbilstu Rietumu modelim;

F.   tā kā Padome iekļāva Baltkrieviju Austrumu partnerības iniciatīvā, ko Komisija ir uzsākusi ar savu minēto 2008. gada 3. decembra deklarāciju, lai pastiprinātu sadarbību ar vairākām Austrumeiropas valstīm;

G.   tā kā Baltkrievijas ārlietu ministrs Sergejs Martinovs paziņoja, ka "Baltkrievija pozitīvi vērtē piedalīšanos Austrumu partnerības iniciatīvā", un piebilda, ka Baltkrievija plāno piedalīties šajā iniciatīvā;

H.   tā kā Žurnālistu aizstāvības komiteja aicināja Baltkrievijas varasiestādes atjaunot Andrzej Poczobut ‐ Polijas lielākās dienas avīzes Gazeta Wyborcza korespondenta ‐ akreditāciju un izmeklēt nesen notikušo viņa un viņa ģimenes psiholoģisku ietekmēšanu un draudēšanu Baltkrievijas rietumdaļas pilsētā Grodņā, jo viņš kritizēja Baltkrievijas valdības politiku; tā kā 2009. gada 17. martā Andzrej Poczobut piesprieda sodu EUR 148 apmērā par to, ka viņš informēja par Poļu savienības sanāksmi Baltkrievijā;

1.   atbalsta Padomes lēmumu par vienu gadu pagarināt ierobežojošos pasākumus pret atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām un vienlaikus vēl deviņus mēnešus nepiemērot ieceļošanas pagaidu ierobežojumus atsevišķām Baltkrievijas amatpersonām;

2.   joprojām ir nobažījies par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un nesenajiem vardarbības gadījumiem šajā reģionā; sagaida, ka tuvākajā nākotnē tiks sākts cilvēktiesību dialogs ar Baltkrieviju;

3.   atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Baltkrievijas augsta līmeņa dialogu, tostarp divpusējos kontaktus, un intensīvu tehnisko sadarbību, ko ir sākusi Komisija kā savstarpējās sapratnes veicināšanas veidu un iespēju risināt problēmas un jautājumus, kas skar abas puses;

4.   uzskata, ka politiskā dialoga starp ES un Baltkrieviju pastiprināšanai jānotiek tikai tad, ja tiek atcelti opozīcijas protestu dalībnieku un cilvēktiesību aizstāvju brīvības ierobežojumi un tiek pārtraukta vardarbība pret viņiem, šajā sakarā aicina nekavējoties atbrīvot uzņēmējus Mikalaju Autuhoviču, Juriju Ļavonavu un Vladimiru Asipenku, kā arī jauniešu opozicionāru Artjomu Dubski, kā arī pārskatīt brīvību ierobežojošos soda veidus, kas piemēroti vienpadsmit 2008. gada janvāra demonstrācijas dalībniekiem;

5.   atzinīgi vērtē un aicina turpināt Baltkrievijas sadarbību ar EDSO/ Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju jautājumā par vēlēšanu likumu;

6.   uzstāj, ka Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība ir jāiesaista ES un Baltkrievijas dialogā;

7.   aicina Baltkrievijas valdību izmantot turpmākos deviņus mēnešus, lai parādītu ievērojamu progresu šādās jomās:

   Baltkrievijas vēlēšanu likuma reforma, lai visos līmeņos nodrošinātu opozīcijas pārstāvību vēlēšanu komisijās un panāktu balsu skaitīšanas pārredzamību un kontrolējamību;
   vienādu tiesību nodrošināšana visiem plašsaziņas līdzekļiem, atceļot aizliegumu izplatīt neatkarīgus iespiedizdevumus valstij piederošajā izplatīšanas tīklā Sajuzdruk (kiosku tīkls) un ar Baltkrievijas pasta Belpošta starpniecību; Baltkrievijas kriminālkodeksa 367., 368., 369. un 369–1. panta atcelšana, kurus bieži vien izmanto, lai vajātu žurnālistus saistībā ar viņu profesionālo darbību; žurnālistu, tostarp ārvalstu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju, akreditācijas procedūras vienkāršošana;
   biedrošanās un pulcēšanās brīvības nodrošināšana, atceļot kriminālkodeksa 193–1. pantu, kas paredz kriminālatbildību par darbību nereģistrētās sabiedriskās organizācijās, politiskās partijās un fondos; reliģijas brīvības saglabāšana;
   politisko tiesību un brīvību nodrošināšana, pārtraucot ierasto praksi atlaist cilvēkus no darba vai izslēgt no augstskolas politisku motīvu dēļ; vajāšanas par izvairīšanos no karadienesta pārtraukšana attiecībā pret studentiem, kuri izslēgti no augstskolas par savu pilsonisko nostāju; pārskatīšana nesenām lietām saistībā ar dažu jauno aktīvistu, piemēram, Franaka Vjačorkas, Ivana Šilas un Zmitera Fedaruka, piespiedu iesaukšanu militārajā dienestā, kas līdzinās valsts īstenotai ķīlnieku saņemšanai;

8.   aicina Baltkrievijas valdību nekavējoties noteikt moratoriju visiem piespriestajiem nāvessodiem un to izpildei ar nolūku nākotnē nāvessodu atcelt pavisam (kā noteikts ANO Ģenerālās Asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūcijā Nr. 62/149 par nāvessoda moratoriju), nekavējoties visu uz nāvi notiesāto ieslodzīto sodu aizstāt ar ieslodzījumu, pielāgot tiesību aktus tā, lai izpildītu valsts saistības pret starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, un nodrošināt, ka tiek stingri ievēroti starptautiski atzīti godīgas tiesas standarti;

9.   aicina Baltkrievijas varasiestādes atzīt Poļu savienību, ko vada Anželika Borisa, kuru atkārtoti ievēlēja par priekšsēdētāju Poļu savienības kongresā 2009. gada 15. martā;

10.   aicina Padomi un Komisiju, ja Baltkrievija nodrošinās atbilstību iepriekš minētajiem kritērijiem attiecīgajā deviņu mēnešu laikā, apsvērt iespēju atcelt ieceļošanas aizliegumu pavisam, kā arī veikt pasākumus, lai atvieglotu Baltkrievijas ekonomisko un sociālo progresu un paātrinātu Baltkrievijas reintegrācijas procesu Eiropas demokrātisko nāciju saimē;

11.   aicina Padomi un Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai liberalizētu vīzu procedūras Baltkrievijas pilsoņiem, jo šādi pasākumi ir būtiski nepieciešami, lai īstenotu ES politikas galveno mērķi attiecībā uz Baltkrieviju, proti, iesaistīt Baltkrieviju Eiropas un reģionālajos procesos un padarīt šīs valsts demokratizāciju neatgriezenisku; tādēļ aicina Padomi un Komisiju apsvērt iespēju pazemināt maksu par vīzu un atvieglot vīzu saņemšanas procedūru Baltkrievijas pilsoņiem, kas ieceļo Šengenas zonā;

12.   aicina Komisiju pilnībā un efektīvi izmantot iespējas atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātijas attīstību, izmantojot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu(3) (EIDHR); mudina Komisiju regulāri un pilnībā informēt Parlamentu par to, kā tiek izmantots EIDHR finansējums;

13.   aicina Komisiju piešķirt finansiālu atbalstu neatkarīgajam Baltkrievijas televīzijas kanālam Belsat un mudināt Baltkrievijas valdību Belsat oficiāli reģistrēt; aicina Baltkrievijas valdību, demonstrējot labu gribu un pozitīvas pārmaiņas, ļaut Baltkrievijas Eiropas Humanitārajai universitātei, kas darbojas trimdā Viļņā, legāli atgriezties Baltkrievijā, balstoties uz patiesām garantijām, ka tā varēs brīvi darboties un atsākt darbību Minskā tās turpmākajai attīstībai piemērotos apstākļos, it īpaši ļaujot EHU 2009. gada laikā atjaunot tās bibliotēku Minskā, piešķirot telpas un radot apstākļus, kas ļautu savākt plašu un brīvi pieejamu izdevumu klāstu baltkrievu, krievu, angļu, vācu un franču valodā;

14.   tādēļ aicina Padomi un Komisiju apsvērt pasākumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tirdzniecību, ieguldījumus, enerģētikas un transporta infrastruktūru, kā arī ES un Baltkrievijas pārrobežu sadarbību, lai veicinātu Baltkrievijas iedzīvotāju labklājību un uzlabotu viņu spēju brīvi sazināties ar ES un ceļot uz ES;

15.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, EDSO un Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības sekretariātam, kā arī Baltkrievijas parlamentam un valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0027.
(2) Padomes 2008. gada 10. novembra Kopējā Nostāja 2008/844/KĀDP, ar ko groza Kopējo Nostāju 2006/276/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz dažām Baltkrievijas amatpersonām (OV L 300, 11.11.2008., 56. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).


Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms
PDF 260kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu
P6_TA(2009)0213RC-B6-0165/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gada 9. decembra rezolūciju Nr. 260 (III) A par genocīdu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(1),

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006. gada 25. janvāra rezolūciju Nr. 1481 par nepieciešamību izteikt starptautisku nosodījumu totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem,

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu(2),

–   ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par demokrātiju un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tostarp 2005. gada 12. maija rezolūciju par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 1945.gada 8.maijā(3), 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Golodomora upuru pieminēšanu(4) un 2009. gada 15. janvāra rezolūciju par Srebreņicu(5),

–   ņemot vērā dažādās pasaules daļās izveidotās Patiesības un taisnīguma komisijas, kas ir palīdzējušas cilvēkiem, kuri agrāk dzīvojuši vairākos autoritāros un totalitāros režīmos, pārvarēt atšķirīgos uzskatus un panākt izlīgumu,

   ņemot vērā priekšsēdētāja un politisko grupu paziņojumus 2006. gada 4. jūlijā ‐ 70 gadus pēc ģenerāļa Franko īstenotā valsts apvērsuma Spānijā;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā vēsturnieki piekrīt tam, ka pilnībā objektīva vēsturisku faktu interpretācija nav iespējama un objektīvi vēstures apraksti nepastāv; tā kā profesionāli vēsturnieki tomēr izmanto zinātniskus instrumentus, lai pētītu pagātni un censtos būt pēc iespējas objektīvāki;

B.   tā kā nevienai politiskai struktūrai vai politiskai partijai nav monopoltiesību attiecībā uz vēstures interpretāciju un šādas struktūras un partijas nevar pretendēt uz objektivitāti;

C.   tā kā parlamentiem, izmantojot ar balsu vairākumu pieņemtus lēmumus, nevajadzētu uzspiest vēsturisku faktu oficiālas politiskas interpretācijas; tā kā parlamenti nevar pieņemt likumus par pagātnes interpretāciju;

D.   tā kā viens no Eiropas integrācijas procesa pamatuzdevumiem ir turpmāk nodrošināt pamattiesību un tiesiskuma ievērošanu un tā kā Līguma par Eiropas Savienību 6. un 7. panta noteikumi paredz piemērotus mehānismus šā mērķa sasniegšanai;

E.   tā kā nepareiza vēstures interpretācija var veicināt atstumšanas politiku un tādējādi provocēt naidu un rasismu;

F.   tā kā nedrīkst aizmirst Eiropas traģiskos pagātnes notikumus, lai varētu godināt upuru piemiņu, nosodīt noziegumu izdarītājus un, pamatojoties uz patiesības atzīšanu un šo notikumu atceri, panākt samierināšanos;

G.  tā kā 20. gadsimtā Eiropā totalitāru un autoritāru režīmu dēļ miljoniem upuru tika deportēti, ieslodzīti cietumos, spīdzināti un nogalināti; tā kā tomēr jāatzīst holokausta unikālums;

H.  tā kā Rietumeiropā nozīmīgākā vēsturiskā pieredze bija saistīta ar nacismu un tā kā Austrumeiropas un Viduseiropas valstis pieredzējušas gan komunismu, gan nacismu; tā kā ir jāveicina izpratne par šo valstu divkāršo diktatoriskās pagātnes mantojumu;

I.   tā kā Eiropas integrācija sākotnēji bija kā atbildes reakcija gan uz ciešanām, ko tās iedzīvotājiem sagādāja abi pasaules kari un nacistu tirānija, kas vainojama pie holokausta, gan arī uz totalitārā un nedemokrātiskā komunistiskā režīma izplatīšanos Viduseiropā un Austrumeiropā un tā kā vēlāk tā kļuva par līdzekli, kā, valstīm sadarbojoties un apvienojoties, pārvarēt dziļo plaisu un naidīgumu Eiropā, izbeigt karu un nodrošināt Eiropā demokrātiju;

J.   tā kā Eiropas integrācija ir noritējusi sekmīgi un ir izveidota Eiropas Savienība, kas pašlaik ietver Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kurās no Otrā pasaules kara beigām līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumam valdīja komunistiskie režīmi, un tā kā Grieķijas, Spānijas un Portugāles, kuras ilgstoši cieta no fašistiskiem režīmiem, pievienošanās pirms minēto valstu iestāšanās ES sekmēja demokrātijas nostiprināšanu Dienvideiropā;

K.   tā kā Eiropa nekļūs vienota, ja nespēs panākt kopīgu viedokli par savu vēsturi, atzīt nacismu, staļinismu un fašistu un komunistu režīmus par kopīgu mantojumu un veikt godīgas un pilnīgas debates par to noziegumiem pagājušajā gadsimtā;

L.   tā kā atkalapvienotā Eiropa 2009. gadā svinēs 20. gadadienu kopš Viduseiropas un Austrumeiropas komunistisko režīmu sabrukuma un Berlīnes mūra nojaukšanas, šī iespēja būtu jāizmanto, lai uzlabotu informētību par pagātni, atzītu pilsoņu demokrātisko iniciatīvu lomu un stiprinātu kopības sajūtu un kohēziju;

M.   tā kā ir svarīgi atcerēties arī tos, kuri aktīvi pretojās totalitārisma varai un kuriem būtu eiropiešu apziņā jāieņem sava vieta kā totalitārisma laika varoņiem, atzīstot viņu apņēmību, uzticību ideāliem, godīgumu un drosmi;

N.   tā kā no upuru viedokļa nav nozīmes tam, kurš no režīmiem un kādu iemeslu dēļ viņiem atņēma brīvību, spīdzināja vai slepkavoja,

1.   izsaka līdzjūtību visiem totalitārisma un nedemokrātisko režīmu upuriem Eiropā un apliecina cieņu tiem, kas cīnījās pret tirāniju un apspiešanu;

2.   atkārtoti apliecina apņemšanos Eiropā nodrošināt mieru un labklājību, ievērojot tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības;

3.   uzsver, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni, jo samierināšanos nevar panākt bez patiesības un pagātnes notikumu atceres; atkārtoti apstiprina vienoto nostāju pret jebkādām totalitārisma izpausmēm neatkarīgi no ideoloģiskā pamatojuma;

4.   atgādina, ka pavisam nesen, 1995. gada jūlijā, Eiropā bija vērojamas genocīda izpausmes un tika veikti noziegumi pret cilvēci un ka ir nepieciešama nepārtraukta modrība, lai apkarotu nedemokrātiskas, ksenofobiskas, autoritāras un totalitāras idejas un tendences;

5.   uzsver, ka ir jāatbalsta Eiropas nemierīgās pagātnes dokumentēšana un liecību vākšana, lai palielinātu Eiropas informētību par noziegumiem, kas pastrādāti totalitāro un nedemokrātisko režīmu laikā, jo nav iespējams panākt samierināšanos bez pagātnes notikumu atceres;

6.   pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs 20 gadus pēc komunistisko diktatūru sabrukuma Viduseiropā un Austrumeiropā piekļuve personiski svarīgiem dokumentiem vai tādiem dokumentiem, kas nepieciešami zinātniskajai izpētei, ir nepamatoti ierobežota; prasa visām dalībvalstīm pielikt patiesas pūles, lai nodrošinātu piekļuvi arhīviem, tostarp bijušo iekšējās drošības dienestu, slepenpolicijas un izlūkdienestu arhīviem, tomēr jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šis process netiek ļaunprātīgi izmantots politiskiem mērķiem;

7.   stingri un nepārprotami nosoda visus noziegumus pret cilvēci un masveidīgos cilvēktiesību pārkāpumus, ko veikuši visi totalitārie un autoritārie režīmi; izsaka šo noziegumu upuriem un viņu ģimenes locekļiem līdzjūtību un sapratni un atzīst viņu ciešanas;

8.   paziņo, ka Eiropas integrācija kā miera un samierināšanas modelis ir brīva visu Eiropas tautu izvēle apņemties veidot kopīgu nākotni un ka Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties nostiprināt Eiropas vēstures mācīšanu un uzsvērt gan Eiropas integrāciju kā vēsturiskas nozīmes sasniegumu, gan spēcīgo kontrastu starp traģisko pagātni un mūsdienu Eiropas Savienību, ko raksturo miers un demokrātiska sabiedriskā kārtība;

10.   uzskata, ka, lai pienācīgi saglabātu atmiņas par vēstures notikumiem, jāveic visaptverošs atkārtots Eiropas vēstures izvērtējums un Eiropas mērogā jāatzīst visi jauno laiku Eiropas vēsturiskie aspekti, tādējādi sekmējot Eiropas integrāciju;

11.   šajā sakarībā aicina Padomi un Komisiju atbalstīt un aizstāvēt tādu NVO darbību kā Krievijas Federācijā izveidotā organizācija Memorial, kas aktīvi pēta un vāc ar staļinisma noziegumiem saistītos dokumentus;

12.   atkārtoti apliecina konsekventu atbalstu starptautiskās tiesu sistēmas nostiprināšanai;

13.   prasa izveidot Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformu, kas sniegtu atbalstu sakaru veidošanai un sadarbībai starp valstu pētniecības institūtiem, kuri specializējas totalitārās vēstures jomā, un izveidot Eiropas mēroga dokumentācijas centru / memoriālu visu totalitāro režīmu upuriem;

14.   prasa stiprināt attiecīgos spēkā esošos finanšu instrumentus, lai sniegtu atbalstu profesionālai vēstures izpētei par iepriekš minētajiem jautājumiem;

15.   prasa visā Eiropā pasludināt 23. augustu par Visu totalitāro un nedemokrātisko režīmu upuru atceres dienu, kurā ar cieņu un taisnīgi piemin upurus;

16.   pauž pārliecību, ka komunistu totalitāro režīmu izdarīto noziegumu publiskošanas un novērtēšanas galīgais mērķis ir samierināšana, ko var sasniegt, uzņemoties atbildību, lūdzot piedošanu un stiprinot morālo atjaunotni;

17.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Savienības asociēto valstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0439.
(3) OV C 92E, 20.4.2006., 392. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0523.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0028.


Kultūras loma Eiropas reģionu attīstībā
PDF 193kWORD 36k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par kultūras lomu Eiropas reģionu attīstībā
P6_TA(2009)0214RC-B6-0166/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju dažādības aizsardzību un veicināšanu,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 24. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar kuru izveido programmu "Kultūra" (2007.–2013. gadam)(2),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(3),

–   ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā Eiropas kultūras aspekts kļūst arvien nozīmīgāks un to izmanto, lai apvienotu Eiropas pilsoņus, turklāt ņemot vērā to atšķirīgās identitātes kultūras un valodas ziņā;

B.   tā kā Eiropas tautu kultūra ir stratēģisks faktors, kas ietekmē Eiropas attīstību vietējā, reģionālā un valsts līmenī, kā arī svarīgāko Eiropas iestāžu līmenī;

C.   tā kā pilsētas un reģioni kļūst par Eiropas mēroga dalībniekiem, jo tos vieno ideja par Eiropu un tie sekmē Eiropas Savienības attīstību;

D.   tā kā pilsoniskās sabiedrības rosināti kultūras projekti ir efektīvs veids reģionu stiprināšanai un attīstīšanai;

E.   tā kā reģionu konferences ir lielisks veids, kādā pilsoniskā sabiedrība var ierosināt projektus un priekšlikumus, apmainīties ar paraugpraksi un rīkot sarunas ar atbildīgajām personām,

1.   uzsver, ka dzīves kvalitāti Eiropas reģionos un pilsētās ļoti ievērojami palīdz uzlabot reģionālās un vietējās attīstības stratēģijas, kurās iekļauti kultūras, jaunrades un mākslas aspekti, jo tās veicina kultūras daudzveidību, demokrātiju, līdzdalību un starpkultūru dialogu;

2.   aicina Komisiju iesniegt Zaļo grāmatu, kurā būtu izklāstīti iespējamie mūsdienu kultūras pasākumi, ar kuriem varētu stiprināt kultūras attīstību Eiropas reģionos;

3.   aicina Komisiju kopā ar reģionālajām iestādēm un vietējo pilsonisko sabiedrību sniegt atbalstu reģionālajām konferencēm;

4.   prasa aktīvu rīcību un izglītošanas kampaņu rīkošanu attiecībā uz kultūras projektu nozīmi reģionu attīstībā;

5.   aicina attiecīgās puses panākt šādu projektu ātru un efektīvu īstenošanu;

6.   sagaida, ka Komisija iespējami drīz iepazīstinās Parlamentu gan ar pētījumu par kultūras ietekmi reģionālā un vietējā līmenī, gan arī ar secinājumiem, kas izriet no šī pētījuma un iespējamo Komisijas rīcību;

7.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Reģionu komitejai.

(1) OV C 311, 21.12.2007., 7. lpp.
(2) OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0123.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0124.


Ieteikums Padomei attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu
PDF 321kWORD 111k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa ieteikums attiecībā uz jauno ES un Krievijas nolīgumu (2008/2104(INI))
P6_TA(2009)0215A6-0140/2009

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vēra ieteikuma priekšlikumu Padomei par ES un Krievijas attiecībām (B6-0373/2007), ko ALDE grupas vārdā iesniedzis Janusz Onyszkiewicz,

-   ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses(1), kurš stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī un kura darbība būtu beigusies 2007. gadā, ja tas nebūtu pagarināts,

-   ņemot vērā Padomes 2008. gada 26. maija lēmumu sākt sarunas ar Krievijas Federāciju par jaunu nolīgumu un šo sarunu atsākšanu 2008. gada decembrī,

-   ņemot vērā ES un Krievijas pēc Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmes izdotajā kopējā paziņojumā noteikto mērķi izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopēju sadarbības telpu ārējās drošības jomā un kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus un vēlāk pieņemtos plānus,

-   ņemot vērā 2006. gada 25. maija Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par īstermiņa vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem(2),

–   ņemot vērā 1991. gada 17. decembrī parakstīto Eiropas Enerģētikas hartu un turpmāko Enerģētikas hartas nolīgumu (ECT), kas bija gatavs parakstīšanai 1994. gada 17. decembrī un kurš stājās spēkā 1998. gada aprīlī, un kas ir juridiski saistošs visām Līgumslēdzējām pusēm, kuras ir ratificējušas ECT un kuras neizvairījās piemērot ECT kamēr tas stāsies spēkā saskaņā ar 45. panta 2. punktu, un ES un Krievijas sarunas enerģētikas jomā, kuras tika sāktas sestajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Parīzē 2000. gada 30. oktobrī,

   ņemot vērā ANO/EEK 1991. gada Espo konvencijas "Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā" Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu (,,Espo konvenciju"),

–   ņemot vērā tā 2008. gada 8. jūlija rezolūciju par gāzes vada, ko plānots būvēt Baltijas jūrā, lai savienotu Krieviju un Vāciju, ietekmi uz vidi(3),

   ņemot vērā iepriekš nepieredzētu Krievijas gāzes piegādes pārtraukumu Eiropas Savienībai 2009. gada janvārī,

-   ņemot vērā ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem un to, ka tās nav devušas reālus rezultātus,

–   ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās protokolus,

-   ņemot vērā pašreizējās sarunas par Krievijas Federācijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO),

-   ņemot vērā Krievijas un starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) daudzos ticamos ziņojumus par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus attiecībā uz Čečeniju un daudzas šādas Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatāmas lietas,

-   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas Federāciju, jo īpaši 2008. gada 18. decembra rezolūcijas par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā un tiesas prāvu Annas Poļitkovskas slepkavības lietā(4), 2008. gada 13. marta rezolūciju par Krieviju(5), 2007. gada 10. maija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Samārā 2007. gada 18. maijā(6), 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Hantimansijskā 2008. gada 26.–27. jūnijā(7), 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas noslepkavošanas(8), 2007. gada 14. novembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi(9) un 2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Helsinkos 2006. gada 24. novembrī(10),

-   ņemot vērā tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(11),

-   ņemot vērā 2007. gada 19. jūnija rezolūciju par ES ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Krieviju(12), kurā teikts, ka "cilvēktiesību situācijai Krievijā ir jābūt neatņemamai ES un Krievijas politiskās darba kārtības daļai" un ka "plaša ekonomiskā sadarbība starp Krieviju un Eiropas Savienību jābalsta uz augstiem demokrātijas standartiem un brīva tirgus principiem",

-   ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par situāciju Gruzijā(13),

-   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 26. septembra rezolūciju par virzību uz kopēju Eiropas ārpolitiku enerģētikas jomā(14),

-   ņemot vērā 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(15) un par efektīvāku ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu: no solījumiem līdz rīcībai(16),

-   ņemot vērā ES un Krievijas Pastāvīgās brīvības, drošības un tiesiskuma partnerības padomes 2007. gada 22. novembra kopīgo paziņojumu,

-   ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un EDSO Parlamentārās asamblejas kopīgo paziņojumu par Krievijas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 2007. gada 2. decembrī,

-   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 83. panta 5. punktu,

-   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0140/2009),

A.   tā kā ES attiecības ar Krieviju ir ļoti nozīmīgas pragmatiskas sadarbības veidošanai; tā kā Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle, Lielā astoņnieka dalībniece, trešā lielākā ES tirdzniecības partnere, ceturtā lielākā euro zonas tirdzniecības partnere un ārkārtīgi būtiska enerģijas piegādātāja ES; tā kā ES ar Krieviju ir kopīgas ne tikai ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet arī mērķis darboties starptautiskajā jomā, kā arī atbildība par globāliem jautājumiem un jautājumiem, kas attiecas uz kopējām Eiropas kaimiņattiecībām; tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju būtu jābalsta uz savstarpējo uzticēšanos un kopējām vērtībām – demokrātiju, cilvēktiesību un tiesiskuma principa ievērošanu –, kā arī uz sadarbību starptautiskajos jautājumos, un tādēļ ir ļoti nozīmīgas, lai nodrošinātu visas Eiropas stabilitāti, drošību un uzplaukumu; tā kā ES attiecībām ar Krieviju ir jābūt pamatotām uz savstarpēju cieņu, kā arī uz cieņas pilnu attieksmi pret visām to suverēnajām kaimiņvalstīm;

B.   tā kā ES ir balstīta uz tādām kopīgām vērtībām kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums, un tā kā pilnīgai šo vērtību ievērošanai ir jābūt vienai no būtiskākajām prioritātēm, attīstot ciešāku sadarbību ar jebkuru trešo valsti;

C.   tā kā sadarbība starp ES un Krieviju labvēlīgi ietekmē starptautisko stabilitāti; tā kā Krievijai turklāt ir pienākums sniegt ieguldījumu finanšu un ekonomiskajā stabilitātē un drošības apziņā Eiropā un pasaulē, jo īpaši pieņemot un nodrošinot atbildīgu un miermīlīgu pieeju attiecībā uz ES un Krievijas kopējām kaimiņattiecībām; tā kā ES jau sadarbojas ar Krieviju attiecībā uz Afganistānu, Tuvajiem Austrumiem un Balkāniem, kā arī ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), izstrādājot kopējus viedokļus un pieejas par drošības jautājumiem, piemēram tādiem kā kodolieroču izplatīšana, ieroču kontrole un atbruņošanās, cīņa pret terorismu, narkotiku tirdzniecība un organizētā noziedzība, klimata pārmaiņas un globālā ekonomika un finanšu krīze;

D.  D tā kā jaunās ASV valdības paziņojumos, jo īpaši viceprezidenta Džo Baidena un valsts sekretāres Hilarijas Klintones paziņojumos par politiku attiecībā uz Krieviju, tiek pausta apņemšanās saistībā ar jaunu un atvērtu ASV politiku sadarboties, lai panāktu stabilāku un drošāku pasauli;

E.   tā kā Krievijas nesamērīgais pretuzbrukums, ko izraisīja Gruzijas karaspēka ieiešana Dienvidosetijā, skāra arī citas Gruzijas teritorijas un bija saistīts ar bruņojuma un gaisa spēku izmantošanu, kā arī neizprovocētu militāro darbību Abhāzijā, tostarp uzbrukumus Gruzijas jūras ostām un to okupēšanu, kurai sekoja divu separātisko anklāvu ‐ Dienvidosetijas un Abhāzijas ‐ atzīšana, liek apšaubīt Krievijas gatavību veidot ar ES kopēju drošības telpu Eiropā; tā kā, turpmākā Eiropas partnerības ar Krieviju attīstībā ir jāiekļauj būtisks dialogs par drošību, kas balstīts uz abu partneru pienākumu ņemt vērā to kopējās vērtības, ievērot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes principu un pienākumu izpildīt Helsinku hartā noteiktās saistības;

F.   tā kā sarunās par jaunu nolīgumu, kura mērķis ir sadarbības uzlabošana starp ES un Krievijas Federāciju, nekādā veidā neatzīst par likumīgu pašreizējo Gruzijas statusu, kamēr ir spēkā Krievijas saistības pilnībā īstenot 2008. gada 12. augustā un 8. septembrī parakstītos nolīgumus attiecībā uz Dienvidosetijas un Abhāzijas konfliktu, jo šo nolīgumu ievērošana būtu obligāts apliecinājums šo sarunu veiksmīgai noslēgšanai, kurās vajadzētu iekļaut visu pušu atteikšanos pielietot spēku pret savām kaimiņvalstīm;

G.   tā kā pušu nostājas, jo īpaši pēc notikumiem Gruzijā, attiecībā uz Kosovu un kopīgām kaimiņvalstīm ir kļuvušas vēl kā nekad atšķirīgas;

H.   tā kā nolīguma par turpmāku sadarbību noslēgšana ir ārkārtīgi nozīmīga abu pušu sadarbības turpmākai attīstībai un pastiprināšanai; tā kā ES politika attiecībā uz Krieviju ir jābalsta uz vienotību un solidaritāti un tā kā ES ir vajadzīga vienota nostāja un tai šāda nostāja ir arī jāpauž; tā kā ES dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāsniedz informācija un jākonsultējas ar citām dalībvalstīm, uz kurām potenciāli attiektos divpusējie nolīgumi vai domstarpības ar Krieviju;

I.   tā kā jaunajam visaptverošajam nolīgumam, kas izstrādāts, lai aizstātu pašreizējo PSN, ir jāietver kvalitātes uzlabojums un jāatspoguļo visi sadarbības aspekti, jaunā 21. gadsimta realitāte un atbilstība starptautisko attiecību principiem un demokrātisko normu un cilvēktiesību ievērošana;

J.   tā kā starp 16 NATO dalībvalstīm un sešām Varšavas pakta valstīm 1990. gadā parakstītais un 1999. gadā grozītais Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ir vēsturiski vissvarīgākais atbruņošanās nolīgums par konvencionālajiem ieročiem; tā kā šo līgumu ratificēja Krievija, Baltkrievija un Ukraina, taču tā tālāku virzību atlika NATO; tā kā kopš tā laika Krievija šo līgumu ir uz laiku apturējusi;

K.   tā kā pēdējās parlamenta un prezidenta vēlēšanas Krievijā tika organizētas apstākļos, kas lielā mērā atšķiras no Eiropas standartiem attiecībā uz starptautisko vēlēšanu novērotāju klātbūtni, opozīcijas partiju tiesībām iecelt un izvirzīt kandidātus, mediju godīgumu un neatkarību un valsts iestāžu neitralitāti, kā rezultātā tika pieļauti nopietni Krievijas kā Eiropas Padomes un EDSO dalībvalsts saistību pārkāpumi;

L.   tā kā Krievijas Federācija ir Eiropas Padomes dalībvalsts un tādējādi ir apņēmusies ievērot Padomes mērķus, jo īpaši veicināt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu un stiprināt demokrātiju un stabilitāti Eiropā; tā kā ES stingri jāaizstāv princips, ka tiesiskuma un spēkā esošo saistību ievērošana šajā organizācijā ir svarīga ES un Krievijas partnerības veiksmīgai īstenošanai;

M.   tā kā daudzi NVO un neatkarīgu ekspertu ziņojumi liecina, ka 2006. gada tiesību akti attiecībā uz NVO un citi pasākumi, kurus veikusi Krievijas valdība, tostarp tiesību akti pret ekstrēmismu un par valsts kontroles paplašināšanu attiecībā uz nozīmīgiem medijiem, nopietni ierobežo vārda brīvību un traucē cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības darbības Krievijā;

N.   tā kā nepārtraukta politieslodzīto turēšana apcietinājumā un attieksme pret cilvēktiesību aizstāvjiem ir pretrunā ar Krievijas Federācijas apņemšanos stiprināt tiesiskumu Krievijā un izskaust "tiesisko nihilismu";

O.   tā kā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un vairākas neatkarīgas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir paudušas nopietnas bažas par tiesiskuma standartiem Krievijā, tostarp par tiesu iestāžu neatkarības trūkumu, liegtajām tiesībām uz taisnīgu tiesu atbildētājiem politiski sarežģītās lietās, aizstāvības advokātu aizskaršanu un vajāšanu un politieslodzītā statusa atkārtotu ieviešanu Krievijas tiesu sistēmā;

P.   tā kā Krievijas Federācija ir atteikusies efektīvi rīkoties, lai novērstu pašreizējos pārkāpumus un to, ka noziegumi paliek nesodīti, kaut arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) arvien biežāk pasludina spriedumus, kuros tiek atzīta Krievijas atbildība par smagiem, sistēmiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp ārpustiesas sodīšanu ar nāvi, spīdzināšanu un piespiedu pazušanu;

Q.   tā kā pamatprincipiem, kas nosaka ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp ES un Krievijas Federāciju, jābūt savstarpīgumam, ilgtspējībai, pārredzamībai, paredzamībai, uzticamībai, nediskriminācijai un labai pārvaldībai; tā kā jaunajam nolīgumam jābūt juridiski saistošam un tajā jānorāda precīzi strīdu izšķiršanas mehānismi;

R.   tā kā nesenā krīze saistībā ar gāzes piegādi Eiropas Savienībai, kuras dēļ miljoniem pilsoņu Bulgārijā, Slovākijā un citās ES valstīs aukstas ziemas apstākļos palika bez apkures un siltā ūdens, rada nopietnas bažas par Krievijas energoapgādes uzticamību;

S.   tā kā energoapgādes drošības ziņā attiecībās starp ES un Krieviju ir liels potenciāls pozitīvai un konstruktīvai abpusējai savstarpējai atkarībai ar nosacījumu, ka partnerattiecības balstās uz nediskriminācijas un taisnīgas attieksmes principu, kā arī uz vienlīdzīgiem tirgus nosacījumiem, kā to nosaka ECT; tā kā nesenā krīze pierādīja, ka ir jāpieņem un jāpiemēro noteikumu kopums, kas cita starpā pamatots uz spēkā esošo ECT; tā kā drošas enerģijas attiecības starp ES un Krieviju vienādā mērā attiecas uz enerģijas tirdzniecības pārredzamību tranzīta valstīs; tā kā Krievijas enerģētikas politikai praksē bijuši piemēri, kad notiek monopolistiska un piespiedu ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši saistībā ar trešās valsts tranzīta tiesību noliegšanu, piegādes pārtraukumiem un īpašumtiesību pārkāpšanu;

T.   tā kā Eiropadome 2006. gada 15.–16. jūnijā Briselē ieteica pabeigt sarunas par Eiropas Enerģētikas hartas Tranzīta protokolu, panākt, lai visi Hartas parakstītāji ratificētu ECT, un aicināt Komisiju, jo īpaši ņemot vērā neseno gāzes krīzi, noteikt svarīgākos jautājumus nolīgumam ar Krieviju enerģētikas jomā, papildinot spēkā esošo un saistošo PSN vai noslēdzot nākamo līgumu pēc PSN; tā kā ECT jau ir juridiski saistošs visām ES dalībvalstīm un Krievijai kā parakstītājai saskaņā ar 45. pantu;

U.   tā kā cieša sadarbība enerģētikas politikas jomā un ilgtermiņa enerģētikas stratēģijas izstrāde ir priekšnoteikums līdzsvarotai ES un Krievijas ekonomikas attīstībai;

V.    tā ES attiecībās ar Krieviju bieži nav bijusi vienota nostāja; tā kā Padomē jābūt funkcionējošam mehānismam, par ko būtu atbildīgs Augstais pārstāvis un kas ļautu dalībvalstīm savlaicīgi apspriesties vienai ar otru par visiem jautājumiem, kuri skar divpusējās attiecības ar Krieviju un kas netieši var ietekmēt citas dalībvalstis un ES kopumā;

W.   tā kā pašreizējā ekonomiskā krīze, kas nopietni ietekmē gan Krieviju, gan arī ES, sniedz iespēju sākt jaunas, uz dziļāku savstarpējo izpratni un atklātību balstītas divpusējās attiecības, kas ļautu izvairīties no aizdomām un iepriekš pieļautām kļūdām un nodrošinātu pamatu spēcīgu kopīgo vērtību noteikšanai un nostiprināšanai,

1.   iesniedz Padomei un Komisijai šādus ieteikumus un lūdz tām sarunu gaitā ņemt tos vērā:

   a) turpināt uzstāt uz plašu juridiski saistošu nolīgumu, kas balstās uz kopīgām saistībām cilvēktiesību jomā un aptver visus pušu sadarbības jautājumus un ir nākamais solis pēc PSN gan attiecībā uz saistību apmēru, gan arī aptvertajiem jautājumiem; uzstāt uz to, ka nolīgumā jāparedz tā attiecīgo daļu izpildes mehānismi;
   b) uzstāt uz to, ka Krievijas pieļautie pārkāpumi attiecībā uz Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās loma strīdā par gāzi 2009. gada sākumā nopietni apdraudēja attiecības starp ES un Krieviju un sarunas par jauno nolīgumu;
   c) uzstāt uz to, ka ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību un visu Krievijai un ES dalībvalstīm saistošo nolīgumu, tostarp ANO Hartas, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un ECT, ievērošanu, kā arī uz tādu noteikumu un pienākumu ievērošanu, kas ir saistoši EDSO un Eiropas Padomes dalībvalstīm;
   d) uzstāt, ka ciešas un stratēģiskas partnerattiecības, uzlabota sadarbība un labas kaimiņattiecības starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var būt stabils pamats un priekšnoteikums stabilitātei, drošībai un labklājībai Eiropā un pasaulē; saistībā ar to atzinīgi vērtē ASV valdības paziņojumus attiecībā uz lielo potenciālu sadarbībai ar Krieviju;
   e) augstā pārstāvja pārziņā ieviest konsultāciju mehānismu, kas dalībvalstīm ļautu pietiekami savlaicīgi apspriesties par jebkuru tādu divpusējo jautājumu ‐ vienošanos vai strīdu ‐ ar Krieviju, kas varētu netieši ietekmēt citas dalībvalstis un ES kopumā, tādējādi dodot iespēju pieņemt pēc iespējas saskaņotu ES nostāju, nodrošinot, ka tiek pilnībā ņemti vērā jebkuru dalībvalsti uztraucošie jautājumi un novēršot iespējamību, ka kāda no dalībvalstīm vēlāk sarunas bloķē;
   f) uzstāt, lai jaunajā nolīgumā tiktu nostiprināta Parlamentārās sadarbības komitejas loma nolūkā stiprināt ES un Krievijas sadarbību parlamentārā līmenī;
   g) atgādināt par saistībām, par kurām starptautiskajā līmenī vienojās ES dalībvalstis un Krievija, īpaši kā Eiropas Padomes un EDSO locekles, un paust bažas Krievijas valdībai par stāvokli cilvēktiesību jomā un Krievijas pilsoniskās sabiedrības ierobežošanu, mudināt to saglabāt vārda un biedrošanās brīvību, saskaņojot Krievijas likumdošanu, kas reglamentē pilsonisko sabiedrību, ar tās Eiropas un starptautiskajām saistībām, veikt steidzamus un efektīvus pasākumus, lai paātrinātu labvēlīgas darbības vides izveidi cilvēktiesību organizācijām un neatkarīgām labdarības organizācijām, kuras ir iesaistītas kultūras saikņu veicināšanā starp Krieviju un ES dalībvalstīm, un izbeigt cilvēktiesību aizstāvju aizskaršanu un nepieņemt stingrus administratīvos pasākumus pret šīm organizācijām;
   h) aicināt Krievijas valdību pilnībā nodrošināt preses brīvību un garantēt neatkarīgiem medijiem politiskos un ekonomiskos apstākļus normālai darbībai; mudināt Krievijas valdību panākt, lai tiktu izbeigta pret žurnālistiem vērstā vardarbība un viņu vajāšana;
   i) atgādināt prezidenta Medvedeva publisko apņemšanos stiprināt tiesiskumu Krievijā un paust bažas par Krievijas tiesu un tiesību sistēmas neatkarību;
   j) uzskatīt, ka regulārās, vienu reizi sešos mēnešos notiekošās ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā nav devušas vērā ņemamus rezultātus kopš to sākuma 2005. gadā un ka tās ir nepieciešams pārskatīt, lai nodrošinātu efektīvu un uz rezultātiem orientētu dialogu starp Krieviju un ES par cilvēktiesību un minoritāšu jautājumiem gan Krievijā, gan ES un par ES un Krievijas sadarbību cilvēktiesību jomā starptautiskos forumos;
   k) tāpēc uzstāt, lai tiktu rūpīgi pārskatītas ES un Krievijas konsultācijas par cilvēktiesību jautājumiem, tostarp nosakot neatkarīgu Krievijas un ES NVO lomu, iesaistot ierēdņus no visām saistītajām Krievijas valdības struktūrvienībām un aicinot Krievijas valdību pārtraukt pieņemt atsevišķus paziņojumus;
   l) aicināt Krievijas Federācijas iestādes garantēt valsts teritorijā dzīvojošo pamatiedzīvotāju tradicionālā dzīvesveida, kultūras un valodas pastāvēšanu un ilgtspējīgu attīstību;
   m) mudināt Krievijas valdību pilnībā īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, dodot iespēju veicināt atbildību par pagātnes pārkāpumiem un izbeigt pašreizējos pārkāpumus;
   n) paust dziļas bažas par situāciju Čečenijā, kur Kadirova režīms nav spējis panākt mieru un izlīgumu, bet gluži pretēji – tas ir uzspiedis baiļu un apspiešanas sistēmu, kas iedragā pilsonisko sabiedrību un aizliedz jebkādu atklātu un demokrātisku izpausmes veidu, un aicina panākt patiesu politisku noregulējumu;
   o) uzsvērt, ka Krievijas tautiešu atbalsta programmu, ko atbalsta Krievijas iestādes, nedrīkst ļaunprātīgi izmantot kā instrumentu, kura mērķis ir nostiprināt politisko ietekmi dažās ES dalībvalstīs;
   p) turpināt atbalstīt Krievijas iestāšanos PTO un atbalstīt turpmāku Krievijas ekonomikas atvērtību; norādīt, ka PTO noteikumu pilnīga ievērošana Krievijā ir būtisks priekšnoteikums un minimālais standarts brīvās tirdzniecības zonas starp ES un Krieviju izveidei, kas joprojām ir ilgtermiņa mērķis;
   q) atzinīgi vērtējot nesenās pārmaiņas, aicināt veikt turpmākus uzlabojumus tiesību aktos un tiesību aizsardzībā attiecībā uz intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību un komerciālo īpašumtiesību aizsardzību, lai paaugstinātu konkurētspēju un padarītu pievilcīgu ieguldījumu vidi, tuvinot regulatīvās sistēmas augstākajiem starptautiskajiem standartiem un normām; mudināt Krievijas iestādes, pirms Krievija kļūst par PTO dalībvalsti, pieskaņot tās Civilkodeksa IV daļu par intelektuālā īpašuma tiesībām un attiecīgos procesuālos izpildes noteikumus PTO noteikumiem un starptautiskajiem nolīgumiem, it īpaši Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, lai efektīvi apkarotu viltošanu un pirātismu;
   r) pieprasīt, lai uz ECT kā spēkā esošu nolīgumu, kas ir saistošs Krievijai un visām ES dalībvalstīm, tiktu balstītas attiecības enerģētikas jomā un lai nolīgumā iekļautu Enerģētikas hartas nolīguma un Tranzīta protokola principus, tajā pašā laikā apstiprinātu savu aicinājumu Krievijai nostiprināt tās atbalstu uz noteikumiem balstītai pieejai, ratificējot ECT un parakstot un ratificējot Tranzīta protokolu, ņemot vērā Parlamenta viedokli, ka partneriem jāļauj vienoties par tekstu, kas būtu plašāks par Enerģētikas hartas nolīgumu attiecībā uz jautājumiem par sadarbības intensitāti un reglamentējamām jomām, tomēr ar nolīgumu nekādā gadījumā nevar aptvert mazāk jautājumu nekā jau pušu parakstītais partnerības un sadarbības nolīgums;
   s) risinot sarunas par jauno nolīgumu, laikā pabeigt sarunas par ECT Tranzīta protokolu un aicināt Krieviju parakstīt to, lai pieņemtu tiesisko regulējumu attiecībā uz energoresursu tranzītu starp pusēm, kas izriet no spēkā esošā tiesiskā regulējuma, ko nosaka ECT;
   t) uzsvērt nepieciešamību pēc pienācīga ietekmes uz vidi novērtējuma visiem infrastruktūras projektiem enerģētikas jomā, lai garantētu atbilstību starptautiskajiem vides aizsardzības standartiem; šajā sakarā mudina Krievijas Federāciju ratificēt Espo konvenciju un tai pievienoto protokolu par Vides stratēģisko novērtējumu;
   u) aicināt stiprināt ES un Krievijas enerģijas dialoga efektivitāti un spēju reaģēt krīzes situācijās, lai palielinātu ieguldījumu pārredzamību, savstarpīgumu un drošību un konsekventi uzlabot energoapgādes drošību, un uzsvērt nepieciešamību izveidot mehānismus uz pārredzamiem noteikumiem balstītai sistēmai un strīdu izšķiršanas mehānismu enerģētikas jomā;
   v) pievērst uzmanību strīdu izšķiršanas mehānismam, kas iekļauts ECT, kuru jau parakstījušas Krievija un Ukraina;
   w) izstrādāt skaidru rīcības kodeksu, kas regulē attiecības starp ES un Krieviju, un to kopīgajām kaimiņvalstīm, tostarp noteikumus attiecībā uz cieņu pret visu Eiropas valstu suverēno neatkarību, saistības izšķirt strīdus miermīlīgā ceļā un apņemšanos atrisināt "iesaldētos" konfliktus;
   x) uzlabot esošo politisko dialogu, veicinot sarunas par sarežģītiem drošības jautājumiem, kas bieži ir ES un Krievijas nesaskaņu pamatā un, neapšaubāmi, ietekmē Eiropas un pasaules drošību, uzsverot nepieciešamību pēc daudzpusējas ieroču kontroles un samazināšanas, kā arī kodolieroču neizplatīšanas režīmiem;
   y) aicināt Krievijas valdību kopā ar Eiropas Savienību un citām Kosovas kontaktgrupas dalībvalstīm konstruktīvi strādāt, lai rastu ilgtspējīgu politisku risinājumu saistībā ar Kosovas nākotni un turpmāku stabilitātes veicināšanu Rietumbalkānu reģionā;
   z) aicināt Krievijas valdību apliecināt savu apņemšanos kopā ar Gruziju un ES konstruktīvā un miermīlīgā veidā atrisināt "drošības un stabilitātes jautājumus Abhāzijā un Dienvidosetijā" atbilstīgi tam, par ko vienojās 2008. gada 12. augusta nolīgumā; aicināt Krievijas valdību sniegt pietiekamu apliecinājumu tam, ka Krievija neizmantos spēku pret savām kaimiņvalstīm;
   aa) paust bažas Krievijas valdībai par tās lēmumu atzīt Abhāziju un Dienvidosetiju par suverēnām valstīm un parakstīt militārās palīdzības un sadarbības nolīgumus ar šo divu Gruzijas provinču de facto iestādēm un izvietot tajās militārās bāzes, jo šādi pasākumi apdraud Gruzijas teritoriālo integritāti, kā minēts attiecīgajās ANO rezolūcijās; aicināt Krieviju vēlreiz mainīt tās lēmumu un uzstāt, ka Krievija nevar tikt uzskatīta par objektīvu vidutāju miera procesā; mudināt Krievijas valdību nodrošināt, lai ES novērotājiem tiktu piešķirta pilnīga piekļuve visām konflikta ietekmētajām teritorijām, saskaņā ar ES novērošanas misijas pilnvarām;
   ab) uzstāt, ka ir jāturpina īstenot bezvīzu ceļošanu mērķis attiecībā pret Krieviju, ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001(17), kurā noteikts, ka vīzu režīma atcelšanai ir jānotiek saskaņā ar vairāku kritēriju rūpīgu novērtējumu attiecībā uz, citu starpā, nelegālu imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību un ES ārējām attiecībām ar trešām valstīm, ņemot vērā arī reģionālās vienotības un savstarpīguma prasības, kā arī ņemot vērā to, ka attiecības ar ES un "baltajā sarakstā" iekļautajām trešajām valstīm ir klasificētas, pamatojoties uz īpašiem politiskiem apsvērumiem, kas nosaka, ka šīm trešajām valstīm ir jāsasniedz noteikti mērķi attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām un pamattiesībām;
   ac) uzstāt, ka vīzu režīma atvieglošanai studentiem, zinātniekiem un uzņēmējiem ir jābūt prioritātei, lai veicinātu tiešus personiskos kontaktus; tomēr uzstāt, ka turpmāka vīzu režīma atvieglošana Krievijai būs atkarīga no vīzu režīma atbilstošas atvieglošanas Eiropas Kaimiņattiecību politikas valstīm, lai izvairītos no neatbilstības;
   ad) saskaņā ar ES un Krievijas nolīgumu par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglošanu pieprasīt, lai Krievijas iestādes skaidri apņemtos samazināt birokrātiskos šķēršļus, kas tiek vienpusēji piemēroti visiem ieceļotājiem, piemēram, nepieciešamību, ierodoties Krievijā, uzrādīt ielūgumu un reģistrēties; ņemt vērā, ka pārmaiņas, kas pēdējo gadu laikā ieviestas attiecībā uz Krievijas vīzu piešķiršanas noteikumiem, un tas, ka Krievijā vairs neizdod vairākkārtējas ieceļošanas vīzas darba nolūkos, var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības un tirdzniecības sakarus starp Eiropas Savienību un Krieviju; ņemt vērā arī Parlamenta viedokli, ka atvieglotas ieceļošanas iespējas personām, kurām ir Krievijas pase, jāattiecina tikai uz Krievijas rezidentiem;
   ae) steidzami risināt Kaļiņingradas tranzīta un vīzu problēmu, iespējams, paredzot, ka visam Kaļiņingradas apgabalam ir jāpiemēro vietējās robežas šķērsošanas režīms;
   af) uzstāt, ka ES un Krievijas attiecībām ir jābūt balstītām uz liberalizētu un atvērtu tirgu principiem un investīciju tiesību savstarpīgumu starp partneriem, un tādēļ pieprasīt, lai apmaiņā pret ciešām un ekonomiski izdevīgām attiecībām Krievijas valdība garantē ārvalstu investoru īpašuma tiesības un pārskata 2008. gada Stratēģiski nozīmīgu nozaru likumu, kas Krievijas valstij nodrošina lielas iespējas diskriminēt ārvalstu investorus atšķirībā no ES iekšējā tirgus, kas ir atvērts Krievijas investoriem; pieprasīt, lai tiesību akti par ieguldījumiem stratēģiskās nozarēs atbilstu Krievijas pašreizējām un nākotnes saistībām pret PTO, kā arī pašreizējam partnerības un sadarbības nolīgumam;
   ag) ņemot vērā pašreizējās PTO pievienošanās sarunas, aicināt Krievijas iestādes neatlikt dažu jau apspriesto un saskaņoto saistību izpildi un pilnībā ievērot 2004. gada Eiropas Savienības un Krievijas nolīgumu par pievienošanos PTO, atceļot visus diskriminējošos maksājumus, it īpaši kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu, kā arī pārtraukt neapstrādātas koksnes izvedmuitas nodokļu iekasēšanu;
   ah) aicināt Krieviju ievērot savas saistības atcelt maksājumus par pārlidojumiem pār Sibīriju un parakstīt nolīgumu, kas panākts šajā jautājumā augstākā līmeņa sanāksmē Samārā;
   ai) vērsties pie Krievijas valdības ar plānu izstrādāt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar dažām valstīm, kas var ietekmēt kopīgas ekonomiskās telpas izveidi ar Krieviju;
   aj) risināt daudzas ar kuģošanu saistītas problēmas ar Krievijas valdību, tostarp attiecībā uz brīvu pārvietošanos pa Pilavas šaurumu, ES kuģu piekļuvi iebraukšanai Āzijā gar Krievijas ziemeļu teritoriju un iespējamo bīstamību videi, ko rada, citā starpā, tankkuģu satiksmes pieaugums Baltijas jūrā;
   ak) paust bažas Krievijas valdībai par ES un Krievijas kopējās robežas robežkontroles punktu pārslogotību, kas joprojām ir nopietns šķērslis ES un Krievijas tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām;
   al) aicināt Krievijas Federāciju konstruktīvi sadarboties ar ES, lai risinātu jautājumu par separātisko teritoriju, tostarp Transdņestras, statusu un atbalstīt Moldovas valdības suverenitātes nostiprināšanu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums Eiropas Savienības būtiskākā pierobežas reģiona stabilitātes nodrošināšanai; uzsvērt, ka progress attiecībā uz šo jautājumu ir atkarīgs no Moldovas vidienē izvietotā Krievijas karaspēka izvešanas, ko Krievija cita starpā apņēmās izdarīt 1999. gada EDSO augstākā līmeņa sanāksmē Stambulā;
   am) atzīstot zinātniskās sadarbības starp ES un Krieviju pastiprināšanās pozitīvos aspektus, aicināt turpināt veikt Krievijas iespējamās iesaistīšanās Septītajā pamatprogrammā ietekmes uz drošību visaptverošu analīzi;
   an) aicināt Padomi izstrādāt neformālas vadlīnijas attiecībā uz to, kā solidaritātes un savstarpējās atbildības principi stiprinātu ES un Krievijas attiecībās nolūkā izstrādāt vienotāku un vienveidīgāku politiku attiecībā uz Krieviju;

2.   lūdz Padomei un Komisijai regulāri un pilnībā informēt Parlamentu un Ārlietu komiteju par sarunu gaitu un atgādina tām, ka PSN būs nepieciešams Parlamenta apstiprinājums;

3.   uzskata par svarīgu abu pušu juridisko saistību stiprināšanu, drīzumā noslēdzot PSN un Krievijai iestājoties PTO;

4.   uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo ieteikumu Padomei, kā arī informatīvos nolūkos Komisijai un Krievijas Federācijas Parlamentam, valdībai un prezidentam.

(1) OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.
(2) OV L 129, 17.5.2007., 27. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0336.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0642.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0105.
(6) OV C 76 E, 27.3.2008., 95. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0309.
(8) OV C 313 E, 20.12.2006., 271. lpp.
(9) OV C 282 E, 6.11.2008., 329. lpp.
(10) OV C 317 E, 23.12.2006., 474. lpp.
(11) OV C 117 E, 18.5.2006., 235. lpp.
(12) OV C 146 E, 12.6.2008., 95. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0396.
(14) OV C 219 E, 28.8.2008., 206. lpp.
(15) OV C 41 E, 19.2.2009., 64. lpp.
(16) OV C 41 E, 19.2.2009., 53. lpp.
(17) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp).


Elektromagnētisko lauku ietekme uz veselību
PDF 220kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem (2008/2211(INI))
P6_TA(2009)0216A6-0089/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK Līguma 137., 152. un 174. pantu, kuru mērķis ir veicināt cilvēku veselības un apkārtējās vides augstu aizsardzības līmeni, kā arī darbinieku veselības un drošības aizsardzību,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 12. jūlija Ieteikumu Nr. 1999/519/EK par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību(1) un attiecīgo minētā ieteikuma 2008. gada 1. septembra Komisijas izpildes ziņojumu (COM(2008)0532),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu Nr. 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvu Nr. 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu(3) un attiecīgos saskaņotos drošības standartus mobilajiem tālruņiem un bāzes stacijām,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu Nr. 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās(4),

–   ņemot vērā savu 2008. gada 4. septembra rezolūciju par vidusposma novērtējumu Eiropas rīcības plānam vides un veselības aizsardzības jomā periodam no 2004. līdz 2010. gadam(5),

–   ņemot vērā savu 1999. gada 10. marta nostāju par Padomes ieteikuma priekšlikumu par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku (no 0 Hz līdz 300 GHz) iedarbībai uz plašu sabiedrību(6),

–   ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0089/2009),

A.   tā kā elektromagnētiskie lauki (EML) pastāv dabiskā vidē un tāpēc vienmēr ir sastopami uz zemes, tā kā tomēr tieši pēdējo gadu desmitu laikā ir pastāvīgi palielinājusies cilvēka radīto EML avotu iedarbība uz vidi sakarā ar elektroenerģijas pieprasījumu, arvien specializētākām bezvadu tehnoloģijām un sabiedrības organizācijas izmaiņām; tā kā tā rezultātā ikviens indivīds ir pakļauts visdažādāko elektrisko un magnētisko lauku frekvenču iedarbībai gan mājās, gan darbavietā;

B.   tā kā bezvadu tehnoloģijas (mobilie tālruņi, Wifi, WiMax, Bluetooth, fiksētās līnijas tālruņi DECT) rada EML, kuriem var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību;

C.   tā kā lielākā daļa Eiropas pilsoņu, jo īpaši jaunieši 10 līdz 20 gadu vecumā, lieto mobilos tālruņus, kuri ir gan praktiski, gan moderni, un tā kā joprojām ir neskaidrība par iespējamiem veselības apdraudējumiem, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru smadzenes vēl attīstās;

D.   tā kā zinātnieku vidē pastiprinājušās domstarpības par EML radītajiem iespējamajiem veselības apdraudējumiem pēc tam, kad 1999. gada 12. jūlija Ieteikumā Nr. 1999/519/EK noteica ierobežojumus EML no 0 Hz līdz 300 GHz;

E.   tā kā apstāklis, ka zinātnieki nav izdarījuši konkrētus secinājumus, nav kavējis dažas valstu un reģionu valdības vismaz deviņās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Ķīnā, Šveicē un Krievijā noteikt minētajai iedarbībai profilaktiskus un tāpēc zemākus ierobežojumus, kurus atbalstīja Komisija un tās neatkarīgā zinātniskā komiteja, kā arī Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātniskā komiteja(7);

F.   tā kā darbības, lai ierobežotu EML iedarbību uz plašu sabiedrību, ir jālīdzsvaro ar dzīves kvalitātes uzlabojumiem, ņemot vērā drošumu un drošību, ko rada EML izstarojošās ierīces;

G.   tā kā starp zinātniskajiem projektiem, kas izraisa gan interesi, gan pretrunas, ir INTERPHONE epidemioloģiskais pētījums, kuru Eiropas Savienība finansēja EUR 3 800 000 apmērā, galvenokārt saskaņā ar Piekto pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pamatprogrammu(8), un kura secinājumi tiek gaidīti kopš 2006. gada;

H.   tā kā attiecībā uz dažiem jautājumiem tomēr valda vienprātība, jo īpaši jautājumā par to, ka indivīdu reakcijas uz mikroviļņu iedarbību ir dažādas, nepieciešamību kā prioritāras veikt iedarbības pārbaudes atbilstoši reālajiem apstākļiem, lai novērtētu netermisko ietekmi saistībā ar radiofrekvenču (RF) laukiem, un to, ka bērni, kuri pakļauti EML iedarbībai, ir jo īpaši neaizsargāti(9);

I.   tā kā ar ES ir noteikusi EML iedarbības robežvērtības darba ņēmēju aizsardzībai pret EML iedarbību; tā kā, pamatojoties uz piesardzības principu, šādi pasākumi jāveic arī attiecībā uz attiecīgo sabiedrību grupām, piemēram, vietējiem iedzīvotājiem un patērētājiem;

J.   tā kā Eirobarometra īpašais ziņojumā par elektromagnētiskajiem laukiem (Nr. 272a, 2007. gada jūnijs) norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju neuzskata, ka valsts iestādes tos atbilstoši informē par pasākumiem aizsardzībai pret EML;

K.   tā kā ir jāturpina pētījumi par vidējām un ļoti zemām frekvencēm, lai varētu izdarīt secinājumus par to ietekmi uz veselību;

L.   tā kā Direktīva 2004/40/EK nedrīkst apdraudēt magnētiskās rezonanses izmeklējumu (MRI) izmantošanu, jo MRI tehnoloģija ir vismodernākais paņēmiens, ar ko var pētīt, diagnosticēt un ārstēt dzīvību apdraudošas slimības pacientiem Eiropā;

M.   tā kā MRI drošības standartā IEC/EN 60601-2-33 ir paredzētas EML robežvērtības, kas noteiktas tā, lai pacientiem un darba ņēmējiem nevarētu rasties nekāds apdraudējums,

1.   mudina Komisiju pārskatīt zinātnisko pamatojumu un atbilstību EML robežvērtībām, kā noteikts Ieteikumā Nr. 1999/519/EK, un sniegt ziņojumu Parlamentam; prasa, lai pārskatīšanu veic Iespējamo un jaunatklāto veselības apdraudējumu zinātniskā komiteja;

2.   aicina, novērtējot elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību, īpaši ņemt vērā bioloģisko ietekmi, jo īpaši ņemot vērā, ka dažos pētījumos viskaitīgākā ietekme ir konstatēta zemākajos līmeņos; aicina veikt aktīvus pētījumus, lai pievērstos iespējamām veselības problēmām, izstrādājot risinājumus, kas neitralizē vai samazina pārraidei izmantoto frekvenču pulsācijas un amplitūdas modulāciju;

3.   uzsver, ka paralēli vai alternatīvi Eiropas noteikto EML robežvērtību grozīšanai Komisija sadarbībā ar dalībvalstu un attiecīgo tautsaimniecības nozaru (elektroenerģētikas uzņēmumu, telefonsakaru operatoru un elektroierīču, tostarp mobilo telefonu, ražotāju) ekspertiem izstrādātu norādījumu par to, kādas tehnoloģiskās izvēles ir pieejamas, lai mazinātu EML iedarbību;

4.   atzīmē, ka nozaru uzņēmumi, kā arī attiecīgie infrastruktūras pārvaldītāji un kompetentās iestādes jau var ietekmēt vairākus faktorus, piemēram, pieņemot noteikumus attiecībā uz attālumu starp attiecīgo apdzīvoto vietu un raidītājiem vai šīs vietas augstuma attiecību pret antenu mastu augstumu, vai arī pārraides antenas virzienu attiecībā pret apdzīvotajām vietām, un to patiešām vajadzētu darīt, lai radītu drošību un sniegtu labāku aizsardzību iedzīvotājiem, kuri dzīvo šādu iekārtu tuvumā; aicina optimāli novietot mastus un raidītājus, kā arī aicina pakalpojumu sniedzējus kopīgi izmantot šādi novietotus mastus un raidītājus, lai ierobežotu slikti novietotu mastu un raidītāju skaita palielināšanos; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstošas pamatnostādnes;

5.   aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes izveidot vienotu sistēmu atļauju izsniegšanai antenu un atkārtotāju uzstādīšanai, kā arī pilsētu attīstības plānos iekļaut antenu tīkla attīstības teritoriālo plānu;

6.   mudina iestādes, kas ir atbildīgas par atļauju izsniegšanu mobilo telefonu antenu uzstādīšanai, kopā ar šīs nozares operatoriem panākt vienošanos par infrastruktūras objektu kopīgu izmantošanu, lai samazinātu to skaitu un EML iedarbību uz iedzīvotājiem;

7.   atzinīgi vērtē mobilo sakaru un citu EML bezvadu pārraides tehnoloģiju uzņēmumu pūles novērst kaitējumu apkārtējai videi un jo īpaši ‐ risināt klimata pārmaiņu problēmu;

8.   uzskata, ka, ņemot vērā arvien lielāku skaitu tiesisko pasākumu un valsts iestāžu pasākumu, kuriem ir moratorija ietekme uz EML pārraides iekārtu uzstādīšanu, vispārējās interesēs ir veicināt tādus risinājumus, kuri balstās uz sarunām starp nozares uzņēmumiem, valstu iestādēm, militārajām iestādēm un iedzīvotāju apvienībām par jaunu GSM antenu uzstādīšanas vai augstsprieguma līniju ierīkošanas nosacījumiem, un nodrošināt, ka vismaz skolas, bērnudārzi, veco ļaužu pansionāti un medicīnas aprūpes iestādes atrastos konkrētā, pēc zinātniskiem kritērijiem noteiktā attālumā no šāda veida iekārtām;

9.   aicina dalībvalstis kopā ar nozares operatoriem darīt pieejamas sabiedrībai kartes, kurās attēlota augstsprieguma līniju, radiofrekvenču un mikroviļņu iedarbība un jo īpaši tā iedarbība, ko rada telekomunikāciju masti, radio atkārtotāji un telefonu antenas; aicina šo informāciju izvietot tīmekļa vietnē, lai sabiedrība ar to varētu viegli iepazīties, un to izplatīt ar plašsaziņas līdzekļiem;

10.   ierosina Komisijai apsvērt iespēju izmantot Eiropas enerģijas tīklu finansējumu, lai pētītu EML iedarbību ļoti zemās frekvencēs un jo īpaši elektrosadales līnijās;

11.   aicina Komisiju 2009.–2014. gada Parlamenta termiņa laikā izstrādāt visaptverošu programmu par elektromagnētisko savietojamību attiecībā uz mākslīgi radītajiem viļņiem un tiem viļņiem, kurus cilvēka ķermenis izstaro dabiski, kā arī noskaidrot, vai mikroviļņi rada nevēlamas sekas cilvēku veselībai;

12.   aicina Komisiju sniegt gada ziņojumu par elektromagnētiskā starojuma līmeni Eiropas Savienībā, tā avotiem un pasākumiem, kas Eiropas Savienībā veikti, lai labāk aizsargātu cilvēku veselību un vidi;

13.   aicina Komisiju rast risinājumu, kā paātrināt Direktīvas Nr. 2004/40/EK īstenošanu, un tādējādi nodrošināt, ka darba ņēmēji tiek efektīvi aizsargāti pret EML, tāpat kā divi citi Kopienas tiesību akti tos jau aizsargā no trokšņa(10) un vibrācijas(11), un minētās direktīvas 1. pantā ieviest izņēmumu attiecībā uz MRI izmantošanu;

14.   pauž nožēlu, ka kopš 2006. gada regulāri tiek atlikta starptautiskā epidemioloģiskā pētījuma INTERPHONE secinājumu publicēšana - tā uzdevums bija pētīt, vai pastāv saistība starp mobilo tālruņu lietošanu un dažiem vēža paveidiem, piemēram, smadzeņu, dzirdes nerva un pieauss siekalu dziedzera audzējiem;

15.   saistībā ar to pievērš uzmanību aicinājumam ievērot piesardzību, ko izteikusi INTERPHONE pētījuma koordinatore Elisabeth Cardis, kura, pamatojoties uz esošajām zināšanām, iesaka bērniem lietot mobilos tālruņus saprātīgi un dot priekšroku fiksētajām tālruņa līnijām;

16.   uzskata, ka jebkurā gadījumā Komisijai, kura šajā vispasaules mēroga pētījumā ir veikusi ievērojamus ieguldījumus, projekta atbildīgajām personām ir jāprasa, kāpēc vēl arvien nav publicēti secinājumi, un ja tā saņem atbildi, tai nekavējoties jāinformē Parlaments un dalībvalstis;

17.   tāpat arī iesaka Komisijai, domājot par politikas un budžeta efektivitāti, daļēji pārdalīt EML pētniecībai paredzētos Kopienas finanšu līdzekļus plašas kampaņas finansēšanai, lai ieinteresētu Eiropas jauniešus pārņemt labāko praksi mobilo tālruņu lietošanā, piemēram, izmantot brīvroku tālruņus, neļaut zvaniem ieilgt, izslēgt telefonus, kad tie netiek lietoti (piemēram stundu laikā), un lietot tālruņus labas uztveramības zonās;

18.   uzskata, ka šādās kampaņās Eiropas jaunieši būtu arī jāinformē par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar sadzīves ierīcēm, un par to, ka ir svarīgi šīs ierīces izslēgt, nevis atstāt gaidīšanas režīmā;

19.   aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt pētniecības un izstrādes finansējumu, lai novērtētu mobilo telefonu radiofrekvenču iespējamo negatīvo ietekmi ilgākā termiņā; aicina arī palielināt publisko uzaicinājumu skaitu attiecībā uz priekšlikumiem par dažādu EML avotu daudzveidīgas iedarbības kaitīgās ietekmes izpēti, jo īpaši attiecībā uz bērniem;

20.   ierosina Eiropas Zinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupai dod papilduzdevumu novērtēt zinātnisko integritāti, lai palīdzētu Komisijai novērst iespējamos apdraudējuma gadījumus, interešu konfliktus un krāpšanu, kas var viegli rasties pētnieku savstarpējās konkurences apstākļos;

21.   aicina Komisiju, ņemot vērā sabiedrības bažas daudzās dalībvalstīs, sadarboties ar visām attiecīgajām pusēm, piemēram, ar valstu ekspertiem, nevalstiskajām organizācijām un nozares uzņēmumiem, lai uzlabotu jaunākās informācijas pieejamību un piekļuves iespējas tai, kā arī nodrošinātu, ka to var izprast cilvēki, kuri neorientējas bezvadu tehnoloģijās un aizsardzības standartos;

22.   aicina Starptautisko Nejonizējošā starojuma aizsardzības komisiju un Pasaules veselības organizāciju (PVO) palielināt pārredzamību un uzsākt dialogu ar visām ieinteresētajām personām par standarta noteikšanu;

23.   nosoda dažas īpaši agresīvas telefonsakaru operatoru mārketinga kampaņas, gatavojoties Ziemassvētkiem un citiem īpašiem gadījumiem, piemēram, tādu mobilo tālruņu tirdzniecību, kuri paredzēti tikai bērniem, vai "bezmaksas minūšu" tarifus, kuri domāti pusaudžiem;

24.   ierosina, lai Eiropas Savienība savas iekštelpu gaisa kvalitātes politikas ietvaros paredz "bezvadu" sadzīves iekārtu izpēti, kuras, kā piemēram, Wifi interneta piekļuves nodrošināšanai un uzlabotais bezvadu ciparu telekomunikācijas tālrunis (DECT), pēdējo gadu laikā tiek bieži lietotas gan publiskās vietās, gan mājās un tā rezultātā iedzīvotāji ir pastāvīgi pakļauti mikroviļņu starojumam;

25.   aicina, ņemot vērā pastāvīgos centienus uzlabot patērētājiem sniegto informāciju, grozīt Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas tehniskos standartus, lai noteiktu prasības par marķējumu, ar kuru norādītu pārraides jaudu un katrai bezvadu ierīcei pievienotu norādi, ka tā izstaro mikroviļņus;

26.   aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un Reģionu komiteju veicināt vienotu standartu izveidi, kuri paredzēti, lai nodrošinātu, ka vietējie iedzīvotāji tiek pakļauti iespējami zemākam iedarbības līmenim, kad tiek paplašināti augstsprieguma elektrolīniju tīkli;

27.   pauž bažas par faktu, ka apdrošināšanas sabiedrības mēģina izslēgt EML radīto risku apdrošināšanu no civiltiesiskās atbildības polisēm, kas apliecina, ka Eiropas apdrošinātāji jau izmanto savu piesardzības principa versiju;

28.   aicina dalībvalstis sekot Zviedrijas piemēram un atzīt personas, kas cieš no pārmērīga elektrojūtīguma, par personām ar spēju traucējumiem, kā arī nodrošināt tām atbilstošu aizsardzību un vienādas iespējas;

29.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Reģionu komitejai un Pasaules veselības organizācijai.

(1) OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.
(2) OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.
(3) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.
(4) OV L 374, 27.12.2006., 10. lpp.
(5) Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0410.
(6) OV C 175, 21.6.1999., 129. lpp.
(7) 2007. gada 21. marta atzinums, kas pieņemts komitejas 16. plenārsēdē.
(8) Programma "Dzīves kvalitāte", kuras līguma numurs ir QLK4-1999-01563.
(9) STOA 2001. gada marta pētījums par nejonizēta elektromagnētiskā starojuma fizioloģisko un vides ietekmi, PE 297.574.
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 6. februāra Direktīvā 2003/10/EK par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (OV L 42, 15.2.2003., 38. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. jūnija Direktīvā 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (OV L 177, 6.7.2002., 13. lpp.).


Programma Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā
PDF 299kWORD 77k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcija Programma Eiropas sadarbībai skolu uzlabošanā (2008/2329(INI))
P6_TA(2009)0217A6-0124/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK Līguma 149. un 150. pantu par izglītību, arodmācību un jaunatni,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14. pantu par tiesībām uz izglītību,

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. jūlija paziņojumu "Uzlabot prasmes 21. gadsimtam. Programma Eiropas sadarbībai skolu jomā" (COM(2008)0425),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu "Atjaunināta stratēģiskā sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā" (COM(2008)0865),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 12. novembra paziņojumu "Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem: Padomes un Komisijas 2008. gada kopīgā ziņojuma projekts par sasniegto, īstenojot darba programmu "Izglītība un apmācība 2010. gadam" (COM(2007)0703),

–   ņemot vērā desmit gadu darba programmu "Izglītība un apmācība 2010. gadam"(1) un turpmākos kopīgos starpziņojumus par sasniegto tās īstenošanā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(3),

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2008. gada 13. un 14. marta secinājumus un jo īpaši to daļu par "ieguldīšanu cilvēkresursos un darba tirgu modernizāciju",

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju par izglītību un apmācību kā būtisku Lisabonas stratēģijas virzītājspēku(4),

–   ņemot vērā ziņojumu, ko Starptautiskā komisija par izglītību 21. gadsimtam sniegusi UNESCO,

–   ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumus (2008. gada 21. novembris): sagatavot jauniešus 21. gadsimtam ‐ programma Eiropas sadarbībai skolu jomā(5),

–   ņemot vērā 2004. gada 26. februāra rezolūciju par skolu un skolas izglītības nozīmi, lai palielinātu sabiedrības piekļuves iespējas kultūrai(6),

–   ņemot vērā 2005. gada 8. septembra rezolūciju par Eiropas skolu sistēmas attīstības iespējām(7),

–   ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju par efektivitāti un vienlīdzīgumu Eiropas izglītības un apmācības sistēmās(8),

–   ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par sporta nozīmi izglītībā(9),

–   ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu(10),

–   ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju par mūžizglītību zināšanām, radošumam un jaunradei ‐ darba programmas "Izglītība un apmācība 2010. gadam" īstenošana(11),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0124/2009),

A.   tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par skolas izglītības organizāciju, saturu un reformām; tā kā informācijas un labas prakses apmaiņa un sadarbība kopīgu uzdevumu jomā ir lieliski reformu atbalstīšanas līdzekļi; tā kā Komisijai ir būtiska nozīme šīs sadarbības veicināšanā;

B.   tā kā Eiropas Savienības ekonomikas un sociālajā jomā notiekošās izmaiņas, faktori, kas ietekmē vienoto tirgu, kā arī globalizētās ekonomikas jaunās iespējas un prasības rada kopējas problēmas visu valstu izglītības sistēmās, Eiropas līmeņa sadarbību izglītības un apmācības jomā padarot aizvien nepieciešamāku;

C.   tā kā ES izglītības sistēmu attiecīgo rādītāju ievērojamās atšķirības varētu palielināt atšķirības dalībvalstu ekonomikas un sociālajā attīstībā un apdraudēt Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu;

D.   tā kā sistemātiski pasākumi ir vajadzīgi, lai nostiprinātu izglītības nozīmi "zināšanu trijstūrī" (pētniecība, jauninājumi un izglītība), ar ko saistībā Eiropas Savienība atbalsta ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz turpmāko attīstību, konkurētspēju un sociālo kohēziju, un izglītības iekļaušanu to prioritāšu starpā, kas noteiktas saistībā ar Lisabonas procesa gaidāmo sarunu kārtu;

E.   tā kā kritēriji ir svarīgs instruments, lai virzītu uz priekšu turpmākās reformas, jo tie ļauj novērtēt uzlabojumus saistībā ar skaidri noteiktiem kopējiem mērķiem;

F.   tā kā Padome ir pieņēmusi trīs ar skolas izglītību saistītus kritērijus, kas jāizpilda līda 2010. gadam un kas attiecas uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, lasītprasmi un augstākās vidējās izglītības iegūšanu; tā kā virzība uz šo kritēriju sasniegšanu joprojām nav pietiekama;

G.   tā kā Lisabonas programmas mērķu sasniegšanā ir izšķirīgi svarīgi uzlabot izglītības līmeni un panākt, lai visi jaunieši iegūtu pamata prasmes un iemaņas;

H.   tā kā jauniešu izglītības līmenim ir tieša ietekme uz viņu turpmākās nodarbinātības iespējām, sociālo līdzdalību, turpmāko izglītību vai apmācību un ienākumiem;

I.   tā kā sieviešu izglītība īpaši ietekmē kopienu izglītības rādītājus; tā kā meiteņu nepabeigtā vai neapmierinošā izglītība var ietekmēt ne tikai šīs meitenes, bet arī nākamo paaudzi, kurai nodotas nepilnīgas zināšanas;

J.   tā kā nevienlīdzība un priekšlaicīga mācību pārtraukšana rada lielas izmaksas sociālajā un ekonomikas jomā un kaitē sociālajai kohēzijai, turklāt visu veidu skolu segregācija pazemina valsts izglītības sistēmu līmeni kopumā;

K.   tā kā patlaban var novērot, ka skolās satraucoši pieaugusi vardarbība, kā arī rasisma un ksenofobijas izpausmes skolas vidē, ko sekmējušas divas vadošās tendences izglītības iestādēs, proti, kultūru daudzveidība un sociālo atšķirību akcentēšana, turklāt šajā situācijā trūkst piemērotu pasākumu vai skolēnu atbalsta, kā arī saziņas mehānismi izglītības sistēmā;

L.   tā kā iekļaujošas izglītības modeļi veicina to skolēnu grupu iekļaušanos, kuras atrodas nelabvēlīgā situācijā, un izglītojamo ar īpašām izglītības vajadzībām iekļaušanos, un stiprina skolēnu ar dažādu izcelsmi vienotību;

M.   tā kā labi attīstīta pirmsskolas izglītība būtiski veicina nelabvēlīgo grupu (piemēram, maznodrošinātu un mazākumtautību bērnu) iekļaušanos, var palīdzēt uzlabot iemaņas kopumā, samazina izglītības līmeņa atšķirības un ir izšķirīgi svarīga vienlīdzības veicināšanā un priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanā;

N.   tā kā skolām ir ļoti liela nozīme saistībā ar bērnu sociālo dzīvi, apmācību un individuālo attīstību; kā arī veidojot viņu zināšanas, prasmes un vērtības, kas vajadzīgas, lai iesaistītos demokrātiskā sabiedrībā un aktīvā pilsoniskā līdzdalībā;

O.   tā kā pašreizējā globālās finanšu un ekonomikas krīzes situācijā izglītībai un apmācībai ir galvenā nozīme novatorisku prasmju un zinātības attīstīšanā un brīvas zināšanu aprites nodrošināšanā, jo tas ir ideāls instruments, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos un nostiprinātu darba tirgu; tomēr atzīmē, ka izglītības un apmācības jomā politikas veidošanas primārais mērķis ir nevis atbilstība tirgus vajadzībām un nodarbinātības kritērijiem, bet gan skolēnu zināšanu atbilstība vispārējam standartam saskaņā ar vienotiem izglītības kritērijiem, nodrošinot personību pilnīgu attīstību;

P.   tā kā izglītības programmām, mācīšanas un novērtēšanas metodēm ir jābūt tādām, lai ikviens izglītojamais varētu iegūt pamatprasmes un pilnībā īstenot savu potenciālu; tā kā sekmīgu mācību rezultātu sasniegšanā izšķirīgi svarīga ir bērnu fiziskā un garīgā labklājība un labvēlīga mācību vide;

Q.   tā kā vispārējā izglītība, kurā ietilpst arī tādi priekšmeti kā māksla un mūzika, var sekmēt personisko izaugsmi, palielināt pašapziņu, kā arī attīstīt jaunradi un novatorisku domāšanu;

R.   tā kā izglītībai paredzētais finansējums jānovirza īpaši uz tām jomām, kurās ir vislabākie panākumi attiecībā uz izglītības rezultātiem un izglītojamo attīstību;

S.   tā kā mācīšanas kvalitāte tiek atzīta par vissvarīgāko faktoru, kas skolā ietekmē izglītojamo sekmes,

T.   tā kā mobilitāte un apmaiņa var veicināt starpkultūru, valodu, sociālās un ar mācību priekšmetiem saistītas prasmes, spēcināt gan skolotāju, gan izglītojamo motivāciju un palīdzēt attīstīt skolotāju pedagoģiskās prasmes;

U.   tā kā skolas ir tikai viens no vairākiem dalībniekiem, kam ir kolektīva atbildība jauniešu izglītošanā,

V.   tā kā izglītības un apmācības sistēmās ir jāizveido vērtēšanas kultūra, lai nodrošinātu šo sistēmu attīstības efektīvu, ilgtermiņa uzraudzību;

W.   tā kā iepriekšminētajā 2005. gada 8. septembra rezolūcijā Eiropas Parlaments uzsvēra nepieciešamību reformēt Eiropas skolu pārvaldības sistēmu, lai risinātu mūsdienu uzdevumus, kas jo īpaši saistīti ar paplašināšanos un tās sekām;

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminēto Komisijas 2008. gada 3. jūlija paziņojumu un jomas, kurās tā ierosina turpmāk sadarboties visvairāk;

2.   atzinīgi vērtē iepriekš minēto Komisijas 2008. gada 16.  decembra paziņojumu un tajā ierosinātos pasākumus;

3.   atbalsta uzskatu, ka skolas izglītībai Lisabonas procesa nākamajā posmā jābūt vienai no galvenajām prioritātēm;

4.   atzinīgi vērtē dalībvalstu vienošanos sadarboties skolas izglītības galvenajās jomās; mudina dalībvalstis pilnībā izmantot priekšrocības, ko rada šī iespēja citam no cita mācīties;

Uzlabot ikviena izglītojamā prasmes

5.   mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai ikvienam jaunietim sniegtu pamatiemaņas, kas ir būtiskas turpmākajās mācībās, turpināt centienus īstenot Ieteikumu 2006/962/EK, kā arī censties sasniegt iepriekš pieņemtos kritērijus;

6.   pauž bažas par pašreizējo tendenci, kad samazinās studentu lasītprasme, rakstītprasme un rēķinātprasme, un mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šo tendenci mainītu;

7.   iesaka dalībvalstīm turpināt apsvērt stratēģijas, ar kurām mazināt dzimumu līdzsvara trūkumu pamatiemaņu jomā;

8.   mudina dalībvalstis turpināt centienus mazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu skaitu; uzsver nepieciešamību pēc iespējas agrāk noteikt tos izglītojamos, kas ir riska grupā, un sniegt viņiem papildu atbalstu un nodrošināt pēcstundu mācību nodarbības, kā arī atbalstīt viņus pārejas posmos no viena izglītības līmeņa uz citu un tiem, kuriem tas ir vajadzīgs, nodrošināt individualizētu mācību pieeju;

9.   atzīmē, ka Eiropas Savienībā jauniešiem konstatēts liels koncentrēšanās spējas trūkums; tādēļ aicina Komisiju veikt pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir galvenie iemesli šim skolēnu koncentrēšanās spējas trūkumam;

10.   uzskata, ka skolās visiem bērniem jānodrošina kvalitatīva izglītība un jāizvirza augsti mērķi attiecībā uz visiem izglītojamajiem, vienlaicīgi piedāvājot plašas mācību iespējas un papildu atbalstu, lai ņemtu vērā atsevišķu izglītojamo vajadzības;

11.   tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to izglītības politikā tiek panākts līdzsvars starp vienlīdzību un kvalitāti, uzsverot sociālā atbalsta pasākumus skolēniem un studentiem no nelabvēlīgas vides un mācību procesa pielāgošanu viņu individuālajām vajadzībām, tādējādi sniedzot vienlīdzīgas iespējas piekļūt izglītībai;

12.   turklāt mudina dalībvalstis uzlabot nelabvēlīgo grupu piekļuves iespējas arodmācības un universitātes studiju jomā atbilstīgi augstākajiem standartiem, cita starpā izstrādājot un reklamējot piemērotus stipendiju plānus;

13.   atbalsta iekļaujošas izglītības modeļus, ar kuriem skolu kopienas atspoguļo sabiedrības daudzveidību, novēršot jebkādu segregāciju;

14.   tāpēc mudina dalībvalstis īstenot mērķi, kas paredz pilnībā likvidēt romu klašu/iestāžu segregāciju pamatskolas izglītības līmenī, kā arī uzraudzīt un novērst nelikumīgo praksi, kad romu bērnus ievieto garīgi slimo skolēnu klasēs;

15.   uzskata, ka ir svarīgi jauniešus sagatavot jau skolas, koledžas un universitātes laikā, lai viņi spētu elastīgi iekļauties darba tirgū, ņemot vērā tā nepastāvīgumu, kas nozīmē, ka darba devēju prasības var strauji mainīties;

16.   aicina modernizēt un uzlabot skolu mācību programmas, lai tajās atspoguļotu mūsdienu reālo situāciju sociālajā, ekonomikas, kultūras un tehniskajā jomā, un lai tās cieši sasaistītu ar rūpniecību, uzņēmējdarbību un darba tirgu;

17.   tomēr uzskata, ka izglītības sistēmas reformai pašos pamatos jāņem vērā pilnīga un daudzpusīga personības attīstība, ieaudzinot cieņu pret cilvēktiesībām un sociālo taisnīgumu, mūžizglītību personiskās attīstības un profesionālās izaugsmes nolūkā, vides aizsardzību, kā arī indivīdu un sabiedrības labklājību; uzskata, ka šajā kontekstā šādā veidā iegūtu zināšanu samērošana ar tirgus prasībām neapšaubāmi ir izglītības sistēmu prioritāte, tomēr tas nav to galvenais un svarīgākais mērķis;

18.   uzskata, ka skolās jācenšas ne tikai attīstīt jauniešu spējas iekļauties darba tirgū, bet arī visiem jauniešiem jānodrošina iespēja pilnībā īstenot savu potenciālu atbilstoši viņu individuālajām dotībām; uzsver, cik svarīgi ir izveidot tādu mācību vidi, kurā jaunieši varētu iegūt galvenās demokrātiskās iekārtas iemaņas, kas viņiem ļautu aktīvi piedalīties pilsoniskās sabiedrības dzīvē;

19.   uzskata, ka visiem bērniem jau visagrīnākajā vecumā būtu jānodrošina iespēja iegūt muzikālās, mākslinieciskās, rokdarbu, fiziskās, sociālās un pilsoniskās prasmes; tādēļ ir pārliecināts, ka muzikālajai, mākslinieciskajai un fiziskajai audzināšanai ir jābūt obligātiem skolu izglītības programmu komponentiem;

20.   ir pārliecināts, ka saskaņā ar 2002. gada Barselonas Eiropadomes secinājumiem bērniem jau no agrīna vecuma jāapgūst svešvalodas; atzinīgi vērtē priekšlikumu jaunam kritērijam, kas paredz, ka vismaz 80 % izglītojamo zemākās vidējās izglītības līmenī jāapgūst divas svešvalodas; uzsver, cik nozīmīga ir nepārtraukta svešvalodu mācīšana augstākās vidējās izglītības līmenī, lai nodrošinātu, ka jaunieši iegūst augsta līmeņa valodas zināšanas; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju pieņemt darbā vairāk tādus cilvēkus, kuri mācītu savu dzimto valodu;

21.   uzsver informācijas un sakaru tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācības nozīmīgumu; uzskata, ka ir svarīgi apmācīt skolēnus izmantot un pielietot jauno komunikāciju un digitālo tehnoloģiju;

22.   novērtē neformālās izglītības nozīmi, sniedzot jauniešiem vērtīgas prasmes, kas papildina skolā iegūtās prasmes, un aicina skolas aktīvāk sadarboties ar tiem, kas piedāvā neformālās izglītības iespējas, piemēram, jaunatnes organizācijām;

Kvalitatīvas skolas un profesionāli skolotāji

23.   uzskata, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz kvalitatīvu izglītību, un, lai to nodrošinātu, pirmais un svarīgākais solis būtu Eiropas skolēnu tiesību harta;

24.   aicina dalībvalstis un kompetentās reģionu pašvaldības ieguldīt pirmsskolas izglītībā, nodrošināt augstas kvalitātes pirmsskolas un bērnu aprūpes iestādes ar atbilstīgi izglītotiem skolotājiem un aprūpētājiem, kā arī nodrošināt to pieejamību; atbalsta priekšlikumu jaunam kritērijam attiecībā uz dalības pakāpi pirmsskolas izglītībā;

25.   uzskata, ka valsts izglītība joprojām jāsaglabā galvenokārt kā valsts finansēta nozare, kas sekmē sociālo vienlīdzību un iekļaušanu; tomēr atzinīgi vērtē tās iniciatīvas, kuru mērķis ir attīstīt rezultatīvu sadarbību ar privāto sektoru un izpētīt, kādas ir iespējamās jaunās papildu finansēšanas iespējas;

26.   uzskata, ka tām valsts izglītības iestādēm, kas ir nelabvēlīgākā finanšu situācijā, jo īpaši tām, kas atrodas ES nabadzīgākajos reģionos, vajadzētu piešķirt papildu atbalstu;

27.   uzskata, ka kvalitatīva mācību vide, kurā pieejama moderna infrastruktūra, materiāli un tehnoloģijas, ir priekšnosacījums, lai skolās nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību;

28.   uzskata, ka izglītības kvalitātei un rezultātu līmenim turpmāk nepieciešamas tādas mācību programmas, kurā noteiktas prasības un stingri principi, kā arī regulāri jānovērtē skolēni, ietverot skolēnu atbildību par viņu sasniegumiem;

29.   aicina dalībvalstis skolām piešķirt nepieciešamo autonomiju, lai risinātu konkrētas vietējās problēmas, kā arī nodrošināt iespēju atbilstīgi pielāgot izglītības programmas, mācīšanas metodes un novērtēšanas sistēmas, atzīstot nepieciešamību nodrošināt kvalifikācijas sistēmu salīdzināmību visā Eiropā;

30.   uzskata, ka novērtēšana ir lietderīgs instruments izglītības sistēmu kvalitātes uzlabošanā; tomēr uzsver, ka jebkura novērtēšanas un izvērtēšanas sistēma būtu jāorientē nevis uz kvantitatīviem skolēnu rezultātiem un sasniegumiem, kas veidotu izglītības iestāžu sociālo hierarhiju, ko papildina "daudzu ātrumu" izglītības sistēmas, bet gan uz pašu sistēmu un tajā izmantotajām metodēm, skaidri ņemot vērā īpašus sociāli ekonomiskos apstākļus, kādos darbojas katra skola;

31.   uzskata, ka izglītības kvalitāti un rezultātu līmeni lielā mērā nosaka arī tas, cik liela ir skolotāja autoritāte klasē;

32.   uzskata, ka pedagoģiskajam personālam pēc iespējas jābūt tādam, kas parāda Eiropas sabiedrībā pieaugošo dažādību, tādējādi visiem izglītojamajiem rādot dažādu lomu paraugus; tādēļ mudina apsvērt vajadzību pasniedzēju profesijā, jo īpaši pamatskolas līmenī, iesaistīt vairāk vīriešu;

33.   ir pārliecināts par nepieciešamību nodrošināt skolotājiem gan kvalitatīvu sākotnējo izglītību, kuras pamatā ir teorija un prakse, gan saskaņotu pastāvīgo profesionālo attīstību un atbalstu, lai ļautu skolotājiem visā viņu karjeras laikā atjaunināt prasmes, kas vajadzīgas uz zināšanām balstītā sabiedrībā; uzskata, ka ir jāizstrādā skolotāju izglītības un darbā pieņemšanas politika, lai piesaistītu spējīgākos jaunos darbiniekus un lai skolotājiem nodrošinātu viņu uzdevumu svarīgumam atbilstīgu sociālās atzinības, statusa un atalgojuma līmeni;

34.   īpaši uzsver to, lai pēc iespējas vairāk izglītojamo un skolotāju varētu piedalīties mobilitātes un skolu sadarbības projektos; un tādēļ izceļ Comenius programmas nozīmīgumu; uzsver, ka vairāk jāsamazina administratīvais slogs kandidātu sarakstā iekļautajām skolām; atzinīgi vērtē Comenius Regio izveidošanu; atbalsta priekšlikumu izstrādāt jaunu mobilitātes kritēriju;

35.   iesaka mudināt skolotājus, tostarp mākslas priekšmetu skolotājus, maksimāli izmantot Eiropas un valsts mobilitātes programmas un panākt, ka mobilitāte kļūst par neatņemamu sastāvdaļudaļu šo skolotāju apmācībā un karjerā;

36.   iesaka skolas dzīvē iesaistīt vecākus un veicināt apziņu par dzīves apstākļu un ārpusskolas aktivitāšu iespējamo ietekmi uz prasmju un iemaņu apgūšanu skolā, atzīstot, ka izglītības nevienlīdzības jautājuma risināšana, izmantojot vienīgi izglītības politiku, ir izrādījusies neveiksmīga;

37.   stingri iesaka izveidot skolas un kopienas partnerību, lai cīnītos pret vardarbības problēmu skolās, kas draud izplatīties visā sabiedrībā;

38.   uzskata, ka visām skolām ir jāsekmē demokrātiskās iekārtas iemaņu apguve, atbalstot studentu padomes un ļaujot studentiem uzņemtiem līdzatbildību skolas attiecībās ar vecākiem, skolotājiem un skolu padomēm;

39.   aicina dalībvalstis un Komisiju cieši sadarboties, lai sekmētu Eiropas izglītības sistēmas ieviešanu attiecīgajās dalībvalstu izglītības sistēmās; aicina Komisiju paredzēt Eiropas skolu iekļaušanu darbā, kas saistīts ar Eurydice tīklu;

40.   prasa Komisijai regulāri iesniegt ziņojumu par sasniegumiem, kas panākti saistībā ar abiem paziņojumiem, lai varētu novērtēt izglītības un apmācības sistēmu rādītājus Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot skolēnu pamatprasmju apguvei;

o
o   o

41.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp.
(2) OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.
(3) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(4) OV C 300, 12.12.2007., 1. lpp.
(5) OV C 319, 13.12.2008., 20. lpp.
(6) OV C 98 E, 23.4.2004, 179. lpp.
(7) OV C 193 E, 17.8.2006., 333. lpp.
(8) OV C 219E, 28.8.2008., 300. lpp.
(9) OV C 282E, 6.11.2008., 131. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0422.
(11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0625.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika