Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā starptautiskās un Eiropas saistības cilvēktiesību jomā, tostarp tās, kas iekļautas ANO cilvēktiesību aizsardzības konvencijās, Eiropas 1950. gada 4. novembra Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un ANO 1989. gada 20. novembra konvencijā par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības noteikumus cilvēktiesību jomā un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, EK līguma 13. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 1. punktu, kurā teikts, ka: "neskarot pārējos šā Līguma noteikumus un nepārsniedzot pilnvaras, ko Kopienai piešķir šis Līgums, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu var paredzēt attiecīgus pasākumus, lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ",

–   ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/43/EK(1) un Direktīvu 2000/78/EK(2), ar kurām ir aizliegta tieša vai netieša diskriminācija rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā arī Komisijas 2008. gada 2. jūlija priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426, galīgā versija) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru aizliegta "jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ",

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā ES ir kopiena, kuras vērtības ir balstītas uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātiju, tiesiskumu, līdztiesību un nediskrimināciju, un tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, ir pieņemtas un ierosinātas direktīvas, tostarp tādas, kas paredz cīņa pret diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ;

B.   tā kā dzimumorientācija ir jautājums, uz kuru attiecas personas tiesības uz privāto dzīvi, ko garantē starptautiskie, Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību akti cilvēktiesību jomā, un tā kā valsts iestādēm ir jāveicina vienlīdzība un nediskriminācija, vienlaikus nodrošinot vārda brīvību plašsaziņas līdzekļiem, nevalstiskām organizācijām (NVO) un personām;

C.   tā kā Lietuvas Parlaments 2009. gada 14. jūlijā apstiprināja grozījumus Likumā par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, kas stāsies spēkā 2010. gada 1. martā un aizliegs "tieši izplatīt nepilngadīgajiem [..] publisku informāciju, ar kuru propagandē homoseksuālas, biseksuālas vai poligāmas attiecības", tāpēc ka tā "kaitīgi ietekmē nepilngadīgo attīstību";

D.   tā kā likuma teksts, īpaši tā 4. pants ir neskaidrs, juridiski nenoteikts un to iespējams pretrunīgi interpretēt;

E.   tā kā tika ignorēts Lietuvas prezidenta veto un pašlaik likumprojektu pārskata Lietuvas varas iestādes;

F.   tā kā nav skaidrs, uz kādiem materiāliem šis likums attieksies un vai tā darbības joma attieksies arī uz grāmatām, mākslu, reklāmu un tādiem muzikāliem un publiskiem pasākumiem kā teātris, izstādes vai demonstrācijas;

G.   tā kā ES prezidentvalsts Zviedrija ar Lietuvas varas iestādēm ir diskutējusi par minēto likumu un tā kā jaunievēlētā Lietuvas Republikas prezidente ir paziņojusi, ka viņa rīkosies, lai nodrošinātu, ka šis likums atbilst ES un starptautiskajām prasībām,

1.   aicina Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru sniegt atzinumu par šo likumu un tā grozījumiem, novērtējot, vai tas atbilst Eiropas Savienības pamatlīgumiem un citiem tiesību aktiem;

2.   atkārtoti uzsver, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir cīnīties pret visa veidu diskrimināciju, jo īpaši diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ;

3.   atkārtoti uzsver ANO 1959. gada 20. novembra Deklarācijā par bērna tiesībām norādīto principu, ka "bērnam, kurš nav nobriedis ne fiziski, ne garīgi, nepieciešama īpaša aizsardzība un gādība, tostarp atbilstīga tiesiska aizstāvība";

4.   atzinīgi vērtē jaunievēlētās Lietuvas Republikas prezidentes paziņojumus un darba grupas izveidošanu Lietuvā, kura ir atbildīga par iespējamo izmaiņu likumā novērtēšanu, un aicina Lietuvas prezidenti un varas iestādes nodrošināt, ka valsts tiesību akti atbilst cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā tas paredzēts starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos;

5.   norāda, ka Likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, ko Lietuvas parlaments apstiprināja 2009. gada 14. jūlijā, vēl nav stājies spēkā un ir jāpārskata pirms tā stāšanās spēkā;

6.   uzdod atbildīgajai komitejai sekot līdzi šī jautājuma attīstībai;

7.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Lietuvas Republikas prezidentei un parlamentam, Pamattiesību aģentūrai un Eiropas Padomei.

(1) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (2) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.