Eiropas Parlaments,

–   ņemot vēra EK Līguma 33. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par pārtikas cenu pieaugumu(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 12. marta rezolūciju par KLP "Veselības pārbaudi"(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par pārtikas cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs(3),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. februāra deklarāciju par izpēti saistībā ar Eiropas Savienības tirgū darbojošos lielveikalu ļaunprātīgu varas izmantošanu un tās novēršanu (4),

–   ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par pārtikas cenām(5),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 19. janvāra Regulu (EK) Nr. 72/2009 par izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā, izdarot grozījumus Regulās (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 320/2006, (EK) Nr. 1405/2006, (EK) Nr. 1234/2007, (EK) Nr. 3/2008 un (EK) Nr. 479/2008 un atceļot Regulas (EEK) Nr. 1883/78, (EEK) Nr. 1254/89, (EEK) Nr. 2247/89, (EEK) Nr. 2055/93, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 2596/97, (EK) Nr. 1182/2005 un (EK) Nr. 315/2007(6),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 22. jūlija paziņojumu Padomei par stāvokli piena produktu tirgū 2009. gadā (COM(2009)0385),

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai, ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotā TKO regula) attiecībā uz 2009. un 2010. gada intervences periodiem sviestam un vājpiena pulverim (COM(2009)0354 galīgā versija) un Parlamenta 2009. gada 17. septembra nostāju par šo jautājumu(7),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir novērota būtiska situācijas pasliktināšanās piena produktu tirgū, piena cenai samazinoties zemāk par 0,21 EUR litrā, lai gan ir veikti pasākumi un piešķirtas eksporta subsīdijas, un daudzi zemnieki pārdod piena produktus par cenu, kas ir zemāka par to pašizmaksu;

B.   tā kā daudzu ES piensaimniecības nozarē strādājošo lauksaimnieku izdzīvošana tiek nopietni apdraudēta, jo viņi spēj izdzīvot tikai uz personīgo ietaupījumu rēķina, kas, protams, nevar turpināties ilgstoši, piespiežot viņus rīkot plašas publiskas demonstrācijas visā ES;

C.   tā kā pasaules ekonomikas krīzes rezultātā ievērojami ir pazeminājies pieprasījums pēc piena produktiem, un tas ir noticis vienlaicīgi ar piedāvājuma pieaugumu saistībā ar ražošanas apjoma palielināšanos tādās trešās valstīs kā Jaunzēlande, Austrālija, Argentīna, Brazīlija un ASV;

D.   tā kā 2009. gada budžeta procedūrā Parlaments piešķīra prioritāti īpaša ES piensaimniecības fonda izveidei, lai nozarē varētu veikt sarežģītus pārkārtojumus;

E.   tā kā Parlaments atkārtoti ir uzsvēris atšķirības cenā, ko patērētāji maksā par lauksaimniecības produktiem lielveikalā, un tajā, ko saņem ražotāji, un ir mudinājis veikt padziļinātu izpēti par iespējamo tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

F.   tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem laika periodā no 2006. gada maija līdz 2009. gada maijam cenas, ko patērētāji maksā par pienu un sieru, ir pieaugušas par vairāk nekā 14 %, turpretī ražotāju cenas dažās dalībvalstīs viena gada laikā ir samazinājušās par 40 %,

1.   uzskata, ka, ņemot vērā ieilgušo sarežģīto situāciju piena produktu tirgū, ir jāveic gan ilgtermiņa, gan īstermiņa pasākumi, un norāda, ka Komisijas līdz šim veiktie pasākumi nav pietiekami, lai nozare izkļūtu no krīzes;

2.   pauž nožēlu, ka Komisija iepriekš nespēja paredzēt šīs krīzes nopietnību un jau agrāk neierosināja piemērotus pasākumus;

3.   aicina Komisiju steidzamā kārtā noteikt, kādi pasākumi varētu stabilizēt tirgu, un kopā ar iesaistītajām pusēm un dalībvalstīm veikt padziļinātu novērtējumu par piensaimniecības nozares nākotni, lai izanalizētu iespējas pastiprināt pārvaldības mehānismus cenu nepastāvības novēršanai;

4.   norāda, ka dalībvalstīm ir dažādi viedokļi par to, ka 2010. gadā varētu nepalielināt piena kvotas; aicina Komisiju iesniegt detalizētu visu to faktoru, tostarp kvotu palielināšanas, analīzi, kuriem ir ietekme uz cenu, ko saņem piena ražotāji;

5.   aicina Komisiju īstenot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka importētā barība atbilst tiem pašiem standartiem, kas piensaimniekiem ir jāizpilda ES teritorijā, tādējādi nepieļaujot, ka šiem standartiem neatbilstīgu produktu imports vājina ES centienus ilgtspējīgas piena ražošanas uzlabošanā;

6.   atkārtoti pauž apņemšanos izveidot ES piensaimniecības fondu EUR 600 miljonu apmērā, lai palīdzētu ražošanas uzņēmumiem un kooperatīviem un atbalstītu ieguldījumus lauku saimniecībās, to modernizēšanu, darbības dažādošanu, reģionālos un pārdošanas pasākumus, neliela apjoma ražotājus un jaunus lauksaimniekus un atgādina, ka Parlaments šādu lūgumu jau ir paudis saistībā ar 2009. gada budžeta procedūru;

7.   aicina Komisiju ierosināt pasākumus, lai palīdzētu ražotājiem palielināt ražojumu pievienoto vērtību un mudinātu ražot produktus (sieru u.c.), kuru pamatā ir augstas kvalitātes piens, jo īpaši tajās jomās, kurās alternatīvas ražošanas iespējas ir ierobežotas;

8.   aicina Komisiju nekavējoties ieviest pasākumus, lai veicinātu piena produktu pieprasījumu, un uzskata, ka "Skolas piena" programmas darbības jomas, produktu klāsta un finansējuma paplašināšana ir labs iespējamās iniciatīvas piemērs; aicina Komisijas ģenerāldirektorātus ciešāk koordinēt savu darbību šajā jomā;

9.   aicina Komisiju veicināt līgumattiecības pārtikas ķēdē un mudināt ražotāju organizācijas izlīdzināt attiecības starp dažādiem nozares dalībniekiem, kā arī papildus citiem šajā nozarē nepieciešamajiem reglamentējošiem instrumentiem novērst tirgus risku;

10.   uzskata, ka ir īpaši jāveicina piensaimniecības nozares lauksaimnieku ražošana reģionos, kuros ir nelabvēlīgi dabas un ģeogrāfiskie apstākļi, piemēram, kalnu reģionos, vai kuros ir skaidra bioloģiskās ražošanas stratēģija un produkcijai ir uz tirgu neorientēta vides un kultūras pievienotā vērtība un kvalitāte;

11.   aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai līdzsvarotu piedāvājumu un pieprasījumu ES piena produktu tirgū;

12.   aicina Komisiju izpētīt iespējas piensaimniekiem piemērot agrās pensionēšanās shēmu, piemēram, nosakot kvotu atpirkšanas shēmu, kas līdzinātos izaršanas shēmai vīna kopējā tirgus organizācijas sistēmā;

13.   ņemot vērā, ka piensaimniecības nozares krīzei ir visas Eiropas raksturs, pieprasa, lai Komisija pildītu savu lomu kopīgu risinājumu meklēšanā, izvairoties no nevienlīdzības dalībvalstu starpā un traucējumiem tirgos, ko varētu radīt valstu atbalsts;

14.   atbalsta Komisijas vēlmi plānot tādus pasākumus kā labvēlīgi aizdevumi un savstarpēju garantiju sistēmas, lai mazinātu cenu nepastāvību lauksaimniecības produktu tirgos;

15.   atbalsta piena pulvera tūlītēju izmantošanu teļu barībā, kas varētu būt viens no veidiem, kā palielinātu pieprasījumu pēc piena produktiem;

16.   atgādina, ka būtiski svarīgi ir norādīt skaidru marķējumu tādiem piena produktu aizstājējiem kā siers un citi ražojumi, un tajā būtu detalizēti jānorāda izejmateriāli un izcelsmes valsts; prasa, lai produktos, kas marķēti kā piena produkti, ietilpstu dzīvnieku piens vai dzīvnieku piena produkti;

17.   lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt pašreizējo krīzi, īpaši krīzi piensaimniecības nozarē, aicina Komisiju nekavējoties visām produktīvajām lauksaimniecības nozarēm palielināt de minimis valsts atbalsta maksājumu maksimālo apjomu no EUR 7500 uz EUR 15 000, atkāpjoties no noteiktajiem valsts atbalsta ierobežojumiem dalībvalstīm;

18.   atzīst, ka lētāka lopbarība palīdzētu piensaimniekiem samazināt ražošanas izmaksas;

19.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pagarināt intervences periodu sviestam un vājpiena pulverim līdz 2010. gada 28. februārim un uzskata, ka vismaz īstermiņā jāpalielina intervences cena; atzīst, ka šāds palielinājums būtu īpašs pasākums, lai apkarotu ārkārtīgu tirgus nelīdzsvarotību, nevis ilgtermiņa risinājums;

20.   aicina paplašināt siera produktu privāto uzglabāšanu un nodrošināt atbilstošu atbalstu, lai šis pasākums būtu efektīvs, kā arī palielināt to trešo valstu skaitu, iekļaujot, piemēram, ASV, uz kurām ES ražotos siera produktus var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju;

21.   aicina Komisiju gan ilgtermiņā, gan pēc tam, kad eksporta kompensācijas vairs netiks piemērotas, konstatēt to, kādā veidā attiecīgās apropriācijas varētu saglabāt piensaimniecības nozarē;

22.   aicina Komisiju atļaut lauksaimniecības eksporta kredītu apdrošināšanu, kā to izmanto ASV;

23.   aicina Komisiju uzlabot cenas pārredzamību pārtikas piegādes ķēdē, jo patērētāju cenas daudzās dalībvalstīs joprojām ir aizdomīgi augstas, neskatoties uz to, ka ražotāju cenas ir ievērojami pazeminājušās;

24.   aicina Komisiju nekavējoties iesniegt paziņojumu par pārtikas cenām Eiropā; atgādina, ka Parlaments jau sen ir aicinājis Komisiju izpētīt to, vai tirgus stāvoklis pārtikas piegādes ķēdē, jo īpaši piensaimniecības nozarē, netiek ļaunprātīgi izmantots, un uzskata, ka šādu pētījumu jau sen vajadzēja veikt;

25.   aicina Komisiju ieviest visā ES rīcības kodeksu, kas regulētu mazumtirgotāju un ražotāju attiecības;

26.   uzskata, ka ir nepieciešams izveidot sistēmu, ar kuras palīdzību pilnīgi pārredzami tiek uzraudzītas plaša patēriņa preču cenas, jo īpaši tās, kuras maksā patērētāji;

27.  pieņem ar nožēlu zināšanai, ka 2009. gada 7. septembra Eiropadomes secinājumos nav piedāvāts konkrēts risinājums, kā Eiropas piensaimniecības nozarei ātri izkļūt no krīzes, kas bez izņēmuma skar visus Savienības ražotājus;

28.   aicina Komisiju stingri vērsties pret dažu dalībvalstu ierosinājumiem atkal nacionalizēt kopējo lauksaimniecības politiku;

29.   prasa Komisijai turpmāko mēnešu laikā regulāri informēt Parlamentu par piena produktu tirgus situācijas attīstību;

30.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 263E, 16.10.2008., 621. lpp. (2) OV C 66E, 20.3.2009., 9. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0229. (4) OV C 184E, 6.8.2009., 23. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0191. (6) OV L 30, 31.1.2009., 1. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0014.