Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu un Vidusāzijas republikām,

–   ņemot vērā tā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Vidusāziju(1),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada 23. jūnijā,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas reģionālās stratēģijas dokumentu par Vidusāziju 2007.-2012. gadam,

–   ņemot vērā desmitās ES un Kazahstānas sadarbības padomes sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā 2008. gada 31. martā Briselē notikušās astotās ES un Kazahstānas parlamentārās sadarbības komitejas sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā EK un Kazahstānas Partnerības un sadarbības nolīgumu(2), kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.   tā kā ES un Kazahstānas Republikas attiecības un sadarbība turpina nepārtraukti attīstīties visās jomās; tā kā Kazahstānai ir svarīga nozīme saistībā ar Vidusāzijas stabilitāti un drošību, kā arī visa reģiona ekonomisko attīstību;

B.   tā kā Kazahstāna 2010. gadā pārņems Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) vadību; tā kā šis pienākums piešķirs valstij svarīgāku nozīmi un lielāku atbildību demokrātijas un cilvēktiesību jomā; tā kā EDSO ir mudinājusi Kazahstānu pirms organizācijas vadības pārņemšanas padziļināt demokrātiskās reformas;

C.   tā kā, neraugoties uz šo svarīgo starptautisko uzdevumu, pēdējo dažu mēnešu laikā Kazahstānas iekšējo situāciju sarežģīja nesen pastiprinātie plašsaziņas līdzekļu ierobežojumi un vairākas pretrunīgas kriminālvajāšanas;

D.   tā kā 2009. gada 3. septembrī Kazahstānas Starptautiskā cilvēktiesību un tiesiskuma biroja direktors un ievērojams cilvēktiesību aizstāvis Yevgeny Zhovtis tika notiesāts par slepkavību, jo 2009. gada 26. jūlijā viņš ar savu automobili notrieca un nogalināja gājēju, un viņam piesprieda sodu četrus gadus darba nometnē;

E.   tā kā 2009. gada 27. jūlijā tika uzsākta policijas izmeklēšana un Yevgeny Zhovtis tika minēts kā liecinieks; tā kā 2009. gada 28. jūlijā Yevgeny Zhovtis statusu izmeklēšanas laikā nomainīja ar aizdomās turētā statusu, taču, pārkāpjot Kazahstānas tiesību aktus, viņa juristi līdz 2009. gada 14. augustam par to netika informēti;

F.   tā kā EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs ir paudis viedokli, ka "apšaubāmās procedūrās, iespējams, pārkāptas Yevgeny Zhovtis tiesības uz taisnīgu tiesvedību, kuras paredz Kazahstānas konstitūcija, valsts saistības pret ESDO un galvenie starptautiskie standarti";

G.   tā kā ESDO sanāksmēs Yevgeny Zhovtis ir detalizēti stāstījis par cilvēktiesību pārkāpumiem savā valstī, tādējādi radot šaubas par tās piemērotību vadīt organizāciju, kuras darbības mērķis ir demokrātisko principu atbalstīšana;

H.   tā kā savulaik ir paustas nopietnas bažas par citu Kazahstānas cilvēktiesību aktīvistu, tostarp Ramazan Yesergepov un Sergei Duvanov, tiesvedību, kam sekoja ieslodzījums cietumā;

I.   tā kā 2008. gada jūnijā un arī 2009. gada maijā saistībā ar tuvojošos Kazahstānas ESDO vadību valsts ārlietu ministrs Marat Tazhin solīja uzlabot cilvēktiesību stiprināšanu un ievērošanu Kazahstānā;

J.   tā kā ES un Kazahstānas Partnerības un sadarbības nolīguma 2. pantā ir prasīts ievērot demokrātiju, starptautisko tiesību principus un cilvēktiesības,

1.   neapšaubot tiesu sistēmas neatkarību, kas ir jebkuras demokrātijas būtiska sastāvdaļa, pauž nopietnas bažas par traģiskā negadījuma izmeklēšanas norisi un Yevgeny Zhovtis sekojošo tiesvedību un vērš uzmanību uz izteikumiem, ka tiesas prāvai neesot pielaisti viņa aizstāvības liecinieki;

2.   aicina Kazahstānas iestādes nekavējoties un pilnīgi pārredzamā veidā, pilnībā ievērojot tiesiskumu, veikt otru pilnīgu un taisnīgu negadījuma apstākļu izmeklēšanu un pārskatīt Yevgeny Zhovtis notiesājošo spriedumu un attiecīgi arī sodu;

3.   mudina Kazahstānas iestādes sniegt oficiālu informāciju par Yevgeny Zhovtis lietu un nodrošināt viņam pieeju likumā paredzētajai kārtībai, tostarp tiesības iesniegt apelāciju saskaņā ar Kazahstānas tiesību aktiem;

4.   vērš uzmanību uz nopietnajiem iebildumiem, kādus pauda cilvēktiesību organizācijas par Kazahstānas valdības reālo apņemšanos mainīt situāciju valstī, kad 2007. gadā tika paziņots lēmums piešķirt tai ESDO vadību, un cer, ka Kazahstānas iestādes darīs visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un panāktu reālu progresu demokratizācijas un cilvēktiesību jomā, pirms tā pārņems ESDO vadību;

5.   tāpēc aicina Komisiju pastiprināt ES palīdzību Kazahstānai un sadarbību ar to šajās jomās, lai labāk sagatavotu Kazahstānas valdību uzņemties šo svarīgo starptautisko uzdevumu;

6.   mudina Padomi ieņemt stingru nostāju, diskutējot par šo lietu ar Kazahstānas iestādēm, un īpaši diskutēt par Yevgeny Zhovtis lietu ES un Kazahstānas cilvēktiesību dialoga laikā, kura otrā kārta ir paredzēta 2009. gada 21. oktobrī, un ES un Kazahstānas sadarbības padomes sanāksmē 2009. gada novembra vidū;

7.   mudina Komisiju pastiprināt Kazahstānā īstenotos projektus un programmas saistībā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu;

8.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Parlamentam, Kazahstānas valdībai un prezidentam.

(1) OV C 184 E, 6.8.2009, 49. lpp. (2) OV L 196, 28.7.1999., 3. lpp.