Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Valstu vadītāju paziņojumu, ko sniedza pēc Divdesmit valstu grupas (G-20) augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā 2009. gada 24. un 25. septembrī,

–   ņemot vērā Valstu vadītāju paziņojumu (Pasaules atveseļošanas un reformu plāns), kas sniegts pēc Divdesmit valstu grupas (G-20) augstākā līmeņa sanāksmes Londonā 2009. gada 2. aprīlī un tās paziņojumiem "Finanšu sistēmas stiprināšana" un "Resursu sniegšana ar starptautisko finanšu iestāžu starpniecību",

–   ņemot vērā tā 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par G-20 augstākā līmeņa sanāksmi Londonā 2009. gada 2. aprīlī(1),

–   ņemot vērā pēc G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā pieņemto deklarāciju par finanšu tirgiem un pasaules ekonomiku,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 8. aprīļa paziņojumu "Atbalsts jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanā" (COM(2009)0160),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojumu "IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē" (COM(2009)0433),

–   ņemot vērā tā rezolūcijas par klimata pārmaiņām, jo īpaši 2009. gada 4. februāra rezolūciju par 2050. gadu: nākotne sākas jau šodien ‐ ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām(2) un 2009. gada 11. marta rezolūciju par ES stratēģiju, lai Kopenhāgenas sarunās panāktu visaptverošu nolīgumu par klimata pārmaiņām, un atbilstoša finansējuma nodrošināšanu klimata pārmaiņu politikas īstenošanai(3),

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2009. gada 19. jūnija rezolūciju "Atveseļošanās pēc krīzes: Pasaules nodarbinātības pakts",

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un dalībvalstu solījumus sniegt atbalstu cīņā pret badu un nabadzību,

–   ņemot vērā paziņojumu "Saskaņotais viedoklis attiecībā uz G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā", kas sniegts pēc 2009. gada 17. septembrī Briselē notikušās dalībvalstu un valdību vadītāju neoficiālās sanāksmes,

–   ņemot vērā Saimnieciskās darbības un sociālā progresa noteikšanas komisijas galīgo ziņojumu par alternatīviem rādītājiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.   tā kā ekonomika vēl nav pilnībā atlabusi; tā kā pieaugošā bezdarba apkarošana joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs un steidzams jautājums; tā kā Eiropas bezdarba rādītāji 2009. gada jūlijā sasniedza augstāko līmeni iepriekšējo 10 gadu laikā, proti, 9,5 %, un ir sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt;

B.   tā kā galvenais uzdevums, kas jāizpilda, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, ir privātā patēriņa atjaunošana; tā kā izšķiroša nozīme ir izlēmīgām reformām, lai sasniegtu spēcīgu, stabilu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;

C.   tā kā pašreizējās grūtības ekonomikā būtu jāuzskata par iespēju veicināt Lisabonas–Gēteborgas mērķu sasniegšanu un atgādināt par apņemšanos cīnīties ar bezdarbu un klimata pārmaiņām, samazināt enerģijas patēriņu un izstrādāt ES stratēģiju, kas nodrošinātu pāreju no krīzes ārkārtas pārvaldības uz ilgtermiņa un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos;

D.   tā kā pašreizējo krīzi lielā mērā ir izraisījušas būtiskas neveiksmes tiesiskā regulējuma un uzraudzības jomā, kā arī apstāklis, ka dažas finanšu iestādes vieglprātīgi un bezatbildīgi ir uzņēmušās risku un ka dažās pasaules daļās nepietiekami stingras monetārās politikas dēļ ir radusies pārmērīga likviditāte;

E.   tā kā ir būtiski ekonomikas jomā nodrošināt uzlabotu starptautisko koordināciju, ir vajadzīga daudzpusēja sadarbība, lai novērstu jebkādas protekcionistiskas tendences un politisku bezdarbību, kas varētu mudināt finanšu iestādes atkal pievērsties "ierastajiem darījumiem";

F.   tā kā G-20 valstu vadītāji ir kolektīvi atbildīgi par to, lai mazinātu krīzes sociālās sekas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kuras ir smagi skārusi krīzes netiešā iedarbība;

G.   tā kā ārzonu jurisdikcijas apdraud finanšu pārvaldību un ir šķērslis TAM sasniegšanā,

Vispārīgas piezīmes: izaugsmes atjaunošana

1.   atzinīgi vērtē G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē panāktās vienošanās, tostarp arī apņemšanos nepieļaut stimulācijas priekšlaicīgu pārtraukšanu; tomēr ar bažām konstatē, ka daudzās valstīs strauji pieaug valsts parāds un budžeta deficīts; uzsver, ka ir svarīgi panākt valsts finanšu stabilitāti un nodrošināt ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, lai neradītu pārāk lielu apgrūtinājumu nākamajām paaudzēm; mudina nekavējoties izstrādāt iedarbīgas stratēģijas krīzes novēršanai un tās ieviest, tiklīdz tas būs iespējams, ņemot vērā ekonomikas atlabšanas gaitu;

2.   uzskata, ka papildus IKP ir nepieciešami jauni rādītāji un atskaites sistēmas attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, lai izmērītu labklājību un cilvēka darbības ietekmi uz vidi, un tādējādi tās būtu vadlīnijas, lai orientētos pasaules ekonomikas atveseļošanā un to izvērtētu;

3.   uzsver, ka ir jānosaka tūlītējas prioritātes, lai panāktu faktiskās ekonomikas spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinātu kapitāla tirgus un aizdevumu izsniegšanas nevainojamu darbību, atbalstītu un veicinātu nodarbinātību un aizsargātu iedzīvotājus no krīzes negatīvajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām;

4.   atzinīgi vērtē to, ka G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki īpaši pievērsās jautājumam par traucējumiem pasaules tirgū, kuri izraisīja finanšu krīzi; norāda ‐ lai nākotnē izvairītos no finanšu krīzes, ir jānovērš tās rašanās iemesli (tostarp pārmērīgs tirdzniecības deficīts un pārpalikums), kas ietekmē ne tikai banku un finanšu regulējumu un institucionālo pārvaldību, bet arī citas jomas; uzskata, ka, vairākām valstīm kopīgi cenšoties panākt efektīvu krīzes risinājumu, ir jānovērš cēloņi, kas izraisījuši valūtas kursa svārstības un patēriņa preču cenu nepastāvību, izmantojot daudzpusējus nolīgumus;

5.   pauž nožēlu par to, ka G-20 valstu vadītāji nav izvērtējuši regulējuma un uzraudzības galvenos trūkumus, kas izraisīja finanšu krīzi, lai izvairītos no tām pašām kļūdām regulējumā un uzraudzībā un līdz ar to no līdzīgas krīzes; pauž nožēlu, ka G-20 valstu vadītāji nav panākuši progresu attiecībā uz globālās cīņas pret klimata pārmaiņām finansēšanu;

6.   atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos sasniegt TAM un pildīt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) solījumus, tostarp apņemšanos saistībā ar atbalstu tirdzniecībai, parādu atvieglošanu un Glenīglsas saistībām;

7.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju vienošanos strādāt pie starptautiskas sistēmas izveides, lai ieviestu finanšu darījumu nodokli, un aicina panākt strauju progresu, lai nodrošinātu, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes procesā, jo līdz šim krīzes izmaksas gulstas uz nodokļu maksātājiem, citiem iedzīvotājiem un valsts dienestiem;

Nodarbinātība, nodarbinātība, nodarbinātība

8.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju lēmumu atveseļošanas un reformēšanas procesa centrā iekļaut pienācīgu nodarbinātību un it īpaši atzinīgi vērtē SDO piešķirto lomu;

9.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju apņemšanos nodarbinātības krīzi risināt starptautiskā līmenī un stiprināt atbalstu vismazāk aizsargātajiem, jo tieši viņi ir tie, kas visvairāk cietuši no krīzes un kam visvairāk ir vajadzīga kopēja rīcība; tādēļ atzinīgi vērtē Globālās ietekmes un neaizsargātības brīdinājuma sistēmas izveidi;

10.   prasa, lai starptautiskās sabiedrības apņemšanās tiktu pārvērsta konkrētā rīcībā un lai tā tiktu īstenota, it īpaši atbalstot spēcīgu "ekoloģiskās nodarbinātības" programmu;

11.   piekrīt, ka nākotnes ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai ir svarīgi veidot uz nodarbinātību orientētu sistēmu un ekonomikas atveseļošanas plānos par centrālo uzdevumu noteikt pienācīgas nodarbinātības veicināšanu;

12.   atzinīgi vērtē SDO Pasaules nodarbinātības paktu un aicina to nekavējoties īstenot, it īpaši starptautiskā līmenī radīt tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, un nodrošināt vērienīgas fiskālo stimulu paketes, kas atbalstītu jaunu darbavietu izveidi un saglabāšanu, nodrošinot efektīvus nodarbinātības pakalpojumus un spēcīgu sociālo politiku, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās grupas un nodrošinātu minimālo algu pirktspēju;

13.  uzstāj, ka tādēļ ir būtiska SDO konvenciju ratifikācija un īstenošana, un pieprasa, lai tās iekļautu PTO tirdzniecības līgumos; aicina arī turpināt pastiprināt sadarbību ar nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām;

14.  atbalsta iniciatīvas saistībā ar jauniem finanšu pakalpojumu veidiem, tādiem kā mikrofinansējums, kura mērķis ir uzlabot nabadzīgāko iedzīvotāju grupu piekļuvi finanšu pakalpojumiem;

15.   uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt sociālo dialogu visos līmeņos, lai izvairītos no algu deflācijas un nodrošinātu, ka algu pieaugums atbilst produktivitātes pieaugumam;

Finanšu uzraudzības un regulējuma nostiprināšana

16.   atzinīgi vērtē G-20 valstu finanšu ministriem un centrālo banku uzraudzītājiem izteikto prasību panākt vienošanos par starptautiska mēroga reformu šādās svarīgās finanšu nozares jomās:

17.  apliecina vēlmi pārveidot globālā finanšu regulējuma sistēmu un piekrīt, ka ir panākts ievērojams progress, taču uzskata, ka daudzas pārmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās, vēl nav pilnībā īstenotas un ka jādara ir vēl daudz vairāk;

18.   atzīmē G-20 valstu vadītāju apņemšanos nodrošināt vispusīgu uzraudzību pār visām sistēmai svarīgajām iestādēm un finanšu instrumentiem; ir pārliecināts, ka nepieciešama centralizētāka pieeja finanšu tirgus uzraudzībai, lai novērstu turpmākas krīzes rašanos, un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāstrādā, lai radītu stiprāku finanšu uzraudzības struktūru, kuras centrā būtu vienota finanšu uzraudzības iestāde;

19.   uzskata, ka starptautiskās koordinēšanas rezultātā ir jāpanāk piesardzīgas pieejas principu atjaunināšana globālā mērogā, lai novērstu regulatīvo iestāžu arbitrāžu; uzsver, ka ar G-20 valstu panākto progresu plašākā mērogā ievieš zemākā līmeņa saskaņošanas pieeju, kas nenozīmē, ka Eiropas Savienība nedrīkst piemērot augstākus standartus; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībai ir augstāki mērķi attiecībā uz regulējuma un uzraudzības darbības jomu un prasībām, kā to uzskatāmi parāda nesen pieņemtie vai pašreiz izskatāmie tiesību akti;

20.   atzinīgi vērtē vēlreiz apstiprināto apņemšanos padarīt stingrākus finanšu iestāžu noteikumus attiecībā uz riska uzņemšanos, pārvaldību, kura saskaņo atlīdzību ar ilgtermiņa rezultātiem, un kopumā labāku pārredzamību; ļoti atzinīgi vērtē apņemšanos līdz 2011. gadam pieņemt Bāzeles II sistēmu un ieviest starptautiski saskaņotu aizņemto līdzekļu īpatsvara līmeni; uzskata, ka šie vispārīgie principi un mērķi jāievēro visiem tirgus dalībniekiem, kur vien ir iesaistīta investoru, nodokļu maksātāju vai patērētāju aizsardzība;

21.   aicina Komisiju tuvākajā laikā transponēt saistošos EK tiesību aktos G-20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē noteiktās saistības attiecībā uz atlaidēm; aicina G-20 valstu vadītājus padarīt priekšlikumus stingrākus tādā ziņā, ka attiecīgie tirgus dalībnieki būtu spiesti uzkrāt kapitālu un pārveidot kompensācijas mehānismus, un visā pasaulē nodrošināt konsekventu uzraudzītāju pieeju tajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz sankciju piemērošanai;

22.   uzskata, ka steidzami ir jāīsteno principi par pārrobežu sadarbību krīžu pārvaldībā; aicina Finanšu stabilitātes padomi apspriesties ar Parlamentu, pirms tiek apstiprināti priekšlikumi, kas jāpieņem līdz 2010. gada oktobra beigām un kas paredzēti sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm;

23.   atzīst, ka sekmes cīņā pret jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties (nodokļu oāzēm), ir ievērojamas, bet ne pietiekamas; mudina Vispasaules Pārredzamības un informācijas apmaiņas forumu uzlabot nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu, dodot valstīm iespēju pilnībā īstenot spēkā esošos nodokļu likumus, lai aizsargātu šajās valstīs noteiktās nodokļu bāzes; atbalsta G-20 valstu apņemšanos no 2010. gada marta īstenot pasākumus pret nodokļu oāzēm gadījumos, kad jurisdikcijas nevēlas sadarboties;

24.   atzinīgi vērtē progresu banku noslēpuma jomā, it īpaši ESAO Vispasaules foruma par pārredzamību un informācijas apmaiņu paplašināšanu; tomēr norāda, ka dažas teritorijas, kas apņēmās ieviest attiecīgus standartus, vēl to nav izdarījušas; aicina izveidot efektīvu sistēmu, ar kuras palīdzību varētu novērst izvairīšanos no nodokļiem, kā arī atklāt un vajāt tos, kas nemaksā nodokļus; uzsver, cik svarīgi ir izveidot standartizētu ziņošanas sistēmu;

25.   pauž nožēlu par to, ka G-20 valstu vadītāji nav pievērsuši uzmanību morālā kaitējuma jautājumam un ka jautājums par saikni starp sistēmisku iestāžu piesardzīgiem uzraudzības standartiem un šo iestāžu neveiksmīgas darbības izmaksām ir atlikts līdz 2010. gada oktobrim; aicina iesniegt priekšlikumus par to, kā risināt jautājumu par restrukturizāciju un pārskatīt finanšu sektora uzņēmējdarbības modeļus, lai atrisinātu problēmu "pārāk liels, lai ciestu neveiksmi";

Starptautisko finanšu iestāžu nostiprināšana

26.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju nodomu reformēt SVF un Pasaules Banku un prasa šīs reformas sākt pēc iespējas drīz; sagaida, ka vispasaules ekonomikas un finanšu pārvaldības reforma būs tālejoša; atbalsta SVF un Pasaules Bankas darbības uzlabošanu kā galveno elementu centienos uzlabot šo iestāžu uzticamību, leģitimitāti un efektivitāti; vēlas, lai tiktu uzlabota jaunattīstības valstu pārstāvība starptautiskajās finanšu iestādēs; atzinīgi vērtē apņemšanos nodot kvotas daļu dinamiskām jaunās tirgus ekonomikas un jaunattīstības valstīm; atgādina, cik svarīgi ir izvairīties no procikliskas politikas, lai spētu veikt atveseļošanās procesu;

27.  aicina izveidot mehānismu, ar ko daļu no jaunajām īpašajām aizņēmumtiesībām, ko SVF piešķīris atsevišķām SVF dalībvalstīm, nodotu zemu ienākumu valstīm, jo tādējādi varētu divkāršot SVF vidēja termiņa koncesiju aizdevumus;

28.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju apņemšanos veidot atvērtu pasaules ekonomiku; uzskata, ka pasaules tirdzniecības atdzimšanai ir būtiska nozīme pasaules valstu izaugsmes atjaunošanā; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju pret jebkuru nepamatotu protekcionisma izpausmi un turpina uzstāt, ka jāpanāk progress tirgus pieejamības nodrošināšanā, nenostādot neizdevīgākā pozīcijā jaunattīstības valstis un likvidējot nepamatotas tarifu un beztarifu barjeras, kā arī panākot brīvas un godīgas tirdzniecības noteikumu ievērošanu; joprojām ir pārliecināts, ka jāpanāk starptautisks, vērienīgs un līdzsvarots Dohas sarunu kārtas noslēgums, kas atbilstu sarunu mandātam, un aicina valstu vadītājus turēt prātā šīs sarunu kārtas gala mērķi ‐ attīstību;

29.   atzinīgi vērtē G-20 valstu vadītāju pārliecību par to, cik nozīmīga ir ilgtspējīgāka pasaules ekonomika; uzsver, ka izšķirīga nozīme ir tam, vai gaidāmajā ANO Vispārējā konferencē par klimata pārmaiņām (Unfccc konference) Kopenhāgenā tiks panākta saistoša vienošanās par klimata pārmaiņām; tomēr uzsver, ka G-20 valstu vadītājiem būtu jāapzinās pasaules ilgtspējas problēmu plašais mērogs; aicina G-20 valstu finanšu ministrus mobilizēt resursus, lai atbalstītu drīzu klimata pasākumu īstenošanu jaunattīstības valstīs kā izšķirošo elementu kolektīvajai reakcijai uz pasaules ekonomikas krīzi;

30.   uzsver, ka visas saistības, ko G-20 valstu vadītāji uzņēmušies valsts un starptautiskā līmenī, ir pilnībā jāievēro, nekavējoties jāizpilda un jāiegūst rezultāts, lai atjaunotu uzticamību un sekmētu ekonomikas atveseļošanu;

31.   uzskata, ka jautājums par ES pārstāvību G-20 valstu sanāksmēs ir rūpīgi apspriežams sarunās starp trim galvenajām ES iestādēm un dalībvalstīm; pauž pārliecību par to, ka Eiropas Savienībai ir jāvienojas par kopēju nostāju starptautiskos forumos, jo īpaši G-20 valstu sanāksmēs, un uzstājīgi prasa, lai starptautiskās sarunās Eiropas Savienība tiktu pārstāvēta vienotāk un saskanīgāk;

32.   uzsver, cik svarīgi ir Unfccc konferencē, kura notiks Kopenhāgenā, vienoties par līdzekļu piešķiršanu nabadzīgākām valstīm, lai tām palīdzētu piemēroties klimata pārmaiņām, un par stingru un paredzamu finansēšanas mehānismu īstenošanu papildus oficiālajai attīstības palīdzībai; pauž nožēlu, ka šā jautājuma izskatīšanu atlika līdz Unfccc konferencei Kopenhāgenā, un atkārtoti pauž uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāiegulda taisnīga maksājumu daļa, kas paredzēta, lai mazinātu klimata pārmaiņas un sekmētu pielāgošanos atbilstīgi zinātniskajiem atklājumiem par klimata pārmaiņu apmēru un ar to saistītajām izmaksām;

33.   vērš uzmanību uz nepārejošo pārtikas krīzi un atzinīgi vērtē lēmumu atbalstīt Pasaules Bankas pārtikas iniciatīvu; aicina līdzekļu devējas valstis nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz pārtikas palīdzības izplatīšanu;

o
o   o

34.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, G-20 valstu valdībām un parlamentiem un Starptautiskajam Valūtas fondam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0330. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0042. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0121.