Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par stāvokli Gvinejā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Gvinejas jautājumā (GIC-G) 2009. gada 13. oktobrī Abudžā (Nigērija) sniegto paziņojumu,
– ņemot vērā ieilgušo nestabilitāti, kas valda Mano upes reģionā un no kuras cieš vietējie iedzīvotāji,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gvineju,
– ņemot vērā prezidentvalsts 2009. gada 29. septembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par vardarbību Konakri (Gvinejas Republika),
– ņemot vērā 2009. gada 7. oktobra debates Parlamentā,
– ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,
A. tā kā 2008. gada 23. decembrī militārā hunta kapteiņa Moussa Dadis Camara vadībā sagrāba varu pēc prezidenta Lansana Conté nāves;
B. tā kā, apspiežot nevardarbīgu opozīcijas manifestāciju, kas notika 2009. gada 28. septembra referenduma gadadienā, pēc kura valsts kļuvusi neatkarīga, pēc dažiem ziņu avotiem, bojā gāja no 100 līdz 200 cilvēkiem (lai apgrūtinātu upuru apzināšanu, militārpersonas aizveda daudzu cilvēku mirstīgās atliekas, liedzot ģimenēm iespēju atvadīties no mirušajiem), turklāt ir vairāk nekā 1 000 ievainoto ar šautām vai durkļu radītām brūcēm, kā arī ziņots par daudziem izvarošanas gadījumiem;
C. tā kā opozīcijas vadītāji tikuši nogalināti, ievainoti un apcietināti, pret varu kritiski noskaņotie žurnālisti tiek vajāti un hunta faktiski rada etniskā konflikta draudus;
D. tā kā ir saņemtas šausminošas liecības par karavīriem, kas likuši lietā šauteņu laides un pat durkļus, lai izvarotu sievietes, tikmēr citas sievietes tikušas izģērbtas un pazemotas, un vēlāk viņas atklātībā pazemoja un izvaroja drošības spēku pārstāvji;
E. tā kā vardarbība pret sievietēm ir pielīdzināma kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un visi vainīgie ir saucami pie atbildības, lai saņemtu pelnīto sodu;
F. tā kā Gvineja ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura 8. un 9. pantā ietverta prasība ievērot cilvēktiesības un demokrātijas principus;
G. tā kā "darba plāns", kas sagatavots 2009. gada 27. jūlijā saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu, paredz pāreju uz demokrātiju;
H. tā kā huntas pārstāvji no Valsts padomes demokrātijai un attīstībai (Conseil National pour la Démocratie et le Développement) apņēmās, tiklīdz iespējams, sarīkot brīvas vēlēšanas, pašiem kā kandidātiem tajās nepiedaloties;
I. tā kā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors nesen uzsāka sākotnēju izmeklēšanu saistībā ar stāvokli Gvinejā, lai noteiktu attiecīgos noziegumus, kas būtu SKT piekritībā;
J. tā kā militārā spēka bezatbildīgas lietošanas dēļ, apspiežot iedzīvotājus, hunta zaudē tiesības organizēt valsts pāreju uz demokrātiju, sarīkojot brīvas un taisnīgas vēlēšanas;
K. tā kā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienība un Āfrikas Savienība paudusi savu nostāju un prezidents Burkinabé Blaise Compaoré ir izraudzīts par "vidutāju";
L. tā kā Starptautiskā kontaktgrupa Gvinejas jautājumos (GIC-G), ko veido Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības diplomāti, ANO, Āfrikas Savienība un Eiropas Savienība, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu, ir sagatavojuši ziņojumu par Gvinejas apmeklējumu;
M. tā kā Eiropas Savienība un Gvineja 2008. gada decembrī parakstīja partnerības nolīgumu zivsaimniecības jomā(1), proti, tikai dažas dienas pirms valsts apvērsuma, kura rezultātā Dadis Camara nāca pie varas, un pirmo maksājumu saskaņā ar šo nolīgumu bija paredzēts veikt 2009. gada 30. novembrī;
N. tā kā beidzies termiņš ultimātam, ko Āfrikas Savienība nosūtīja kapteinim Dadis Camara, kurā viņam pieprasīts vēlreiz apliecināt, ka viņš nekandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās;
O. tā kā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienība nosūtīja aicinājumu starptautiskai sabiedrībai izvietot Gvinejā neitrālus spēkus, lai aizsargātu iedzīvotājus un opozicionārus, un GIC-G aicinājumu noteikt vispārēju embargo ieroču piegādēm Gvinejā;
P. tā kā Gvinejas teritorijā atrodas ievērojami izrakteņu krājumi un pastāv to izmantošanas iespējas; tā kā pēc Transparency International novērtējuma Gvineja, šķiet, ir viena no viskorumpētākajām Āfrikas valstīm,
1. asi nosoda asiņainās un nežēlīgās represijas pret neapbruņotiem manifestantiem un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;
2. asi nosoda jebkādas seksuālās vardarbības izpausmes attiecībā pret sievietēm un meitenēm, pieprasa nodrošināt medicīnisku un psiholoģisku palīdzību visiem izvarošanas upuriem un aicina Komisiju steidzami uzsākt īpašu rehabilitācijas programmu Gvinejas sievietēm, kuras cietušas no vardarbības;
3. atzinīgi vērtē paziņojumu, ko GIC-G sagatavoja pēc Gvinejas krīzei veltītās 2009. gada 12. oktobra sanāksmes Abudžā, kurā tā pieprasa militārajai huntai "atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas, jo īpaši tās, kuras aizturētas saistībā ar 2009. gada 28. septembra notikumiem Konakri", un pieprasa līdz sestdienai, 2009. gada 17. oktobrim, noteikt vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu huntas dalībnieku līdzdalību 2010. gada janvārī paredzētajās prezidenta vēlēšanās;
4. atzinīgi vērtē ANO neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kurai jānoskaidro slepkavību organizētāji, un SKT sākto sākotnējo izmeklēšanu, lai noskaidrotu vainīgos un lai vainīgie saņemtu pelnīto sodu;
5. pieprasa veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu liecinieku un cietušo ģimeņu drošību, kurus uzklausīs starptautiskā izmeklēšanas komisija;
6. prasa pie varas esošajai huntai ievērot tiesības uz uzskatu un vārda brīvību, proti, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, kas garantētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;
7. uzskata, ka tikai likumīga valdība, kas izveidota pēc brīvām un taisnīgām vēlēšanām, spēj ilgtermiņā pārstāvēt šīs valsts intereses;
8. aicina izveidot pārejas valdību, iekļaujot tajā visas galvenās opozīcijas partijas, kurai uzticēs sagatavot prezidenta un parlamenta vēlēšanas;
9. prasa Padomei veikt "attiecīgos pasākumus", kas paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā, un apsvērt iespēju apmierināt Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības lūgumu organizēt misiju Āfrikas spēku atbalstam, lai aizsargātu iedzīvotājus, nodrošinot šiem spēkiem vajadzīgos līdzekļus uzdevumu veikšanai, kā arī vēlākā laikposmā organizēt civilo misiju, kas palīdzēs izveidot drošības spēkus;
10. aicina Āfrikas Savienību sadarbībā ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienību noteikt stingras sankcijas militārās huntas personālam un līdztekus organizēt valstī dialogu, izmantojot "patiesības noskaidrošanas un samierināšanas" komisiju;
11. aicina ‐ saskaņā ar GIC-G pieņemto lēmumu ‐ visas valstis pārtraukt ieroču un munīcijas piegādi armijai un policijas struktūrām, kā arī nepiegādāt citu aprīkojumu, ko varētu izmantot Gvinejas drošības spēki, lai turpinātu cilvēktiesību pārkāpumus;
12. pauž nožēlu, ka Ķīnas uzņēmumiem ‐ gan valsts, gan privātiem ‐ , kam ir investīcijas Gvinejā, ir praktiski vienaldzīga attieksme pret pilsoņu pamattiesībām šajā valstī;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības struktūrām, kā arī Gvinejas Republikā pie varas esošajai huntai.
. Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Nolīgumā par zveju pie Gvinejas krastiem, attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (OV L 156, 19.6.2009., 40. lpp.).