Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2008. gadā,

–   ņemot vērā EK līguma 195. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 15. martā noslēgto pamatnolīgumu par sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu, kas stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu "Par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas Ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas Ombudam" (SEC (2005)1227),

–   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmumu 2008/587/EK, ar ko groza Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārīgiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi(2),

–   ņemot vērā Ombuda veikto īstenošanas noteikumu pārskatīšanu, kas atspoguļo grozījumus statūtos, ar kuriem pārskatīti īstenošanas noteikumi, kas stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–   ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0020/2009),

A.   tā kā 2009. gada 21. aprīlī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza 2008. gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību un tā kā 2009. gada 14. septembrī Strasbūrā ombuds Nikiforos Diamandouros ar šo ziņojumu iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju;

B.   tā kā Pamattiesību hartas (2007. gada redakcijā) 41. pants nosaka, ka "ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās";

C.   tā kā hartas (2007. gada redakcijā) 43. pantā noteikts: "Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Kopienu Tiesa";

D.   tā kā ir būtiski, ka Eiropas iestādes un struktūras pilnībā izmanto nepieciešamos līdzekļus, lai pildītu savas saistības un nodrošinātu, ka iedzīvotāji laikus var saņemt pēc būtības sagatavotas atbildes uz to iesniegtajiem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

E.   tā kā, lai arī kopš 2001. gada 6. septembra rezolūcijas(3), kurā Parlaments apstiprināja Eiropas Ombuda labas administratīvās prakses kodeksu, pagājuši astoņi gadi, citas galvenās Eiropas Savienības iestādes joprojām pilnībā nav atsaukušās Parlamenta prasībai padarīt savu praksi atbilstīgu šā kodeksa noteikumiem;

F.   tā kā Ombuda birojā 2008. gadā reģistrētas 3406 sūdzības salīdzinājumā ar 3211 sūdzībām, kas tika reģistrētas 2007. gadā, un tā kā 802 sūdzības salīdzinājumā ar 870 sūdzībām 2007. gadā bija Ombuda kompetencē;

G.   tā kā pēc 355 izmeklēšanu pabeigšanas, no kurām 352 izmeklēšanas bija saistītas ar sūdzībām un trīs bija patstāvīgas pārbaudes pēc Ombuda iniciatīvas, rezultāti liecina, ka 110 gadījumos (kas atbilst 31 % no izskatītajām sūdzībām) administratīvas kļūmes netika konstatētas;

H.   tā kā 2008. gadā 129 pabeigtajās lietās (36 % no kopējā skaita) attiecīgā iestāde piekritusi mierizlīgumam vai nokārtojusi jautājumu, tas liecina par iestāžu un struktūru stingro vēlmi atzīt sūdzības Ombudam par iespēju izlabot pieļautās kļūmes un sadarboties ar Ombudu iedzīvotāju labā;

I.   tā kā 2008. gadā 4 lietas tika pabeigtas pēc mierizlīguma panākšanas un tā kā 2008. gada beigās vēl bija jāizskata 25 priekšlikumi par mierizlīgumu;

J.   tā kā lielākoties iesniegtie paziņojumi par administratīvu kļūmi, kurus 2008. gadā izskatījis Ombuds, attiecas uz pārredzamības trūkumu ( 36 % no uzsāktajām izmeklēšanām);

K.   tā kā 2008. gadā Ombuds arvien vairāk izmantojis neformālākas procedūras ar mērķi ātri izskatīt sūdzības, un tas liecina, ka Ombuda darbību novērtē, un uzskatāmi parāda iestāžu gatavību palīdzēt iedzīvotājiem;

L.   tā kā 2008. gadā Ombuds 44 izmeklēšanas pabeidza ar aizrādījumiem un tā kā aizrādījums apstiprina sūdzības iesniedzējam, ka viņa sūdzība ir pamatota un norāda attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kas darīts nepareizi, lai palīdzētu tai izvairīties no administratīvās kļūmes nākotnē;

M.   tā kā tas, ka Ombuds arvien biežāk izsaka papildu piezīmes, ar kurām viņš konstatē iespēju uzlabot pārvaldes kvalitāti, tiek veikts ar nolūku turpmāk uzlabot ES iestāžu darbības rezultātus, un tā kā papildu piezīmes 2008. gadā kopumā tika izdarītas 41 lietā;

N.   tā kā 2008. gadā sagatavoti 23 ieteikumu projekti, no kuriem astoņus attiecīgā iestāde akceptējusi, un tā kā par četriem no 2007. gadā sagatavotajiem ieteikumu projektiem 2008. gadā pieņemti lēmumi;

O.   tā kā vienas lietas par administratīvu kļūmi rezultātā 2008. gadā tika pieņemts īpašs ziņojums Eiropas Parlamentam un tā kā īpašā ziņojuma iesniegšana Parlamentam ir vērtīgs līdzeklis, ar kuru Ombuds var prasīt Parlamenta un Lūgumrakstu komitejas politisko atbalstu, lai apmierinātu to iedzīvotāju prasības, kuru tiesības tikušas pārkāptas, kā arī veicinātu ES pārvaldes standartu uzlabošanu;

P.   tā kā nedz aizrādījumi, kas ietverti lēmumos par administratīvu kļūmju lietām, kurās nebija iespējams apmierināt prasību, nedz arī Ombuda ieteikumi vai īpašie ziņojumi nav saistoši, jo Ombuda pilnvaras neuzliek iestādēm par pienākumu nekavējoties izlabot administratīvas kļūmes, bet Ombuda aizrādījumu un ieteikumu mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības iestāžu un struktūru pašregulējumu;

Q.   tā kā kopš Nicas līguma stāšanās spēkā Parlamentam ir tādas pašas tiesības kā dalībvalstīm, Padomei un Komisijai iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā par kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu, EK līguma pārkāpumu vai jebkuru citu noteikumu vai likumu, kas saistīts ar tā piemērošanu, pārkāpumu, vai ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu;

R.   tā kā Eiropas Ombuda aizrādījumi par administratīvām kļūmēm 2008. gada ziņojumā (aizrādījumi, ieteikumu projekti un īpašie ziņojumi) var būt par pamatu tam, lai kļūdas un darbības nepilnības neatkārtotu nākotnē, Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām pieņemot un īstenojot attiecīgos pasākumus;

S.   tā kā Ombuda izveidotā sadarbība Eiropas ombudu tīklā vairāk nekā desmit gadus ir darbojusies kā elastīga informācijas un labas prakses apmaiņas sistēma un līdzeklis, lai pāradresētu sūdzības piemērotākajiem ombudiem vai līdzīgām iestādēm;

T.   tā kā Ombuda nozīme, aizstāvot Eiropas iedzīvotāju intereses attiecībās ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, 14 gadu laikā kopš biroja izveides ir palielinājusies Ombuda neatkarības dēļ un tādēļ, ka Eiropas Parlaments veicis viņa darbību pārredzamības demokrātisku pārbaudi;

U.   tā kā Ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbībām jāpaliek nošķirtām un tā kā parasti to mērķis ir novērst iespējamos konfliktus attiecībā uz to atbilstošajām prerogatīvām, tajās jāiekļauj savstarpēja atsauce uz attiecīgajām lietām,

1.   apstiprina Eiropas Ombuda iesniegto 2008. gada ziņojumu un tā struktūru, apvienojot gada darbības kopsavilkumu ar iesniegto sūdzību un veiktās izpētes pārskatu un Ombuda lēmumu tematisku analīzi, kurā iekļauti Ombuda 2008. gada lēmumu nozīmīgākie atzinumi par tiesībām un faktiem, kā arī problēmas, kas radušās dažādos procedūras posmos;

2.   uzskata, ka precīzāks statistikas datu noformējuma veids, tostarp jaunā aprēķina metode, un jaunā struktūra padarījusi ziņojumu vispusīgāku, pieejamāku un lietotājiem labāk saprotamu;

3.   aicina visām ES iestādēm un struktūrām piešķirt tām nepieciešamos budžeta līdzekļus un cilvēkresursus, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji laikus saņem pēc būtības sagatavotas atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

4.   uzskata, ka Ombuds joprojām īsteno savas pilnvaras līdzsvaroti un enerģiski gan attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, izmeklēšanas veikšanu un noslēgšanu, gan arī uzturot konstruktīvas attiecības ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām un iedrošinot pilsoņus izmantot savas tiesības saistībā ar šīm iestādēm un struktūrām;

5.   mudina Eiropas Ombudu turpināt līdzšinējos centienus izpratnes palielināšanā par viņa darbu un efektīvā un pārredzamā veidā popularizēt savu darbību;

6.   uzskata, ka termina "administratīva kļūme" interpretācijai arī turpmāk jābūt plašai, attiecinot to ne tikai uz juridisko noteikumu vai Eiropas administratīvo tiesību aktu vispārēju principu (tādu kā objektivitāte, proporcionalitāte un vienlīdzība, nediskriminācija un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana) pārkāpumiem, bet arī uz gadījumiem, kad iestāde nerīkojas konsekventi un labticīgi vai neņem vērā iedzīvotāju likumīgas cerības, ieskaitot gadījumus, kad noteiktu normu un standartu ievērošanu iestāde ir uzņēmusies pati, lai gan Līgumi vai sekundārie tiesību akti tai neuzliek šādu pienākumu;

7.   uzskata Ombuda lomu atklātības un atbildības nostiprināšanā Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un administrācijā par būtisku ieguldījumu virzībā uz tādu Savienību, kurā lēmumu pieņemšana ir "cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem", kā paredzēts Eiropas Savienības līguma 1. panta 2. punktā;

8.   atkārtoti pauž iepriekšējās rezolūcijās izteikto aicinājumu visām ES iestādēm un struktūrām pieņemt vienotu pieeju attiecībā uz labas administratīvās prakses kodeksu;

9.   norāda, ka "Eiropas labas administratīvās prakses kodekss", kuru ierosināja Eiropas Ombuds un 2001. gada 6. septembrī apstiprināja Eiropas Parlaments, kalpo par vadlīnijām un resursiem attiecībā uz visu Kopienas iestāžu un struktūru darbiniekiem un to regulāri atjauno un publicē Ombuda tīmekļa vietnē;

10.   atzinīgi vērtē Ombuda statūtu pārskatīšanu, jo īpaši Ombuda pilnvaru stiprināšanu attiecībā uz izmeklēšanas veikšanu, kas palīdzēs nodrošināt to, ka iedzīvotāji pilnībā uzticēsies viņa spējai bez ierobežojumiem veikt pilnīgu izmeklēšanu saistībā ar viņu sūdzībām;

11.   uzsver vajadzību veicināt sabiedrības izpratni par Ombuda pienākumiem, nodrošinot iedzīvotājus, uzņēmumus, nevalstiskas organizācijas un citas struktūras ar informāciju, un uzskata, ka viegli saprotama, precīza un augstas kvalitātes informācija var samazināt to sūdzību skaitu, kas neietilpst Ombuda pilnvarās;

12.   uzskata, ka nepieņemamo sūdzību skaits saglabājas neapmierinošs, kaut arī tas ir saprotams un, ņemot to vērā, iesaka uzlabot informācijas kampaņu, kuras mērķauditorija ir Eiropas iedzīvotāji, lai paaugstinātu informētību par Eiropas ombudu tīkla dalībnieku funkcijām un kompetenci;

13.   atzīst Ombuda centienus uzlabot iestāžu darbības rezultātus un viņa centienus ar mērķi turpināt saīsināt pašreizējo vidējo izmeklēšanas ilgumu, kas ir 13 mēneši;

14.   atzinīgi vērtē konstruktīvo sadarbību starp Ombudu un ES iestādēm un struktūrām un atbalsta to kā ārējās kontroles mehānismu un papildus kā vērtīgu Eiropas pārvaldes pastāvīgas uzlabošanas avotu;

15.   atzinīgi vērtē saprašanās memoranda parakstīšanu 2008. gada 9. jūlijā starp Ombudu un Eiropas Investīciju banku, kā arī Eiropas Savienības aģentūru panākto vienošanos pieņemt Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu, kas reglamentēs iestāžu attiecības ar iedzīvotājiem;

16.   aicina Ombudu turpināt pastāvīgi uzraudzīt un nodrošināt, lai Komisija pienācīgi izmantotu tās diskrecionāro varu uzsākt pārkāpumu izmeklēšanas procesu saskaņā ar EK līguma 226. pantu vai ierosināt sankcijas saskaņā ar EK līguma 228. pantu, vienlaikus skrupulozi cenšoties nepieļaut kavēšanos vai neattaisnotu bezdarbību, kas nav savienojama ar Komisijas pilnvarām uzraudzīt ES tiesību piemērošanu un prasa šajā sakarībā sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju;

17.   atgādina ‐ ja iestāde atsakās pildīt Ombuda īpašajā ziņojumā minēto ieteikumu, kaut arī Parlaments ir apstiprinājis šo ieteikumu, Parlaments var likumīgi izmantot savas tiesības celt prasību Eiropas Kopienu Tiesā par Ombuda ieteikumā norādīto darbību vai bezdarbību; aicina par Reglamentu atbildīgo komiteju ierosināt attiecīgus noteikumus, kas jāiekļauj Reglamentā, lai uzsāktu šādas darbības;

18.   norāda, ka Ombuds ir iesniedzis īpašu ziņojumu, kurā kritizē Komisiju par to, ka tā nav pienācīgi pamatojusi savu attieksmi pret ārštata konferenču palīgtulkiem pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas, par ko Parlaments 2009. gada 5. maijā pieņēmis rezolūciju(4);

19.   uzskata, ka, ja Ombuds un Lūgumrakstu komiteja, darbojoties katra sava mandāta un kompetences robežās, izmeklē jautājumus, kas pārklājas, piemēram, veidu, kādā Komisija veikusi pārkāpuma tiesvedību un pašu iespējamo pārkāpumu, tie var panākt daudz lietderīgāku sinerģiju ar ciešu sadarbību;

20.   atzinīgi vērtē institucionālajā sistēmā īstenotās Ombuda un Lūgumrakstu komitejas teicamās attiecības saistībā ar kompetenču un prerogatīvu savstarpēju ievērošanu;

21.   atzīst lietderīgo ieguldījumu, ko dod Eiropas ombudu tīkls, kura dalībniece ir Lūgumrakstu komiteja, saskaņā ar subsidiaritātes principu nodrošinot ārpustiesas tiesību aizsardzības līdzekļus; atzinīgi vērtē sadarbību starp Eiropas Ombudu un ombudiem un līdzīgām struktūrām valsts, reģionālā un vietējā līmenī dalībvalstīs un mudina uzlabot apmaiņu ar labāko praksi un līdz ar to ātri izplatīt informāciju par panākumiem šajā jomā;

22.   atzinīgi vērtē divu pētījumu publicēšanu Ombuda tīmekļa vietnē 2008. gadā par iestāžu īstenotajiem paveiktā darba kontroles pasākumiem pēc 2006.un 2007. gadā izteiktajiem kritiskajiem un papildu aizrādījumiem;

23.   aicina Eiropas Ombudu lielāku uzmanību pievērst tiem pasākumiem, kas attiecas uz informāciju iedzīvotājiem un līdz ar to ‐ uz iespējamiem sūdzību iesniedzējiem, jo acīmredzot daudzi iedzīvotāji un uzņēmēji joprojām neizprot un tiem nav skaidra priekšstata par kompetences jomu atšķirības un lēmumu pieņemšanas kārtību, kāda pastāv Eiropas Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

24.   atzinīgi vērtē uzlaboto informācijas kampaņu, ko veicina Ombuda pieņemtā saziņas stratēģija, kas rada labāku izpratni par iedzīvotāju tiesībām un Kopienas kompetencēm, kā arī veicina izpratni par Eiropas Ombuda kompetences jomu;

25.   norāda, ka katrai iestādei ir sava tīmekļa vietne, kurā iespējams iesūtīt sūdzības, lūgumrakstus utt., un ka tas iedzīvotājiem rada grūtības atšķirt dažādas iestādes; tāpēc atbalsta interaktīvas rokasgrāmatas izveidi ar mērķi palīdzēt pilsoņiem noteikt vispiemērotāko forumu savu problēmu risināšanai;

26.   atzinīgi vērtē Ombuda jauno tīmekļa vietni, ar kuru ļoti konstruktīvi tiek risināts šis jautājums;

27.   ierosina attīstīt šo ideju un izveidot vienotu Eiropas iestāžu tīmekļa vietni, lai palīdzētu tīmekļa vietnes apmeklētājiem, piedāvājot saiti uz iestādi, kas ir kompetenta izskatīt viņu sūdzību, tādējādi samazinot Eiropas Ombudam iesniegto nepieņemamo sūdzību skaitu;

28.   aicina Eiropas ombudu, lai pēc tam, kad ir saņemta attiecīgā sūdzības iesniedzēja piekrišana, viņš personīgi uzņemtos pārsūtīt ikvienu sūdzību, kas ir valsts vai reģionālā Ombuda kompetencē;

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ombudam, un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, un to ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (2) OV L 189, 17.7.2008., 25. lpp. (3) Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam pēc patstāvīgās izmeklēšanas par to, vai dažādās Kopienas iestādēs eksistē un sabiedrībai ir pieejami labas administratīvās prakses kodeksi (OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.). (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0340.