Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

–   ņemot vērā Lisabonas līgumu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (Iestāžu nolīgums),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2) (Finanšu regula),

–   ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par Lisabonas līguma finansiālajiem aspektiem(3),

–   ņemot vērā 2009. gada 25. marta rezolūciju par 2007.–2013. gada finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0045/2009),

A.   tā kā Lisabonas līgums rada nopietnas izmaiņas finanšu un budžeta jautājumos, proti, padarot daudzgadu finanšu shēmu (DFS) par juridiski saistošu tiesību aktu, kuram obligāti jāpielāgo gada budžets, novēršot atšķirību starp obligātajiem un neobligātajiem izdevumiem un ievērojami vienkāršojot budžeta procedūru;

B.   tā kā šo izmaiņu rezultātā atsevišķi Iestāžu nolīguma un Finanšu regulas noteikumi zaudēs spēku;

C.   tā kā, šim līgumam stājoties spēkā, ir ātri jāpieņem vairāki tiesību akti, lai varētu sākt darboties jaunā Eiropas Savienības "finanšu konstitūcija", proti:

D.   tā kā pat tad, ja procedūras šo jauno instrumentu pieņemšanai noritēs bez aizķeršanās, būs vajadzīgas ilgas sarunas, kas var turpināties vairākus mēnešus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

E.   tā kā, lai nodrošinātu Lisabonas līguma principu pareizu piemērošanu, iestādēm būtu vēlams vienoties par dažām pagaidu pamatnostādnēm, kas ļautu pildīt budžetu un nepieciešamības gadījumā pieņemt budžeta grozījumus, kā arī par praktiskiem iestāžu sadarbības noteikumiem saistībā ar 2011. gada budžeta procedūras īstenošanu;

F.   tā kā šīm pagaidu pamatnostādnēm vajadzētu būt spēkā 2010. gada sākumā, jo, visticamāk, tad jau būs spēkā Lisabonas līgums, kas nozīmē, ka par tām jāpanāk vienošanās budžeta saskaņošanas laikā pirms otrā lasījuma Padomē, kas paredzēts 2009. gada 19. novembrī;

G.   tā kā, lai nodrošinātu, ka Parlamenta delegācijai, kas pārstāv vienu no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, ir stabila pozīcija turpmākajās sarunās, tai jādod skaidri, Parlamenta piešķirtajām pilnvarām atbilstoši norādījumi,

1.   atzinīgi vērtē gaidāmo Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kā rezultātā pilnībā tiks īstenots princips, ka visu gada budžetu kopīgi pieņem abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, vajadzības gadījumā sasaucot Saskaņošanas komitejas sanāksmi; uzskata, ka šis princips ar nepieciešamajiem pielāgojumiem (piemēram, vienkāršota saskaņošanas forma) sic et simpliciter jāpiemēro visām budžeta procedūrām ‐ arī tām, uz kurām nav īpašas atsauces Līgumos, piemēram, attiecībā uz budžeta grozījumu pieņemšanu un pārvietojumiem;

2.   uzskata, ka abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir jāvienojas par budžeta izpildes pagaidu pamatnostādnēm, proti, attiecībā uz pārvietojumu apstiprināšanu, budžeta grozījumu pieņemšanu un praktiskiem iestāžu sadarbības principiem ikgadējās budžeta procedūras laikā, kuri tiktu piemēroti, kamēr nav pieņemti visi tiesību akti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ar Lisabonas lūgumu saistīto jauno noteikumu pilnīgu īstenošanu;

3.   uzsver, ka attiecībā uz šīm pamatnostādnēm jābūt nosacījumam, ka tajās pilnībā ievērots institucionālais līdzsvars, nostiprinātas jaunās, Lisabonas līgumā paredzētās Parlamenta budžeta prerogatīvas (attiecībā uz saturu, procedūru un grafiku) un ka tās tiek piemērotas tikai tik ilgi, kamēr nav pieņemti un stājušies spēkā attiecīgie tiesību akti;

4.   uzskata, ka pagaidu pasākumiem nekādā gadījumā nevajadzētu novirzīties no jaunā Līguma principiem vai ietekmēt nākamās likumdošanas procedūras, bet tiem jāļauj abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm rast nepieciešamos praktiskos risinājumus, kamēr nav pieņemti tiesību akti;

5.   uzskata, ka šīs pagaidu pamatnostādnes ir vajadzīgas jautājumiem, kas skar budžeta grozījumu pieņemšanas un pārvietojumu apstiprināšanas procedūru, pragmatiska grafika un sadarbības principu noteikšanu attiecībā uz ikgadējo budžeta procedūru, lai nodrošinātu pamatu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu sadarbībai, tā veicinot netraucētu un sekmīgu procedūru norisi;

Budžeta grozījumi

6.   atgādina, ka budžeta grozījumus, izņemot to pieņemšanas grafiku, var pieņemt tikai saskaņā ar to pašu procedūru, kas Līgumos noteikta gada budžeta pieņemšanai, tostarp vajadzības gadījumā sasaucot Saskaņošanas komiteju, un uzskata, ka attiecībā uz gada budžetu budžeta lēmējinstitūcijai ir tiesības ieviest grozījumus tiem elementiem, kuri budžeta pieņemšanas brīdī nebija zināmi;

7.   uzsver, ka pašreizējais budžeta grozījumu skaits ir pārlieku liels un tas būtu pēc iespējas jāsamazina, lai tiktu ievēroti Finanšu regulas 37. panta noteikumi par to noformējumu; uzskata, ka iestādēm būtu vēlams vienoties par gada periodiem, kad iesniedz budžeta grozījumus;

8.   norāda uz to, ka attiecībā uz budžeta grozījumiem pagaidu pamatnostādņu mērķim vajadzētu būt palīdzēt abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm panākt vienošanos, neizslēdzot iespēju sasaukt Saskaņošanas komiteju; uzskata, ka šo mērķi ir iespējams sasniegt, uzlabojot informācijas apmaiņu starp Komisiju un abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, tomēr cita starpā uzsver, ka šajās pamatnostādnēs pilnībā jāievēro Parlamenta prerogatīvas attiecībā uz budžeta procedūru, ko, kā iepriekš minēts, piemēro budžeta grozījumiem;

Pārvietojumi

9.   uzskata, ka Parlamentam un Padomei ir jābūt vienlīdzīgām iespējām paust piekrišanu vai noraidījumu visiem pārvietojumiem, kas šobrīd iesniegti budžeta lēmējinstitūcijai apstiprināšanai, neatkarīgi no to veida (maksājumu vai saistību) un summām, ja vien šie pārvietojumi ir uzskatāmi par novirzīšanos no budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma; tādēļ uzskata, ka vienīgā Lisabonas līgumam atbilstošā iespēja ir izveidot procedūru, kurā ievērots abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu līdzsvars, tostarp vajadzības gadījumā paredzēta vienkāršota saskaņošanas procedūra;

10.   uzskata, ka, panākot iespējamu vienošanos par pārvietojumiem, jācenšas izvairīties no abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu konfliktiem, jo abām iestādēm ir vienlīdzīgas tiesības paust savu viedokli, un no ierastās budžeta pārvaldības sarežģīšanas attiecīgajos dienestos, kā arī jācenšas saskaņot grafiku, lai pēc iespējas izvairītos no saskaņošanas struktūrvienību iesaistīšanas, nemazinot pašreizējās Parlamenta iespējas iejaukties pārvietojumu apstiprināšanā; uzskata, ka vēlams saglabāt nemainīgu pārvietojumu limitu;

Provizoriskās divpadsmitdaļas

11.   uzskata, ka Lisabonas līgumā ir iekļauti pietiekami skaidri noteikumi par provizoriskajām divpadsmitdaļām, ļaujot vajadzības gadījumā tās piemērot, tādēļ šajā jautājumā nav vajadzīgas pagaidu pamatnostādnes;

Ikgadējās budžeta procedūras grafiks un sadarbības principi

12.   uzskata, ka ikgadējās budžeta procedūras grafikam arī turpmāk jābūt tādam, lai būtu iespējams apspriesties ar dažādām Parlamenta struktūrvienībām un ievērot daudzvalodības prasības; uzsver, ka tas nav gatavs piekrist lēmumu pieņemšanai atvēlētā laika saīsināšanai;

13.   uzskata, ka pagaidu pamatnostādnēm par sadarbības principiem jācenšas uzlabot iestāžu sadarbību dažādos budžeta procedūras posmos un pielāgot (vajadzības gadījumā prognozējot) dažādus pragmatiskā grafika posmus jaunajiem noteikumiem par budžeta procedūru, lai sanāksmes, kas šobrīd ir formālas, kļūtu par patiesu un padziļinātu viedokļu apmaiņu; tomēr uzsver vēlmi, lai par jauno, saīsināto Iestāžu nolīgumu, ar kuru tiks pieņemti stabili noteikumi šajos jautājumos, iestādes vienotos pirms 2011. gada budžeta procedūras sākuma;

14.   aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumus par abu budžeta lēmējinstitūciju iestāžu kopēju vienošanos šajos jautājumus atbilstīgi šai rezolūcijai;

15.   aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt arī attiecīgus priekšlikumus, lai pieņemtu regulu, kurā iekļauta daudzgadu finanšu shēma, un pielāgotu Finanšu regulu; uzsver, ka šie priekšlikumi ir vienota politiska pakete un tie jāiesniedz un jāizskata kopā; pavisam noteikti sagaida, ka šajos priekšlikumos būs ņemtas vērā šajās rezolūcijās iekļautās Parlamenta prasības par Lisabonas līguma finansiālajiem aspektiem un termiņa vidusposma pārskatīšanu;

16.   atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu jaunas regulas pieņemšanai, kurā iekļauta daudzgadu finanšu shēma, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana un ka uz Finanšu regulas grozīšanu attiecas parastā likumdošanas procedūra (koplēmums);

17.   piešķir Budžeta komitejai pilnvaras piedalīties sarunās un 2009. gada novembra budžeta saskaņošanā lemt par nepieciešamajām pagaidu pamatnostādnēm attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem, ievērojot šajā rezolūcijā izklāstītos ierobežojumus un nosacījumus;

o
o   o

18.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0374. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0174