Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējo rezolūciju par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra rezolūciju par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskajām brīvībām un demokrātijai Nikaragvā(1),

–   ņemot vērā politisko dialogu un 2003. gada 15. decembra Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku, no otras puses, kā arī Sadarbības pamatnolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Gvatemalas Republiku, Hondurasas Republiku, Kostarikas Republiku, Nikaragvas Republiku, Panamas Republiku un Salvadoras Republiku(2),

–   ņemot vērā 2004. gada jūnija Eiropas Savienības Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem;

–   ņemot vērā ES ekspertu grupas ziņojumus par 2008. gada 9. novembra pašvaldību vēlēšanām Nikaragvā,

–   ņemot vērā komisāres B. Ferrero-Waldner paziņojumus par notikumiem Nikaragvā pēc 2008. gada 9. novembra pašvaldību vēlēšanām,

–   ņemot vērā notiekošās sarunas saistībā ar asociācijas nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Centrālāfrikas valstīm,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.   tā kā Amerikas Preses asociācija (IAPA) izteikusi bažas par Nikaragvas valdības rīcību un paziņojumiem, kas vērsti uz preses brīvības apspiešanu šajā valstī;

B.   tā kā saskaņā ar Nikaragvas Konstitūcijas 147. pantu, kurš tika iekļauts 1995. gadā, nav iespējams divas reizes pēc kārtas kandidēt prezidenta amatam un tā kā prezidents J. D. Ortega mēģina nelikumīgi apiet šo nosacījumu, lai 2011. gadā otrreiz kandidētu šim amatam;

C.   tā kā tikai likumdevēja iestāde ir tiesīga izsludināt konstitucionālo reformu, un tā kā pašlaik valdošajai partijai ‐ Sandinista nacionālajai atbrīvošanās kustībai ‐ nav vajadzīgo divu trešdaļu balsu vairākuma;

D.   tā kā Nikaragvas Augstākā tiesa 2009. gada 19. oktobra naktī sanāca kopā, neuzaicinot šajā sēdē piedalīties trīs no sešiem tiesnešiem, kurus aizstāja ar trim valdību atbalstošiem tiesnešiem, un vienprātīgi paziņoja, ka konstitūcijas 147. pants nav piemērojams;

E.   tā kā visas politiskās opozīcijas partijas Nacionālajā Asamblejā, kā arī daudzas pilsoniskās sabiedrības asociācijas, juristi un nevalstiskās organizācijas (NVO) noraidīja šo nelikumīgo tiesas paziņojumu un vienojās sadarboties, lai nosargātu demokrātiju un tiesiskumu Nikaragvā;

F.   tā kā šo tiesas paziņojumu tūlīt atzinīgi novērtēja Bolivāra Amerikas tautu alianses (ALBA) dalībvalstis;

G.   tā kā liberālo partiju grupas starptautiskajai delegācijai Nikaragvas apmeklējuma laikā tika izteikti draudi un aizskaroši vārdi, bet tās vadītāju, Parlamenta deputātu Johannes Cornelis van Baalen, Sandinistu varas iestādes pat draudēja izraidīt no Nikaragvas un pasludināt par nevēlamu personu;

H.   tā kā pēc krāpšanas gadījumiem 2008. gada pašvaldību vēlēšanās Nikaragvā pasliktinājies stāvoklis demokrātijas jomā un ar valsts varas iestādēm saistītas privātpersonas, politiskie spēki un struktūras izdarīja uzbrukumus cilvēktiesību organizācijām un to biedriem, kā arī žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un veica mēģinājumus tos iebiedēt;

I.   tā kā demokrātijas un tiesiskuma attīstība un konsolidācija, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES ārpolitikas neatņemama daļa;

J.   tā kā Eiropas Savienības un tās partneri, slēdzot ar trešām valstīm nolīgumus, kas satur cilvēktiesību klauzulu, uzņemas atbildību par starptautisko cilvēktiesību standartu ievērošanas nodrošināšanu, un tā kā šādas klauzulas pēc savas būtības ir abpusējas;

K.   tā kā Eiropas Savienībai vajadzētu stingrāk kontrolēt Nikaragvai piešķirto līdzekļu izmantošanu attīstības projektiem, lai nepieļautu šīs naudas nonākšanu sandinistu rokās;

L.   tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Savienība, Amerikas Savienotās Valstis un vairākas Nikaragvas nevalstiskās organizācijas ir paudušas bažas par neseno vēlēšanu pārredzamības līmeni,

1.   pauž nožēlu par biežajiem uzbrukumiem un iebiedēšanas mēģinājumiem, ko ar valsts varas iestādēm saistītas privātpersonas, politiskie spēki un struktūras izdara attiecībā pret cilvēktiesību organizācijām un to biedriem, kā arī žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

2.   nosoda izmaiņas konstitūcijā, kuras pārkāpj Nikaragvas konstitucionālo kārtību, un jo īpaši faktu, ka Nikaragvas valdība, izmantojot no likuma viedokļa apšaubāmu taktiku, iesaistīja Austākajā tiesā valdībai uzticīgus tiesnešus;

3.   aicina prezidentu J. D. Ortega ievērot Nikaragvas konstitūciju, kas aizliedz divas reizes pēc kārtas ieņemt prezidenta amatu, un norāda, ka tikai likumdevēja iestāde ir tiesīga izsludināt konstitucionālo reformu un to nekādos apstākļos nedrīkst darīt tiesas;

4.   uzskata, ka prezidenta J. D. Ortega attieksme liecina par viņa vājo izpratni par demokrātiju un tās ievērošanu, kā arī par tiesiskumu un tādu pamattiesību kā vārda un politiskās rīcības brīvība izmantošanu;

5.   atbalsta visus tos cilvēkus Nikaragvā, kuri iebilst pret konstitucionālās kārtības pārkāpumiem, ko izdara Sandinistu kustības varas iestādes, un aicina nekavējoties atjaunot kārtību un atcelt 2009. gada 19. oktobra tiesas paziņojumu;

6.   pauž nosodījumu un nožēlu sakarā ar visiem šiem draudiem, aizskarošiem vārdiem un iebiedēšanu, ko izjuta liberālo partiju starptautiskā delegācija, kuru vadīja Parlamenta deputāts Johannes Cornelis van Baalen, un solidarizējas ar tās locekļiem;

7.   pauž dziļu nožēlu par 2008. gada 9. novembra pašvaldību vēlēšanu norisi un Nikaragvas valdības mēģinājumiem diskvalificēt opozīcijas politiskās partijas, neskaitāmiem balsošanas pārkāpumiem, iespējamām nelikumībām vēlēšanu laikā un atteikumu akreditēt neatkarīgus vēlēšanu novērotājus, gan no ārzemēm, gan vietējos; aicina Komisiju nosūtīt ES vēlēšanu novērošanas misiju, lai uzraudzītu gaidāmās prezidenta vēlēšanas;

8.   pauž nožēlu, ka Amerikas valstu organizācija, kas parasti ļoti uzcītīgi seko līdzi citiem problemātiskiem jautājumiem, neuzskatīja par vajadzīgu komentēt tik klaju konstitucionālās kārtības pārkāpumu vienā no tās dalībvalstīm;

9.   norāda, ka sarunās par asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, jāatgādina Nikaragvai par tiesiskuma principa, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, kā to atbalsta un veicina Eiropas Savienība;

10.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam un Nikaragvas Augstākajai tiesai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0641. (2) OV L 63, 12.3.1999., 39. lpp.