Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2009. gada 22. oktobris - Strasbūra
2010. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa) 
 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ( I , II , IV , V , VI , VII , VIII un IX iedaļa)
 Eiropola darbinieku pamatalgu un pabalstu koriģēšana *
 Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija un īpaši noteikumi dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) *
 SIS II un VIS ieviešanas gaita
 Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai ārējo attiecību jomā
 Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālie aspekti
 Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes un ES / ASV augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2009. gada 2. un 3. novembris)
 Stāvoklis Gvinejā
 Irāna
 Šrilanka

2010. finanšu gada vispārējā budžeta projekts (III iedaļa) 
PDF 418kWORD 98k
Rezolūcija
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, III iedaļa – Komisija (C7-0127/2009 – 2009/2002(BUD)) un grozījumu vēstuli Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu
P7_TA(2009)0051A7-0038/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu un Euratom līguma 177. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (Finanšu regula)(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–   ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par vadlīnijām attiecībā uz 2010. gada budžeta procedūru(4),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2009. gada 29. aprīlī (COM(2009)0300),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome sagatavoja 2009. gada 10. jūlijā (C7-0127/2009),

–   ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2010 (SEC(2009)1133) attiecībā uz Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un V pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0038/2009),

Pamatjautājumi

1.   atgādina, ka 2009. gada 10. marta rezolūcijā ir izklāstītas Parlamenta politiskās prioritātes un vērtējums par 2010. gada budžeta struktūru un ka Parlaments ļoti kritiski vērtēja vairumam izdevumu kategoriju daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktās nepietiekamās rezerves;

2.   pauž nožēlu, ka Padomes apstiprinātajā budžeta projektā ir vēl vairāk samazinātas provizoriskajā budžeta projektā (PBP) Komisijas ierosinātās summas, proti: budžeta projektā saistību apropriāciju kopsumma ir EUR 137 944 miljoni, t. i., par EUR 613 miljoniem mazāk nekā PBP, un maksājumu apropriāciju kopsumma ir EUR 120 521 miljons jeb par EUR 1795 miljoniem mazāk nekā PBP; uzsver, ka šī iemesla dēļ atšķirība starp saistību un maksājumu apjomiem ir kļuvusi vēl lielāka, un tas ir pretrunā pareizas finanšu pārvaldības principam;

3.   atgādina, ka 2010. gada budžeta pamatmērķim ir jābūt pievērst īpašu uzmanību nesenajai ekonomikas krīzei; ir pārliecināts, ka šādi Parlaments akcentēs Eiropas iedzīvotāju interešu ievērošanu, pierādot, ka Eiropas Savienība nav problēmas cēlonis, bet gan var palīdzēt to risināt; tādēļ ir attiecīgi grozījis Padomes sagatavoto budžeta projektu, lai ar ES budžeta palīdzību palīdzētu pārvarēt pašreizējās krīzes situācijas, dodot stimulu ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, kohēzijai un darba vietu aizsardzībai;

4.   pēc budžeta projekta izskatīšanas atkārtoti norāda, ka šajā budžeta gadā nav nodrošināts pienācīgs finansējums visām ES vajadzībām 1.a izdevumu kategorijā "Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai", jo tajā nav iekļauts pietiekami daudz līdzekļu, jo īpaši, lai risinātu pašreizējo ekonomikas krīzi un mazinātu tās iespējamās sekas; uzskata, ka šo izdevumu kategoriju vajadzētu pamatīgi pārbaudīt un nepieciešamības gadījumā pārskatīt, lai nodrošinātu tās mērķu izpildi arī turpmākajos gados;

5.   atgādina kopīgo deklarāciju, kura pievienota šai rezolūcijai un par kuru Eiropas Parlaments un Padome vienojās 2009. gada 10. jūlija pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē par 2010. gada budžetu; ir ņēmis to vērā, sagatavojot savus budžeta projekta grozījumus;

Par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu

6.   uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna otrā posma finansēšanu Parlaments uzskata par prioritāti; ir paredzējis izmantot Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, lai garantētu tā finansēšanu; šajā sakarībā atgādina, ka budžeta projektā Eiropadomei neizdevās izklāstīt savus plānus; atgādina, ka finansēšanas līgumam nevajadzētu apdraudēt ne koplēmuma procedūrā pieņemto programmu kopējo finansējuma apjomu, ne ikgadējo budžeta procedūru, kā tas norādīts budžeta lēmējiestāžu 2009. gada 2. aprīļa kopīgajā deklarācijā par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna finansēšanu; turklāt atgādina savu nostāju attiecībā uz principiem un piesardzību, kas jāīsteno, izmantojot konkrētā izdevumu kategorijā pieejamās rezerves;

Par 1.a izdevumu kategoriju

7.   pauž izbrīnu par to, ka Padome ir vēl vairāk samazinājusi līdzekļus budžeta pozīcijās, kas paredzētas, lai palīdzētu īstenot Lisabonas stratēģiju, kuras pamatā ir Eiropadomes lēmums; norāda, ka tas ir pretrunā tam, ko būtu vajadzējis darīt, lai risinātu pašreizējo ekonomikas krīzi;

8.   ir apņēmies darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu visām 1.a izdevumu kategorijā iekļautajām darbībām un politikas virzieniem, kas sekmē ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu un Eiropas iedzīvotājiem var sniegt labumu, proti, veicinot drošāku energoapgādi, palielinot atbalstu pētniecībai un jauninājumiem, jo īpaši videi saudzīgu energotehnoloģiju jomā, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu darbību, kā arī veicinot mūžizglītību; atbalsta programmas "Erasmus" uzlabošanu un turpmāku pilnveidošanu, lai veicinātu to, ka tiek sekmīgāk veidotas pirmās darba vietas jauniešiem; atgādina, ka ir svarīgi optimālāk īstenot pamatprogrammas, un aicina Komisiju ņemt vērā Parlamenta nostāju, kas attiecībā uz šīm īstenošanas problēmām ir izklāstīta Parlamenta rezolūcijas par 2007. finanšu gada vispārēja budžeta izpildes apstiprināšanu Komisijai(5), jo īpaši 113. līdz 123. punktā;

9.   atgādina par noteikumiem, kas pārskatīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(6), lai sniegtu atbalstu darba ņēmējiem, kas cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgu strukturālo izmaiņu sekām, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū; atgādina, ka iepriekš minētās pārskatīšanas mērķis bija paplašināt fonda izmantojumu, rēķinoties ar pašreizējās ekonomikas krīzes ietekmi; uzsver, ka termiņa vidusposma pārskatīšanas laikā EGF ir rūpīgi jāpārbauda;

Par 1.b izdevumu kategoriju

10.   pauž nožēlu, ka Padome ir samazinājusi PBP noteikto līdzekļu apjomu laikā, kad vajadzētu izmantot struktūrfondus un Kohēzijas fondu, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un ekonomikas atlabšanu; ierosina sistemātiski palielināt maksājumus galvenajās pozīcijās (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds) sekmīgākai struktūrpolitikas īstenošanai dalībvalstīs, kas ir visu Eiropas iedzīvotāju interesēs;

11.   norāda ‐ struktūrpolitika un kohēzijas politika pašlaik tiek vāji īstenotas galvenokārt tāpēc, ka Komisijas un dalībvalstu ieviesto sarežģīto noteikumu un prasību sistēma ir mazelastīga;

12.   uzstāj, ka dalībvalstīm jāizmanto visi iespējamie līdzekļi darbības programmu īstenošanas paātrināšanai vai pat to pārskatīšanai, lai efektīvāk novērstu nesenās finanšu un ekonomikas krīzes sekas; aicina Komisiju apstiprināt šīs izmaiņas pēc iespējas drīzāk, lai nekavētu programmu īstenošanu;

13.   mudina Padomi vienoties par 2009. gada jūlijā iesniegto Komisijas priekšlikumu grozīt ERAF, ESF un Kohēzijas fonda vispārīgos noteikumus, lai vienkāršotu tos, kas piemērojami finanšu pārvaldībai;

14.   uzsver, ka no šīs izdevumu kategorijas tiek finansēti daudzi svarīgi politikas virzieni un darbības, ko īsteno, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un atbalstītu izaugsmi darbavietu radīšanai, un ka ir jāveic vēl mērķtiecīgākas darbības, lai efektīvāk sasniegtu šīs prioritātes;

15.   atkārtoti uzsver nozīmi, ko tas piešķir solidaritātes principam Eiropas Savienībā; ir iecerējis darīt visu iespējamo, lai garantētu atbilstošāku finansējumu kohēzijas politikai, tā nodrošinot iespēju risināt pašreizējos un turpmākos problemātiskos jautājumus; uzskata, ka tādēļ vēl jo vairāk nepieciešams novērtēt noteikumu "n+2" un "n+3" piemērošanu, lai garantētu struktūrfondu un Kohēzijas fonda pilnīgu izmantošanu;

Par 2. izdevumu kategoriju

16.   uzskata, ka ar tādu ES budžetu, kāds pašlaik ir izveidots, nevar efektīvi un reāli sasniegt mērķus, ko Eiropas Savienība ir noteikusi attiecībā uz klimata pārmaiņām; uzskata, ka Eiropas iedzīvotājiem ir vajadzīga reāla Eiropas iniciatīva, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, tiktu galā ar to radītajām sekām un finansētu nepieciešamos politikas virzienus;

17.   atgādina, ka, ņemot vērā 2009. decembrī Kopenhāgenā paredzēto konferenci, cīņa pret klimata pārmaiņām arī turpmāk būs viena no Parlamenta galvenajām 2010. gada budžeta prioritātēm; tomēr uzskata, ka šī prioritāte budžeta projektā nav pietiekami atspoguļota, un tāpēc ir iecerējis spēcīgāk akcentēt šo galveno politikas virzienu; atgādina Komisijai, ka pēc šīs klimata pārmaiņām veltītās konferences tai ir savlaicīgi jāiesniedz pieņemams priekšlikums finansējuma nodrošināšanai;

18.   uzsver, ka Parlamenta kompetentā komiteja atbalstu piena ražotājiem ir noteikusi par prioritāti; nolemj to skaidri paust Komisijai un Padomei, ierosinot piešķirt EUR 300 miljonus Piena fonda izveidei; mudina Komisiju, iesniedzot grozījumu vēstuli Nr. 2, šo pieprasījumu ņemt vērā;

19.   nolemj finansēt Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā paredzēto platjoslas interneta nodrošināšanu lauku apvidos no 2. izdevumu kategorijas rezerves saskaņā ar attiecīgo deklarāciju par finansēšanu, par kuru budžeta lēmējiestādes panāca vienošanos 2009. gada 2. aprīlī;

20.   uzsver, ka ir jāpalielina finansējums programmām, kuras nodrošina iespēju veicināt lauksaimniecības produktu patēriņu (piemēram, skolām paredzētā piena programmai un programmai skolu apgādei ar augļiem);

Par 3.a izdevumu kategoriju

21.   atzīst Eiropas pilsoņu vēlmi pēc drošas Eiropas un atzinīgi vērtē līdzekļu palielinājumus šajā izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu; atzīst, ka visām Eiropas Savienības valstīm nākas risināt daudzus problemātiskus jautājumus saistībā ar šajā izdevumu kategorijā iekļauto politikas virzienu īstenošanu; mudina dalībvalstis izmantot priekšrocības, ko sniedz līdzekļu palielinājums šajā izdevumu kategorijā salīdzinājumā ar 2009. gada budžetu, lai kopīgi risinātu šos problemātiskos jautājumus;

22.   uzsver turpmākas ES budžeta līdzekļu finansējuma piešķiršanas nozīmi, lai varētu pārvaldīt legālo imigrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju, vienlaikus risinot nelegālās imigrācijas problēmu pilnīgā saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem un stiprinot robežu aizsardzību, cita starpā stiprinot arī Eiropas Atgriešanās fondu un Eiropas Bēgļu fondu dalībvalstu solidaritātes veicināšanai;

Par 3.b izdevumu kategoriju

23.   atgādina, ka 3.b izdevumu kategorijā ir iekļauti ļoti svarīgi politikas virzieni, kas tieši ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi; nepiekrīt Padomes noteiktajiem samazinājumiem šajā izdevumu kategorijā un atbalsta specializēto komiteju pieejas īstenošanu, nodrošinot, ka apropriāciju palielinājums ir pamatots;

24.   atgādina ‐ vēlētāju zemā aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vēlreiz apliecinājusi, ka informācijas un komunikācijas politika 2010. gada budžetā ir jāuzlabo; atzīst, ka tas ir uzdevums, kas kopīgi jārisina Komisijai, dalībvalstīm un Parlamentam kā neatņemama demokrātijas procesa daļa; tāpēc ir iesniedzis grozījumus, iekļaujot rezervē daļu no apropriācijām, kas paredzētas informācijas un komunikācijas politikas jomai; aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar plāniem attiecībā uz to, kā īstenot Iestāžu informācijas jautājumu grupas (IGI) darba secinājumus;

Par 4. izdevumu kategoriju

25.   atbalsta Komisijas 2009. gada 2. septembrī pieņemto grozījumu vēstuli Nr. 1, kurā paredzēts līdzekļu palielinājums divās budžeta pozīcijas: proti, Palestīnai un klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs ‐ divām no EP noteiktajām prioritātēm;

26.   ir nolēmis palielināt attiecīgo budžeta pozīciju klimata pārmaiņām jaunattīstības valstīs, gaidot Kopenhāgenas Klimata pārmaiņu konferences iznākumu; tomēr uzsver, ka ir vajadzīgs jauns finanšu instruments, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi, tā lai ar attīstības sadarbības instrumentu turpmāk varētu pildīt tam sākotnēji noteiktos uzdevumus;

27.   vēlreiz atgādina, ka ir nopietni noraizējies par bīstami mazo rezervi manevrēšanas iespējām, kas izveidojusies tāpēc, ka hroniski nav nodrošināts pietiekams finansējums šajā izdevumu kategorijā, kurā pastāvīgi ir sarežģīta situācija, ņemot vērā krīzes trešās valstīs;

28.   aicina Komisiju iesniegt plānu, kā laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam atjaunot no stabilitātes instrumenta uz pārtikas mehānismam paredzēto pozīciju pārvietoto finanšu līdzekļu summu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības rīcībā ir visi budžeta 4. izdevumu kategorijā pieejamie finanšu līdzekļi, kas tai vajadzīgi, lai pildītu savus pienākumus starptautiskā līmenī tā, kā to sagaida Eiropas iedzīvotāji; aicina Komisiju iesniegt plānu, kā nodrošināt finanšu resursus ārējās ārkārtas palīdzības instrumentiem vai mehānismiem, kas tiek veidoti ārpus stabilitātes instrumenta darbības jomas, tā, lai izvairītos no stabilitātes instrumentam paredzētā finansējuma izmantošanas;

29.   aicina Eiropadomi neuzņemties tālejošas politiskās saistības, pieprasot, lai ES sniedz spēcīgāku finansiālo atbalstu, bet vienlaikus nenodrošinot nepieciešamās budžeta apropriācijas, situācijā, kad tas ir acīmredzamā pretrunā līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar pašreizējā DFS noteiktajām gada maksimālajām summām;

30.   uzskata, ka enerģijas piegādes nodrošināšana Eiropas Savienībai ir nozīmīgs jautājums; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka visas valstis, kuras piedalās projekta "Nabucco" īstenošanā, to ir apliecinājušas, parakstot attiecīgo dokumentu, un sagaida no tām konsekventu rīcību, īstenojot citus projektus, kas varētu apdraudēt projekta "Nabucco" īstenošanu;

31.   joprojām paļaujas uz to, ka tiks sniegts atbalsts miera procesam Palestīnā un vajadzīgajiem atjaunošanas darbiem Gazas joslā; aicina Komisiju paziņot, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai samazinātu risku, ka projektus un programmas, ko finansē no minētajām budžeta pozīcijām, izmanto vai novirza teroristiskām organizācijām vai terora aktiem, vai neefektīvai birokrātijai, un precīzi norādīt, vai daļa šī atbalsta ir paredzēta to ēku vai infrastruktūras atjaunošanai, kuru būvniecību iepriekš finansējusi Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis un kuras ir izpostītas militāras darbības rezultātā;

32.   uzsver, ka jāpiešķir pietiekams finansējums ES Baltijas jūras stratēģijas īstenošanai, lai finansētu darbības, ko nav iespējams finansēt no citām budžeta pozīcijām (koordinēšana, informēšana un izmēģinājuma projekti jebkurā no rīcības plāna četriem pīlāriem);

Par 5. izdevumu kategoriju

33.   ir nolēmis pieņemt dažus no Padomes samazinājumiem administratīvo izdevumu pozīcijās, izmantojot selektīvu pieeju, tādējādi panākot līdzsvaru starp vispārējām budžeta prioritātēm, tostarp jaunām prioritātēm, un vajadzībām, kas saistītas ar jau esošo politikas jomu īstenošanu;

34.   tomēr ir atjaunojis personāla izdevumiem paredzētās apropriācijas; norāda, ka pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies visa veida to administratīvo izdevumu kopējā summa, kurus nefinansē no 5. izdevumu kategorijas; prasa, lai turpmāk Komisijas priekšlikumi par administratīvo izdevumu pārvietošanu uz darbības budžeta pozīcijām būtu pilnībā pamatoti; atzīst, ka darbības programmas nevar īstenot bez nepieciešamā administratīvā atbalsta; taču ir ļoti nobažījies par to, ka saskaņā ar pašreizējo DFS daļa no kopējā daudzgadu programmu finansējuma, kas iekļauts citās izdevumu kategorijās, nevis 5. izdevumu kategorijā, tiek izmantota administratīvajiem izdevumiem;

35.   ir noraizējies par pašreizējo piedāvājumu konkursu jauna Eiropas kvartāla izveidei; vēlreiz atgādina, ka ir prasījis to pilnībā informēt par atlases procesu un ka tam ir vajadzīga papildu informācija par Komisijas ēku apsaimniekošanas politiku kopumā;

36.   aicina Komisiju iesniegt grafiku priekšlikumu sagatavošanai par Finanšu regulas pārskatīšanu, kas veicama reizi trijos gados;

Par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām

37.   atgādina, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu kopējā izmēģinājuma projektiem paredzētā summa vienā budžeta gadā var sasniegt EUR 40 miljonus un sagatavošanas darbībām paredzētā summa ‐ EUR 100 miljonus, no kuriem ne vairāk kā EUR 50 miljonus var piešķirt jaunām sagatavošanas darbībām;

38.   uzskata šos projektus par nepieciešamu instrumentu, lai Parlaments varētu ierosināt jaunus politikas virzienus Eiropas iedzīvotāju interesēs; norāda, ka visiem izmēģinājuma projektiem, izņemot četrus, un sagatavošanas darbībām Komisija ir iekļāvusi tikai maksājumu apropriācijas, kas ir ļāvis Parlamentam pilnībā pārbaudīt, vai ir vajadzīgi paveiktā darba kontroles pasākumi un vai ir jābalso par jaunu saistību uzņemšanos; turklāt ir izvērtējis vairākus jaunus interesantus priekšlikumus, no kuriem tikai dažus varētu iekļaut 2010. gada budžetā, ņemot vērā Iestāžu nolīgumā noteiktos ierobežojumus un DFS maksimālos apjomus;

39.   ir piešķīris prioritāti izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību īstenošanai to norises otrajā vai trešajā gadā; plāno rūpīgi kontrolēt gan iesākto, gan jaunizveidoto projektu un darbību īstenošanu 2010. finanšu gadā;

o
o   o

40.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar grozījumiem un ierosinātajiem labojumiem vispārējā budžeta projekta III iedaļā nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.

1.PIELIKUMS

DEKLARĀCIJAS, PAR KURĀM VIENOJĀS 2009. GADA 10. JŪLIJA SASKAŅOŠANAS SANĀKSMĒ

KOPĪGA DEKLARĀCIJA IEKĻAUŠANAI PADOMES PROTOKOLĀ

Pieņemšana darbā saistībā ar ES paplašināšanos 2004. un 2007. gadā

"Eiropas Parlaments un Padome atkārtoti uzsver, ka ļoti svarīga ir ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos saistītu amata vietu nokomplektēšana, it īpaši vidējā un augstākā līmeņa vadības līmenī, un uzsver, ka iestādēm, it īpaši Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO), būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu vajadzīgās darbības, paātrinot darbā pieņemšanas procedūras, kuras ir paredzētas atvēlēto ierēdņu amata vietu komplektācijai saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas plāniem. Kritērijiem būtu jāatbilst Civildienesta noteikumu 27. pantā noteiktajiem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku un proporcionālāku ģeogrāfisko sadalījumu.

Eiropas Parlamenta un Padomes nolūks ir turpināt cieši pārraudzīt pašreizējo darbā pieņemšanas procesu. Šajā sakarībā Eiropas Parlaments un Padome lūdz katru iestādi un EPSO informēt divas reizes gadā ‐ martā un oktobrī ‐ budžeta lēmējinstitūciju par stāvokli to jauno amata vietu komplektēšanā, kuras ir piešķirtas saistībā ar 2004. un 2007. gada paplašināšanos."

PADOMES DEKLARĀCIJA IEKĻAUŠANAI PADOMES PROTOKOLĀ

1.  Maksājumu apropriācijas

"Padome lūdz Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, ja 2010. gada budžetā iekļautās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu izdevumus saskaņā ar 1.a apakškategoriju (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b apakškategoriju (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), 2. kategoriju (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana) un 4. kategoriju (ES nozīme pasaules līmenī)."

2.  4. kategorija

"Padome, pieņēmusi zināšanai Komisijas nodomu iesniegt grozījumu vēstuli 2010. gada PBP, kas attiecas uz vēlāku papildu vajadzību segšanu ārējo rīcību jomā, īpaši prioritātēm, uz kurām attiecas iepriekšējās grozījumu vēstules un Eiropadomes 2009. gada jūnija secinājumi, ir izveidojusi 2010. gada budžeta projektu, nosakot pietiekamu rezervi 4. kategorijai, kas ļauj to ņemt vērā."

3.  ES iestāžu un struktūrvienību ēku apsaimniekošanas politika

"Padome atgādina secinājumus par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 2/2007 attiecībā uz iestāžu izdevumiem saistībā ar ēkām un apzinoties, ka ēku izmaksas veido nozīmīgu daļu no ES iestāžu vispārējiem administratīviem izdevumiem, uzskata, ka ļoti svarīga ir ēku izdevumu pareiza finanšu pārvaldība.

Padome atkārtoti norāda, cik nozīmīga ir stipra iestāžu sadarbība šajā jomā. Padome uzsver, ka iestādēm ir jāsadarbojas maksimāli iespējamā apjomā un jāapvieno spēki ‐ gan attiecībā uz ēku nomu vai iegādi, gan attiecībā uz saistītiem pašreizējiem izdevumiem. Tā aicina iestādes, ja tas ir iespējams, kopīgi izmantot ēkas, lai ēku izdevumus samazinātu līdz vajadzīgajam minimumam.

Šajā sakarībā Padome pauž gandarījumu par jau īstenotajiem iestāžu centieniem sadarboties iestāžu līmenī un saskaņot to ēku apsaimniekošanas metodes. Tā ar gandarījumu pieņem zināšanai vienošanos, ko Briselē un Luksemburgā izveidotās iestāžu darba grupas nesen panāca par kopējām pamatnostādnēm, lai noteiktu un mērītu telpu platību. Padome lūdz iestādes izskatīt turpmākas iestāžu sadarbības iespējas, kurā varētu ietilpt kopīga telpu izmantošana, kopīga telpu apsaimniekošana un iespējams visām iestādēm kopīgs ēku birojs.

Padome aicina iestādes izstrādāt ilgtermiņa stratēģijas ēku jomā, pamatojoties uz reālistiskām aplēsēm par turpmāko darbinieku skaitu un nodrošinot vajadzīgo elastīgumu, panākot līdzsvaru starp īpašumā piederošām un nomātām ēkām, lai pēc iespējas izvairītos no jebkādiem sasteigtiem lēmumiem par ēkām. Tā arī aicina iestādes pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamo platību un pieņemt jebkādus iespējamus lēmumus iekšējas racionalizācijas nolūkā. Padome pauž gandarījumu par jau paveikto iestāžu darbu saistībā ar alternatīvām finansēšanas metodēm un gaida nākamo Komisijas ziņojumu.

Padome lielu uzmanību pievērš tam, lai pēc iespējas drīz saņemtu informāciju, kas prasīta attiecīgos Finanšu regulas noteikumos. Informācijā būtu jāiekļauj pamatīgs vajadzību izvērtējums un visaptverošas izmaksu un ieguvumu analīzes, dažādas alternatīvas, aprakstot nomāšanas vai pirkšanas iespējas un alternatīvos finansēšanas variantus un ņemot vērā visas finansēšanas izmaksas. Informācija būtu jādara zināma abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm krietni pirms lēmumu pieņemšanas, lai tās varētu bez steigas izstrādāt nostāju.

Turklāt tā atkārtoti aicina iestāžu ģenerālsekretārus sniegt informāciju pirms iepazīstināšanas ar provizorisko budžeta projektu. Lai arī Padome atzīst, ka katrai iestādei ir īpatnības un katram projektam ir papildu iezīmes, tā lūdz iestādēm turpināt darbu, lai minēto informāciju saskaņotu, izmantojot kopīgas definīcijas un rādītājus, kas ļauj salīdzināt dažādu iestāžu ēku platību un ēku izmaksas, arī vienotu izpratni par metodi, kā aprēķināt sava īpašuma gada izmaksas, aptverot visu to izmantošanas periodu.

Padome mudina iestādes to ēkās turpināt un pastiprināt energoefektivitātes un vides jomas pasākumus, tostarp sertifikāciju atbilstīgi vides jomas standartiem, kur tas ir piemēroti un to var izdarīt ar attiecīgajiem resursiem.

Padome pieņem zināšanai lielisko sadarbību starp iestādēm un to uzņēmēju dalībvalstu pārvaldes iestādēm, kas lielā mērā veicināja ēku jautājumu pareizu risināšanu.

Padome atkārto, ka minētās piezīmes attiecas arī uz izpildaģentūru īpašo situāciju un attiecīgā gadījumā uz decentralizētām aģentūrām."

VIENPUSĒJA DEKLARĀCIJA IEKĻAUŠANAI PADOMES PROTOKOLĀ

"Saistībā ar to, ka tiek pieņemta Padomes nostāja par budžeta projektu 2010. gadam, un saistībā ar darbu, kam jānotiek Pirmās instances tiesā, Vācija paziņo, ka programma "Pārtikas palīdzība vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā" ir jāīsteno saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Vācija pauž uzskatu, ka šajā programmā nevajadzētu izmantot tirgus iepirkumus. Programma ir jāīsteno, ņemot vērā Pirmās instances tiesas tiesvedību."

2.PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta deklarācijas 2010. gada budžeta procedūras pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē

2009. gada budžeta izpilde (Budžeta prognožu brīdinājums)

Eiropas Parlaments pauž bažas par situāciju 2009. gada budžeta izpildē, kā tas minēts jaunākajā Budžeta prognožu brīdinājuma ziņojumā, īpaši attiecībā uz saistībām 3.a un 3.b izdevumu apakškategorijā un maksājumiem 1.a, 3.a, .3.b un 5. izdevumu apakškategorijā. Eiropas Parlaments uzsver, ka ir svarīgi rīkoties saskaņā ar PBP paredzēto izpildes grafiku.

Eiropas Parlaments lūdz Komisiju līdz 2009. gada 31. augustam iesniegt ziņojumu, kurā sniegta sīkāka informācija par iemesliem (strukturāliem, organizatoriskiem, pārvaldības, procedūras), kuru dēļ ir notikusi kavēšanās katras attiecīgās programmas vai politikas jomas īstenošanā.

Eiropas Parlaments arī lūdz Komisiju sniegt pamatojumu attiecībā uz katru programmu vai politikas jomu, kuras īstenošana atšķiras no lēmumiem, kurus par 2009. gada budžetu ir pieņēmusi budžeta lēmējinstitūcija.

Struktūrfondu vienkāršošana un mērķtiecīgāks izmantojums ekonomikas krīzes apstākļos

Eiropas Parlaments atgādina kopīgās deklarācijas par kohēzijas politikas īstenošanu, ar kurām trīs iestādes nāca klajā 2008. gada novembrī un 2009. gada aprīlī, un uzsver, ka joprojām ir jācenšas paātrināt struktūrfondu un kohēzijas fonda īstenošanu. Eiropas Parlaments uzskata, ka nav gūti pietiekami panākumi, lai vienkāršotu izvērtējuma, apstiprinājuma un pārvaldības procedūras, un to atspoguļo zemā apstiprinājuma pakāpe attiecībā uz Pārvaldības un kontroles sistēmām (Management and Control Systems – MCSs) un Galvenajiem projektiem (Major Projects – MPs). Eiropas Parlaments mudina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpināt centienus vienkāršot īstenošanas procedūras, un it īpaši, paātrināt MCS un MB apstiprināšanu, tādējādi paātrinot maksājumus, vienlaikus ievērojot n+2 noteikumu.

Eiropas Parlaments uzskata, ka visas iespējas, ko sniedz struktūrfondu izmantojums, tostarp pielāgojot vai pārskatot darbības programmas, varētu mobilizēt mērķtiecīgākiem pasākumiem, ar ko palīdz pārvarēt ekonomikas krīzes sekas, īpaši pasākumiem, lai atbalstītu izaugsmi un konkurētspēju un lai ierobežotu darbavietu zudumu, un aicina dalībvalstis izmantot šo iespēju. Tas aicina Komisiju ar efektīvām un ātrām procedūrām dot iespēju izmantot visus pasākumus, kas ir paredzēti struktūrfondu regulējumā ar mērķi atbalstīt izaugsmi un nodarbinātību. Turklāt Eiropas Parlaments atgādina, cik svarīgi ir pilnīgi un efektīvi izmantot pieejamās apropriācijas.

Maksājumu apropriācijas

"Eiropas Parlaments lūdz Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, ja 2010. gada budžetā iekļautās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu izdevumus saskaņā ar konkrētu kategoriju, ja nepieciešams."

4. kategorija

Eiropas Parlaments pieņem zināšanai Komisijas nodomu iesniegt grozījumu vēstuli 2010. gada PBP, kas attiecas uz vēlāku papildu vajadzību segšanu uz ārieni vērstu darbību jomā, īpaši prioritātēm, uz kurām attiecas iepriekšējās grozījumu vēstules un Eiropadomes 2009. gada jūnija secinājumi. Eiropas Parlaments atgādina, ka 2008. gada 21. novembra budžeta saskaņošanas sanāksmē Komisija apņēmās iesniegt 4. kategorijas situācijas izvērtējumu, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus. Eiropas Parlaments sagaida, ka Komisija grozījumu vēstulei pievienos daudzgadu vajadzību novērtējumu šajā jomā.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0095.
(5) OV L 255, 26.9.2009., 36. lpp.
(6) OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.


2010. finanšu gada vispārējā budžeta projekts ( I , II , IV , V , VI , VII , VIII un IX iedaļa)
PDF 336kWORD 95k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, I iedaļa – Eiropas Parlaments, II iedaļa – Padome, IV iedaļa – Tiesa, V iedaļa – Revīzijas palāta, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, VII iedaļa – Reģionu komiteja, VIII iedaļa – Eiropas Ombuds un IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (C7-0128/2009 – 2009/2002B(BUD))
P7_TA(2009)0052A7-0037/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 272. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–   ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par 2010. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm ‐ I, II un IV–IX iedaļa(4),

–   ņemot vērā 2009. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2010. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(5),

–   ņemot vērā iestādes 1988. gada iekšējo vienošanos ierobežot savas budžeta apropriācijas tā, lai to summa nepārsniegtu 20 % no 5. izdevumu kategorijas kopējā apjoma, neiekļaujot izņēmuma gadījumos nepieciešamos izdevumus,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta provizorisko projektu, ko Komisija iesniedza 2009. gada 29. aprīlī (COM(2009)0300),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome apstiprināja 2009. gada 13. jūlijā (C7-0128/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 75. pantu un V pielikumu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A7-0037/2009),

A.   tā kā visu iestāžu provizoriskajā budžeta projektā (PBP) ir atstāta rezerve EUR 236 597 323 apmērā no finanšu shēmā noteiktās maksimālās summas 2010. finanšu gadam;

B.   tā kā pēc Padomes 2009. gada 13. jūlijā pieņemtā lēmuma budžeta projektā (BP) ir rezerve EUR 276 153 415 apmērā no finanšu shēmā noteiktās maksimālās summas;

C.   tā kā izmēģinājuma kārtība, ko vienojās piemērot 2009. gada budžeta procedūrā un kas paredz ciešāku sadarbību starp Prezidiju un Budžeta komiteju un savlaicīgu savstarpējo sadarbību visos jautājumos, kuri būtiski ietekmē budžetu, tiek turpināta arī 2010. gada budžeta procedūrā;

D.   tā kā 2009. gada 15. septembrī, t. i., pirms balsošanas Budžeta komitejā un plenārsēdē, tika rīkota Prezidija un Budžeta komitejas saskaņošanas sanāksme,

Vispārējas pamatnostādnes

1.   atgādina, ka katrai ES iestādei savs budžets ir jāveido, ņemot vērā aktuālo ekonomikas un finanšu stāvokli Eiropā, un ka budžetā ir obligāti jāatspoguļo centieni sasniegt politiskos mērķus, iespējami efektīvāk izmantojot resursus;

2.   vēlreiz atgādina, ka ir pārliecināts ‐ budžeta līdzekļu pieprasījumiem ir jābūt pilnībā pamatotiem izmaksu ziņā un jāatspoguļo tikai tas, kas ir reāli vajadzīgs, lai izpildītu katrai iestādei uzticētos uzdevumus, vienlaikus darot visu iespējamo ietaupījumu noteikšanai, šajā nolūkā cita starpā labāk organizējot darbu, veicot esošo resursu pārdali prioritāšu īstenošanai un birokrātijas mazināšanai, tā cenšoties iespējami labāk izmantot ierobežotos finanšu resursus;

3.   atzinīgi vērtē konstruktīvo un uz sadarbību balstīto pieeju, ko visas iestādes īsteno attiecībās ar budžeta lēmējinstitūciju, un ir gandarīts, ka iestādes ir nevilcinoties un precīzi atbildējušas uz uzdotajiem jautājumiem;

4.   uzsver ‐ priekšlikumos nav iekļauti izdevumi, kas konkrēti saistīti ar iespēju, ka stāsies spēkā Lisabonas līgums, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu; atgādina ‐ ja minētais līgums stāsies spēkā, vajadzības gadījumā, iespējams, nāksies izmantot kādu no esošajiem budžeta instrumentiem, piemēram, grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumu; taču uzskata, ka šādā gadījumā un iespējami vērienīgāk ir pilnībā jāizvērtē esošo resursu reorganizēšanas iespējas, pirms tiek pieprasīti jebkādi papildu resursi; turpmākas piesardzības nolūkā vēlreiz atgādina, ka attiecīgajā izdevumu kategorijā ir jāsaglabā noturīgs budžets un tajā ir vajadzīga apjomīga rezerve;

5.   atgādina, ka joprojām ir iespējas labāk un efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus vairākās jomās, un vēlas vēlreiz akcentēt tieši iestāžu sadarbības jomu; piekrīt Revīzijas palātai, ka ciešāka sadarbība valodu dienestu jomā varētu nodrošināt zināmus ietaupījumus; tāpēc ir noteicis šo par vienu no prioritātēm 2010. gadam un aicina iestādes vēl vairāk uzlabot šos aspektus, cita starpā no jauna rīkojot pārrunas par pašreiz spēkā esošo kārtību iekšējo tulkošanas resursu kopīgai izmantošanai;

6.   tādēļ nolemj ierosināt visaptverošu rezervi 5 % apmērā tulkošanas ārpakalpojumiem un uzsver, ka šis grozījums attiecas uz visām iestādēm, kurām ir savi iekšējie tulkošanas dienesti; pieprasītie uzlabojumi ir tostarp jaunu pārrunu rīkošana par pašreiz spēkā esošo kārtību iekšējo tulkošanas resursu kopīgai izmantošanai, lai nodrošinātu efektīvus ar tulkošanu saistītos ieguvumus un ietaupījumus, arī saskaņā ar Revīzijas palātas attiecīgo īpašo ziņojumu; atzīmē, ka līdz ar to šajā rezervē iekļautie līdzekļi varētu būt pieejami, tiklīdz iestādes būs iesniegušas konkrētu priekšlikumu par iekšējo tulkošanas resursu kopīgas izmantošanas sistēmu un budžeta lēmējinstitūcija to būs izvērtējusi;

7.   uzsver, ka vēlas, lai iestādes vēlreiz izvērtētu tulkotāju tāldarba iespēju; norāda, ka šādi katru gadu varētu ietaupīt līdzekļus, jo īpaši, ja būtu iespējams atbrīvot biroju telpas un tās izmantot citām vajadzībām; atzīmē, ka šo sistēmu izmanto Revīzijas palāta (lai gan ierobežotā skaitā) un ka tā labi darbojas;

8.   ir nolēmis atstāt rezervē EUR 222 344 665 no 5. izdevumu kategorijas (administratīvie izdevumi) maksimālās summas, tā ierobežojot kopējo palielinājumu līdz 2,1 %; uzsver ‐ cita starpā tas nozīmē, ka tiek daļēji atjaunoti iestādēm paredzētie, taču Padomes samazinātie budžeta līdzekļi gadījumos, kad attiecīgās iestādes konkrētās prasības ir bijušas pamatotas;

9.   uzskata, ka ES budžeta sistēmai ir jāveidojas tā, lai veicinātu spēju rīkoties sarežģītās situācijās un rast novatoriskus risinājumus; šajā sakarībā ierosmei uzsver, ka efektivitātes ieguvumus un ietaupījumus, ko iestādes nodrošina, veicot šādus pasākumus, varētu izmantot citām iestāžu iespējamām prioritātēm; tomēr uzsver, ka līdzekļus, kuri nav izmantoti lēnas izpildes vai neparedzētu notikumu dēļ, parasti vajadzētu atdot atpakaļ nodokļu maksātājiem;

I iedaļa – Eiropas Parlaments
Vispārējas pamatnostādnes

10.   atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas 2009. gada 15. septembra saskaņošanas sanāksmes labvēlīgo gaisotni un konstruktīvo norisi; uzskata, ka tam vajadzētu vēl vairāk stiprināt Parlamenta budžeta veidošanu, pamatojoties uz savstarpēju sadarbību un uzticību, kā arī veicināt pareizu budžeta principu un pārredzamības stingrāku piemērošanu; uzsver, ka ir pilnībā jāsaglabā katras struktūras prerogatīvas;

11.   atgādina, ka tika panākta vienošanās par šādiem jautājumiem, kurus cita starpā apsprieda saskaņošanas sanāksmē:

   rezerves (prioritārie projekti, rezerve ēkām, rezerve neparedzētiem izdevumiem),
   - Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāta (DG INLO) un drošības dienesta pārstrukturēšana,
   2010. gadam nepieciešamais nodrošinājums ar personālu,
   - Eiropas vēstures nams,
   politiskās partijas un fondi,
   daudzvalodība,
   zināšanu pārvaldība;

12.   uzskata, ka savlaicīgai informācijas apmaiņai starp Prezidiju un Budžeta komiteju ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu sekmīgu darbu un vēl vairāk uzlabotu savstarpējo sadarbību;

13.   uzsver, ka Parlamentam, tāpat kā visām pārējām iestādēm, ir jāsagatavo iespējami precīzāks priekšlikums provizoriskajam budžeta projektam pavasarī vai vasaras sākumā; uzsver, ka grozījumu vēstuli rudenī patiešām vajadzētu izmantot tikai neparedzētiem gadījumiem un tehniskiem precizējumiem; atzīst, ka vēlēšanu gadā ir īpaša situācija, kad ir jānodrošina vairāk elastības šajās procedūrās, lai nekaitētu jaunievēlētā Parlamenta prerogatīvām;

14.   norāda, ka Parlamenta kopējais budžeta apjoms ir 19,87 % no atļautajiem izdevumiem daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijā (administratīvās apropriācijas), t. i., budžeta apjoms joprojām nepārsniedz paša Parlamenta noteikto 20 % ierobežojumu; taču vēlreiz norāda, ka šajā 19,87 % apjomā nav iekļauti iespējamie pielāgojumi, ko nāktos veikt, ja stātos spēkā Lisabonas līgums, jo īpaši likumdošanas jomā, un joprojām uzskata, ka ir būtiski nodrošināt apjomīgu rezervi; atzīst, ka, ņemot vērā pašreizējo ierobežoto rezervi, būs vēl vairāk jāietaupa un jāveic līdzekļu pārdalīšana, lai varētu izpildīt papildu prasības;

15.   uzskata, ka Parlamenta pastāvīgo un mainīgo izmaksu nošķiršana veicinātu lēmumu pieņemšanu par kopējo Parlamenta budžeta apjomu un pienācīgu pārraudzību noturīga budžeta saglabāšanai; šajā sakarībā ir nolēmis iekļaut rezervē daļu līdzekļu no trim konkrētām budžeta pozīcijām un prasa iesniegt ziņojumu, kurā būtu izklāstīts 2. un 3. sadaļas izdevumu sadalījums pa dažādiem izmaksu veidiem un noteikts, vai tās ir pastāvīgās vai mainīgās izmaksas; uzskata, ka, nošķirot šīs izmaksas, ēku apsaimniekošanas ilgtermiņa stratēģijas, komunikācijas un informācijas politikas virzienus, kā arī veicot dažādu Parlamenta darbību izmaksu un ieguvumu analīzi, nākamajos gados varēs izveidot bāzes budžetu; uzskata ‐ tas ļaus nodrošināt, ka Parlamenta budžetā ir atspoguļotas tikai reālās vajadzības, un vairos budžeta pārredzamību, budžeta precizitāti un efektivitāti;

16.   norāda, ka 2010. gads būs pirmais gads, kad tiks pilnībā piemērots jaunais Deputātu nolikums, un ka tas ievērojami ietekmēs Parlamenta budžetu, jo Parlamentam ir nācies uzņemties šo izmaksu segšanu; atzīmē, ka iekļautās papildu summas salīdzinājumā ar 2009. gadu (kad jauno Deputātu nolikumu piemēro daļēji) var lēst aptuveni EUR 40 miljonu apmērā un salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ‐ aptuveni EUR 113 miljonu apmērā;

17.   uzskata, ka šīs summas tomēr vajadzētu diferencēt, nošķirot patiešām nenovēršamas ar tiesību aktiem un budžeta procedūru saistītas sekas no tiem gadījumiem, kad pārmaiņas var nodrošināt pašas sistēmas faktiska īstenošana; tāpēc, vērtējot no budžeta viedokļa, prasa līdz 2010. gada 30. jūnijam iesniegt ziņojumu par to, kā tiek piemērota sistēma ceļa izdevumu atmaksāšanai, šo ziņojumu pamatojot ar precīziem un objektīviem datiem;

18.   atzinīgi vērtē 2008. gada beigās panākto vienošanos par jaunu noteikumu ieviešanu Parlamenta deputātu palīgiem, un ir iekļāvis budžeta līdzekļu nodrošinājumu visam 2010. gadam ‐ pirmajam šo jauno noteikumu piemērošanas gadam; atzinīgi vērtē arī to, ka ir izveidota pagaidu grupa, lai novērtētu praktiskas problēmas, kas rodas saistībā ar Deputātu nolikuma un Deputātu palīgu nolikuma īstenošanu, un cer šīs grupas secinājumus saņemt iespējami drīz, jebkurā gadījumā līdz dienai, kad Prezidijs iepazīstinās ar 2011. gada budžeta tāmi;

19.   turklāt saistībā ar kopējo budžeta apjomu un iepriekšminētajiem elementiem norāda, ka saskaņošanas sanāksmē abas puses vienojās samazināt ierosinātās rezerves līdz EUR 5 miljoniem jaunām politiskajām iniciatīvām, saglabāt vispārējo rezervi neparedzētiem izdevumiem EUR 10 miljonu apmērā, kā arī vienojās par rezervi ēkām EUR 15 miljonu apmērā;

Cilvēkresursi

20.   atzinīgi vērtē vienošanos par personāla resursiem attiecībā uz 2010. gada budžetu, kā arī administrācijas sniegto informāciju par nepieciešamajām amatvietām un vienlaikus ierosinātajiem pārstrukturēšanas pasākumiem;

21.   nolemj apstiprināt apropriāciju piešķiršanu 54 jaunu amatvietu izveidei Parlamenta 2010. gada amatu sarakstā šādā kārtībā:

   pastāvīgās amatvietas ‐ 8 AD9, 17 AD5 un 28 AST1,
   pagaidu amatvietas ‐ 2 AD10, 1 AD9 un 1 AD5,
   tiek svītrotas 2009. gada amatu sarakstā apstiprinātās 3 AST1 pagaidu amatvietas;
  

turklāt nolemj apstiprināt apropriācijas šādiem amatvietu paaugstinājumiem: 5 AD5 paaugstināšana par 5 AD7 saistībā ar tulku pieņemšanu darbā, 30 AD7 paaugstināšana par 30 AD9 saistībā ar iekšējiem konkursiem un 30 AST3 paaugstināšana par 30 AST5 arī saistībā ar iekšējiem konkursiem; nolemj arī apstiprināt apropriāciju piešķiršanu 5 AST6 amatvietu pārveidošanai par 2 AD11 un 3 AD12 amatvietām saistībā ar iekšējiem konkursiem pārejai citā amatā;

22.   neatkarīgi no iepriekšminētā uzstāj, ka pasākumiem, lai nodrošinātu jau esošo resursu un amatvietu pārdali, arī turpmāk vajadzētu būt Parlamenta budžeta procedūras neatņemamai sastāvdaļai; ņemot to vērā, uzskata, ka ir pareizi pielāgot Parlamenta darba organizāciju un dienestu struktūru politiskajām prioritātēm, lai sasniegtu maksimālus rezultātus un no budžeta viedokļa samazinātu izmaksu ietekmi; šajā sakarībā atgādina savu pagājušajā gadā izteikto prasību attiecībā uz to, ka ir ārkārtīgi svarīgi optimāli līdzsvarot cilvēkresursu sadalījumu starp likumdošanas pamatdarbībām, tiešajiem pakalpojumiem deputātiem un administratīvā atbalsta funkcijām, kā arī padarīt saprotamākus pieņēmumus un prioritātes, ar kuriem šis sadalījums ir pamatots;

23.   jo īpaši atzīmē saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos stiprināt Parlamenta ēku apsaimniekošanas nodaļu un ēku apsaimniekošanas politiku, lai nodrošinātu ēku pienācīgu uzturēšanu un drošību, uzlabojot to plānošanu un kontroli un līdz ar saskaņotas un atbildīgas politikas īstenošanu nekustamā īpašuma jomā racionāli nodrošinot ietaupījumus ilgtermiņā; tāpēc piekrīt 49 jaunu amatvietu izveidei šajā nolūkā trīs gadu laikposmā; turklāt atzīmē vienošanos finansēt 5 amatvietas, kas pieprasītas saistībā ar drošības dienesta reorganizēšanu;

24.   atzinīgi vērtē arī saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos veikt DG INLO un Drošības dienesta strukturālo auditu, lai novērtētu, vai resursi tiek izmantoti vislietderīgākajā veidā;

Likumdošanas darbs un daudzvalodība

25.   atgādina, ka daudzvalodība ir bijusi izšķirošas nozīmes elements 2010. gada budžetā gan tādēļ, ka ir jānodrošina un patiešām jāstiprina ikviena deputāta tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi valodu pakalpojumu ziņā, gan arī tādēļ, ka ir jācenšas nepieļaut izmaksu palielināšanos, šajā nolūkā uzlabojot visu iestāžu savstarpējo sadarbību; atzinīgi vērtē budžeta projektā iekļauto papildu mērķfinansējumu šai jomai un to apstiprina;

26.   uzskata, ka Parlamentam pastāvīgi ir jāuzņemas jauni pienākumi likumdošanas jomā, un tāpēc ir jānodrošina deputātiem visa vajadzīgā palīdzība, lai viņi varētu veikt likumdošanas darbu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Prezidija 2009. gada 6. maija lēmumu, kas pieņemts, lai veicinātu tiešu palīdzību deputātiem likumdošanas darbā, sevišķi sākotnējā, projekta sagatavošanas posmā; uzskata, ka tagad uzmanība ir jāpievērš arī likumdošanas procedūru vēlākajiem posmiem un ka ir ļoti svarīgi, lai deputātiem būtu pieejami pareizi teksti visās oficiālajās valodās saskaņā ar daudzvalodības principiem un saskaņā ar ES labākas tiesību aktu izstrādes politikas mērķiem, tā cenšoties vairot pārredzamību un Parlamenta nostāju demokrātisko leģitimitāti likumdošanas procedūrās;

27.   atgādina, ka Parlaments regulāri balso par tiesību aktiem, par kuriem ir panākta vienošanās iepriekšēja politiskā kompromisa veidā, turpretim Padome šādus tiesību aktus pieņem tikai pēc tam, kad tie ir sagatavoti galīgā variantā; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlaments varētu izskatīt galīgā variantā sagatavotus, pareizus tekstus visās valodās un par tiem balsot; prasa veikt pasākumus iestādes un starpiestāžu līmenī, lai nodrošinātu, ka šai ziņā Parlaments ir līdztiesīgs Padomei;

28.   atzinīgi vērtē jau iepriekšminēto saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos noteikt visaptverošu rezervi 5 % apmērā konkrētām budžeta pozīcijām attiecībā uz visām iestādēm, kurām ir savi iekšējie tulkošanas dienesti;

29.   vēlas vēlreiz izvērtēt sistēmu, saskaņā ar kuru tiek nodrošināts plenārsēžu uzstāšanos tulkojums un šo tulkojumu, t. s. debašu stenogrammu, pieejamība, kā arī iespējas šo sistēmu uzlabot, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju un tā vienlaikus ietaupot ievērojamus budžeta līdzekļus; uzskata, ka šim nolūkam, iespējams, būtu vajadzīga sistēma tulkojumu nodrošināšanai pēc pieprasījuma, pateicoties kurai pieprasītie teksti varētu būt arī krietni ātrāk pieejami;

Ēku politika

30.   atgādina iepriekš izteikto prasību, ka Prezidijam ir jāiesniedz saskaņota un atbildīga ilgtermiņa stratēģija nekustamā īpašuma un ēku jomā, tajā ņemot vērā arī īpašo problēmu, ko rada uzturēšanas izmaksu pieaugums, remontdarbu nepieciešamība un drošības izmaksas, kā arī nodrošinot Parlamenta budžeta ilgtspējību, un sagaida, ka šo stratēģiju iesniegs līdz 2009. gada beigām; ņem vērā atbildi, ko saņēma pēc pagājušā gada budžeta rezolūcijas, taču neuzskata to par pietiekamu; turklāt uzsver, ka ir jāņem vērā atmaksājumi, ko turpmāk varētu saņemt no Beļģijas iestādēm saskaņā ar vienošanos par Parlamenta pašreizējām telpām Briselē;

31.   vēlreiz norāda, ka par svarīgiem uzskata drošības jautājumus, kas cieši saistīti ar iestādes ēku apsaimniekošanas politiku, un uzskata, ka šajā jomā ir vajadzīga efektīva un līdzsvarota pieeja; jo īpaši uzsver, ka Parlaments ir īpaša iestāde un ka līdz ar drošību ir nepieciešama arī atklātība un pieejamība; vienlaikus ir nobažījies par to, ka pastāvīgi palielinās izmaksas šajā jomā, un uzskata, ka ir vajadzīga diferencēta pieeja, ņemot vērā katras Parlamenta darba vietas konkrēto situāciju;

32.   norāda, ka ir izsmeļoši jāpaskaidro, kāpēc Prezidijs apsver iespēju iegādāties jaunu ēku Briselē Parlamenta pašreizējās atrašanās vietas tuvumā, vienlaikus uzskatot, ka viena no esošajām ēkām Parlamenta darbam vairs nav vajadzīga;

Komunikācijas un informācijas politika

33.   atzinīgi vērtē vienošanos par Eiropas politisko partiju un fondu finansēšanu, kam būtu jāveicina labāka saziņa ar iedzīvotājiem un viņu iesaistīšana ES politiskajā dzīvē; aicina turpināt diskusiju par ilgtermiņa budžeta principiem šajā jomā;

34.   atzinīgi vērtē Prezidija galīgo lēmumu par jaunā Apmeklētāju centra pārvaldības modeli un nolemj apstiprināt pieprasītās 13 amatvietas, lai beidzot nodrošinātu, ka centrs tiek atvērts iespējami drīz, taču jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2010. gada pirmajā pusgadā;

35.   ņem vērā Prezidija un Budžeta komitejas panākto vienošanos par Eiropas vēstures namu; nolemj piešķirt pieprasītos EUR 1,5 miljonus, kas jāiekļauj piemērotā budžeta pozīcijā, kura jau ir izveidota 2009. gada budžetā, lai nodrošinātu, ka arhitektu piedāvājumu konkurss turpinās un nākamajā gadā tiek savlaicīgi saņemti konceptuālie priekšlikumi; atkārtoti pauž viedokli, ka ir vajadzīga informācija par projekta kopējām izmaksām; atzinīgi vērtē vienošanos meklēt papildu finansējumu no ārējiem avotiem un izpētīt sadarbības iespējas projekta īstenošanai;

36.   uzsver nozīmi, ko Parlaments piešķir to daudzo informācijas avotu un pakalpojumu efektīvai organizācijai, kas ir pieejami Parlamenta deputātiem un personālam; šajā sakarībā atgādina nesen pieņemto IKT stratēģiju, kas jāīsteno Parlamenta IT ģenerāldirektorātam, un lēmumu izveidot Bibliotēkas un dokumentvedības direktorātu Prezidentūras dienestu struktūrā; turklāt uzsver, ka ir jāizveido vispārēja t. s. "zināšanu pārvaldības sistēma", lai veicinātu visas vajadzīgās informācijas izplatīšanu gan politiskā, gan administratīvā līmenī; prasa Prezidijam pievērst īpašu uzmanību dažādu dienestu savstarpējai sadarbībai, lai nodrošinātu, ka vispārējā politika ir saskaņota un izmaksu ziņā efektīva, un, visbeidzot, atzinīgi vērtē saskaņošanas sanāksmē panākto vienošanos kādā no Budžeta komitejas sanāksmēm sniegt attiecīgu prezentāciju par šiem aspektiem;

37.   turklāt uzskata, ka, iekļaujot dokumentvedības dienestus iepriekšminētajā jaunajā direktorātā, informācijai vajadzētu kļūt pieejamākai un Parlamenta darbībai ‐ saprotamākai; uzstāj, ka tam vajadzētu atvieglot deputātu darbu un arī vairot pārredzamību attiecībās ar iedzīvotājiem; nolemj apstiprināt attiecīgās provizoriskajā budžetā iekļautās budžeta pozīcijas; vienlaikus vēlas saņemt atjauninātu informāciju par Parlamenta organizāciju, prognozēm attiecībā uz izmaksām un nodrošinājumu ar personālu, kā arī produktiem un pakalpojumiem, cita starpā arī par pasākumiem, lai uzlabotu dokumentu pieejamību;

38.   ņem vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lūgumrakstu komitejas iesniegtos atzinumus un pausto līdzīgo nostāju; uzskata, ka pamatvilcienos tie jautājumi, kas rada bažas, iespēju robežās ir risināti, sagatavojot budžeta grozījumus un balsojot;

IV iedaļa – Tiesa

39.   uzskata, ka ar prejudiciālu nolēmumu sniegšanu un jaunu steidzamības procedūru īstenošanu saistītais aizvien lielākais Tiesas darba apjoms ir atbilstīgs pamatojums tam, ka pēdējos divos gados ir palielinājies Tiesas darbības budžets un amatu saraksts, cita starpā ievērojami palielinoties 2009. gadam paredzētajam nodrošinājumam ar personālu; tāpēc uzskata par pašsaprotamu, ka papildu amatvietas 2010. gadam netiek pieprasītas; nav pārliecināts, ka Padome ir rīkojusies pareizi, samazinot atalgojumam plānotās summas un samazinājuma likmes, ņemot vērā faktiski darbā pieņemto skaitu un vajadzīgo nodrošinājumu ar personālu;

40.   tāpēc, pēc Parlamenta komiteju atzinumu izvērtēšanas un ņemot vērā izklāstītos argumentus, nolemj atjaunot PBP noteiktās summas vairākās budžeta pozīcijās;

41.   atzīmē, ka joprojām ir jūtama Tiesas jauno ēku izmaksu ietekme un ka tas rada problēmas, jo palielinās kopējais Tiesas budžets; no šī viedokļa raugoties un ņemot vērā jau ieguldītās neatgūstamās izmaksas, var apstiprināt ierosināto budžeta vispārējo pieaugumu par 4,5 %, norādot, ka Tiesas parastā darbības budžeta pieaugums ir krietni mazāks ‐ aptuveni 2,5 %;

V iedaļa – Revīzijas palāta

42.   ņemot vērā 2009. gadam apstiprināto 20 revidenta amatvietu izveidi, piekrīt tam, ka tiek izveidotas vēl 12 revidenta amatvietas, jo palielinās pieprasījumu skaits, jo īpaši no budžeta izpildes apstiprinātājiestādes; uzsver, ka nodrošinājums ar personālu un darbu izpildes pieprasījumi ir jāizvērtē plašākā budžeta un Eiropas ekonomikas kontekstā; tāpēc uzskata, ka ar divu gadu laikā apstiprinātām 32 jaunām revidenta amatvietām Revīzijas palātai dažiem nākamajiem gadiem būs pietiekams nodrošinājums ar personālu, pretējā gadījumā pieprasot, lai Revīzijas palāta nosaka pieprasījumu izpildes prioritāro secību atkarībā no tā, cik tie ir steidzami un nozīmīgi;

43.   atzīmē K3 ēkas paplašināšanas darbu izmaksu plānoto pieaugumu un vēlreiz uzsver, ka salīdzinājumā ar iespēju ēku iegādāties vai nomāt ar izpirkuma tiesībām lēmums segt šīs izmaksas tieši no budžeta ļaus šo projektu īstenot ar iespējami zemākiem izdevumiem nodokļu maksātājiem; ņem vērā, ka, pateicoties lēmumam priekšlaicīgi veikt izdevumus EUR 55 miljonu apmērā 2009. gadā, ir ievērojami samazinājies līdzekļu apjoms šajā pozīcijā 2010. gadam;

44.   ņemot vērā piezīmi, kas formulēta, veicot pašas Revīzijas palātas darbības ārējo revīziju, uzskata, ka visi ar šo projektu saistītie izdevumi ir jāsedz no attiecīgajai budžeta pozīcijai piešķirtajām apropriācijām un, lai nodrošinātu pārredzamību, tos nedrīkst iekļaut citās izdevumu kategorijās un/vai budžeta pozīcijās;

45.   nolemj palielināt līdzekļu apjomu atsevišķos izdevumu posteņos, kas saistīti ar Revīzijas palātas ziņojumu izplatīšanu sabiedrībai, publikācijām Oficiālajā Vēstnesī un komandējumiem, nodrošinot iespēju, ka revidents vajadzības gadījumā var sadarboties ar attiecīgās jomas ekspertu, lai gūtu plašāku priekšstatu un iegūtie dati būtu kvalitatīvāki;

VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

46.   apsverot gan pašas šīs komitejas sākotnējos pieprasījumus, gan Padomes apstiprināto budžeta projektu, nolemj ieņemt kompromisa nostāju; tādēļ nolemj apstiprināt 6 jaunu amatvietu (4 AD5, 1 AST3 un 1 AST1) izveidošanu, kā arī mazāku atalgojuma un piemaksu vispārējo samazinājuma likmi 5 % apmērā;

47.   prasa, lai šī komiteja iesniegtu pirmo kopsavilkuma ziņojumu par to, kā darbojas uzlabotā sanāksmju un ceļa izdevumu plānošanas sistēma, ko iekļāva jau iepriekšējā gada budžetā;

48.   ņemot vērā nākamo gadu budžeta vajadzības, pieprasa arī kodolīgu skaidrojumu tam, kā tiek aprēķināti atmaksājumi un piemaksas par ceļa izdevumiem un kādas šai ziņā ir šīs komitejas locekļu un darbinieku izvēles iespējas, ja tādas ir;

VII iedaļa – Reģionu komiteja

49.   nepiekrīt tam, ka Padome ir svītrojusi visas desmit šīs komitejas pieprasītās papildu amatvietas, un četras no tām nolemj atjaunot kā prioritāras amatvietas, kas saistītas ar šīs komitejas politisko darbu un jo īpaši ar reģionālo asambleju; tomēr atgādina, ka lielāks šīs komitejas nodrošinājums ar personālu tika apstiprināts jau 2009. gadam, un tāpēc turpmāku palielinājumu apstiprināt nevar, ņemot vērā vispārējo ekonomikas stāvokli;

50.   uzklausījis šīs komitejas argumentus attiecībā uz darbā pieņemtā personāla un brīvo amatvietu skaitu, nolemj noteikt vispārēju 5 % samazinājuma likmi; atzīmē, ka tam vajadzētu nodrošināt šai komitejai pietiekami daudz līdzekļu savu pienākumu izpildei, vienlaikus nodrošinot nelielu PBP paredzēto līdzekļu ietaupījumu;

51.   apsverot gan pašas šīs komitejas pieprasījumus, gan Padomes apstiprinātos samazinājumus, ieņem kompromisa nostāju attiecībā uz dažādām darbības izdevumu pozīcijām, tostarp tām, kas paredzētas IT attīstībai, darbinieku bērnu aprūpes iestādēm, kā arī informatīviem un komunikācijas pasākumiem;

VIII iedaļa – Eiropas Ombuds

52.   ņemot vērā Padomes apstiprinātos samazinājumus un uzklausījis Ombuda argumentus, daļēji atjauno PBP paredzētās summas; uzstāj, ka galvenokārt tomēr ir iespējams nodrošināt zināmus PBP paredzēto līdzekļu ietaupījumus;

53.   turklāt, apsverot gan Ombuda, gan Padomes viedokli, ieņem kompromisa nostāju attiecībā uz apropriācijām, kas nepieciešamas algām un piemaksām;

54.   piekrīt Ombudam, ka ir jāapsver ar ombuda ievēlēšanu saistīto izdevumu lietderība, un patiesībā uzskata, ka pašreizējā sistēma šādu izmaksu sadalījumam pa dažādiem gadiem un dažādiem budžeta posteņiem nav pārredzama;

55.   ir pārsteigts, ka šai iestādei faktiski nemaz nav bijis budžeta līdzekļu apmācības pasākumiem, un tāpēc var piekrist zināmam palielinājumam šajā jomā;

IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

56.   atzīst, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs aizvien biežāk tiek aicināts sniegt atzinumus par tiesību aktiem (kuri ietekmē ar datu aizsardzību saistītos jautājumus); ir šo jautājumu diezgan izvērsti apspriedis un ņēmis vērā konstatējumu, ka šādu konsultāciju sniegšana Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir obligāta; tāpēc nolemj veikt dažas korekcijas Padomes ierosinātajā budžeta projektā;

57.   apstiprina divu jaunu amatvietu (1 AD5 un 1 AST2) izveidošanu, kas ir kompromisa variants, apsverot sākotnējos pieprasījumus un Padomes nostāju; tā rīkojas, ņemot vērā, ka vienlaikus vairāk līdzekļu tiek piešķirts arī valstu norīkoto ekspertu finansēšanai;

58.   turklāt, uzklausījis Datu aizsardzības uzraudzītāja argumentus, piekrīt piešķirt vairāk līdzekļu, nekā ierosinājusi Padome, arī dažās citās budžeta pozīcijās;

o
o   o

59.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar grozījumiem vispārējā budžeta projekta I, II, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļā nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.

(1) OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0096.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0346.


Eiropola darbinieku pamatalgu un pabalstu koriģēšana *
PDF 193kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra normatīvā rezolūcija par Čehijas Republikas ierosmi, lai pieņemtu Padomes lēmumu, ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus (10985/2009 – C7-0099/2009 – 2009/0805(CNS))
P7_TA(2009)0053A7-0040/2009

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Čehijas Republikas ierosmi (10985/2009),

–   ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. decembra Aktu, ar ko nosaka Civildienesta noteikumus, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem(1), jo īpaši tā 44. pantu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0099/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 100. un 55. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0040/2009),

1.   apstiprina Čehijas Republikas ierosmi;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Čehijas Republikas ierosmi;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Čehijas Republikas valdībai.

(1) OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.


Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija un īpaši noteikumi dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) *
PDF 351kWORD 38k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1234/2007 par lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un īpašiem noteikumiem dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula).(COM(2009)0539 – C7-0223/2009 – 2009/0152(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0539),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0223/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 55. un 142. pantus,

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1234/2007
186. pants – a apakšpunkts
Regulas 186. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
"a) attiecībā uz produktiem cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, un aitas un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;".
(3)  Regulas 186. panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
"a) attiecībā uz produktiem cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;
aa) attiecībā uz pienu un piena produktiem, ja divpadsmit mēnešus ilgu periodu laikā, sākot ar 2009. gada 1. aprīli un 2010. gada 1. aprīli, kādam no šiem produktiem ievērojami pieaug vai samazinās cenas Kopienas tirgū;".
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums – grozījumu akts
1. pants – 3.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1234/2007
188. pants – 2.a punkts (jauns)
(3a)  Regulas 188. pantā iekļauj šādu punktu:
"2.a Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par 195. pantā minētās komitejas darbu. Šajā sakarībā tas saņem sanāksmju darba kārtības, komitejai iesniegtos pasākumu projektus, balsošanas rezultātus, sanāksmju kopsavilkuma pārskatus un to iestāžu un struktūru sarakstus, no kurām dalībvalstis izraudzījušās savus pārstāvjus. Eiropas Parlamentu informē arī par visiem tiem pasākumiem vai priekšlikumiem attiecībā uz veicamajiem pasākumiem, kurus Komisija iesniedz Padomei."

SIS II un VIS ieviešanas gaita
PDF 202kWORD 40k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Šengenas Informācijas sistēmas II un Vīzu informācijas sistēmas ieviešanas gaitu
P7_TA(2009)0055B7-0097/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.   tā kā ar Padomes 2001. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2424/2001 Komisiju pilnvaroja izstrādāt otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS)(1), kurai bija jāsāk darboties 2007. gada martā;

B.   tā kā 2006. gada 13. oktobrī Eiropas Parlaments pieņēma Regulu (EK) Nr. 1987/2006(2), ar ko tika izveidots SIS II tiesiskais pamats;

C.   tā kā neskaitāmu problēmu un kavēšanās dēļ jaunā sistēma vēl nav sākusi darboties un tā kā tiek apšaubīta projekta funkcionalitāte;

D.   tā kā SIS sistēmā neiekļaus virkni valstu, tai skaitā Īriju, Apvienoto Karalisti, Kipru, Bulgāriju, Rumāniju un Lihtenšteinu, kamēr tam netiks rasts risinājums;

E.   tā kā 2009. gada 4. un 5. jūnijā Tieslietu un iekšlietu padome pieņēma virkni secinājumu par SIS II jauno virzību, izlemjot, ka sistēmas izveidi būtu jāturpina, pamatojoties uz pastāvošo SIS II projektu, bet kā rezerves risinājumu paredzot alternatīvu SIS I+ RE scenāriju;

F.   tā kā būs jāveic divi tehniski testi (tā dēvētie starpposma testi), no kuriem pirmo tiek plānots veikt 2009. gada beigās, bet otro ‐ 2010. gada vasarā;

G.   tā kā saskaņā ar pašreizējām prognozēm SIS II darbību nevarēs uzsākt ātrāk kā 2011. gada pēdējā ceturksnī;

H.   tā kā 2007. gada 7. jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma Regulu (EK) Nr. 767/2008(3), ar ko tika izveidots Vīzu informācijas sistēmas (VIS) tiesiskais pamats;

I.   tā kā ES prioritāte ir arī tādas VIS izveide, kas ir balstīta uz SIS II tehniskās platformas un ko veic tas pats darbuzņēmējs, kurš izstrādā SIS II sistēmu;

J.   tā kā kavēšanās notiek arī VIS izstrādē, ņemot vērā, ka 2009. gada beigās noteiktais ieviešanas termiņš netiks ievērots un 2010. gada septembrī darbība, iespējams, netiks uzsākta saistībā ar konkrētām problēmām, kuras Komisijai radušās centrālās VIS uzstādīšanā, un saistībā ar valsts līmeņa sagatavošanos dalībvalstīs,

1.   uzsver to, ka SIS II izveide joprojām ir Parlamenta prioritāte un tai jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk, ieviešot dažādus uzlabojumus un jaunas funkcionālas iespējas, kas paredzētas tiesiskajā pamatā, lai pastiprinātu Eiropas pilsoņu drošību un garantētu efektīvu robežkontroli uz ārējām robežām, vienlaicīgi nodrošinot Šengenas acquis pabeigšanu un saskanību;

2.   pauž nopietnas bažas par kavēšanos SIS II un VIS sistēmu darbības uzsākšanā;

3.   lūdz Komisiju un Padomi informēt par 2009. gada 22. decembrī plānotā 1. tehniskā starpposma testa rezultātiem tūlīt pēc testa pabeigšanas, kā arī nekavējoties ziņot par turpmāk veicamajiem pasākumiem;

4.   aicina nodrošināt pilnīgu īstenošanas procesa pārredzamību arī attiecībā uz tā finanšu aspektiem un lūdz informēt Parlamentu kā vienu no likumdevējām iestādēm, vai tā dēvētais 1. un 2. starpposma tests joprojām ietilpst pašreiz spēkā esošā SIS II izveides līguma darbības jomā vai arī tie tiks uzskatīti par papildu pasākumiem, un kādas šajā gadījumā ir paredzētas to izmaksas;

5.   vēlas zināt, kādas soda sankcijas ir piemērotas darbuzņēmējam par kavēšanos un tehniskajām kļūdām, kuru rezultātā iepriekšējos testos tika ciesta neveiksme, un ja šādas sankcijas ir piemērotas, kāds ir to apjoms; turklāt lūdz informāciju par papildu izmaksām, kas šīs kavēšanās un tehnisko kļūdu rezultātā radušās saistībā ar nepieciešamību veikt jaunus testus un pagarināt SIS II ieviešanas termiņus;

6.   aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot un koordinēt centienus, lai izvairītos no tā, ka SIS II izveides scenārijs atkārtojas, izstrādājot VIS sistēmu;

7.   prasa Padomei un Komisijai sniegt pamatotus paskaidrojumus par iemesliem, kuru dēļ tās joprojām nav zaudējušas ticību pašreizējam darbuzņēmējam un viņa spējai veiksmīgi un bez turpmākas kavēšanās ieviest VIS un SIS II sistēmas;

8.   uzsver, ka Padomei un Komisijai ir jāiesaista Parlaments jebkādā lēmuma pieņemšanā saistībā ar SIS II un VIS izstrādi, jo īpaši, ja testu rezultāti nav apmierinoši un tā rezultātā notiek izmaiņas SIS II un VIS projektu virzībā, ietverot arī iespēju lauzt spēkā esošo līgumu ar uzņēmumu, kurš par šiem projektiem ir atbildīgs;

9.   aicina Komisiju precizēt, vai, laužot līgumu saistībā ar SIS II projektu, automātiski tiks īstenots rezerves vai neparedzēta gadījuma risinājums, un izklāstīt šāda notikumu pavērsiena iespējamo ietekmi uz VIS projektu;

10.   uzsver, ka Parlamentam pastāvīgi jāsaņem informācija par SIS II un VIS ieviešanas gaitu;

11.   uzdod attiecīgajām komitejām cieši uzraudzīt šo jautājumu un sagatavot rezerves rezolūciju plenārsēdei, tiklīdz to prasa notikumu attīstība un vēlākais pēc 1. starpposma testa pabeigšanas;

12.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.
(2) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.
(3) OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.


Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai ārējo attiecību jomā
PDF 225kWORD 77k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā
P7_TA(2009)0056RC-B7-0118/2009

Eiropas Parlaments,

–  – ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 21. pantu, un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām,

–   ņemot vērā ES līguma 3., 6., 11. un 19. pantu un EK līguma 177., 300. un 310. pantu,

–   ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1), ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 8. septembra rezolūciju "ANO Tūkstošgades deklarācija" (A/RES/55/2),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 4. decembra rezolūciju "Veicinot un nostiprinot demokrātiju" (A/RES/55/96),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju "2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti" (A/RES/60/1),

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2004. gada 20. decembra rezolūciju par reģionālo, apakšreģionālo un cita veida organizāciju un struktūru lomu demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā (A/RES/59/201),

–   ņemot vērā Komisijas 2000. gada 11. aprīļa paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību (COM(2000)0191),

–   ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2001. gada 8. maija paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM(2001)0252),

–   ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs(3),

–   ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 20. oktobra paziņojumu par pārvaldību un attīstību (COM (2003) 0615),

–   ņemot vērā 2004. gada 31. marta rezolūciju par pārvaldību Eiropas Savienības attīstības politikā(4),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju kopīgo deklarāciju, tiekoties ar Padomi, Eiropas Parlamentu un Komisiju jautājumā par Eiropas Savienības attīstības politiku ("Eiropas Konsenss")(5),

–   ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada Akras Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rīcības programmu,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. augusta paziņojumu "Pārvaldība "Eiropas konsensa attīstības jomā" kontekstā ‐ ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju" (COM (2006) 0421),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR) (6),

–   ņemot vērā Prezidija 2007. gada 18. jūnija lēmumu par parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja izveidi,

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par ES vēlēšanu novērošanas misijām ‐ mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē(7),

–   ņemot vērā 2009. gada 18. maija Padomes secinājumus "Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai ‐ izveidot uzlabotu ES sistēmu",

–   ņemot vērā 2009. gada 30. septembra mutisko jautājumu Komisijai par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (O-0093/2009 – B7-0213/2009),

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtības un kopš pašiem pirmsākumiem tās bijušas neatņemama Eiropas integrācijas sastāvdaļa;

B.   tā kā Eiropas Savienības pamatlīgumos pausta cieša apņemšanās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības un Kopenhāgenas politiskie kritēriji par to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, arvien bijuši paplašināšanās procesa svarīgs aspekts;

C.   tā kā ES ieskats par demokrātijas izveidi un atbalstīšanu vēl nav bijis izklāstīts vienotā dokumentā;

D.   tā kā plaša izpratne par demokrātiju ir veiksmīgi integrējusi politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības ES un ir bijusi izšķirošais elements, lai panāktu stabilitāti un labklājību līdz šim vēl pasaules vēsturē nepieredzētā veidā;

E.   tā kā Līguma par ES 11. pantā noteikts, ka viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas svarīgākajiem uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

F.   tā kā Līguma par ES 21. pantā Lisabonas līguma grozījumu redakcijā noteikts, ka "Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos" un ka "Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci";

G.   tā kā visa veida cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība ir svarīgākais priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un to apliecina ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija Nr. 59/201 un tā kā demokrātiskas sistēmas var atšķirties pēc veida un uzbūves, kā tas vērojams ES, taču demokrātija ir universāla vērtība un tās svarīgākie principi vai elementi noteikti daudzās starptautiskās deklarācijās un konvencijās; tā kā šie elementi noteikti divās iepriekš minētajās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās, kas pieņemtas 2000. un 2004. gadā (A/RES/55/96 un A/RES/59/201), un to vidū ir:

   cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās un vārda un uzskatu brīvības ievērošana,
   tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē vai nu tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, tiesības balsot un tikt ievēlētam patiesās regulārās brīvās vēlēšanās, kuras tiek rīkotas, balstoties uz vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanu tiesībām un aizklāti balsojot, lai nodrošinātu cilvēku brīvas gribas izpausmi,
   politisko partiju un organizāciju plurālistiska sistēma,
   tiesiskuma ievērošana,
   varas dalīšana un tiesu neatkarības principa ievērošana,
   valsts pārvaldes pārredzamība un atbildība,
   brīvi, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi;

H.   tā kā ANO 2000. gada Tūkstošgades deklarācijā noteikts, ka ar demokrātisku, pārstāvniecisku un cilvēku gribā balstītu pārvaldību vislabāk var nodrošināt cilvēku tiesības dzīvot un audzināt bērnus cieņas apstākļos, neciešot badu un nebaidoties no vardarbības, apspriešanas vai netaisnības;

I.   tā kā cilvēku vienlīdzīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir patiesas demokrātijas priekšnoteikums;

J.   tā kā demokrātija, attīstība un visa veida cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;

K.   tā kā demokrātija ir nepārprotami saistīta ar drošību, un tas atzīts Eiropas drošības stratēģijā, kurā norādīts, ka vislabāk starptautisko kārtību var stiprināt, izplatot labu pārvaldību, atbalstot sociālas un politiskas reformas, cīnoties pret korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu, izveidojot tiesiskumu un aizsargājot cilvēktiesības;

L.   tā kā Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu un rīku klāsts demokrātijas atbalstam visā pasaulē, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām un beidzot ar specifiskiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem;

M.   tā kā Eiropas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un stabilitātes instruments (IfS) visi nodrošina nozīmīgas iespējas demokrātiskas pārvaldības un institucionālās un veiktspējas palielināšanas atbalsta sneigšanai;

N.   tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, kas pēc apjoma ir globāls, var darboties bez reģistrācijas valsts piekrišanas un tieši atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā EIDHR finansētās ES vēlēšanu novērošanas misijas (VNM) ir būtiska daļa no ES ieguldījuma demokrātiskā iestāžu izveides procesā, kurā jo īpaši jāiekļauj paveiktā darba kontrole attiecībā uz ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem;

O.   tā kā pilsoniskajai sabiedrībai var būt liela nozīme Savienības ārējos demokrātijas veidošanas centienos, kā parāda brīvprātīgo ieguldījums miera un demokrātijas veidošanas programmās;

P.   tā kā ir nepieciešams labāk pārraudzīt pašlaik ES sniegto demokrātijas atbalstu, to, kā ES plašais rīku un instrumentu arsenāls darbojas partnervalstīs un kā šie atšķirīgie instrumenti un dalībnieki darbojas, viens otru papildina un kā tie ir savstarpēji saistīti;

Q.   tā kā iepriekš minētajā Parlamenta 2004. gada 31. marta rezolūcijā par Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību uzsvērts, ka "svarīgi turpināt vēlēšanu sistēmas un parlamentārās reformas, pēc daudzpartiju vēlēšanu sistēmas izveides, lai nodrošinātu intensīvāku un efektīvāku politisko aktivitāti iedzīvotāju vidū";

1.   piekrīt, ka nepieciešams saskaņots un vienots pamats, lai atbalstītu ES demokrātijas veidošanas procesu pasaulē un jo īpaši veicinātu demokrātiskās vērtības, kā arī efektīvāk respektētu visā pasaulē cilvēktiesības;

2.   atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo ES prezidentūru centienus attiecībā uz starppīlāru iniciatīvu par demokrātijas veidošanu ES ārējās attiecībās ar mērķi uzlabot ES politiku un pastiprināt tās rīcībspēju, kā arī koordinēšanas tās centienus, un uzsver ilgtspējīgas rīcības nepieciešamību šajā jomā kā daļu no Padomes 2009. gada novembrī pieņemtajiem secinājumiem; šajā sakarībā uzsver, ka Padomei, apskatot šos jautājumus, pienācīgi jāapsver dažus svarīgākos principus, piemēram, pārredzamību, dokumentu pieejamību, apspriešanos un lēmumu publiskumu;

3.   ierosina, ka gaidāmajos Padomes secinājumos būtu jāiekļauj konkrēti un praktiski ierosinājumi demokrātijas veidošanas koordinācijas uzlabošanai ES ārpolitikas, cilvēktiesību un attīstības politikas instrumentos; atgādina, ka īpašas valsts stratēģijas pieņemšana par cilvēktiesībām un demokrātiju jāuzlūko kā atsauces dokuments katrai valstij specifisku prioritāšu noteikšanā šajā jomā un jāpadara par visu nozīmīgāko ES ārpolitikas jomu un instrumentu neatņemamu sastāvdaļu sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm, un ka šāda stratēģija varētu būtiski uzlabot ES ārējās darbības konsekvenci, koordinēšanu un efektivitāti;

4.   atgādina, ka demokratizācija un laba pārvaldība nav tikai pašmērķi, bet arī būtiski svarīgi, lai samazinātu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, mieru un stabilitāti; norāda, ka demokrātija, kā parāda ES iekšējās integrācijas process, palīdz nodrošināt ne tikai politiskās un pilsoniskās tiesības, bet arī ekonomiskās, kultūras un sociālās tiesības, ieskaitot solidaritāti;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis, veidojot jauno dienestu ārējo darbību veikšanai, nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas efektīvu izveidošanu visās politikas jomās, kā arī mācīties no pašreizējā procesa un pieredzes, lai panāktu progresu uz vietas;

6.   uzskata, ka demokrātijas un demokrātisku procesu ieviešana trešās valstīs, piedāvā vislabākās perspektīvas efektīvas politikas izstrādāšanai attiecībā uz globāliem jautājumiem, par kuriem norūpējušies arī ES pilsoņi; norāda, ka demokrātiskas sistēmas var, piemēram, labāk cīnīties labāk cīnīties pret pārnacionāliem noziegumiem, nelegālo imigrāciju un tirdzniecību, aizsargāt vidi, uzturēt atvērtu globālo tirdzniecības sistēmu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu energoapgādi;

7.   lai nostiprinātu saskaņotu rīcību demokrātijas veicināšanai visā pasaulē, mudina ES publiski atzīt 2005. gada ANO Ģenerālās asamblejas formulēto demokrātijas definīciju par atsauces punktu tās demokratizācijas darbam;

8.   uzsver, ka demokrātiju nevar eksportēt vai uzspiest no ārienes un ka veiksmīgai demokrātijas veicināšanas stratēģijai jābalstās uz dialogu un jāietver plaši centieni stiprināt pilsonisko sabiedrību un palielināt izpratni par demokrātiju jaunattīstības valstīs; uzsver, ka ES jāturpina ievērot apņemšanās attiecībā uz principiem, ka partnervalstis pašas lemj par attīstības stratēģijām un programmām; tomēr norāda, ka šos procesus var atbalstīt ar dažādajiem ES instrumentiem, kas pielāgoti katras valsts īpašajai situācijai;

9.   uzsver, ka ES jāizstrādā stratēģijas pilsoniskās sabiedrības attīstības un demokrātisku struktūru atbalstam un ka politiskajiem fondiem, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām iestādēm šādā kontekstā ir liela nozīme un tās būtu jāatbalsta;

10.   ierosina Padomei un Komisijai uzsākt demokrātijas visu veidu atbalsta vispusīgu un detalizētu analīzi, izmantojot par paraugu partnervalstis, lai sniegtu praktiskus ieteikumus;

11.   iesaka Padomei un Komisijai demokrātijas atbalsta darbā īstenot OECD Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un Akras rīcības programmu un ierosina jo īpaši paredzēt kopējus ES demokrātijas novērtējumus, kopēju ES plānošanu un apgrūtinājumu sadali, lai palielinātu ES demokrātijas atbalsta darba ietekmi un atpazīstamību;

12.   uzsver ES līgumos jau iekļauto cilvēktiesību klauzulu nozīmi; šajā sakarībā atgādina, ka šādas klauzulas vispirms konsekventi būtu jāpiemēro pašreizējos līgumos, nevis izgudrojot jaunus līgumus, kuros inkorporēti papildu nosacījumi;

13.   ierosina, ka Komisijai sistemātiski būtu jāiekļauj valsts stratēģiskajos dokumentos sadaļa par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli, jāinkorporē un ieteikumi no attiecīgajām ES vēlēšanu novērošanas misijām, un, kur vien tas iespējams, jāiestrādā demokrātijas atbalsts sadarbības programmās ar partnervalstīm;

14.   uzsver nepieciešamību labāk koordinēt darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, lai pilnībā izpētītu papildināmību starp ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem instrumentiem;

15.   mudina Padomi un Komisiju rīkot paplašinātu un visaptverošu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, tostarp ar institucionālajiem, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības grupām pirms jaunu demokrātijas veidošanas iniciatīvu uzsākšanas;

16.   mudina Komisiju sistemātiskāk iesaistīt visu līmeņu demokrātiskās iestādes, jo īpaši parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes, sagatavojot un īstenojot konkrētām valstīm paredzētos instrumentus, piemēram, nolīgumus starp ES un attiecīgo valsti, kā arī valsts stratēģijas dokumentus;

17.   lūdz Komisiju izskatīt brīvprātīgu Eiropas miera uzturēšanas spēku izveides iespēju, ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) pozitīvo pieredzi;

18.  uzsver, ka ES demokrātijas atbalstam jābūt visaptverošam, risinot visus jautājumus, kas aplūkoti iepriekš minētajā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā "2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti", un ka tam jābūt ilgtermiņa atbalstam; uzskata, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, un prasa šo atbalstu uzturēt un nostiprināt;

19.  atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanas procesā, t. i., cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanas un jo īpaši vēlēšanu procesa nostiprināšanā visā pasaulē, bet uzsver nepieciešamību nodrošināt saskaņotu politiku pēc vēlēšanām, vēršot īpašu uzmanību uz saskaņotību starp turpmākajiem tehniskajiem un politiskajiem pasākumiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, tā lai attīstības atbalsts būtu atbilstošs demokrātijas principiem un demokrātiskas pārvaldības vērtībām;

20.   aicina Komisiju arī turpmāk balstīties uz veiksmīgu sadarbību ar ANO attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misijām un saistībā ar demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu nostiprināt kopīgas stratēģijas veidošanu un projektu plānošanu ar ANO un citām reģionālām organizācijām, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un Āfrikas Savienību;

21.   uzsver, ka ES demokrātijas veidošanas centienos sistemātiskāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība ievēlēto pārstāvju un politisko partiju, neatkarīgu tiesu iestāžu un plašsaziņas līdzekļu nozīmei, kā arī sieviešu dalības stiprināšanai politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; turklāt uzsver politisko fondu, nevalstisko organizāciju un akadēmisko iestāžu atbalstīšanas lielo nozīmi;

22.   iesaka ieviest īpašu stratēģiju jaunievēlēto un demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai pastāvīgi iesakņotu demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību; turklāt aicina turpināt vienādranga instrumenta izstrādi, iesaistot dažādu valstu parlamentāriešus, lai noteiktu, kas ir efektīva elektorāta interešu pārstāvība, izpildvaras efektīva uzraudzība, kā arī veidi un līdzekļi informācijas plūsmas uzturēšanai starp visām pārvaldības sistēmas daļām;

23.   apstiprina savu apņemšanos veicināt demokrātisko procesu nostiprināšanos, palielinot savu iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā, turpmākajos pasākumos pēc ES vēlēšanu novērošanas misijām un parlamenta veiktspējas uzlabošanā ; šajā sakarībā aicina Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju iesniegt attiecīgajām parlamenta komitejām vispusīgu rīcības plānu, kurā obligāti būtu jāiekļauj skaidrs mehānisms sadarbībai ar parlamentu sadarbības delegācijām un apvienotajām parlamentārajām komitejām; turklāt uzsver arī, cik svarīgi ir iesaistīt parlamentārās asamblejas, piemēram, ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju, Eiropas un Latīņamerikas, EUROMED un EURONEST asamblejas, šajā procesā;

24.   mudina Komisijas delegācijas strādāt sadarbībā ar Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju, apspriežot vai uzsākot parlamentārās atbalsta programmas;

25.   iesaka iekļaut rīcības plānu novembra Padomes secinājumos un pārskatīt progresu, kāds paredzēts līdz 2010. gada beigām; pieprasa pašreizējai un turpmākajām prezidentūrām iesniegt par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām Parlamenta komitejām dokumentus, kuros iekļauti Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē panāktie rezultāti;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(2) OV C 343, 05.12.2001., 270. lpp.
(3) OV C 131 E, 05.06.2003., 147. lpp.
(4) OV C 103 E, 29.4.2004., 550. lpp.
(5) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
(6) OV L 386., 29.12.2006., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0194.


Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālie aspekti
PDF 222kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides institucionālajiem aspektiem (2009/2133(INI))
P7_TA(2009)0057A7-0041/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 3. panta 5. punktu un 18., 21., 24., 26., 27. un 47. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā,

–   ņemot vērā Deklarāciju Nr. 15 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 27. pantu, kas pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam,

–   ņemot vērā 2008. gada 20. februāra rezolūciju par Lisabonas līgumu(1), jo īpaši tās 5. punkta e) apakšpunktu,

–   ņemot vērā 2000. gada 5. septembra rezolūciju par kopējo Kopienas diplomātiju(2),

–   ņemot vērā 2001. gada 14. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Ārējās darbības dienesta attīstību(3),

–   ņemot vērā 2005. gada 26. maija rezolūciju par Eiropas Savienības ārlietu dienesta institucionālajiem aspektiem(4),

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas 2008. gada 10. septembra semināru,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A7-0041/2009),

A.   tā kā topošā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) struktūra ir ļoti nozīmīga, lai Eiropas Savienības ārējās attiecības kļūtu saskaņotākas un efektīvākas un tām būtu lielāka ietekme;

B.   tā kā EĀDD izriet no trim jauninājumiem, ko ievieš ar Lisabonas līgumu, proti, tiek ievēlēts pastāvīgs Eiropadomes priekšsēdētājs, kurš ir atbildīgs par Eiropas Savienības ārējo pārstāvību valstu un valdību vadītāju līmenī; Eiropadome ar Komisijas priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas būs par ārējām attiecībām atbildīgais Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (PV/AP); turklāt Eiropas Savienībai tiek nepārprotami piešķirts juridiskās personas statuss, lai nodrošinātu tai pilnīgu rīcības brīvību starptautiskā līmenī;

C.   tā kā EĀDD ir loģisks papildinājums acquis communautaire Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā, jo tas nodrošinās attiecīgo administratīvo vienību ciešāku sadarbību attiecībā uz kopīgu pieeju kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP), un Kopienas ārējās attiecībās, kuras īsteno saskaņā ar Kopienas modeli; tā kā EĀDD papildina dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības, nemazinot to nozīmi;

D.   tā kā pēdējo desmit gadu laikā Eiropas Savienības nozīme pasaules līmenī ir palielinājusies un ir vajadzīga jauna pieeja, lai ES varētu īstenot kopīgu rīcību un saskaņoti, konsekventi un efektīvi risināt pasaules līmeņa problēmas;

E.   ta kā ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropas Parlaments ir pastāvīgi aicinājis izveidot kopīgu Eiropas diplomātisko dienestu, kas atbilstu Eiropas Savienības starptautiskajai lomai un kas palielinās Eiropas Savienības pamanāmību un tās spēju efektīvi rīkoties starptautiskā mērogā; ta kā ir jāaicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izmantot EĀDD izveides sniegto iespēju palielināt ārpolitikas saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti;

F.   tā kā EĀDD izveidei ir jāsekmē dublēšanās, neefektivitātes un līdzekļu izšķērdēšanas novēršana Eiropas Savienības ārējās darbības jomā;

G.   tā kā EĀDD vajadzētu uzsvērt ES kā jaunattīstības valstu galvenās partneres lomu un balstīties uz ES ciešajām attiecībām ar jaunattīstības valstīm;

H.   tā kā Lisabonas līgumā sadarbība attīstības jomā ir izcelta kā patstāvīgs politikas virziens ar saviem konkrētiem mērķiem, kurš ir līdzvērtīgs pārējām ārpolitikas jomām;

I.   tā kā Deklarācijā Nr. 15 attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 27. pantu dalībvalstu valdības ir noteikušas, ka, tiklīdz ir parakstīts Lisabonas līgums, PV/AP, Komisijai un dalībvalstīm ir jāsāk sagatavošanās darbi saistībā ar EĀDD;

J.   tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā PV/AP būs atbildīgs par Eiropas Savienības ārējās darbības saskaņotību; tā kā, veicot minēto uzdevumu, PV/AP pildīs pienākumus, kas saistīti ar Komisijas ārējām attiecībām, un vienlaicīgi īstenos KĀDP, ievērojot Padomes norādījumus ("dubultkompetence"); tā kā PV/AP izmantos EĀDD; tā kā EĀDD strādās Padomes Sekretariāta un Komisijas ierēdņi, kā arī valstu diplomātisko dienestu norīkotais personāls;

K.   tā kā saskaņā ar Līgumiem un Tiesas judikatūrā atzītajām Kopienas iestāžu tiesībām uz pašorganizēšanos Komisija, Kopienu ārējai darbībai paplašinoties, ir izveidojusi vairākas delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās; tā kā Padomei ir sadarbības biroji Ņujorkā un Ženēvā attiecībām ar Apvienoto Nāciju Organizāciju; tā kā minētās Komisijas delegācijas un Padomes sadarbības biroji kopā vai to pārveidošana par Padomes un Komisijas kopīgām pārstāvniecībām radīs aptuveni 5000 darbinieku lielu tīklu, kas būs viens no EĀDD izveides pamatelementiem;

L.   tā kā EĀDD organizatoriskos un darbības jautājumus noteiks Padomes lēmumā, ņemot vērā PV/AP priekšlikumu, pēc apspriešanās ar Parlamentu un pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas, tiklīdz stāsies spēkā Lisabonas līgums;

M.   tā kā ir savlaicīgi jāatrisina vairāki būtiski jautājumi par EĀDD struktūru, lai pēc PV/AP iecelšanas amatā dienests pēc iespējas ātrāk var sākt darbu;

N.   tā kā, ņemot vērā, ka EĀDD izveide tiks apspriesta ar Parlamentu un tā ietekmēs budžetu, savlaicīgs un nozīmīgs dialogs ar Parlamentu ir svarīgs, lai efektīvi sāktu EĀDD darbību un nodrošinātu tam vajadzīgo finanšu resursu saņemšanu,

1.   norāda, ka pēc spraigām diskusijām par EĀDD izveidi Konvents ierosināja modeli, kurā Parlamentam un Komisijai paredzētas nozīmīgas funkcijas; norāda, ka īpašā procedūra, ko Starpvaldību konference tomēr vienojās iekļaut Lisabonas līgumā un kas paredz to, ka Padome pieņem vienprātīgu lēmumu, pamatojoties uz PV/AP ierosinājumu, pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Komisijas piekrišanas saņemšanas, saglabā Savienības institucionālo līdzsvaru un paredz konsensa risinājumus;

2.   atkārtoti atgādina Komisijai, ka lēmumu par EĀDD izveidi nevar pieņemt bez Komisijas piekrišanas; aicina Komisiju izmantot visu savu institucionālo ietekmi ar EĀDD izveidi saistīto sagatavošanās darbu veikšanā, lai Eiropas Savienības ārējo attiecību jomā saglabātu un pilnveidotu Kopienas modeli; turklāt atgādina, ka, veidojot EĀDD, ir jāvienojas arī par budžeta jautājumiem;

3.   aicina Komisiju, Padomi, dalībvalstis un nākamo PV/AP paust nepārprotamu apņemšanos, iesaistot Parlamentu, vienoties par visaptverošu, mērķtiecīgu un vienprātīgi atbalstītu EĀDD izveides plānu;

4.   iesaka izmantot empīrisku pieeju attiecībā uz EĀDD izveidi, ko īstenos saskaņā ar 18., 27. un 40. pantu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā; uzskata, ka tādu struktūru kā EĀDD nevar jau sākotnēji pilnībā reglamentēt vai iepriekš izplānot; tās darbība ir jāuzsāk, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, pieaugošas kompetences un kopīgas pieredzes procesā;

5.   atgādina, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam ir jāgarantē Pamattiesību hartas pilnīga piemērošana visos Eiropas Savienības ārējās darbības aspektos saskaņā ar Lisabonas līguma jēgu un mērķi; uzsver, ka EĀDD ir atbildīgs par to, lai garantētu savas ārējās darbības un citu savu politikas jomu saskanību atbilstīgi 21. panta 3. punktam Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā;

6.   apstiprina turpmāk norādītos principus un mudina Komisiju, sagatavojot turpmākos priekšlikumus, pieprasīt šo principu ievērošanu saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumu jēgu un mērķi un Konventa apsvērumu būtību:

   a) ieceļot darbiniekus amatā EĀDD, ir jāņem vērā viņu nopelni, pieredze un izcilība, kā arī atbilstošs un ģeogrāfiski proporcionāls īpatsvars, atklātā un pārredzamā procesā izvēloties Komisijas, Padomes un valstu diplomātisko dienestu pārstāvjus, tādējādi nodrošinot, ka PV/AP ir iespēja vienlīdz izmantot visu triju pārstāvēto institūciju zināšanas un pieredzi; turklāt EĀDD institucionālajā sistēmā ir jāiekļauj dzimumu līdztiesības koncepcija, kas pienācīgi atspoguļo Savienības saistības attiecībā uz integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai;
   b) EĀDD struktūrai ir jābūt tādai, kas uzlabo Savienības ārējās darbības saskaņotību un tās pārstāvību ārējās attiecībās, tādēļ jo īpaši tās struktūrvienības, kas galvenokārt nodarbojas ar ārējo attiecību jautājumiem, un ierēdņi, kuri ieņem vadošus amatus delegācijās trešās valstīs, nekavējoties jāiekļauj EĀDD; turpmākās attīstības gaitā varēs apsvērt, kādas papildu funkcijas vēl piešķirt EĀDD;
   c) tomēr nav nepieciešams atbrīvot Komisijas ģenerāldirektorātus no visiem to pienākumiem, kas saistīti ar ārējām attiecībām; jo īpaši jomās, kurās Komisijai ir ieviešanas pilnvaras, ir jāsaglabā Kopienas pašreizējās politikas un ārējās dimensijas integritāte; Komisijai, cenšoties izvairīties no pienākumu dublēšanās, ir jānodrošina īpašs modelis attiecīgajām struktūrvienībām;
   d) PV/AP pakļautībā ir jāiekļauj militārās un civilās krīžu vadības vienības, pat ja militārajam un civilajam personālam, iespējams, ir vajadzīga atšķirīga vadības un organizatoriskā struktūra; EĀDD locekļu izlūkdatu analīzes apmaiņa ir ļoti nozīmīga, lai palīdzētu PV/AP pildīt viņa pilnvaras attiecībā uz Eiropas Savienības saskaņotas, konsekventas un efektīvas ārpolitikas īstenošanu;
   e) Komisijas delegācijas trešās valstīs un Padomes sadarbības biroji, kā arī, ja iespējams, ES īpašo pārstāvju biroji ir jāapvieno, izveidojot Eiropas Savienības vēstniecības, ko vada EĀDD darbinieki, kuri par savu darbību atskaitītos PV/AP; nav jāvairās norīkot Komisijas ģenerāldirektorātu speciālistus padomdevējus darbā minētajās iestādēs;
   f) EĀDD jānodrošina, ka Eiropas Parlamentam ir kontaktpersonas ES delegācijās; tas garantē sadarbību ar Eiropas Parlamentu, piemēram, lai sekmētu attiecības ar parlamentiem trešās valstīs;

7.   uzskata, ka EĀDD kā sui generis dienests no organizatoriskā un budžetārā viedokļa ir jāiekļauj Komisijas administratīvajā struktūrā, jo tādējādi tiktu nodrošināta pilnīga pārredzamība; uzskata, ka lēmumam par EĀDD izveidi, izmantojot PV/AP vadības pilnvaras, juridiski saistošā veidā ir jānodrošina, ka šim dienestam ‐ kā paredzēts Lisabonas līgumā ‐ ārpolitikas (KĀDP un KDĀP) tradicionālajās jomās saistoši ir Padomes lēmumi, bet kopējo ārējo attiecību jautājumos ‐ Komisāru kolēģijas lēmumi; uzskata, ka EĀDD ir jāveido šādi:

   a) visiem EĀDD darbiniekiem ir jābūt ar vienādu pastāvīgā vai pagaidu darbinieka statusu un vienādām tiesībām un pienākumiem neatkarīgi no tā, kas viņus ir norīkojis, piemēram, nevajadzētu būt atšķirībām starp pagaidu darbiniekiem un ierēdņiem attiecībā uz viņu pienākumiem vai viņu vietu struktūrshēmā; tā kā darbiniekus norīko dažādas iestādes, pagaidu darbinieku statusam ir jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi ar nosacījumu, ka iestādes, kas ir viņu pamata darbavieta, viņus darbā Eiropas Ārējās darbības dienestā norīko dienesta interesēs;
   b) iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz EĀDD ir jāpiešķir PV/AP, nodrošinot, ka dienesta instrukcijas tiek noteiktas saskaņā ar pienākumiem, kas izriet no Līguma, un ka PV/AP pieņem lēmumus par darbinieku iecelšanu amatā, paaugstināšanu un dienesta attiecību pārtraukšanu;
   c) saistībā ar instrukcijām, kas izriet no Līgumos noteiktajiem pienākumiem, EĀDD darbiniekiem ir jābūt noteiktā mērā objektīvi neatkarīgiem, lai dienests varētu optimāli veikt savus pienākumus; šādu neatkarību varētu nodrošināt, darbiniekus ieceļot amatā uz noteiktu laiku, piemēram, pieciem gadiem, ar iespēju pagarināt šo laikposmu, ko varētu saīsināt tikai tad, ja attiecīgais darbinieks izdarījis darba pienākumu pārkāpumus;
   d) pēc analoģijas ar precedentiem(5) atbildība par pienākumiem, ko veic iecēlējinstitūcija attiecībā uz EĀDD personāla vadību un to PV/AP lēmumu īstenošanu, kuri attiecas uz iecelšanu amatā, paaugstināšanu un dienesta attiecību pagarināšanu vai pārtraukšanu, ir jāpiešķir attiecīgajam Komisijas ģenerāldirektorātam;
   e) valstu diplomātisko dienestu darbinieku norīkošana darbā EĀDD ir jāuzskata par karjeras attīstības sastāvdaļu minētajos dienestos;
   f) lēmumā par EĀDD izveidi ir jāparedz dienesta organizatoriskā struktūra un jāparedz, ka amatu saraksts ir jāpieņem kā daļa no Komisijas budžeta (administratīvie izdevumi) ikgadējā budžeta procedūrā, lai dienestu varētu veidot strukturēti, ievērojot konkrētas vajadzības;
   g) izveidojot EĀDD, ir nepieciešams pielāgot Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(6), kā paredzēts tā 4. punktā un II daļas G punktā; ir stingri jāievēro darbības un administratīvo izdevumu sadalījuma princips (Finanšu regulas(7) 41. panta 2. punkts);
   h) PV/AP katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no konkrētā situācijā veicamiem pienākumiem ir jāpieņem lēmums par aizstājēju savas prombūtnes laikā;

8.   atgādina par nepieciešamību vienoties ar Parlamentu par turpmākajiem Komisijas priekšlikumiem, ar kuriem groza Finanšu regulu un Civildienesta noteikumus, atkārtoti pauž apņemšanos pilnībā īstenot savas budžeta pilnvaras saistībā ar minētajiem institucionālajiem jauninājumiem; uzsver, ka EĀDD finansējumam saskaņā ar Līgumiem ir jābūt pilnībā pakļautam budžeta lēmējinstitūcijas kontrolei;

9.   uzskata, ka:

   a) EĀDD jāvada ģenerāldirektoram, kurš atskaitītos PV/AP, un atsevišķos gadījumos šis ģenerāldirektors varētu pārstāvēt PV/AP;
   b) EĀDD jābūt iedalītam vairākos direktorātos, no kuriem katrs būtu atbildīgs par ģeostratēģiski svarīgām Eiropas Savienības ārējo attiecību jomām, un vēl direktorātos, kas atbildīgi par drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, civilo krīžu vadību, daudzpusējiem un horizontāliem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām un administratīviem jautājumiem;
   c) EADD jāorganizē sadarbība Briselē esošajām valstu nodaļām ar Eiropas Savienības delegācijām (vēstniecībām) trešās valstīs saistībā ar katru direktorātu;
   d) nedrīkst dublēties ārējās darbības dienesti Padomē vai Eiropadomē;

10.   norāda, ka, tā kā ES delegācijas trešās valstīs papildinās dalībvalstu esošo diplomātisko pārstāvniecību darbu, būs iespējami ilgtermiņa ieguvumi efektivitātes ziņā, jo paredzētā ES delegācija daudzos gadījumos varētu pārņemt konsulāro dienestu funkcijas un risināt jautājumus saistībā ar Šengenas vīzām;

11.   uzskata, ka lēmumā, ar ko nosaka EĀDD organizāciju un darbību, jāparedz arī, ka Eiropas Savienības vēstniecībām trešās valstīs, ja vajadzīgs, atkarībā no viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem ir jāsniedz materiāli tehniskais un administratīvais atbalsts visu Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem;

12.   lai arī Eiropas Savienības delegācijas būs neatņemama EĀDD daļa un tām ir jāpilda PV/AP norādījumi un jābūt viņa uzraudzībā, savukārt administratīvā ziņā šīm delegācijām ir jābūt Komisijas struktūrā, pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas informēt Parlamenta Ārlietu komiteju un Attīstības komiteju par personām, kuras viņš ieceļ atbildīgos amatos EĀDD, un piekrist, ka komiteja, ja uzskata par vajadzīgu, rīko kandidātu uzklausīšanu; turklāt pieprasa, lai nākamais PV/AP apņemas atkārtoti pārrunāt ar Eiropas Parlamentu pašreizējo Iestāžu pamatnolīgumu(8), jo īpaši saistībā ar piekļuvi konfidenciālai informācijai un citiem jautājumiem, kas attiecas uz iestāžu sekmīgu sadarbību;

13.   ierosina noskaidrot, cik lielā mērā Eiropas Savienības vēstniecību darbinieki, kurus norīkojuši valstu konsulārie dienesti, papildus savu politisko un ekonomikas uzdevumu pildīšanai varētu pakāpeniski, ja vajadzīgs, uzņemties atbildību par konsulāriem uzdevumiem saistībā ar ārpuskopienas valstu valstspiederīgajiem un par uzdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pilsoņu diplomātisko un konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kā jau paredzēts EK līguma 20. pantā; turklāt ierosina, ka ir jāapsver Parlamenta ierēdņu un EĀDD sadarbības iespējas;

14.   uzskata, ka ir jāveic papildu pasākumi attiecībā uz Eiropas Savienības ierēdņu apmācību ārējo attiecību jomā; ierosina izveidot Eiropas diplomātu mācību iestādi, kas, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstu struktūrām, nodrošinātu Eiropas Savienības ierēdņiem un dalībvalstu ierēdņiem, kuriem jāstrādā ārējo attiecību jomā, mācības, kas balstītas uz vienveidīgi saskaņotām izglītības programmām, tostarp atbilstošas mācības par konsulārām un diplomātiskām procedūrām, diplomātiju un starptautiskajām attiecībām, kā arī zināšanas par Eiropas Savienības vēsturi un darbību;

15.   aicina PV/AP sagatavot priekšlikumu lēmumam par EĀDD organizāciju un darbības veidu, ņemot vērā šajā rezolūcijā izklāstītās pamatnostādnes; saglabā tiesības pieņemt sīki izstrādātu nostāju par minēto priekšlikumu saskaņā ar 27. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību Lisabonas līguma redakcijā un pārbaudīt finanšu aspektus budžeta procedūrā; tomēr iesaka jau sākotnēji panākt politisku vienošanos ar Parlamentu par visiem jautājumiem, lai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā novērstu vērtīgā laika izšķiešanu politiskās nesaskaņās par EĀDD struktūru;

16.   aicina Komisiju piekrist PV/AP priekšlikumam vienīgi tad, ja tas kopumā atbilst šajā rezolūcijā noteiktajām pamatnostādnēm vai ja, īstenojot starpiestāžu saziņu, kurā piedalās Eiropas Parlaments, vienprātīgi ir panākts atšķirīgs kompromisa risinājums;

17.   apņemas prasīt nākamās Komisijas priekšsēdētāja vietnieka kandidātam, tiekoties ar kompetento komiteju nākamās Komisijas iecelšanas procedūrā paredzētās uzklausīšanas laikā, paust savu nostāju par šajā rezolūcijā minētajiem jautājumiem;

18.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 184 E, 6.8.2009., 25. lpp.
(2) OV C 135, 7.5.2001., 69. lpp.
(3) OV C 53 E, 28.2.2002., 390. lpp.
(4) OV C 117 E, 18.5.2006., 232. lpp.
(5) Piemēram, 6. pants 1999. 28. aprīļa Komisijas Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom, par Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) izveidi (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.).
(7) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).
(8) Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām (OV C 121, 24.4.2001., 122. lpp.).


Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes un ES / ASV augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošana (2009. gada 2. un 3. novembris)
PDF 374kWORD 99k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
P7_TA(2009)0058RC-B7-0095/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Transatlantisko ekonomikas padomi(1), 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi(2) un 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām ASV(3),

–   ņemot vērā 2009. gada 5. aprīlī Prāgā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2008. gada 12. decembra sanāksmē pieņemto progresa ziņojumu un Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) sanāksmē 2009. gada aprīlī Prāgā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Justice Goldstone vadīto Apvienoto Nāciju Organizācijas faktu vākšanas misiju par Gazas konfliktu, kura tika sākta 2009. gada 15. septembrī,

–   ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai ASV Valsts kasei darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus nolūkā novērst un apkarot terorismu un teroristu finansēšanu(4),

–   ņemot vērā 2009. gada 8. oktobra rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī(5),

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.   tā kā Eiropas Savienība atzinīgi vērtē ASV administrācijas vēlmi sadarboties starptautiskajā jomā un stiprināt ES un ASV attiecības, kas ir ES ārpolitikas stūrakmens;

B.   tā kā ES un ASV ir stratēģiska nozīme globālās ekonomikas uzdevumu risināšanā, jo to iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz pusi no pasaules IKP, un tā kā abiem partneriem ir pasaulē spēcīgākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerattiecības, kas aptver gandrīz 40 % no visas pasaules tirdzniecības;

C.   tā kā ES un ASV ir arī kopīgas politiskās intereses un kopīga atbildība par pasaules mēroga politiku miera veicināšanā, cilvēktiesību ievērošanā un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī par dažādu globālu apdraudējumu mazināšanu un uzdevumu risināšanu, tādu kā kodolieroču izplatīšana, terorisms, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, tādas ekonomikas attīstība, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, nabadzības izskaušana un citu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšana;

D.   tā kā TEP darbs ir jāturpina, lai līdz 2015. gadam, samazinot tirdzniecības šķēršļus, izveidotu integrētu transatlantisko tirgu, kas būs būtiski ekonomikas izaugsmes atsākšanai un tautsaimniecības atveseļošanai;

E.   tā kā ir arī vajadzīga kopīga ES un ASV vadība, lai sekmīgi noslēgtu Dohas attīstības sarunu kārtu;

F.   tā kā ir būtiski, lai likumdevēju nozīme pienācīgi atspoguļotos Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā un lai atbilstīgi tiktu ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prioritātes;

G.   tā kā ES un ASV nāksies risināt uzdevumus saistībā ar aizvien lielāku globālo energoresursu patēriņu un vajadzību īstenot globālās klimata pārmaiņu apkarošanas saistības, kas tiks noteiktas Kopenhāgenas sanāksmē un tā kā jaunajiem energoefektivitātes paaugstināšanas standartiem un pasākumiem nevajadzētu radīt jaunus transatlantiskās tirdzniecības šķēršļus, kā arī nevajadzētu mazināt skaldmateriālu drošību un nekaitīgumu;

H.   tā kā Lisabonas līgumā ietvertie ārpolitikas instrumenti palīdzēs Eiropas Savienībai īstenot stiprāku un saskaņotāku politiku starptautiskajā vidē;

I.   tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir strauji izvērtusies darba tirgus krīzē ar smagām sekām sociālajā jomā un tā kā transatlantiskajiem partneriem kopīgi jārisina ekonomiskās krīzes sociālās problēmas;

J.   tā kā jaunākie pētījumi, tādi kā Vācijas Maršala fonda (German Marshall Funds) analizētās transatlantiskās tendences 2009. gadā, liecina par vēl nebijušu ES iedzīvotāju atbalstu ASV administrācijai, kas ir pamats ES un ASV attiecību stiprināšanai,

ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme

1.   atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir būtiskākā ES stratēģiskā partnerība, un ir pārliecināts, kas ES un ASV administrācijai jāpastiprina stratēģiskais dialogs, sadarbība un koordinācija, risinot globālos uzdevumus un reģionālos konfliktus; aicina Komisiju pēc gaidāmās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes iesniegt paziņojumu par ES un ASV stratēģisko partnerību;

2.   aicina abus partnerus veicināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, padarot to par politikas galveno elementu; uzsver nepieciešamību ciešāk koordinēt darbības preventīvās diplomātijas un krīzes situāciju diplomātijas jomā; aicina ASV administrāciju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un pievienoties tiem; atkārto aicinājumu atcelt nāvessodu; aicina ASV valdību atsākt praksē pilnībā īstenot tiesiskuma starptautiskos standartus, apturēt visas ārpustiesas procedūras un izbeigt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem;

3.   uzskata, ka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abiem partneriem ir jāuzņemas vadošā loma, lai tiktu īstenotas G20 valstu saistības; tādēļ aicina saskaņot darbību attiecībā uz ASV reformu paketi finanšu nozarē un pašreizējām ES likumdošanas reformām, ietverot finanšu pārraudzības struktūru, un prasa abām partnerēm pastiprināt sadarbību SVF modernizēšanas jomā;

4.   uzsver, cik svarīga ir ES un ASV sadarbība, lai ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 15), kas notiks 2009. gada decembrī Kopenhāgenā, panāktu starptautiska nolīguma noslēgšanu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ietverot atbilstošu starptautisku palīdzību klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā un pielāgošanā jaunattīstības valstīs; mudina ES prezidentūru ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē panākt, lai ASV uzņemtos pildīt plašas starptautiskas saistības pēc Kioto protokola darbības beigām un sadarbotos, veicinot saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un reģionālo vai federālo tirdzniecības sistēmu ASV;

5.   prasa nostiprināt ES un ASV attiecību institucionālo mehānismu saskaņā ar iepriekš minēto 2009. gada 26. marta rezolūciju;

6.   aicina ES un ASV nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par transatlantisko partnerattiecību veicināšanu, lai risinātu kopējus globālus uzdevumus, it īpaši saistībā ar kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, terorisma apkarošanu, klimata pārmaiņām, cilvēktiesību ievērošanu, pandēmijas apkarošanu un TAM sasniegšanu; uzsver, ka jaunattīstības valstis neizraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, taču tās sekas šajās valstīs ir nesamērīgi smagas;

7.   uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības pamats; uzskata, ka attiecīgi notikumi šajā plašajā drošības struktūrā ir jāizskata dialogā ar Krieviju un EDSO dalībvalstīm, kas nav pievienojušās ES, lai transatlantiskā mērogā atjaunotu vienprātību drošības jomā; uzsver, cik svarīga transatlantiskās drošības stiprināšanā ir Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) un Eiropas aizsardzības spēju uzlabošana;

8.   šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu vest sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu, ar ko aizstāj Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura darbība beidzas 2009. gada decembrī, un atzinīgi vērtē Savstarpējo saprašanās deklarāciju par līguma START-1 pēctecību, ko prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs parakstīja 2009. gada 6. jūlijā;

9.   atzinīgi vērtē ASV prezidenta paziņojumu, ka viņš sāks Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) ratifikāciju; aicina Padomi sniegt konstruktīvu un visaptverošu ieguldījumu, ciešā sadarbībā ar ASV un Krieviju gatavojoties nākamajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferencei;

10.   uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; atbalsta mērķi panākt risinājumu sarunu gaitā ar Irānu, ievērojot divpusēju dialoga un sankciju stratēģiju, sadarbībā ar citām Drošības padomes dalībvalstīm un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru;

11.   pauž bažas par jaunākajiem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas veiktajiem kodolizmēģinājumiem un ANO Drošības padomes 2009. gada 24. septembra rezolūcijas Nr. 1887 (2009) noraidīšanu; tomēr pauž atbalstu ASV divpusējam dialogam saistībā ar sešu pušu sarunām par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem;

12.   ņem vērā ASV lēmumu atlikt sākotnējos plānus par pretraķešu aizsardzības izvēršanu Eiropā un tās jaunos plānus; aicina izstrādāt jaunu pasaules drošības kārtību, īpaši iesaistot ES, ASV, Krieviju un Ķīnu;

13.   aicina abus partnerus veicināt trialogu ar Latīņameriku ‐ reģionu, kas arī atbalsta demokrātijas un cilvēktiesību koncepciju un daudzpusības principu;

14.   atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir abiem partneriem uzticības un pārredzamības gaisotnē popularizēt saskaņotu savas politikas pieeju attiecībā uz Irānu, Irāku, Afganistānu un Pakistānu; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju, kurā būtu plaši ietvertas starptautiskas saistības, aicinot visas kaimiņvalstis piedalīties šā mērķa sasniegšanā, lai tādējādi panāktu stabilitāti reģionā;

15.   uzskata, ka 2009. gada 23. septembrī prezidenta B. Obama organizētās Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu un Palestīnas līdera Mahmuda Abasa pirmās tikšanās tālejošos mērķus neizdevās sasniegt; vēlreiz apstiprina, ka Tuvo Austrumu miera procesa sekmīgs rezultāts ir viens no būtiskākajiem ES un ASV prioritārajiem uzdevumiem, un aicina ES un ASV kopīgi sekmēt Kvarteta aktīvu līdzdalību, lai kopīgi rastu mierīgu noregulējumu, par mērķi izvirzot divu valstu pastāvēšanu un neatkarīgas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanu; aicina augstākā līmeņa sanāksmē izskatīt iespējamos veidus, kā tuvināties arābu pasaulei; aicina izbeigt ārkārtīgi smago humanitāro stāvokli Gazas joslā; pauž nožēlu par organizācijas Hamas ietekmi uz personiskās brīvības un cilvēktiesību ierobežošanu;

16.   vēlas, lai augstākā līmeņa sanāksmes abas puses vienotos, ka Dohas sarunu kārtas sekmīgs noslēgums ietver pasākumus, ar kuriem novērš lauksaimniecības cenu nepastāvību un pārtikas nepietiekamību; aicina līderus neaizmirst par šīs sarunu kārtas attīstības galīgo mērķi un pildīt saistības, proti, attīstības sadarbībai atvēlēt 0,7 % no to IKP; uzsver, ka jāņem vērā nesenās kopējās lauksaimniecības politikas reformas, un vēlas, lai līdzīgus pielāgojumus veiktu ASV lauksaimniecības likumā; atgādina par notikumu gaitu saistībā ar iepriekš pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, tādiem kā hormonu izmantošana liellopu gaļā, hlorīda izmantošana putnu gaļā un atļauju izsniegšana dažiem ģenētiski modificētiem produktiem; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu dialogu, savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību ietekmējošus jautājumus var atrisināt, pirms notiek vēršanās pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;

17.   ņem vērā plānu izveidot Transatlantisko enerģētikas padomi; stingri uzsver, ka tai jānodarbojas vienīgi ar nepārprotamiem šīs jomas ārpolitikas un drošības politikas aspektiem un nākotnē tā jāintegrē Transatlantiskās politikas padomē (TPP), un ka TEP jānodarbojas ar kopējo enerģētikas politiku;

18.   atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu, ietverot vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu visai ES un nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, ievērojot pilnīga savstarpīguma principu; kritizē plānoto administratīvo nodevu ieviešanu Electronic System for Travel Authorisations (ESTA) ceļošanas atļauju piešķiršanai ES pilsoņiem, uzskatot to par soli atpakaļ, un aicina Komisiju sarunās ar administrāciju šim jautājumam piešķirt prioritāti, tostarp pārrunājot iespēju piemērot savstarpīguma principu;

19.   aicina ASV ļaut pilnībā un efektīvi īstenot ES un ASV aviācijas nolīguma pirmo posmu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs; aicina ASV nepieļaut nekādus pasākumus, kas vēršas pret pastiprinātu sadarbību, piemēram, attiecībā uz ārvalstu remonta darbnīcu pārbaudi, atvieglojumiem pretmonopola noteikumu ievērošanā un gaisa pārvadātāju piederību kādai valstij, kas minēti Pārstāvju palātas rezolūcijā Nr. 915;

Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana

20.   uzsver, ka ciešākas un uz sociālās tirgus ekonomikas principiem balstītas transatlantiskas partnerattiecības, kuru mērķis ir līdz 2015. gadam pabeigt transatlantiska tirgus izveidi, ir būtisks līdzeklis globalizācijas veidošanai un risinājumu rašanai pasaules ekonomikas un sociālo krīžu gadījumos; norāda, ka daudzu to tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru izveides pamatā, kuras TEP aicina atcelt, bija likumdošanas struktūru apzināta rīcība, lai atbalstītu sociālus, ar veselības aprūpi saistītus, kultūras vai vides mērķus, un līdz ar to tās nevar atcelt, nepiemērojot atbilstīgu tiesību aktu;

21.   prasa, lai Komisija izstrādātu detalizētu plānu, kurā apzināti pašreizējie šķēršļi, kas traucē sasniegt šo mērķi; atgādina par pētījumu, kuru Parlaments atļāva veikt un kura finansējumu iekļāva savā 2007. gada budžetā; pauž izbrīnu par to, kādēļ Komisija, neraugoties uz Parlamenta vairākkārtējiem lūgumiem, nevienu no šiem dokumentiem līdz šim nav publicējusi; par šo dokumentu iesniegšanas galīgo termiņu publicēšanai nosaka 2009. gada 15. novembri;

22.   uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome var risināt jautājumu par transatlantiskās sadarbības izveidi saistībā ar energoefektivitāti, tehnoloģiju (tostarp videi nekaitīgu enerģiju) un enerģijas tiesiskās reglamentācijas jomām; uzstāj, ka transatlantiskajai sadarbībai energoapgādes drošības jautājumos vajadzētu būt vienam no galvenajiem jautājumiem, kas regulāri jāizskata TPP, kuru Eiropas Parlaments ierosināja izveidot iepriekš minētajā 2009. gada 26. marta rezolūcijā;

23.   uzskata, ka transatlantiskajai ekonomikas sadarbībai jākļūst atbildīgākai, pārredzamākai un paredzamākai un ka sanāksmju, darba kārtību, plānu un progresa ziņojumu grafiki regulāri jāpublicē un nekavējoties jāievieto tīmekļa vietnē; ierosina katru gadu rīkot debates par panākto progresu jautājumos, kuri tika apspriesti Transatlantiskajā ekonomikas padomē, kā arī tās struktūrās;

24.   tomēr uzskata, ka šajā sakarībā TEP nevajadzētu aizmirst par valdību veikto saimniecisko darbību ietekmi uz tādiem jautājumiem kā privātums un datu aizsardzības standarti, biometriskās specifikācijas, aviācijas drošība, ceļošanas dokumenti un apmaiņa ar informāciju par pasažieriem;

25.   aicina ASV varas iestādes un Eiropas Komisiju aktīvi turpināt sarunas, lai rastu līdzsvarotu risinājumu, citu starpā, gaisa drošības vajadzībām un datu aizsardzībai saistībā ar pasažieru datu reģistru (PDR), drošības pārbaužu pārskatīšanu lidostās un pasākumu efektīvāku ieviešanu Kopenhāgenas sarunās un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) nolīgumos, lai mazinātu transatlantisku un starptautisku lidojumu ietekmi uz klimata pārmaiņām;

Transatlantiskā likumdevēju dialoga nozīme Transatlantiskajā ekonomikas padomē

26.   atkārtoti aicina ES un ASV vadītājus un Transatlantiskās ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā to, cik būtiska nozīme TEP sekmīgā darbībā ir likumdevējiem; mudina pilnībā un nepastarpināti iesaistīt Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) pārstāvjus TEP, jo likumdevēji un to attiecīgās izpildstruktūras kopīgi atbild par daudzu TEP lēmumu īstenošanu un izpildes uzraudzību;

27.   uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai likumdevēju dialogā un Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā tiktu iesaistīti kompetentākie ASV Kongresa locekļi un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tiesību aktu neparedzētu ietekmi uz transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumiem; vēlas, lai ar jauno nolīgumu pašreizējo TEP varētu pārveidot par transatlantisku parlamentāru asambleju, ņemot vērā iepriekš minētajā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā paustos ieteikumus;

Transatlantiskā ekonomikas padome un ekonomikas un finanšu krīze

28.   atzinīgi vērtē to, ka Transatlantiskajai ekonomikas padomei padomus sniedz virkne ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu pārstāvji, un aicina nodrošināt pienācīgu lomu arodbiedrību kustības pārstāvjiem no abiem Atlantijas okeāna krastiem, lai pilnībā ņemtu vērā sociālo aspektu; aicina padomdevēju grupā iekļaut Transatlantiskā darba ņēmēju un darba devēju dialoga un nākotnē paredzamā Transatlantiskā enerģētikas dialoga vadītājus; tomēr pauž uzskatu, ka to padomdevēju funkcijas ir jānošķir no ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta likumdošanas funkcijām;

29.   uzsver Transatlantiskās ekonomikas padomes nozīmi ASV un ES koordinētas regulatīvas rīcības sekmēšanā un nodrošināšanā krīžu gadījumos, jo īpaši saistībā ar alternatīviem ieguldījumu fondiem, finanšu tirgus infrastruktūru (galvenokārt ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu tirgiem), kapitāla prasībām, nodokļu "oāzēm" un risinājumiem pārrobežu maksātnespējas gadījumos; aicina TEP pārbaudīt finanšu iestāžu sadarbību un paraugpraksi atlīdzību politikas jomā, nodrošinot, ka atlīdzības pamatā ir ilgtermiņa rezultāti, un tādējādi samazinot riska iespējamību;

30.   uzsver, ka vēl turpina pastāvēt kredītresursu trūkuma risks; šajā sakarībā uzsver ‐ lai panāktu ilgtspējīgu globālās ekonomikas atveseļošanos un novērstu bezdarba pieaugumu, ļoti būtiska ir saskaņota makroekonomikas politika;

31.   aicina TEP uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ņem vērā izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvās, īstenojot Bāzeles II sistēmu; atzinīgi vērtē ASV valdības priekšlikumu reglamentēt visus OTC atvasinājumus un tās darbu jautājumā par kompleksu strukturētu produktu centrālo norēķinu iestādi un aicina TEP izpētīt, kā varētu veicināt koordinētu pieeju attiecībā uz aktīvu kategoriju uzskaiti un uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras atbilstību;

32.   aicina TEP nodrošināt, ka ASV iestādes saskaņo ar Eiropas Savienību direktīvas projekta noteikumus par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM direktīva), lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu;

33.   mudina TEP risināt jautājumu par iestādēm, kuras ir "pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi", un atbalsta G20 valstu priekšlikumus plānu izstrādāšanai neparedzētiem gadījumiem attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm; uzskata, ka sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes varētu pakļaut stingrākām prasībām par informācijas publiskošanu, piemēram, ierobežojumiem attiecībā uz komercnoslēpumiem, tāpat kā vadošajiem uzņēmumiem var piemērot ES konkurences politiku;

34.   atbalsta G20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; mudina TEP izteikt aicinājumu Finanšu atskaites standartu padomei (FASB) un Starptautiskajai Finanšu atskaites standartu padomei (IASB) izstrādāt vienotus, kvalitatīvus vispārējos vispasaules grāmatvedības standartus un pabeigt šo standartu konverģenci līdz 2011. gada jūnijam; uzsver, ka IASB būtu jāturpina pārvaldību reformas;

35.   prasa Transatlantiskajai ekonomikas padomei uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ievērotu ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) izteikto lūgumu līdz brīdim, kad ASV tiks pieņemts lēmums par prasību ASV lietotājiem piemērot IFRS, atzīt ES pieņemto IFRS līdzvērtību ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP); prasa TEP veicināt, lai daudznacionālu grupu pārskatos tiktu veidots sadalījums pa valstīm;

36.   cer, ka TEP mudinās pārmaiņu veikšanu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīmā, lai nodrošinātu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību; aicina TEP nodrošināt, lai ASV iestādes panāktu progresu attiecībā uz apdrošināšanas uzraudzību federālajā līmenī, nepieciešamības gadījumā nošķirot nodokļu un citus jautājumus no uzraudzības aspekta;

37.   atzinīgi vērtē GFTEI paplašināšanu un uzskata par daudzsološu pavērsienu to, ka visas 87 GFTEI dalībvalstis ir vienojušās par nodokļu informācijas apmaiņas ESAO standartu pieņemšanu; mudina TEP nodrošināt, ka ES un ASV kopā uzņemas vadošo lomu pasaulē, nodrošinot, ka nepieciešamie stimuli, tostarp sankcijas, tiek ieviestas līdz 2010. gada martam, un ātri visām pusēm ieviest profesionālapskates programmu, lai novērtētu progresu, tomēr uzskata, ka šī struktūra ir jāpastiprina, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka automātiskai informācijas nodrošināšanai būtu jābūt standarta prasībai visos starptautiskajos nodokļu jautājumos;

38.   uzskata, ka ASV un ES pozitīvās pieredzes apmaiņa par uzņēmumu sociālo atbildību (CSR) būtiski ietekmēs uzņēmumu attieksmi pret CSR un tie vairāk iesaistīsies sociālo un vides jautājumu risināšanā; uzskata, ka, sadarbojoties tiesiskās reglamentācijas jomā, būtu jāņem vērā ES reglamentējošo noteikumu pastiprināšana attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu un jo īpaši attiecībā uz atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē;

39.   atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju secinājumus;

Transatlantiskā ekonomikas padome un intelektuālais īpašums

40.   aicina gaidāmajā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē veicināt stratēģisko transatlantisko sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pilnībā ievērojot pilsoņu pamattiesības un civiltiesības; uzsver, ka tehnoloģiju izplatība nedrīkst traucēt intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, ar kuru nodrošina spēju uzņemties inovācijas procesā radušos finanšu un uzņēmējdarbības riskus;

41.   atgādina TEP, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas telpas pīlārs un ka šīs telpas pamatā ir piekļuve zināšanām un jauns modelis digitālās informācijas aizsardzībai un kopīgai izmantošanai, ievērojot proporcionalitāti;

Transatlantiskā ekonomikas padome un patērētāju aizsardzība

42.   aicina TEP veicināt kopējas darbības, lai nodrošinātu, ka trešās valstis, jo īpaši Ķīna, paaugstinātu ražošanas standartus, lai izpildītu ES un ASV drošības prasības, sevišķi attiecībā uz rotaļlietām, un lai nodrošinātu abās Atlantijas okeāna pusēs tiesību aktu stingru ievērošanu attiecībā uz ražojumu drošību, jo īpaši rotaļlietām, kā arī stingrākas valsts līmeņa pārbaudes;

43.   aicina Komisiju Transatlantiskajā ekonomikas padomē izstrādāt stingrākus un efektīvākus pārrobežu sadarbības mehānismus piemērošanas jomā, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu RAPEX, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības komitejas brīdinājuma sistēmu un lai saskaņotu ES Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla darbības ar ASV iestāžu veiktajām darbībām;

44.   ierosina Transatlantiskajai ekonomikas padomei pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, ar kuru varētu strukturēt un atvieglot informācijas apmaiņu par ražojumu drošumu, kā arī izstrādāt kopīgu sadarbības pasākumu programmu;

45.   aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā nolīguma par sadarbības nolīguma izpildi, ar kuru attiecībā uz ASV tiek paplašinātas piemērošanas darbības, kas izriet no ES regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā(6) un ASV Interneta drošības likuma;

46.   aicina Komisiju sadarboties ar ASV puses pārstāvjiem, lai TEP varētu izskatīt iespējas uzlabot patērētāju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā patērētāju digitālās tiesības, kā arī iespējas kopīgi izstrādāt noteikumus par precēm ar trūkumiem;

Divpusējā tirdzniecība ‐ muita, tirgus uzraudzība un tirdzniecības drošība

47.   aicina TEP veicināt sadarbības stiprināšanu starp ES un ASV muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai izvairītos no tā, ka pie patērētājiem nonāk bīstami ražojumi, jo īpaši bīstamas rotaļlietas;

48.   aicina Transatlantisko ekonomikas padomi paust ES bažas par ASV vienpusējo tiesību aktu, kas paredz skenēt visas uz ASV transportētās jūras kravas, kā to pieņēmis ASV Kongress; uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome varētu organizēt Briselē un Vašingtonā lietderīgus seminārus jautājumā par 100 % skenēšanu, lai ASV un ES likumdevēja iestādēs padziļinātu izpratni un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi izvērtēt šā pasākuma iespējamās izmaksas uzņēmējiem un ES ekonomikai, kā arī tā iespējamo ietekmi uz muitas darbību;

49.   pauž apņēmību turpināt aicināt ASV likumdevēja iestādes ‐ un aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes laikā darīt to pašu ‐ vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV tirdzniecības partnerības programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;

Savstarpējā atzīšana un standartizācija

50.   aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus, sākt apaļā galda sarunas par standartiem, galveno uzmanību pievēršot novatoriskiem risinājumiem, un koordinēt šo procesu starptautiski;

Vides un sabiedrības veselības jautājumi

51.   uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;

52.   atzinīgi vērtē to, ka ASV administrācija ir atzinusi nepieciešamību reformēt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA); aicina ES un ASV sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;

Enerģētika, rūpniecība un zinātne

53.   aicina, izstrādājot tiesību aktus, kuriem būs transatlantiska ietekme, sadarboties ar Transatlantisko ekonomikas padomi jomās, kuras skar rūpniecības reglamentējošo vidi, īstenojot ES Mazās uzņēmējdarbības akta pieeju, kas paredz pirmām kārtām domāt par mazajiem uzņēmumiem;

54.   mudina TEP veidot sadarbību, lai izstrādātu kopēju enerģētikas stratēģiju, ar kuru atbalsta energoapgādes dažādošanu un veicina ekoloģiski efektīvu ekonomiku, lai palielinātu piegāžu drošību, un mudina TEP palīdzēt izveidot kopīgus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biodegvielām;

55.   mudina TEP sekmēt sadarbību pētniecībā, lai labāk izmantotu paplašinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģiju nolīguma potenciālu;

Starptautiskā tirdzniecība

56.   uzskata, ka piekļuve trešo valstu tirgiem ir kopā risināms jautājums un ka tas ir gan ES, gan ASV interesēs; pauž pārliecību, ka TEP ir svarīga nozīme kopējas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; aicina TEP strādāt pie vienotākas pieejas ieviešanas jaunajos ASV un ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai saskaņotu šos nolīgumus, kā arī sociālos un vides standartus;

57.   aicina TEP izskatīt jautājumu par tiesisko regulējumu un tehniskajiem standartiem, lai labotu neskaidrus juridiskus nosacījumus, un šajā sakarībā apsvērt jautājumus par līgumiem, nodevām un juridisko noteiktību ASV;

Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzas

58.   cer, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā, tiks pieņemta kopēja deklarācija policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, tajā jo īpaši iekļaujot jautājumu par informācijas drošību internetā;

59.  Atgādina savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un pauž stingru pārliecību, ka jānodrošina pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;

60.   uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, neskarot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību un veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;

61.   uzsver, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī atbilstību dalībvalstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

62.   atgādina, ka transatlantiskā Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs, un ka tas varētu būt atbilstošāks juridiskais pamats SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums;

63.   atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka tas būs spēkā pārejas periodā, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnībā būs jāiesaista Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina iepriekš minētās Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;

o
o   o

64.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga priekšsēdētājiem un Transatlantiskās ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājiem un tās sekretariātam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0192.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0256.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0193.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0016.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0028.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.).


Stāvoklis Gvinejā
PDF 256kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par stāvokli Gvinejā
P7_TA(2009)0059RC-B7-0102/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Starptautiskās kontaktgrupas Gvinejas jautājumā (GIC-G) 2009. gada 13. oktobrī Abudžā (Nigērija) sniegto paziņojumu,

–   ņemot vērā ieilgušo nestabilitāti, kas valda Mano upes reģionā un no kuras cieš vietējie iedzīvotāji,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gvineju,

–   ņemot vērā prezidentvalsts 2009. gada 29. septembra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par vardarbību Konakri (Gvinejas Republika),

–   ņemot vērā 2009. gada 7. oktobra debates Parlamentā,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,

A.   tā kā 2008. gada 23. decembrī militārā hunta kapteiņa Moussa Dadis Camara vadībā sagrāba varu pēc prezidenta Lansana Conté nāves;

B.   tā kā, apspiežot nevardarbīgu opozīcijas manifestāciju, kas notika 2009. gada 28. septembra referenduma gadadienā, pēc kura valsts kļuvusi neatkarīga, pēc dažiem ziņu avotiem, bojā gāja no 100 līdz 200 cilvēkiem (lai apgrūtinātu upuru apzināšanu, militārpersonas aizveda daudzu cilvēku mirstīgās atliekas, liedzot ģimenēm iespēju atvadīties no mirušajiem), turklāt ir vairāk nekā 1 000 ievainoto ar šautām vai durkļu radītām brūcēm, kā arī ziņots par daudziem izvarošanas gadījumiem;

C.   tā kā opozīcijas vadītāji tikuši nogalināti, ievainoti un apcietināti, pret varu kritiski noskaņotie žurnālisti tiek vajāti un hunta faktiski rada etniskā konflikta draudus;

D.   tā kā ir saņemtas šausminošas liecības par karavīriem, kas likuši lietā šauteņu laides un pat durkļus, lai izvarotu sievietes, tikmēr citas sievietes tikušas izģērbtas un pazemotas, un vēlāk viņas atklātībā pazemoja un izvaroja drošības spēku pārstāvji;

E.   tā kā vardarbība pret sievietēm ir pielīdzināma kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un visi vainīgie ir saucami pie atbildības, lai saņemtu pelnīto sodu;

F.   tā kā Gvineja ir parakstījusi Kotonū nolīgumu, kura 8. un 9. pantā ietverta prasība ievērot cilvēktiesības un demokrātijas principus;

G.   tā kā "darba plāns", kas sagatavots 2009. gada 27. jūlijā saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu, paredz pāreju uz demokrātiju;

H.   tā kā huntas pārstāvji no Valsts padomes demokrātijai un attīstībai (Conseil National pour la Démocratie et le Développement) apņēmās, tiklīdz iespējams, sarīkot brīvas vēlēšanas, pašiem kā kandidātiem tajās nepiedaloties;

I.   tā kā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors nesen uzsāka sākotnēju izmeklēšanu saistībā ar stāvokli Gvinejā, lai noteiktu attiecīgos noziegumus, kas būtu SKT piekritībā;

J.   tā kā militārā spēka bezatbildīgas lietošanas dēļ, apspiežot iedzīvotājus, hunta zaudē tiesības organizēt valsts pāreju uz demokrātiju, sarīkojot brīvas un taisnīgas vēlēšanas;

K.   tā kā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienība un Āfrikas Savienība paudusi savu nostāju un prezidents Burkinabé Blaise Compaoré ir izraudzīts par "vidutāju";

L.   tā kā Starptautiskā kontaktgrupa Gvinejas jautājumos (GIC-G), ko veido Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības diplomāti, ANO, Āfrikas Savienība un Eiropas Savienība, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvji, kas uzrauga cilvēktiesību ievērošanu, ir sagatavojuši ziņojumu par Gvinejas apmeklējumu;

M.   tā kā Eiropas Savienība un Gvineja 2008. gada decembrī parakstīja partnerības nolīgumu zivsaimniecības jomā(1), proti, tikai dažas dienas pirms valsts apvērsuma, kura rezultātā Dadis Camara nāca pie varas, un pirmo maksājumu saskaņā ar šo nolīgumu bija paredzēts veikt 2009. gada 30. novembrī;

N.   tā kā beidzies termiņš ultimātam, ko Āfrikas Savienība nosūtīja kapteinim Dadis Camara, kurā viņam pieprasīts vēlreiz apliecināt, ka viņš nekandidēs nākamajās prezidenta vēlēšanās;

O.   tā kā Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienība nosūtīja aicinājumu starptautiskai sabiedrībai izvietot Gvinejā neitrālus spēkus, lai aizsargātu iedzīvotājus un opozicionārus, un GIC-G aicinājumu noteikt vispārēju embargo ieroču piegādēm Gvinejā;

P.  tā kā Gvinejas teritorijā atrodas ievērojami izrakteņu krājumi un pastāv to izmantošanas iespējas; tā kā pēc Transparency International novērtējuma Gvineja, šķiet, ir viena no viskorumpētākajām Āfrikas valstīm,

1.   asi nosoda asiņainās un nežēlīgās represijas pret neapbruņotiem manifestantiem un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;

2.   asi nosoda jebkādas seksuālās vardarbības izpausmes attiecībā pret sievietēm un meitenēm, pieprasa nodrošināt medicīnisku un psiholoģisku palīdzību visiem izvarošanas upuriem un aicina Komisiju steidzami uzsākt īpašu rehabilitācijas programmu Gvinejas sievietēm, kuras cietušas no vardarbības;

3.   atzinīgi vērtē paziņojumu, ko GIC-G sagatavoja pēc Gvinejas krīzei veltītās 2009. gada 12. oktobra sanāksmes Abudžā, kurā tā pieprasa militārajai huntai "atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas, jo īpaši tās, kuras aizturētas saistībā ar 2009. gada 28. septembra notikumiem Konakri", un pieprasa līdz sestdienai, 2009. gada 17. oktobrim, noteikt vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu huntas dalībnieku līdzdalību 2010. gada janvārī paredzētajās prezidenta vēlēšanās;

4.   atzinīgi vērtē ANO neatkarīgas starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidošanu, kurai jānoskaidro slepkavību organizētāji, un SKT sākto sākotnējo izmeklēšanu, lai noskaidrotu vainīgos un lai vainīgie saņemtu pelnīto sodu;

5.   pieprasa veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu liecinieku un cietušo ģimeņu drošību, kurus uzklausīs starptautiskā izmeklēšanas komisija;

6.   prasa pie varas esošajai huntai ievērot tiesības uz uzskatu un vārda brīvību, proti, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, kas garantētas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

7.   uzskata, ka tikai likumīga valdība, kas izveidota pēc brīvām un taisnīgām vēlēšanām, spēj ilgtermiņā pārstāvēt šīs valsts intereses;

8.   aicina izveidot pārejas valdību, iekļaujot tajā visas galvenās opozīcijas partijas, kurai uzticēs sagatavot prezidenta un parlamenta vēlēšanas;

9.   prasa Padomei veikt "attiecīgos pasākumus", kas paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā, un apsvērt iespēju apmierināt Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības lūgumu organizēt misiju Āfrikas spēku atbalstam, lai aizsargātu iedzīvotājus, nodrošinot šiem spēkiem vajadzīgos līdzekļus uzdevumu veikšanai, kā arī vēlākā laikposmā organizēt civilo misiju, kas palīdzēs izveidot drošības spēkus;

10.   aicina Āfrikas Savienību sadarbībā ar Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienību noteikt stingras sankcijas militārās huntas personālam un līdztekus organizēt valstī dialogu, izmantojot "patiesības noskaidrošanas un samierināšanas" komisiju;

11.   aicina ‐ saskaņā ar GIC-G pieņemto lēmumu ‐ visas valstis pārtraukt ieroču un munīcijas piegādi armijai un policijas struktūrām, kā arī nepiegādāt citu aprīkojumu, ko varētu izmantot Gvinejas drošības spēki, lai turpinātu cilvēktiesību pārkāpumus;

12.   pauž nožēlu, ka Ķīnas uzņēmumiem ‐ gan valsts, gan privātiem ‐ , kam ir investīcijas Gvinejā, ir praktiski vienaldzīga attieksme pret pilsoņu pamattiesībām šajā valstī;

13.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības un Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienības struktūrām, kā arī Gvinejas Republikā pie varas esošajai huntai.

(1). Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Nolīgumā par zveju pie Gvinejas krastiem, attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (OV L 156, 19.6.2009., 40. lpp.).


Irāna
PDF 205kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Irānu
P7_TA(2009)0060RC-B7-0104/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem,

–   ņemot vērā ES prezidentūras, augstā pārstāvja KĀDP jomā, ES dalībvalstu ārlietu ministru, G8 valstu un valdību vadītāju, Eiropadomes un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja deklarācijas par demonstrāciju apspiešanu pēcvēlēšanu nemieru laikā Irānā 2009. gada jūnijā,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2009. gada 23. septembra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2009. gada 9. oktobra paziņojumu, kurā atkārtoti tika pausta Parlamenta apņemšanās panākt nāvessoda atcelšanu visā pasaulē un jo īpaši nosodīta nāvessoda piespriešana par nepilngadīgo likumpārkāpumiem un gaidāmā nāvessodu izpilde Irānā,

–   ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 13. oktobra paziņojumu par Behnoud Shojaee izpildīto nāvessodu Irānā,

–   ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 20. septembra paziņojumu, kurā tika nosodīti Irānas prezidenta Mahmoud Ahmadinejad atkārtoti paustie Holokausta un Izraēlas Valsts pastāvēšanas tiesību noliegumi,

–   ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 18. oktobra paziņojumu, kurā tika nosodīti Irānā, Sīstānas un Beludžistānas provincē nedēļas nogalē notikušie pašnāvnieku uzbrukumi, kuros gāja bojā vismaz 42 cilvēki,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 2007. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 62/149 un 2008. gada 18. decembra rezolūciju Nr. 63/168 par moratoriju nāvessodu piemērošanai,

–   ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), Konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un Konvenciju par bērna tiesībām, kam Irānas Islama Republika ir pievienojusies,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,

A.   tā kā vispārējais stāvoklis cilvēktiesību jomā Irānā turpina pasliktināties, jo īpaši kopš prezidenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā;

B.   tā kā Irāna izpildīto nāvessodu skaita ziņā pasaulē ierindojas otrajā vietā aiz Ķīnas, tā kā kopš prezidenta Mahmoud Ahmedinejad nākšanas pie varas 2005. gadā nāvessodu skaits ir četrkāršojies un tā kā Irāna ir vienīgā valsts pasaulē, kurā nāvessodu joprojām izpilda nepilngadīgajiem noziedzniekiem; tā kā saskaņā ar cilvēktiesību jomā specializējušos juristu sniegto informāciju Irānā nāvessoda izpildi gaida vismaz 140 nepilngadīgu likumpārkāpēju;

C.   tā kā 2009. gada 11. oktobrī Behnoud Shojaee izpildīja nāvessodu pakarot par spīti spēcīgiem Irānas iedzīvotāju un starptautiskajiem lūgumiem saudzēt viņa dzīvību un pēc Delara Darabi un Molla Gol Hassan viņš ir trešais nepilngadīgais likumpārkāpējs, kuram 2009. gadā Irānas Islāma Republikā tiek izpildīts nāvessods, un tā kā nāvessoda izpilde draud nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem Safar Angooti un Abbas Hosseini;

D.   tā kā vēl joprojām ir plaši izplatīta ieslodzīto spīdzināšana un slikta izturēšanās pret viņiem, aizliegums gulēt, ieslodzījums vieninieku kamerā, slepena aizturēšana, nežēlīgi, nehumāni un pazemojoši soda veidi un valsts pārstāvju nesodāmība;

E.   tā kā pieaug vardarbīgas represijas pret politiskajiem oponentiem, cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem, blogeriem, skolotājiem, inteliģences pārstāvjiem, akadēmiķiem, homoseksuālām personām, sievietēm, studentiem, arodbiedrību pārstāvjiem un personām, kas pieder pie reliģiskām, etniskām un lingvistiskām minoritātēm;

F.   tā kā septiņi bahajiešu ticības līderi joprojām tiek turēti ieslodzījumā tikai viņu reliģiskās pārliecības dēļ;

G.   tā kā 2009. gada 4. augustā prezidentu Mahmoud Ahmadinejad oficiāli apstiprināja amatā uz otrreizēju pilnvaru termiņu pēc tam, kad viņu pasludināja par uzvarējušu 2009. gada 12. jūnija vēlēšanās, lai gan viņa konkurenti vēlēšanās Mir-Hossein Mousavi un Mehdi Karrubi, kā arī neskaitāmi vēlēšanu novērotāji apsūdzēja varas iestādes plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā;

H.   tā kā turpmākajās nedēļās un mēnešos ielu demonstrācijās piedalījās desmit tūkstošiem protestantu; tā kā apmēram 150 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 1000 demonstrantu arestēja;

I.   tā kā joprojām notiek tiesas prāvas, kurās masveidā tiek tiesātas 140 personas, kuras uzskata par opozīcijas atbalstītājiem, to skaitā ievērojami reformatori un aktīvisti, kurus apsūdz visdažādākajos pārkāpumos, sākot no piedalīšanās masu nekārtībās un beidzot ar spiegošanu un mēģinājumiem gāzt Irānas valdību;

J.   tā kā saistībā ar protestiem nāvessods ir piespriests četrām personām, kuras atrodas ieslodzījumā kopš aprīļa, tātad ilgi pirms pēcvēlēšanu demonstrācijām;

K.   tā kā saskaņā ar cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem desmitiem reportieru, fotogrāfu un blogeru ir devušies prom vai mēģina bēgt no Irānas, tūkstošiem cilvēku ir zaudējuši darbus, valsts iestādes pēdējo nedēļu laikā ir slēgušas vairākus laikrakstus un Irānas iestādes joprojām turot apcietinājumā 19 žurnālistus un piecus blogerus;

1.   pauž nopietnas bažas par to, cik pareizi ir bijuši vēlēšanu rezultāti, uz kuriem pamatojoties, prezidentu Mahmoud Ahmedinejad apstiprināja amatā uz otrreizēju pilnvaru termiņu, lai gan tika stingri norādīts uz liela mēroga nelikumībām vēlēšanu laikā, un uzskata, ka Irānas prezidenta uzticamība ir saņēmusi nopietnu triecienu;

2.   augstu vērtē to visu Irānas vīriešu un sieviešu drosmi, kuri aizstāv savas pamatbrīvības un demokrātijas principus un pauž vēlmi dzīvot sabiedrībā, kurā nepastāv represijas un iebiedēšana; pauž īpašu atzinību Irānas sievietēm, kurām bija nozīmīga loma pēcvēlēšanu demonstrācijās jūnijā un jo īpaši Neda Agha Soltan, kura ir kļuvusi par vardarbīgo represiju upuru simbolu, un cilvēktiesību aizstāvei Shadi Sadr, kuru 2009. gada 15. jūlijā arestēja par to, ka viņa bija publiski paudusi viedokli par cietumos notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret aizturētajiem pēc apstrīdētajām Irānas prezidenta vēlēšanām;

3.   nosoda plašo un pārmērīgo spēka lietošanu, patvaļīgus arestus un iespējamo spīdzināšanu, apspiežot protestus pret apstrīdētajām Irānas prezidenta vēlēšanām; aicina Irānas valdību ievērot pilsoņu un politiskās pamattiesības un jo īpaši tiesības uz vārda brīvību, un pieprasa bez nosacījumiem atbrīvot visus mierīgos demonstrantus un visus tos, kas tika apcietināti saistībā ar neseno nemieru plašāku kontekstu, neatkarīgi no tā, vai šīs personas ir studenti, akadēmiķi, kampaņu dalībnieki, žurnālisti vai cilvēktiesību aktīvisti;

4.   aicina Irānas varas iestādes piešķirt Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai piekļuvi visiem aizturētajiem bez izņēmuma un atļaut starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām uzraudzīt stāvokli valstī;

5.   mudina Irānas varas iestādes gan tiesību aktos, gan praksē izbeigt jebkāda veida spīdzināšanu un citus nežēlīgus, necilvēcīgus un pazemojošus soda veidus un izturēšanos, pienācīgi piemērot likumdošanas procesu un vērsties pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumos;

6.   nosoda pašnāvnieku izraisītos bumbu sprādzienus 2009. gada 17. oktobrī Sīstānas un Beludžistānas provincē, kuros gāja bojā vai tika ievainoti desmitiem cilvēku; pauž bažas, ka šie pašnāvnieku uzbrukumi var būt saistīti ar etnisko un reliģisko minoritāšu apspiešanu šajā provincē; noraida terorisma izmantošanu kā politisko strīdu atrisināšanas līdzekli;

7.   atkārtoti aicina Irānas varas iestādes pildīt valdības pienākumu un ievērot reliģisko minoritāšu tiesības, nekavējoties atbrīvojot bahajiešu ticības līderus Fariba Kamalabadi, Jamaloddin Khanjani, Afif Naeimi, Saeid Rasaie, Mahvash Sabet, Behrouz Tavakkoli un Vahid Tizfahm;

8.   atkārtoti aicina Irānas varas iestādes pilnībā atcelt nāvessodu un līdz tam brīdim pasludināt moratoriju nāvessodu izpildei, kā to mudina ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija 62/149 un 63/168;

9.   pauž asu nosodījumu par nāvessoda piemērošanu un izpildi Irānā, īpaši nosoda nāvessoda piespriešanu un izpildi mazgadīgajiem vai nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un spēcīgi protestē pret 2009. gada 11. oktobrī Irānā izpildīto nāvessodu Behnoud Shojaee; mudina Irānas varas iestādes ievērot starptautiski atzītos tiesiskās aizsardzības aktus attiecībā uz nepilngadīgajiem, piemēram, ICCPR un Starptautisko Konvenciju par bērna tiesībām, un jo īpaši neizpildīt nāvessodu Safar Angooti un Abbas Hosseini;

10.   iesaka ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos nosūtīt īpašo sūtni pārraudzīt politiski aizturēto stāvokli un nodrošināt, ka Irānas varas iestādes ievēro starptautiskās procesuālās normas un to juridiskās saistības cilvēktiesību jomā;

11.   nosoda sistemātisko informācijas brīvības ierobežošanu, bloķējot tīmekļa vietnes, aizliedzot tajās sniegt informāciju par nesankcionētām demonstrācijām un ieviešot jaunus ierobežojumus, ar kuriem paredz, ka žurnālistiem pirms ziņošanas par kādu notikumu ir jāsaņem atļauja;

12.   aicina Irānas varas iestādes pārtraukt starptautiskos plašsaziņas līdzekļos strādājošu žurnālistu kriminālvajāšanu un jo īpaši aicina nekavējoties atbrīvot jaunu irāņu-kanādiešu izcelsmes žurnālisti un labi pazīstamu blogeri Fariba Pajooh, kuru 2009. gada 24. augustā apcietināja viņas dzīvesvietā Teherānā;

13.  nosoda to, ka 2009. gada 2. oktobrī cilvēktiesību aktīvistam Abdolfattah Soltani aizliedza doties no Teherānas uz Vāciju, Nirnbergu, lai saņemtu pilsētas apbalvojumu par cilvēktiesību aizsardzību;

14.   aicina Komisiju izveidot ES delegāciju Teherānā, lai veicinātu un stiprinātu dialogu ar Irānas iestādēm un pilsonisko sabiedrību, kā arī pastiprināt sadarbību, jo īpaši saistībā ar palīdzību bēgļiem un narkotiku tirdzniecības apkarošanu;

15.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un Irānas Islama Republikas valdībai un parlamentam.


Šrilanka
PDF 199kWORD 41k
Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. oktobra rezolūcija par Šrilanku
P7_TA(2009)0061RC-B7-0100/2009

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada 18. maija(1), 2002. gada 14. marta(2) un 2003. gada 20. novembra(3) rezolūcijas par Šrilanku, 2005. gada 13. janvāra(4) rezolūciju par ES palīdzību pēc cunami Indijas okeānā izraisītās katastrofas, 2006. gada 18. maija(5) rezolūciju par stāvokli Šrilankā un 2009. gada 5. februāra(6) rezolūciju par Šrilanku,

–   ņemot vērā Eiropas ārējo attiecību komisāres 2009. gada 16. jūnija un 2009.gada 21. septembra atklātās vēstules pat stāvokli Šrilankā,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 18. maija secinājumus par Šrilanku,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,

A.   tā kā visas teritorijas Šrilankas ziemeļu daļā, kas līdz šim atradās organizācijas Liberation Tigers of Tamil Eeelam (LTTE) pārvaldībā, ir atgūtas;

B.   tā kā 25 gadus ilgušajā konfliktā, kas beidzās 2009.gadā ar LTTE sakāvi, dzīvību zaudējuši vairāk nekā 90 000 cilvēku;

C.   tā kā pēc konflikta beigām vairāk nekā 250 000 tamilu civiliedzīvotāju tiek turēti nometnēs, lai veiktu viņu pārbaudīšanu un pārcelšanu, un ir nopietnas bažas par to, ka viņi dzīvo saspiestībā, bez pienācīgas piekļuves tīram ūdenim, sanitārajām un medicīnas iestādēm un bez iespējas izmantot pārvietošanās brīvību;

D.   tā kā Šrilankas valdība liedz humānās palīdzības un cilvēktiesību organizācijām pienācīgu piekļuvi šīm nometnēm;

E.   tā kā starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina sniegt humāno palīdzību, tostarp nodrošinot apmācītus darbiniekus;

F.   tā kā valdībai ir jābūt dāsnai un proaktīvai, risinot jautājumus, kas saistītu ar tamilu iedzīvotāju bažām un interesēm, un tai ir nekavējoties un pilnībā jāīsteno Šrilankas Konstitūcijas 13. grozījums, kā arī citi svarīgie varas nodošanas pasākumi, lai arī tamilu iedzīvotāji LTTE sakāvi uzskatītu par atbrīvošanu;

G.   tā kā cilvēktiesību situācija, visticamāk, neuzlabosies, ja neiesaistīsies pastāvīgi starptautiskie novērotāji, īpaši no tādām organizācijām kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK);

H.   tā kā ļoti daudz žurnālisti, kas atspoguļojuši konfliktu un pēckonflikta situāciju Šrilankā, ir saskārušies ar vardarbību un iebiedēšanu;

I.   tā kā Šrilankas ekonomiskā atveseļošanās būs ļoti atkarīga no tiešām ārvalstu investīcijām un arī ES palīdzības turpināšanas;

J.   tā kā lielā daļā bijušo konflikta zonu ir pretkājnieku mīnas un citas sprādzienbīstamas kara atliekas,

1.   pauž dziļu nožēlu par to, ka vairāk nekā 250 000 cilvēku vēl aizvien ir aizturēti un uzturas nometnēs un aicina Šrilankas valdību pildīt savu pienākumu aizsargāt visus tās jurisdikcijās esošos cilvēkus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizturētie pēc iespējas ātrāk atgriežas mājās, kā arī nekavējoties saņem humāno palīdzību; uzsver nepieciešamību galveno lomu šajā procesā atvēlēt SSKK un specializētājām ANO aģentūrām;

2.   aicina Šrilankas varas iestādes atļaut humānās palīdzības organizācijām brīvi piekļūt šīm nometnēm, lai sniegtu aizturētajiem nepieciešamo humāno palīdzību, sevišķi tādēļ, ka valsts ziemeļu daļā drīz sāksies musonu lieti;

3.   mudina sabiedrību visā pasaulē turpināt sniegt humāno atbalstu, lai sekmētu stabilu mieru, un aicina starptautiskos līdzekļu devējus nometņu finansēšanu saistīt ar prasību ievērot pārvietošanas saistības un īstenot palīdzības programmu nometnēm, kurai ir noteikts termiņš;

4.   aicina tamilu līderus apņemties panākt politisku izlīgumu un uz visiem laikiem atteikties no terorisma un vardarbības;

5.   uzstāj uz to, ka Šrilankas valdības pienākums ir tiesvedībā pret LTTE locekļiem ievērot starptautiskos cilvēktiesību standartus;

6.   atzīst to, ka Šrilanka gatavo Nacionālo plānu rīcībai, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un aizsardzību;

7.   aicina Šrilankas valdību ātrāk īstenot valsts Konstitūcijā paredzētos samierināšanās un reģionālās decentralizācijas plānus;

8.   mudina Šrilankas valdību pārtraukt represijas pret plašsaziņas līdzekļiem, aizbildinoties ar pretterorisma tiesību aktiem, un aicina to atļaut preses brīvību, aicina to tagad, kad konflikts beidzies, pārskatīt pretterorisma tiesību aktus un mudina to nodrošināt, ka visi iespējamie preses brīvības pārkāpumi tiek izmeklēti pilnībā, atklāti un pārredzamā veidā;

9.   mudina Šrilankas valdību arī turpmāk un aizvien vairāk pievērst uzmanību tam, lai tiktu atmīnētas kājnieku mīnas, kuru klātbūtne ir nopietns šķērslis rehabilitācijai un ekonomikas atjaunošanai; šajā sakarā aicina Šrilankas valdību spert ļoti pozitīvu soli un pievienoties Otavas līgumam (Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu), kā arī mudina Komisiju jo īpaši sniegt papildu atbalstu steidzamiem atmīnēšanas darbiem Šrilankā;

10.   atzinīgi vērtē likuma par palīdzību cietušajiem un aculieciniekiem un to aizsardzību ieviešanu, kas pašlaik ir otrajā lasījumā Šrilankas parlamentā;

11.   norāda uz pašvaldību vēlēšanu norisi Šrilankas ziemeļu daļā;

12.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, Britu Sadraudzības ģenerālsekretāram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai, organizācijai Human Rights Watch, Starptautiskajai sauszemes mīnu aizlieguma kampaņai, Šrilankas un visu pārējo Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijas (SAARC) dalībvalstu valdībām.

(1) OV C 59, 23.2.2001., 278. lpp.
(2) OV C 47 E, 27.2.2003., 613. lpp.
(3) OV C 87 E, 7.4.2004., 527. lpp.
(4) OV C 247 E, 6.10.2005., 147. lpp.
(5) OV C 297 E, 7.12.2006., 384. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0054.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika